Pēteris Blumbergs nu jau 2 gadus vada Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un šogad ir ievēlēts uz nākamajiem 2 gadiem. Pirms tam viņš bija gan PBLA priekšsēža vietnieks, gan Amerikas Latviešu apvienības (ALA) vadītājs. Tomēr Pēteris ir ne tikai aktīvs latvietis, bet arī veiksmīgs advokāts, kā arī rūpīgs ģimenes cilvēks – vīrs sievai un tēvs četriem dēliem.

Aizvadītie divi gadi PBLA bija piepildīti izaicinājumiem un daudziem padarītiem darbiem: Latviešu un pasaules vienots darbs Ukrainas atbalstam, vairāk kā 500 diasporas profesionāļu pulcēšana Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanai, kopīgs forums ar Latviesi.com par Diasporas informācijas un komunikācijas jautājumiem un citi īstenoti darbi. PBLA ir arī nolēmusi saviem tradicionālajiem četriem darbības stūrakmeņiem – drošībai, izglītībai, kultūrai un tautsaimniecībai pievienot piekto – pilsonisko līdzdalību, mobilitāti un remigrācijas veicināšanu.

Par PBLA līdz šim paveikto un darbiem nākamajos gados, Diasporas strādāšanu Latvijai, tomēr arī mērķtiecīga Latvijas atbalsta latviešiem visā pasaulē nepieciešamību, kā arī Pēteri Blumbergu kā cilvēku lasi viņa intervijā Indulim Bērziņam, Latviesi.com.

Indulis Bērziņš: Apsveicu ar pārvēlēšanu PBLA priekšsēža amatā! Kas ir tie padarītie PBLA darbi aizvadītajos 2 gados, ar ko Tu visvairāk lepojies?

Pēteris Blumbergs: Jāsaka, ka vislielākais un svarīgākais notikums man aizvadītajos divos gados bija tas, ka jau divus mēnešus pēc brīža, kad pārnēmu PBLA vadību, Krievija uzsāka savu vardarbīgo iebrukumu Ukrainā. Esmu lepns par to, ka PBLA un latvieši visā pasaulē ātri un nopietni reaģēja uz Krievijas vardarbīgo rīcību. Tajā pašā vakarā, 2022. gada 24. februārī, PBLA bija Zoom saruna ar augsta līmeņa Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai konsultētos, kā reaģēt uz notikušo un kā labāk palīdzēt Latvijas ārlietu dienestam un Ukrainai. Nākamajās dienās steidzāmies izsūtīt vēstules Rietumu pasaules valstu vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt Ukrainu visiem iespējamiem līdzekļiem un nepamest to Krievijas agresijas varā. Tāpat PBLA dalīborganizāciju pārstāvji piedalījās dažādās pretkrievijas demonstrācijās visā pasaulē un rakstīja ievadrakstus  dažādām avīzēm un sniedzām intervijas medijiem. Sabiedrības reakcijas rezultātā vienotība, ar kādu Rietumvalstis iestājās pret Krievijas karu, bija sen nepieredzēta un Ukraina saņēma nopietnu morālu, militāru un finansiālu atbalstu no PBLA dalīborganizāciju mītnes zemēm, un tas turpinās vēl tagad, un mēs nedrīkstam ļaut šai palīdzībai izsīkt nākotnē.

Tāpat pie aizvadīto divu gadu panākumiem jāpiemin PBLA rīkotais vērienīgais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, PLEIF, kuram pagājušogad apritēja 10 gadi. Tas notika Dziesmu un deju svētku laikā un forumā piedalījās gandrīz 500 diasporas pārstāvju no visas pasaules. Bijām arī lepni atbalstīt un iesaistīt PLEIF diasporas kopu koristus un dejotājus, tā lai viņiem būtu ne tikai neaizmirstami dziesmu un deju svētki, bet arī interesanta papildu programma ekonomikas forumā.

I. Bērziņš: Kas varbūt neizdevās kā cerēts, bet ko vēlies paveikt nākamajos 2 gados?

P. Blumbergs: Pabīdot malā domas par karu Ukrainā, viena lieta, kas man ļoti rūp, ir Latvijas demogrāfija un iedzīvotāju skaita straujais kritums pēdējā desmitgadē. Tas ietekmē ne tikai Latvijas ekonomiku, bet arī drošību, spēju valsti aizsargāt. Tāpēc esam nolēmuši mūsu tradicionālajiem četriem darbības stūrakmeņiem – drošībai, izglītībai, kultūrai un tautsaimniecībai pievienot piekto – pilsonisko līdzdalību, mobilitāti un remigrācijas veicināšanu.

Apzinoties mūsdienu globālo realitāti un darba tirgus situāciju Latvijā, PBLA jāatbalsta visa veida pasākumi, kas veicina tautiešu remigrāciju un ārvalstīs gūtās pieredzes izmantošanu Latvijā. Vienlaikus PBLA saprot, ka modernā pasaulē katrs latvietis var palīdzēt Latvijai, lai kur viņš atrastos, tāpēc jāpieņem mobilitātes fakts, un tas, ka Latvijas jaunieši kādā dzīves posmā gūst pieredzi ārvalstīs, studējot vai dzīvojot un profesionāli strādājot citās zemēs. Tas ir milzīgs izaicinājums, es to apzinos, bet gribētos nākamajos divos gados sākt rast risinājumu šai demogrāfijas un iedzīvotāju skaita krituma problēmai.

I. Bērziņš: Intervijā ar Latviesi.com Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izcēla Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF) kā vienu no labākajiem piemēriem tam, kā diaspora var palīdzēt Latvijai. Kādu Tu redzi foruma attīstību nākamajos 10 gados?

P. Blumbergs: Saprotams, ka mēs esam lepni par to, ka Valsts prezidents atzinīgi pieminēja mūsu pasākumu, kuru, jāatzīst, rīkojam ar Ārlietu ministrijas atbalstu (viņi sedz apmēram pusi no izdevumiem). PLEIF atšķiras no citiem ekonomikas forumiem ar to, ka mēs tiešām mēģinām piesaistīt Latvijai un tās izaugsmei pēc iespējas vairāk ārzemēs dzīvojošos un strādājošos latviešus. Mēs arī izmantojam PBLA vārdu un kontaktus, lai panāktu tādu augsta līmeņa konferenci, kurā piedalās gan Valsts prezidents, gan premjers, ministri, Latvijas pilsētu mēri un arī ietekmīgi un veiksmīgi cilvēki no latviešu biznesa pasaules ārpus Latvijas. Es ceru, ka forums varētu attīstīties un augt tā, lai arvien prominentākiem biznesa cilvēkiem un kompāniju vadītājiem būtu interese braukt un piedalīties PLEIF un iepazīt Latviju. Otrs virziens, ko mēs varam attīstīt, ir rīkot mazāka mēroga forumus vai seminārus ārpus Latvijas, visdrīzāk Eiropā, kā mēs to izmēģinājām 2022. gadā ar “biznesa brokastīm” Frankfurtē un Londonā. Es ceru, ka šis virziens turpināsies un būs atsaucība piedalīties, mēs pie tā jau strādājam 2024. gadam kopā ar Ārlietu ministriju, vēstniecībām un LIAA.

I.Bērziņš: Kā Tu vērtē Edgara Rinkēviča līdzšinējo darbu Valsts prezidenta amatā un ko PBLA sagaida no viņa kā prezidenta diasporai nākamajos gados?

P. Blumbergs: Esmu bijis ļoti pozitīvi iespaidots no Valsts prezidenta enerģijas – tiešām šķiet, ka viņš ir bijis klāt visur un iepazinies ar visu Latviju un tās iedzīvotājiem, paralēli uzrunājot un risinot nopietnus starptautiskus jautājumus. Domāju, ka, redzot situāciju savām acīm, viņam ir vieglāk to saprast. Nenoliedzami viņam ir laba padomdevēju komanda un, šķiet, viņam ir ļoti liels talants “nolasīt” sabiedrības noskaņojumu, saprast tautas raizes un izmantot savu prezidenta pozīciju, lai izvirzītu priekšplānā iedzīvotāju problēmas. Tāpat jācer, ka prezidents gribēs labāk saprast arī diasporas organizāciju izaicinājumus un indivīdu vajadzības, un mēs ticam, ka tur mēs varēsim viņam palīdzēt.

I. Bērziņš: Lai arī PBLA ir pārliecināta, ka pateicoties NATO un pašu gatavībai, Latvija ir tik droša, kā nekad agrāk, kādas PBLA un Amerikas latviešu apvienībai ir galvenās plānotās aktivitātes tieši ASV, lai turpinātu kā līdz šim stiprināt Latvijas un arī Ukrainas militāro drošību?

P. Blumbergs: Lobija darbs ASV šobrīd ir labā pozīcijā – Baltiešu atbalsta grupa (Baltic Caucus) ASV Kongresā jeb Tautas vietnieku namā un Senātā ir tuvu pie rekordliela dalībnieku skaita –Baltiešu atbalsta grupā šobrīd ir 73 apakšpalātas jeb Tautas vietnieku nama pārstāvji un 19 ASV senatori Senātā. Tāpat aizvadītajos divos gados ASV ir piešķīrusi milzīgu ekonomisko un militāro palīdzību Baltijas valstīm un Ukrainai, visam reģionam. Mūsu sadarbības partneris – Apvienotā ASV Baltiešu komiteja (saīsināti JBANC) ir galvenā lobija grupa, kas ar šiem jautājumiem strādā. Kā zināt, Latvija arī cer kļūt par rotējošo jeb nepastāvīgo dalībvalsti ANO Drošības padomē 2026. un 2027. gadā, un PBLA palīdzēs Latvijai šo mērķi sasniegt.

Šogad Latvija svinēs 20 gadus, kopš pievienošanās NATO (un arī ES), bet NATO svinēs alianses 75. jubileju. PBLA plāno pieminēt šos notikumus ar speciālu semināru, kurā tiktu izcelta un Latvijas sabiedrībai atgādināta trimdas organizāciju loma šajos vēsturiskajos procesos, kuriem Latvija var būt pateicīga par savu pašreizējo drošību. Protams, Latvijai jāveic arī savi mājas darbi. Aizvadītajā gadā PBLA valdes sēdes laikā mums bija iespēja apskatīt Latvijas robežu ar Baltkrieviju un savām acīm redzēt žoga būvniecību. Ir svarīgi šo projektu turpināt un maksimāli stiprināt Eiropas un NATO ārējas robežas ne tikai ar Baltkrieviju, bet arī ar Krieviju.

I. Bērziņš: Pirmo reizi Saeimas vēsturē ir izveidota deputātu darba grupa sadarbības veicināšanai ar diasporu. Kā diasporai šobrīd veicas sadarbība ar deputātiem, kāda ir līdzšinējā pieredze ar šo darba grupu un kā tās izveide var veicināt diasporas interešu pārstāvību Saeimā?

