Piešķirti PBLA Kultūras fonda 2025. gada apbalvojumi
Laikā, kad latvieši visā pasaulē atzīmē, svin, godina, atminas Latvijas valsts tapšanu, un apzinās savas valsts esamības nozīmīgumu, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds un padome (PBLA KF&P) vēlas pateikties tiem cilvēkiem, kuri savu laiku, enerģiju un līdzekļus velta latvietības un latviskās kultūras uzturēšanai, mūsu valodas ilgmūžībai un nācijas pašapziņas celšanai. Lielu paldies pelnījuši daudzi tautieši, un vairākiem mēs varam pateikties tieši šajā valsts svētku nedēļā.
PBLA Kultūras fonda Goda balva un ASV $ 1000 naudas balva Jurim Ķeniņam (Kanada) par ilggadēju un nesavtīgu ieguldījumu PBLA Kultūras fonda un padomes vadībā.
2025. gada 1. janvārī Juris Ķeniņš pēc desmit nostrādātiem gadiem beidza pildīt PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēža amata pienākumus. Kultūras fonds un padome godina Juri par viņa sekmīgo darbu, piešķirot prestižo Goda balvu 2025. gadā. Šī balva apliecina Juŗa Ķeniņa nozīmīgo ieguldījumu latviešu kultūras attīstībā un tās mantojuma saglabāšanā Latvijā un Latvijas diasporā daudzu gadu laikā.
Juris ir izcils komponists un vairāki viņa darbi ir ieņēmuši vietu latviešu koru repertuārā. Viņš ir arī izcils čellists, kurš spēlējis dažādos orķestros un kameransambļos, kā arī uzstājies kā solists. Juris ir strādājis par mūzikas skolotāju Kanadas vidusskolās, un vēlāk daudzās citās jomās, tostarp Toronto Universitātes Mūzikas fakultātē. Viņa tēvs, Tālivaldis Ķeniņš, ir augsti novērtēts kā viens no ievērojamākajiem latviešu komponistiem, kura darbus ir cildinājis – un arvien cildina – viņa dēls Juris.
J. Ķeniņš ir ieņēmis vairākus vadošus amatus latviešu sabiedrībā Kanadā, īpaši, kā galvenais rīkotājs, diriģents un izpildītājs daudzos Dziesmu un deju svētkos Kanādā, ASV un Latvijā. Viņš daudzus gadus vada Latviešu Dziesmu svētku biedrību Kanadā. Juris bija viens no virzītājspēkiem, kas veicināja diasporas koru un deju ansambļu pieaugošo klātbūtni un īpašos priekšnesumus 2018. un 2023. gada Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Viņš ar entuziasmu ir darbojies Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) valdē un joprojām aktīvi piedalās Toronto Latviešu koncertapvienības darbā.
Juris Ķeniņš ir nozīmīga personība daudzās latviešu kultūras aktivitātēs Kanadā, kuru organizēšanai un vadīšanai viņš veltījis savu dzīvi. Juris iepriekš ir apbalvots ar LNAK Atzinības rakstu, PBLA Kultūras fonda Goda diplomu 2009. gadā (par XII un XIII Kanadas Dziesmu svētku vadību un latviešu mūzikas popularizēšanu Kanadā) un Triju Zvaigžņu ordeni 2020. gadā. Juris ar savu darbību kultūras jomā veiksmīgi stiprina saikni starp Latviju un diasporu, apliecinot kultūras pieaugošo nozīmi pasaules latviešu saliedēšanā. Juri Ķeniņu godina un apsveic viņa ilggadēji vadītās organizācijas kollēgas PBLA Kultūras fondā un padomē.
Krišjāņa Barona balva un ASV $ 500 naudas balva Paulam Harijam Toutonghi (ASV) par rakstniecības darbiem “Red Weather”, “Evel Knievel Days”, “The Refugee Ocean” un citiem, kas atspoguļo imigrantu dzīvi, tostarp latviešu likteņus.
