Šogad no 8. līdz 10. jūlijam gleznainajā Jumurdas muižā, Vidzemes augstienē, netālu no Ērgļiem un Vecpiebalgas jau septīto reizi Latvijā pulcējas latviešu skolu skolotāji, kas māca latviešu bērniem plašajā pasaulē latviešu valodu un iedēsta viņos latviskās identitātes dzirksti. 50 skolotāji no 14 valstīm – Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Gruzijas, Igaunijas, Islandes, Īrijas, Krievijas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Norvēģijas, Vācijas un Zviedrijas, kā arī Latvijas pārstāvji – metodiķes no Latviešu valodas aģentūras, kā arī pārstāves no Pasaules brīvo latviešu apienības pavadīja šīs dienas kopā, lai smeltos iedvesmu un gūtu zināšanas.

Kopš pagājušās skolotāju tikšanās reizes 2013. gada vasarā vairākās pasaules pusēs ir notikuši diasporas skolotāju kursi – Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā. Šo kursu izdevumus sedza Latviešu valodas aģentūra no naudas līdzekļiem, kas iekļauti Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmā “Valsts valodas politika un pārvalde”. Katros kursos skolotājiem svarīgi ir bijis sanākt kopā, dalīties priekos un bēdās, kas saistīti ar skolu vadību vai bērnu mācīšanu, klausīties ekspertu sniegumā un saņemt iedvesmu tālākam darbam.

Latviešu valodas aģentūra kursu rīkotājas lomu ir uzņēmusies ar lielu rūpību un ļoti nopietnu pieeju – kursi ar katru gadu arvien precīzāk uzrunā skolotāju specifiskās vajadzības. Īpaši vajag palīdzību tiem skolotājiem, kas nupat uzsākuši jaunas skolas savā pasaules pusē un nezin, kā vislabāk uzstādīt skolas struktūru un izveidot mācību programmu. Jaunas skolas atver durvis katru gadu, paplašinot latviešu skolu saimi pasaulē – tagad jau skolu skaits ir pāri par 100 skolām pasaulē. Arī, kā jau tas gadiem ilgi bijis, daudzi skolotāji nav ar pedagoģisko izglītību un vēlas gūt elementārās zināšanas pedagoģijā no augsti kvalificētiem pasniedzējiem. Šo atbalstu tagad ar pilnu atdevi sniedz Latviešu valodas aģentūra, kursos kā lektorus piesaistot profesorus un lektorus no Latvijas augstskolām.

Kursi šogad notika kultūrvēsturiskā, ainaviskā vietā – atpūtas kompleksā “Jumurdas muiža” ar 17 hektāriem zemes ar plašu parku, kas atrodas blakus skaistajam Jumurdas ezeram, kur kursu dalībnieki īsajos brīvajos brīžos gāja peldēties. Laika peldēties īstenībā atlika vienīgi no rītiem un vakaros, jo pārējais laiks bija aizpildīts ar interesantu programmu, ko negribējās palaist garām.

Pirmā diena sākās ar ievada uzrunām no Latviešu valodas aģentūras – Dace Dalbiņa, Pasaules brīvo latviešu apvienības – Daina Grosa, Eiropas latviešu apvienības – Aldis Austers un Kultūras ministrijas – Gunta Robežniece.

Sekoja Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes prof. Maijas Kūles ļoti izsmeļošā lekcija par latvisko identitāti 21. gadsimtā – emigrācijas radītiem izaicinājumiem. Prof. Kūle izklāstīja savu skatījumu uz mūsdienu latvisko identitāti, kā tā veidojusies, ka tā ir tradicionālo un modernitātes vērtību savijums. Secinājums: Eiropā nostiprinātās postmateriālās vērtības kā orientāciju uz dzīves kvalitāti, pašrealizāciju, interesi par atšķirīgām kultūrām un ceļošanu būtu vērts mazliet pagriest uz citu pusi un no jauna uzsvērt “mēs” jēdzienu, kas raksturo kopesamības dziļāko jēgu un kopienas vērtības. No individuālā tomēr vērsties vairāk uz nācijā vienojošo. Viela pārdomām.

Kursos tika piedāvāts daudz vērtīgu lekciju un meistarklašu – gan par divvalodību, logopēdiju, folkloru, filozofiju, klasvadību, vērtēšanu, mediju izmantošanu latviešu valodas apguvē, latviešu valodas un mācību priekšmeta integrētu apguvi. Spilgti prātā paliks Maijas Kokares “Bērnu filozofiskās domāšanas veidošana un attīstīšana”, kur skolotājiem deva iespēju padomāt par to, kā stundās varētu iekļaut iespēju bērniem apspriest eksistenciālus jautājumus un rosināt formālas debates, kā arī prof. Zentas Anspokas lekcija “Divvalodība ģimenē un valodu apguves process”, kur tika analizēts gan pirmās, gan nākamo valodu mācīšanās process.

Vērts pieminēt, ka filozofisko jautājumu pārrunām klasē tagad Latviešu valodas aģentūras mājaslapā www.maciunmacies.lv tagad arī pieejama 2002. gadā izdotā mācību burtnīcu sērija “Domātprieks”:
Tikpat vērtīgi bija sekojošie sniegumi: Ineses Krūmiņas “Latviešu folkloras radošā apguve” ar latvisko gadskārtu skaidrojumu un rotaļām, Rasmas Vugules “Logopēdiskie vingrinājumi skaņu izrunas grūtību novēršanai”, kas bija īsais ievads logopēdijas pamatos, abu LVA metodiķu Lienes Valdmanes un Vinetas Vaivades praktiskie padomi latviešu valodas apguvē, kā arī Anitas Skalbergas ieskats vērtēšanas pamatprincipos un psiholoģes Daces Bērziņas ļoti precīzi uztvertais raksturojums par diasporas skolām un ieteikumi klasvadībā.