P. Blumbergs: Šīs darba grupas dibināšana ir ļoti pozitīvs signāls tam, ka Saeima vēlas sadarboties ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem. Ceru, ka šī būs divu virzienu sadarbība, jo deputāti grib palīdzēt diasporai, bet mēs savukārt vēlamies sniegt atbalstu Latvijai un tās tautas vēlētajiem pārstāvjiem. Mēs jau esam vairākas reizes tikušies ar darba grupu un mūsu pēdējā, ļoti pozitīvā tikšanās notika tieši Dziesmu svētku laikā aizvadītajā vasarā, kad Latvijā bija sabraukuši PBLA pārstāvji no visas pasaules.

I. Bērziņš: Pirms 5 gadiem tika pieņemts Diasporas likums, kas juridiski nostiprina diasporu kā neatņemamu Latvijas daļu, un arī izveidota Diasporas konsultatīvā padome. Kā PBLA vērtē Diasporas konsultatīvā padomes līdzšinējo darbību un “Plānu darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam”? Veidojot 2024. gada valsts budžetu, diasporas organizāciju prioritātes Saeimā tomēr netika atbalstītas. Kā tavuprāt to mainīt nākotnē?

P. Blumbergs: Es domāju – DKP darbojas, kā tas likumā bija iecerēts – tas ir forums, kurā diasporas organizāciju vadītāji var pie viena galda satikties ar Latvijas valdības un ministriju pārstāvjiem. Tā ir laba vieta, kur izmainīt domas un pārrunāt nākotnes plānus un vajadzības. Es domāju, ka diasporas vēstniece Elita Gavele Ārlietu ministrijā ir darījusi izcilu darbu, lai padarītu šīs sēdes informatīvas un saturīgas visām pusēm.

Kas attiecas uz “Plānu darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam”, es domāju, ka mēs varam būt pateicīgi, ka Latvijas valdība un Saeima iedala gandrīz trīs miljonus eiro diasporas atbalsta pasākumiem. Saprotams, ka žēl, ka valdība un budžeta veidotāji nevarēja pilnībā atbalstīt visas mūsu ieceres un jaunos pasākumus 2024. gadam, atstājot budžetu iepriekšējā līmenī. Bet mums jāsaprot Latvijas pašas vajadzības un arī jāņem vērā, ka daži mūsu priekšlikumi nāca samērā vēlu, mēs turpināsim strādāt pie atbalsta palielinājuma nākotnē – 2025. un 2026. gadam.

I.Bērziņš: Diasporas organizācijām ir liela vēlme un arī iespējas palīdzēt Latvijas valstij ar darbiem savās mītnes zemēs. Vienlaicīgi organizāciju uzdevums ir arī sekot līdzi, lai Latvijas valdība savos darbos rūpējas arī par latviešu vajadzībām visā pasaulē. Kā Tev izdodas saglabāt līdzsvaru starp PBLA kā partneri, kas palīdz Latvijai, un vienlaicīgi spēt nepieciešamības gadījumos arī stingrāk pateikt, ko diaspora sagaida no Latvijas politiķiem?

P. Blumbergs: Jā, tas, protams, ir izaicinājums, jo es kā trimdas pēctecis, kurš ir pietiekoši vecs, lai atcerētos padomju okupācijas laikus, vienmēr arī piedomāju, kā mēs no ārpuses varam palīdzēt Latvijai un latviešu tautai. Tai pašā laikā, gadiem darbojoties diasporas organizācijās, es redzu, ka paliek arvien grūtāk un grūtāk uzturēt latviešu sabiedrību ārpus Latvijas. Es saprotu, ka Latvija vēlas palīdzēt mums, dažreiz pat vairāk, nekā tas nepieciešams. Bet katra situācija ir atšķirīga un viena veida risinājums neder visām situācijām. Valstij jāmāk atrast pareizo “mērķēto atbalstu” jeb risinājumus, kas vislabāk darbojas konkrētā situācijā. Tāda veida palīdzību es saprotu un visvairāk novērtēju, bet tam vajag fleksibilitāti un radošu pieeju, kas ne vienmēr iespējama valsts birokrātiskajā sistēmā, bet tomēr ir visvairāk vajadzīga diasporai. Labs piemērs ir Latvijas centieni sūtīt skolotājus no Latvijas un izglītojošus materiālus diasporas skolām un nometnēm. Tas lieliski darbojas un mums tiešām ir vajadzīgs, jo saviem spēkiem vairs nespējam nodrošināt diasporas skolu un vasaras nometņu atbilstošo līmeni un kvalitāti.

I. Bērziņš: PBLA un citas lielākās diasporas organizācijas savās rezolūcijās ir uzsvērušas arī diasporas informācijas telpas un mediju nozīmīgumu. Kādi ir PBLA plānotie darbi informācijas un mediju jomā nākamajos gados?

P. Blumbergs: PBLA nesen pieņēma darbā jaunu līgumdarbinieku, kas nodarbosies tieši ar šiem jautājumiem. Mūsu mērķis ir palielināt PBLA X (ex Twitter) un Facebook sekotāju skaitu un mērķtiecīgāk plānot preses ziņu izplatīšanu un kvalitatīvi palielināt mūsu redzamību sociālajos tīklos.

PBLA vienmēr ir ieinteresēta sadarboties ar medijiem, un mums ir lieliskas darba attiecības ar latviešu drukātajiem medijiem ASV, Kanadā un Austrālijā. Kas attiecas uz Latvieši.com, mēs nesen kopā norīkojām semināru Latvijas Universitātē, kuru translējām pa visu pasauli. Tas bija ļoti izdevies, un mēs ceram šādu un cita veida informatīvu sadarbību turpināt.

I.Bērziņš: Mēs Tevi pazīstam kā aktīvu sabiedrisko darbinieku, PBLA un ALA priekšsēdi. Vai Tev maizes darbs nesāk traucēt taviem sabiedriskajiem pienākumiem?

P. Blumbergs: Tā kā es “maizes darbā” esmu advokāts, tad manā profesijā ir tā sauktā “pro bono” jeb brīvprātīgā neatalgotā darba tradīcija. Tā nu es skatos uz savu ALA un PBLA darbu latviešu sabiedrībā kā turpinājumu manam profesionālajam darbam. Protams, tas ir arī pilnveidojoši man kā cilvēkam, jo katra laba runa ko tu uzraksti, katra prezentācija vai augsta līmeņa saruna bagātina cilvēku un viņa dzīves pieredzi.

I. Bērziņš: Kāda nozīme Tev un tavai ģimenei ikdienā ir latviešu sabiedriskajām aktivitātēm ārpus Latvijas? Ko tava ģimene saka par tavām sabiedriskajām aktivitātēm un cik bieži izdodas tajās iesaistīt arī ģimenes locekļus?

P. Blumbergs: Es domāju, ka mana ģimene atbalsta mani, kā vien var, un piedalās sabiedriskajā darbā, kur vien var. Mana sieva un divi no četriem dēliem bija klāt aizvadītajā vasarā Rīgā, kad rīkojām PLEIF un palīdzēja, kā varēja. Mani divi jaunākie dēli nevarēja būt Latvijā studiju pienākumu dēļ, bet viņi cer pieteikties uz prakses darbiem Latvijā šovasar. Mani vecāki un brāļi arī ir vienmēr bijuši aktīvi latvieši, tāpat vecvecāki – tāpēc laikam varu teikt, ka uzskatām to par ģimenes tradīciju.

I. Bērziņš: Ko Tu ieteiktu cilvēkiem, kam pamatdarba un ģimenes dēļ neatliek laika iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs? Kā veicināt ģimenes izpratni par to un līdzdalību kopīgā darbā Latvijai?

P. Blumbergs: Pirmkārt, es atgādinātu to, ko teicu iepriekš – ka cilvēks pats kaut ko iegūst sev, veicot sabiedrisko darbu. Nu kaut vai publiskās runas prasmes. Bet man personīgi tā ir bijusi dzīves pieredze un arī draudzības, ko esmu guvis caur latviskās dzīves aktivitātēm un darbu. Es domāju, ka mēs ārzemēs vienmēr būsim tuvāki citiem latviešiem, nekā amerikāņiem, kanadiešiem vai austrāliešiem, jo mēs, latvieši, esam kā ģimene, ko vieno neredzamas latviskas saites.

I. Bērziņš: Kāds ir tavs vēlējums latviešiem visā pasaulē 2024. gadā?

P. Blumbergs: Lai gan šie ir satraucoši laiki Latvijai, ņemot vērā tuvējo karu Ukrainā, es zinu, ka latvieši ir sīksti un izturīgi, pieraduši pie grūtībām. Mēs izturēsim gan Latvijā, gan pasaulē. Novēlu mums visiem būt patriotiem un atbalstīt savu valsti – katram savā vietā, katram savā veidā. Tiem no mums, kas dzīvo ārpus Latvijas – turpināsim nest Latvijas stāstu pasaulē, stāstīsim to saviem draugiem un kaimiņiem. (Autors Indulis Bērziņš, Latviesi.com, intervijas tekstu skat. https://www.latviesi.com/jaunumi/moderna-pasaule-katrs-latvietis-var-palidzet-latvijai-lai-kur-vins-atrastos )

Pasaules brīvo latviešu apvienību nākamos divus gadus vadīs Pēteris Blumbergs un Mārīte Kļaviņa.

Nule, kā notikušajās PBLA vadības vēlēšanās Pēteris Blumbergs pārvēlēts uz otro termiņu un vadīs apvienību 2024. un 2025. kalendāra gados. Par viņa vietnieci uz šo pašu laika periodu ievēlēta Eiropas latviešu apvienības pārstāve PBLA valdē Mārīte Kļaviņa.

Pēteris Blumbergs ir dzimis un audzis Čikāgā. Latvisko izglītību ieguvis Krišjāņa Barona skolā Čikāgā un Gaŗezera vasaras vidusskolā (GVV). Viņam ir Ilinojas universitātes B.S. grāds ekonomikā un J.D., ar atsauksmi DePaul Universtātē, Čikāgā, kur bijis DePaul Law Review redaktors. Pirms vairāk nekā 20 gadiem pārcēlies uz Vašingtonu, kur strādā par advokātu.

P. Blumbergs no 2015. līdz 2021. gadam darbojās kā Amerikas latviešu apvienības (ALA) valdes priekšsēdis un ALA pārstāvis PBLA valdē. Viņa vadības laikā spilgtākie notikumi bija Latvijas simtgades svinības ko plaši atzīmēja apvienības organizācijās, tika nodibināta biznesa konference Spotlight Latvia, un ALAi dubultojās pamatkapitāls, kas COVID-19 pandēmijas laikā ļāva sniegt nozīmīgu finansiālu palīdzību latviešu skolām un nometnēm ASV.