Pauls Harijs Toutonghi (dzimis 1976. gadā) ir amerikāņu rakstnieks, kas darbojas gan daiļliteratūrā, gan dokumentālajā prozā. Viņš dzimis Sietlā, Vašingtonas štatā, imigrantu ģimenē — māte emigrējusi no Latvijas, tēvs no Ēģiptes un ir sīriešu izcelsmes. Viņa pirmais romāns “Red Weather” tika izdots 2006. gadā izdevniecībā Random House/Shaye Areheart Books, bet otrais romāns “Evel Knievel Days” 2012. gadā Random House/Crown. Abi darbi ieguvuši atzinīgu kritiķu vērtējumu, īpaši “Red Weather”, kas plaši apspriests un pozitīvi recenzēts. Toutonghi darbi publicēti žurnālos “Sports Illustrated”, “The Burnside Review”, “Glimmer Train”, “The Boston Review”, “One Story Magazine” un “The New Yorker”. Viņa stāsts “Regeneration” 2000. gadā saņēma Pushcart Prize balvu. 2016. gadā viņš izdeva dokumentālo grāmatu “Dog Gone: A Lost Pet’s Extraordinary Journey and the Family Who Brought Him Home”, kas kļuva par pamatu Netflix filmai “Dog Gone” (2023). Pauls Harijs Toutonghi 2003. gadā ieguva MFA grādu dzejā Kornela Universitātē un 2006. gadā doktorantūras grādu angļu literatūrā. Pēc pirmā romāna iznākšanas viņš pārcēlās no Bruklinas (Ņujorkā) uz Portlandi (Oregonā), kur pašlaik ir angļu valodas profesors Lewis & Clark College, specializējoties daiļliteratūras un radošās rakstniecības jomā. Pauls Harijs Toutonghi ir aktīvs Oregonas latviešu sabiedrības dalībnieks, un viņa abi bērni ir absolvējuši bērnu vasaras nometni “Mežotne” un apmeklē Rietumkrasta latviešu vasaras vidusskolu “Kursa”.
PBLA KF&P Atzinības raksti
Albertam Ozolam (ASV) par veiksmīgu, enerģisku un ilggadēju Vašingtonas tautas deju kopas “Namejs” vadību.
Alberts Ozols Vašingtonas tautas deju kopā Namejs sāka dejot 2000. gadā, savukārt kopas vadību uzņēmās 2007. gadā 21 gada vecumā, pulcinot ap sevi daudzus jaunās paaudzes dejotājus. Viņš ar “Nameju” veiksmīgi iestudēja tautas dejas lieluzvedumam 12. Vispārējos dziesmu svētkos ASV, Indianapolē, 2007. gadā, kā arī citiem turpmākiem dziesmu svētku deju lieluzvedumiem ASV. Mācījis tautas dejas Vašingtonas latviešu skolā. Alberts ienes kopas darbībā daudz enerģijas un entuziasma; viņš prot likt dejotājiem justies iekļautiem un novērtētiem. Viņam piemīt dabiska humora izjūta, kas veicina pozitīvu noskaņojumu dejotājos un kopas saliedētību.
Jānim Miglavam(ASV) par oriģinālām idejām un radošu pieeju, veidojot fotogrāfiju izstādi “Imigranta stāsti viņa mazbērniem”.
Jānis Miglavs savas karjeras gadu laikā Miglavs ir fotografējis un rakstījis vairāk nekā 30 valstīs, sadarbojoties ar tādiem izdevumiem kā “National Geographic”, “Travel & Leisure”, “Sunset” un “National Wildlife”. Starp viņa komercklientiem ir “Hewlett-Packard”, “Deloitte & Touche”, “7/11”, Sheraton Hotels, Oregon Tourism, PGE un Nikon. Viņš ir izveidojis dokumentālo foto projektu “Āfrikas neizzinātie mīti un arhetipiskie sapņi”, kura mērķis ir saglabāt un vizuāli atainot Āfrikas attālo cilšu mutvārdu stāstus, veidojot foto liecības un ilustrācijas, balstītas uz cilšu vecajo, šamaņu un dziednieku stāstījumiem. Šī projekta darbi ir izstādīti Apvienoto Nāciju Organizācijā, Longview Mākslas muzejā un Portlandes universitātē. Viņa jaunākais izstāžu cikls “Imigranta stāsti mazbērniem” atspoguļo latviešu pieredzi un mantojumu, izmantojot attēlus un stāstus, lai palīdzētu nākamajām paaudzēm izprast, kā senču dzīves un kultūra veido mūsdienu latviešu identitāti.
