Valsts svētku noskaņās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) septembrī izsludināja konkursu latviešu skolām ārpus Latvijas. Konkursa nolikums paredzēja, ka jāizveido savas skolas video, kur tiktu atainota skolas darbība un īpašās vērtības. Šī konkursa mērķis bija iepazīstināt ar latviešu darbību pasaulē, vairot pašapziņu un lepnumu par savu skolu, lai kur tā atrastos un cik liela tā būtu.
Videokonkursā piedalījās 16 skolas no Dānijas, Zviedrijas, Beļģijas, Gruzijas, Lielbritānijas, Vācijas, ASV, Austrālijas un Kanādas. Video vērtēšana notika divās daļās. Žūrija video ierakstus vērtēja pēc vairākiem kritērijiem – radošums, tehniskā un vizuālā kvalitāte, kā arī ietvertais informācijas apjoms. Konkursa žūrijā bija trīs diasporas eksperti: Aija Otomere no Latviešu valodas aģentūras, Dace Mažeika no PBLA un Lūkass Rozītis, LR1 radio raidījuma „21. gadsimta latvietis” producents. Otrajā vērtēšanas daļā tika ņemts vērā publikas balsojums.
Konkursa uzvarētāji:
1. vietā – Mineapoles un Sv. Paulas latviešu skola
http://www.youtube.com/watch?v=m1vfoCbe_Ec
2. vietā – Ziemeļkalifornijas latviešu skola
http://www.youtube.com/watch?v=oI_qcOttvOI
3. vietā – Melburnas latviešu skola “Daugava” un Sidnejas Latviešu biedrības pamatskola
http://www.youtube.com/watch?v=7vpBJrp0JnI
http://www.youtube.com/watch?v=PY1eWbVyACw
Skolas, kas piedalījās konkursā, bija iepriecinātas par iespēju padomāt par to, kas skolotājiem un bērniem ir nozīmīgs latviešu skolā. Ziemeļkalifornijas latviešu skolas pārzine Māra Linde rakstīja: “Paldies par konkursa organizēšanu! Mums tā bija jauna un ļoti interesanta pieredze – gan sadzīvot ar apkārt staigājošo kameru, gan runāt kameras priekšā. Pašu skolā lielā prezentācija vēl tikai priekšā. Taču, kā sacīja Linda Kalna, kura šo projektu vadīja, ir tik daudz laba safilmēta materiāla, ka pietiktu vēl pāris filmām.”
Šie video paliks katras skolas arhīvā un būs mudinājums citām skolām arī izveidot ko līdzīgu, lai katrs interesents varētu iepazīties ar mūsu latviešu nedēļas nogales skolām plašajā pasaulē un novērtēt skolās veikto darbu.
Daina Grosa
PBLA Izglītības padomes priekšsēde
Turpinot PBLA Izglītības padomes ilggadējo darbu latviskās izglītības uzturēšanā diasporas bērniem, kā arī rūpējoties par reemigrējušo bērnu integrāciju Latvijas skolās, PBLA Izglītības padome rīko pieredzes apmaiņas braucienu uz Igauniju, lai apzinātu kaimiņu pieredzi diasporas jautājumu risināšanā.
Braucienā piedalās pārstāvji no Latviešu valodas aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, Ārlietu ministrijas politikas plānošanas departamenta un PBLA Izglītības padomes. Tallinā plānotas tikšanās ar atbildīgajām amatpersonām no Igaunijas puses Igaunijas kultūras ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Integrācijas un migrācijas fondā ”Mūsu cilvēki”.
Plānots pārrunāt Igaunijas skolu pieredzi strādājot ar reemigrājušiem bērniem, tālmācības iespējas un elektronisko mācību līdzekļu izmantošanu diasporas bērnu apmācībā. Notiks pieredzes apmaiņa interaktīvas virtuālās vides izveidošanā speciāli diasporas vajadzībām, kā arī salīdzināti galvenie diasporu interesējošie jautājumi un to potenciālie risinājumi.