Kopš 2022. gada janvāra Pēteris Blumbergs vada Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA), par galvenajiem apvienības mērķiem izvirzot Latvijas aizsardzības un drošības jautājumus, kas saasinājušies saistībā ar Krievijas vardarbīgo iebrukumu Ukrainā. Svarīgi apvienības darbā ir arī diasporas izglītības un kultūras, kā arī ar remigrāciju saistītie jautājumi. Lai veicinātu diasporas un dažādu Latvijas uzņēmēju sadarbību, P. Blumberga vadībā 2023. gada vasarā ar vērienīgu Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF) Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās tika sekmīgi atzīmēts PLEIF norises desmitais gads.

Pēteris ir precējies un kopā ar sievu Lauru uzaudzināti četri dēli: Aleksandrs un Grants, kas abi absolvējuši Virdžīnijas Universitāti (University of Virginia) un strādā tautsaimniecības konsultāciju nozarē, un jaunākie dēli, dvīņi Edijs un Filips, kas studē Vanderbilt un Northwestern universitātēs ASV. Visi četri dēli piedalās latviešu sabiedrības dzīvē un ir GVV absolventi.

Mārīte Kļaviņa kopš 2022. gada ir aktīvi darbojusies kā Eiropas latviešu apvienības (ELA) pārstāve PBLA. Būdama PBLA valdes locekļa amatā, viņa ir aktīvi iesaistījusies vairākos aktuālu jautājumu risināšanā, piemēram, Pasaules Latviešu Ekonomikas un Inovāciju Foruma (PLEIF) organizēšanā. Viņa arī ir vairākkārt PBLA paspārnē tikusies ar Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem, pārrunājot un iekļaujot diasporas jautājumus Latvijas politikā. Vienlaikus Mārīte jau astoņus gadus vada Frankfurtes latviešu biedrību, uzturot ciešas saites ar vietējo Vācijas latviešu diasporu.

M. Kļaviņa ir dzimusi Tallinā, Igaunijā, bet savu skolas laiku pavadījusi Rīgā, vidējo izglītību iegūstot Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā. Mārīte Vācijā dzīvo kopš 2003. gada, kad tur uzsāka savas studijas. Viņai ir maģistra grāds ekonomikā, ko ieguvusi Ķelnes universitātē. Šobrīd M. Kļaviņa kopā ar savu ģimeni dzīvo Frankfurtē pie Mainas un savu ikdienu velta savām trīs meitām. Paralēli Frankfurtes latviešu biedrības vadīšanai Mārīte kopš 2022. gada Eiropas latviešu apvienībā veic arī iekšējā revidenta pienākumus.

M. Kļaviņa uzsver, ka viņas pienesums PBLA darbā būs sapratne par nelielo Eiropas latviešu diasporas organizāciju darbu un vajadzībām. “Kā Frankfurtes Latviešu biedrības dibinātāja un vadītāja es labi pārzinu un izjūtu zem mūsu jumtiem esošo mazo biedrību izaicinājumus, kuras ikdienā iestājas ne tikai par latviešu valodas un kultūras saglabāšanu savās mītnes zemēs, bet ir pastāvīgos finansējuma un cilvēkresursu meklējumos.”

PBLA priekšsēdi un viņa/as vietnieku PBLA valde ievēl no sava vidus uz divu gadu termiņu aizklātā balsojumā. Vēlēšanas tradicionāli notiek ik pēc diviem gadiem decembrī, lai jaunā vadības komanda varētu sākt pildīt pienākumus ar 1. janvāri.

Kā pirmo darba uzdevumu P. Blumbergs un M. Kļaviņa uzsver PBLA darba prioritāšu izstrādāšanu, kā arī galveno notikumu kalendāra veidošanu. 2024. gada sākumā tiek plānota PBLA vadības delegācijas vizīte Rīgā, lai tiktos ar valdības pārstāvjiem un sadarbības partneriem un saskaņotu kopīgā darba prioritātes.

(PBLA pārstāvniecība)

Mīļie tautieši plašajā pasaulē!
PBLA sveic jūs visus Latvijas Valsts svētkos!

Šogad, kad svinam mūsu valsts 105. dibināšanas dienu, varam ar prieku atcerēties aizvadītos šīs vasaras Dziesmu un deju svētkus, kad svinējām šīs tradīcijas 150. jubileju, varam būt lepni par mūsu paveikto daudzajos vēl joprojām aktīvajos latviešu centros pasaulē, kopjot latvisko kultūru un izglītojot mūsu jauniešu nākamo paaudzi. Tomēr nedrīkstam aizmirst notikumus pasaulē, Krievijas agresiju un kaŗu Ukrainā, kas met draudu ēnu pār visu demokrātisko sabiedrību un drošību Eiropā.

Aicinu jūs visus veltīt domas un darbus Latvijai un tās nākotnei, kopā sargāt mūsu tautas un valsts drošību, labklājību, valodu un kultūru!
Lai 18. novembris mūs visus vieno Latvijai!

Pēteris Blumbergs
PBLA priekšsēdis

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 2023. gadā savu gadskārtējo balvu piešķīrusi brāļiem Oļģertam Raimondam Pavlovskim un Valdim Vilnim Pavlovskim par viņu abu mūža ieguldījumu nacionālpolītiskajā un sabiedriskajā darbā trimdā un Latvijā, veicinot valsts neatkarības atjaunošanu un stiprinot tās drošību.

Abi dvīņubrāļi katrs savā dzīves gājumā neatlaidīgi un efektīgi darbojušies latviešu tautas labā, vispirms cīnoties par Latvijas neatkarību, un pēc atbrīvošanās no okupācijas jūga turpinot strādāt, lai veicinātu Latvijas drošību un nodrošinātu tās atpazīstamību pasaulē.

Sabiedriskais darbinieks un mikrobiologs Oļģerts Pavlovskis savu latvisko darbību iesāka jaunības dienās, darbojoties Amerikas latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) valdē (1961-1964) un ALJA padomē (1965-1968). No 1976. līdz 1980. gadam Olģerts darbojās Amerikas Latviešu apvienības (ALA) valdē kā Ārējās Informācijas biroja vadītājs, gatavojot informācijas materiālus gan ASV, gan cittautiešu žurnālistiem un valdībām par okupētās Latvijas aktuālajiem jautājumiem. Oļģerts uzsāka pirmo ALA informācijas biļetenu angļu valodā “Latvian News Digest”, kas kļuva par ietekmīgu publikāciju, informējot par okupētās Latvijas aktualitātēm. Oļģerts tolaik darbojās arī Apvienotajā baltiešu komitejā (Joint Baltic American National Committee, JBANC) – Amerikas latviešu, igauņu un lietuviešu kopējā politiskā darba organizācijā, kas vēl šodien sekmīgi darbojas, informējot ASV valdību par Baltijas valstu interesēm.

Būdams ALA valdē, Oļģerts uzsāka savu ilgstošo un ietekmīgo darbību PBLA, sākotnēji kā valdes loceklis (1976-1987) un vēlāk kā PBLA priekšsēdis (1982-1988). Paralēli viņš bija arī Pasaules baltiešu apvienības (PBA) vadītājs.  Kopīgi ar PBA un citām baltiešu organizācijām, būdams PBLA priekšsēdis, Oļģerts Pavlovskis piedalījās Baltiešu Brīvības un miera kuģa brauciena organizēšanā Baltijas jūrā 1985. gadā un Baltiešu tribunāla sarīkošanā Kopenhāgenā 1987. gadā. Oļģerts arī pārstāvēja PBLA Eiropas Drošības un sadarbības konferencēs 1977., 1980., 1985. un 1987. gadā, informējot starptautisko sabiedrību par baltiešu brīvības centieniem. Kad Latvija pasludināja neatkarību, Oļģerts tūdaļ devās atpakaļ uz dzimteni, un 1993. gadā tika ievēlēts 5. Saeimā. Bet drīz viņš nolika savu deputāta mandātu, jo tika apstiprināts par Latvijas ārējās tirdzniecības un Eiropas kopienas lietu valsts ministru. 1997. gadā Oļģertu pilnvaroja par Latvijas vēstnieku Spānijā. Viņš ir līdzdibinātājs Eiropas Kustībai Latvijā un šī gadsimta sākumā, gatavojoties referendumam par Latvijas iestāšanos ES, Oļģerts strādāja Ministru kabineta Sabiedriskajā konsultatīvajā padomē.

Sabiedriskais darbinieks, pilsētplānotājs un agrākais ASV jūras desanta kapteinis Valdis Pavlovskis 1981. gadā bija līdzdibinātājs Amerikas baltiešu brīvības līgai (Baltic American Freedom League, BAFL) – organizācijai, kas ļoti sekmīgi ietekmēja ASV politiku baltiešu jautājumos. Valža vadībā BAFL 1983. gadā panāca, ka toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans personīgi pasludināja 14. jūniju par Baltiešu brīvības dienu (Baltic Freedom Day). 1985. gadā Valdis sekoja sava brāļa pēdās, kļūstot par ALA Ārējās informācijas biroja vadītāju un šo amatu viņš pildīja trīs gadus. 1988. gadā, Latvijai kritiskajā laikā, kad Gorbačova reformas deva cerību tautai panākt neatkarības atgūšanu, Valdi ievēlēja par ALA priekšsēdi. Šo amatu Valdis pildīja līdz 1992. gadam, viņa  vadībā ALA deva savu ieguldījumu Latvijas brīvības atgūšanā. Līdzīgi kā viņa brālis Oļģerts, arī Valdis drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atgriezās dzimtenē.

Pielietojot savu pieredzi ASV Jūras desanta korpusā, Valdis pieņēma aicinājumu uzņemties Latvijas aizsardzības ministra vietnieka amatu 1992. gadā. 1993. gadā viņu ievēlēja 5. Saeimā, un Valdis Pavlovskis kļuva par aizsardzības ministru (1993-1994). Veselības sarežģījumu dēļ Valdis bija spiests atgriezties ASV, bet pēc veselības uzlabošanās 1996. gadā viņu atkal ievēlēja par BAFL priekšsēdi. Viņš strādāja, informējot ASV valdības pārstāvjus un presi par aktuāliem Latvijas jautājumiem, bet it sevišķi – sekmējot Latvijas uzņemšanu NATO 2004. gadā. Starplaikā Valdis arī darbojies kā 13. ASV Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis (1998). Valdis līdz 2021. gadam ir turpinājis savu vadošo darbību BAFL valdē.

PBLA priecājas par iespēju godināt divus izcilus latviešu patriotus!

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēde šogad notika rudenī – no 25. līdz 30. septembrim, un to ievadīja valdes divu dienu izbraukums uz Daugavpili, kā arī uz Latvijas un Baltkrievijas robežu. Šāda izbraukuma mērķis bija pievērst PBLA valdes un ārzemēs dzīvojošo latviešu sabiedrības uzmanību Latgales reģionam un aktuālajam jautājumam par Latvijas valsts Austrumu robežas stiprināšanu.

