Populistu iegūto vietu skaits nākamajā Saeimā būs atkarīgs no tā vai iedzīvotāju vidū dominēs bailes no kara vai arī dusmas par strauji uzlēkušajām pārtikas un enerģijas cenām.

Inga Spriņģe, pētnieciskā žurnāliste, Re:Baltica

“Latvijas valdību vada idioti,” – trīs dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, savā Facebook sienā rakstīja savulaik par vienu no Latvijas oligarhiem dēvētais Ainārs Šlesers. Šleseru sadusmoja, ka atsevišķi ministri piedāvāja ieviest sankcijas pret Krieviju, lai novērstu tuvojošos karu. Viņš aicinājumu pēc sankcijām sauca par “politisko cīņu starp valdības partijām” un aicināja mācīties no Somijas, kas par tādām lietām “nebļaustās”.

Šleseram pašam bļaustīšanās tobrīd bija kļuvusi par ikdienu. Pēc desmit gadu pazušanas no sabiedrības acīm, viņš pērn paziņoja par atgriešanos politikā.

Priekšvēlēšanu kampaņās A.Šleseram patīk sevi salīdzināt ar buldozeru. Avots: A.Šlesera Facebook profils.

Viņu varētu saukt par partiju sērijveida dibinātāju, jo pērn izveidotā – Latvija pirmajā vietā – viņam ir jau astotā. Iepriekšējo nesamaksātais parāds par dažādiem pārkāpumiem valstij pārsniedz 860 tūkstošus eiro. Lai tos nemaksātu, izdevīgāk ir dibināt jaunu politisko projektu.

Šlesera atgriešanās sakrita ar laiku, kad prokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību par nelikumībām digitālās TV ieviešanas lietā (pirmās instances tiesa viņu šogad janvārī attaisnoja) un gandrīz 25 miljonu eiro lieliem zaudējumiem ogļu pārkraušanas biznesā Rīgas brīvostā. Tajā viņš saimniekoja kopā ar ekspremjeru Andri Šķēli, ar kuru slēpti pie šī biznesa tika vēl laikā, kad darbojās aktīvajā politikā.

Īsi pirms apsūdzības uzrādīšanas, biznesa daļas ostā Šlesers atdeva dēlam. Bet uz to brīdi tas faktiski jau bija miris, jo Krievija bija pārtraukusi savu ogļu sūtīšanu caur Latviju. Daļa Šlesera biznesa vienmēr bijusi saistīta ar tranzītu no Krievijas, ar ko varētu būt skaidrojama arī viņa agresīvā reakcija uz aicinājumiem ieviest sankcijas pret šo kaimiņvalsti.

Šlesers izmanto dezinformācijas izplatītājus

Uzsākot politisko atgriešanos, Šlesers darīja to, ko dara visi populisti. Kļuva aktīvs Facebook un sāka lamāt valdību. (Facebook Latvijā ir galvenā sociālo mediju platforma priekšvēlēšanu cīņā, lai gan ir mēģinājumi izmantot arī Instagram un TikTok. Atšķirībā no ASV, Twitter Latvijā patērē vairāk viedokļu līderi un žurnālisti, līdz ar to tā mazāk pateicīga populismam).

Šlesers premjeru Krišjāni Kariņu sauca par “pajoliņu” un “jampampiņu”; draudēja, ka tauta viņu “iznesīs ar kājām pa priekšu” un solīja parūpēties par no Covid-19 ierobežojumos cietušajiem.

Korona vīrusa plosīšanās Šleseram nāca kā Dieva dāvana. Cilvēki bija noguruši un meklēja vainīgo uz kā izgāzt dusmas. Uzticība valdībai bija zema. Ar vakcināciju neveicās. Pieņemtie ierobežojumi nereti bija neloģiski un sasteigti.

Šlesers sava sacītā popularizēšanai izmantoja vēl vienu korona vīrusa krīzes radīto negatīvo blakusefektu – uzplaukušo sazvērestības teoriju izplatītāju tīklu.

Kad pērn septembrī Šlesers pie Rīgas pils pulcēja vairāk nekā tūkstots protestētāju pret Covid-19 ierobežojumiem, uz improvizētās skatuves runas teikt kāpa teju viss Latvijas dezinformatoru zieds. Tur bija tirgonis, kurš piedēvē ūdenim maģiskas īpašības un tāpēc ir sodīts par patērētāju maldināšanu. Ar telefoniem notiekošo Facebook toreiz translēja kāds new age draudzes līderis.

Turpat blakus nepacietīgi mīņājās par pasu viltošanas organizēšanu notiesāts uzņēmējs no Latgales.

