7. decembrī Rīgas pilī Zelta zālē privātā ceremonijā PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs pasniedza PBLA balvas diplomu bijušajai Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai un viņas dzīvesbiedram Imantam Freibergam. Sarīkojumā piedalījās arī PBLA vicepriekšsēdis un Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis Mārtiņs Andersons, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa, Latviešu nacionālās apvienības Kanadā priekšsēdis Fritz Kristbergs un PBLA izpilddirektors Raits Eglītis.

Kā tika izziņots pirms Latvijas Valsts svētkiem PBLA balva 2022. gadā piešķirta Latvijas Valsts prezidentei (1999 – 2007) Vairai Vīķei-Freibergai un viņas dzīvesbiedram Imantam Freibergam par ilggadēju ieguldījumu nacionālpolitiskajā un sabiedriskajā darbā trimdā un Latvijā, stiprinot valsts neatkarību un drošību, veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē un akadēmiskajā vidē.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) balva 2022. gadā piešķirta Latvijas Valsts prezidentei (1999 – 2007) Vairai Vīķei-Freibergai un viņas dzīvesbiedram Imantam Freibergam par ilggadēju ieguldījumu nacionālpolitiskajā un sabiedriskajā darbā trimdā un Latvijā, stiprinot valsts neatkarību un drošību, veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē un akadēmiskajā vidē.

Vaira Vīķe dzimusi 1937. g. 1.decembrī Rīgā. Padomju karaspēkam okupējot Latviju, viņas ģimene devās trimdā 1945. g. 1.janvārī un kā bēgļi nonāca Vācijā. Skolas gaitas prezidente uzsāka latviešu bēgļu nometnēs Herenvīkā un Lībekā, vēlāk franču pārvaldītajā Marokā. 1954. gadā ģimene izceļoja uz Toronto, Kanādā, kur V. Vīķe-Freiberga iestājās Toronto Universitātē, iegūstot B.A. (1958. g.) un M.A. (1960. g.) grādu psiholoģijā. Vēlāk Makgila (McGill) Universitātē Montreālā, viņa ieguva doktora (Ph.D.) grādu eksperimentālajā psiholoģijā.

No 1965. līdz 1998. g. Vairas Vīķes-Freibergas psiholoģijas profesores karjera veidojās Montreālas Universitātē (Université de Montréal), kur viņa pasniedza psihofarmakoloģiju, psiholingvistiku, zinātnes teoriju un eksperimentālās metodes, bet galvenie pētījumi bija vērsti uz atmiņas, valodas un prāta procesiem. Vienlaikus viņa veica pētījumus par latviešu tautas dziesmu semiotiku, poētiku un struktūru. Šajā darbības posmā sagatavotas vai publicētas 13 grāmatas, ap 160 rakstu, monogrāfiju un grāmatu nodaļu, sniegtas vairāk nekā 250 runas un zinātniski referāti angļu, franču un latviešu valodās, kā arī daudzas radio, televīzijas un preses intervijas. V. Vīķe-Freiberga ir Latvijas Rakstnieku savienības biedre (2004).

Latviešu sabiedrībā V. Vīķe-Freiberga darbojas kopš 1957. gada kā audzinātāja jaunatnes nometnēs, folkloras speciāliste un domātāja par latviskās identitātes un tautas izdzīvošanas jautājumiem, kā arī par Baltijas valstu politisko nākotni. 1998. g. jūnijā ievēlēta par emeritēto goda profesori Montreālas Universitātē, viņa atgriezās uz dzīvi Latvijā, atsaucoties uz aicinājumu kļūt par jaundibināmā Latvijas Institūta direktori un sākot šo darbu 1998. gada 19.oktobrī. Latvijas Republikas Saeima Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēja par Valsts prezidenti 1999. gada 17. jūnijā uz četriem gadiem ar pilnvaru termiņa sākumu 8. jūlijā. 2003. gadā ar 88 balsīm no 96 viņa tika pārvēlēta uz otru pilnvaru termiņu.

Kopš stāšanās amatā prezidente starptautiskajā arēnā aktīvi aizstāvējusi Latvijas uzņemšanas nepieciešamību NATO un Eiropas Savienībā, Vaira Vīķe-Freiberga bieži uzstājas starptautiskās sanāksmēs. Runās lielu uzmanību viņa velta Eiropas vēstures dialogam, sociālām problēmām, morālām vērtībām un demokrātijas stiprināšanai.

Kopš 1960. gada jūlija precējusies ar Imantu Freibergu, kurš līdz 1999. gadam bija informātikas profesors Kvebekas universitātē Monreālā (UQAM) un kopš 2001. gada – Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācijas LIKTA prezidents. Imants Freibergs dzimis 1934. gadā Valmierā, bērnību pavadījis Jelgavā un Rīgā. 1944. gadā kopā ar vecākiem dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, 1948. gadā nonāk Francijā, bet vēlāk pārceļas uz Toronto, Kanadā, kur iegūst savus BA un MA grādus inženierzinībās.

