Lai veicinātu diasporas uzņēmēju satīklošanu, domapmaiņu un informētu par notiekošajiem procesiem Latvijā, Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) 17. septembrī rīkoja biznesa brokastis Frankfurtē. Pasākuma mērķis ir uzrunāt Vācijā dzīvojošos latviešu izcelsmes uzņēmējus, informēt par Latvijas diasporas politikas aktualitātēm, palīdzēt veidot savstarpējus kontaktus, kā arī veicināt interesi par 2023. gadā plānoto Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu.
“Bija svarīgi doties uz Frankfurti uzrunāt Vācijā dzīvojošos tautiešus, diasporas uzņēmējus šajā ģeopolitiski nestabilajā un ekonomiski nedrošajā situācijā. Latvijas delegācija, pārstāvot Ārlietu un Ekonomikas ministrijas, Latvijas investīciju un attīstības aģentūru un nevalstiskās organizācijas, kā PBLA, nesa vēsti, ka Latvijā viss notiek – valsts un tās ekonomika, kaut lēnāk, bet iet uz priekšu, par spīti sarežģītajiem apstākļiem,” teica PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, izvērtējot tikšanos. “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka (Krievijas prezidenta) Putina sapņi par jaunu pasaules kārtību piepildās, un viens no veidiem, kā varam to panākt, ir sniegt visu iespējamo mūsu diasporas organizāciju un uzņēmēju atbalstu Latvijas tautsaimniecības attīstībai, kā arī tautas labklājības veicināšanai,” viņš piebilda.
Frankfurtes biznesa pasākumā piedalījās iespaidīga delegācija no Latvijas: Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, Elita Gavele, Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos, Andris Strazds, Latvijas Bankas pārstāvis, Kaspars Rožkalns, LIAA direktors, Līva Stūrmane, Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” izpilddirektore. Pasākumu atklāja Latvijas Republikas vēstniece Vācijā Alda Vanaga, kurai šis bija iepazīšanas pasākums ar diasporu, jo savus darba pienākumus Berlīnē viņa uzsākusi nupat augustā. Pasākumu rīkot palīdzēja Frankfurtes latviešu biedrība un Eiropas latviešu apvienības (ELA) pārstāve PBLA valdē Mārīte Kļaviņa. No Zviedrijas atbraukusi bija arī ELA priekšsēde Justīne Krēsliņa.
No kreisās: Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa, PBLA izpilddirektors Raits Eglītis un PBLA valdes locekle, Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa.
Pārrunājamo tēmu lokā bija pasaules drošības situācijas analīze un tās ietekme uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Latvijā un Baltijā, karš Ukrainā un valsts atjaunošana pēc kara, Latvijas ekonomiskās un finanšu situācijas izvērtējums, LIAA un “The Red Jackets” darbības virzieni, Grozījumi Imigrācijas likumā – nomadu vīzas jeb attālinātā darba vīzas un 2023. gadā plānotais 10. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF).
Pasākuma dalībniekiem bija iespēja stāstīt savus pieredzes stāstus un dalīties iespaidos par uzņēmējdarbību Vācijā un biznesa sakaru uzturēšanu ar Latviju. Vācijas uzņēmējus pārstāvēja biedrība “Biznesa bites” un uzņēmēju kustības “ESI.LV” pārstāvji, kuri lietderīgā veidā izmantoja šo pasākumu, lai stiprinātu kontaktus un pārrunātu darbību savā starpā pēcpusdienas sesijā. Pasākums noslēdzās ar kopējām vakariņām. (PBLA pārstāvniecība)
2021. gada 1. septembrī dienasgaismu internetā ieraudzīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu veidotais mācību materiālu meklētājs “Sietiņš”. Tas ir diasporas skolu materiālu katalogs ar meklēšanas iespējām, kas brīvi pieejams jebkuram interesentam vietnē https://sietins.lv/.
Savu parādīšanos “Sietiņš” sāka ar tūkstoš vienībām, taču gada vecumā tajā ir jau vairāk nekā 7500 vienību. Katra vienība ir norāde uz internetā brīvi pieejamiem latviešu valodas, vēstures, kultūras, dabas un ģeogrāfijas un dažu citu mācību priekšmetu apguves materiāliem.
“Sietiņš” ievērojami atvieglo nepieciešamo mācību materiālu atrašanu, jo tos iespējams atlasīt pēc tematiem, mācību sfērām, valodas prasmēm un apguves līmeņiem, vecuma grupām un vairākiem citiem kritērijiem, un to atrašanu neietekmē lietotāja IP adrese. Piemēram, meklējot 3.klasei piemērotus folkloras materiālus par Mārtiņiem, uzrādīsies 37 rezultāti, ko vēl iespējams atsijāt pēc valodas prasmes, līmeņa un izmantojuma veida.
Pašlaik “Sietiņā” jau apkopoti daudzi Amerikas Latviešu apvienības, Latviešu valodas aģentūras, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un citu uzticamu mācību satura veidotāju speciālistu gatavoti materiāli. Ieskaties https://sietins.lv/ un izsijā sev noderīgu mācību materiālu graudu!
Projekts tapis un tiek pilveidots Sabiedrības Integrācijas fonda konkursa “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam” finansējumu EUR 15 000 apmērā.
(PBLA pārstāvniecība)
PBLA īstenotā priekšvēlēšanu projekta “JĀbalso” ietvaros ikvienam ārpus Latvijas dzīvojošam tautietim ir iespēja attālināti piedalīties un vērot politisko partiju debates par diasporai aktuālām tēmām.