Toreiz saskaitīju, ka ar šo cilvēku aicinājumiem ierasties uz piketu un ar pasākuma video Facebook lietotāji bija dalījušies vismaz 34 tūkstošus reižu. Salīdzinājumam – Šlesera paša uzsaukumiem Facebook bija uz pusi mazāk share.

Aldis Gobzems izrāda apakšbikses

Izmantojot šīs pašas metodes – cīņu pret Covid-19 ierobežojumiem un sazvērestību teoriju izplatītājus, vēl vairāk iedzīvotājus uz protestiem bija izdevies savākt tikai Saeimas deputātam Aldim Gobzemam. Cīņā uz lielākā populista titulu un neapmierinātā vēlētāja balsīm viņš bija nopietnākais konkurents Šleseram. Lai arī aizkulisēs izskanējuši minējumi, ka Šlesers un Gobzems patiesībā darbojas kopā, abi to vienmēr nolieguši. (Šeit mūsu pētījums par to, kā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām ar Šleseru saistītā avīze Dienas Bizness atbalstīja Gobzemu.)

Valdības sūnīšanu kā galveno taktiku izbijušais advokāts Gobzems veiksmīgi izmantoja jau pirms četriem gadiem, kad iekļuva parlamentā no galvenās populistu partijas KPV LV. Līdzīgi kā ASV eksprezidents Donalds Tramps, arī Gobzems regulāri uzbruka medijiem un draudēja atlaist no darba sev netīkamus sabiedriskā medija žurnālistus, “kad es būšu premjers”.

Par premjeru gan viņš nekļuva sava lielā ego dēļ. Līderu nesaskaņu dēļ, partija KPV LV drīz vien sašķēlās. Gobzems izveidoja neatkarīgu deputātu grupu un sāka vākt komandu jaunai partijai, kas šobrīd saucas Katram un Katrai. Lai iegūtu popularitāti, viņš izmantoja deep state retoriku. Būdams harizmātisks orators, viņam jau pirms iepriekšējām vēlēšanām izdevās savākt lielu sekotāju skaitu, bet korona vīrusa atnākšana tam tikai piedeva spēku. Ar kliedzienu “Iespraudiet sev [vakcīnas] pakaļā!” – viņš rīkoja protesta akcijas pie valdības un Rīgas pils, uz kurām pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku.

Foto no A.Gobzema Instagram konta.

Gobzema sekotājiem netraucēja fakts, ka viņš pats, kas korupcijā vainoja teju visus politiķus, nemitīgi sociālajos medijos eksponēja dārgu dzīvesveidu, ko par deputāta algu nevarētu atļauties. Pērn ar kolēģi izpētījām, ka savās regulārajās foto sesijās Gobzems pozē 500 eiro vērtās Zegna kurpēs, pāris tūkstošu eiro vērtā Burberry lietusmētelī un saules brillēs vēl par pāris simtiem. Viņa velosipēds maksāja ap 6000 eiro (un vēl 350 eiro par speciālām sporta kurpēm) – kopā tik, cik viens policists kārtībnieks nopelna gadā. Tikmēr viņa ienākumu deklarācija rādīja, ka politiķim nav uzkrājumu un viņš pārtiek tikai no algas Saeimā, kas pēc nodokļiem bija ap 2300 eiro mēnesī.

Kad jautāju pašam Gobzemam, no kurienes nauda, viņš atbildēja: “Pērkamas sievietes mani neinteresē un es viņām neatskaitos.” Un iefilmēja TikTok video, kurā izrāda savas apakšbikses.

Visu maina karš

Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja daudzu (topošo) politiķu patiesās sejas.

Aizbildinoties ar it kā saņemtiem draudiem un bailēm par bērnu dzīvību, Gobzems izdzēsa lielu daļu savu sociālo mediju saturu (līdzīgi viņš rīkojās pēc iepriekšējām vēlēšanām) un pārcēlās dzīvot uz Spāniju. (Tiesa, viņš atsācis sociālajos medijos lamāt valdību un regulāri piebraukā uz Latviju, kur nenomaksāto nodokļu un Covid-19 ierobežojumu pārkāpumu uzlikto sodu dēļ, izpārdod savu mantu.)

Šlesers dzēsa Facebook ierakstu, kurā valdību sauc par “idiotiem” un no partijas izslēdza viņu Valsts prezidenta kandidāti un Saeimas deputāti Jūliju Stepaņenko, kas nosodījumam nepiekrita. (Stepaņenko Saeimā ievēlēja no Saskaņas, tad viņa pievienojās Gobzema partijai un pēcāk Šleseram.)

Paša Šlesera Facebook ierakstos tiešu Krievijas nosodījumu nevar manīt. No sankcijām cieta viņa biznesa partneri. Drīz pēc kara uzsākšanas, Eiropas Savienība sankciju sarakstā iekļāva Krievijas miljardieri Dmitriju Mazepinu, kuram Rīgas brīvostā piederēja minerālmēslu ražotājs Uralchem un kuru uz Latviju savulaik atveda tieši Šlesers.