Imants Freibergs darba gaitas uzsāk IBM kompānijā Montreālā, kur vēlāk 1975. gadā McGill Universitātē iegūst doktora grādu datorzinībās. Šīs zināšanas viņš mūža gaitā ir pielietojis un pilnveidojis akadēmiskajā vidē Kanadā, Francijā, Anglijā, Marokā un visbeidzot arī Latvijā – Latvijas Universitātes Informāciju tehnoloģiju nodaļā, kā arī Valsts prezidenta kancelejā. Freibergu ģimene ir kopīgi strādājusi pie latvju dainu datoranalītikas, digitalizācijas, ievadīšanas datu bāzēs, kas nu ir pieejamas pētniekiem visā pasaulē elektroniskā formātā. Imants Freibergs ir līdzautors Vairas Vīķes-Freibergas pētnieciskajām grāmatām par latvju dainām “Latviešu saules dziesmas” un “Latviešu saules dziesmu indekss”.

Imants Freibergs dažādos veidos ir palīdzējis Latvijas Universitātei un Latvijas Zinātņu akadēmijai, par ko saņēmis Goda doktora titulu 1991. gadā. Viņš iespēju robežās piedalījies arī latviešu sabiedrības darbā – palīdzējis rīkot Pirmos latviešu Jaunatnes svētkus, dažādus seminārus un studentu korporāciju pasākumus. 2001. gadā Imantu Freibergu ievēl kā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) vadītāju. Viņš ir pārstāvējis Latviju dažādos starptautiskos pasākumos ANO un Pasaules bankas līmenī un palīdzējis savai dzīvesbiedrei godam veikt Latvijas Valsts prezidentes pienākumus.

PBLA valde ar šo balvu 2022. gadā no sirds pateicas Freibergu ģimenei par mūža darbu Latvijas labā, par latvietības un mūsu tautas dzīvesziņas veicināšanu un starptautiskās sapratnes sekmēšanu.

Ierosinājumus par PBLA balvas kandidātiem sniedz PBLA sastāvā esošo organizāciju valdes un to piešķir pēc PBLA valdes balsojuma. PBLA balvas laureātu izsludina un reizē ar diplomu šo balvu pasniedz Latvijas neatkarības pasludināšanas aktā 18. novembrī ik gadu kopš 1963. gada. To saņēmuši vairāki desmiti prominentu trimdas latviešu sabiedrisko darbinieku. Saņēmēju saraksts ir atrodams PBLA interneta vietnē https://www.pbla.lv/par-pbla/pbla-balva/.

(PBLA pārstāvniecība, Foto: Manstautastērps.lv)

Lai veicinātu diasporas uzņēmēju satīklošanu, domu apmaiņu un informētu par notiekošajiem procesiem Latvijā, Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), sadarbībā ar Ārlietu ministriju (ĀM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) š.g. 29. oktobrī Londonā rīko biznesa brokastis. Pasākuma mērķis ir uzrunāt Lielbritānijā dzīvojošos latviešu izcelsmes uzņēmējus, palīdzēt uzņemt kontaktus un informēt par 2023. gadā plānoto Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu.

Saprotot, ka biznesa pasauli un arī latviešu uzņēmējus ietekmē pašreizējā ģeopolitiskā situācija, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs pirms došanās uz Londonu uzsvēra: “Mēs nedrīkstam pieļaut Krievijas plānu par jaunu pasaules kārtību piepildīšanos, un viens no veidiem, kā varam to panākt, ir sniegt visu iespējamo mūsu diasporas organizāciju un uzņēmēju atbalstu Latvijas tautsaimniecības stiprināšanai un attīstībai, kā arī tautas labklājības veicināšanai.”

Londonas biznesa pasākumā piedalās iespaidīga delegācija no Latvijas – Zanda Kalniņa–Lukaševica, Ārlietu ministrijas Parlamentārā sekretāre un 14. Saeimas deputāte (JV), Elita Gavele, Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos, Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas pārstāvis, Kaspars Rožkalns, LIAA direktors, un Līva Stūrmane, Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” izpilddirektore.

Pārrunājamo tēmu lokā ir pasaules drošības situācijas analīze un tās ietekme uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Latvijā un Baltijā, karš Ukrainā un valsts atjaunošana pēc kara, Latvijas ekonomiskās un finanšu situācijas izvērtējums, LIAA un The Red Jackets darbības virzieni, Grozījumi Imigrācijas likumā – “nomadu vīzas” jeb attālinātā darba vīzas. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja stāstīt savus pieredzes stāstus un dalīties iespaidos par uzņēmējdarbību Lielbritānijā un sakariem ar Latviju, kā arī uzdot jautājumus par 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem un jaunās Saeimas sastāva nākotnes ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

PBLA priekšsēdis un diasporas lietu vēstniece pēc biznesa brokastīm plāno doties uz Birmingemu tikties ar vietējās sabiedrības aktīvistiem, bet svētdienas rītā apmeklēt Londonas latviešu skolu.