Pirmās dienas pievakarē, pēc garšīgām vakariņām bija iespēja veldzēt dvēseli Birutas Ozoliņas meditatīvajās dziesmā un kokles skaņās. Ozoliņa bija kursu dalībniekiem pirmajā dienā kā saldais ēdiens, ko katrs varēja izbaudīt savā nodabā, sēžot Jumurdas ezera krastā un pārdomāt pa dienu dzirdēto, ieplūstot senatnīgās un tai pat laikā dvēseliski tuvās latviešu un latgaļu meldijās. Tāpat otrās dienas vakara pusē bija iespēja klausīties folkloristes, Ilgas Reiznieces stāstījumu par latviešu mūzikas instrumentiem un tos pašiem arī pamēģināt spēlēt, kā arī mācīties rotaļas un dančus, ko katra skola varētu iekļaut mācību stundās, mācot latvisko dzīves ziņu.

Te arī vērts pieminēt, ka iepriekš minētā saitē Latviešu valodas aģentūras veidotajā mājaslapā “Māci un mācies” ir arī tagad elektroniski pieejams 1998. gadā LVAVP publicētais LAT 2 mācību līdzeklis par latviešu svētkiem un tradīcijām. Te nav tikai minētas mūsu senču tradīcijas bet arī mūsu kaimiņu, igauņu, lietuviešu, ukraiņu un krievu gadskārtu paražas.

Trešās dienas rītā notika ideju darbnīca, kur trīs darba grupās izkristalizējās tālākie darbības virzieni un vajadzības attiecībā uz diasporas skolām dažādās jomās, to skaitā skolu izaugsmi un attīstību ņemot vērā bērnu individuālos valodas līmeņus, vajadzības mācību un metodiskajiem līdzekļiem, pasākumiem kas vērsti uz latviskās identitātes saglabāšanu, kā arī jaunu skolēnu piesaisti, vecāku un bērnu motivēšanu skolas regulāri apmeklēt. No šīm pārrunām radās arī ierosinājumi, kurus varēs šogad tālāk iekļaut diasporas latviešu valodas un latviskās dzīves ziņas apguves Latvijas valsts darāmo darbu sarakstā.

Nobeigumā vērts minēt dažu kursu dalībnieku viedokļus. Ieva Pūpola, kura jau vairākus gadus vada Vīnes latviešu skolu un vairākas reizes arī piedalījusies kursos dalās savos ieskatos: “Šobrīd es pati vairs neesmu izmisuma meklējumos par skoliņas veidošanas principiem vai metodiku, es galvenokārt gūstu iedvesmu nākamajam gadam, satieku jaukos un pazīstamos cilvēkus, man svarīgi ir arī regulāras tikšanās ar LVA un visa jaunā uzzināšana. Ļoti patīkami, ka pēdējos divos gados bija ļoti iedvesmojošas lekcijas latviskajai pašapziņai. Ļoti priecājos, ka tika uzaicināta Ilga Reizniece, grūti iedomāties vēl piemērotāku cilvēku, kas varētu iedvesmot folkloras mācīšanai.”.

Sanita Oša, nesen dibinātās Reikjavikas Latviešu skolas vadītāja bija tieši pretējā situācijā – viņa bija viena no skolotājām, kas pirmo reizi piedalījās un skola arī tikai nesen vērusi vaļā durvis. Tādēļ Sanita cerēja “iepazīties ar LVA darbiniecēm, citu valstu skolu skolotājām, uzzināt praktisko pieredzi no kolēģēm, kā vadīt skolu. Uzzināt, kādas nodarbības piedāvāt bērniem, kā labāk pasniegt latviešu valodu un kā motivēt vecākus/bērnus nākt uz skolu…uzzināt vai savu pedagoga darbu daru profesionāli un pareizi, jo nav pedagoģiskās izglītības. Ieguvu daudz jaunu paziņu un kontaktu, ļoti profesionālus pasniedzējus, interesantus un praksē pielietojamas metodes un pieejas. Sevišķu enerģijas lādiņu un latviskumu un brīnišķīgu atpūtu+mācības un praksi skaistajā Jumurdas muižā…Man visvairāk noderēs mēdiju pielietošana un logopēdijas ieteikumi. Protams no katras uzstāšanās/prezentācijas kaut kas īpašs tika paņemts pieskaņojot situācijai. Īpaši noderīga būs informācija par biedrības darbu, kuru ieguvu neformālās sarunās ar meitenēm, lai paši varētu nodibināt latviešu biedrību Islandē.”

Dace Freija, no Adelaides latviešu skolas, otro gadu spēļu grupas vadītāja:”..vēlējos uzzināt, kā vislabāk mācīt latviešu valodu spēļu grupiņā, gūt jaunus sadarbības partnerus citās valstīs, kā arī izglītot sevi, lai varētu zināšanas izmantot gan darbiņā, gan arī privātajā dzīvē. Es guvu atbildes uz daudziem saviem jautājumiem, iepazinos ar jaunām atklāsmēm un idejām, kuras lieliski man turpmāk noderēs, kā arī tuvāk sapazinos ar ļoti interesantiem un radošiem cilvēkiem, un protams guvu daudz, daudz pozitīvu emociju…”.