Arī Šlesera labās rokas, bijušā žurnālista un aktīva sazvērestību teoriju piekritēja Sandra Toča (viņš dalās ar Breitbart ziņām) Facebook profilā ir vispārīgi saukļi no sērijas – mēs pret karu un par mieru.

Februārī izskatījās, ka uz brīdi galvenie populisti zaudēja savu spozmi, jo nebija spēcīgas tēmas pret ko iestāties. Korona vīrusa radītie ierobežojumi lēnām tika atcelti, bet karš populistiskiem saukļiem ir nepateicīgs.

SKDS sabiedriskās aptaujas dati rādi, ka īsi pirms Krievijas iebrukuma starp balstiesīgajiem iedzīvotājiem, kas zināja par ko vēlēs, Šlesera partija būtu ieguvusi 7,4%.

Sabiedriskās domas aptaujas SKDS dati īsi pirms kara sākšanās Ukrainā. A.Gobzema partija tobrīd saucās Likums un kārtība.

Īsi pēc kara, tikai 4,3%, tātad partija nepārsniegtu iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru.

Martā Šlesers savai priekšvēlēšanu kampaņai izvēlējās jaunu tēmu (patiesībā viņam jau vecu) – “ģimenes vērtību” sargāšanu.

Iemesls tam ir marta beigās Saeimā konceptuāli atbalstītais Civilās Savienības likums, kas ļautu arī viendzimuma pāriem pie notāra noslēgt vienošanos par nemantiskām un mantiskām tiesībām. Šāds likums ir rezultāts 2020.gada Satversmes tiesas spriedumam, kas lēma: Darba likumā iekļautā norma, ka tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas pienākas tikai tēvam, neatbilst Satversmei. Konservatīvie šo jauno likumu uztvēra kā soli tuvāk geju pāru attiecību legalizēšanai.

Protestējot pret šo likumu, Šleseru atbalstošie mūziķi, saksofonists Deniss Paškevičs un dziedātāja Jolanta Gulbe, uzsāka bezmaksas koncerttūri pa Latviju “dabiskas ģimenes” atbalstam. Koncertos viņi aicina parakstīties par referenduma rosināšanu, lai Satversmē nostiprinātu, ka ģimeni veido vīrietis un sieviete. Kopā ar mūziķiem šajā tūrē dodas arī Šlesers.

Vēsture atkārtojas, jo 2005.gadā tobrīd pēc Šlesera vadītās tā dēvētās “mācītājpartijas” iniciatīvas Saeima Satversmē noteica, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti.

Lai tagad rosinātu referendumu par grozījumiem Satversmē, nepieciešams savākt 155 tūkstošus iedzīvotāju parakstu. Šī raksta tapšanas brīdī, jūnija vidū, bija savākti 52 tūkstoši.

Iespējams, Šleseram pat nav svarīgi pie tiem tikt. Daudz būtiskāka ir iespēja kopā ar mūziķiem braukāt pa Latviju, uzrunājot iedzīvotājus. KNAB jau paziņojis, ka saistībā ar šiem koncertiem, ierosinājis administratīvā pārkāpuma procesu par iespējamiem politiskās aģitācijas pārkāpumiem.

Kādas izredzes?

Jaunākie SKDS iedzīvotāju aptaujas dati rāda, ka starp izlēmušajiem vēlētājiem Šlesera partijas popularitāte nedaudz augusi un balansē uz 5% robežas. Nedaudz augusi arī Gobzema partijas popularitāte, taču būtiskākās izmaiņas notikušas partiju vidū, kas cīnās par krieviski runājošo vēlētāju balsīm.

Pēc kara savas līdera pozīcijas zaudēja partija Saskaņa, kas gadiem ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu priekšgalā monopolizēja krieviski runājošo vēlētāju balsis. Saskaņas reitingi strauji sāka krist, kad tā nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā. Toties uzrāvienu ieguva bijušā saskaņieša un populista Alekseja Rosļikova partija Stabilitātei!. Viņš arī regulāri ieradās uztaisīt savu Facebook video gan Šlesera, gan Gobzema rīkotajos protesta pasākumos pret Covid-19 ierobežojumiem un izceļas ar vissirslikti retoriku.