(PBLA parstāvniecība)

(Rīgā, 13. oktobrī) Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) vērsusies pie Beļģijas karalistes amatpersonām, Beļģijas Ārlietu ministrijas un sabiedrības ar aicinājumu mainīt Zedelgemas pašvaldības vienpusējo lēmumu par pieminekļa “Latvijas stāvstrops brīvībai” demontāžu.

“Bēdīgi, ka šāda Zedelgemas pašvaldības vienpusēji voluntāra rīcība – pieminekļa demontāža – tieši seko Krievijas propagandas izplatītajiem aplamajiem priekšstatiem par “nacistu un holokausta noziedznieku slavināšanu šai piemineklī”, un tas noticis laikā, kad Krievija, apvainojot ukraiņus nacismā, ved brutālu karu pret Ukrainas valsti un iedzīvotājiem,” vēstulē uzsver PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. “Šāda Zedelgemas pašvaldības rīcība klaji noliedz visas Latvijas tautas vēsturisko atmiņu un vēršas pret pašu brīvības jēdzienu, ko piemineklis simbolizē.”

PBLA valdes sēdē Rīgā šī gada jūnijā Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) biedrības valdes priekšsēde Dzintra Bungs informēja, ka Zedelgemas pilsētas pašvaldība šī gada pavasarī pēkšņi nolēmusi demontēt šo pazīstamā Latvijas tēlnieka Kristapa Gulbja pieminekli un novietot to noliktavā. Piemineklis savulaik tika uzstādīts kā šis pašas pašvaldības un LOM kopēji finansēts projekts, kurā muzejs ieguldīja ap EUR 50 000 lielu naudas summu.  Pastāv bažas, ka līdz ar politiskās varas maiņu Zedelgemā un pakļaujoties Krievijas iestāžu spiedienam, pilsētas pašvaldība pieņēmusi šādu lēmumu.

PBLA priekšsēdis savā vēstulē atsaucas uz 2017. gada līgumu starp Latvijas Okupācijas muzeja biedrību/Latvijas Okupācijas muzeju un Zedelgemas pašvaldību, kurā puses vienojas, ka piemineklim simboliski jāattēlo brīvības jēdziens un jāatgādina par latviešu (baltiešu) karagūstekņiem, kuri bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945.-1946. gadā, kā arī vēsturiskās Zedelgemas un Latvijas saites, kas izveidojušās no šīs pēckara epizodes.”

Blumbergs atklātajā vēstulē īsi skaidro Latvijas leģiona vēsturi un uzsver, ka Zedelgemas latviešu kara gūstekņu skaits (12,000) bija līdzvērtīgs bišu skaitam stropā, tāpēc latviešu tēlnieks Kristaps Gulbis Zedelgemas pieminekļa idejai izvēlējās bišu saimes simbolu – bišu saime ir tauta, strops ir viņu valsts, bites ir miermīlīgas, tās pašas nevienam neuzbrūk, tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību. Piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai” nekādi neglorificē nedz SS kopumā, nedz Waffen SS, un tajā nav lietoti politiski simboli. “Mēs aicinām Beļģijas tautu, sabiedrību un Zedelgemas pašvaldību pārskatīt šo vienpusējo lēmumu par pieminekļa “Latvijas stāvstrops brīvībai” demontāžu,” vēstulē aicina PBLA priekšsēdis.

PBLA ar šo soli izpilda valdes 2022. gada jūnija sēdes rezolūciju un atbalsta LOM, kā arī Daugavas Vanagu apvienību, kas savās vēstulēs jau agrāk aicinājušas Zedelgemas pašvaldību pārskatīt savu lēmumu.
(PBLA pārstāvniecība)

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA), pārstāvot diasporas centrālās organizācijas visā pasaulē, apsveic visas tās politiskās partijas un šo partiju pārstāvjus, kuri tikuši ievēlēti 14. Saeimā. PBLA  pauž gandarījumu par Latvijas vēlētāju atbildīgo izvēli par labu valsts drošībai un izaugsmei šajos trauksmainajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad netālu no Latvijas robežām turpinās Krievijas uzsāktais karš.

PBLA augstu novērtē deputātu kandidātu dalību dažādās debašu un informācijas kampaņās, kas bija adresētas arī diasporas vēlētājiem. Mūsuprāt, vēlētāji bija labi informēti par vēlēšanu norisi un kandidātiem.

PBLA pozitīvi raugās uz sadarbības turpinājumu nākotnē ar mūsu tradicionālajiem partneriem Ārlietu un Kultūras ministrijās, kā arī Ministru prezidenta birojā. Mēs pateicamies aizsardzības ministram Artim Pabrikam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei par paveikto un atbalstu PBLA, kā arī mūsu dalīborganizācijām kopēju projektu īstenošanā. PBLA apņemas uzsākt ciešu sadarbību ar jaunizveidoto valdību jau tuvākajā nākotnē.