PBLA valde vispirms 26. septembrī Daugavpilī tikās ar Daugavpils Universitātes, Daugavpils pilsētas pašvaldības un Daugavpils nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī apmeklēja Marka Rotko mākslas centru un vēsturisko pilsētas cietoksni.

27. septembrī PBLA valde viesojās Robežnieku robežapsardzības nodaļā. Šīs nodaļas pārziņā ir Latvijas un Baltkrievijas savstarpējās robežas sektors 40 kilometru garumā. PBLA valde tika iepazīstināta ar robežapsardzības nodaļas infrastruktūru un aprīkojumu, tostarp arī ar robežapsardzes dienestā esošajiem suņiem, kas demonstrēja savas prasmes, meklējot un ātri atrodot paslēptus priekšmetus un noslēpušos cilvēkus. PBLA valde arī devās apskatīt uz Baltkrievijas robežas izbūvēto žogu. Kā PBLA valdei pastāstīja Robežnieku kontrolposteņa vadītājs, žogs viņu pārziņā esošajā sektorā ir izbūvēts apmēram 15 kilometru garumā, un dienā vidēji šo 40 km joslu nelegāli mēģina šķērsot ap 100 robežpārkāpēju.

27. septembra vakarā PBLA kopīgi ar Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes jaukto kori “Aura” Rīgas latviešu biedrības Zelta zālē sarīkoja koncertu “Ceļā uz Dziesmu svētkiem Toronto 2024”. Latvijā labi pazīstamais koris diriģenta Edgara Vītola vadībā dziedāja latviešu komponistu trimdā un ārzemēs radītās kora dziesmas un tautas dziesmu apdares, no kuŗām liela daļa izskanēs gaidāmajos XVI latviešu Dziesmu un deju svētkos Toronto, Kanadā, 2024. gada jūlijā. Koncerta norisi vadīja un par visu dziesmu autoriem vērtīgus komentārus sniedza PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēdis Juris Ķeniņš. Koncerts izskanēja saviļņojošā gaisotnē ar Lauras Jēkabsones veiktās tautasdziesmas “Pērkontēvs” apdares atraktīvu izpildījumu.

PBLA valde šī rudens valdes sēdes pirmo dienu ievadīja Latvijas Universitātes Dabas mājā Torņakalnā un nākamās divas dienas sēdi turpināja Okupācijas muzeja Nākotnes nama Izstāžu zālē. Valdes sēde LU Dabas mājā tika aizsākta ar diviem aktuāliem un plašākai sabiedrībai Latvijā un diasporā tiešraidē pieejamiem informatīvajiem semināriem: vienu par korupciju un otru – par diasporas medijiem.

“Mēs – PBLA – esam ne tikai biedru organizācija, bet gribam būt arī domnīca, kas aktualizē svarīgus un interesantus jautājumus. Esam priecīgi šodien sadarbībā ar sabiedrību par atklātību “Delna” analizēt situāciju korupcijas apkarošanas jomā Latvijā un sadarbībā ar portālu latviesi.com aktualizēt diasporas mediju lomu. Abi šie jautājumi ir tiešām būtiski,” semināru ievadā uzsvēra PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs.

Semināra “Cīņa ar korupciju Latvijā – privātā sektora perspektīva” ievadā, “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa īsi atskatījās uz “Delnas” 25 darbības gados paveikto.

Īpaši viņa uzsvēra “Delnas” lomu, panākot Valsts prezidenta atklātas ievēlēšanas Saeimā procedūru, panākot Trauksmes celšanas likuma un Interešu pārstāvības atklātības likuma pieņemšanu. Inese Tauriņa arī informēja semināra dalībniekus par to, ka “Delna” sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju 2024. gada februārī rīkos plašāku konferenci par trauksmes celšanas tematiku.

Diskusiju panelī viedokli par korupciju Latvijā pauda “Delnas” padomes priekšsēdētāja un cementa ražotāja “Schwenk Latvija” valdes locekle Evita Goša, Rīgas Domes deputāts Mārtiņš Staķis un advokātu biroja “Spīgulis un Kukainis” partneris, zvērināts advokāts Matīss Kukainis.

Evita Goša atzina, ka 15 gadu laikā, kopš viņa strādā uzņēmumā “Schwenk Latvija”, situācija korupcijas jomā ir strauji uzlabojusies, un viņasprāt, ikviens mūsu sabiedrībā var ko veikt, lai šo situāciju Latvijā vēl uzlabotu. Rīgas Domes deputāts Mārtiņš Staķis aicināja vairāk atbalstīt tos cilvēkus, kas ir drosmīgi cīnīties pret korupciju, jo, pēc viņa domām, Latvijā šāda sabiedrības atbalsta un atzinības pietrūkst. Matīss Kukainis dalījās ar pieredzi savā advokāta praksē, proti, Latvijā šobrīd trūkst ap četrdesmit procentiem izmeklētāju, kas spētu izmeklēt un pierādīt korupcijas gadījumus, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nav pietiekamas iekšējās kapacitātes izmeklēt šādas lietas. Matīss Kukainis aicināja valstiski ar stipendijām atbalstīt tos studentus, kas nākotnē kļūs par izmeklētājiem.

Otrajā seminārā kopā ar portāla latviesi.com “Diaspora – (ne)atņemama Latvijas informatīvās telpas daļa?” trīs diskusijās lielāko diasporas organizāciju un mediju pārstāvji, kā arī eksperti analizēja, cik lielu daļu ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu sasniedz gan Latvijas, gan diasporas mediji, kas traucē sasniegt lielāku auditoriju, un kā panākt, lai diaspora kļūtu redzamāka Latvijas informatīvajā telpā.

Semināra dalībniekus un klausītājus klātienē uzrunāja jaunā kultūras ministre Agnese Logina (partija “Progresīvie”), uzsverot, ka diasporas mediji ļauj latviešiem ārzemēs saglabāt saikni ar dzimtenes notikumiem un apzināties, cik apjomīgs ir diasporas organizāciju darbs.

“Latvietība sniedzas pāri robežām, un mēs viens otram esam tik tuvu, cik to var nodrošināt mūsu cilvēku darbs. Tādēļ vēlos teikt sirsnīgu paldies PBLA un visām tās dalīborganizācijām, kā arī Latviesi.com. Jūsu darbs ir nenovērtējams. Būšu priecīga sadarboties ar diasporas organizācijām,” tā savu uzrunu noslēdza kultūras ministre.

Semināra diskusijā tās dalībnieki secināja, ka diaspora Latvijas medijos parādās tikai fragmentāri. “Par katra cilvēka uzmanību konkurē milzīgs skaits informācijas avotu. Informācijas jūklī tik sadzirdētam nav viegli. Ja mērķtiecīgi neseko līdzi tam, kas notiek diasporā, to var arī vispār nepamanīt, jo diasporas dzīves pārklājums Latvijas medijos ir ļoti, ļoti, ļoti niecīgs,”  sacīja LU asociētā profesore Baiba Bela. “Tad, kad ir Saeimas vēlēšanas vai Dziesmu svētki diasporā, kā piemēram, Eslingenā, tad informācija par diasporu parādās, bet pārējā laikā ir daudz grūtāk. Raksti par diasporu mūsu portālā ir tikai fragmentāra daļa, kam diemžēl pietrūkst darba resursu,” diskusijā atzina ziņu portāla delfi.lv redaktors Filips Lastovskis.

Seminārā tika diskutēts arī par to, kāpēc diasporas organizācijas ar savu informāciju sasniedz tikai nelielu savas mērķauditorijas daļu. PBLA izpilddirektors Raits Eglītis atbildēja, ka tā diemžēl ir neizbēgama situācija, bet latviešu organizācijas ārzemēs noteikti sasniedz pašu labāko diasporas daļu, proti, darītājus.

Seminārā galvenā uzmanība tika pievērsta nepietiekamajam diasporas mediju finansējumam. “Diasporas mediji dzīvo bada maizē. Lai būtu auditorija, vajadzīgs kvalitatīvs saturs un profesionāli žurnālisti, bet tam savukārt vajag līdzekļus,”  sacīja laikraksta “Laiks” redaktore Ligita Kovtuna. Arī Eiropas latviešu apvienības pārstāve Valda Liepiņa viņai piekrita, ka diasporā šobrīd izteikti trūkst rakstītāju un žurnālistu.

“Ja šobrīd Latvijā ir diskusija par to, cik ļoti “jāaizsargā” krievu valoda Latvijas medijos, tad es gribētu, lai piecas reizes skaļāka ir diskusija par to, cik ļoti vajadzīgi ir diasporas mediji Latvijas informatīvajā telpā. Diasporas mediji ir būtiska daļa no Latvijas informatīvās telpas. Bet būtiska pati no sevis tā nekļūs, ir jābūt cilvēkiem, kas to veicina. Aicinu runāt, kā reāli iedzīvināt sadarbību – regulāru un ilgtspējīgu,” uzsvēra  Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris. Uz sadarbību visus klātesošos aicināja arī “Laika” redaktore Ligita Kovtuna.

Semināra noslēgumā sekoja diskusija par diasporas lomu “X stundā”, kuŗā tika spriests, ko Latvija atbilstoši valsts aizsardzības plānam sagaida no diasporas un tās organizācijām krīzes apstākļos, ja tāda stunda Latvijā iestātos.

Diasporas organizāciju pārstāvji atzina, ka trūkst informācijas par šo tematu, bet Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktore Dace Kundrāte atgādināja, ka jau pirms diviem gadiem ir tapis buklets par sadarbību ar diasporu krīzes situācijā. Veidi, kā diaspora varētu iesaistīties, ir dažādi – gan informācijas izplatīšanā par to, kas notiek Latvijā, gan aktivizējot tautiešus vajadzības gadījumā palīdzēt Latvijas armijai un, piemēram, arī piedalīties civiliedzīvotāju uzņemšanā.

Šobrīd, kā to seminārā minēja Dace Kundrāte, Aizsardzības ministrija strādā pie jaunas valsts aizsardzības stratēģijas, kuŗā īpaša vērība taps piegriezta katra indivīda spējai aizsargāt savu valsti, un diaspora būs būtiska šīs jaunās koncepcijas daļa. “Arī diasporai jāspēj aizstāvēt Latvijas valsti”, uzsvēra viens no diskusijas dalībniekiem – Valsts kancelejas StratCom vadītājs Rihards Bambals. Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa savukārt aicināja valsts pārstāvjus sniegt diasporai gluži praktisku informāciju par to, ko, piemēram, Frankfurtes latviešiem darīt x stundā, un kā tieši viņi visvairāk un vislabāk varētu palīdzēt Latvijai šādā kritiskā brīdī. Kopumā PBLA un portāla latviesi.com kopīgi rīkoto semināru tiešsaistē skatījās 4400 interesenti no visas pasaules.