Arī Šlesers daļēji cenšas iegūt krieviski runājošo vēlētāju balsis, taču Rosļikovs nav viņa tiešais konkurents. Izredzes pārsniegt 5% barjeru ir abiem. Jau šobrīd redzams, ka abi paralēli ģimeņu aizsargāšanai, ķērušies pie valdības sūnīšanas par strauji uzlēkušajām pārtikas un enerģijas cenām. Cik tā izrādīsies veiksmīga un kāds būs šo partiju iegūtais vietu skaits Saeimā noteiks tas, vai pirms vēlēšanām iedzīvotāju vidū vairāk valdīs bailes no kara (kā rezultātā strauji augusi popularitāte valdošās koalīcijas partijām), vai arī bailes par izdzīvošanu.

Jāņu brīvdienās, dažas dienas pirms Baltijas valstīm un Zviedrijai un Somijai tik svarīgā NATO samita Madridē, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs nosūtījis vēstuli NATO līdervalstu vadītājiem: ASV prezidentam Joe Biden, Kanadas premjeram Justin Trudeau, Lielbritānijas premjeram Boris Johnson un NATO ģenerālsekretāram Jens Stoltenberg. Vēstulē tiek pausts PBLA valdes aicinājums stiprināt Baltijas valstu aizsardzību, nostiprinot NATO militāro klātbūtni tajās; apstiprināt Somijas un Zviedrijas pieteikumu piebiedroties NATO un steidzami atvietot Latvijas armijas ziedotos ieročus Ukrainas atbalstam.

“Gaidāmā NATO valstu galotņu tikšanās Madridē būs viena no izšķirīgākajām vairāku desmitu gadu laikā, kurā alianses mērķis un apņēmība tiks pārbaudīti kā nekad agrāk,” raksta PBLA priekšsēdis. “Krievijai atkal pierādot savu agresīvo dabu un veicot kara noziegumus Ukrainā, pasaulei pavisam noteikti nepieciešama skaidra un spēcīga reakcija no Rietumu demokrātijām.”

Izpildot jūnijā notikušas PBLA valdes sēdes rezolūcijas, P. Blumbergs vēstulē aicina NATO vadītājus izlemt izvietot Baltijas valstīs katrā vienu brigādes lieluma (4500-5000 karavīru) lielu vienību ar specializētu bruņojumu. PBLA valde arī stingri iestājas par Somijas un Zviedrijas steidzamu uzņemšanu NATO aliansē. Visbeidzot, atzīstot faktu, ka Latvijas armija jau kara pirmajās dienās atdeva Ukrainai savas Stinger  pretgaisa aizsardzības raķetes un citu iegādāto bruņojumu, P. Blumbergs aicina NATO vadītājus nekavējoties to atvietot ar jaunām ieroču sistēmām.

“NATO kā militārās aizsardzības alianses loma ir kļuvusi skaidrāka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un paaugstinātu apdraudējumu visam reģionam. Rietumvalstu vadītājiem ir stingri jāiestājas par tādām vērtībām kā brīvība, miers un labklājība,” vēstulē uzsver PBLA  priekšsēdis.

(PBLA pārstāvniecība)

June 24, 2022

The Honorable Joseph R. Biden Jr.
President of the United States

The Right Honorable Justin Trudeau
Prime Minister of Canada

The Honorable Boris Johnson
Prime Minister of the United Kingdom

The Honorable Jens Stoltenberg
Secretary General of NATO

Dear Sirs,

The upcoming NATO Summit in Madrid will be one of the most consequential in decades, with the purpose and resilience of the alliance being tested as never before.   With Russia having again proven its intent to be an aggressor state as well as committing war crimes in Ukraine, the world needs clear and strong actions from Western democracies coming out of Madrid.

As the umbrella organization for the hundreds of thousands of Latvians living in Europe, the United States, Canada, Australia, and South America, the World Federation of Free Latvians (Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība), condemns Putin’s actions and encourages a strong NATO response in Madrid.

Latvians living in NATO countries outside of Latvia are concerned about  the Baltic region and what Russia’s actions foreshadow for European security.  The Baltic countries are sterling examples of how freedom can foster successful market economies, enduring democratic institutions and committed NATO allies.

We encourage NATO in its meeting in Madrid to adopt the following policies:

• Strengthen the alliance’s defensive posture by committing increased NATO troop deployments in the Baltic countries, ensuring that a brigade-level NATO unit is positioned in Latvia at all times.
• Admit Finland and Sweden to NATO. This will fortify the security of the northern Baltic Sea region and protect the peaceful people living in those countries by integrating their defense capabilities with NATO.
• Recognize Latvia’s support of Ukraine by having NATO replace the weapons systems, such as Stinger surface-to-air missiles, that Latvia provided for the defense of Ukraine.

NATO’s needed role as a strong, defensive alliance is made clearer with renewed Russian threats and actual aggression.   The leaders of Western countries should stand firm for freedom, peace, and prosperity.

Respectfully,

Peteris Blumbergs,
President
The World Federation of Free Latvians

1. PBLA aicina NATO stiprināt Latvijas valsts drošību, palielinot alianses militāro klātbūtni rotācijas kārtībā Latvijā no bataljona uz brigādi.