PBLA valde izsaka pateicību Centrālajai Vēlēšanu komisijai (CVK) un tās priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai par visnotaļ raito un caurskatāmo vēlēšanu norises vadību, pirmo reizi izmantojot vēlētāju reģistru.   Arī PBLA “JĀbalso” projekts sekmēja diasporas informētību par balsošanas procesu un politisko partiju piedāvājumu. PBLA atzinīgi vērtē CVK izveidoto atviegloto pasta balsošanas sistēmu pilsoņiem ārzemēs un sniegto iespēju tautiešiem balsot ar personu apliecinošiem dokumentiem, kam Covid pandēmijas laikā beidzies derīguma termiņš. PBLA turpinās sadarboties ar CVK, lai uzturētu diaporas interesi par politiskajiem procesiem Latvijā un vēlētāju aktivitāti nākamajās vēlēšanās.

Redzam, ka vēlētāju aktivitāte diasporā šajās vēlēšanās ir kritusies par nepilnu piekto daļu jeb apmēram 18 procentiem, salīdzinot ar 13. Saeimas vēlēšanām. PBLA valde kopā ar savām dalīborganizācijām meklēs un skaidros biežākos iemeslus šim tautiešu aktivitātes kritumam. Vieni no iespējamajiem faktoriem varētu būt diasporas aktīvākās paaudzes novecošanās, kā arī vispārēja pēcpandēmijas apātija. Turpinot arī nākotnē darbu pie vēlēšanu procesa vienkāršošanas, popularizējot balsošanu pa pastu un atbalstot iecirkņu darbu, mēs ticam, ka diasporas vēlētāju skaits var atkal pieaugt.

Mēs zinām, ka pasaulē ir daudz jaunu aktīvu, patriotisku un darboties gribošu latviešu. Viņi ir gatavi kļūt par trimdinieku uzsāktā darba turpinātājiem un iesaistīties sadarbībā ar Latviju gan politiskā atbalsta jomā, gan ekonomikas laukā, kā arī kultūras un sociālajā jomā. PBLA dalīborganizācijās un visās mūsu stratēģisko partnerzemju galvaspilsētās ir apzināts šādu sabiedriski aktīvo tautiešu kodols, kuru darbs stiprina Latvijas tēlu un mūsu valsts starptautisko atpazīstamību un ietekmi  pasaulē.

Kā mēs spilgti pieredzējām šajās Saeimas vēlēšanās, katra vēlētāja balss ir svarīga un katrai balsij var būt izšķirīga nozīme, vienalga, vai tā tiek nodota Rīgā, Vašingtonā, Londonā, Kanberā vai nosūtīta uz mītnes zemes vēstniecību pa pastu. Turpināsim strādāt un darboties tā, lai latviešu balsis ārzemēs arī turpmāk palīdzētu ievēlēt gudrus, nesavtīgus un strādīgus Latvijas patriotus, kas spētu vadīt mūsu valsti cauri krīzēm un starptautiskiem satricinājumiem.

PBLA valdes vārdā –

Pēteris Blumbergs,
priekšsēdis

Ļoti cienījamai

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājai

Kristīnei Bērziņas kundzei

Ļoti cienījamā Bērziņas kundze,

saskaņā ar 14. Saeimas vēlēšanu aktivitātes rādītājiem ārzemēs nobalsojuši 26 146 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, bet par derīgām atzītas 24 872 vēlēšanu zīmes. Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) vērš uzmanību, ka no 3287 pasta balsojumiem par nederīgiem atzīti 1069 jeb 33,5% no kopējā pasta balsojumu skaita.

Salīdzinot ar 13. Saeimas vēlēšanām, kad pa pastu izvēlējās balsot 431 balsstiesīgais ārpus Latvijas, 14. Saeimas vēlēšanās interese balsot pa pastu ir ievērojami lielāka sakarā ar elektroniskā vēlētāju reģistra ieviešanu un izmaiņām pasta balsošanas procesā. Tomēr PBLA dara bažīgu lielais skaits pasta balsojumu 14. Saeimas vēlēšanās, kas atzīti par nederīgiem. PBLA skatījumā ir satraucoši, ka par nederīgiem tiek atzīti 33,5% pasta balsojumu, kas varētu liecināt par problēmām jaunajā pasta balsošanas procesā. PBLA lūdz Centrālo vēlēšanu komisiju skaidrot, kādi ir iemesli, kādēļ tik daudz pasta balsojumu ārzemēs ir atzīti par nederīgiem. PBLA arī aicina veikt uzlabojumus pasta balsošanas procesā, lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos 15. Saeimas vēlēšanās.