Pašu dalībnieku viedoklis jau izsaka visu – šie kursi ir zelta vērts un tos jāturpina katru gadu! Un jaunā tradīcija, ka notiek regulāri Latvijas valsts finansiāli atbalstīti kursi arī mītnes zemēs, vai turpat tuvumā ir tikpat svarīgi, jo tad nezūd vēlme pilnveidot skolu programmas, kā arī pašiem skolotājiem iedvesmoties un smelties zināšanās mācību gada laikā.

Daina Grosa
PBLA Izglītības padomes priekšsēde

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) stiprinās sadarbību diasporas izglītības jautājumos. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete un PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis 14. jūlijā parakstīja sadarbības memorandu, kura mērķis ir pilnveidot IZM sadarbību ar diasporu, stiprinot jau pastāvošo sadarbības modeli.

Ministre sacīja, ka šis brīdis ir simbolisks, un tas apstiprina sadarbību, kas ir ilgusi vairākus gadus, un kam jau tagad iezīmējusies plaša perspektīva nākotnē. “Apliecinot, cik augstu vērtējam to ieguldījumu, ko tautieši ārzemēs ir devuši Latvijas valstij, saglabājot un kopjot valodu un kultūru, stiprinot nacionālo pašapziņu, aizstāvot latviešu tiesības uz savu neatkarīgo valsti, mēs parakstām šo sadarbības memorandu,” teica I.Druviete.

Ministres norādīja, ka nepieciešams valsts atbalsts un rūpes par to, lai latvieši ārzemēs justos kā daļa no Latvijas. “Latvieši, kas dzīvo ārzemēs ir neatraujama mūsu tautas daļa. Lai mēs šo domu nostiprinātu ne tikai vārdos, bet arī darbos, ir nepieciešams īstenot divus atslēgas jēdzienus. Viens ir sadarbība, un otrs ir atbalsts,” uzsvēra I.Druviete.

PBLA priekšsēdis atzīmēja ilggadējo veiksmīgo sadarbību ar IZM un Latviešu valodas aģentūru diasporas jautājumos, tostarp valodas apguves materiālu izstrādē. Kukainis norādīja, ka šī sadarbība ir ļoti svarīga un pašreizējais atbalsts ir jāturpina. Pēc Kukaiņa domām, izglītība ir pamats latviskuma uzturēšanai diasporā.

Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis augstu vērtēja IZM atbalstu Latviešu valodas aģentūras darbam. Valdmanis novēlēja, lai izdodas īstenot memorandā nospraustos mērķus.

Sadarbības memorandā IZM atbilstoši savai kompetencei un PBLA vienojas par vairākiem sadarbības pamatvirzieniem – latviešu valodas apguves atbalsta turpināšanai diasporā, regulāru sadarbību un informācijas apmaiņa starp PBLA un ministriju un tās padotības iestādi – Latviešu valodas aģentūru – latviešu valodas apguves atbalsta sistēmas satura izveidē un īstenošanā. IZM arī apņemas veicināt latviešu diasporas sadarbību ar valsts institūcijām.

Savukārt PBLA apņemas rūpēties, lai pārstāvētu iespējami plašu pasaules latviešu organizāciju un biedrību loku diasporas izglītības jautājumos, kā arī savlaicīgi sniegt konstruktīvas atbildes uz IZM un Latviešu valodas aģentūras un citu iesaistīto institūciju jautājumiem par diasporas izglītības vajadzībām.

Gunas Oškalnas foto

No labās: PBLA Izglītības padomes priekšsēdes vietniece sadarbībai ar Latviju Anta Spunde, Latviešu valodas aģentūras direktors Jānis Valdmanis, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis un PBLA pārstāvības vadītājs Rīgā Jānis Andersons 14. jūlijā izglītības un zinatnes ministrijā PBLA un IZM sadarbības memoranda parakstīšanas laikā

Nakšņošana, ēdināšana, transports no Rīgas uz kursu norises vietu un atpakaļ – apmaksāti.
Norises vieta – būs zināma ne ātrāk kā maijā (iepirkuma procedūra). Programma tiks precizēta laika gaitā.

No katras skolas šobrīd var pieteikties viens skolotājs, bet aicinu arī pārējos sūtīt pieteikumus, iekļaušu rezerves sarakstā.
Pagājušā gada pieredze liecina, ka beigās tika gandrīz visi gribētāji arī no rezerves saraksta.

Ierosmei vizuāls ieskats pagājušā gada kursu norisē Cēsīs – http://www.flickr.com/photos/lva_diaspora/sets/72157634920965139/

Brīdinu, ka vietu ierobežotības dēļ ģimenes locekļi diemžēl nevarēs nakšņot kursu norises vietā arī par saviem līdzekļiem.
Tāpat, lūdzu, rēķināties, ka, piesakoties kursiem, Jūs apņematies piedalīties tajos pilnu laiku visas 3 dienas.

Pieteikumus, lūdzu, sūtiet man (aija.otomere@valoda.lv), aizpildot šo tabulu:

Valsts, pilsēta

Vārds, uzvārds

Skolas nosaukums

Amats skolā  (skolotāja(-s),direktore(-s) u.tml.)

Vai esat profesionāla skolotāja(-s)?

Cik ilgi darbojaties nedēļas nogales skolā?

Vai esat veģetāriete(-is)?

E-pasts

Tālrunis

Piezīmes

Aija Otomere
Latviešu valodas aģentūras
diasporas projektu koordinatore
Tālr. +371 67350765
Mob. +371 29867260
Twitter: LVA_DIASPORA
www.valoda.lv

2013. gada nogalē notikušās vēlēšanās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža amatā uz diviem gadiem ievēlēts inženieris un sabiedriskais darbinieks Jānis Kukainis. PBLA priekšsēža vietnieces amatā ievēlēta muzikoloģe un Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens.

