PBLA ar ikgadējo balvu godina izcilo latviešu sabiedrisko darbinieku un folkloristu Austri Grasi (1942–2026)

16.11.2026

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) 2026. gadā savu gadskārtējo balvu piešķīrusi baltu filologam, folkloristam, pedagogam un Eiropas latviešu sabiedriskajam darbiniekam Austrim Grasim (1942–2026), par mūža ieguldījumu latviešu valodas un kultūras kopšanā, latviskās identitātes stiprināšanā diasporā un Latvijā, paaudžu vienošanā un latviešu kultūras mantojuma nodošanā nākamajām paaudzēm.

Austris Grasis, būdams skolotājs, lektors, folkloras praktizētājs, mūziķis, sabiedriskais darbinieks un daudzu latvisku iniciatīvu veidotājs, savu mūžu veltīja latviešu valodas, kultūras un vēsturiskās atmiņas saglabāšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm. Viņa darba rezultāti sasniedza latviešus ne tikai Eiropā un Latvijā, bet arī Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā. 

Austra Graša dzīvesstāsts ietver būtisku daļu no Latvijas un latviešu diasporas 20. gadsimta vēstures. Viņš dzimis 1942. gada 1. jūnijā Rudbāržu pagastā. Jau divu gadu vecumā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk uzauga latviešu un vācu kultūrvidē, mācījās Ingolštates latviešu skolā un citās skolās Vācijā, bet 1962. gadā absolvēja Minsteres Latviešu ģimnāziju. 

Studijas folkloristikā, etnoloģijā, mākslas vēsturē, ģermānistikā, vēsturē un baltu filoloģijā Minsteres, Minhenes, Upsalas un Stokholmas universitātēs veidoja pamatu viņa vēlākajam akadēmiskajam un sabiedriskajam darbam. Taču Austrim Grasim latvietība nekad nebija tikai akadēmiskas izpētes objekts. Viņam valoda, tautasdziesma, folklora, gadskārtas un latviešu vēsture bija dzīva kultūra, kas pastāv tikai tad, ja cilvēki to pazīst, lieto, dzied, svin un nodod tālāk saviem bērniem.  Šo pārliecību viņš īstenoja visa mūža garumā. 

Veselus 35 gadus, no 1972. līdz 2007. gadam, Austris Grasis bija baltu valodu lektors Bonnas Universitātē. Studentiem viņš mācīja latviešu, lietuviešu un senprūšu valodu, vienlaikus iepazīstinot gan latviešu, gan citu tautību jauniešus ar latviešu tautasdziesmām, folkloru un kultūras pasauli. Viņš bija arī vieslektors vairākās Eiropas un Latvijas augstskolās un piedalījās zinātniskās konferencēs par latviešu valodas un folkloras jautājumiem. 

Tomēr Austra Graša nozīmi nav iespējams izmērīt tikai akadēmiskā darba gados, publikācijās vai lekciju skaitā. Viņa īpašais spēks bija spēja zināšanas nodot cilvēkiem tā, lai tās kļūtu par daļu no viņu pašu identitātes. Šis darbs īpaši nozīmīgs bija diasporā. 

Austris Grasis bijis lektors un skolotājs vismaz 95 latviešu diasporas bērnu un pieaugušo tālākizglītības kursos, Eiropas Vasaras skolā, 3×3 saietos, vasaras skolās un latviešu centros daudzviet pasaulē. Viņš prata par latvisko runāt vienlaikus zinoši, aizrautīgi un praktiski, uzrunājot gan tos, kuri Latviju bija zaudējuši kara un okupācijas dēļ, gan viņu bērnus un mazbērnus, gan jaunākās diasporas paaudzes. 

Īpaša vieta Austra Graša mūža darbā bija jaunatnei. Viņa paša sabiedriskās gaitas aizsākās Eiropas latviešu jaunatnes apvienībā (ELJA). Vairāku gadu desmitu laikā viņš kā dalībnieks, valdes un rīcības komitejas loceklis un vēlāk lektors piedalījās aptuveni 25 ELJA kongresos dažādās Eiropas valstīs, kā arī piecos Vispasaules latviešu jaunatnes kongresos. 

Viens no nozīmīgākajiem Austra Graša ieguldījumiem Eiropas latviešu sabiedrībā bija Latviešu Tautas Augstskola “Abrene” Francijā, kuras tapšanai viņš bija viens no iniciatoriem un kuru vadīja no 1987. līdz 1995. gadam. “Abrene” tika veidota kā pasaules latviešu kultūras centrs ar skaidru mērķi stiprināt latvisko identitāti trimdā un vienlaikus veidot saikni ar Latvijas sabiedrību. 

“Abrene” kļuva nozīmīga arī Latvijas neatkarības atgūšanas procesos. 1989. gadā no 12. līdz 19. maijam Austris Grasis tur sarīkoja pirmo kopējo Latvijas Tautas frontes (LTF) un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvju sanāksmi. Tai sekojošajā preses konferencē Parīzē toreizējais LTF valdes priekšsēdis Pēteris Laķis pirmo reizi paziņoja, ka LTF turpmāk iestāsies par pilnīgu Latvijas neatkarības atjaunošanu. Arī pats Austris Grasis Atmodas laikā bija divu sasaukumu Latvijas Tautas frontes domes loceklis. 