PBLA vēlas informēt, ka vairāki balsstiesīgie Latvijas pilsoņi ārzemēs, kas izvēlējušies balsot pa pastu, norāda, ka netiek saņemts apstiprinājums par to, ka pasta balsojums ir saņemts pasta balsošanas iecirknī. To, vai pasta balsojums ir saņemts un derīgs, var noskaidrot tikai mēneša laikā pēc vēlēšanām, kā rezultātā balsstiesīgajam nav iespējams nobalsot klātienē vēlēšanu iecirknī, ja kādu iemeslu dēļ pasta balsojums nav saņemts vai atzīts par nederīgu.

Laipni lūdzam atbildi sniegt nedēļas laikā,

patiesā cieņā –

Pēteris Blumbergs

PBLA priekšsēdis

Vēstules kopija nosūtīta Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniecei diasporas jautājumos Elitai Gaveles kundzei

Autors: Pauls Raudseps, Žurnāla Ir komentētājs

Krīzes sākās jau tūlīt pēc iepriekšējās Saeimas vēlēšanām. Pirmā bija valdības izveidošanas krīze. 13. Saeimā savēlētais raibais partiju rasols padarīja stabilas koalīcijas izveidošanu gandrīz par neiespējamo misiju, un tikai trešajā piegājienā prezidentam Vējonim izdevās atrast īsto kandidātu – Krišjāni Kariņu no Jaunās Vienotības. Viņa Ministru kabinets tika apstiprināts vairāk nekā trīs mēnešus pēc vēlēšanām. Sekoja banku sistēmas attīrīšanas krīze, kuras laikā Latvijai draudēja nonākšana starptautiskajā naudas atmazgātājvalstu “pelēkajā sarakstā” ar visām no tā izrietošajām smagajām sekām visai tautsaimniecībai. Laikā, kad notika izšķirošais balsojums, kas paglāba Latviju no šī neglītā zīmoga, jau bija sākusies trešā – kovida krīze, kura vairāk nekā divus gadus radīja pastāvīgu spriedzi gan politikā, gan sabiedrībā.

24. februārī Krievija uzsāka plašu uzbrukumu pret Ukrainu, izraisot militārās drošības krīzi Eiropā, kas bija sevišķi draudpilna Krievijas kaimiņvalstīm, kā arī energoresursu cenu krīzi pasaulē, kuras ietekme būs sevišķi jūtama šajā ziemā. Neatlaidīgās nestabilitātes rezultātā vārds “drošība” tagad ir visu vadošo partiju programmu vadmotīvs, un šķiet, ka vēlēšanās viens no izšķirošajiem faktoriem būs balsotāju vērtējums – kurš vislabāk spēs viņus pasargāt no visapkārt sabiezējušajiem draudiem?

Šim darbam pieteicies sen neredzēts sarakstu skaits. Pēdējā reize, kad vēlētājiem bija jāizvēlas starp 19 biļeteniem, bija 2006. gads. Lielo politisko piedāvājumu, domājams, nosaka divi apstākļi – daudzo pandēmijas laika pašpasludināto protestu līderu vēlme turpināt gozēties publikas uzmanības centrā, kā arī iespēja partijām, kuras iegūst vairāk nekā 2% balsu, saņemt finansējumu no valsts budžeta. Sarakstu skaits, kurš varētu gūt pārstāvniecību nākamajā Saeimā, dažās prognozēs sasniedz pat divpadsmit, taču tas neliekas sevišķi ticami. Turklāt jau tagad ir skaidrs, ka diezin vai ir vairāk par septiņām partijām vai to apvienībām, kurām ir reālas izredzes iekļūt koalīcijā pēc vēlēšanām. Sāksim ar īsu šo sarakstu raksturojumu.

Jaunajai Vienotībai (1. saraksts) krīzes dod iespēju politiski paspīdēt. 2010. gadā, kad Latvija vēl cīnījās ar “dižķibeles” jeb lielās finanšu krīzes sekām, Vienotība no Eiroparlamenta atsauktā premjerministra Valda Dombrovska vadībā 10. Saeimas vēlēšanās ieguva 33 vietas parlamentā, otro labāko rezultātu Latvijas vēsturē. Tagad aptaujas liecina, ka Jaunā Vienotība no Eiroparlamenta atsauktā premjerministra Krišjāņa Kariņa vadībā ar atrāvienu apsteidz visus sāncenšus. Pat ja rezultāts nebūs tik labs kā 2010. gadā, JV visdrīzāk kļūs par noteicošo spēku 14. Saeimā. Rezultāts ir sevišķi zīmīgs tāpēc, ka pirms četriem gadiem bija šaubas, vai JV vispār iekļūs parlamentā. Savā ziņā Kariņa lielākais sasniegums ir tas, ka pastāvīgo krīžu šūpotajai valdībai izdevies noturēties ilgāk nekā jebkurai citai demokrātiskās Latvijas vēsturē, un JV sola turpināt tās uzņemto kursu. Septembra sākumā veiktās aptaujas liek spriest, ka daudziem vēlētājiem tas rada stabilitātes sajūtu nestabilā laikā.

