PBLA rīko Izglītības dienu Bostonā un vienojas par diasporas izglītības prioritātēm

Kā palīdzēt diasporas bērniem iemīlēt Latviju? PBLA 70 gadu jubilejas Izglītības dienā Bostonā meklē atbildes un vienojas par nākotnes prioritātēm.

2026. gada 16. oktobrī Bostonā, ASV, Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) 70 gadu jubilejas ietvaros norisinājās Izglītības diena, kas pulcēja latviešu diasporas izglītības nozares pārstāvjus no dažādām pasaules valstīm. Pasākuma centrā bija jautājums: „Kā panākt un uzturēt diasporas bērnu mīlestību pret Latviju?” Dalībnieki dalījās pieredzē, diskutēja par latviešu skolu nākotni un vienojās par deviņiem prioritārajiem darbības virzieniem diasporas izglītības stiprināšanai.

Izglītības dienu organizēja Pasaules brīvo latviešu apvienība un Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozare sadarbībā ar Bostonas latviešu skolu. Bostonas latviešu evaņģēliski luteriskās Trimdas draudzes namā tikās diasporas izglītības darbinieki un organizāciju pārstāvji, lai kopīgi izvērtētu līdzšinējo pieredzi un meklētu risinājumus latviskās izglītības attīstībai nākamajās desmitgadēs.

Izglītības dienā piedalījās arī Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Amerikas latviešu apvienības priekšsēde Diāna Kārkliņa, Latviešu valodas aģentūras direktore Inita Vītola, PBLA Izglītības padomes priekšsēde Elisa Freimane,  Eiropas Latviešu apvienības prezidija locekle un  izglītības referente Ilze Atardo, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā Izglītības nozares vadītāja Agra Asmus-Vāgnere, latviešu izglītības pārstāvji no ASV, Kanādas, Austrālijas, Itālijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes. PBLA speciāli uzaicināja uz konferenci arī trīs Eiropas skolu vadītājas- Ilze Atardo, kas ir arī Milānas un Boloņas latviešu skolu skolotāja, Stokholmas latviešu skolas pārzini Agnesi Blaubārdi un LPAK Izglītības nozares un Birmingemas latviešu skolas “Saktiņa’ vadītāju Litu Temistokleusu. 

Atklājot Izglītības dienu, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs uzsvēra latviskās izglītības nozīmi kā vienu no diasporas pastāvēšanas stūrakmeņiem. Iepazīstoties ar latviešu skolām ASV un Eiropā, viņš novērojis, ka skolu izaicinājumi dažādās pasaules vietās ir pārsteidzoši līdzīgi. Tādēļ īpaši nozīmīga ir savstarpēja pieredzes apmaiņa, dialogs un iespēja mācīties citam no cita.

Latviešu valodas aģentūras direktore Dr. philol. Inita Vītola, sveicot PBLA 70 gadu jubilejā, akcentēja organizācijas ieguldījumu latviešu valodas un Latvijas valstiskuma saglabāšanā. Viņa uzsvēra, ka latviešu valoda ir viena no mūsu lielākajām vērtībām un tās saglabāšana ir mūsu kopīga atbildība. Runājot par bērnu mīlestību pret Latviju, tika atgādināts, ka līdzās zināšanām īpaši svarīga ir vērtību nodošana nākamajām paaudzēm.

No trimdas skolām līdz mūsdienu diasporas izglītībai

Izglītības dienas pirmā daļa bija veltīta latviešu skolu vēsturei, attīstībai un lomai diasporas kopienās. PBLA Izglītības padomes priekšsēde Elisa Freimane ieskicēja latviešu trimdas skolu veidošanās vēsturi, atgādinot, ka to sākotnējais uzdevums bija uzturēt Latviju dzīvu trimdas latviešu sirdīs. Latviešu valodas, vēstures, ģeogrāfijas un literatūras mācīšana palīdzēja saglabāt nacionālo identitāti un saikni ar dzimteni.

Laikam ejot, mainījusies gan diaspora, gan tās vajadzības. Līdzās vēsturiskajām trimdas kopienām veidojušās jaunas latviešu kopienas un skolas, kas meklē savus darbības modeļus un iespējas uzrunāt ģimenes ar atšķirīgu latviešu valodas prasmes līmeni.