Kā savas nākamā gada prioritātes PBLA priekšsēža amatā Jānis Kukainis min šādus uzdevumus – veicināt Satversmes preambulas pieņemšanu Latvijā, sadarbībā ar Latvijas Republikas Saeimu un valdību panākt patstāvīgu atbalstu diasporas izglītības projektiem un sākt priekšdarbus nākamā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma rīkošanai Rīgā 2015. gadā. Tāpat par sava nākamā gada prioritātēm PBLA priekšsēdis izvirza – veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu pieteikšanos Latvijas pilsonībai un pēc vajadzības piedalīties informācijas koordinēšanā starp Ārlietu Ministriju, Centrālo vēlēšanu komisiju un diasporas organizācijām saistībā ar šogad gaidāmām Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām, kā arī turpināt veicināt vēlēšanu reformas Latvijā, atbalstot vēlēšanu reģistra izveidi un elektroniskās balsošanas ieviešanu.

PBLA šogad arī veicinās un atbalstīs otro PBLA Kultūras fonda zinātnisko konferenci, kas norisināsies Rīgā no 5. līdz 7. oktobrim, Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Konferences mērķis ir pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību latviešu diasporas kultūras aktivitātēm, to izvērtējumam un padziļinātai izpētei, diasporas pētniecībā aicinot aktīvāk iesaistīties arī Latvijas pētniekus, studentus un vidusskolēnus. Pirmā šāda PBLA Kultūras fonda rīkotā konference ar nosaukumu Trimda, kultūra un nacionālā identitāte notika 2004. gadā.

Uzziņai:

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis dzimis 1943. gada 12. jūnijā Rīgā, un šobrīd dzīvo Kalamazū, Mičiganas pavalstī ASV. Sinsinati universitātē ieguvis bakalaura grādu inženierzinātnēs – “Aerospace Engineering”, Tenesī universitātē ieguvis maģistra grādu inženieŗzinātnēs un Mičiganas štata universitātē maģistra grādu biznesa vadībā (MBA). Savā profesionālajā karjerā Jānis Kukainis strādājis vairākos aviācijas un autoražošanas uzņēmumos par projektu inženieri. Publicējis vairāk kā 20 zinātnisku rakstu, galvenokārt, par kaujas lidmašīnu aerodinamiku, vairāku patentu īpašnieks. Visilgāko karjeras posmu pavadījis strādājot autoražošanas uzņēmumā Ford, būdams šī uzņēmuma inženieris, kā arī Ford nākotnes modeļu projektu nodaļas un ražošanas nodaļas vadītājs. Pensionējies 1999.gadā.

Paralēli savai profesionālajai darbībai, Jānis Kukainis aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē. Strādājis par skolotāju Detroitas latviešu skolā, vadījis Latviešu apvienību Detroitā, bijis Latviešu fonda biedrzinis un kasieris. Tāpat Kukainis ir bijis Mičiganas Baltiešu komitejas priekšsēdētājs, latviešu centra “Gaŗezers” prezidents, un padomes priekšsēdis. Kukainis darbojies kā Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis un kā Apvienotās Baltiešu komitejas priekšsēdis ASV. Viņš pārstāvējis Amerikas latviešu apvienību PBLA valdē (ar pārtraukumu) kopš 1996. gada, un bijis PBLA vadītājs no 2002. līdz 2007. gadam un šajā amatā atkal ievēlēts 2012.- 2013. gadiem un no 2014.- 2015.gadiem.

Jānis Kukainis bija  NATO darba grupas vadītājs PBLA, aktīvi veicinot Latvijas uzņemšanu NATO. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķ., ar Viestura ordeņa I šķ., ar organizācijas Daugavas Vanagi zelta nozīmi un LR Aizsardzības ministrijas Atzinības goda zīmi. Saņēmis Ministru kabineta un Latvijas Ārlietu ministrijas atzinības rakstus. Precējies ar pedagoģi Aiju Kukaini, ģimenē izauguši trīs bērni – meita Ginta (advokāte ASV), un dēli – Roberts (direktors, ASV) un Matīss (advokāts Latvijā), un pieci latviski runājoši mazbērni.

PBLA priekšsēža vicepriekšsēde Lilija Zobens dzimusi 1950.gada 9.novembrī Halifaksā, Ziemeļanglijā, un šobrīd dzīvo Enfīldā, Lielbritānijā. 1972. gadā Lilija Zobens Londonas Universitātes King’s College ieguvusi bakalaura grādu muzikoloģijā, gadu vēlak Londonas Universitātes Pedagoģiskā institūtā mūzikas nodalā saņēmusi mūzikas pasniedzējas sertifikātu, savukārt 1977. gadā Londonas Universitātes King’s College – maģistra grādu etnomuzikoloģijā.

Lilija Zobens 20 gadus strādājusi kā lektore etnomuzikoloģijā Guildhall School of Music and Drama, paralēli tam pāris gadus strādājot par arhivāra asistenti Britu skaņu ierakstu krātuvē (British Institute of Recorded Sound) un Macmillan izdevniecībā piedaloties divu mūzikas leksikonu – The New Grove Dictionary of Music and Musicians un The New Grove Dictionary of Musical Instruments izstrādē.  Lilija Zobens kopā ar savu vīru Lezliju Īstu (Leslie East) 1993.gadā nodibinājuši mūzikas izdevniecību Rīgā  Musica Baltica (sākotnēji saukta par Novello Baltica). Strādājusi par lektori Brunel Universitātē, pasniedzot kursus etnomuzikoloģijā un analīzē, kā arī vadot universitātes kori. Kopš 2001. gada strādā Enfeld Arts Support Service kā vokāla pedagoģe vietējās vidusskolās, papildus tam kopš 2007. gada nodarbojas ar tulkošanas darbiem Latviešu mūzikas informācijas centra vajadzībām.