PBLA valdes sēdes darba gaita tradicionāli tika uzsākta ar PBLA priekšsēža Pēteŗa Blumberga un PBLA dalīborganizāciju priekšsēžu ziņojumiem par aizvadīto darbības gadu (par laika posmu kopš iepriekšējās PBLA valdes sēdes 2022. gada jūnijā). Pēteris Blumbergs savā ziņojumā īpaši akcentēja PBLA ieguldījumu Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) sarīkošanā 2023. gada 5. jūlijā un PBLA un diasporas māksliniecisko kopu dalību XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos Rīgā.

Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons uzsvēra ALA ieguldījumu ekonomikas foruma “Spotlight Latvia” sarīkošanā Bostonā 2023. gada septembrī, ko apmeklēja 225 dalībnieki no Latvijas un ASV. Viņš arī pieminēja ALA un tās biedru īpašo atbalstu Ukrainai, ka arī ALA atbalstu labdarībai Latvijā (kopumā ALA labdarībai Latvijā ziedojusi vairāk nekā 5 miljonus ASV dolāru).

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča savā ziņojumā uzsvēra Jaunzēlandes latviešu kopienas aktivizēšanos un to, ka Austrālijas latviešu skolās aizvadītajā gadā strauji krities skolēnu skaits. Viņa arī pieminēja gaidāmās 59. latviešu Kultūras Dienas Melburnā 2023. gada decembŗa nogalē, kuŗas rīkos Pēteris un Sūzanna Dārziņi.

Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) valdes priekšsēdis Fritz Kristbergs uzsvēra latviešu skolu un triju vasaras nometņu – Saulaines, Sidrabenes un Tērvetes – lielo lomu bērnu un jauniešu latviskās izglītības veicināšanā, vienlaikus piebilstot, ka latviešu skaits Kanadā beidzamo gadu laikā ir ievērojami sarucis. Fritz Kristbergs arī pastāstīja, ka Latviešu namam “Kristus Dārzs” 2025. gadā beigsies licence, un būs nepieciešama šī īpašuma rekonstrukcija, kas prasīs ievērojamus līdzekļus.

Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa savā ziņojumā minēja, ka ELA aizvadītajā darbības gadā atbalstījusi 41 latviešu skolas darbību Eiropā, atbalstu saņēma arī Eiropas vasaras skola, kuŗā gan šogad bija mazāk bērnu, nekā iepriekšējos gados. Justīne Krēsliņa arī īpaši pieminēja ELA rīkotās priekšvēlēšanu debates pirms 14. saeimas vēlēšanām, ELA atbalstīto amatierteātru festivālu “Laipa” un divas biznesa brokastis – Frankfurtē un Londonā.

Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības (DAKLA) priekšsēde Renāte Albrehta īpaši pieminēja “Palmas” nometnes muzeju, kas aizvadītā gada laikā izveidots ar PBLA finansiālu atbalstu, Brazīlijā izdots arī “Palmas” autoru dzeju krājums latviešu valodā. Vietējai kopienai ļoti vērtīga bijusi folkloristu Rūtas un Valda Muktupāvelu vizīte Brazīlijā. Nozīmīga bijusi arī Brazīlijas latviešu dalība 14. Saeimas vēlēšanās (Nova Odesā, Brazīlijā nobalsojuši 40 pilsoņi), deju kopas “Staburags” un Brazīlijas latviešu koŗa dalība Dziesmu un deju svētkos Rīgā.

PBLA Izglītības padomes (PBLA IP) priekšsēde Elisa Freimane PBLA valdei pastāstīja par PBLA IP sekmīgi īstenoto “Sietiņa” projektu. “Sietiņš” (www.sietins.lv) ir rīks, ar kuŗa palīdzību skolotāji diasporā var atrast nepieciešamos materiālus. Šobrīd šai vietnē ir pieejamas aptuveni 13000 vienību, un šo mācību materiālu meklētāju vidēji apmeklē 1500 cilvēki mēnesī.

PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēdis Juris Ķeniņš, kuŗš ir arī Latviešu dziesmu svētku biedrības Kanadā valdes priekšsēdis, iepazīstināja PBLA valdi ar 2024. gada vasarā gaidāmo Toronto Dziesmu svētku programmu.

ALA Kultūras nozares vadītāja Valda Grinberga pastāstīja par gaidāmajiem Austrumkrasta Dziesmu svētkiem Grandrapidos, ASV, 2026. gadā. Iecerēts, ka uz šiem svētkiem no Latvijas tiks uzaicināts koris “Kamēr”, tik liela koŗa uzņemšana Grandrapidos noteikti būs izaicinājums svētku rīkotājiem.

Diasporas vēstniece Elita Gavele iepazīstināja klātesošos ar Ārlietu ministrijas diasporai paredzēto projektu līdzekļu sadalījumu šai gadā, kā arī ieskicēja savu vīziju par Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu rīkošanas formātu tuvākajos pāris gados.

PBLA valde uzklausīja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktori Signi Pujāti, LNKC projektu koordinatori Aigu Vasiļevsku un XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektori Dainu Markovu, kas piedāvāja detalizētu atskatu uz aizvadītajiem Dziesmu svētkiem. Vislielākās diskusijas raisījās par “Pasaules latviešu saieta nama” formātu 3. jūlijā Ķīpsalā, Rīgā. Vairāku diasporas organizāciju pārstāvji aicināja nākotnē šādu koncertu darīt plašāk pieejamu arī skatītājiem un klausītājiem Latvijā, lai tas nebūtu tikai “diasporas koncerts diasporai”.

Inese Šūpule no LU Diasporas pētījumu centra uzklausīja PBLA valdes viedokļus par to, kādus jautājumus analizēt un aktualizēt topošajā pētījumā par diasporas līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās, un kā šo līdzdalību nākamajās Saeimas vēlēšanās veicināt.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāvji Eva Ausēja un Artūrs Žogla iepazīstināja PBLA valdi ar trimdas arhīvu materiāliem LNB digitālajā bibliotēkā (www.digitalabiblioteka.lndb.lv).

Eiropas Jaunieši sniedza atskatu uz 2023. gada vasarā notikušo Pasaules latviešu jauniešu forumu.

Daugavas Vanagu Centrālās Valdes priekšnieks Aivars Sinka pastāstīja PBLA valdei par topošā Lestenes muzeja projektu, ko īsteno latviešu karavīru piemiņas biedrība “Lestene” sadarbībā ar Tukuma novada pašvaldību.

PBLA valde sēdes ietvaros tikās ar Valsts prezidenta ārlietu padomnieku Edvīnu Severu un Valsts prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos Aivaru Puriņu, lai uzklausītu viņu viedokli par Ukrainas notikumu ietekmi uz Latviju, pašreizējo ārējās un iekšējās drošības situāciju valstī, un diasporas lomu šai kontekstā.

PBLA valde sēdes noslēgumā pieņēma 17 rezolūcijas.

PBLA gadskārtējā valdes sēdē 2023. gada 30. septembrī Rīgā pieņemtās rezolūcijas

1. PBLA valde atzinīgi vērtē NATO stratēģiskā koncepta maiņu, kas uzliek NATO bruņotajiem spēkiem par pienākumu aizsargāt katru centimetru NATO teritorijas no pašas pirmās agresijas minūtes. Šajā sakarā PBLA aicina NATO valstis turpināt nodrošināt nepieciešamo karavīru un tehnikas vienību skaitu Baltijas valstīs, kas spētu izpildīt šos plānus.

2. PBLA valde atzinīgi novērtē lielo Latvijas valsts un tautas ieguldījumu Ukrainas drošības stiprināšanā. PBLA ar apbrīnu uzteic lielo atbalstu un individuālos ziedojumus, ko Latvijas tauta sniedz Ukrainai un tās tautai cīņā pret Krievijas agresiju.

3. Apmeklējot Latvijas – Baltkrievijas robežu, PBLA valde atzinīgi novērtēja Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes darbu, stiprinot valsts austrumu robežu. PBLA aicina atbildīgās institūcijas darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk izbūvētu plānoto robežaizsardzības infrastruktūru visā Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežas garumā.

4. Paužot bažas par balstiesīgo līdzdalības kritumu diasporā un iecirkņu skaita samazināšanos pasaulē, PBLA valde atbalsta Ārlietu ministrijas un LU Diasporas un migrācījas pētījumu centra iecerēto pētījumu šo procesu akadēmiskai, faktos un datos balstītai izvērtēšanai.

5. Gatavojoties Eiropas parlamenta un 15. Saeimas vēlēšanām, PBLA aicina Centrālo vēlēšanu komisiju laikus uzsākt komunikāciju ar diasporas centrālajām organizācijām un ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem par vēlēšanu procesu, sevišķu uzmanību pievēršot balsošanas pa pastu iespējas vienkāršošanai.

6. Lai stiprinātu Latvijas valsts aizsardzību un drošību, PBLA valde atbalsta Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu un aicina Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju nekavējoties uzsākt komunikācijas kampaņu ar diasporu par VAD nozīmi un diasporas iesaisti šai dienestā no 2027. gada.

7. PBLA valde aicina Latvijas valsts budžeta veidotājus – valdību un Saeimu – novērtēt diasporas darbu ārpus Latvijas un iekļaut valsts budžeta finansējumā diasporas prioritārās vajadzības un šogad Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā iesniegtos priekšlikumus.

8. PBLA valde atbalsta Latvijas valsts centienus veicināt tautiešu remigrāciju un aicina valsts atbildīgās institūcijas sadarboties ar diasporas organizācijām, lai veicinātu jauniešu prakses programmas Latvijā, attālinātā darba un studiju iespējas Latvijā, studentu apmaiņu u.c.

9. PBLA iesaka atbildīgajām valsts institūcijām reemigracijas kontekstā aktualizēt un iekļaut jautājumus par cilvēku mobilitāti, paplašinot remigrācijas jēdzienu no vienvirziena kustības uz daudzvirzienu kustību, kas ietver cilvēku ģeogrāfisku pārvietošanos ekonomisku, profesionālu un izglītības iemeslu dēļ.

10. PBLA aicina atbildīgās valsts iestādes diasporas medijiem nodrošināt Latvijas reģionālajiem medijiem līdzvērtīgu finansējumu (SIF MAF projektu konkursos), tādējādi stiprinot diasporas mediju lomu un nozīmi informācijas apritē.

11. PBLA aicina Izglītības un zinātnes ministriju un Latviešu valodas aģentūru turpināt finansējuma piešķiršanu diasporas mācību materiālu meklētājam “Sietiņš”.

12. PBLA aicina Latvijas augstskolas izstrādāt pretimnākošāku stratēģiju diasporas jauniešu un ārvalstu mācību spēku piesaistei.

13. PBLA valde sveic Sabiedrību par atklātību “Delna” 25 gadu jubilejā un uzteic tās cīņu ar korupciju ceturdaļgadsimta garumā. PBLA aicina Latvijas politiķus un institūcijas darīt visu iespējamo, lai mazinātu korupcijas līmeni Latvijā.

14. PBLA valde pateicas Latvijas Republikas Kultūras ministrijai un Latvijas Nacionālajam kultūras centram par labi noorganizētajiem XXVII Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem un diasporas iesaisti svētku plānošanā, programmā un norisē.