2. PBLA aicina NATO dalībvalstis vienoties par kopīgu nostāju, lai veicinātu ātrāku Zviedrijas un Somijas uzņemšanu aliansē, tādējādi stiprinot drošības situāciju Eiropā.

3. Gatavojoties 14. Saeimas vēlēšanām, PBLA uzdod projekta “JĀbalso” īstenotājiem regulāri informēt dalīborganizācijas par jaunumiem un aktualitātēm projektā.

4. PBLA aicina Latvijas Ārlietu ministriju sagatavot izglītojoša satura materiālu, lai palīdzētu diasporas organizācijām lobēt Latvijas kļūšanu par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2026. gadā.

5. PBLA atzinīgi novērtē apvienības Izglītības padomes darbu, koordinējot Latvijas valsts atbalstu diasporas latviešu skolām un attīstot “Sietiņa” projektu.

6. Izglītības padomes veiksmīgākai darbībai PBLA valde iesaka padomei piesaistīt darbam izglītības jomas profesionāli, atlīdzībai izmantojot projektu administrēšanai paredzētos līdzekļus.

7. PBLA aicina Izglītības un zinātnes ministriju un Latviešu valodas aģentūru turpināt atbalstīt finansējuma piešķiršanu diasporas mācību materiālu meklētājam “Sietiņš”.

8. PBLA aicina Latvijas augstskolas izstrādāt pretimnākošāku stratēģiju diasporas jauniešu piesaistei, akceptējot šo jauniešu starptautiski atzītus latviešu valodas pārbaudījumu rezultātus.

9. PBLA aicina Sabiedrības integrācijas fondu mainīt bērnu un jauniešu nometņu atbalsta konkursa nolikumu tā, lai konkursā kā ceļojošajai vasaras nometnei būtu iespējams pieteikties arī Amerikas Latviešu apvienības (ALA) ceļojumu programmai “Sveika, Latvija!”.

10. PBLA nosoda pieminekļa “Latvijas stāvstrops brīvībai” Beļģijā, Zedelgemā, demontāžu un turpinās atbalstīt Latvijas Okupācijas muzeja biedrības pūles atrast piemineklim cienīgu novietojumu.

11. Lai veicinātu diasporas sabiedrības saikni ar valsts diasporas politikas veidotājiem, PBLA aicina dalīborganizācijas vairāk iesaistīties sociālā tīkla Facebook lapas “Diaspora LV” popularizēšanā un satura veidošanā.

12. PBLA izsaka pateicību Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kultūras ministram Naurim Puntulim, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai, speciālo uzdevumu vēstniecei diasporas jautājumos Elitai Gavelei, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājam Andrejam Judinam, ASV vēstniekam Latvijā John Carwile, Kanādas vēstniekam Latvijā Kevin Rex, Daugavas Vanagu apvienības pārstāvim Egonam Piķelim, mācītājai Dr. Dacei Balodei, Valsts prezidenta padomniekam nacionālās drošības jautājumos Jānim Kažociņam, LNKC Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatorei Aigai Vasiļevskai, KM Sabiedrības integrācijas departamenta Informatīvās vides integrācijas nodaļas ekspertei Guntai Robežniecei, LIAA Diasporas koordinatorei ekonomikas jautājumos Guntai Līdakai, The Red Jackets izpilddirektorei Līvai Stūrmanei, AmCham Latvia izpilddirektorei Līgai Smildziņai-Bērtulsonei un LU DMPC direktorei Dr. Intai Mieriņai par dalību PBLA valdes sēdes norisē.

13. PBLA pateicas muzejam un pētniecības centram “Latvieši pasaulē”, Nacionālo bruņoto spēku aviācijas bāzes vadībai Lielvārdē un Aizsardzības ministrijai, Likteņdārzam, Latvijas Nacionālajam Mākslas muzejam, Mazajai Ģildei, Latvijas Republikas Saeimai, Kultūras ministrijai, Ārlietu ministrijai, Izglītības un Zinātnes ministrijai, Latvijas Okupācijas muzejam, Latvijas Nacionālajam kultūras centram, Latviešu valodas aģentūrai, restorānam “Whitehouse”, restorānam “Cydonia”, folkklubam “Ala” par atbalstu valdes sēdes norisē.

Valdes sēdes galveno notikumu foto galerija šeit.

(PBLA pārstāvniecība)

No 9. līdz 11. jūnijam Rīgā notika PBLA gadskārtējā valdes sēde –  pirmā klātienes sēde kopš 2019. gada.

Ar savu klātbūtni PBLA valdes sēdes atklāšanu pagodināja Valsts prezidents Egils Levits un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kā arī Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un kultūras ministrs Nauris Puntulis.

