Laikā, kad latvieši dzimtenē un visā pasaulē gatavojas drīzumā gaidāmajiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs nosūtījis vēstuli NATO valstu vadītājiem un ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, aicinot viņus pieņemt drosmīgus lēmumus plānotās tikšanās laikā šī gada 11. un 12. jūlijā Viļņā.
“Mēs, PBLA un citas latviešu organizācijas, nedrīkstam atslābt un aizmirst par Krievijas agresiju pret Ukrainu pat gatavojoties lielākajam latviešu kultūras notikumam – Dziesmu svētkiem,” teica PBLA priekšsēdis īsi pirms izlidošanas uz Rīgu. “Varam dziedāt, varam dejot, bet mums ir jāpalīdz uzturēt rietumu pasaules degsme palīdzēt Ukrainai uzvarēt karā un atbrīvot savu valsti, savas zemes un cilvēkus no Krievijas okupācijas.”
Savā vēstulē, kura bez NATO ģenerālsekretāra adresēta arī ASV prezidentam Džo Baidenam, Lielbritānijas premjerministram Riši Sunakam un Kanadas premjerministram Džastinam Trudo, PBLA priekšsēdis uzsver četrus punktus.
Viņš PBLA vārdā pateicas NATO par aizsardzības stratēģiskā koncepta maiņu no vecajiem plāniem, kas teorētiski pieļāva Baltijas valstu ieņemšanu un tad atbrīvošanu trīs dienu laikā, uz nostāju, kas uzliek NATO bruņotajiem spēkiem par pienākumu aizsargāt katru centimetru NATO teritorijas no pašas pirmās agresijas minūtes. Šajā sakarā PBLA arī aicina NATO valstis nodrošināt nepieciešamo karavīru un tehnikas vienību skaitu Baltijas valstīs, kas spētu izpildīt šos plānus.
Vēstulē PBLA priekšsēdis arī aicina NATO līderus Viļņā piedāvāt skaidru NATO dalības “ceļa karti” Ukrainai, darīt visu iespējamo, lai Turcija un Ungārija pēc iespējas ātrāk ratificētu Zviedrijas dalību NATO un, visbeidzot, atbalstīt iniciatīvu izveidot un paplašināt ieroču sistēmu un munīcijas ražotnes Baltijas valstīs.
“Turpinoties Krievijas agresijai Ukrainā, latviešiem, kas pastāvīgi dzīvo NATO dalībvalstīs ārpus Latvijas, arvien vairāk rūp Baltijas reģiona drošība,” vēstules noslēgumā uzsver PBLA priekšsēdis. “NATO loma reģiona aizsardzībā kļūst arvien skaidrāka un nepieciešamāka, jo Krievijas agresīvā rīcība kļūst neparedzamāka. Rietumvalstu demokrātijām un mūsu līderiem ir stingri jānostājas brīvības, miera un pārticības pusē. Paldies, ka jūs to darāt!”, teikts vēstulē.
PBLA pārstāvniecība
Viņa ekselencei Edgaram Rinkēviča kungam,
jaunievēlētajam Latvijas Valsts prezidentam
Pils laukumā 3
Rīgā, LV 1050, Latvijā
Augsti godātais Rinkēviča kungs! Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes vārdā un arī personīgi apsveicu Jūs ar ievēlēšanu Latvijas Valsts prezidenta amatā!
Kā Jūs zināt, PBLA ir sabiedriska diasporas organizācija, kas vieno pasaules latviešu centrālās organizācijas ASV, Kanadā, Austrālijā, Dienvidamerikā, Eiropas valstīs kā arī Krievijā. PBLA ir gandrīz 70 gadus strādājusi Latvijas neatkarības, valstiskuma un interešu aizstāvībā dažādās pasaules zemēs, kā arī caur savām dalīborganizācijām uzturējusi latvisko kultūru un izglītības sistēmu trimdā, tagad diasporā. Mēs rūpējamies par Latvijas valsts drošību un ekonomisko attīstību.
Mēs esam pārliecināti, ka PBLA vērtības sakrīt ar Jūsu sirdī lolotajām vērtībām un rūpēm par Latvijas valsti un tās attīstību nākamajās paaudzēs. Paļaujamies uz Jūsu nenogurstošo atbalstu Ukrainai un darbu, lai nodrošinātu mūsu valsts drošību un mieru Eiropā.
PBLA valdes vārdā vēlos uzsvērt, ka mēs bijām, esam un būsim Jūsu kā Valsts prezidenta atbalsts kopīgajā darbā Latvijas valsts labā!
Novēlam Jums būt visas Latvijas prezidentam un vienmēr turēt godā latviešu tautas un valsts intereses! Saules mūžu Latvijai!
Patiesā cieņā
Pēteris Blumbergs
PBLA priekšsēdis
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Jau pēc mēneša, 5. jūlijā, Rīgā norisināsies gadskārtējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums 2023 (PLEIF 2023), iezīmējot tieši 10 gadus, kopš forums pirmo reizi vienuviet Rīgā pulcēja diasporas latviešu uzņēmējus no visas pasaules ar mērķi dibināt un attīstīt biznesa kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem. Kopš tā laika PLEIF ir notikuši Rīgā, Valmierā un Melburnā, un divus gadus attālināti, izveidojot arī neatkarīgus atzarus ASV ar “Spotlight Latvia” biznesa konferencēm, kuras rīko Latvijas Tirdzniecības palāta ASV.
Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsīsies Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm, tai skaitā biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei, lai atskatītos uz šajās nozarēs paveikto un veicinātu diskusijas par šo nozīmīgo jomu ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
Konferenci atklās Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs.