15. PBLA valde pateicas Daugavpils Universitātei, Valsts robežsardzei, Latvijas Universitātei, Latvijas Okupācijas muzejam un Rīgas Latviešu biedrībai par viesmīlību, uzņemot PBLA valdes locekļus Latvijā.

16. PBLA valde pateicas Latvijas Universitātes jauktajam korim “Aura” diriģenta Edgara Vītola vadībā par izcili sagatavotu koncertu “Ceļā uz Dziesmu svētkiem Toronto 2024”, kas PBLA valdes sēdes programmas ietvaros izskanēja Rīgas Latviešu biedrības namā.

17. PBLA valde pateicas projektu vadītājai Lorai Eglei par labi un apzinīgi veiktu darbu pārstāvniecībā Rīgā un projektu vadībā aizvadītajos gados.

Foto: PBLA valde savā gadskārtējā sēdē 2023. gada 29. septembrī Okupācijas muzejā Rīgā. Pirmajā rindā (no kreisās): Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) valdes priekšsēdis Fritz Traugott-Kristbergs, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, PBLA vicepriekšsēdis un Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča, Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa. Otrajā rindā (no kreisās): PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēdis Juris Ķeniņš, ELA pārstāve Mārīte Kļaviņa, PBLA kasieris Jānis Grāmatiņš, ALA Izglītības nozares vadītāja Elisa Freimane, LAAJ vicepriekšsēdis Reinis Dancis, LNAK pārstāvis Andris Ķesteris, ALA “Labdarība Latvijā” nozares vadītāja Diāna Kārkliņa, LNAK pārstāve Līva Zemīte, Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Roberts Kukainis un ALA Kultūras nozares vadītāja Valda Grinberga

(PBLA pārstāvniecība)

Turpinot ar Kultūras ministrijas atbalstu 2021. gadā sākto projektu “Latviešu arhīvi pasaulē”, Pasaules Brīvo latviešu apvienība ar prieku ziņo, ka 20. septembrī ir publicēts digitālais arhīvs, kas projekta mājaslapā https://arhivi.pbla.lv/ ir skatāms sadaļā “Materiāli”. Digitālajā arhīvā “Latviešu arhīvi pasaulē” vienkopus pieejami digitālie un digitalizētie arhīvu materiāli, kurus glabā latviešu kopienas visā pasaulē. Šis digitālais arhīvs ir īpašs ar to, ka tā saturu veido latviešu kopienu pārstāvji, patstāvīgi apstrādājot un digitalizējot arhīvu materiālus, izmantojot PBLA sagatavotās vadlīnijas.

20. septembrī publicētajā digitālā arhīva versijā skatāmi pirmie digitāli radītie un digitalizētie materiāli, kurus apstrādājuši, digitalizējuši un katalogos aprakstījuši paši aktīvāki arhīvu turētāji diasporā. Digitālo arhīvu plānots regulāri papildināt, pievienojot arvien jaunus digitālos un digitalizētos materiālus. Digitālajā arhīvā atrodamie materiāli ir unikāli ar to, ka tie tiek glabāti latviešu kopienās un tajos esošā informācija digitālā formātā ir pieejama ikvienam interesentam. PBLA aicina ikvienu arhīva turētāju pievienot sava arhīva materiālus digitālajam arhīvam “Latviešu arhīvi pasaulē”! Lai saņemtu nepieciešamās instrukcijas un piekļuves tiesības, ir jāsazinās ar PBLA pārstāvniecību, rakstot uz lora.egle@pbla.lv.

Par projektu “Latviešu arhīvi pasaulē”

Ar Kultūras ministrijas atbalstu 2021. gada sākumā PBLA uzsāka projektu “Latviešu arhīvi pasaulē”, lai apzinātu arhīvus latviešu kopienās visā pasaulē un veicinātu tajos glabātās informācijas saglabāšanu un pieejamību. Projekta pirmajā posmā 2021. gadā PBLA veica aptauju, lai apzinātu, kur un kādi arhīvu materiāli par latviešu kopienām ārzemēs ir pieejami. Aptaujā piedalījās tautieši no visas pasaules un dažādām paaudzēm. Izmantojot aptauju rezultātā iegūtos datus, tika izstrādāta digitāla karte, kur ērti skatāma un meklējama informācija par latviešu arhīviem pasaulē. PBLA regulāri atjauno un papildina karti, tādēļ ikviens, kura īpašumā ir materiāli par latviešiem ārzemēs, ir aicināts iesaistīties projektā, sazinoties ar PBLA pārstāvniecību.

Projektā ietvaros ir tapuši arī četri informatīvi video par tādām tēmām kā arhīvu materiālu vākšana un sistematizēšana, retie materiāli un digitalizācija, materiālu pārvešana, audiovizuālo materiālu saglabāšana. Informatīvie video tika prezentēti četros tiešsaistes semināros 2021. gada oktobrī un 2022. gada janvārī, kuros piedalījās arī video tapšanā iesaistītie eksperti, diskutējot ar semināra dalībniekiem. Informatīvie video un tiešsaistes semināru ieraksti ir pieejami sadaļā “Informatīvie video”.

Uzklausot arhīvu turētāju latviešu kopienās vajadzības, projekta otrajā posmā PBLA sagatavoja arhīva materiālu apstrādes un digitalizācijas vadlīnijas latviešu diasporas kopienu arhīviem. Vadlīniju sagatavošanai PBLA projektu vadītāja Lora Egle sava maģistra darba ietvaros veica latviešu diasporas kopienu arhīvu attīstības un specifikas analīzi, kā arī pētīja profesionālās digitalizācijas vadlīnijas. Pētījuma rezultātā tika sagatavotas, testētas un publicētas tieši latviešu diasporas arhīviem pielāgotas vadlīnijas, kuras ir pieejamas sadaļā “Vadlīnijas”.

Projekta trešajā posmā PBLA sadarbībā ar programmētāju Klāvu Rudzīti strādāja pie digitāla arhīva izveides, kur vienkopus apvienot latviešu kopienu digitālos un digitalizētos materiālus, tādā veidā saglabājot informāciju, kas ir materiālos, kuri tiek glabāti latviešu kopienās. Digitālais arhīvs ir pieejams sadaļā “Materiāli”, un tas tiks regulāri papildināts. Ikvienam latviešu kopienas pārstāvim, kura īpašumā ir arhīva materiāli, ir iespēja pievienoties digitālajam arhīvam, sazinoties ar PBLA pārstāvniecību. Ceram uz atsaucību un iesaisti diasporas arhīvu saglabāšanā!

Papildu informācija:

Projekta vadītāja Lora Egle, lora.egle@pbla.lv

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) 2023. gada valdes sēdes laikā notiks seminārs “Cīņa ar korupciju Latvijā: privātā sektora perspektīva” sadarbībā ar “Sabiedrību par atklātību – Delna”, kas šogad atzīmē 25 gadu jubileju. PBLA vēlas izcelt “Delnas” darbu korupcijas apkarošanā un iedvesmot sabiedrību rīkoties korupcijas mazināšanai Latvijā. Semināra ietvaros “Delnas” direktore Inese Tauriņa prezentēs atskatu uz “Delnas” paveikto 25 gados, kā arī iezīmēs aktualitātes korupcijas apkarošanai uzņēmējdarbības jomā.

Semināra laikā skatītājiem būs iespēja dzirdēt arī trīs pieredzes un iedvesmas stāstus no biznesā un politikā pieredzējušām personībām, kuras aktīvi iestājas pret korupciju. Ar saviem stāstiem dalīsies “Delnas” padomes priekšsēdētāja un SCHWENK Latvija valdes locekle un Vides un juridiskā direktore Evita Goša, bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis un kāds no uzņēmējiem diasporā. Seminārs “Cīņa ar korupciju Latvijā: privātā sektora perspektīva” norisināsies 28. septembrī no plkst. 9.00 līdz 10.00 klātienē LU Dabas mājā Jelgavas ielā 1 un tiešsaistē PBLA Facebook lapā.

Lai stiprinātu Latvijas diasporas pozīcijas informatīvajā telpā, izvērtētu, cik lielu daļu ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu sasniedz Latvijas un diasporas mediji, kā arī diasporas organizācijas, un kopā meklētu veidus, kā dzīvot vienotā informatīvajā telpā, nevis atsevišķos “burbuļos”, pēc semināra kopā ar “Delnu” notiks arī forums “Diaspora – (ne)atņemama Latvijas informatīvās telpas daļa?”, ko rīko portāls latviesi.com sadarbībā ar PBLA.

“Pusmiljons latviešu visā pasaulē ir mūsu piektais novads! Bet vai mēs tiešām esam viena nācija un dzīvojam kopīgā informatīvajā telpā, ko spējam sasniegt un iesaistīt darbam Latvijai? Vai Latvijas medijus interesē diaspora un diasporu – Latvijas mediji? Un, vai īpaši diasporai paredzētie mediji un diasporas organizācijas patiešām sasniedz un iesaista Latvijas diasporu, vai tomēr vairāk sarunājas paši ar sevi? Vai galu galā diasporas mediji neizmirs kā dinozauri, jo beigsies veidotāju entuziasms un diasporas organizāciju finansiālais atbalsts?” aicina diskutēt Latviesi.com vadītājs Indulis Bērziņš. Latviesi.com vadītājs uzsver, ka nācija stiepjas tik tālu, cik tās informācijas telpa, tādēļ Latvijai ir nozīmīgi, cik plašu Latvijas nāciju reāli sasniedz mediji un organizācijas. Ja saka, ka nācija dzimst ar avīzi rokās, tad mums šodien ir jādomā par to, ar kādu saturu planšetes un telefonu ekrānos dzims mūsu jaunā Latvijas nācija visā pasaulē.

Darba kārtība:

9:00-10:00 Seminārs “Cīņa ar korupciju Latvijā: privātā sektora perspektīva” sadarbībā ar “Sabiedrību par atklātību – Delna”;

10:15-10:30 Foruma ievads, Indulis Bērziņš;

10:30-11:10 Paneļdiskusija: “Kā organizācijas un Latvijas mediji sasniedz diasporu”;

11:10-11:50 Paneļdiskusija “Vai un kam vajadzīgi diasporas mediji”;

11:50-12:30 Paneļdiskusija “Diasporas organizāciju un mediju loma “X stundā”.