14. septembrī plkst. 15.30 pēc Latvijas laika sāksies diskusija, kur politisko partiju ekonomikas un labklājības ministru amata kandidāti runās par diasporai aktuālām tēmām. Uz šīm debatēm ir aicināti to partiju pārstāvji, kas pēc Factum 6. septembra partiju reitingiem pārsniedz 5% barjeru (skat. https://reitingi.factum.lv/reitingi-saeima/). Skatītāji ir aicināti uzdot jautājumus tiešraižu laikā, izmantojot Slido rīku www.jabalso.lv. Debates producē ReTV, un tās vadīs žurnālists Ģirts Timrots.
Visas diskusijas ir skatāmas tiešraidē PBLA Facebook lapā un www.jabalso.lv. Pirmās divas priekšvēlēšanu debates šajā diskusiju ciklā diasporai notika 31. augustā un 7. septembrī; debašu ieraksti ir pieejami www.jabalso.lv. 14. Saeimas vēlēšanas norisināsies šī gada 1. oktobrī. PBLA atgādina, ka līdz 9. septembrim ir iespējams pieteikties balsošanai pa pastu ārpus Latvijas un ka vēlētāji ārvalstīs noderīgu informāciju var atrast www.jabalso.lv.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžets līdzekļiem. Par projekta “Priekšvēlēšanu projekts visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ārpus Latvijas “JĀbalso”” aktivitāšu saturu atbild ārvalstu organizācijas “Pasaules Brīvo latviešu apvienība” pārstāvniecība.
Autore: Valda Liepiņa
Henriks: Pļurkas sēž tur augšā – parlamentā vai valdībā!
Dzirkstīte: ..Ja paši neiesim politikā, neņemsim varu.. Protams – ar demokrātiskām metodēm.
Mārīte: Politikā? Tikai ne to! Tad labāk godīgi nomirt.. kaut ar visiem tiem dioksīniem un glaubersāļiem ķermeņos…sirdīs un dvēselēs nekā savas sirdsapziņas sabradāt politikas dubļos.
Mārīte: Inteliģence ir šīs zemes prāts un sirdsapziņa. Bet politika ir netīra lieta, lai netīrie tur vārtās!…
Vēlēšanas ir nopietna lieta. Mūsu tiesības, pienākums, mūsu attieksme pret politiku un politiķiem. Taču kādreiz der arī par to visu paironizēt. Cik bieži dzirdam iepriekšminētos un līdzīgus izteicienus par politiku un politiķiem? Pats būdams politikā, dramaturgs Pauls Putniņš 2002.gada lugā “Labā tīrības sajūta” vienas ģimenes dzīves ietvaros smalki un ne visi saudzīgi risina tieši šos samilzušos tautas un politikas attiecību jautājumus. Vai tas ir patriotisms – mesties politikā un tērēties visu tik nonievātajā “varas ešelonā” vai turēties iespējami tālu no “netīrās politikas” un saglabāt “labo tīrības sajūtu”? Mums katram savs viedoklis.
Luga liek mums domāt un sabiedrību vērot, jo tur tiešām atspoguļoja apkārto notiekošo. Būtu lietderīgi to atkal izrādīt! Tiesa, pirms 20 gadiem bilde bija cita, taču dzirdamais maz atšķiras. Šodien bilde daudzkārt šķiet skaidrāka. Mēs toreiz vēl bijām mazliet ideālistiskāki. Brīžiem arī naivi. Taču, kā toreiz, tā šodien, mēs daudzi uzskatām sevi, politikā neiegājušos, par tīrākiem un skaidrākiem nekā tos, kas tur iesaistījušies. Iesaistīšanās iemeslu ir daudz, taču laikam nevajadzētu aizmirst, ka nevaram pilnībā no valstij svarīgajiem procesiem izvairīties. Neaizejot balsot, mēs sevi pilnībā nodalām no valsts procesiem un izaugsmes.
Es ticu, ka man ir tiesības balsot, bet neesmu pārliecināts, vai tas tiešām kaut ko mainīs. Tātad, balsot vai nē?
— ja vēlaties labāku veselības aprūpi, izglītību un bērnu aprūpi, taisnīgākus nodokļus, pamata ienākumus visiem, labas pārstrādes iekārtas, labākus ceļus un transportu, labākas vietējās ērtības, jo jūsu valdība, valsts un vietējā valdība strādā pie šo pakalpojumu nodrošināšanas. Jūsu balsojums nosūtīs ziņu par to, kādu Latvija vēlaties un sagaidāt.
Balsošana ir vissvarīgākais veids, kā panākt to, ka jūsu balss tiek sadzirdēta jautājumos, kas jūs satrauc.
Balsošana sniedz jums iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē jūsu dzīvi.
Ja TU nebalsosi, citi pieņems lēmumus TAVĀ vietā!
Lēmumi tiek pieņemti mūsu vārdā ikdienā, veselības aprūpe, izglītība, mājoklis, globāli jautājumi, piemēram, aizsardzība un vide, un vietējie jautājumi, piemēram, atkritumu tvertnes un atpūtas iespējas.
Vai man diasporā vispār būtu tiesības balsot? Es varbūt tik skaidri neredzu, kas notiek Latvijā. Noteikti. Pēdējos 20 gados Latvijas valdība ir atbalstījusi diasporas skoliņas un sabiedrību daudz vairāk nekā agrāk. Šis atbalsts katru gadu kļūst redzamāks un taustāmāks. Diasporas kopas piedalās Dziesmu svētkos, 3×3 nometnēs utt. Diaspora daudzkārt uzskata šo finansējumu par savām tiesībām. Līdz ar saņemto, veidojas arī pienākums pret valsti. Nereti no valdības puses dzirdam aicinājumus vairāk sadarboties ar Latvijas pārvaldi, kultūras, uzņēmēju jomās. Latvijas valdība prasa no diasporas, tātad diasporai ir gan tiesības, gan pienākums nodot savu balsi par tādu Latvijas nākotni, kādu tā vēlas redzēt.
Diasporā dzīvojot, es maz saprotu par politiku Latvijā. Labāk neiešu.