PBLA valdes sēdes atklāšana Mazajā Ģildē 2022. gada 9. jūnijā. Pirmajā rindā no kreisās: Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča, LAAJ prezidija pārstāve Kristīne Saulīte, LELBP mācītāja Dr. Dace Balode, ASV vēstnieks Latvijā Džons L. Kārvails (John L. Carwile), PBLA vicepriekšsēdis un Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēde Renāte de Karvaļo Albrehta; otrajā rindā no kreisās: ģenerālis Raimonds Graube, Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Roberts Kukainis, Latvijas Valsts prezidents (2007-2011) Valdis Zatlers, LAAJ prezidija vicepriekšsēdis Reinis Dancis, ELA Kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) pārstāvis Andris Ķesteris, ELA pārstāve Mārīte Kļaviņa, ELA pārstāve Karolīne Zobens-East, PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, ALA Informācijas nozares vadītāja Tanja Žagare-Vītiņa, ALA Izglītības nozares vadītāja Elisa Freimane, ALA Kultūras nozares vadītāja Valda Grīnberga, LNAK pārstāve Līva Zemīte, Kanadas vēstnieks Latvijā Kevins Rekss (Kevin Rex) un PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons.

Pasaules brīvo latviešu apvienības valde ziņo, ka gadskārtējā 2022. gada sēde notiks no šī gada 9. līdz 11. jūnijam klātienē Rīgā.

Sēdes svinīgā atklāšana notiks 9. jūnijā pulksten 9.00 Mazajā Ģildē, Amatu ielā 3/5. Apsveikumu PBLA valdei un latviešu organizētajai sabiedrībai ārpus Latvijas teiks Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Savu vēlmi uzrunāt tautiešus pasaulē paudis arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kaut dalību savas saspringtās darba kārtības dēļ vēl nav apstiprinājis.

PBLA valde ir aicinājusi bijušo Valsts prezidentu Valdi Zatleru teikt svinīgo uzrunu. Tai sekos apsveikumi no Kultūras ministra Naura Puntuļa, Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces un Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas Lukaševicas. Klātesošos uzrunās ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails (John Carwile). Dalību pieteicis arī Kanādas vēstnieks Latvijā Kevins Rekss (Kevin Rex).

Darba sesijās 10. un 11. jūnijā PBLA valde plāno pārrunāt dalīborganizāciju pieredzi, atsākot latviešu sabiedrisko dzīvi un pasākumus pēc Covid pandēmijas. Valde pārrunās arī Ukrainas atbalsta plānus pasaules latviešu sabiedrībā, gatavošanos 14. Saeimas vēlēšanām ārpus Latvijas, latviešu dziesmu un deju svētkus pasaulē, kā arī diasporas kopu gatavošanos 2023. gada Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem Latvijā.

Ar sadarbības partneriem ministrijās un nevalstiskajās organizācijās valde pārrunās Latvijas valsts atbalsta pasākumus diasporas skolām no 2023. līdz 2027. gadam, gaidāmo Pasaules latviešu Saietu  Vispārējo dziesmu un deju svētku ietvaros 2023. gadā, diasporas jauniešu dalību nometnēs Latvijā, jauniešu ceļojumus uz Latviju, kā arī gatavošanos nākamā gada 10. jubilejas Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumam.

Programmā paredzēts izbraukums uz Latvijas gaisa spēku bāzi Lielvārdē – tikties un pateikties ASV  lidotājiem par atbalstu Latvijas drošībai, kā arī “Likteņdārza” apciemojums Koknesē. Ieplānotas arī darba vizītes pie Valsts prezidenta Egila Levita, kultūras ministra Naura Puntuļa un sarunas par gatavošanos dziesmu un deju svētkiem Latvijas Nacionālajā kultūras centrā. Sēdes noslēgumā  PBLA valde debatēs par rezolūcijām un pieņems lēmumus par apvienības nākotnes darbu. Tautas sēru dienā, 14. jūnijā, PBLA valde piedalīsies izsūtīto piemiņas pasākumos un apciemos arī jaunizveidoto Latvijas Okupācijas mūzeja ekspozīciju Nākotnes namā. (PBLA pārstāvniecība)

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padome ar prieku ziņo, ka pateicoties Sabiedrības Integrācijas fonda atbalstam tā varēs turpināt darbu pie mācību materiālu meklētāja “Sietiņš” attīstīšanas arī 2022. gadā.  Projekts jau otro gadu pēc kārtas ir saņēmis SIF pilnu atbalstu ar mēŗķi attīstīt, paplašināt un pilnveidot šo platformu, kas brīvi pieejama visiem latviešu skolu skolotājiem pasaulē.Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padome 2021. gada pavasarī uzsāka darbu pie mācību materiālu meklētāja izstrādes diasporas latviešu skolu skolotājiem. “Sietiņš”  veido diasporas skolām nepieciešamu mācību materiālu elektronisku katalogu ar e-meklēšanas iespējām un ir brīvi atrodams vietnē www.sietins.lv. Šis e-resurss ir lietojams kā palīgrīks diasporas latviešu skolu saimei visā pasaulē, lai atvieglotu piekļuvi pārbaudītiem mācību materiāliem, kas atrodas uzticamās interneta vietnēs.