Pieredzē dalījās latviešu izglītības pārstāvji no ASV, Kanādas, Austrālijas, Itālijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes. Piemēram, Stokholmas latviešu skolas pārzine Agnese Blaubārde iepazīstināja ar skolas darbību, kurā mācās aptuveni 90 bērnu un darbojas ap 20 skolotāju. Skola aktīvi sadarbojas ar Latviju, organizē tikšanās ar Latvijas personībām un veido tradīcijas, kas stiprina bērnu piederības sajūtu. Viena no īpašajām tradīcijām ir Nameja gredzena pasniegšana skolas absolventiem.

Savukārt Kanādas pieredze apliecina, ka arī skolas ar ilgu vēsturi spēj attīstīties un piesaistīt jaunas ģimenes. Toronto latviešu skola, kas darbojas jau 75 gadus, pēdējos gados piedzīvojusi skolēnu skaita pieaugumu. Lai gan mainās paaudzes, skolotāji un mācību pieejas, skolu pamatmērķis paliek nemainīgs – latviešu valodas, kultūras un tradīciju saglabāšana.

Eiropas diasporas pārstāvji dalījās pieredzē par jaunu kopienu veidošanu, sadarbību ar Latvijas organizācijām un bērnu iesaistīšanu kopīgos kultūras notikumos. Īpaši tika izcelta bērnu un jauniešu vēlme piedalīties Dziesmu un deju svētkos, dziedāt, dejot un būt daļai no plašākas latviešu sabiedrības.

Piederības sajūtu nevar iemācīt tikai no grāmatām

Viens no Izglītības dienas centrālajiem jautājumiem bija, kā palīdzēt bērniem ne tikai apgūt latviešu valodu un iepazīt Latvijas vēsturi, bet arī veidot emocionālu saikni ar Latviju.

Diskusijās vairākkārt izskanēja atziņa, ka mīlestība pret Latviju veidojas caur personīgu pieredzi, pozitīvām emocijām, draudzību un piederības sajūtu. Nepietiek vien ar mācību grāmatām, attēliem un stāstiem – bērniem ir svarīgi Latviju piedzīvot pašiem, apmeklēt to, satikt vienaudžus, piedalīties nometnēs, svētkos un citās kopīgās aktivitātēs.

Ne mazāk būtiska ir vide, kādu bērniem rada latviešu skolas. Tai jābūt drošai, priecīgai un aicinošai, lai bērni vēlētos tajā atgriezties, veidotu draudzības un justos piederīgi latviešu kopienai.

Tika uzsvērta arī ģimenes loma. Vecāku iesaiste skolas un kopienas dzīvē, latviešu valodas lietošana mājās, ģimenes stāsti un kopīgas tradīcijas palīdz bērniem veidot saikni ar savām saknēm.

Vienlaikus dalībnieki pievērsās izaicinājumam, kā saglabāt jauniešu iesaisti latviešu sabiedrībā pēc pamatskolas beigšanas. Svarīgi radīt iespējas jauniešiem pašiem organizēt aktivitātes, uzņemties iniciatīvu un turpināt būt daļai no latviešu kopienas arī tad, kad skolas gaitas noslēgušās.

Kāda būs latviešu skola nākamajos 70 gados?

Darba grupās dalībnieki diskutēja par diasporas latviešu skolu nākotni, to darbības modeļiem, vadību un ilgtspēju.

Viens no būtiskākajiem secinājumiem – nav viena universāla skolas modeļa, kas būtu piemērots visām latviešu kopienām. Katrai skolai jāspēj pielāgoties savas kopienas vajadzībām, vienlaikus saglabājot skaidrus mērķus un darbības principus.

Diasporas latviešu skola ir kas vairāk par mācību iestādi. Tā ir vieta, kur veidojas draudzības, tiek koptas tradīcijas, stiprināta latviskā identitāte un radīta saimes sajūta. Tā ir arī tilts starp diasporas ģimenēm un mūsdienu Latviju.