Dzīvojam globālā un digitālā pasaulē. Lai nu kāds bija kovida laiks, tas mums daudziem iemācījis jaunus sazinās ceļus un līdz ar to, šogad daudz vairāk varam uzzināt un iedziļināties procesos Latvijā. Līdzīgi, vairāku kopienu pārstāvji ir izstrādājuši programmas Latvijas politikas skaidrošanā, tāpat PBLA un citas diasporas organizācijas organizē debates ar partiju pārstāvjiem. Varam arī pārrunāt savas šaubas ar Latvijā un mītnes zemē dzīvojošiem draugiem.
Mums ir jāizmanto šis balsojums 1. oktobrī, lai iegūtu spēcīgu un stabilu demokrātiju, kas atspoguļotu mūsu sabiedrību un tās vēlmes.
Tava balss ir TAVA balss, un balsojot Tu varēsi pēcāk saukt politiķus pie atbildības. Demokrātijai un balsošanai ir nozīme, un tieši TAVS viedoklis ir svarīgs!
No ielas un valsts drošības līdz ieelpotā gaisa kvalitātei – Balsošana ir svarīgs veids, kā izteikt savu viedokli par jautājumiem, kas jums rūp. Balsojot, jūs arī izlemjat, kurš pieņems lēmumus par jautājumiem, kas ietekmē jūsu ikdienas dzīvi.
SEŠI IEMESLI, KĀPĒC DOTIES BALSOT
1. Izlemiet, kurš pieņem lēmumus par jums svarīgajiem jautājumiem.
Balsošana jums dod jums tiesības izlemt, kā tiek vadīta Latvija. Deputāti, kurus palīdzat ievēlēt, pieņems lēmumus par jautājumiem, kas jums rūp, tostarp par veselību, mājokļiem, izglītību un vidi.
Balsojot vēlēšanās, jūs varat atbalstīt partiju un kandidātu, kurš pārstāvēs jūsu uzskatus Saeimā un var ietekmēt jums svarīgos politikas jautājumus. Vēlēšanas ir arī jūsu iespēja izteikties, ja jums ir sūdzības par to, kā tiek vadīta valsts. Atcerieties, ka balsošana nav vienīgais veids, kā piedalīties, bet tas ir ātrākais un vienkāršākais veids!
Ja nebalsosit, jūs esat citiem atdevis tiesības izvēlēties, kurš pieņems lēmumus par jums svarīgajiem jautājumiem.
2. Lieciet politiķiem strādāt jauniešu un nākotnes labā.
Politiķi dažkārt apsver vēlētāju aktivitāti pirms galveno politisko lēmumu pieņemšanas. Ja noteiktas demogrāfiskās grupas dalībnieku aktivitāte ir augsta, politiķi, visticamāk, izstrādās politiku, kas dod labumu šai demogrāfiskajai grupai, lai viņiem patiktu un pēc tam iegūtu viņu balsis vai saglabātu viņu atbalstu.
3. Balsošana ir svarīga pat tad, ja nedomājat, ka jūsu kandidāts uzvarēs. Pārliecība, ka jūsu partija neizvirzīsies priekšgalā vai nesaņems vairumu nenozīmē, ka jūsu balsojums neko nemainīs. Ja visi vienkārši “padodas”, pārmaiņas nekad nenotiks. Atbalstot kandidātu, kurš, iespējams, ne vienmēr uzvar, ir vairākas sekas. Vissvarīgākais ir tas, ka jūs uzvarējušajam kandidātam parādīsit, uz kādiem jautājumiem viņam būtu jāpievērš uzmanība, ja viņš nākamreiz vēlas iegūt jūsu balsi. Arī opozīcijā esošas partijas var cīnīties par savās programmās izvirzītām prioritātēm.
4. Daudzi ir cīnījušies par mūsu tiesībām balsot.
Cilvēki ir cīnījušies par mūsu tiesībām balsot. Citi atdevuši savas dzīvības. Citi (piem. sieviešu kustība) ziedojušas savu dzīves mieru, lai iegūtu tiesības balsot. Tā jau ir necieņa pret viņiem, ja izniekojam savu balsi.
5. Deputāti pārstāv jūsu apgabalu Saeimā un risina jautājumus vietējiem iedzīvotājiem.
Balsošana ļauj jums palīdzēt izlemt, kurš parlamentā pārstāv jūsu reģionu. Deputāti nav atbildīgi tikai par valsts un starptautisko politiku. Viņu uzdevums ir arī aktualizēt vietējās problēmas un atbalstīt jūs, cik vien iespējams. Jums ir jādodas pie viņiem un jālūdz padoms un rīcība noteiktos jautājumos vai lūgt viņus virzīt kādu jautājumu parlamentā. Dažkārt viņu palīdzība un rīcība patiešām var mainīt cilvēku dzīvi uz labo pusi. Balsojot jūs varat izvēlēties personu, kuru vēlaties, lai jūs pārstāv. Jūs, iespējams, norādāt kādam deputātam, ka neesat ar viņa darbu apmierināts – vai tieši otrādi. Balsošana ir mūsu iespēja saukt pie atbildības savus politiķus. Ja nedomājat, ka viņi jūs pārstāv – balsojiet par kādu, kurš to darīs.