“Šī projekta ideja radās, vērojot, cik sarežģīti un darbietilpīgi mūsu latviešu skolu skolotājiem, kas nav izglītības darba profesionāļi, iet izplānot un sagatavot mācību stundas darbam ar skolēniem ik nedēļas nogali,” teica Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozares vadītāja Elisa Freimane. “Mēs gribējām atvieglot šo procesu un palīdzēt skolotājiem, kas bieži vien ir mūsu pašu bērnu vecāki,” viņa piebilda.

Plānošanas darbi, materiālu sagatavošana, grupēšana, indeksēšana un ievadīšana iepriekš izveidotajā interneta vietnē ilga visu 2021. gadu.  Meklētājā ir ievadīti vairāk nekā 5000 mācību materiālu vienību, kas ir iepriekš pārbaudītas un atzītas par noderīgām lietošanai nedēļas nogales latviešu skolās. Visu šo materiālu lietošana ir saskaņota ar autoriem un izdevējiem un ir brīvi pieejama ikvienam skolotājam un bērnu vecākiem, lietošanai tiešā mācību procesā skolā vai mājās. Materiālus nedrīkst tālāk izplatīt internetā vai pārdot.

Šis ir tikai projekta pirmais posms, kas tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, uzsver projekta komandas tehniskā vadītāja Iveta Leitase no Kanberas skolas Austrālijā. “Sietiņa” veidotāji nākotnē cer pievienot daudzu izdevēju materiālus un interneta resursus, kas būtu noderīgi mācību procesa vajadzībām latviešu diasporas nedēļas nogales skolās,” viņa piebilda.

“Sietiņa” materiāli tiek pievienoti krātuvei manuāli. Aiz šī projekta slēpjas milzīgs “Sietiņa” radošās komandas darbs. Komanda sastāvā ir bibliotekārs, kurš izvērtē un pievieno diasporas skolotāju ieteiktos materiālus, programmētājs,  brīvprātīgie testētāji un konsultanti no diasporas skolotāju vidus. Materiālus, kuri ir pievienoti, var atlasīt pēc vairākām kategorijām: vecuma, valodas līmeņa, četrām galvenajām mācību jomām: latviešu valoda, ģeogrāfija, vēsture un kultūra, kuras pēc iespējas pietuvinātas Valsts izglītības satura centra vadlīnijām diasporas skolām, kā arī pēc autoriem un  mācību materiāla pielietojuma mērķa.

PBLA Izglītības padomē darbojas diasporas latviešu pedagogi, Elisa Freimane (ASV), Elita Pētersone  (Kanāda), Iveta Leitase (Austrālija).  “Sietiņa” materiālus izvērtē un apkopo bijusī padomes locekle Dace Mažeika, kurai ir liela pieredze diasporas skolu darbā. Programmēšanas darbus veic Klāvs Rudzītis, kuram ir ilggadēja sadarbības pieredze ar PBLA un ALA. 

Šis PBLA Izglītības padomes projekts tika pieteikts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) konkursam Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam” un tika atbalstīts maksimālā EUR 15 000 apmērā. Pēc vajadzības projekts tiek līdzfinansēts arī no PBLA budžeta.

Darbs pie materiālu pievienošanas “Sietiņam” turpinās. Tiks veikti identificētie tehniskie uzlabojumi un pamanītās nepilnības, kā arī paplašināts materiālu klāsts. Doma ir sadarbojoties ar Latvijas Okupācijas un vēstures muzejiem paplašināt tieši vēstures materiālu apjomu.

Latviešu skolu tīkls ar latviešu organizāciju un draudžu, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas un tagad arī Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu darbojas visā pasaulē – ASV, Austrālijā, Dienvidamerikā, Eiropā un Kanadā. Šajā diasporas izglītības struktūrā darbojas vairāk nekā 100 latviešu skolu. Tajās mācās ap 2500 skolēnu, kurus apmāca ap 400 skolotāju. “Sietiņš” viņiem visiem būs noderīgs palīgs mācību procesa organizēšanā.

