PBLA Kultūras Fonds un padome izsludina 2026. gada apbalvojumus
Lai atbalstītu latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi un godinātu izcilus latviešu kultūras sasniegumus un darbiniekus, veicinātu nacionālo pastāvēšanu un latvisko izglītību, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds un padome ik gadu piešķir apbalvojumus dažādu kultūras un izglītības nozaru pārstāvjiem.
Apbalvojumus piešķir četrās kategorijās. Visaugstākie apbalvojumi ir PBLA Kultūras fonda un padomes Goda balva un Goda diploms, kas ir vienlīdzīgas pirmās pakāpes godalgas. Tie šogad netiek piešķirti. Tāpat PBLA KF&P valde, vadoties pēc iesūtītajiem pieteikumiem, lemj par Krišjāņa Barona balvu (rakstītam vārdam) un Atzinības rakstu piešķiršanu.
2026. gadā PBLA Kultūras Fonds un padome apbalvojumiem izvirza šādus laureātus:
Krišjāņa Barona balva
Krišjāņa Barona balva un USD 500 naudas balva piešķirta Ilzei Šarkovskai Liepiņai par grāmatas “Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Vēsture un personības”, sastādīšanu, iekļaujot rakstus par bērnu un jauniešu muzikāliem un plašākiem kultūras notikumiem trimdas gados Austrālijā, Eiropā, Kanādā un ASV.
PBLA Kultūras Fonda un padomes Atzinības raksti
Mārai Lindei par “aizkadra” darbu jauno sabiedrības locekļu iekļaušanā Ziemeļkalifornijas latviešu kopienā.
Māra ir paveikusi lielu darbu, lai atdzīvinātu trimdas kokļu mūziku, izveidotu kokļu izstādi Mineapoles Dziesmu svētkos, kā arī vadījusi un organizējusi pirmo Kokļu koncertu ASV Dziesmu svētkos. Ikdienā un sabiedriskajos pasākumos viņa mērķtiecīgi uzrunā jaunos sabiedrības locekļus, kas tikko ir ieradušies Ziemeļkalifornijā, lai palīdzētu viņiem iekļauties turienes kopienā. Viņa sekmīgi atrod kopējus pieturas punktus, izzina intereses un vieno viņus ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, palīdz atrast vietu korī, skolā, biedrībā u.c. latviešu kopās.
Dainai Birutai Braunai par ilggadēju, nesavtīgu un pašaizliedzīgu kalpošanu latviešu sabiedrībai, Tērvetes nometnei un Otavas draudzei, stiprinot kopienas pamatus un nododot latviskās vērtības nākamajām paaudzēm.
Vairāk nekā sešus gadu desmitus Daina veikusi nesavtīgu brīvprātīgo darbu Kanādas latviešu kopienā, sniegusi ilggadēju praktisko, loģistikas un valdes atbalstu Tērvetes nometnei, veikusi kasieres pienākumus Otavas draudzē, kā arī aktīvi iesaistījusi bērnu ģimenes latviskās vides un mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm.
Māksliniecei un mākslas kuratorei Leldei Kalmītei par izstādi “Šis nav Mēness, un es joprojām esmu” un par mūža ieguldījumu Latvijas diasporas mākslas pasaulē. Augstu novērtējam viņas pienesumu, vedot ārpus Latvijas radīto latviešu mākslu uz Latviju un ar sirdsdegsmi un neatlaidību veidojot Pasaules latviešu mākslas centru Cēsīs.
Allanam Edvardam Arājam par nozīmīgo ieguldījumu latviešu koru tradīciju saglabāšanā un attīstībā Brazīlijā.
Allans Edvards Arājs, kā Brazīlijas latviešu kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents aktīvi darbojas latviešu koru tradīciju saglabāšanā un attīstībā Brazīlijā, motivē koristus un veicina kora dalību latviešu dziesmu svētkos un kultūras pasākumos Latvijā un citās diasporas zemēs. Ar savu darbu viņš stiprina Brazīlijas latviešu kopienas saikni ar Latviju un latviešiem visā pasaulē, kā arī gatavo kori dalībai 2028. gada Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem Latvijā.