6. Varat nodot nederīgu balsi, ja nepiekrītat nevienai no politiskajām partijām.
Lai gan aktīvai balsošanai ir lielāks īpatsvars, ja nejūtaties apmierināts ar nevienu no politiskajām partijām, varat nodot nederīgu balsi. Nepiedaloties vēlēšanās jūs esat vienkārši statistika-nebalsotājs. Tiek pieņemts, ka jūs vienkārši neesat ieinteresēts. Aktīvi dodoties uz vēlēšanu iecirkni un neizvēloties nevienu kandidātu pirms iesniegšanas urnā, jūs kļūstat par balsotāju, kas vēlas piedalīties valsts procesos, bet nav apmierināts ar piedāvājumu. Tukšās un nederīgās balsis tiek saskaitītas kopā ar rezultātiem un tiek iekļautas arī turpmākajos ziņojumos. Jūsu neapmierinātība ar politisko partiju piedāvājumu tiks sadzirdēta. Ja pēkšņi vēlēšanu laikā būs liels skaits tukšu/sabojātu biļetenu, lielākās politiskās partijas sāks vairāk domāt par to, kas tām jādara, lai atjaunotu saikni ar šiem vēlētājiem.
Tava balss ir TAVA balss, un balsojot Tu varēsi pēcāk saukt politiķus pie atbildības. Demokrātijai un balsošanai ir nozīme, un tieši TAVS viedoklis ir svarīgs!
PBLA īstenotā priekšvēlēšanu projekta “JĀbalso” ietvaros ikvienam ārpus Latvijas dzīvojošam tautietim ir iespēja attālināti piedalīties un vērot politisko partiju debates par diasporai aktuālām tēmām.
7. septembrī plkst. 15.30 pēc Latvijas laika sāksies diskusija, kur politisko partiju izglītības un kultūras ministru amata kandidāti runās par diasporai aktuālām tēmām. Uz šīm debatēm ir aicināti to partiju pārstāvji, kas pēc Factum 21. augusta partiju reitingiem pārsniedz 5% barjeru (skat. https://reitingi.factum.lv/reitingi-saeima/). Skatītāji ir aicināti uzdot jautājumus tiešraižu laikā, izmantojot Slido rīku www.jabalso.lv. Debates producē ReTV, un tās vadīs žurnālists Ģirts Timrots.
Visas diskusijas ir skatāmas tiešraidē PBLA Facebook lapā un www.jabalso.lv. Pirmās priekšvēlēšanu debates ar Ministru prezidenta amata kandidātiem notika 31. augustā, un to ieraksts ir pieejams šeit: https://jabalso.lv/raksts/diskusijas-ar-ministru-prezidenta-amata-kandidatiem-tiesraide/.
14. septembrī notiks pēdējā diskusija šajā debašu ciklā, un tajā tiks padziļināti apspriesti aktuālie jautājumi ekonomikas, labklājības un veselības jomā.
14. Saeimas vēlēšanas norisināsies šī gada 1. oktobrī. PBLA atgādina, ka līdz 9. septembrim ir iespējams pieteikties balsošanai pa pastu ārpus Latvijas un ka vēlētāji ārvalstīs noderīgu informāciju var atrast www.jabalso.lv.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžets līdzekļiem. Par projekta “Priekšvēlēšanu projekts visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ārpus Latvijas “JĀbalso”” aktivitāšu saturu atbild ārvalstu organizācijas “Pasaules Brīvo latviešu apvienība” pārstāvniecība.
PBLA uz 31. augusta debatēm aicināja to 9 partiju Ministru prezidenta amata kandidātus, kas pēc ReTV sadarbības partnera Factum 7. augusta partiju reitingiem pārsniedz 5% barjeru (skat. https://reitingi.factum.lv/reitingi-saeima/). PBLA ir neitrāla organizācija, kas neveic politisku aģitāciju; tā nav saistīta ar nevienu politisko spēku un nepakļaujas nevienas partijas spiedienam. PBLA ievēro Latvijas likumus, kur nevienu no 9 aicinātajiem dalībniekiem nav aizliegts izvirzīt par Ministru prezidenta amata kandidātu. PBLA ciena Latvijas demokrātiju un sabiedrības atbalstu 9 aicinātajiem politiskajiem spēkiem.
(PBLA pārstāvniecība)
Autore: Valda Liepiņa
Kāds Deivida Lodža (David Lodge) romāna varonis saka, ka tad, kad mīlies pēdējo reizi, tu nezini, ka tā ir pēdējā reize. Tāpat ir ar balsošanu. Vai kāds no mūsu priekštečiem varēja iedomāties, ka 1931.gada 3. un 4.oktobrī, dodoties nobalsot par Latvijas Republikas 4.Saeimu, pēcāk vairāk nekā 60 gadus nebūs iespējas piedalīties brīvās vēlēšanās? Nākamā iespēja bija 1993.gadā! Vai mēs varam šādu iespēju pat iedomāties? 4. Saeimas vēlēšanās 1931.gadā piedalījās 103 kandidātu saraksti no 44 partijām (27 partijas iekļuva Saeimā). Nobalsoja 974 822 vēlētāju, kas sastādīja 80,04% balsstiesīgo.
Latvieši ir starp laimīgajām valstīm, kas atguva tiesības balsot.
Pēc 62 gadu pārtraukuma, 1993.gada 5. un 6.jūnijā Latvijas tauta balsoja par 5. Saeimu. Vēlēšanās piedalījās 23 politiskās partijas. Nobalsoja 1 118 316 vēlētāju, kas sastādīja 89,9% no 1 243 956 balsstiesīgo. Šogad dodamies pie savas neatkarīgās Latvijas Republikas vēlēšanu urnām jau 14. reizi, taču skumji apzināties, ka mēs arvien mazāk novērtējam savas brīvības un neatkarības privilēģijas – nodot savu balsi par Latvijas nākotni. 13. Saeimas vēlēšanās piedalījās 16 politiskās partijas un nobalsoja vien 54,60%. Mums katram, protams, gribas ticēt, ka Latvijā vairs nepienāks tie laiki, kad mūsu privilēģija balsot varētu tikt atņemta, taču tikai aizejot nobalsot mēs varam stiprināt nākotnes brīvības izredzes.