Raits Eglītis,
PBLA izpilddirektors

Ieskandinot jūnijā gaidāmo Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samitu un Biznesa forumu, sestdien, 21. maijā, Rīgas pilī pēc Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju (LATO) notika TJI Pilsoniskās sabiedrības forums. Tā mērķis – nodrošināt fundamentāli jaunu platformu ideju un zināšanu apmaiņai starp TJI dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām ar tiešu ievirzi uz ilgtermiņa sadarbību, attīstību un uzraudzību.

Forumu atklāja Valsts prezidents Egils Levits. Viņš uzsvēra, ka visām Trīs jūru iniciatīvā iesaistītajām Eiropas Savienības valstīm ir kopējās ekonomiskās un vērtību intereses šo iniciatīvu attīstīt tālāk. “Trīs jūru iniciatīva ir unikāla tās pamatprincipos – politiski iedvesmota un ekonomiski motivēta. TJI paredz vienotu reģionālo interešu apzināšanu starp tās 12 dalībvalstīm, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības dalībvalstis, un mūsu intereses balstās kopīgajā pagātnē un vienotajā skatījumā uz nākotni,” teica E. Levits.
Valsts prezidents arī uzsvēra, ka TJI mērķis ir ne tikai attīstīt digitālo, enerģētikas un transporta savienojamību mūsu reģionā, bet arī stiprināt kontaktus starp mūsu sabiedrībām, tāpēc “pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm ir īpaši svarīga loma Trīs jūru iniciatīvā”.

Projekta attīstība nozīmētu Eiropas transporta un savienojamības attīstību ziemeļu – dienvidu virzienā, papildus jau ierastajam rietumu-austrumu virzienam.
Foruma dalībnieki pārrunāja TJI dalībvalstīs aktuālus jautājumus – savienojamību, digitalizāciju, drošību un pārvaldību. Latvijas valdību Forumā pārstāvēja Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, kura akcentēja Baltijas jūras reģiona virzību uz enerģijas neatkarību no Krievijas. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas pārstāvis speciālu uzdevumu vēstnieks TJI jautājumos Edgars Bondars ieskicēja iniciatīvas vēsturi un attīstību no 2015. gada caur Dubrovniku, Varšavas, Bukarestes, Lubļanas un Tallinas samitiem. PBLA forumā pārstāvēja izpilddirektors Raits Eglītis, kurš uzsvēra nepieciešamību uzturēt politiskās, ekonomiskās un nevalstiskās saites ar ASV, šo projektu tālāk attīstot, un neaizmirst par Latvijas, Baltijas, kā arī Centrālās un Austrumeiropas valstu diasporas organizāciju iespējamo iesaisti nākotnē informācijas un lobija darbā ASV.
Identificējot potenciālās sadarbības jomas, izaicinājumus un jau iesāktos projektus, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji sarunās veidoja rekomendācijas Trīs jūru iniciatīvas dalībvalstu vadītājiem šī gada 20. un 21. jūnijā Rīgā plānotajam TJI politiskajam samitam un biznesa forumam.

Viens no galvenajiem atzinumiem Forumā bija tas, ka TJI valstis un viss Austrumeiropas reģions varētu kļūt par platformu un dzinējspēku Ukrainas atjaunošanai pēc kara un ka lielu lomu šajā procesā varētu spēlēt sabiedriskās nevalstiskās organizācijas.

(PBLA pārstāvniecība/Prezidenta kanceleja)
FOTO: PBLA izpilddirektors Raits Eglītis un Foruma rīkotāja Valsts prezidenta kancelejā,
bij. PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde – Elferte.

Ziemeļu puslodē tuvojas vasara. Pēc ilgā, neceļošanas laika atkal varam sākt domāt par brīvdienām un iespējām ciemoties Latvijā! Pēc vasaras priekiem šoruden ikvienam balsstiesīgajam tautietim plašajā pasaulē būs jāveic liela un atbildīga lieta –

JĀbalso, jo šī gada 1. oktobrī norisināsies 14. Saeimas vēlēšanas.

Tamdēļ ir laiks ielūkoties savos dokumentos, lai pārbaudītu to derīguma termiņus.

Kad ir jāmaina pase?

Pasei ir beidzies derīguma termiņš;

ir nomainījusies informācija – vārds, uzvārds, vai arī abi divi;

Pase ir bojāta, ceļošana šinī gadījumā varētu radīt problēmas

Ko darīt?

Neatliekam un jau tagad sazināmies ar savas zemes Latvijas vēstniecību. Zemē, kur

vēstniecības nav, uzrunājam savu Goda konsulu.

Kur meklēt papildu informāciju?

Par vēstniecībām – Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapā www.mfa.gov.lv.

Par personu apliecinošiem dokumentiem un to atjaunošanu – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājas lapā www.pmlp.gov.lv

Projekts “JĀbalso” top Pasaules brīvolatviešu apvienības sadarbībā ar Sabiedrības Integrācijas fondu