Augsti godātais Valsts prezidenta kungs,
augsti godātais Ministru prezidenta kungs,
ekselences, dāmas un kungi,
paldies Jums – augstākajām Latvijas valsts amatpersonām, ka esat ieradušies gadskārtējās PBLA valdes sēdes atklāšanā. Tas dod patiesu gandarījumu un vienlaikus pasaka, ka manis vadītai organizāzijai ir dota atzinība par mūsu līdzšinējo atbalstu Latvijas attīstībā. Tas dod spēku mūsu darbu turpināt.
Latvijas diasporu šodien var iedalīt lielā mērā divās daļās – tā saucamajā ‘’vecajā trimdā”, kas sastāv no Otrā pasaules kaŗa bēgļiem un viņu pēctečiem, kas nokļuva Rietumos; un tā saucamā „jaunajā diasporā”, kas ir izbraukusi galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Lielais vairums šo jaunizbraucēju devušies uz Rietumeiropu, bet arī ievērojams skaits uz tālākām zemēm.
Tā dēvētās „vecās trimdas” lielākais izaicinājums ir saistīts ar pakāpenisku izmiršanu un pakāpenisku asimilāciju. Daudzās vietās mītņu zemēs nav vairs kritiskās masas, kas spēj uzturēt latviešu valodu, kultūru utt., rezultātā piederības izjūta Latvijai vājinās.
Jaunā diaspora ir aizbraukusi galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ. Šie cilvēki ir pirmās paaudzes emigrācija ar ciešu saiti ar Latviju, kur viņi ir atstājuši savus ģimenes locekļus, radus un draugus. Personīgi domāju, ka vairums no viņiem uz pastāvīgu dzīvi Latvijā neatgriezīsies.
PBLA un tās mītņu zemju organizāciju uzdevums ir atbalstīt viņus jaunu latviešu biedrību un citu organizāciju dibināšanā un nostiprināšanā, iesaistot šai darbā jau pastāvošās, jo organizēta sabiedrība ārzemēs ir neatvietojams atbalsts Latvijai.
Latvijas valsts valdībai, rūpējoties par latviešiem ārzemēs, vajadzētu:
- PALĪDZĒT, cik vien ilgi iespējams, uzturēt latviešu kopienas ārpus Latvijas – gan Rietumos, gan Austrumos ar savu polītisko, ekonomisko un kultūrālo atbalstu;
- VEICINĀT vispusīgu sadarbību, tā stiprinot latviešu tautas vienotību visā pasaulē;
- PALĪDZĒT nodrošināt latviešu valodas un kultūras apguves iespējas visiem interesentiem ārpus Latvijas, sagādājot mācību līdzekļus un metodisko literātūru, atbalstot latviešu valodas skolotāju sūtīšanu uz latviešu kopienām ārvalstīs un veicinot ārvalstu latviešu studijas Latvijas augstskolās.
Tā saucamajai „vecajai trimdai” minimāls financiālais atbalsts specifiskās situācijās varētu būt vēlams, bet svarīgāk par financiālo atbalstu ir just emocionālo saikni un morālo atbalstu no Latvijas. Bet Latvijai savukārt kā valsts vitāli svarīgo interešu atbalsts neaizvietojama ir organizēta latviešu sabiedrība ārzemēs. Katrs Latvijas vēstnieks, kas bijis zemē, kur mīt organizēti latvieši, varēs to apstiprināt.
Lai mēs, jaunizbraucēji un t.s. „vecā trimda” ilglaicīgi ārzemēs vēl pastāvētu kā organizēta sabiedrība, tad tas mums, galvenokārt, jāpanāk ar pašu spēkiem, ar pašu ārzemju latviešu resursiem. Saprotu iemeslus, ka cilvēki beidzamos gados ir pametuši Latviju galvenokārt ekonomisko apstākļu dēļ, bet, manuprāt, tas nenozīmē, ka viņiem ir tiesības sagaidīt, vai Latvijai ir pienākums viņiem pilnībā nodrošināt skolu sistēmas vai celt biedrību namus viņu jaunās mītņu zemēs.
Nepilni 65 tūkstoši Dieva doto kvadrātkilometru pie Baltijas jūŗas ir vienīgā vieta, kur latviešu tautai ir pietiekama kritiskā masa saglabāt un izkopt latviešu valodu un kultūru. Ja mēs šeit nenoturēsimies, mūsu tautas vairs nebūs. Šeit, pie Baltijas jūŗas ir mūsu tautas Alamo. Tamdēļ valdībai galvenā vērība ir jāfokusē uz mūsu tautu Latvijā.