Vēsturnieks Timotijs Snaiders (Timothy Snyder) atgādina par šādiem gadījumiem arī citur salīdzinoši nesenajā vēsturē. Daļa vāciešu, kuri 1932. gadā balsoja par nacistu partiju, neapšaubāmi saprata, ka šīs varētu būt pēdējās jēgpilni brīvās vēlēšanas kādu laiku, bet lielākā daļa to nesaprata. Daži čehi un slovāki, kuri 1946. gadā balsoja par Čehoslovākijas komunistisko partiju, droši vien saprata, ka balso par demokrātijas beigām, taču lielākā daļa uzskatīja, ka viņiem būs vēl viena iespēja. Bez šaubām, krievi, kuri balsoja 1990. gadā, nedomāja, ka šīs būs pēdējās brīvās un godīgās vēlēšanas viņu valsts vēsturē, kas (līdz šim) tās ir bijušas. Jebkuras vēlēšanas var būt pēdējās – vai vismaz pēdējās tā balsotāja mūžā.
Demokrātīja vienkārši ir
Mēs esam pieraduši pie domas, ka demokrātija vienkārši ir. Tā automātiski turpina pastāvēt līdzās vēsturei, lielākiem spēkiem vai kapitālismam. Demokrātija ir cilvēku izvēle valdīt un vadīt, izvēle ne tikai būt brīvam izteikt savas domas un vēlmes, bet arī uzņemties atbildību par rīcību un lēmumiem. Tā ir par vērtībām. Tās pastāvēšana ir atkarīga no tā, par ko esam gatavi uzņemties risku (kā to patlaban redzam Ukrainā). Neatkarīgi no tā, kas notiek šajā karā, ukraiņi riskē par vērtībām, kas atbilst demokrātijai, un šis risks mudina mūs domāt par savām vērtībām. Demokrātija ir atkarīga no mūsu līdzdalības. Tātad, arī no mūsu piedalīšanās vēlēšanās. Mums ir svarīgi tikt pārstāvētiem pasaules procesos – Latvijai ir svarīgi būt pie galda, lai nenonāktu uz galda…
Mums ir svarīgi stingri pieteikt saviem ievēlētajiem deputātiem, ka no viņiem prasām to rīcību, ko viņi mums šajās nedēļās sola. “Nu kā var nesolīt? Kā var nesolīt pensionāriem cilvēka cienīgu dzīvi un saprātīgu pensiju? Kā var nesolīt veselības aprūpei viņiem absolūti nepieciešamo naudu? Kā var nesolīt zemniekiem atbalstu konkurētspējas nostiprināšanai?” – šie premjerministra Einara Repšes vārdi kļuvuši par mūsdienu Latvijas “politisko folkloru”. Mēs redzam, ka šie vieglprātīgie solījumi vēl joprojām parādās solījumu sarakstu augšgalā. Tieši tagad mums ir iespēja un pienākums ne tikai balsot un izrādīt uzticēšanos kādai partijai, bet gan aktīvi sekot līdz ievēlēto pārstāvju rīcībai. Un, ja negribam tieši uzticēties, balsojot par kādu partiju, varam to arī izaicināt uz nākotnes rīcību!
Lai gan bieži liekas, ka Latvijas attīstība atpaliek no citām valstīm (un tā dažos sektors arī ir), mums ir izveidojušās nevaldības organizācijas (NVO), nodibinājumi utt, kuru uzdevums ir ne tikai papildināt valdības darbības jomās, kur tautas līdzdalība ir nepieciešama, bet arī sekot līdz valdības darbam, korupcijas rādītājiem u.c. Taču, lai sekotu ievēlēto deputātu darbam, šīm organizācijām ir vajadzīga mūsu iesaistīšanās – un vispirms mūsu līdzdalība Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.
Tieši Latvija bija pirmā Eiropas valsts, kur sievietes ieguva balsstiesības vispārējās, atklātās vēlēšanās. Mūsdienās pašsaprotami liekas, ka tiesības piedalīties vēlēšanās ir gan vīriešiem, gan sievietēm, gan LBTQ. Atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Šveicē sievietes tikai 1971.gadā ieguva iespēju piedalīties vēlēšanās. Latvijas teritorijā šādas tiesības bijušas jau 1905.gadā, gadu ātrāk nekā Somijā, kas tiek uzskatīta par pirmo zemi Eiropā, kurā sievietēm ļāva vēlēt. Tobrīd Latvija gan atradās trīs Krievijas guberņu sastāvā. Ikkatrs divdesmit gadus vecs iedzīvotājs 1905.gada revolūcijas laikā decembrī varēja piedalīties pašvaldību delegātu vēlēšanās, neraugoties uz tautību vai dzimumu.
Daudzi ir cīnījušies un atdevuši savas dzīvības par mūsu tiesībām balsot, izteikt savu viedokli, par demokrātiju Latvijā. Kad pie Ministru kabineta gaidām autobusu, piemineklis Gunāram Astram mūs mudina “Nebaidieties!”. Viņš un daudzi laika biedri cīnījās par to, lai mēs šodien varētu piedalīties demokrātiskās vēlēšanās. Viņi par to atdeva savas dzīvības, tāpat kā tie, kas krita kara laukā. Tāpat kā neskaitāmie ukraiņi, kas šodien cīnās par savu – un mūsu – brīvību un iespēju dzīvot demokrātijā. Brīdī, kad redzam kā citi cīnās, bet mēs neko nedarām, mēs aktīvi (vairs ne pasīvi) mājam demokrātijai ardievas. Tā jau ir necieņa ne tikai pret tiem, kas pagātnē cīnījušies, bet arī pret mūsu pēcnācējiem. Pret visiem tiem, kas šajās dienās pirmo reizi dosies uz skolu.