“Šajā nemierīgajā periodā Latvija ir Ziemeļaustrumeiropas demokrātijas un investīciju bāka. Ar šo forumu vēlamies izcelt Latvijas stiprās puses un potenciālu, kā arī apvienot Latvijas uzņēmēju aprindas ar latviešu diasporu un citiem starptautiskā biznesa līderiem. Jau 10 gadus Pasaules Brīvo latviešu apvienība pilda foruma organizatora un biznesa sadarbības koordinatora lomu, un esam priecīgi turpināt tradīciju,” teica PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs.
Konferences diskusijas iezīmēs četrus tematiskos virzienus – Latvijas ekonomikas attīstība un investīcijas, darbaspēka piesaiste un piedāvājums, inovācijas medicīnā un enerģētikas jomā un valsts tēla nozīme uzņēmējdarbības un tūristu piesaistē. Katru no daļām ievadīs nozares ekspertu prezentācijas, kam sekos diskusijas.
“Šo nozīmīgo jomu izpratne un attīstības veicināšana caur diskusiju ir būtiskas, lai mēs varētu izcelt Latviju kā inovāciju un tehnoloģiju pionieri reģionā un piesaistītu investīcijas, talantus un uzņēmējus. Tikai identificējot iespējas šo jomu turpmākā attīstībā un atklāti par tām diskutējot, mēs varam radīt vidi, kurā uzplaukt gan uzņēmējdarbībai, gan sabiedrības labklājībai, un veidot ilgtspējīgu nākotni Latvijai,” sacīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.
Forumā piedalīsies augsta līmeņa valsts un pašvaldību amatpersonas, tai skaitā Rīgas Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns, Rīgas investīciju un tūrisma attīstības direktors Fredis Bikovs, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa Zaščirinska, GXO Logistics galvenais jurists Kārlis Ķirsis, gan vairāki ar Latviju saistīti uzņēmēji, kuri guvuši panākumus Latvijā un starptautiski – Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis, MikroTik valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, Crown Agents Investment Management izpilddirektors Roberts Grava un citi.
Par dalību Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā 2023 (PLEIF 2023)
PLEIF 2023 norisināsies klātienē, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, š.g. 5. jūlijā no pulksten 9.00 līdz 17.00. Pilna konferences programma un saite uz reģistrēšanos pieejama foruma mājaslapā www.wleif.lv. Dalība pasākumā ir bez maksas. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija, sadarbībā ar konsultāciju uzņēmumu ERDA, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Rīgas Domi, Amerikas latviešu apvienību un Nodarbinātības valsts aģentūru.
Papildu informācija:
Beta Konošonoka
+371 28600097
Raits Eglītis
+371 67282980
PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs 8. un 9. maijā, pēc vizītes Oslo un tikšanās ar Norvēģijas latviešu organizāciju vadītājiem, ieradās Rīgā, lai koordinētu Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma plānošanas procesu un piedalītos Otrā pasaules kara beigu atceres pasākumā Lestenes Brāļu kapos.
Vizītes laikā P. Blumbergam kopā ar PBLA izpilddirektoru Raitu Eglīti un pārstāvniecības vadītāju Jāni Andersonu bija iespēja tikties ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju Raimondu Bergmani. Tikšanās laikā tika pārrunāta Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas gaita un jaunpieņemtā likuma ietekme uz diasporas jauniešiem. Sarunas dalībnieki pārrunāja arī valsts aizsardzības un iekšējās drošības jautājumus, gaidāmā NATO Viļņas samita lēmumus attiecībā uz Baltijas valstu aizsardzības nodrošināšanu, kā arī diasporas organizāciju lomu valsts drošības stiprināšanā ar informācijas un lobiju darbu mītnes zemēs. Tika pārrunāti arī Latvijas demogrāfijas jautājumi, valsts iedzīvotāju emigrācija uz Eiropas zemēm, kā arī Latvijas sabiedrības vispārējais noskaņojums pirms 8. un 9. maija zīmīgajiem datumiem.
Pēc tikšanās ar Raimondu Bergmani PBLA pārstāvju delegācija devās uz Lesteni, lai kopā ar Daugavas Vanagu organizācijas vadību, Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, zemessargiem un vietējo sabiedrību pieminētu Otrā pasaules kara beigu dienu. Svinīgajā piemiņas sarīkojumā Lestenes Brāļu kapos uzrunas teica Daugavas Vanagu priekšsēdis Aivars Sinka, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un citi. Vārds tika dots arī PBLA priekšsēdim Pēterim Blumbergam, kurš uzsvēra, ka atšķirībā no Rietumeiropas valstīm 1945. gada 8. maijs Latvijai neatnesa atbrīvošanu, mieru un brīvību, jo šeit vienu okupācijas režīmu nomainīja cits okupācijas režīms.
“Šodien šai leģionāru Brāļu kapu laukā jo īpaši vēlamies pieminēt tos daudzos tūkstošus latviešu leģiona cīnītāju, pateicoties kuru ilgajām un pašaizliedzīgajām cīņām un upuriem, toreiz, pirms 78 gadiem, Kurzemi izdevās noturēt pietiekami ilgi, lai latviešu bēgļi – ap 100 tūkstošiem mūsu tautas māsu un brāļu – pagūtu izkļūt no otrreizējās krievu okupācijas trimdā Rietumos,” teica P. Blumbergs. “Latviešu politiskā trimda Rietumos 50 Latvijas okupācijas gadus lielā mērā bija iespējama tieši pateicoties šai mūsu latviešu leģionāru drosmei, viņu ilgajām cīņām Kurzemē un viņu ticībai brīvai Latvijai.”
Pēc svinīgā pasākuma PBLA priekšsēdim bija iespēja īsi pārmīt vārdus ar Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Eglītu, kurš bija galvenais dzinējspēks, izstrādājot Valsts aizsardzības likumu, kā arī ar Satiksmes ministru Jāni Vitenbergu, kurš Lestenē bija Nacionālās apvienības pārstāvju delegācijas sastāvā.