Austrālijas latviešu 60. Kultūras dienu rīcības komitejai par svētku sekmīgu rīkošanu un norisi veicinot latviešu kultūras mantojuma uzturēšanu Austrālijā un stiprinot piederības saikni starp pasaules latviešiem.
PBLA KF&P atzinība pienākas visiem svētku Rīcības komitejas dalībniekiem: Lilitai Daenke (priekšsēdei), Mārītei Rumpei, (priekšsēdes vietniecei), Gintai Orchard, Britai Līdumai, Zintai Līdumai, Bronson Drew, Kārlim Daenke, Peter, McMullen, Valdim Andersonam, Sylvia Andersonei, Tamārai Līdumai, Mārtiņam Līdumam, Sandrai Lange, Mary Lou Tucker, Astrai Kronītei, Ērikam Strautam, Dailai Šmitai, Dailai Mohr, Zandai Šulcai, Raimondam Jaudzemam, Mitchell McMullen, Aldim Silam, Zintai Zvaigznei, Karīnai Romanovskai, Valdim Romanovskam, Akselam Ceplītim, Matīsam Reinhardam, Rūdim Dancim, Andrejam Jaudzemam un Jurim Vīksnem.
Komponistei Dacei Aperānei par ilggadējo darbu latviešu kultūras biedrībā “TILTS” un par latviešu mūzikas kompozīcijas daiļradi.
Dace Aperāne ir komponējusi klavieru, vokālo, kamermūziku, kora, orķestra, baleta un teātra mūziku, bieži ar latviešu tautas mūzikas tēmām. Viņas mūzika tiek atskaņota visā pasaulē, ieskaitot vairākos dziesmu svētkos, koncertos pa visu pasauli, un radio raidījumos ASV, Austrālijā, un Eiropā. Dace arī ilgus gadus vadījusi latviešu kultūras biedrību “TILTS”.
Laurai Padegai Zamurai par ilggadējo darbu, vadot Ņujorkas latviešu kori un stiprinot saiknes starp diasporas un Latvijas koriem.
Laura Padega Zamura bija viena no Ņujorkas latviešu kora (ŅLK) dibinātājām 1975. gadā. Kopš tā laika, viņa ir piedalījusies kā dziedātāja, koklētāja, ansambļu dalībniece, un kopš 2015. gada, kora mākslinieciskā vadītāja un diriģente. Viņas vadībā ŅLK pasūta no latviešu komponistiem skaņdarbus un tos ierakstījusi kopā ar Latvijas koriem, kuplinot latviešu Ziemassvētku mūzikas krājumu. Laura arī neatlaidīgi uztur saiknes ar Latvijas koriem un diriģentiem, bieži ceļojot uz Latviju un aicinot tos piedalīties ŅLK pavasara kora nometnēs, kur piedalās latviešu kori no ASV un Kanādas. Laura ir bijusi vairāku ASV un Kanādas dziesmu svētku virsdiriģentes godā.
Laumai Leišovnikai par neizsīkstošu sirdsdegsmi, enerģiju un ilggadēju ieguldījumu Minsteres latviešu deju kopas “MiLaDeKo” vadīšanā un Latvijas kultūras vērtību uzturēšanā.
Lauma Leišovnika jau desmit gadus vada Minsteres latviešu deju kopu “MiLaDeKo”, vienlaikus darbojoties kā Latviešu Centra Minsterē valdes priekšsēdes vietniece. Viņa sniedz neatsveramu artavu Latvijas kultūras vērtību un latviešu centru uzturēšanā, stiprinot nacionālo identitāti un kopjot tradīcijas ārpus Latvijas.
Agnesei Blaubārdei un Stokholmas latviešu skolai par ilggadēju un nepārtrauktu darbu jaunās paaudzes latviskajā audzināšanā, radošumu, inovācijām un māju sajūtas radīšanu latviešu kopienai Stokholmā.