Eiropas Savienības tiesas (EST) tiesnese, profesore Ineta Ziemele uzsver riskus, ja uz vēlēšanām dodas neliels skaits balsstiesīgo. Viņa atgādina, ka demokrātija nav visatļautība un tā prasa arī pildīt pienākumus, kā, piemēram, doties uz vēlēšanām, lai nepazaudētu savu valsti. “Latvijas tiesību sistēmā šīs ir tiesības – tiesības kandidēt, tiesības vēlēt. Tikmēr Beļģijā ir administratīvā atbildība, ja neaiziet šo pienākumu izpildīt,” atzīmē profesore. EST tiesnese īpaši jauniešus aicina sekot līdzi politiskajiem procesiem valstī: “Mūs ir tik cik mēs esam un mēs ģeopolitiski atrodamies tur, kur atrodamies. Līdz ar to Latvijas gadījumā, pat ja tas nav likumā ierakstīts, es to uztveru kā ārkārtīgi milzīgu atbildību – iet un nobalsot. Ņemot vērā, cik neliels cilvēkus skaits aiziet Latvijā uz vēlēšanām, ir milzīgi riski, ka demokrātijas process, tā lēmumu demokratizēšana, ir ļoti minimāla Latvijā,” norāda I. Ziemele. Profesore uzsver, ka tas nav labi, ja parlamentā nav pārstāvēti pēc iespējas vairāk viedokļu. Tas valsts attīstībā un mūsu katru dzīvē neko labu nenesot, tāpēc noteikti jādodas uz vēlēšanām.
Šodien redzam, ka demokrātija visur atkāpjas. Visā pasaulē ir vērojams demokrātijas regress. Mums ir unikāla iespēja šo regresu bremzēt savā telpā; tajā par kuru mēs esam atbildīgi.
Etnoeiroforija
Latvieši gan Latvijā, gan plašajā diasporā ar nepacietību gaida Dziesmu svētkus jau nākamgad. Dziesmu svētkiem Latvijā, tāpat kā dziesmu un/vai kultūras svētkiem diasporā (īpaši trimdā) ir allaž bijusi liela loma mūsu latviskās pārliecības, pašapziņas nostiprināšanā. Tā ir iespēja latviešiem sanākt kopā un lepoties par savu mantojumu, par sevi. Kā trimdas bērnam/jaunietei, atceros, ka dodoties uz Austrālijas Kultūras dienām ik gadu decembrī, bija īpaša svētku sajūta un, kad atgriezāmies, latviskuma “šprice” bija saņemta. Ap šiem svētkiem rodas tāda kā eiforijas sajūta. Un tomēr te der vēl piemetināt, ka lielāku latviskuma devu mēs dabūjām, apmeklējot pēc Kultūras dienām notiekošos jauniešu kursus, vasaras vidusskolu vai bērnu nometnes, kad tuvāk iepazinām latviešu kultūru, kā arī savus vienaudžus.
Zviedrijā mītošais Juris Krēsliņš : “Mūsu Dziesmu svētku eiforija ir drusku “antivakseriska”. Mēs izbaudām emocionālo svētku eiforiju, bet mēs neko no tā nepārceļam uz valsti. Mēs kopīgi izdziedamies un izdejojamies, bet referendumā nevaram aiziet un nobalsot par valodu.
Te būtu jājautā, vai mūsu etnoeiforija, kuru uzskatu par ļoti svarīgu dzinējspēku, nav aizēnojusi mūsu valstisko domāšanu. Te ir vērts piezīmēt, ka mūsu valsts dibinātāji nenodevās šai eiforijai, kaut ari tie bija ļoti dziļi latvieši, kas cienīja savu valodu un kultūru.”
Tiesa, folkloras, koru un deju kustībai bija neatņemama loma Latvijas atmodā. Dziesma un deja palīdzēja tautai izdzīvot okupācijas gadus. Teātri piekopa latviešu valodu. Šajos gados liekas, ka izveidojusies domāšana, ka gan jau kāds cits parūpēsies… Bet mēs taču paši spējām par sevi uzņemties atbildību 1989., 1990, 1991. gadā, kad sargājām (un nosargājām) savu valsti. Uzņēmāmies atbildību vēl līdz gadsimteņa mijai, kad balsotāju skaits sāka konsekventi sarukt līdz pēdējām vēlēšanām (13. Saeima) 2018.gadā, kad savu balsi nodeva vien 54,6% balstiesīgo.
Kāpēc neejam?
Un te jau varu dzirdēt parastos iemeslus – Ai, nav jau tur neviena par ko balsot…; Visi kaut ko sola, bet neviens neko nedara…; Viņi visi tur ir korumpēti…; Es kaut kur lasīju, ka vēlēšanas ir tik un tā pret Satversmi. “Reizēm dzirdam, ka vēlētājs saka: esmu vīlies šajās vēlēšanās – politiķi netur solījumus! Nav jāgaida, ka elite mūs nemānīs. Krāpšanās un melošana ir cilvēka sastāvdaļa. Skaidrs, ka politiķi mānīsies un melos, bet jāizdara spiediens, lai politika paliek tīrāka. Pagaidām šādu sabiedrībā nemana.” (Psihiatrs Artūrs Utināns)
Dodamies uz vēlēšanām un arī pēc tam izmantosim savas pilsoniskās un demokrātiskās tiesības, sekot līdz deputātu darbam, izdarīsim spiedienu. Tam ir jābūt apzinātam gadiem ilgam procesam, nevis skaļiem protestiem (ar baloniem, koncertiem utt), kuros līdzīgi domājoši cilvēki apvienojas. Tas ir arī konstruktīvs darbs demokrātiski ievēlētai opozīcijai.