Latviešu Pārstāvniecībai Apvienotajā Karalistē (LPAK) par Trešo Eiropas Latviešu kultūras svētku (ELKS III) sekmīgu rīkošanu un izcilu norisi 2025. gada 18.- 20. jūlijā Bredfordā, Apvienotajā Karalistē.
LPAK valde un kopiena divu gadu garumā nesavtīgi strādājusi, pulcinot dalībniekus, atbalstītājus, brīvprātīgos, Eiropas diasporas amatiermākslas kopu dalībniekus un vadītājus, kā arī ELKS III radošo grupu, koordinējot un rīkojot Eiropas latviešu diasporai nozīmīgos kopā dziedāšanas, muzicēšanas un dejošanas svētkus. ELKS III sarīkoti, pateicoties Kultūras ministrijas, PBLA un ELA atbalstam, tomēr praktisko darbu uzņemoties LPAK, tās valdei un aktīvistiem.
DVF īpašuma “Straumēnu muiža” direktoriem Verai Antipovai un Mikam Vizbulim, kā arī aktīvajai un atbalstošajai brīvprātīgo komandai (Lielbritānija) par jaunas enerģijas iedzīvināšanu senā, tradīcijām bagātā latviešu pulcēšanās vietā – “Straumēnu” muižā, aicinot kopā Anglijas un visas Eiropas latviešu diasporas ļaudis un viņu atbalstītājus nozīmīgās, interesantās, noderīgas un saviesīgās norisēs.
Austrālijas latviešu 38. Jaunatnes dienu rīcības komitejai (Austrālija) par svētku sekmīgu rīkošanu un norisi Sidnejā, veicinot latviešu kultūras mantojuma uzturēšanu Austrālijā un stiprinot piederības saikni visiem pasaules latviešiem, īpaši piesaistot jauniešus.
38. Jaunatnes dienu rīcības komitejā darbojās vairāk nekā 15 jaunieši vecumā no 16 līdz 28 gadiem, kas kopā ar saviem draugiem un labvēļiem sarīkoja krāšņus jauniešu svētkus Sidnejā, Austrālijā.
Micheline Lasdin-Collin (Beļģija) par mūža ieguldījumu Beļģijā dzīvojošo trimdas un diasporas latviešu vienošanu Beļģijā dzīvojošo trimdas latviešu vēsturiskās atmiņas, tradīciju un arhīvu glabāšanu.
Dacei Kalniņai (Beļģija) par neatlaidīgu darbu, mudinot latviešu radošo diasporu Beļģijā iesaistīties labdarības kustībā Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju atbalstam, kā arī iesaistoties pilsoniskās līdzdalības norisēs.
Kopš 2005. gada Dace Kalniņa ir aktīva latviešu diasporas Beļģijā radošajos projektos – Briseles latviešu korī, Briseles latviešu dejotāju saimē un sirsnīgajā Briseles latviešu teātrī. Trīs gadu garumā Dace Kalniņa pratusi aicināt un iesaistīt dziedošus, muzicējošus un teātri spēlējošus latviešus un viņu atbalstītājus idejām, iecerēm un izdomas bagātu kultūras pasākumu norisēs, kuru daudzie un atsaucīgie apmeklētāji dāsni ziedojuši līdzekļus labdarības projektiem. Dace Kalniņa arī neatlaidīgi aicinājusi latviešu kopienas ļaudis un viņu atbalstītājus iesaistīties nozīmīgās pilsoniskās līdzdalības norisēs.
Sandro Roberto Medeiros (Brazīlija) par izcilu ieguldījumu un nesavtīgu darbu latviešu dejas un kultūras saglabāšanā Brazīlijā, kas vainagojies ar Ižuī tautas deju kopas “Staburags” panākumiem Latvijā, iegūstot augstāko vērtējumu diasporas deju kopu skatē pagājušajos Dziesmu un deju svētkos.