Šajā Austra Graša darbībā atklājas būtiska viņa mūža misija: veidot tiltus starp trimdas un diasporas latviešiem un Latviju. Viņš piederēja paaudzei, kas Latviju bija spiesta atstāt bērnībā, taču neļāva Latvijai pazust no savas dzīves. Viņš panāca, ka šo saikni izjuta arī cilvēki, kuri Latvijā nebija dzimuši un kuru latvietība veidojās ārpus Latvijas. 

Arī mūzika Austrim Grasim kļuva par vienu no šādiem tiltiem. Kopā ar brāli Uldi Grasi, Juri Kronbergu, Pāvilu Johansonu un Jāni Zālīti viņš darbojās vienā no pirmajām latviešu trimdas roka grupām “Saules brāļi” un “Brāļi Graši”. Ar koncertiem viņi sasniedza latviešu kopienas Eiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā un Latvijā. Austris Grasis muzicēja arī kopā ar tautas mūzikas ansambli “Ķelnes prāģeri” un piedalījās Eiropas un pasaules latviešu dziesmu svētkos. 

Pēc atgriešanās Latvijā Austra darbs neapstājās. Tas ieguva jaunu turpinājumu lauku sētā “Ģenderti” Skaņkalnes pagastā. Tur viņš veidoja latviešu kultūras centru, kurā praktiski kopt latviešu gadskārtas, godus un tradīcijas. Viņš vadīja folkloras kopu “Rāmsalaca”, darbojās kā padomnieks diasporas jautājumos un turpināja būt skolotājs un padomdevējs daudziem cilvēkiem Latvijā un ārpus tās. 

Īpaši nozīmīgs šī darba turpinājums ir Skaņākalna Institūts un tā vasaras skolas bērniem un jauniešiem. To veidošanā un darbībā Austrim līdzās bija viņa dzīvesbiedre, žurnāliste un folkloriste Ieva Freinberga, kļūstot par viņa domubiedri un līdzgaitnieci. Iespējams, tieši Skaņākalna vasaras skolas vislabāk parāda Austra Graša darba paliekošo vērtību. 

Bērni, kuri savulaik tajās piedalījās, šodien jau ir pieauguši un paši vada nodarbības nākamajiem dalībniekiem. Viņi apliecina, ka Austra Graša stāstītais par folkloru, vēsturi un latvisko dzīvesziņu mainījis viņu skatījumu uz savu izcelsmi un devis vēlmi šo mantojumu turpināt. 

Īpaši svarīga šī pieredze bijusi diasporas jauniešiem no jauktajām ģimenēm. Skaņākalnā latvietība viņiem kļuva nevis par abstraktu piederību vai ierakstu ģimenes vēsturē, bet par kaut ko pašiem piedzīvojamu: runāt latviski, dziedāt tautasdziesmas, iet rotaļās un dančos, apdziedāties, darināt latviskas rotas un, pats galvenais, just pārliecību, ka būt latvietim ir vērtība. 

Viņa mūža darbs novērtēts arī Latvijā. Austris Grasis bija Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, saņēmis Ministru kabineta balvu, kļuvis par Mazsalacas Goda pilsoni, bet 2022. gadā saņēmis Valsts prezidenta medaļu par mūža darbu latviešu valodas kopšanā, vēsturisko sakņu izpētē un latviskās identitātes stiprināšanā. 

Austris Grasis mūžībā aizgāja 2026. gada 7. februārī Rīgā. Taču viņa vairāk nekā sešu gadu desmitu ilgais sabiedriskais, akadēmiskais un kultūras darbs turpina dzīvot cilvēkos, kurus viņš mācījis un iedvesmojis, jauniešos, kuri pēc gadiem paši kļuvuši par skolotājiem, kā arī latviešu kopienās daudzās pasaules valstīs. 

Austra Graša mūža devums ir īpaši nozīmīgs Eiropas latviešiem, jo viņa dzīvesstāstā ietverts tas ceļš, kuru izgājusi pati Eiropas latviešu sabiedrība: no bēgļu gaitām un latviešu skolām trimdā līdz jaunatnes kustībai, latviešu kultūras institūciju veidošanai, cīņai par Latvijas neatkarības atjaunošanu un, visbeidzot, līdz diasporas un Latvijas sabiedrības tuvināšanai. Austris Grasis visu mūžu apliecināja, ka latvietība nepastāv pati no sevis. Tā ir jāmācās, jākopj, jāizdzied, jārunā un jānodod tālāk. Viņš pats to savā skaistajā mūžā darīja, sasniedzot vairākas latviešu paaudzes daudzviet pasaulē. 

(PBLA pārstāvniecības un ELA sagatavota informācija)

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai saprastu, kā jūs izmantojat mūsu vietni, un uzlabotu jūsu pieredzi. Turpinot lietot vietni vai nospiežot pogu “Pieņemt un turpināt”, jūs apstiprināt, ka piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Privātuma un sīkdatņu politika.