Zaļo un Zemnieku savienība (3. saraksts). 13. bija pirmā Saeima, kurā ZZS tika ievēlēta, bet pavadīju visus četrus gadus opozīcijā. Šopavasar ZZS piedzīvoja arī šķelšanos, kad to pameta gan Zaļā, gan Liepājas partija. Priekšvēlēšanu kampaņā partijas vadošie kandidāti bijuši spiesti norobežoties no pašu izvirzītā premjerministra amata kandidāta Aivara Lemberga izteicieniem, kurus daudzi tulko kā Krievijai labvēlīgus, un taisnoties, ka pirmajā instancē par smagiem ar korupciju saistītiem kriminālnoziegumiem notiesātajam un gadu cietumā pavadījušajam ventspilniekam spriedums ir pārsūdzēts un vēl nav stājies spēkā. ZZS politiskais piedāvājums vienmēr balstījies uz naudas piesaistīšanu provinces pašvaldībām un Lemberga īpatnējo valdzinājumu daļai vēlētāju, kuri neko labāku par “zog, bet dalās” no politiķiem nesagaida. Tomēr laiki mainās un ZZS ietekme mazinās. Saeimā tā visdrīzāk iekļūs, bet iekļaušanās koalīcijā tai būtu liela veiksme.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (11. saraksts). NA pēdējos četros gados turpināja apvienot savu statusu kā “sistēmas partija”, kura regulāri tiek iekļauta valdošajā koalīcijā, ar labējo populismu, kuram raksturīga agresīva nostāja pret imigrantiem un viendzimumu laulībām. Pēc 24. februāra šī ideoloģija NA politiķus nostādīja neērtā situāciju, jo viņu līdzšinējā varoņa, Ungārijas premjerministra Orbāna Putinam draudzīgā politika tagad apdraud Ukrainas un līdz ar to arī Latvijas drošību. NA arī nav vairs tik viegli izcelties ar savu nacionālo politiku, jo kopš Krievijas agresijas visas “latviskā spārna” partijas atbalstījušas gan pilnīgu pāreju uz latviešu valodu skolās, gan padomju pieminekļu gāšanu. Reitingi liecina, ka NA atbalsts šajās vēlēšanās varētu būt līdzīgs pirms četriem gadiem saņemtajam. Kā premjerministra kandidātu NA izvirzījusi plašākā sabiedrībā mazpazīstamo Siguldas novada domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu, kas liek domāt, ka NA nevis pretendē uz vadību nākamajā koalīcijām, bet gan plāno atkal ērti iekārtoties iekšējās opozīcijas lomā.

Konservatīvie (13. saraksts) pirms vēlēšanām nonākuši īpatnējā un neērtā situācijā. Partijas skaļākais solījums pirms iepriekšējām vēlēšanām – “3 x 500” jeb minimālās algas un neapliekamā minimuma gan algām, gan pensijām palielināšana līdz 500 eiro – ir izpildīts, taču atbalsts šajās vēlēšanās gandrīz noteikti būs ievērojami zemāks nekā 2018. gadā, kad viņi saņēma 13,9% balsu – trešo lielāko skaitu. Iespējams, ka vēlētāji gaidīja vairāk no viņiem kā “bezkompromisa tiesiskuma” aizstāvjiem, un bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietnieces Jutas Strīķes nāve 2020. gadā atņēma partijai cilvēku, kurš sabiedrības acīs visspilgtāk iemiesoja ciņu pret korupciju. Partijas premjerministra amata kandidāts, tieslietu ministrs Jānis Bordāns gan atgādina, ka tieši pateicoties konservatīvo stingrajai nostājai pie ministru krēsliem netika ar Lembergu saistītā ZZS. Taču, pat Konservatīvie iekļūs Saeimā, viņu ietekme visdrīzāk būs mazāka nekā līdz šim.

Progresīvie (15. saraksts) ir uz viļņa. Pēc veiksmīga starta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 2020. gadā, viņi piesaistījuši uzmanību un izvirzījušies kā nopietna alternatīva liberālajiem vēlētājiem, kuri iepriekšējās vēlēšanās visdrīzāk izvēlējās starp Jauno Vienotību un Attīstībai/Par! Partijai izdevies arī piesaistīt spēcīgus kandidātus uz ministru amatiem, tai skaitā premjerministra amata kandidātu Kasparu Briškenu, kurš līdz šim atbildēja par milzīgā infrastruktūras projekta Rail Baltica stratēģisko attīstību. Pēc Latvijas Zaļās partijas izslēgšanas no Eiropas zaļo partiju ģimenes, Progresīvie kļuvuši par kandidātpartiju uz viņu atbrīvoto vietu. Tomēr partiju vajā dažkārt pārspīlēti pārmetumi gan par sociāldemokrātisko ekonomisko programmu, gan par liberālo nostāju nacionālajos jautājumos. Tas liek jautāt, kā Progresīvie varētu iekļauties kādā no iespējamajām nākamās Saeimas koalīcijām. Tomēr septembra sākuma reitingi liecina, ka Saeimā viņiem vieta atradīsies.