Sandro Roberto Medeiros pirms kļuva par Ižuī Latviešu kultūras centra deju grupu horeogrāfu, bija dejotājs grupā tautas deju kopā “Staburags”, un savu ceļu kopā ar Ižuī latviešu tautas deju kopu viņš sāka vairāk nekā pirms 20 gadiem. Ar lielu meistarību un augstu māksliniecisko kvalitāti viņš māca un iedvesmo savus dejotājus – no pašiem mazākajiem līdz pat pieaugušo grupai. Ar savu darbību viņš veicina nemateriālā mantojuma saglabāšanu, stiprina latvisko identitāti un palīdz Ižuī latviešu vārdam un kultūrai izskanēt gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Marília de Mattos Berg (Brazīlija) par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu Ižuī Latviešu kultūras centrā, mācot latviešu dziesmas un valodu dažādām paaudzēm, saglabājot un stiprinot latviskās identitātes garu.
Marília de Mattos Berg caur mūziku iedvesmo jauno paaudzi mācīties latviešu valodu un saglabāt savas saknes. Viņa vadījusi muzikālās grupas Riodežaneiro, Portoalegrē un Ižuī, Brazīlijas baptistu baznīcās, kur bijusi bērnu, jauniešu un baznīcas kora diriģente.
Andrejam Vītolam (Kanada) par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Montreālas Latviešu sabiedriskā centra vadībā.
Andrejs Vītols jau vairāk nekā divas desmitgades aktīvi darbojas Montreālas Latviešu sabiedriskajā centrā, vadot tā darbību un rūpējoties par tā uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību. Kā kora “Atbalss” diriģents viņš ar savu entuziasmu un degsmi stiprina latviešu kopienas saliedētību un kultūras dzīvi Kanadā.
Ritai Jozuus (Kanada) par ilggadēju un izcili veiksmīgu darbu un dalību Baltijas mākslinieku asociācijā Montreālā.
Rita Jozuus aktīvi darbojas Baltijas mākslinieku asociācijā Montreālā, kā arī ir bijusi nozīmīga kora “Atbalss” organizētāja un atbalstītāja. Viņas ieguldījums bijis būtisks arī latviešu kultūras kopienas “Tērvete” pastāvēšanā un latviešu kultūras saglabāšanā Kanadā.
Kristīnei Ruņģis (Kanada) par ilggadīgu, čaklu, rūpīgu un nesavtīgu darbu, kas ticis veltīts Montreālas un Otavas korim “Atbalss”, veicot administratīvo darbu.
Pateicoties Kristīnes darbam, koris veiksmīgi vairākkārt piedalījies Dziesmu un Deju svētkos gan Latvijā, gan Kanādā. Kristīnes ieguldītais darbs ir būvējis labus pamatus korim. Viņas spēja koordinēt dalībniekus, pārvaldīt loģistiku un veicināt pozitīvu vidi ir padarījusi kori kā daļu no latviešu sabiedrības ikdienas, gan Otavā, gan Montreālā. Viņas devums administratīvajā jomā ir ne tikai praktisks, bet arī iedvesmojošs, atspoguļojot dziļu apņemšanos un mīlestību pret Latvijas kultūru un mūziku.
Aijai Zichmanei (Kanada) par viņas milzīgo ieguldījumu sabiedrībā kā Toronto Latviešu Centra bibliotēkas vadītājai un nozīmīgo darbu kultūras pieejamības veicināšanā.
Aija Zichmane ir ievērojama Kanadas latviešu sabiedriskā darbiniece, kas vada Toronto Centra bibliotēku un veicina kultūras pieejamību plašai sabiedrībai. Viņas darbs bibliotēkas attīstībā un pasākumu organizēšanā būtiski bagātina kopienas kultūras dzīvi un veicina izglītību un lasītprasmi.
Kristīnei Stivriņai (Kanada) par ilggadēju Saulaines grāmatu klētiņas noorganizēšanu un uzturēšanu.
Pateicoties viņas rūpīgajam darbam, grāmatas tiek glābtas no bojāejas, nonāk lasītāju rokās un veicina latviešu literatūras pieejamību, vienlaikus nodrošinot finansiālu atbalstu Saulaines nometnei Kanadā. Viņas darbs kalpo latviešu sabiedrības interesēm Kanadā un stiprina šīs sabiedrības saikni ar tautiešiem Latvijā.
PBLA Kultūras fonda un padomes vārdā
Andra Baltmane, priekšsēde