Seminārs un forums notiks Pasaules Brīvo latviešu apvienības ikgadējās valdes sēdes ietvaros un tajā piedalīsies lielāko diasporas organizāciju pārstāvji, mediju pārstāvji un eksperti. Abi pasākumi tiks translēti tiešraidē PBLA un Latviesi.com Facebook lapās, kurās tiks saglabāts arī pasākumu ieraksts. (PBLA pārstāvniecība; latviesi.com)

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valde pulcēsies uz gadskārtējo 2023. gada valdes sēdi, kas notiks no 25. līdz 30. septembrim Rīgā. Sēdes ietvaros notiks informatīvs seminārs, kora koncerts, lai popularizētu 2024. gada dziesmu svētkus Toronto, būs tikšanās ar PBLA sadarbības partneriem Latvijā, un tiks pārrunāts organizācijas darbs. Sēdes nedēļa sāksies ar PBLA valdes izbraukumu uz Daugavpili un uz Latvijas pierobežu ar Baltkrieviju, lai iepazītos ar situāciju tur un Daugavpils novadā kopumā.

Daugavpilī plānots apciemot universitāti, satikt vietējās pašvaldības, Nodarbinātības valsts aģentūras un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvjus, Latgales reģiona remigrācijas koordinatori, kā arī kopā ar Latvijas robežsardzi valdes locekļiem būs iespēja apmeklēt Latvijas pierobežu ar Baltkrieviju. Sēdes ietvaros 27. septembra vakarā Rīgas Latviešu biedrības namā notiks koncerts “Ceļā uz Toronto dziesmu svētkiem 2024”, kurā uzstāsies LU jauktais koris “Aura”, izpildot latviešu komponistu ārzemēs radītās dziesmas, no kurām lielu daļu koris gatavo XVI Latviešu Dziesmu un deju svētkiem Kanadā, Toronto, nākamvasar.

Šoruden svinīgās sēdes atklāšanas ceremonijas vietā PBLA vadība lēma rīkot informatīvu semināru par cīņu ar korupciju Latvijā sadarbībā ar Sabiedrību par atklātību “Delna” un par diasporas mediju lomu sadarbībā ar portālu Latvieši.com. Informatīvais seminārs notiks Latvijas Universitātes Dabas mājā Torņakalnā ceturtdien, 28. septembrī, no pulksten 9.00 līdz 12.30.

Pēc notikumiem bagātas Dziesmu un deju svētku vasaras un veiksmīgi sarīkota Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma valde tiksies, lai atskatītos un izvērtētu arī šos notikumus un plānotu nākotnes prioritātes. “Mēs veltīsim laiku organizācijas darbam un arī sadarbībai Latvijas jauno valdību un ar ministrijām, kas pašlaik gatavo plānu darbam ar diasporu nākamajam trīs gadu posmam. Ar mūsu semināru centīsimies pievērst sabiedrības uzmanību cīņai ar korupciju Latvijā un arī diasporas mediju lomai un vietai latviešu sabiedrībā Latvijā un ārpus tās,” uzsvēra PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs.

Darba sesijās 28., 29. un 30. septembrī PBLA valde plāno pārrunāt diasporas kultūras un izglītības darba aktualitātes, kā arī Latvijas valsts drošības jautājumus. Plānota saruna ar Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvjiem par aizvadītajiem 2023. gada Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem Latvijā un gaidāmajiem svētkiem Toronto, Kanadā 2024. gadā un Grandrapidos, Mičiganā 2026. gadā.

PBLA valde pārrunās turpmākās sadarbības ar partneriem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Eiropas Jauniešu un Daugavas Vanagu apvienībās. Valde piedalīsies arī Diasporas konsultatīvās padomes sēdē Latvijas Ārlietu ministrijā piektdien, 29. septembrī.

Sēdes noslēgumā PBLA valde debatēs par rezolūcijām un pieņems lēmumus par apvienības nākotnes darbu. 29. un 30. septembrī sēde notiks Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nama Izstāžu zālē Strēlnieku laukumā 1, Vecrīgā. (PBLA pārstāvniecība)

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda un padomes valde un nozaru vadītāji ir gandarīti paziņot 2023. gada piešķīrumu konkursa laureātus. Pēc gaŗa procesa šie 19 pārstāvji no sešām PBLA dalīborganizācijām ir vienojušies par sarakstu. “Varam lepoties par plašo un daudzveidīgo sarakstu, kuŗā atrodas kultūras svētki, filmas, literatūra, izglītība, mūzika un teātris,” saka PBLA KF&P valdes priekšsēdis Juris Ķeniņš. “Nezinu, kā tas sagadījās, bet nesen dibinājām filmas nozari KF&P, un 2023. g. atbalstu saņems seši filmu projekti.”

Jau vairākus gadus KF&P ir atbalstījis gadskārtējo Ņujorkas Baltijas Filmu festivālu (NYBFF), kā arī Bostonas Baltijas Filmu festivālu (BBFF). Šogad pienāk klāt Austrālijas 59. Kultūras Dienu Īsfilmu festivāls. Bez šiem festivāliem vērtētāji ir nolēmuši atbalstīt informatīvi izglītojošo filmu “Zīmes. Debesu zīmes.” par senajām spēka zīmēm.

Izglītības/mūzikas jomā bieži esam atbalstījuši komponistes Daces Aperānes rīkotos jauno mūziķu meistarkursus, 15. variants 2023. gada jūlijā Siguldā ar nosaukumu “Jaunas balsis! Jauna mūzika!”. Vēl pie izglītības jaunatnei KF&P atbalstīs “Lasi! Dziedi! Mācies!” 4. posmu: latviešu tautasdziesmu animācijas filmas un karaoke ieraksti.

Pēc Covid briesmām teātri ir atsākuši raitu darbību, un KF&P atbalstīs divus projektus: Pasaules Latviešu amatieru teātru (PLATS) rīkoto diasporas teātru saietu Bergenā, Norvēģijā oktobrī “PLATS solis” un “LAIPA 2023”: IX Diasporas amatierteātru festivāls Sanfrancisko, arī oktobrī.

Literatūrā KF&P atbalstīs katalogu “Helmars Rudzītis un izdevniecības “Grāmatu Draugs” darbība trimdā (1950-1992)” un “Vakaru bez Jura Kronberga”, kurš skanēja dziesmu svētku nedēļā Rīgā, zvaigžņu parādes mūzikas izpildītāju rokās pie Kronberga tekstiem.

Atbalstu saņems interaktīvā platforma “LAIVA”, kuŗa veido tiešraides, tai skaitā intervijas, spēles un tematiskus raidījumus (Facebook un YouTube), un projektu “Vienā Balsī” – video interviju cikls ar latviešu komponistiem, izpildītājiem un diriģentiem YouTube platformā.

Novēlam visiem laureātiem labas sekmes izvest projektus līdz galam un apsveicam lielo un pašaizliedzīgo darbu veicināt latviešu kultūru.

PBLA Kultūras fonds un padome

Piedaloties valsts augstākajām amatpersonām un ap 500 dalībniekiem no 25 pasaules valstīm 5. jūlijā Rīgā aizvadīts Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums 2023, iezīmējot tieši 10 gadus, kopš forums pirmo reizi vienuviet pulcēja Rīgā diasporas latviešu uzņēmējus no visas pasaules ar mērķi uzņemt un attīstīt biznesa kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem. Kopš tā laika PLEIF ir notikuši Rīgā, Valmierā un Melburnā, un divus gadus attālināti izveidojot arī neatkarīgus atzarus ASV ar “Spotlight Latvia” biznesa konferencēm, kuras rīko Latvijas Tirdzniecības palāta ASV.

Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsās Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm, tai skaitā biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei, lai atskatītos uz šajās nozarēs paveikto un veicinātu diskusiju par izprastu šo nozīmīgo jomu ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Konferenci atklāja un Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs Pēteris Blumbergs. Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ar atklāšanas uzrunām. Pasākumu vadīja profesors Daunis Auers.

“Daudzi varbūt domā, ka ir savādi rīkot biznesa tikšanos, kamēr ielās dzied dziedātāji un dejo dejotāji, bet fakts ir tāds, ka tieši tagad Rīgā pulcējas lielākā daļa Pasaules latviešu, un tieši tas padara šo konferenci unikālu un īpašu”, teica Pēteris Blumbergs savā atklāšanas uzrunā. “Šis ir patiesi globāls notikums, jo latvieši no ASV, Kanādas, Austrālijas, Vācijas, Anglijas un, protams, pašas Latvijas pulcējas šeit, Nacionālajā bibliotēkā, lai veidotu savstarpēju saikni, apmainītos kontaktiem, dalītos pieredzē, ar nolūku palīdzēt Latvijas ekonomikai.”

Arī Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra speciālo lomu, ko diaspora varētu spēlēt, palīdzot Latvijai: “Viens no mūsu uzdevumiem ir skaidrot un pastāstīt potenciālajiem ārvalstu investoriem, ka Latvija ir droša investīciju zeme, “ viņš teica. “Mēs esam stabilitātes saliņa Eiropā, globāli – vēl jo vairāk. Šī ziņa ir jādod tālāk arī potenciālajiem investoriem. Šeit ikviens no jums var būt liels atbalsts.”

Konferences diskusijas iezīmēja četrus tematiskos virzienus – Latvijas ekonomikas attīstība un investīcijas, darbaspēka piesaiste un piedāvājums, inovācijas medicīnā un enerģētikas jomā un valsts tēla nozīme uzņēmējdarbības un tūristu piesaistē. Katru no daļām ievadīja nozares ekspertu prezentācijas, kurām sekoja diskusijas.

Diskusiju par Latvijas ekonomikas izaugsmes lielajos vilcienos vadīja Rīgas ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) profesors Mortens Hansens. Galvenās atziņas bija, ka Latvijas jaunuzņēmumu videi ir nozīmīgs potenciāls, diemžēl, valsts kapitāla tirgi joprojām ir relatīvi vāji attīstīti. Diskusijas dalībnieki atzina, ka Latvijai jāliek uzsvars uz “zaļo” ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību, ja tā vēlas izlīdzināt atpalicību no kaimiņvalstīm, Lietuvas un Igaunijas.

Diskusiju par investīcijām Latvijā vadīja ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons. Galvenās atziņas:

– Latvija un Rīga kā investīciju galamērķi piedāvā unikālas priekšrocības, tostarp koncentrēšanos uz ilgtspējīgām inovācijām, atbalstu jaunuzņēmumiem un sakārtotu likumdošanu.

– Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra uzsver efektīvu stāstu stāstīšanu un cilvēkkapitāla nozīmi kā galvenos stimulējošās faktorus ieguldītājiem.

– Rīgas stratēģiskie attīstības plāni vēršas uz ieguldījumu piesaisti, radot visaptverošu infrastruktūru, samazinot nodokļus un izmantojot esošos resursus, piemēram, plaša mēroga bezvadu interneta piekļuvi.

– Valsts loma ir radīt atbalstošu vidi ieguldītājiem, sniedzot finansējumu, veicinot talantu piesaisti un veidojot  spēcīgu ekosistēmu.

– Labvēlīga nodokļu sistēma un talantīgu cilvēku pieejamība  ir galvenie iemesli ieguldījumiem.

Diskusiju par biotehnoloģiju attīstību un biomedicīnu vadīja LatCham ASV vadītājs Lauris Lambergs no Bostonas.