Attīstībai/Par! (16. saraksts) Ir bijuši nozīmīgi sasniegumi šajā Saeimā. Apvienība panākusi vairāku sen iekavētu darbu nobeigšanu, tai skaitā administratīvi teritoriālo reformu, kura apvienoja daudzas mazas, neefektīvas pašvaldības lielākos novados, un pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu. A/P ar mainīgām sekmēm uzņēmās arī nepateicīgo veselības ministra amatu pandēmijas laikā. A/P partiju aliansi vieno sociālais liberālisms, bet tajā spriedzi izsauc skandāli, kuros šajās Saeimas laikā iekūlušies politiķi no partijas Attīstībai. Tās ciešās saites ar dažādiem vietējiem uzņēmējiem daudzu acīs spilgti izgaismoja apvienības ministra Pleša lēmums apturēt Rīgas teritoriālo plānojumu, jo, cita starpā, tajā bija iecerēts gandrīz pilnībā aizliegt pilsētā azartspēles. Rezultātā no Par! Izstājās viens no partijas redzamākajiem biedriem, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. A/P! premjerministra amata kandidāts, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, sola būt izlēmīgāks un efektīvās valdības vadītājs par Krišjāni Kariņu, taču septembra sākuma reitingi liek domāt, ka Saeimā A/P iekļūs, bet ar mazāku pārstāvniecību nekā iepriekšējās vēlēšanās.

Apvienotais saraksts (18. saraksts) ir nosaukums arhitekta un uzņēmēja Ulda Pīlēna politiskajam projektam, kuram viņš piesaistījis Reģionālo apvienību un no ZZS aizgājušās Zaļo un Liepājas partijas. Pīlēns, kurš savulaik bija starp Tautas partijas pirmajiem, redzamākajiem biedriem, ir AS premjerministra kandidāts, lai gan pats vēlēšanās nepiedalās. Saraksts sevi piesaka kā konservatīvs spēks un “krīzes menedžeru” komanda, taču programmā un intervijās ļoti nekonkrēti izsakās par saviem plāniem un iecerēm ekonomikas stabilizēšanai un attīstīšanai. Savukārt solījumi mainīt vēlēšanu sistēmu un atvieglot referendumu sarīkošanu pārklājas ar daudzu opozicionāro sīkpartiju iecerēm. Tomēr Factum aptaujās AS reitingi kopš jūlija strauji pieauguši. Latvijas vēlēšanās tradicionāli izceļas kāda jauna partija un līderis, kas piesaista ar līdzšinējo varu vīlušos, un šo lomu, tiesa, mazākā mērogā nekā savulaik Šķēle vai Repše, šogad varētu izpildīt Pīlēns.

Saskaņa un pārējie

Kopš tās izveidošanas 2005. gadā, Saskaņas (tolaik Saskaņas Centra) nemainīgais mērķis ir bijis iekļūšana Latvijas valdībā. Kopš 2010. gada partija allaž bija starp vēlēšanu līderiem un saņēma starp 23 un 31 deputātu mandātu, taču Saskaņas ietekme satrauca visus, kuriem aizdomīgs licies politisks spēks, kas bija slēdzis sadarbības līgumu par Putina partiju Vienotā Krievija. Tāpēc jautājums, vai Saeimā varētu izveidoties politisko spēku izkārtojums, kas akceptētu Saskaņas piedalīšanos koalīcijā, bijis starp svarīgākajiem pēdējās četrās vēlēšanās.

Šis posms Latvijas politiskajā vēsturē ir beidzies. Saskaņu no spēles izslēdzis gan nozīmīgi samazinātais atbalsts, gan partijas politiskā pozīcija. Tiesa, sākotnēji Saskaņa (7. saraksts) ieņēma pārsteidzoši stingru nostāju pret Putina agresiju. Kopā ar visām citām Saeimā pārstāvētajā partijām tā 24. februāri nobalsoja par Krievijas agresijas nosodīšanu. Tomēr laika gaitā Saskaņas nostāja kļuvusi svārstīgāka. Tā atteicās nosaukt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti un kritizēja lēmumu nojaukt padomju pieminekļus. Mainīgās nostājas rezultātā tā ne tikai zaudējusi reālas izredzes iekļūt nākamajā valdībā, bet vienlaikus arī kādu daļu savu vēlētāju. Prognozējams, ka tā iegūs ievērojami mazāku atbalstu par tiem 19,8%, kurus saņēma iepriekšējās vēlēšanās.