Divu dienu ilgā Latvijas apciemojuma laikā PBLA priekšsēdim bija iespēja arī neformāli tikties un pārrunāt iespējamos sadarbības virzienus ar Saeimas deputāti Irmu Kalniņu, kura izveidojusi Saeimā Diasporas atbalsta grupu 18 deputātu sastāvā. P. Blumbergs arī sasauca Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma Rīcības komitejas sēdi, kurā piedalījās arī Ārlietu ministrijas vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, lai koordinētu 5. jūlijā gaidāmā foruma programmu un norisi.
(PBLA pārstāvniecība)
Pēc 4. maija svētkiem PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs kopā ar Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdi Justīni Krēsliņu un speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli viesojās Oslo, Norvēģijā. Vizītes laikā notika tikšanās ar 25 latviešu organizāciju Norvēģijā vadītājiem, kuri pārstāvēja apmēram 15 000 lielo latviešu kopienu Norvēģijā.
Sarīkojums norisinājās Latvijas vēstniecībā Norvēģijā, un to vadīja vēstnieks Mārtiņš Klīve. Pasākuma laikā tika sniegtas prezentācijas un notika aktīva domu apmaiņa starp organizāciju pārstāvjiem. Kā raksta Stavangeres latviešu biedrība: “Tā bija vienreizēja iespēja satikt līdzīgi domājošus, uzņēmīgus, atraktīvus un pat savā ziņā trakus latviešus, kas pašaizliedzīgi iegulda milzu darbu, lai tautiešiem dažādos Norvēģijas reģionos tiktu piedāvātas iespējas iesaistīties latviešu tradīciju un kultūras uzturēšanā un nodošanā nākamajai paaudzei.”
Foto: Rolands Bošs
Diasporas latviešu skolām ārpus Eiropas šogad tāpat kā iepriekšējos trīs gados pieejams Latviešu valodas aģentūras (LVA) finansējums no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde” 44 820 EUR apmērā, bet izglītojošiem pasākumiem – 22 800 EUR. Savukārt 15 000 EUR finansējums paredzēts Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) projektam – mācību materiālu meklētāja “Sietiņš” saturiskai papildināšanai. Finansējumu jau ilggadēji administrē PBLA.
Konkurss diasporas latviešu skolām tika izsludināts 2023. gada 10. martā un noslēdzās 3. aprīlī. Kopā tika saņemti pieteikumi no 20 latviešu skolām ārpus Eiropas. Pieteikumus vērtēja PBLA IP.
Skolas pieteikumos bija pieprasījušas finansējumu, kas par vairāk nekā 20 000 EUR pārsniedza konkursā pieejamos līdzekļus. PBLA IP kopā ar LVA pieņēma lēmumu daļu trūkstošā finansējuma – 3500 EUR – pārvirzīt no izglītojošo pasākumu budžeta, jo pandēmijas laikā mainījušos ieradumu dēļ pasākumus skolas plāno mazāk. Tāpat, lai iekļautos pieejamajā finansējumā, tika pieņemts lēmums katrai skolai, kas pieteikusies summai virs 4000 EUR, piešķirto finansējumu samazināt vienādā apmērā – par 1200 EUR, bet skolām, kas cerēja saņemt 3000 EUR, visām samazināt piešķīrumu par 250 EUR. Tādējādi diasporas latviešu skolām ārpus Eiropas šajā gadā kopā tika piešķirti 48 320 EUR.
Izglītojošo pasākumu konkursā finansējumu 19 300 EUR apmērā PBLA IP komisija sadalīja Amerikas Latviešu apvienības skolotāju konferences organizēšanai un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē skolotāju pieredzes apmaiņas semināra rīkošanai, nelielas summas piešķīra diasporas skolu iecerētajiem pasākumiem, kā arī diasporas skolotāju daļējai ceļa izdevumu kompensācijai un LVA organizētajiem diasporas skolotāju profesionālās pilnveides kursiem Latvijā, kas šogad notiks no 11. līdz 13. jūlijam.
Tātad kopumā valsts atbalsts latviskajai izglītībai ārpus Eiropas šogad abos konkursos un projektam “Sietiņš” sasniedza 82 620 EUR .
LVA un PBLA konkurss diasporas skolu finansiālā atbalsta sadalei notiek katru gadu, un tas sniedz nozīmīgu atbalstu latviešu skolu darbam ārvalstīs. Par piešķirtajiem līdzekļiem, kas nepārsniedz 5000 EUR vienai skolai mācību gadā, tiek segti telpu īres un apdrošināšanas izdevumi, iegādāti mācību un metodiskie līdzekļi, tehniskais aprīkojums un kancelejas preces – atkarībā no katras skolas individuālajām vajadzībām.
Raits Eglītis
PBLA Izglītības padomes izpilddirektors
raits.eglitis@pbla.lv
Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padome (PBLA IP) un Latviešu valodas aģentūra (LVA) izsludina konkursu diasporas latviešu skolu un izglītojošu pasākumu līdzfinansējumam ārpus Eiropas 2023. gadā. Finansējumu piešķir LVA no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Finansējumam drīkst pieteikties latviešu skolas ASV, Kanādā, Austrālijā un Dienvidamerikā.
Šogad latviskās izglītības atbalstam ārpus Eiropas ir pieejams finansējums 44 820 EUR apmērā latviešu bērnudārziem, nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām, kā arī 22 800 EUR izglītojošu pasākumu nodrošināšanai latviešu valodas apguves un lietojuma veicināšanai (diasporas skolotāju semināri, kursi, meistarklases, konferences vai ceļa izdevumi skolotāju nokļūšanai uz šiem pasākumiem Latvijā vai mītnes zemēs).
Līdzekļus augstāk minētajiem pasaules reģioniem administrēs PBLA, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar LVA. Līdzekļu sadali veiks PBLA IP Finansējuma komisija, vadoties pēc konkursu nolikumiem, kuri publicēti LVA mājaslapā www.valoda.lv un PBLA mājaslapā www.pbla.lv/izglitiba/.