Kā soliste uzstājusies latviešu publikai Anglijā, Austrālijā, ASV, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā un Latvijā. Kopš 1976. gada apmāca un diriģē Londonas latviešu kori. Bijusi vairākkārtēja Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku, Eiropas un Vispasaules latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente un mūzikas nodaļas vadītāja. Mācījusi mūziku un dziedāšanu Londonas latviešu skolā un Eiropas Vasaras skolās. 2002.gada novembrī saņēmusi PBLA Kultūras Fonda Goda balvu par ilggadīgu un izcilu darbību latviešu mūzikas laukā.  2007. gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni.

Lilija Zobens kā Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā prezidija locekle darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, sākotnēji būdama kultūras nozares vadītāja, bet no 2009. gada – LNPL priekšsēde. Lilija Zobens ir Daugavas Vanagu mūža biedre, bijusi DV Fonda valdes locekle, revīzijas komisijas locekle, tagad, DV Londonas nodaļas valdes locekle. LNPL pārstāve Eiropas Latviešu Apvienībā un PBLA valdē un PBLA Kultūras fonda mūzikas nozares Eiropas referente. Laulībā ar Lezliju Īstu izaudzinājusi divas meitas.

Kontaktinformācija:
Jānis Andersons

PBLA Pārstāvniecības vadītājs
Tālr. +371 67282980
E-pasts: pbla-latvija@pbla.lv

Baltiešu centrs Annabergā 2013. gada 23. un 24. novembrī bija semināra norises vieta Kontinentālās Eiropas latviešu diasporas nedēļas nogales skolotājiem.

Semināru vēlā rudens pusē rīkoja Eiropas latviešu apvienība ar Latviešu valodas aģentūras, LR Izglītības un Zinātnes ministrijas atbalstu.

Doma par Kontinentālās Eiropas skolotāju kursiem virmoja gaisā jau labu laiku, jo, ir noteikti jautājumi, ko nevar paspēt izrunāt Skolotāju kursos, kas notiek vasarā. Turklāt atvaļinājumu laiks katram no mums iekrīt tik dažādā laikā…

Lai arī seminārs bija jaiesāk ar klusuma brīdi, pieminot bojāgājušos traģiskajā notikumā Rīgā, sagrūstot lielveikalam Maxima, gaisotne bija darbīga, draudzīga, skanīga, atbalstoša un ierosmēm bagāta.

Prieks, ka visi skolu skolotāji un dalībnieki bija rūpīgi sagatavojuši savus mājas darbus! Skolotājas no Minsteres, Luksemburgas, Bonnas, Berlīnes, Vircburgas, Freiburgas, Vīnes, Štutgartes un Briseles (no 9 skolām) bija sagatavojušas prezentācijas par savu darbu skoliņās. Visi klātesošie varēja gūt daudz skaidrāku priekšstatu par to, kā un kas darbojas citur.

Runājot par diasporas skolu mācību programmām, to nepieciešamību un īpatnībām, skolotājas varēja pārliecināties par to nepieciešamību, atsvaidzināt zināšanas par to sastādīšanas principiem un salīdzināt dažādu skoliņu programmas, lai pēc tam varētu izvērtēt un pilnveidot savu skolu mācību programmas.

Semināra daļā “Dalīta bēda ir pusbēda, dalīts prieks ir dubults prieks” darbs notika gan grupās, gan, t.s., palīdzības aplī. Katrs no klātesošajiem varēja dalīties ar sava darba veiksmes pusēm un lūgt padomu kolēģiem sarežģītās situācijās. Ceru, ka ierosinātie risinājumi būs noderīgi!

Aktīvam darbam mijoties ar skoliņu darbā noderīgām spēlēm un rotaļām, nemanot pienāca vēls vakars, kuram arī bija dots mājas darbs – katram skolotājam bija jāizvēlas viena sava mīļākā dziesma no plāšā latviešu dziesmu repertuāra un jāsagatavo viss nepieciešamais, lai visi semināra dalībnieki to varētu dziedāt bez aizķeršanās.

Tas vēl nav viss – katras skoliņas pārstāvji bija sagatavojuši nelielu ciema kukuli, lai pacienātu koleģus un vakara daļu padarītu vēl īpašāku.

Tā, sveču gaismā, skanot koklei, stabulei un dažādiem ritma instrumentiem, dziedājām, degustējām un priecājāmies par brīnišķīgo satikšanos…

Pēc spirdzinošā miega Annabergas ērtajās gultās, svētdienas rīts semināra dalībniekiem sākās ar zināmo un jaunatklāto elektronisko mācību resursu apzināšanu. Paldies Aijai Otomerei no LVA, par sagatavoto prezentāciju šai daļai! Daudzi skolotāji secināja, cik noderīgi ir dažādi tehniskie mācību palīglīdzekļi, strādājot ar mūsdienu bērniem.