Īpaša uzmanība tika pievērsta skolu darbības pēctecībai. Daudzas diasporas skolas balstās uz entuziastu, vecāku un brīvprātīgo darbu, tādēļ būtiski laikus iesaistīt jaunus vadītājus, sadalīt pienākumus un nodot uzkrāto pieredzi nākamajām paaudzēm.

Tika pārrunāta arī nepieciešamība pielāgot mācību saturu bērniem ar atšķirīgu latviešu valodas prasmes līmeni un meklēt veidus, kā uzrunāt ģimenes, kurās latviešu valoda vairs nav ikdienas saziņas valoda.

Kā izmērīt skolas sasniegumus?  

Izglītības dienas otrajā daļā dalībnieki pievērsās jautājumam, kā izvērtēt diasporas latviešu skolu panākumus. Vai skolas veikumu iespējams noteikt tikai pēc skolēnu skaita un valodas zināšanām? Kā novērtēt bērna piederības sajūtu, vēlmi apmeklēt Latviju un iesaistīties latviešu sabiedrībā?

Diskusijās tika secināts, ka emocionālo saikni ar Latviju nav vienkārši izmērīt, tomēr par skolas darba rezultātiem var liecināt bērnu un jauniešu vēlme turpināt apgūt latviešu valodu, piedalīties latviešu nometnēs, kultūras pasākumos un konkursos, kā arī atgriezties skolā jau kā brīvprātīgajiem vai skolotājiem.

Dalībnieki uzsvēra, ka skolām nepieciešami vienkārši un praktiski pašvērtējuma rīki, kas palīdzētu noteikt sasniedzamos mērķus, izvērtēt izaugsmi un plānot turpmāko darbību. Izskanēja gatavība kopīgi strādāt pie šādu rīku izveides.

Skolu nākotne – visas latviešu sabiedrības atbildība

Diskusijās par atbalstu diasporas izglītībai īpaši tika akcentēta cilvēkresursu, finansējuma un sadarbības nozīme.

Diasporas skolu darbībā būtiska loma ir skolotājiem, vecākiem, bijušajiem audzēkņiem un brīvprātīgajiem. Vienlaikus arvien lielākas iespējas piedāvā tehnoloģijas, attālinātās nodarbības un sadarbība ar Latvijas izglītības un kultūras iestādēm.

Dalībnieki uzsvēra, ka latviešu skolu uzturēšana nevar būt tikai skolotāju vai to ģimeņu atbildība, kuru bērni pašlaik apmeklē skolu. Latviskā izglītība ir visas diasporas sabiedrības kopīga vērtība un atbildība.

Tādēļ nepieciešams stiprināt sadarbību starp skolām, organizācijām un Latvijas institūcijām, kā arī aktīvāk iesaistīt skolu absolventus, kopienu pārstāvjus un ziedotājus latviskās izglītības atbalstīšanā.

Vienojas par deviņiem prioritārajiem darbības virzieniem

Izglītības dienas noslēgumā dalībnieki vienojās par deviņiem prioritārajiem darbības virzieniem, kas kalpos par pamatu turpmākajam darbam diasporas izglītības stiprināšanā.

Tie paredz:

1. Mudināt latviešu sabiedrību, ģimenes un latviešu skolas palīdzēt bērniem diasporā iepazīt un piedzīvot mūsdienu Latviju, lai veicinātu izpratni, ka Latvija ir arī “manējā”.

2. Aicināt palīdzēt bērniem iepazīt Latviju, stāstīt ģimenes stāstus, skolās mācīt vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru un radīt interesi par savas dzimtas saknēm un identitāti. 

3. Uzsvērt latviešu valodas apguves un lietojuma nozīmi ģimenē.   Tās dažas stundas, ko bērns nedēļas nogalē pavada latviešu skolā, nevar būt vienīgais laiks nedēļā, kad viņš dzird un lieto latviešu valodu.

4. Atzīt, ka skolas un skolēni ir svarīga sabiedrības daļa, un visai sabiedrībai, ieskaitot organizācijas un indivīdus, ir atbildība un iespēja skolas atbalstīt. Mana skola – mana atbildība.  Es mainīju teikumu secību.