PBLA aicina pieteikumus finansējumam elektroniski iesniegt līdz 2023. gada 3. aprīlim. Pirms pieteikšanās lūdzam uzmanīgi iepazīties ar konkursu nolikumiem.
Pieteikuma anketa diasporas skolu finansējumam: https://forms.gle/KmEgLCcExSrKhbkA7
Pieteikuma anketa izglītojošu pasākumu finansējumam: https://forms.gle/1Z9oWdBZuhWWRh6A7
Saskaņā ar nolikumiem Finansējuma komisija apkopos un vērtēs pieteikumus, veiks fianansējuma sadali līdz 2023. gada 14. aprīlim. Finansējums nodošanai PBLA slēgs līgumus ar mītņu zemju centrālajām organizācijām: Amerikas Latviešu apvienību, Latviešu nacionālo padomi Kanādā un Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē. Valstīs, kurās centrālās organizācijas nepastāv, līgumi tiks slēgti ar skolu vadību. Atskaites par saņemtā finansējuma izlietojumu būs jāiesniedz līdz 2023. gada 15. novembrim.
Raits Eglītis
PBLA izpilddirektors
E-pasts: raits.eglitis@pbla.lv
Tālr.: +371-6728-2980
Februāra beigās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes pārstāvji – PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) valdes priekšsēdis Fritz Traugott-Kristbergs, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares vadītāja Elisa Freimane, ALA nozares “Labdarība Latvijā” vadītāja Diāna Kārkliņa, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve un Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa – īsā vizītē viesojās Latvijā, lai kopā ar PBLA darbiniekiem tiktos ar Latvijas jauno valdību, 14. Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kas izveidojuši īpašu grupu sadarbībai ar diasporu, kā arī pārrunātu šovasar gaidāmā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) norisi un saturu.
21. februārī Ārlietu ministrijā Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes pārstāvji tikās ar Ārlietu ministrijas Parlamentāro sekretāri Gundu Reiri un Speciālo uzdevumu vēstnieci Elitu Gaveli. Tikšanās laikā tika pārrunāta diasporas iesaiste 2023. gadā gaidāmajos pasākumos, sarīkojumos un notikumos, tai skaitā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF), kas notiks Rīgā, 4. un 5. jūlijā. Šogad aprit 10 gadi kopš pirmā īstenotā PLEIF. Tā ietvaros Latvijas uzņēmēji no visas pasaules satiekas ar mērķi attīstīt un atbalstīt mūsu valsts uzņēmējdarbības potenciālu, veicinot zināšanu un kapitāla pārnesi, stiprinot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju. PLEIF šogad tiks rīkots Rīgā Vispārējo Dziesmu un deju svētku laikā, kad svētkus apmeklēs liels skaits diasporas pārstāvju svētku dalībnieku un skatītāju statusā. Tas ļaus arī PLEIF piesaistīt nozīmīgu skaitu diasporas uzņēmēju un interesentu no visas pasaules. Ārlietu ministrijas Parlamentārā sekretāre Gunda Reire sarunā īpaši akcentēja diasporas jauniešu iesaisti 2023. gadā gaidāmajos notikumos, kā arī diasporas aktīvāku dalību nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. ELA pārstāve un Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa rosināja domāt par diasporas skolu un brīvprātīgo darbinieku entuziasma stiprināšanu, kam nav nepieciešami papildu finansiālie līdzekļi, vien pareizā brīdī izteikta sabiedrības atzinība.
PBLA pārstāvji tikās arī ar Rīgas Domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktoru Fredi Bikovu. Tikšanās laikā tika pārrunāta Rīgas Domes un tās priekšsēža Mārtiņa Staķa iesaiste 2023. gadā gaidāmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF), kas notiks Rīgā, 4. un 5. jūlijā, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju – 3 – svētku laikā. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas ekonomika un tās izaugsme ir arī mūsu valsts drošības jautājums, tāpēc PLEIF forums noteikti būs viena no platformām, lai stiprinātu šos nozīmīgos faktorus. Rīgas Domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis uzsvēra, ka investīciju piesaiste Rīgai un Rīgas atpazīstamības veicināšana pasaulē ir garš un sarežģīts process, kurā noteikti nozīme būs arī gaidāmajam Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumam, kura ietvaros viena paneļdiskusija varētu būt par Rīgas attīstību. Mārtiņš Staķis informēja latviešu sabiedrību ārzemēs par Rīgas Domes iesaisti Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, lai pilsētā šie svētki būtu jūtami, un lai arī tie ārzemju viesi, kam nebūtu svētku biļešu, pilsētā spētu izbaudīt svētku gaisotni (piemēram, pie ekrāniem Esplanādē un citur). Rīgas mērs sarunā vairākkārt uzsvēra to, ka šobrīd (atšķirībā no iepriekšējās desmitgades) Latvijas valdība un Rīgas pilsēta strādā vienā virzienā un ar kopējiem mērķiem. PBLA valdes pārstāvji iepazīstināja Rīgas Domes vadību arī ar aktualitātēm latviešu diasporā pasaulē.
22. februārī Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzņēma PBLA valdes pārstāvjus Ministru kabineta zālē, kur ik nedēļu notiek Latvijas valdības sēdes. Tikšanās ievadā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka “PBLA un tās dalīborganizācijām ir daudz, daudz lielāks svars, nekā viņu skaitliskais sastāvs”. Krišjānis Kariņš pateicās visai PBLA valdei un tās dalīborganizācijām par ilggadējo, nesavtīgo un brīvprātīgo darbu un īpaši “par latviešu ļoti sekmīgo un nozīmīgo tīklošanos pasaulē caur PBLA kā jumta organizāciju”. K. Kariņš arī bilda, ka viņš ir pastāvīgs Amerikas latviešu laikraksta “Laiks” abonents un lasītājs Rīgā, un ka tādējādi viņš arī cenšas sekot līdzi visam, kas notiek diasporā.