Tādēļ likumsakarīgi bija seminarā izrunāt to, kā veicas ar noteikto kritēriju realizāciju LVA saņemtajam finansējumam 2013.gadam. Šāds finansējums ir ļāvis daudzām skoliņām iegadāties nepieciešamos mācību līdzekļus, arī IT aparatūru, apmaksāt apdrošināšanu un telpu īri. Radās arī ierosinājums, tomēr rast iespēju apmaksāt skolotājiem ceļa izdevumus, kas rodas mērojot ceļu uz un no skoliņām. Daudzām skoliņām, kur bērnu skaits ir salīdzinoši neliels, bet skolotāja dzīvesvieta tālu, tas tiešām būtu liels atbalsts.

Semināra noslēgumā, veicot kopsavilkumu un gūstot atgriezenisko saikni par semināru, skolotāji uzsvēra šādu semināru nepieciešamību arī nākotnē, jo, jau pēc šī semināra izveidojušās koleģiālās un draudzības saites iezīmēja vairākus kopprojektus – kultūras pasākumus, nometnes, viesošanās, ekskursijas, vēstuļu draugus…

Milzīgs paldies jāsaka Andrejam Urdzem ar komandu – mums viss ļoti patika un garšoja! Noteikti brauksim vēl!

Paldies jāsaka arī LVA, LR IZM, ELA ar kuru finansiālo atbalstu šis seminārs varēja notikt un Latviešu kopībai Vācijā, kura šo finansu daļu palīdzēja nokārtot līdz galam.

Un, protams, paldies mums, semināra dalībniekiem – par aktīvu līdzdarbošanos, atsaucību izbrīvējot laiku, mērojot ceļu līdz Annabergai, vedot sev līdz mūzikas instrumentus (paldies Liene, Evija, Iveta!), fotografējot (paldies Lita!) un visādi citādi palīdzot semināra norisē!

Autore: Daina Grase
Foto: Lita Hainovska

Rīgā, 2013. gada 21. novembrī

Atklāta vēstule

Ļoti cienījamai
Saeimas priekšsēdētājai
Solvitai Āboltiņas kundzei

Augsti godājamam
Ministru prezidentam
Valdim Dombrovska kungam

Augsti godājamam
Izglītības un zinātnes ministram
Vjačeslavam Dombrovska kungam

Augsti godājamam
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājam
Ilmāram Latkovska kungam 

Augsti godājamam
Latviešu valodas aģentūras direktoram
Jānim Valdmaņa kungam

Vēršos pie jums saistībā ar Latvijas valsts 2014. gada budžetā neiekļautajiem līdzekļiem diasporas izglītības neatliekamajām vajadzībām 63 tūkstošu latu apmērā (šīs summas sadalījums: LVL 26 000 – tiešais atbalsts diasporas nedēļas nogales skolām, LVL 14 700 – skolotāju semināru un kursu organizēšanai, LVL 10 000 – elektronisko mācību līdzekļu izstrādei latviešu valodas apguvei diasporā, LVL 8000 – latviešu valodas nometnei reemigrējušajiem bērniem, LVL 2500 – ceļa izdevumiem dalībniekiem šai nometnē no austrumu diasporas, LVL 1800 – viena latviešu valodas skolotāja atalgošanai austrumu diasporā).

Strādājot kopā ar Latviešu valodas aģentūru un tās priekšgājējiem kopš 2002. gada, PBLA un citas diasporas organizācijas ir attīstījušas labu sadarbības sistēmu, kas sekmīgi darbojusies visus šos gadus. 2013. gadā Latvijas valsts budžetā ar Latviešu valodas aģentūras starpniecību diasporas izglītības vajadzībām tika piešķirti 149 227 lati, kas šogad nosedza mūsu neatliekamās vajadzības izglītības jomā, bet 2014. gada budžetā šī summa izglītības atbalstam diasporā ir samazināta uz 117 411 latiem, neraugoties uz to, ka PBLA par papildu 63 tūkstošu latu patiesu nepieciešamību laicīgi un atkārtoti pirms valsts budžeta izskatīšanas informēja Izglītības un zinātnes ministriju, Latviešu valodas aģentūru un Saeimas deputātus.

Labs piemērs sekmīgai diasporas latviskās izglītības sistēmai ir aizvadītajā vasarā Rīgā notikušais pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Vairākums latviešu, kas šajā konferencē piedalījās un to rīkoja, ir trimdas sabiedrības sešdesmit gados sekmīgi uzturēto svētdienas skolu un vasaras nometņu absolventi, un šīs izglītības sistēmas rezultāts. Viņi ir neatsverams atbalsts mūsu valsts nākotnei šeit un ārzemēs. Patlaban cenšamies šo atbalstu turpināt.

Tomēr jānorāda, ka šodienas situācijā, kad valstij piederīgi un lojāli pilsoņi vispārējās globalizācijas dēļ ilgstoši uzturas ārpus Latvijas, ir nepieciešama daudz ciešāka Latvijas valsts institūciju un ārvalstu kopienu sadarbība. Daudzo paaudžu nomaiņa „vecajā” trimdas sabiedrībā un no Latvijas pēdējos divdesmit gados aizbraukušo iedzīvotāju nespēja ātri integrēties vietējā latviešu sabiedrībā, kā arī ekonomiska rakstura šķēršļi  diemžēl atstāj ievērojamu ietekmi uz latviešu valodas apguves kvalitāti un latviskuma vērtību ieaudzināšanas iespējām jaunajās paaudzēs ārpus Latvijas. Iepriekš minētās budžeta pozīcijas domātas pašiem svarīgākajiem un sevi pierādījušiem pasākumiem, nodrošinot daudzām latviešu ģimenēm to ārkārtīgi nepieciešamo un būtisko sajūtu, ka viņu valstspiederības un latviskuma centienus atbalsta gan Latvijas valsts, gan ārvalstīs dzīvojošo latviešu organizācijas.