5. Lūgt vietējās kopienas un organizācijas rast iespējas jauniešiem iesaistīties tajās, aktīvi darboties un piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tādējādi nodrošinot zināšanu pārnesi un kopienu ilgtspēju. Mums ir jāiesaista jaunieši mūsu kopienas dzīvē arī pēc latviešu pamatskolas beigšanas.

6. Mūsdienu informācijas laikmetā, kad datu analīzei ir arvien lielāka nozīme, aicināt skolas izvirzīt sev sasniedzamus mērķus, veikt pašvērtējumu, analizēt rezultātus un izaugsmi. 

7. Ierosināt skolas veidot sadarbības projektus, veicināt informācijas apmaiņu starp skolām, valstīm un kontinentiem. 

8. Lūgt Latvijas Republikas  Ārlietu ministriju un vēstniecības palīdzēt izplatīt informāciju par latviešu skolām un kopienām. Vēstniecības bieži ir pirmās, kas uzzina par latviešu ierašanos jaunā mītnes zemē, un var palīdzēt viņiem nodibināt kontaktus ar vietējām latviešu organizācijām un skolām, tādējādi veicinot saikni ar latviešu kopienu  un Latviju.

9. Aicināt diasporu sekmēt un turēt godā latviešu valodas un Latvijas tēla popularizēšanu vietējās kopienās un mītnes zemēs. 

Šie darbības virzieni liecina par kopīgu izpratni, ka diasporas izglītības nākotne ir cieši saistīta ne tikai ar latviešu valodas mācīšanu, bet arī ar piederības sajūtas veidošanu, kopienu stiprināšanu un aktīvu sadarbību ar Latviju.

Ar skatu nākamajos 70 gados

PBLA 70 gadu jubilejas Izglītības diena Bostonā bija iespēja ne tikai atskatīties uz latviskās izglītības nozīmīgo vēsturi, bet arī kopīgi domāt par tās nākotni.

Dažādu valstu pieredze apliecināja, ka, lai gan diasporas skolas darbojas atšķirīgos apstākļos, tās vieno kopīgs mērķis – palīdzēt bērniem un jauniešiem saglabāt latviešu valodu, apzināties savas saknes un justies piederīgiem Latvijai.

Izglītības dienas diskusijas vēlreiz atgādināja, ka latviskā identitāte nav tikai zināšanu kopums. Tā veidojas ģimenē, skolā, draudzībā, kopīgos svētkos un personīgā pieredzē. Tieši šīs saites palīdz Latvijai palikt dzīvai arī tālu aiz tās robežām.

Īpašu pateicību vēlamies izteikt Latviešu valodas aģentūras direktorei Dr. philol. Initai Vītolai par dalību Izglītības dienā, vērtīgo ieguldījumu diskusijās un sniegto atbalstu pasākuma īstenošanā. Augstu novērtējam Latviešu valodas aģentūras ilggadējo sadarbību ar diasporas izglītības organizācijām, atsaucību un ieinteresētību latviešu valodas un izglītības stiprināšanā ārpus Latvijas. Šī sadarbība ir nozīmīgs atbalsts mūsu kopīgajā darbā, lai latviešu valoda un piederības sajūta Latvijai saglabātos arī nākamajās paaudzēs.

Dienas izskaņā dalībnieki un viesi pulcējās PBLA 70 gadu jubilejas svinībās, kuras papildināja koncerts un danču vakars ar grupu „Maldugunis”.

Izglītības dienā aizsāktās sarunas un pieredzes apmaiņa turpinājās arī 17. un 18. oktobrī Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares rīkotajā skolotāju konferencē. Tādējādi dalībniekiem bija iespēja ne vien padziļināt zināšanas un gūt jaunas idejas ikdienas darbam, bet arī stiprināt savstarpējos kontaktus, veidot jaunas sadarbības iespējas un likt pamatus kopīgām iniciatīvām diasporas izglītības attīstībai nākotnē.

Izglītības dienu organizēja Pasaules brīvo latviešu apvienība un Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozare sadarbībā ar Bostonas latviešu skolu. 

Pasākuma rīkošanu finansiāli atbalstīja PBLA, ALA un Latviešu valodas aģentūra. Latviešu valodas aģentūras atbalsts nodrošināts no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”.