K. Kariņš uzsvēra latviešu diasporas organizāciju būtisko lomu diasporas iesaistē Latvijas tautsaimniecībā un saišu stiprināšanā ar Latviju. Ministru prezidents pateicās PBLA un tās dalīborganizācijām par aktīvo atbalstu Ukrainai, un par neatlaidīgo un ārkārtīgi nepieciešamo politisko darbu savās mītnes zemēs, pārstāvot Latvijas intereses un sekmējot Latvijas valsts drošību.
Ministru prezidents ar PBLA pārstāvjiem pārrunāja latviešu diasporas organizāciju plānotos pasākumus, tostarp šovasar Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku laikā gaidāmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF) Rīgā, kura darbā solīja piedalīties. Ministru prezidents pateicās Pēterim Blumbergam un viņa kolēģiem par nesavtīgo devumu latviešu sabiedrībai ārzemēs un Latvijai, kā arī novēlēja sekmes, entuziasmu un neatlaidību turpmākajā darbā.
PBLA valdes pārstāvji un darbinieki 22. februārī Saeimā tikās arī ar jaunizveidotās Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar diasporas pārstāvjiem Hosamu Abu Meri, Edmundu Jurēvicu un Irmu Kalniņu. Šajā grupā šobrīd iesaistījušies 18 parlamentārieši. No “Jaunās vienotības” darba grupā darbosies Irma Kalniņa, Hosams Abu Meri, Edmunds Jurēvics, Ingrīda Circene, Inga Bērziņa, Anna Rancāne, Agita Zariņa-Stūre, Ilze Vergina, Viktorija Baire, Zanda Kalniņa-Lukaševica un Zane Skujiņa-Rubene, no “Progresīvajiem” – Andris Sprūds, Antoņina Ņenaševa, Edgars Zelderis un Kaspars Briškens. Šajā grupā darbosies arī Rihards Kols un Artūrs Butāns no Nacionālās apvienības, kā arī “Apvienotā saraksta” pārstāvis Juris Viļums. Grupas dibināšanas sanāksme notika 2. februārī.
Dziļāk izprast ārvalstīs dzīvojošo tautiešu vajadzības un palīdzēt tās risināt, izveidot tiešu un efektīvu informācijas apmaiņu un sadarbību starp Saeimu un latviešu diasporu, kā arī veicināt līdzdalību Latvijas norisēs – tie ir daži no mērķiem, ko vēlas sasniegt šī jaunizveidotā Saeimas deputātu grupa. Deputāti Hosams Abu Meri, Edmunds Jurēvics un Irma Kalniņa vakar galvenokārt uzklausīja PBLA valdes pārstāvju viedokļus un redzējumu par aizvadīto Saeimas vēlēšanu norisi ārzemēs un diasporas iesaisti tajās, kā arī par aktualitātēm ALA, LNAK un ELA darbā.
22. februārī PBLA pārstāvji īsā iepazīšanās vizītē tikās arī ar Izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu. PBLA priekšsēdis apsveica ministri jaunajā amatā un pauda gatavību sadarboties arī nākotnē, jo latviskā izglītība ir viens no apvienības darbības stūrakmeņiem. Sarunas gaitā tika pārrunāta austākās izglītības reformas gaita un Latvijas augstskolu līmeņa celšana, pāreja uz mācībām latviešu valodā Latvijas skolās, PBLA darbs diasporas izglītības struktūras uzturēšanā, riski latviešu valodas pastāvēšanai svešumā un izaicinājumi Latvijas izglītības sistēmai. Ministre aicināja PBLA veicināt ārvalstīs dzīvojošo latviešu profesoru sadarbību ar Latvijas augstskolām. ALAs Izglītības nozares vadītāja Elisa Freimane informēja par izglītības situāciju “tālajā diasporā” ārpus Eiropas. Tika pārrunātas dažādas programmas un iespējas, kā ASV, Kanādas un Austrālijas latviešu jauniešus ieinteresēt par Latviju, dzīves, studiju un darba iespējām valstī.
PBLA pārstāvji vizītes gaitā tikās arī ar Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāju Signi Pujāti un viņas komandu, tai skaitā Vispārējo Dziesmu un deju svētku izpilddirektori Dainu Markovu, lai pārrunātu sadarbību un biļešu iegādes jautājumus. Notika arī tikšanās ar LIAA direktoru Kasparu Rožkalnu, kurā tika pārrunāta PBLA un LIAA sadarbība šīs vasaras Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma rīkošanā.
(PBLA pārstāvniecība)
Vašingtonā,
2023. gada 6. janvārī
Raimondam Bergmanim
Latvijas Republikas 14. Saeimas
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājam
Augsti godātais Bergmaņa kungs,
Paldies par Jūsu veltīto laiku, lai attālināti tiktos ar Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un diasporas centrālo organizāciju vadītājiem 2023. gada 3. janvārī. Rakstu Jums, lai vēlreiz uzsvērtu, ka PBLA Valsts aizsardzības dienesta jautājums ir svarīgs – esam runājuši par to valdes līmenī, kā arī sasaukuši neformālu darba grupas tikšanos.
Pēc mūsu sarunas esam apkopojuši galvenās atziņas un reakcijas no diasporas organizāciju vadītāju puses, kuras uzskaitām šajā vēstulē un lūdzam Jūs dalīties ar Saeimas komisijas locekļiem.