Pagājušajā gadā PBLA Izglītības padome organizēja līdzīgu pieredzes apmaiņu Lietuvā.
Plašāka informācija
anta.spunde@pbla.lv vai tel. 28917238
Valsts svētku noskaņās PBLA jau septembrī izsludināja konkursu latviešu skolām ārpus Latvijas. Konkursa ietvaros katrai skolai jāizveido savas skolas video, kur bērni, skolotāji un vecāki var ar lepnumu parādīt savas skolas nodarbības un īpašās vērtības.
Šī konkursa mērķi ir skolām parādīt citai citu, lai radītu priekšstatu par daudzām līdzīgām latviešu skolām pasaulē, lai celtu pašapziņu un lepnumu par savu skolu, lai kur tā atrastos un cik liela tā būtu. No iesūtītajiem darbiem arī redzams, ka mērķis ir panākts, jo skolotājas, kas strādājušas ar bērniem projekta veidošanā, atzinušas, ka pats video veidošanas process katrai skolai un skolēnam daudz ko devis. Skolotāja Kristīna Putene no Ņūdžersijas atzīst: “Galvenais bija prieks, filmu gatavojot! Un tieši kā mērķos izteikts, cēlām skolēnu un skolas pašapziņu.”
Videokonkursā piedalījās 15 skolas no Dānijas, Zviedrijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Vācijas, ASV, Austrālijas un Kanādas.
Video vērtēšanai būs divas daļas. Žūrija video ierakstus vērtēs pēc radošuma – no tehniskās un vizuālās kvalitātes, kā arī no informācijas apjoma viedokļa. Tiks arī noteikts, cik labi videomateriāls sniedz informāciju par skolu un tās vidi. Otrā vērtēšanas daļa ir publikas balsojums, spiežot “Like” podziņu YouTube pie katras filmas. Aicinām visus interesentus iepazīties ar bērnu veidotajiem materiāliem par savām skolām un arī pašiem vērtēt filmas, spiežot “Like” pogu tās skolas materiālam, kas vislabāk iepaticies – līdz 13. novembrim.
Ar video konkursa dalībnieku darbiem varat iepazīties:
http://latviansonline.com/news/article/8616/
Konkursa uzvarētāji tiks pasludināti 14. novembrī, un uzvarētājas skolas tiks apbalvotas savas zemes 18. novembra sarīkojumā.
Daina Grosa
PBLA Izglītības padomes priekšsēde
No 2013. gada 2. līdz 4. oktobrim Rīgā norisinājās ikgadējā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde, kurā piedalījās Amerikas Latviešu Apvienības, Eiropas Latviešu Apvienības, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, Dienvidamerikas un Karību Latviešu Apvienības un Krievijas Latviešu Kongresa pārstāvji.
Ikgadējā valdes sēdē PBLA valde pievērsās vairāku jautājumu apspriešanai, kuru skaitā minami panāktie grozījumi Pilsonības likumā un sākot 1. oktobrī spēkā stājusies dubultpilsonības iespēja, diasporas līdzdalība XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, š.g. jūlijā Rīgā notikušais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums u.c. jautājumi. PBLA dalīborganizācijas aizvadītajā valdes sēdē ziņoja par latviešu organizāciju darbu savās mītņu zemēs, lēma par PBLA tālāko darbību un galvenajām prioritātēm. PBLA valdes sēdē tika pieņemtas 15 rezolūcijas.
Šogad aprit 22 gadi, kopš PBLA savas gadskārtējās valdes sēdes notur Rīgā un 57 gadi, kopš PBLA dibināšanas ASV 1956. gadā.
Pasaules brīvo latviešu apvienība aicina Latvijas likumdevējus, lemjot par 2014. gada budžetu, paredzēt tajā solīto līdzekļu palielinājumu latviešu diasporas skolu atbalstam, lai nodrošinātu latviskās izglītības pieejamību un nepārtrauktību izceļojušo latviešu bērniem un tādā veidā veicinātu diasporas latviešu iespējas atgriezties Latvijā.