Pati galvenā prioritāte ir uzlabot ekonomiskos apstākļus Latvijā, lai apstādinātu tautas izceļošanu uz ārzemēm, citiem vārdiem – mūsu tautas noasiņošanu, kā arī gādāt jaunas darba vietas ar pieņemamu atalgojumu, ko piedāvat izbraukušajiem latviešiem, lai viņi varētu atgriezties. Simt divdesmit tūkstoši nekad neatgriezīsies. Strādāsim visi kopā, lai vairs nebūtu ekonomisku iemeslu pamest Latviju, un kā iesākumu apņemsimies divu gadu laikā sagādāt vismaz desmittūkstoš darba iespējas nesen izbraukušajiem.
Arī Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība, cik vien tai iespējams, vēlas pielikt plecu Latvijas ekonomikas veicināšanai. Tamdēļ kopīgi ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru veicam priekšdarbus 2013. gada 2.un 3. jūlijā plānotajam Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumam.
Nākamvasar notiks XXV Vispārējie latviešu dziesmu svētki, ko apmeklēs daudzi ārzemēs dzīvojošie dažādu nozaru latviešu profesionāļi. Mēs apelējam pie viņu iemigušām latviskām jūtām, ka viņiem ir laiks nākt palīgā senču zemei ekonomiskās krīzes laikā. Mēs ceram, ka piedaloties forumā, šie ekonomiski aktīvie latviskās izcelsmes tautieši tiksies ar kolēģiem un tautiešiem Latvijā, un tiks izvērsta ekonomiskā sadarība un nostiprināta ārzemēs dzīvojošo saikne ar Latviju.
Mēs arī piedalīsimies tādu likumu virzīšanā, kas jāpieņem, lai vide investīcijām Latvijā būtu draudzīgāka un mazinātu korupcijas iespējas. Runājot par jaunu likumu un likumu grozījumu virzīšanu un pieņemšanu, nākas, diemžēl, secināt, ka šos procesus Saeimai ir strauji jāuzlabo, jo nav pieņemami, kā situācijā ar jauno Pilsonības likumu, kur jau vairāk nekā gadu strādā komisijas, notiek sēde pēc sēdes, bet likuma pieņemšanai pagaidām vēl gals nav redzams.
Vēl viena mūsu rūpe ir Okupācijas muzeja nākotne. Mūsu sabiedrība tur daudz ieguldījusi. Drīz muzejs saprotamu iemeslu dēļ būs spiests pārvākties uz citām telpām, tas vairs neatradīsies tik redzamā un centrālā vietā, bet būs savā ziņā nodzīts pereferijā. Būs mazāk apmeklētāju, ienākumu un redzamības. Vēlamies, lai valsts daudz, daudz aktīvāk iesaistītos muzeja Nākotnes nama izbūvē un garantētu Okupācijas muzejam un Latvijas sabiedrībai konkrētus un stingrus termiņus, kad muzejs varēs atgriezties pārbūvētajā ekā Rātslaukumā.
Esmu inženieris un jūtu, ka daudzās lietās mana domāšana un domāšanas stils sakrīt ar Valsts prezidenta un Ministru prezidenta domu gaitu. Varbūt tāpēc, ka visi esam studējuši eksaktās zinības.
Tamdēļ augsti novērtēju, ka Valsts prezidents runā atklāti, atklātība ir sākums visu lietu risināšanai. Mūsu premjers vienreizēji apdāvināts analītiķis. To esmu piedzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs, kad viņš tur viesojies un runā par ekonomiku. Nopietnie Wall Street Journal un Financial Times žurnālisti nekad neatstāj telpu, pirms viņš nav beidzis savu analīzi. Tas nemaz tik bieži tā nenotiek.
Tamdēļ vispirms novēlu mūsu valdībai no visiem attīstības plāniem, NAP’iem, konferencēm, pamatnostādnēm, kas attiecās uz ekonomiju, diasporu, utt., „destilēt” konkrētus darba uzdevumus, ar konkrētu financējumu un konkrētiem izpildes termiņiem jau vistuvākajam laika periodam, proti, 2013. gadam.
Dievs mums devis tikai vienu Latviju, un tā mums, roku rokā strādājot, jānosargā!
Dievs, svētī Latviju!
Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēde notiks 24., 25. un 26. oktobrī Rīgā, Mārstaļu ielā 3, viesnīcas „Radi un Draugi” konferenču zālē.
PBLA 2012. gada valdes sēdes svinīga atklāšana notiks 24. oktobrī pulksten 8.30 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē Merķeļa ielā 13.
2012. gada 15. oktobrī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji tikās pirmajā oficiālajā Pasaules latviešu ekonomikas foruma plānošanas sanāksmē, kurā piedalījās arī pārstāvji no LR Ministru prezidenta biroja, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Amerikas latviešu apvienības un Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā.