Taču, kā Rainis savulaik rakstīja, “zārks jau nevar palikt tukšā”, un uz Saskaņas zaudētajām, Putinam simpatizējošajām balsīm tagad pretendē gan bijušais Saskaņas biedrs, 1984. gadā dzimušais, agresīvi populistiskais Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei!, 8. saraksts), gan vecmodīgākā Latvijas Krievu savienība (2. saraksts), kuras pazīstamākā seja ir 73 gadus vecā Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka. Abām šīm partijām atbalsts septembra sākumā svārstījās ap 5% slieksni. Bet pat ja viena vai abas iekļūst Saeimā, valdībā tās nebūs.

No pārējiem deviņiem sarakstiem vienīgi Aināra Šlesera partijai Latvija pirmajā vietā (12. saraksts) septembra sākuma Factum aptauja deva kādas cerības iekļūt Saeimā. Lai gan vēl jūlijā tai bija pat 7,5% atbalsts, tas tagad ir nedaudz zem 5%. Otra pazīstamākā populistu partija, Alda Gobzema Katram un Katrai (14. saraksts) arī piedzīvojusi reitingu kritumu. Pavasarī tā vēl atradās diezgan stabili virs 5% barjeras, bet tagad piesaista tikai 3,3%. (Par abiem šiem politiskajiem spēkiem varat izvērstāk lasīt Ingas Spriņģes PBLA speciāli rakstītajā analīzē “Kādas ir populistu izredzes iekļūt nākamajā Saeimā”). Nevienam citam sarakstam atbalsts Factum aptaujās nepārsniedz 2%.

Ja šīs tendences saglabāsies arī vēlēšanu dienā 1. oktobrī, var izrādīties, ka par spīti dažādu analītiķu un vērotāju paustajām bažām, krīze Latvijā nav labvēlīga augsne populistiem un tautas neapmierinātības kurinātājiem. Neba jau pirmo reizi Latvijas vēlētāji apliecinās, ka nestabilitātes  laikā viņi nav gatavi eksperimentēt, bet turas pie mierinoši pazīstamā.

PBLA Kultūras fonds un padome ir izsludinājusi 2022. gada piešķīruma konkursa laureātus. “Priecājos par visiem iesniegtiem projektiem: daži tradicionāli un citi ar skatu uz nākotni.  Ir labi redzēt projektus, kuri no vienas puses atzīmē vēsturisko un paveikto, bet citi, kuri ved mūsu kultūru uz priekšu,” teica KF&P valdes priekšsēdis Juris Ķeniņš. “Ir arī prieks redzēt vairākus projektus, kuri turpina būvēt tiltus kultūrā starp tēvzemi un diasporu.”

Par piešķīrumiem lēma 8 valdes locekļi no visām PBLA dalīborganizācijām kopā ar 11 KF&P nozaru vadītājiem. Priekšgalā ir piešķīrumi abiem ārpus Latvijas Dziesmu svētkiem, diasporas sabiedrības stūrakmeņiem: Eslingenā un Minesotā.  Vērtētāji nolēma atbalstīt lielu skaitu rakstīto vārdu projektus: dzejnieces Veltas Sniķeres arhīva krājuma sistematizēšana un kolekciju aprakstīšanu; krājumu ar dzejnieces Zentas Liepas dzejām, ar autobiogrāfiju un komentāriem; atmiņu grāmatu “Kā es kļuvu par Lietuvas ārlietu ministru un citi pekstiņi” (diplomāts un sabiedrisks darbinieks Imants Lieģis); un Juŗa Ulmaņa dienasgrāmatu “Ceļš un Everestu, kas turpinās”.

Mūzikā KF&P atbalsta flautistes Ilonas Kudiņas džeza albumu “BALTIC TRANSIT” ar izpildītājiem no Latvijas un ASV un jaundarbu trompetei un klavierēm no jaunās paaudzes komponistes Aijas Dragūnas ar nolūku skaņdarbam pirmatskaņojumu piedāvāt 59. Austrālijas Kultūras dienās 2023. gadā. Muzikālas jubilejas svin leģendārais sieviešu koris “Dzintars” – 75 gadi (diriģente Aira Birziņa) un Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara” (diriģente arī Aira Birziņa) kurš savu 25 gadu jubileju atzīmē ar kompaktdisku ar meitenēm veltītiem skaņdarbiem.

Divi filmu projekti saņems atbalstu: piektais gadskārtējais Ņujorkas Baltijas filmu festivāls (New York Baltic Film Festival) un koncertfilma “1866. Pirmie latviešu skolēnu koru svētki Lazdonā”. Apsveicām visus projektu veidotājus un aicinām pieteikt projektus 2023. gada konkursam. Anketas atradīsiet PBLA KF&P mājas lapā no janvāra ar termiņu 1. marts. (PBLA Kultūras fonds un padome)