“Ja Latvijas valdība atsakās atbalstīt latviešu skolas, kas ir daudzu ārpus Latvijas izceļojušo tautiešu vienīgā saikne ar Latviju un latvisko kultūru, tad lieki ir runāt par kaut kādiem reemigrācijas plāniem un cerēt uz emigrējušo ģimeņu atgriešanos,” saka PBLA Izglītības padomes priekšsēde Daina Grosa. “Ja šīs finanšu pozīcijas 2014. gada budžetā netiks nodrošinātas vismaz programmā minētajiem pasākumiem, tad nav skaidrs, kā iespējams nodrošināt ilgtspējīgu diasporas politiku, jo līdzekļu piešķīrums izglītības mērķiem ir bijis vienreizīgs pasākums. Izglītība ir sfēra, kurai nepieciešams pastāvīgs finansējums. Izglītība nevar normāli funkcionēt, ja strauji un neprognozējami mainās summas un to piešķiršanas principi,” piebilst Daina Grosa. PBLA Izglītības padomes priekšsēde uzskata, ka situācija, kad katru gadu no jauna jāpierāda esošā finansējuma nepieciešamība, prioritāriem un veiksmīgi sevi pierādījušiem izglītības pasākumiem, uzskatāma par nepareizu un neefektīvu.
No budžeta projekta pirms tā pēdējā lasījuma Saeimā izņemtas laukā tādas iniciatīvas, kā latviešu valodas apguves nometne diasporas un reemigrējušajiem bērniem un to vecākiem, samazināts atbalsts izglītojošiem pasākumiem latviešu valodas apguves un lietojuma veicināšanai diasporā, kā arī atbalsts Austrumu diasporas bērniem to līdzdalības veicināšanai latviešu valodas nometnēs. Programmā paredzētajiem pasākumiem nepieciešamais finansējums ir 63 000 latu.
Pērn atbalsts bijis gan skolotāju atalgojumam Maskavā, sekmīgi novadīti skolotāju kursi gan Īrijā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā un Austrālijā, finansiāli atbalstītas nedēļas nogales skolas Eiropā un dažas citos kontinentos, kā arī organizēta nometne diasporas bērniem, ko dalībnieki un eksperti vērtējuši ļoti augstu. Visas minētās budžeta pozīcijas vērtējamas kā nozīmīgs atbalsts diasporas latvietības uzturēšanai un izglītības procesiem ārpus valsts un Latvijā.
Daudzas ar izglītību saistītās sfēras uzlabojās un attīstījās tieši pēdējos divos gados, kad bija manāma Latvijas valsts ieinteresētība palīdzēt tautiešiem ārpus valsts saglabāt savu latviskumu, tika nostiprinātas saites ar Latviju un ievērojami uzlabojās valsts pārvaldes ierēdņu publiskais tēls ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu vidū, jo cilvēki sāka saprast, ka nav valstij vienaldzīgi, ka viņu centienus saglabāt sasaisti ar Latviju un latviskumu atbalsta arī Latvijas valsts.
PBLA uzskata, ka valdībai ir jāpilda solījumi un jāpiešķir līdzekļi pozīcijām, kas par prioritārām noteiktas Valdības rīcības plānā, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018. gadam, “Rīcības plānā sabiedrības saliedētības sekmēšanai izglītības nozarē 2012.-2014. gadam”, Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2005. – 2014. gadam un Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam, kur uzsvērta nepieciešamība nostiprināt latviešu valodas prasmes ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem un ārvalstīs dzīvojošo latviešu latvisko identitāti un piederību Latvijai. (PBLA Izglītības padome)
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējās valdes sēdes atklāšana notiks 2013. gada 2. oktobrī pulksten 9.00 Rīgā, Mazās Ģildes Lielajā zālē Amatu ielā 3/5.
Pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas norisinājās Rīgā no 2. līdz 4. jūlijam un pulcēja tuvu pie 350 dalībniekiem no vairāk nekā 20 pasaules valstīm, ir noslēdzies. Uzklausot foruma dalībnieku atsauksmes, viens no galvenajiem secinājumiem ir tāds, ka diskusijai ir jāturpinās, ko ceram arī īstenot priekšdienās!