Galvenās atziņas:

– pacients ir veselības sistēmas prioritāte, tāpēc jākoncentrējas uz pacientu veselības uzlabošanu, veicinot individualizētu pacientu aprūpi, nevis uz peļņas gūšanu.

– Jāveic ieguldījumi jaunākās paaudzes ārstos un administratoros, lai notiktu pārmaiņas vadībā un varētu tikt uzlabota veselības aprūpes sistēma.

– Inovācijām nepieciešama mērķtiecīga sadarbība un labs komunikators šajā jomā, lai sabiedrība runātu par labajiem sasniegtajiem rezultātiem, nevis kritizētu visu sistēmu.

– Svarīgi ziedot savu laiku brīvprātīgajam darbam, lai palīdzētu tajās jomās, kurās ir kaut kas, ko jūs pārzināt vai kaut kas, ko jūs varat ietekmēt.

Diskusiju par Latvijas enerģētikas nākotni vadīja Pauls Miklaševics, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā vicepriekšsēdis. Galvenās atziņas:

– Latvijai ir potenciāls piesaistīt lielas investīcijas enerģētikas nozarē. Lai to darītu, Latvija jāpozicionē kā vieta drosmīgām inovācijām.

– Pārejai uz zaļo enerģiju un atjaunojamiem resursiem nepieciešams veidot stratēģisku politiku, veikt padziļinātu izpēti un radīt konkrētus instrumentus, lai veicinātu veiksmīgu pārejas īstenošanas procesu.

– Latvijai ir priekšrocības zaļās enerģijas ražošanā un patēriņā, taču jāsamazina oglekļa patēriņš. Nepieciešams dubultot ražošanas iekārtu skaitu, it īpaši vēja un saules enerģijas jomā.

– Jāmēģina uzsākt lieli drosmīgi projekti, kas var padarīt Latviju par enerģijas eksportētājvalsti.

– Sadarbība starp Baltijas valstīm ir būtiska, lai atrisinātu tādus jautājumus, kā ūdeņraža enerģijas ražošana un enerģijas uzglabāšana. Darbojoties tikai nacionālā līmenī, nespēsim sasniegt cerētos rezultātus.

Diskusiju par Latvijas tēlu un tūrismu vadīja Tomass Pildegovičs, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (Stratcom) vecākais eksperts, turpinot iepriekšējo forumu tēmu par Latvijas cīņu par sava zīmola un nišas atrašanu.

Galvenās atziņas:

• Lai efektīvi veicinātu uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un piesaistītu investīcijas, Latvijas ekonomiskajai izaugsmei un uzņēmējdarbības attīstībai ir nepieciešams vairāk pievērsties zīmola veidošanai un mārketingam.
• Valdībai un institūcijām Latvijā ir jāveic aktīvi pasākumi, lai novērstu strukturālos ierobežojumus un radītu labvēlīgus apstākļus lielo tehnoloģiju uzņēmumu, piemēram, Meta, ienākšanai, tostarp investējot jaunās tehnoloģijās.
• Latvijai par prioritāti jāizvirza centieni atbalstīt diasporas atgriešanos, uzlabojot darba iespējas, atalgojumu un institucionālos sakarus, lai izmantotu globāli strādājošos latviešu talantus.
• Lai palielinātu Rīgas kā galamērķa pievilcību un stimulētu uzņēmējdarbības izaugsmi, sadarbība ar veselības nozari, ārstu kā vēstnešu piesaiste un digitālo influenceru izmantošana var spēlēt lielu lomu cilvēku piesaistē un atpazīstamības palielināšanā.

Diskusiju par Latvijas transporta un loģistikas uzņēmumu attīstību vadīja Ilga Bērzkalna. Tika pārrunāta RailBaltica un airBaltic sadarbība nākotnes pasažieru plūsmas apkalpošanā, ilgtspēja transporta nozarē, airBaltic centieni investēt videi draudzīgākos lidaparātos un elektrifikācija, jauni iespējamie maršruti uz Ziemeļameriku no 2026. gada, RailBaltica un airBaltic loma militārajā mobilitātē, Rail Baltica būvniecības izaicinājumi un riski, tostarp darbaspēka trūkums un ģeopolitiskie konflikti, biznesa plāns un pieprasījums pēc airBaltic lidojumiem uz ASV.

Diskusiju par darba spēku un remigrāciju vadīja moderatore Kristīne Bērziņa no Vašingtonas. Diskusiju paneļa dalībnieki bija Dr. Inta Mieriņa, LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētājs, Jānis Rozenbergs, Cēsu domes priekšsēdētājs un Raivis Bremšmits, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors.

Diskusijas ievadā abi pilsētu mēri pauda viedokli, ka cilvēkresursu problēma ir pati akūtākā viņu pilsētās (piemēram, Liepājā trūkst aptuveni 10000 nodarbināto, pilsētas iedzīvotāju vidējais vecums ir 48,5 gadi, un 800 remigrantu Liepājā diemžēl neatrisinās darbaspēka deficīta problēmu). Šobrīd starp Latvijas pilsētām, kā to uzsvēra Gunārs Ansiņš, notiek “sacensība” par speciālistu piesaisti, kura pilsēta spēs pārvilināt pie sevis nepieciešamos speciālistus (piemēram, medicīnā tik ļoti nepieciešamos un trūkstošos anesteziologus). Visvairāk abās pilsētās trūkst darbinieku informācijas tehnoloģiju jomā un medicīnā, trūkst arī inženieru būvniecības nozarē.

Par Latvijas valsts izstrādāto cilvēkresursu attīstības plānu līdz 2030. gadam abu pilsētu vadītāji bija skeptiski, proti, var jau izstrādāt dažādas stratēģijas, bet kas ar tām strādās un kas tās izpildīs. Abu pilsētu vadītāji apzinās, ka reāls darbs viņu pilsētas infrastruktūras uzlabošanā, labi atalgotas darbavietas šajās pilsētās, mājokļu piedāvājums, bērnu sekmīga iekļaušana Latvijas izglītības sistēmā u.c., ir tie faktori, kas veicinās mūsu diasporas vēlmi atgriezties.

Cēsu pilsētas mērs Jānis Rozenbergs kā Latvijas absolūti vājo punktu nosauca mūžizglītību, kas Latvijā ir nefunkcionējoša un nepietiekama, jo, viņaprāt, tikai loģiski būtu, ja Latvijā cilvēki divas vai trīs reizes mūžā mainītu profesiju. Mūžizglītības faktora nozīmību uzsvēra arī Raivis Bremšmits. Rozenbergs kā pozitīvu veikumu Cēsīs pieminēja viņa pilsētai izstrādāto atgriešanās rokasgrāmatu, kur, piemēram, vienkopus atrodama informācija par mājokļu un bērnudārzu pieejamību Cēsīs, par vakancēm u.c. Dr. Inta Mieriņa pieminēja, ka darba devēji Latvijā ne vienmēr novērtē remigrantu ārvalstīs gūto pieredzi. Viņa arī minēja, ka daudzu Latvijas pašvaldību budžetos, diemžēl nav paredzēts finansējums remigrācijas veicināšanai, bet ir arī pašvaldības, kas ļoti strādā, lai piesaistītu cilvēkresursus.

Otro diskusiju par Latvijas cilvēkkapitālu un tā kvalifikācijas un konkurētspējas attīstīšanu vadīja moderatore Laura Ramanis, Latvijas goda konsule Ziemeļkalifornijā, un diskusijas dalībnieki bija Evita Simsone, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, Aļesja Kirčenko, SEB bankas Starptautiskā biznesa pakalpojumu centra vadītāja Rīgā, un Jānis Kukainis, konsultāciju firmas “BLD.AI” līdzdibinātājs no ASV.

Diskusijas dalībnieki konstatēja, ka globālajā kontekstā Latvijas cilvēku priekšrocība ir augstāks vispārējais izglītības līmenis, darba ētika, uz ko var paļauties. Kā trūkumi tika minēti nepietiekamas digitālās prasmes, nepietiekamas analītiskās iemaņas, nepietiekama spēja stādāt ar datiem, nepietiekamas svešvalodu prasmes, kā arī nepietiekamas tehniskās un komunikācijas prasmes, kā arī nepietiekamas prasmes vadības līmenī. Izskanēja arī viedoklis, ka Latvijā nodarbinātajiem ir samērā vājas t.s. soft skills, resp., darbiniekiem Latvijā ir jātrenē savas prezentācijas prasmes.

Evita Simsone uzsvēra, ka Latvijas darba tirgū vērojama ļoti izteikta polarizācija starp kvalificētiem un mazkvalificētiem darbiniekiem. Arī viņa uzsvēra, ka Latvijā būtu jāpilnveido mūžizglītības sistēma, kas joprojām ir ļoti nepilnīga. Tikai 10 procenti no Latvijas iedzīvotājiem ir iesaistījušies jelkad kādā no mūžizglītības programmām.

Aļesja Kirčenko uzsvēra, ka mūžizglītības jomā vajadzētu iesaistīt patiešām labas un kvalitatīvas apmācību firmas, kas sevi pierādījušas darbā, un par mūžizglītību vajadzētu sākt runāt jau skolu līmenī. Viņasprāt, daudz lielāks laiks veltāms pārmaiņu vadībai. Arī Jānis Kukainis uzsvēra, ka izglītība ir tā svarīgākā joma, kas pilnveidojama, lai uzlabotu Latvijas darbinieku tirgus konkurētspēju. Viņaprāt, ļoti svarīgi šai konkurētspējas uzlabošanā ir arī mentori.

“Šo nozīmīgo jomu izpratne un veicināšana caur diskusiju ir būtiskas, lai mēs varētu izcelt Latviju kā inovāciju un tehnoloģiju pionieri reģionā un piesaistītu investīcijas, talantus un uzņēmējus. Tikai identificējot iespējas šo jomu turpmākā attīstībā un atklāti par tām diskutējot, mēs varam radīt vidi, kurā uzplaukt gan uzņēmējdarbībai, gan sabiedrības labklājībai un veidot ilgtspējīgu nākotni Latvijai,” sacīja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.

Forumā piedalījās augsta līmeņa eksperti un amatpersonas, tai skaitā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns, Rīgas investīciju un tūrisma attīstības direktors Fredis Bikovs, Liepājas mērs Gunārs Ansiņš, Cēsu pilsētas mērs Jānis Rozenbergs, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa Zaščirinska, gan vairāki ar Latviju saistīti uzņēmēji, kuri guvuši panākumus Latvijā un starptautiski – Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis, “Mikrotīkls” un ASV Tirdzniecības palātas Latvijā valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, Crown Agents Investment Management firmas izpilddirektors Roberts Grava, Draugiem Capital vadītājs Dāvis Siksnāns, un citi.

Pasaules Latviešu Ekonomikas un Inovāciju Forumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija. Pasākumu finansiāli atbalstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Rīgas dome, Amerikas latviešu apvienība un Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī vairākas privātpersonas.