Lasām uzsaukumus NEIET uz vēlēšanām, jo “Latvijas tauta mosties, celies, apvienojies, rīkojies! Veidojam valsts pārvaldes sistēmu, kura sekmē Latvijas un tās tautas labklājību, nevis Naudas varas un tās kalpu vietējo kangaru valsts izsaimniekotāju labklājību, attīsta tautsaimniecību, pārtraucam murgaino virzību uz Latvijas un tās tautas iznīcību. Kopīgi dodam Latvijai gaišu labklājības nākotni! Neejam Naudas varas globālistu pavadā uz iznīcību, kad nākotnē skaidri ir redzams, ka nebūs ne Latvijas, ne latvieši. Mēs ticam, mums izdosies! Esam labi saimnieki savā zemē! Latvija ir Tavās rokās!”
Ko mums te piedāvā? Lai dotos uz priekšu, ir vajadzīga kāda struktūra. No kurienes radīsies šie saimnieki? Kā radīsim savu valsts pārvaldes sistēmu, ja neesam nevienu ievēlējuši? Mūsu pēdējo desmitgažu pieredze nekādus mistiskus saimniekus no tukšiem vārdiem nav radījusi! Šāds nihilisms, kas veidots ar uzsaukumiem un kritiku, bet bez alternatīvas rīcības vai alternatīvas varam izlasīt soctīklos, laikrakstos. Tie atbaida potenciālos vēlētājus, jo viņiem vairs nav skaidrības par vēlēšanu nozīmi. Katram jau kaut kur ir apslēptais dumpiniekus, bet mūsu Saeimas vēlēšanas un valsts nākotne ir pārāk svarīga, lai nodotos savam iekšēja dumpiniekam!
Maize un cirks?
“Dodiet tautai maizi un cirku!” Vēlēšanu gaitā esam daudz pieredzējuši ne tikai tukšos vai neizpildītos politiķu solījumus, bet arī vēlēšanu kampaņas, ko varētu vienīgi raksturot kā cirku (sākot ar banāniem līdz bezmaksas koncertiem). Vēl joprojām ir politiķi, kas uzskata, cilvēkus var “nopirkt”, pārliecināt ar ēdienu un izklaidi, kad viņi varētu nodoties pilsoniskām pārrunām un darbiem. Šo jēdzienu senatnē pirmo reizi aprakstīja satīriskais romiešu dzejnieks Juvenāls, kurš uzrakstīja latīņu terminu panem et circenses, kas nozīmē “maize un cirks”. Vai tie ir banāni, koncerti vai skaļas klaigas, protesti – daļai vēlētāju tieši tas uzrunā. Taču liekas, ka ir vēl lielāks skaits vēlētāju, kurus tas ne vien neuzrunā, bet varbūt atbaida vai liek pavīpsnāt? Politiskā dzīve šķiet kļuvusi banāla un teatrāla.
Atceros ar kādu pacilātību mēs Melburnā devāmies uz 5. Saeimas vēlēšanām 1992.gadā. Latvijā un ārpus tās, brīvas un neatkarīgas vēlēšanas bija sapņu piepildījums. Melburnas vēlēšanu iecirknis bija ierīkots latviešu namā un tur gaiss pilnīgi “sprakšķēja” no pozitīvajām emocijām. Beidzot varējām atkal vēlēt Latvijas brīvās vēlēšanās! Tas bija tik nozīmīgs notikums, ka Austrālijas televīzijas kanāli veidoja īpašus ziņu sižetus un tos rādīja vakara ziņās. Tas bija nozīmīgs notikums ne tikai Latvijas, bet arī pasaules mērogā.
Kad 2010.gadā izveidojām vēlēšanu iecirkni Luksemburgā, tur mītošie latvieši bija “stāvā sajūsmā” par iespēju turpat savā mītnes zemē nodot savu balsi. Vairs nebija jābrauc uz Briseli, bet gan kopā ar visu ģimeni doties balsot. Tie bija kā svētki. Togad vēlēšanu iecirkni ierīkojām goda konsula garāžā! Ārpusē bija uzslieta nojume – ja nu gadījumā uznāktu lietus vai pārmērīgi stipra saule. Rindas veidojās. Vecāki ar maziem bērniem, daži vēl ratiņos, nāca balsot. Gadiem ejot, bija skaisti ieraudzīt šos bērnus pieaugam, bet tomēr pievienojoties saviem vecākiem. Tā bija pilsoniskās apziņas audzināšanas paraugstunda. Un pamazām Luksemburgā izaugušie jaunieši paši nāca pirmo reizi nodot savu balsi. To Luksemburgā izdarīja arī Prezidenta Levita dēls. Jaunieši ļoti nopietni lasīja programmas, sekoja ziņām un analīzei – tas viņiem bija nopietns un svarīgs pienākums. Toreiz uz vēlēšanu iecirkni Luksemburgā atbrauca arī latvieši no tuvējās Vācijas, Francijas un Beļģijas. Viņiem šķita, ka, ja nu Luksemburgā (garāžā!!!!) var iekārtot vēlēšanu iecirkni, kādēļ gan viņi nevarētu to pašu? Ar gandarījumu vērojām, ka nākamajās vēlēšanās Eiropā izveidojās vairāki jauni iecirkņi. Diaspora gribēja – un grib – balsot.
Šogad vēlēšanu iecirkņu skaits ārzemēs ir sarucis. To laikam daļēji var skaidrot ar lielo uzsvaru uz pasta vēlēšanām. Lai gan gribas ticēt, ka šī iespēja tiks pilnībā un aktīvi izmantota, nekas nespēj atvietot to sajūtu, kāda ir personiski aizejot uz iecirkni un tur iemest savu izvēli urnā. Ja balsojam pa pastu, tad nodrošināsim balss nonākšanu iecirknī līdz 1.oktobrim.
Mums ir izcila iespēja
Varam mazināt demokrātijas regresu pasaulē. Varam uzticēt vai izaicināt valdību un valsts pārvaldi uz aktīvāku darbu nākotnē. Varam iesaistīties mūsu jaunievēlētās valdības darba sekošanā un izvērtēšanā. Neklusēsim.