Noslēdzot pirmo šāda veida pasākumu, foruma rīcības komiteja vēlas pateikties visiem sadarbības partneriem – Kultūras ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Rīgas Tehniskajai Universitātei, Amerikas tirdzniecības palātai Latvijā un fondam “Laimes Zeme” par aktīvu iesaisti foruma plānošanas darbos!
Tāpat vēlamies izteikt vislielāko pateicību foruma sponsoriem – Amerikas latviešu apvienībai, Baltijas Tehnoloģiju grupai un tulkošanas aģentūrai “Linearis” un mūsu finansiālajiem atbalstītājiem Aijai un Jānim Kukaiņiem, Latvijas goda konsulam Ilinoisas štatā Robertam Blumbergam, “NCH Capital” un Kārlim Cerbulim personīgi, “Darzins Legal” un Dāvidam Dārziņam personīgi, kā arī Red Cab, Jelgavas Tipogrāfijai par materiālu atbalstu. Esam pateicīgi viesnīcai Radisson BLU Hotel Latvija par viesmīlīgo uzņemšanu un profesionālo servisu, kā arī sociālās uzņēmējdarbības uzņēmumam MAMMU par lieliskajām dāvanām – Latvijā dizainētajām zīda šallēm foruma diskusiju dalībniekiem!
Vislielākā pateicība arī foruma informatīvajiem sadarbības partneriem – “Dienas Bizness”, “Sestdiena”, portālam “Delfi”, laikrakstam “Laiks” un “Brīvā Latvija”, kas palīdzēja iznest foruma ideju tautā! Tāpat paldies mūsu informatīvajiem atbalstītājiem – Ārvalstu investoru padomei Latvijā, Eiropas latviešu apvienībai un portālam “Draugiem”, kā arī visiem citiem, kas atbalstīja šī projekta īstenošanu!
Visbeidzot, paldies visiem dalībniekiem par līdzdalību forumā!
Tieši pēc mēneša pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums Rīgā Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku laikā Rīgā pulcēs vairāk nekā 200 latviešu uzņēmēju un profesionāļu no gandrīz 20 valstīm, no kuriem vairāk nekā puse ir dalībnieki no ārvalstīm. Dalībnieku reģistrēšanās forumam ir atvērta vēl līdz 20. jūnijam. Dalība šajā pasākumā, kas pavērs iespēju pieredzes apmaiņai, jaunu kontaktu un uzņēmējdarbības iniciatīvu radīšanai starp latviešiem Latvijā un pasaulē, ir apliecinājums ārzemju latviešu interesei atbalstīt Latvijas ekonomikas izaugsmi.
„Ideja par šāda veida satikšanos Latvijā Dziesmu un Deju svētku laikā nāk no ārzemju latviešiem, kas ir ieinteresēti veicināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. To esam darījuši gadu gaitā, atbalstot Latviju tās ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Tagad, kad Latvija ir iestājusies ne tikai ES un NATO, bet arī uzaicināta sākt iestāšanās sarunas Eiropas Drošības un ekonomiskās sadarbības organizācijā, pati galvenā prioritāte ir uzlabot ekonomiskos apstākļus un iedzīvotāju dzīves līmeni Latvijā, lai apstādinātu tautas izceļošanu uz ārzemēm,“ skaidro PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis.
Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība, vēloties dot savu artavu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā, pērn rudenī kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sāka veikt priekšdarbus Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma organizēšanai. Vēlāk rīkotāju komandai pievienojās Latvijas Ārlietu ministrija. Plānošanas procesā iesaistījās gan Ministru prezidenta birojs, atbalstu izteica Ekonomikas un Kultūras ministrijas, un kā sadarbības partneri pievienojās Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra, Rīgas Tehniskā universitāte, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā un fonds „Laimas Zeme“.