Stokholmas skola ir viena no vecākajām latviešu skolām ārpus Latvijas, dibināta jau 1945. gadā. Tā nepārtraukti darbojas jau vairāk nekā 80 gadus, katru sestdienu piepildot klases ar latviešu bērniem vecumā no 2 līdz 15 gadiem un sniedzot viņiem latvisku izglītību. Pēc izglītības dizainere, viņa māca bērnus un vada skolu teju 20 gadus ar iedvesmu un inovatīvu pieeju, bet nezaudējot vēsturiski iedibinātās latviešu valodas apguves tradīcijas.
Vinetai Makšus par profesionālu un radošu pedagoģisko darbu latviešu valodas mācīšanā Ziemeļīrijas latviešu bērnu nedēļas nogales skolā “Zīļuks” un jauniešu sagatavošanu valsts valodas prasmes pārbaudījumiem Īrijas Latviešu Nacionālās padomes jauniešu nodaļas organizētajās nometnēs.
Vinetas Makšus metodiskā pieeja un zināšanas, kā arī dziļā pārliecība par latviešu valodas apguves nozīmību vainagojas ar veiksmīgu un radošu pieeju bērnu skolā “Zīļuks”. Vēl lielāka nozīme viņas darbam ar jauniešiem, kuri, regulāri piedaloties nometnēs, spēj nokārtot valsts valodas prasmes pārbaudes, tādējādi arī formāli apstiprinot apgūtās zināšanas.
Latviešu Tautas deju kopai “Kamoliņš” par nozīmīgu un ilggadēju ieguldījumu latviešu dejas un latvisko tradīciju uzturēšanā Apvienotajā Karalistē.
“Kamoliņš” ir vecākā latviešu tautas deju kopa ārpus Latvijas, kuru 42 gadus aizrautīgi vada Māris Pūlis. 2026. gada 21. martā “Kamoliņš” svinēja nepārtraukta darba 76 gadus. Kopa aktīvi piedalās vietējos pasākumos, Apvienotās Karalistes latviešu kultūras dienās, koncertos dažādās diasporas kopienās Eiropā un Latvijā un Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos.
Rūtai Abakukai par neatlaidīgu darbu izglītības un jaunatnes audzināšanas jomā Londonas latviešu skolā.
Jau kopš 1999./2000. mācību gada viņa mācījusi Latvijas vēsturi Londonas latviešu skolā un mazākās Londonas latviešu draudžu svētdienas skolās. Vairākus gadus Rūta palīdzējusi rīkot 3 x 3 vasaras nometnes, ir ilggadēja pilnvarotā un sekretāre Latviešu izglītības fondam Lielbritānijā. Šobrīd jau pensijas gados, viņa turpina darbu Apvienotās Karalistes latviešu sabiedrībā un māca latviešu valodu pieaugušajiem.
Par PBLA Kultūras fonda un padomes godalgu kandidātiem tiek izvirzīti ārpus Latvijas dzīvojoši, panākumiem bagāti latviešu autori, mākslinieki, komponisti, kultūras, izglītības un jaunatnes darbinieki, kā arī cittautieši, kuri veicina latviešu kultūras atpazīstamību ārpus Latvijas. Atsevišķos gadījumos kandidāti var arī būt Latvijā dzīvojošas personas, kas sniegušas īpašu ieguldījumu latviešu diasporas kultūras dzīvē. Tāpat PBLA KF&P godalgas tiek piešķirtas arī par zinātniskiem darbiem, daiļliteratūras un preses publikācijām, tēlotājmākslas darbiem, daiļamatniecības un lietišķās mākslas darbiem, kā arī veikumiem skaņu, teātra un deju mākslā, skolu un jaunatnes audzināšanas darbā.
Apsveicam visus PBLA Kultūras fonda un padomes 2026. gada atzinības saņēmējus!