Vēlos uzsvērt, ka PBLA konceptuāli atbalsta Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu Latvijā, jo ir sagaidāms, ka Latvija arī turpmākajās desmitgadēs atradīsies izaicinošos ģeopolitiskos apstākļos, un VAD ir viens no instrumentiem Latvijas aizsardzības stiprināšanai. Mūsu skatījumā VAD stiprinās Latvijas valsts drošību, sabiedrības interešu aizstāvību un spējas rīkoties, lai aizstāvētu valsts suverenitāti krīzes gadījumā. Tomēr vēlamies arī uzsvērt, ka krīzes situācijā ikvienam sabiedrības loceklim kā Latvijā, tā ārpus tās ir jāzina sava loma, tāpēc svarīgi ir domāt arī par Valsts civilās aizsardzības plānu.
Latvijai ieviešot VAD programmu, mūsu valsts aizsardzības spēku kapacitāte pietuvosies kaimiņvalstu līmenim, kurās jau tiek īstenots militārais dienests. Kā mēs runājām, NATO dati[1] (kuri, kā Jūs uzsvērāt, neietver Zemessardzi) tomēr parāda, ka Latvijas devums savas valsts aizsardzībā tieši karavīru skaita ziņā, ir zemāks nekā citās NATO valstīs reģionā. NATO publicētā statistika iezīmē problēmu, un VAD jebkurā gadījumā palīdzētu šo proporciju starp Latvijas karavīru skaitu un NATO dalībvalstu karavīru klātbūtni izlīdzināt.
Vēršu Jūsu un pārējo komisijas locekļu uzmanību uz vairākiem aspektiem, kuri, mūsuprāt, ir būtiski veiksmīgai dienesta ieviešanai:
- PBLA iesaka veidot pārdomātu VAD komunikācijas kampaņu un sekmēt dienesta prestižu Latvijas un diasporas jauniešu vidū, uzsverot tā sniegtās iespējas un nozīmi jaunieša karjerā un izceļot ieguvumus no dienēšanas VAD. PBLA skatījumā pozitīvu diasporas jauniešu attieksmi pret VAD varētu veicināt klātienes tikšanās, kurās tiek skaidroti VAD praktiskie aspekti. Līdzīgi kā Norvēģijā un Dānijā, VAD būtu jāveido kā prestižu programmu, uz kuru brīvprātīgo pieteikumu ir vairāk nekā pieejamo vietu.
- PBLA aicina informēt, kā Aizsardzības ministrija un VAD administratori komunicēs ar diasporu gan par VAD lietderīgumu un nozīmi valsts aizsardzībā, gan par konkrētām metodēm, kā notiks saziņa ar diasporas jauniešiem un izplatīti iesaukšanas paziņojumi ārvalstīs.
- PBLA uzskatā VAD vajadzētu veidot kā rīku, kas palīdzētu jauniešiem iegūt labu izglītību, praktiskās iemaņas un paplašinātu karjeras iespējas. Programmas ietvaros jāsniedz iespēja jauniešiem apgūt informācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu pamatus, kā arī praktiskas iemaņas. PBLA atbalsta ideju, ka VAD izgājušam jaunietim tiek apmaksātas studijas kādā no Latvijas augstskolām jaunieša izvēlētā specialitātē. Šāds piedāvājums varētu būt papildu motivācija pieteikties VAD.
- Lai arī potenciāli iesaucamais diasporas jauniešu skaits ir neliels, PBLA aicina rūpīgi izsvērt diasporas jauniešu iesaukšanas juridiskos aspektus, lai izvairītos no gadījumiem, kad diasporas jaunieši atturas no Latvijas apmeklēšanas vai atsakās no Latvijas pilsonības. Lai novērstu šos riskus, PBLA lūdz pievērst uzmanību tādiem faktoriem kā pārcelšanos uz citu valsti saistītiem izaicinājumiem, piemēram, ceļa izdevumi, psiholoģiskie izaicinājumi un juridiskie šķēršļi. Likumprojektā šobrīd risināmie jautājumi iekļauj, piemēram, 27. un 28. punktu, kuri uz ārvalstīm ir grūti attiecināmi.
- Pieņemot lēmumu par iesaukšanu, PBLA aicina arī ņemt vērā faktoru, cik ilgi jaunietis nav pastāvīgi dzīvojis Latvijā. Ir grūti salīdzināt iespējas integrēt VAD jaunieti, kas nesen devies mācību vai darba gaitās ārpus Latvijas, varbūt pat lai izvairītos no dienesta, ar otrās vai pat trešās paaudzes trimdinieku atvasi, kuram ir nosacītas zināšanas par situāciju Latvijā un minimālas valodas prasmes.
- PBLA aicina Aizsardzības ministriju un atbildīgās iestādes rūpīgi izvērtēt izņēmuma gadījumus, piedāvājot pievilcīgas alternatīvā dienesta iespējas. Attīstoties hibrīdapdraudējumiem, PBLA aicina plānot darbības, kas notiek ārpus Latvijas krīzes gadījumā, iesaistot diasporu. PBLA rosina apsvērt diasporas jauniešu apmācību kiberaizsardzībā, to piedāvājot tiem jauniešiem ārpus Latvijas, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar klātienē piedalīties piedāvātajos dienesta variantos. PBLA uzsver, ka jārod dažādi risinājumi mūsdienīgām apmācību programmām, domājot par nākotnē nepieciešamajām prasmēm un diasporas iespējamo pienesumu.
- PBLA iestājas par to, ka VAD obligātā kārtā tiek iesaukti gan vīrieši, gan sievietes. Visu pilsoņu iekļaušana neatkarīgi no dzimuma veicinās sabiedrības saliedētību, taisnīguma un demokrātijas principu ievērošanu, kā arī potenciāli plašāku ieguvumu no VAD visai sabiedrībai. Pat ja mūsu kaimiņvalstīm šāda principa vēl nebūtu, nenozīmē, ka Latvija nevarētu būt pirmā.
PBLA skatījumā VAD ir nepieciešams ieviest tuvākajā laikā, izmantojot ģeopolitiskās situācijas radītos apstākļus, kad ir skaidri saskatāms apdraudējums un stingra sabiedrības patriotiskā stāja. Aicinām Jūsu vadīto komisiju izvērtēt un izveidot tādu VAD modeli, kas gūtu atbalstu Latvijas sabiedrībā un Latvijas Republikas 14. Saeimu šo likumprojektu apstiprināt.