„Šobrīd pasaulē dzīvo vairāki simti tūkstoši latviešu. Liela daļa no Latvijas ir izceļojuši pēdējos desmit gados ekonomisku motīvu vadīti, bet ir arī daudzi tādi, kas devušies pasaulē profesionālu ambīciju vadīti. Tajā pat laikā ārpus Latvijas vēl joprojām dzīvo trimdā savulaik devušies latvieši un viņu pēcteči, kuri ārzemēs ir saglabājuši latviešu valodu un kultūru un kuriem rūp Latvijas liktenis. Šie latvieši var dot nozīmīgu atbalstu Latvijai. No vienas puses, dzīvodami ārzemēs un pārzinādami savu mītnes zemju tirgu un kultūru, viņi var palīdzēt Latvijas uzņēmumiem iespiesties šo zemju tirgū. No otras puses, tie var sniegt Latvijai ekspertīzi, kas nav pieejama Latvijā uz vietas,“ uzskata J. Kukainis.
Savukārt LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver: „Forums kā jaunizveidota, līdz šim vēl Latvijā nebijusi platforma rada iespējas ieguvumiem gan uzņēmējiem, gan valsts vīriem un sievām, gan sabiedrībai kopumā.“ Viņš norāda, ka šāds forums nodrošinās Latvijai iegūt ārvalstu ekspertīzi un skatu no malas, kā Latvijai panākt Nacionālajā attīstības plānā aprakstīto „ekonomikas izrāvienu“.
Plašāka informācija par forumu atrodama mājas lapā: www.ieguldilatvija.lv
Sekojiet līdzi aktualitātēm: Twitter: @pleif_2013
Dalībai š.g. 2.-4.jūlija Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā jau reģistrējušies vairāk nekā 150 latviskas izcelsmes uzņēmēji, pētnieki, finansisti, inženieri, juristi u.c. profesionāļi no 18 valstīm: ASV, Austrālijas, Beļģijas, Horvātijas, Igaunijas, Īrijas, Kanādas, Kataras, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Singapūras, Šrilankas, Šveices, Vācijas, Zviedrijas un Latvijas.
“Rīkojot pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, esam pieredzējuši lielu ārvalstīs dzīvojošo latviešu interesi par šo pasākumu, kas cerams kļūs par nozīmīgu platformu diskusijām par Latvijas tautsaimniecības attīstību un par ārzemēs dzīvojošo tautiešu līdzdalību tās veicināšanā,” paskaidro projekta koordinatore Ilze Garoza. “Šobrīd forumā vislabāk pārstāvētas ir Amerikas Savienotās Valstis ar vairāk nekā 50 reģistrētiem dalībniekiem, kam dalībnieku skaita ziņā seko Kanāda, Austrālija, Vācija un Lielbritānija. Ceram, ka atlikušajos mēnešos līdz forumam tam pievienosies vairāk dalībnieku no Eiropas, kā arī no Āzijas valstīm,” piebilst I. Garoza.
Foruma mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem latviešiem Latvijā un pasaulē, un veicināt inovāciju, finanšu investīciju un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī ārvalstu investīcijām pievilcīgas un godīgas uzņēmējdarbības un tiesiskās vides izveidi mūsu valstī.
Forums notiks XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā, kad Latvijā tradicionāli ierodas daudz latviešu no visas pasaules. Izmantojot šo apstākli, Foruma organizatori piedāvā ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešu profesionāļiem, kuri darbojas uzņēmējdarbības, pētniecības, ekonomikas, finanšu u.c. ar uzņēmējdarbību saistītās jomās, iespēju foruma ietvaros satikties ar pašmāju uzņēmējiem, Latvijas valsts pārvaldes, pētniecības un izglītības institūciju pārstāvjiem.
9.janvārī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdis Jānis Kukainis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Gundars Strautmanis noslēdza vienošanos Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma organizēšanai š.g. 2.-4.jūlijā.
Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (foruma) mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem latviešiem Latvijā un pasaulē, un veicināt inovāciju, finanšu investīciju un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī ārvalstu investīcijām pievilcīgas un godīgas uzņēmējdarbības un tiesiskās vides izveidi Latvijā.