Pēdējos gados Latvijas valsts izstrādājusi gan Nacionālās attīstības plānu, gan tikušas pieņemtas pamatnostādnes diasporas jautājumos. Tāpēc jo neizprotamāka ir nespēja mūsu valsts budžetā atrast vitāli un minimāli nepieciešamos līdzekļus diasporas izglītības neatliekamajām vajadzībām, samazinot diasporas izglītībai piešķirto līdzekļu apjomu. Tas liecina par stratēģiskās domāšanas deficītu. Diemžēl, ārvalstīs dzīvojošo latviešu acīs šis mūsu valsts solis izskatās pēc nevērīgas, nenopietnas un ilgtermiņā darboties nespējīgas politikas attiecībā pret svarīgāko potenciālās reemigrācijas sastāvdaļu – latviešu bērniem ārvalstīs un viņu latvietības un valstspiederības saiknes uzturēšanu.

Lūdzu jūs informēt PBLA par iespējām pārskatīt 2014. gada budžetu par labu trūkstošajiem līdzekļiem diasporas latviskajai izglītībai.

Ar patiesu cieņu –

Jānis  Kukainis

PBLA priekšsēdis

Latvieši visā pasaulē savās domās un sirdīs ir kopā ar Zolitūdes traģēdijas upuru ģimenēm.

Sērās –
Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība

Par godu Latvijas 95. dzimšanas dienai ir izveidota Roberta Zuikas tautasdziesmu krājuma Lakstīgala mobilā aplikācija. Tajā Latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents ir apkopojis pazīstamāko latviešu tautasdziesmu zelta fondu. Vairāk kā 100 tautasdziesmu vārdus un notis ir iespējams ērti atrast gan pēc alfabēta, gan meklējot pēc nosaukuma.

Tautasdziesmas saliedēja Roberta Zuikas diriģēto leģionāru kori kara laikā, un tās spēj vienot latviešu tautu jebkuros laikos. Roberts Zuika aizvien ir rosinājis skolas bērnus un jauniešus mācīties savas tautasdziesmas, tādēļ pirms vairāk kā 10 gadiem ar labvēļu palīdzību Latvijas skolām un latviešu skoliņām ārzemēs tika nosūtīti vairāk nekā 25 tūkstoši tautasdziesmu krājuma Lakstīgala grāmatiņu.

Aizvadītajā gadā sarunā ar PBLA priekšsēdi Jāni Kukaini un vēstnieku Rolandu Lappuķi Roberts Zuika izteica vēlēšanos, lai tautasdziesmu krājuma grāmatiņa Lakstīgala būtu pieejama 21. gadsimta latviešu jaunatnei piemērotākā veidā, proti, mobilajos telefonos.

Ar Daugavas Vanagu Vācijā un interaktīvās aģentūras CUBE Mobile atbalstu esam to īstenojuši un bez maksas piedāvājam to ikvienam ikdienas lietošanai!

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) biedru organizācijas 2013. gadā PBLA balvu piešķīrušas Valentīnei Lasmanei Zviedrijā par Latviešu Centrālās padomes darbības un 1944./1945. gada bēgļu laivu kustības dokumentēšanu, par ilggadēju latviešu valodas un kultūras kopšanu.

Lasītājiem Valentīnes Lasmanes vārds nebūs svešs, viņa joprojām bieži publicē rakstus, naski uzraksta par Stokholmas latviešu sarīkojumiem, vai recenzē kādu grāmatu.  Viņas lielais devums latviešu vēstures bibliogrāfijā ir ar nosaukumu Pāri jūrai (1990), kur sakopotas bēgšanas aculiecinieku liecības. Šai sakarā viņa arī intervēta un devusi padomus Zviedrijas televīzijas garfilmai Pēdējā laiva uz Jūrkalni (Sista baten till Jurkalne) kas iznāca 2001. gadā Ulles Hegera (Olle Hager) režijā.  Filma Zviedrijas televīzijā rādīta trīs reizes, kā arī demonstrēta Norvēģijā, Somijā un Latvijā.  V. Lasmane arī atkārtoti sniegusi intervijas par šo latviešu vēstures posmu Zviedrijas laikrakstos un sadarbojusies ar Latvijas pētniekiem, kas interesējušies par trimdu, bet kas varbūt pats svarīgākais, viņa par šiem vēstures tematiem mācījusi un stāstījusi latviešu jauniešiem un skolas bērniem. Runa ir par vairākām paaudzēm latviešu jauniešu gadu desmitu gaitā, kas no viņas stāstiem guvuši priekšskatu par visnotaļ būtiskām Latvijas vēstures norisēm, kas latviešu jaunajai paaudzei ļāvis labāk saprast iemeslus un apstākļus, kādēļ ir šī tautas daļa, kas kā svešinieki dzīvo ārpus Latvijas.

V. Lasmanes spalvai pieder arī mācību grāmata zviedriem, kas vēlas iemācīties latviešu valodu – Larobok i lettiska (Mācību grāmata latviešu valodā, 1980), bieži izmantota un arvien vēl aktuāla, līdz ar latviešu valodas gramatikas grāmatu zviedru valodā – Oversikt over lettisk gramatik (Latviešu gramatikas pārskats, 1980).  Abas mācību grāmatas joprojām lieto gan universitātē un pieaugušo izglītības kursos, gan arī privāti.  Šīs grāmatas divos iespiedumos izdotas atkārtoti. Bet paidagoģe Lasmane arī sastādījusi grāmatu  A Course In Modern Latvian (izdevējs – Amerikas latviešu apvienība, 1985) un Latviešu-zviedru sarunvārdnīcu (1993).