„Šī bija pirmā oficiālā plānošanas sēde, kur runājām par konkrētām lietām, konferences mērķiem, dalībniekiem un programmu,“ tikšanās norisi komentē PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis.
Pasaules latviešu ekonomikas forums notiks Rīgā 2013. gada 2. un 3. jūlijā. Foruma galvenais mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem latviešiem Latvijā un pasaulē, veicinot savstarpēju kontaktu un sadarbības projektu veidošanos, investīciju piesaisti Latvijai, kā arī Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.
Foruma galvenā mērķauditorija ir ārzemēs dzīvojošie profesionāļi – ekonomiski aktīvie latvieši un latviskas izcelsmes personas, kas vēlas izvērst ekonomisku sadarbību un nostiprināt saikni ar Latviju. „Mēs cenšamies uzrunāt visus – gan trimdas sabiedrību, gan nesenos izbraucējus,“ skaidro J. Kukainis.
Tuvākajos mēnešos foruma rīkotājorganizācijās sadarbībā ar forumā iesaistītajām dalīborganizācijām turpinās darbu pie foruma potenciālo dalībnieku uzrunāšanas un piesaistes. Jau šobrīd dalību forumā apstiprinājuši vairāki prominenti un pieredzējuši latviešu uzņēmēji no ASV, Austrālijas, Latvijas, bet interesi par forumu izrādījuši latvieši vairākās valstīs gan Eiropā, gan Amerikā, gan Āzijā. Nākamā plānošanas sanāksme notiks Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras telpās 2012. gada 1. novembrī.
Ārzemju latviešu centrālās organizācijas uzskata, ka gaidāmais 18. februāŗa referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā ir apzināts solis, lai izsistu galveno stūrakmeni, uz kuŗa Latvijas valsts tika dibināta. Ja latviešu tauta pārdzīvoja 700 gadu ilgo vāciešu un vācu valodas virskundzību, tad pusgadsimtu ilgā padomju varas okupācija ir laidusi dziļākas saknes.
Starp referenduma pieprasītājiem ir vienkārši cilvēki, kas meklē ērtāku dzīvi. Tomēr starp tiem ir Latvijas valstij nelojālu cilvēku loks, no kuŗiem ne viens vien ir atbalstījis Krievijas varas atjaunošanu bijušās impērijas robežās. Šis referendums nav nekas cits, kā bīstams solis uz tādu mērķi.
Diemžēl Latvijas demokrātiskajai valdībai un atbildīgajam institūcijām nācās pieļaut to, ka šī tautas nobalsošana bija jāizsludina. Uzskatām, ka šo procesu mūsu valsts vadītājiem vajadzēja laikus nobremzēt, kategoriski un uz konstitucionāliem pamatiem, nepieļaujot mēģinājumu grozīt Latvijas Republikas satversmi.
Un ja nu reiz ir tik tālu nonācis, ka viena daļa Latvijas pilsoņu vēlas balsot par Latvijas valsts pamatu graušanu, tad latviešiem ir maksimāli jāpiedalās, balsojot pret Satversmes grozījumiem, lai pierādītu šķeltniekiem, ka latvieši vēlas dzīvot neatkarīgā, latviskā Latvijā. Savukārt referenduma boikots pavērtu iespēju Latvijas neatkarības nīdējiem manipulēt ar tā rezultātiem. Tikai šeit, pie Baltijas jūras, ir vienīgā vieta, kur mūsu ir pietiekami daudz, lai pastāvētu mūsu valsts un tās valoda. Mums jāparāda, ka esam vairākums un noteicēji savā zemē!
Uzskatām, ka 18. februāŗa balsojums būs pārbaudījums mūsu, latviešu, vienotībai un spēkam iepretim Krievijas lielvalsts celtniekiem. Tāpēc aicinām latviešu tautu visā pasaulē 18. februārī būt atbildīgiem par tautas un valodas nākotni un nobalsot „pret” krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā!
Jānis Kukainis,
PBLA valdes priekšsēdis
2012. gada 16. janvārī
Juris Mežinskis, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis
Daina Gūtmane, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēde
Lauma Vlasova, Krievijas latviešu kongresa priekšsēde
Pēteris Strazds, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdis
Andris Ķesteris, Latviešu nacionālās apvienības Kanadā priekšsēdis
Katra mēneša otrajā piektdienā pulksten sešos vakarā PBLA pārstāvniecības birojā Rīgā, Lāčplēša ielā 29 – dz. 5 notiek tikšanās vakari ārzemju latviešiem.
Arī 2012. gadā katra mēneša otrajā piektdienā gaidīsim Jūs PBLA pārstāvniecībā:
10. augustā
14. septembrī
12. oktobrī
9. novembrī
14. decembrī