Vai esam aizmirsuši, cik maz ir to valstu, kurām izdevies iegūt vai atgūt šo privilēģiju?
Vai esam aizmirsuši, cik daudz cilvēki Latvijā un ārpus tās strādāja un ziedoja (arī savas dzīvības), lai mums iedotu un nosargātu šo privilēģiju?
Vai tā tomēr nav necieņa pret iepriekšējām paaudzēm, ja mēs nenovērtējam to, kas mums tagad ir dots? Un, ja šo privilēģiju nenododam nākotnes paaudzēm?
1.oktobrī mums katram zināms, kas jādara. Ejam balsot! Šī ir mūsu iespēja aktīvi piedalīties Latvijas Republikas nākotnes izaugsmē.
Raksts tapis projekta “JĀbalso” ietvaros, sadarbībā ar PBLA un SIF
PBLA īstenotā priekšvēlēšanu projekta “JĀbalso” ietvaros ikvienam ārpus Latvijas dzīvojošam tautietim būs iespēja attālināti piedalīties un vērot politisko partiju debates par diasporai aktuālām tēmām. Priekšvēlēšanu debates tiešraidē no Rīgas Latviešu biedrības nama notiks 31. augustā, 7. septembrī un 14. septembrī. Visas debates būs skatāmas www.jabalso.lv, kā arī PBLA Facebook lapā. Būs pieejami arī debašu ieraksti.
31. augustā plkst. 15.30 pēc Latvijas laika notiks pirmās debates, kur politisko partiju Ministru prezidenta amata kandidāti iepazīstinās ar savu redzējumu par darāmajiem darbiem un drošības jautājumiem (tajā skaitā obligāto valsts aizsardzības dienestu un korupcijas apkarošanu). Uz šīm debatēm ir aicināti to partiju pārstāvji, kas pēc Factum 7. augusta partiju reitingiem pārsniedz 5% barjeru (skat. https://reitingi.factum.lv/reitingi-saeima/).
7. septembra debašu tēma būs kultūra un izglītība, bet 14. septembrī tiks padziļināti apspriesti aktuālie jautājumi ekonomikas, labklājības un veselības jomā. Skatītāji būs aicināti uzdot jautājumus tiešraižu laikā, izmantojot Slido rīku www.jabalso.lv. Debates producē ReTV, un tās vadīs žurnālists Ģirts Timrots.
14. Saeimas vēlēšanas norisināsies šī gada 1. oktobrī. PBLA atgādina, ka līdz 9. septembrim ir iespējams pieteikties balsošanai pa pastu ārpus Latvijas un ka vēlētāji ārvalstīs noderīgu informāciju var atrast www.jabalso.lv.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžets līdzekļiem. Par projekta “Priekšvēlēšanu projekts visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ārpus Latvijas “JĀbalso”” aktivitāšu saturu atbild ārvalstu organizācijas “Pasaules Brīvo latviešu apvienība” pārstāvniecība.
Saziņai: Lora Egle, lora.egle@pbla.lv
Atsaucoties uz sociālajos tīklos izskanējušo neapmierinātību ar pētnieciskās žurnālistes Ingas Sprinģes analītiskā raksta “Kādas ir populistu izredzes iekļūt nākamajā Saeimā?” publicēšanu vietnē www.jabalso.lv, projekta komanda ir sagatavojusi skaidrojumu. Priekšvēlēšanu projekta visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ārpus Latvijas “JĀbalso” mērķis ir veicināt Latvijas pilsoņu ārpus Latvijas pilsonisko un politisko līdzdalību un maksimālu iesaisti 14. Saeimas vēlēšanās. Tīmekļa vietne www.jabalso.lv ir paredzēta, lai informētu balsstiesīgos, kā notiek balsošanas process ārvalstīs. Īpaša skaidrošana ir nepieciešama, jo šajās vēlēšanās tiks lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs, un ir mainījusies kārtība, kādā noris pieteikšanās balsošanai pa pastu, un vēlēšanu iecirkņu organizēšana ārpus Latvijas pārstāvniecībām pasaulē.
Projekta “JĀbalso” ietvaros noris dažādas aktivitātes, piemēram, infografikas, vizuāli skaidrojot balsošanas procesu, video uzsaukumu akcija, tiešsaistes saderības tests ar poltiskajām partijām, trīs tiešsaistes debates ar kandidātiem un trīs profesionālu žurnālistu sagatavoti analītiskie raksti. Rakstus par dažādām tēmām sagatavo tādi latviešu kopienās pasaulē pazīstami un cienīti žurnālisti kā Inga Sprinģe, Valda Liepiņa un Pauls Raudseps. V. Liepiņas un P. Raudsepa analītiskie raksti ir gaidāmi drīzumā, un tie apskatīs arī pašreiz Saeimā ievēlēto partiju darbus un nedarbus. Jau šobrīd https://jabalso.lv/uzzini/ ir pieejami raksti no citiem avotiem, kas skaidro, vai 13. Saeimā ievēlētās partijas ir pildījušas solījumus, un analizē partiju programmas 14. Saeimas vēlēšanām.
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir neatkarīga organizācija, kas pārstāv ārzemju latviešu centrālās organizācijas, sīkāk PBLA mājaslapā: https://www.pbla.lv/par-pbla/misija-un-sadarbibas-partneri/. PBLA nav saistīta ne ar vienu politisko partiju. Projekta “JĀbalso” kopējais līdzfinansējums no SIF ir 15 000 eiro, PBLA iesaistās ar savu finansējumu, atbalstot trīs tiešsaistes debašu rīkošanu augusta beigās un septembrī. Lai iepazītos ar detalizētu projekta pieteikumu un tāmi, aicinām sazināties ar PBLA pārstāvniecību Latvijā.
(PBLA pārstāvniecība)