Priecāsimies par PBLA turpmāko iesaisti komisijas darbā tieši, vai arī izmantojot Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) mehānismu.
Labprāt ielūgtu Jūs uz sarunu ar PBLA valdes pārstāvjiem klātienē 2023. gada marta pirmajā nedēļā, kad plānojam būt Rīgā uz DKP pirmo 2023. gada sēdi.
Ar cieņu
Pēteris Blumbergs,
PBLA priekšsēdis
Cc: Inārai Mūrniecei
Latvijas Republikas aizsardzības ministrei
[1] https://www.nato.int/nato_static_fl2014/assets/pdf/2022/3/pdf/2203-map-det-def-east.pdf.
Lai piedalītos klātienes Diasporas konsultatīvās padomes sēdē, tiktos ar valsts amatpersonām un veiktu plānošanas priekšdarbus nākamās vasaras Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumam, aizvadītajā nedēļā Rīgā darba vizītē ieradās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs un triju PBLA dalīborganizāciju vadītāji. Ņemot vērā to, ka jaunā Latvijas valdība vēl nebija apstiprināta, par triju dienu vizītes centrālo notikumu izvērtās tikšanās ar jaunievēlētās 14. Saeimas vadību. Jau pirmajā dienā, 7. decembrī, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs un trīs PBLA dalīborganizāciju vadītāji Latvijas Republikas Saeimā tikās ar jaunievēlēto Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu, Saeimas priekšsēdētāja biedri Zandu Kalniņu-Lukaševicu un Ārlietu komisijas vadītāju Rihardu Kolu.
Šīs iepazīšanās vizītes laikā dalībnieki pārrunāja Saeimas galvenās prioritātes un uzdevumus 2023. gadam un iespējamo diasporas organizāciju sadarbību ar dažādām Saeimas struktūrām. PBLA dalīborganizāciju priekšsēžiem – Mārtiņam Andersonam no Amerikas Latviešu apvienības (ALA), Fritz Traugott Kristbergam no Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) un Justīnei Krēsliņai no Eiropas Latviešu apvienības (ELA) – bija iespēja iepazīstināt Saeimas amatpersonas ar savu organizāciju darba prioritātēm.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī citus aktuālus jautājumus – Latvijas valsts drošību un diasporas iesaisti lobiju darbā savās mītnes zemēs, Latvijas iesaistīšanos Ukrainas atjaunošanā tagad un pēc kara, Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu saistībā ar diasporas jauniešiem un atbalstu Latvijas tautsaimniecībai. PBLA priekšsēdis informēja par gatavošanos Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumam 2023. gada 5. jūlijā Rīgā, kā arī informēja par citām PBLA darba aktualitātēm. Šīs vizītes foto skatāmi: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720304273622.
Tās pašas dienas pēcpusdienā Rīgas pilī privātā ceremonijā PBLA priekšsēdis Pēteris pasniedza PBLA balvas diplomu bijušajai Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei Freibergai un viņas dzīvesbiedram Imantam Freibergam. Ceremonijā piedalījās arī PBLA vicepriekšsēdis un ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons, ELA priekšsēde Justīne Krēsliņa, LNAK valdes priekšsēdis Fritz Traugott Kristbergs un PBLA izpilddirektors Raits Eglītis. Kā tika izziņots šogad pirms Latvijas Valsts svētkiem, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) balva 2022. gadā piešķirta Latvijas Valsts prezidentei (1999 – 2007) Vairai Vīķei-Freibergai un viņas dzīvesbiedram Imantam Freibergam par ilggadēju ieguldījumu nacionālpolitiskajā un sabiedriskajā darbā trimdā un Latvijā, stiprinot valsts neatkarību un drošību, veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē un akadēmiskajā vidē.
Pēc oficiālās ceremonijas un fotografēšanās bijusī valsts prezidente un Imants Freibergs aicināja PBLA viesus uz stundu garu sarunu pie kafijas galda. Sirsnīgajā un atklātajā sarunā prezidente pauda savu prieku par PBLA balvu, dalījās savu atmiņu stāstos un uzsvēra, ka piešķirot šo balvu, PBLA valde ir atzinusi, ka viņa ir darbojusies “vēstures pareizajā pusē”. Dienas noslēgumā PBLA, Berga bazārā muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” telpās (LaPa muzejs) PBLA vadītāji saviesīgā ceremonijā pasniedza PBLA Kultūras fonda un padomes (KF&P) 2022. gada apbalvojumus tiem laureātiem, kas dzīvo Latvijā. Kā agrāk ziņots, KF&P 2022. gada Goda balvu saņēma bijusī PBLA priekšsēde un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) pārstāve Kristīne Saulīte, Krišjāņa Barona balvu saņēma dzejniece Dace Micāne Zālīte, bet KF&P Atzinības rakstus klātienē saņēma vairāki kultūras darbinieki – Dzintra Andrušaite, Indra Filipsone un Guna Roze-Tamule.
Ceturtdienas, 8. decembra, priekšpusdiena tika veltīta Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) plānošanai. Forums notiks 2023. gada 5. jūlijā, Vispārējo Dziesmu un deju svētku nedēļas laikā, lai tajā būtu iespēja piedalīties maksimāli lielam tautiešu skaitam no visas pasaules. Forumu rīko PBLA ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas finansiālo atbalstu un sadarbības partneru iesaisti. Foruma programmu saturiski palīdz veidot ASV tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), biedrība The Red Jackets, Latvijas Tirdzniecības palāta ASV un citi partneri, kuru pārstāvji tikās Ārlietu ministrijas telpās, lai izmainītu idejas un ieteikumus.