Daudz būs to zviedru, kas dažādu iemeslu dēļ gribējuši iemācīties latviešu valodu un, ar galvas mājienu atpazīdami V. Lasmanes vārdu, atcerēsies, kā gājuši pie viņas to darīt.  Taču jau bēgļu nometnēs Zviedrijā viņa no pašiem pirmsākumiem strādāja par skolotāju ar latviešu bēgļu bērniem.  Ar laiku radās doma par vasaras skolu un V. Lasmane bijusi viena no Eiropas Vasaras skolas (EVS) ierosinātājām, tās pamatlicēja, un skolotāja.  Viņa arī mācījusi Minsteres Latviešu ģimnāzijā (MLĢ) 1983./84. gadā, kur vadīja valodas mācības gan abitūrijas klasei, gan latviski nepratēju klasei.

Arī Valentīnes Lasmanes darbs latviešu kulturālajā un sabiedriskajā jomā ir ievērojams.  Viņa ierosināja un noorganizēja Rūdolfa Blaumaņa piemiņas plāksnes izveidošanu un svinīgo atklāšanu Blaumaņa nāves vietā Puhkaharju sanatorijā Somijā 1988. gadā ar dalībniekiem no Francijas, okupētās Latvijas, Zviedrijas un Somijas.  Viņas iniciatīva bija 1996. gadā ierosināt un nodibināt Annas Dagdas piemiņas fondu, kuru viņa vēlāk arī vadīja.  Viņas pārraudzībā tika izdoti Annas Dagdas kopotie raksti (2001-2005).  Annas Dagdas piemiņas fonds joprojām pastāv un darbojas Latvijā, ik gadu apbalvojot jaunus dzejniekus.

V. Lasmane tulkojusi igauņu autora R. Kolka vēsturisko romānu Pagastveču mantojums no zviedru valodas latviski, kā arī Ulles Hegera (Olle Hager) vēsturisko romānu Smieties tu varēsi Sibīrijā (1994).

Polītiski nozīmīgs darbs bija okupētajā Latvijā apcietinātajai Lidijai Doroņinai panākt patvēruma tiesības Zviedrijā.  Lidiju Doroņinu apcietināja 1983. gadā un V. Lasmane par viņu iestājās pie Zviedrijas imigrācijas departamenta, sadarbojoties ar Amnesty International grupām Francijā un Norvēģijā, ar baptistu centru ASV, PBLA un citām organizācijām. 1990. gadā L. Doroņina varēja atbraukt uz Zviedriju un plaši stāstīt par savu pieredzi.

V. Lasmane ir bijusi aktīva daudzās Zviedrijas trimdas organizācijās, piemērām, Mākslas veicinātāju biedrībā (sekretāre 1980-82), Baltiešu Institūtā (latviešu nodaļas palīdze konferencēs 1980-92), Baltiešu humānistu apvienībā (latviešu sekcijas vadītāja 1988-2001) un gleznotāja Valdmaņa fonda valdē. Viņa Zviedrijas Latviešu pensionāru biedrībā referējusi par Al. Čaku, V. Ginteru, J. Klīdzēju un par trimdas attīstību, darbojusies Latviešu palīdzības komitejā, Latviešu Nacionālajā fondā u.c.  Viņa raksta apskatus un recenzijas par Zviedrijas latviešu sarīkojumiem laikrakstā Brīvā Latvija.

Valentīne Lasmane ir dzimusi 1916. gadā un vēl 97 gadu vecumā darbojas Zviedrijas latviešu sabiedrībā un bauda gan senāko trimdinieku, gan to latviešu, kas pēdējos gados ieceļojuši Zviedrijā, dziļu cieņu.

Foto: Valentīne Lasmane ar Latvijas vēstnieku Zviedrijā Gintu Jegermani Sokholmā 2013. gada 16. novembrī, PBLA balvu saņemot; foto autors Raitis Freimanis

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) sveic visus latviešus plašajā pasaulē Latvijas valsts proklamēšanas 95. gadskārtā!

18. novembris vieno mūs visus – kaut tālu no dzimtenes un tēvzemes, ik gadu šai dienā jūtam īpašu lepnumu un prieku sirdī par savu latvietību un savu brīvu valsti. Tomēr arī pēc 22 atjaunotā valstiskuma gadiem mūsu darbs Latvijas brīvības nostiprināšanā nav beidzies. Viena no lielākajām mūsu atbildībām joprojām ir latviešu kopības saglabāšana ārzemēs. Jo vairāk izklīstam pasaulē, jo ciešāk mums jāsadarbojas, jo vairāk sadarbosimies, jo ciešākas kļūs latviešu saites pasaulē. Mēs esam daudz sasnieguši, bet ļoti daudz vēl darāmā. Arī tālu no tēvzemes būdami, mēs ikviens varam pielikt roku svētīgajā darbā Latvijas brīvības stiprināšanā un tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā. Šim apsveikumam pievienojam video aicinājumu, kā latvieši visā pasaulē var iesaistīties Latvijas labklājības celšanā: http://www.youtube.com/watch?v=kibLTGaknuA

Apņemsimies to šajā mūsu valsts dzimšanas dienā, vēlot saules mūžu Latvijai!

Jānis Kukainis
PBLA priekšsēdis