„Lai radītu drošu un stabilu pamatu Latvijas ekonomikas izaugsmei, līdz ar to arī sabiedrības labklājībai, šobrīd nozīmīgs ir katra latvieša ieguldījums Latvijas ekonomikas attīstībā. Jūsu idejas, vērtīgā pieredze, finanšu un tiešās investīcijas Latvijā vai atbalsts Latvijas preču un pakalpojumu eksporta paplašināšanai ārzemēs dos nozīmīgu ieguldījumu, lai nodrošinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību nākotnē,” foruma potenciālajiem dalībniekiem adresētā uzrunā, parakstot līgumu, pauda Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Jānis Kukainis.
LTRK prezidents Gundars Strautmanis: „Nacionālās attīstības plāna 2014.-2020. vadmotīvu – „ekonomikas izrāviens” – bez visā plašajā pasaulē dzīvojošo tautiešu uzkrātajām zināšanām un pieredzes, kā arī tieša ieguldījuma Latvijas tautsaimniecības uzplaukumā, sasniegt būs ievērojami grūtāk. Tādēļ organizējam forumu, kurā diasporas biznesa cilvēkiem un inteliģencei nepastarpināti satikties ar Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, vienota mērķa – eksporta pieauguma, inovāciju raisīšanas un investīciju pieplūduma – sasniegšanai.”
Forums notiks XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā, kad Latvijā tradicionāli ierodas daudz latviešu no visas pasaules. Izmantojot šo apstākli, foruma organizatori piedāvā ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešu profesionāļiem, kuri darbojas uzņēmējdarbības, pētniecības, ekonomikas, finanšu u.c. ar uzņēmējdarbību saistītās jomās iespēju foruma ietvaros satikties ar pašmāju uzņēmējiem, Latvijas valsts pārvaldes, pētniecības un izglītības institūciju pārstāvjiem.
Foruma priekšvakarā, 2.jūlijā, plānotas iepazīšanās vakariņas ar uzrunu foruma starptautiskajiem dalībniekiem un sponsoriem. Savukārt 3. jūlija programmā plānotas diskusijas par Latvijas vietu globālajā pasaulē, Latvijas uzņēmējdarbības vidi, eksportspējīgajām nozarēm, inovācijām un investīcijām. Šajās diskusijās plānota Latvijas amatpersonu, goda konsulu, dažādu pasaules valstu latviešu uzņēmēju un profesionāļu līdzdalība. 4.jūlijā plānotas individuālas ārzemju latviešu uzņēmēju un profesionāļu vizītes Latvijas uzņēmumos, izglītības un pētniecības iestādēs, kā arī ieinteresēto nozaru pārstāvju tikšanās.
Pirmā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma plānošana notiek sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju, Ministru prezidenta biroju, Latvijas Republikas Ārlietu, Ekonomikas un Kultūras ministrijām, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā un fondu “Laimes Zeme”.
PBLA ir ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība. Organizācijas virsmērķis ir apvienot visus latviešus darbā par Latvijas brīvību un valsts neatkarību, veicinot latviešu tautas uzplaukumu neatkarīgā, demokrātiskā, kulturāli un saimnieciski attīstītā Latvijā, un organizētas, ietekmīgas un vitālas latviešu kopienas uzturēšanu ārzemēs; sekmēt latviešu tautas vienotību pasaulē.
LTRK ir nevalstiska, politiski neitrāla, brīvprātīga visu Latvijas teritoriju aptveroša dažādu nozaru Latvijas uzņēmumu apvienība, kura, balstoties uz tirdzniecības un rūpniecības kameru darbības pasaules praksi, veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, apzinot un aizstāvot Latvijas uzņēmumu saimnieciskās intereses un sniedzot uzņēmējdarbību veicinošus pakalpojumus. LTRK pārstāv 1 002 uzņēmumus, kas darbojas visās tautsaimniecības nozarēs. LTRK ir arī viena no vecākajām Latvijas sabiedriskajām organizācijām – tā ir uzņēmēju balss kopš 1934.gada!