8. decembrī PBLA vadītāji uz īsu sarunu tikās ar jauniecelto Latviešu Valodas aģentūras (LVA) direktori Initu Vītolu un LVA diasporas nodaļas darbiniecēm Daci Dalbiņu un Aiju Otomeri, lai pārrunātu sadarbību diasporas izglītības jomā nākamajā budžeta ciklā. Šai sarunai sekoja pusdienas ar Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvēm Dainu Markovu un Aigu Vasiļevsku, kurās tika pārrunāta Pasaules latviešu Saieta norise Ķīpsalas hallē 2023. gada 3. jūlijā, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku laikā, kā arī par Dziesmu un deju svētku biļešu pieejamību diasporas kultūras darbiniekiem un dziesmu svētku tradīcijas kopējiem, kas mēros tālu ceļu no savām mītnes zemēm, lai piedalītos šajos mūsu tautas svētkos.
Diena noslēdzās PBLA pārstāvniecības birojā Lāčplēša ielā, Rīgā, kur pēc PBLA priekšsēža iniciatīvas tika sasauktas divas darba grupu sēdes – pirmā par plānoto Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu un tā ietekmi uz diasporas jauniešiem. Otra saruna bija par 14. Saeimas vēlēšanu praktisko norisi pasaulē un iespējamiem ieteikumiem uzlabojumiem nākamajās vēlēšanās. VAD sarunā PBLA vadītāji bija aicinājuši piedalīties atvaļināto ģenerāli Raimondu Graubi, bet attālināti pieslēdzās vairāki jaunieši no Kanadas un Eiropas zemēm. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka VAD ir nepieciešams, bet jāveido dialogs ar diasporu par tā ieviešanas procesu, kurā jāskaidro vienlīdzības principi un dienesta nozīme valsts aizsardzības nodrošināšanā un prestižs sabiedrībā.
Piektdiena, 12. decembris bija Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēdes diena. Tā sākās ar īsu PBLA vadības tikšanos ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Ministrs un PBLA delegācijas dalībnieki pārrunāja paveikto un saskaņoja iespējamos sadarbības scenārijus nākotnē, jaunajai Latvijas valdībai darbu uzsākot. Tika pārrunāts arī valsts aizsardzības dienesta (VAD) jautājums. E. Rinkēvičs ieteica PBLA sadarboties ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju Saeimā, ko vada Raimonds Bergmanis, kā arī paust savus viedokļus un ieteikumus VAD lietās ar DKP rezolūcijām. E. Rinkēvičs pateicās PBLA un diasporas organizācijām par nenogurstošu darbu, informējot starptautisko sabiedrību par Baltijas valstu drošības jautājumiem.
DKP sēdi atklāja un vadīja Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos un DKP priekšsēdētāja Elita Gavele. Padomes sēdē klātienē piedalījās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire, uzsverot, ka Diasporas likums, Diasporas konsultatīvā padome un ”Plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam” dod skaidru signālu, ka Latvijas valstij rūp diaspora, kā arī tas iezīmē sasniedzamos mērķus un uzdevumus, lai veicinātu sadarbību dažādās jomās. Parlamentārā sekretāre atzīmēja, ka diasporai ir nozīmīga loma Latvijas ārpolitikas mērķu sasniegšanā. Krievijas agresija Ukrainā ir saliedējusi sabiedrību Latvijā, un tas nav atstājis vienaldzīgus arī mūsu tautiešus ārzemēs. Vēstniece E. Gavele pateicās par organizāciju aktīvo darbu šajā gadā un informēja par aktualitātēm, 2023. gadā plānotajiem pasākumiem, diasporas politikas prioritātēm, plānošanas dokumenta “Plāns darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam” sagatavošanu un DKP darba grupu veidošanu.
E. Gavele akcentēja, ka 2023. gadā darbu turpinās divas padomes paspārnē izveidotās darba grupas – Remigrācijas koordinācijas darba grupa un Diasporas mediju darba grupa. Sēdē tika diskutēts par priekšlikumu izveidot Latviešu valodas darba grupu. Tā būtu svarīgs rīks, lai risinātu jautājumus par latviešu valodas stiprināšanu diasporā, kā arī par nodrošinātu iespēju kārtot vispārēji atzītus latviešu valodas eksāmenus ārpus Latvijas. Darba grupa pievērstu īpašu uzmanību latviešu valodas apguves plašākām iespējām tiem Latvijas valstspiederīgajiem, viņu ģimenes locekļiem un bērniem, kuri ir nolēmuši atgriezties Latvijā un kuru valodas zināšanas rada problēmas iekļauties Latvijas skolu sistēmā un darba tirgū.
DKP sēdes dalībniekus klātienē uzrunāja diasporas organizāciju vadītāji informējot par organizāciju paveikto šogad un plāniem 2023. gadam. Klātesošie tika informēti par Pasaules latviešu zinātnieku kongresu 2023. gada 27., 28. un 29. jūnijā Rīgā, kas pulcēs arī diasporas zinātniekus no visas pasaules, 2023. gada 5. jūlijā ieplānoto Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, forumu Spotlight Latvia 2023. gada 21. un 22. septembrī Bostonā, ASV, kā arī par XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem un diasporas iesaisti un aktīvu līdzdalību šais svētkos.
Sēdes laikā tika apspriestas diasporas politikas prioritātes 2023. gadam: diasporas jaunatne un jaunatnes iesaiste; remigrācijas procesa koordinācija un latviešu valodas stiprināšana; diasporas iesaiste Latvijas valsts attīstībā un Latvijas valsts starptautiskās atpazīstamības veicināšanā. Nākamā Diasporas konsultatīvās padomes sēde ir paredzēta 2023. gada 3. martā. (Informāciju sagatavoja PBLA pārstāvniecība. Izmantoti Saeimas preses dienesta un Ārlietu ministrijas informatīvie materiāli.)