Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras Fonds (PBLA KF) atgādina, ka vēl divas nedēļas (līdz 2015. gada 1. martam) iespējams iesniegt pieteikumus PBLA KF atbalsta saņemšanai kultūras, izglītības un jaunatnes projektiem.
Kopējā Kultūras fonda kultūras, izglītības un jaunatnes projektu atbalstam piešķirtā summa ik gadu ir ap 20 000 ASV dolāru. Projektu pieteikuma veidlapas un informācija par iepriekšējos gados PBLA KF atbalstītajiem projektiem atrodama PBLA mājas lapā Kultūras fonda sadaļā. Kultūras fonds atgādina, ka, ja līdzekļu pieprasījums pārsniedz ASV $1000, iesniegumam jāpievieno detalizēts plānoto izdevumu apraksts. Visiem pieprasījumiem jāpievieno vismaz divas (2) atsauksmes vēstules.
Visi līdzekļu pieprasījumi iesūtami elektroniski līdz 2015.gada 1.martam, adresējot tos PBLA Kultūras fonda vadītājai Vijai Zuntakai Bērziņai (e-pasts:vija@berzinsdesign.
4. janvārī Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) izpilddirektore Anta Spunde un Eiropas diasporas izglītības koordinators Māris Pūlis tikās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu diasporas izglītības aktuālākos jautājumus. Ministre tika iepazīstināta ar diasporas audzēkņu sasniegumiem, diasporas skolotāju aptaujas rezultātiem un iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanā.
PBLA IP pārstāvji ministrei nodeva pateicību no diasporas izglītības organizācijām par 2014. gadā no valsts budžeta saņemto finansiālo atbalstu diasporas skolu darbības un izglītojošo pasākumu nodrošināšanai, uzsverot nepieciešamību 2015. gadā finansējumu saglabāt un palielināt proporcionāli skolēnu skaita pieaugumam ārvalstīs. Tāpat tika uzsvērta līdzšinējā veiksmīgā sadarbība ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) diasporas izglītības vajadzību nodrošināšanā.
Turpmākajā sarunā tika apspriesta nepieciešamība definēt valsts nostāju saistībā ar diasporas izglītības turpmākās attīstības jautājumiem, iekļaujot to Izglītības un zinātnes ministrijas veidotajās izglītības pamatnostādnēs nākamajiem gadiem, tika uzsvērta vajadzība veidot tālmācības programmu, kas būtu piemērota skolēniem (un atbalstoša skolotājiem) gan latviešu nedēļas nogales skolās, gan atsevišķiem indivīdiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu, kultūru, vēsturi un literatūru jebkurā kontinentā.
Līdzšinējā apkopotā informācija liecina, ka Latvijā ir vairāk kā 70 mācību iestādes, kas piedāvā tālmācības pakalpojumus. Diemžēl diasporas skolēnu mācību mērķiem neviena no tām nav piemērojama bez ievērojamu izmaiņu veikšanas, jo šīs programmas piedāvā Latvijas izglītības sistēmai atbilstošus materiālus un bieži – pilnu Latvijas izglītības programmu.
Pēc aptuveniem datiem, 2014./2015. mācību gada sākumā diasporas latviešu nedēļas nogales skolās ārpus Latvijas zināšanas apgūst ap 3 000 bērnu un jauniešu, tie ir tikai 10 % no kopējā ārzemēs reģistrēto bērnu skaita. Šie dati liecina, ka dažādu apstākļu dēļ ne visas ārpus Latvijas dzīvojošās ģimenes apmierina latviešu nedēļas nogales skolu piedāvājums ārzemēs.
Sarunas noslēgumā abas puses vienojās par turpmāku regulāru sadarbību diasporas izglītības jautājumu risināšanā.
Foto (no kreisās): Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) izpilddirektore Anta Spunde, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un Eiropas diasporas izglītības koordinators Māris Pūlis
Informāciju sagatavoja Anta Spunde, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes izpilddirektore; tālrunis 6728 2980; e-pasts: anta.spunde@pbla.lv
Šodien, 7. janvārī, Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktors Jānis Valdmanis, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdim Jānim Kukainim piedaloties, pasniedza Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles parakstītu Atzinības rakstu Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas metodiķei – diasporas projektu koordinatorei Aijai Otomerei. Šo augsto apbalvojumu Aija Otomere saņēma par nozīmīgu ieguldījumu diasporas latviskās izglītības nodrošināšanā.
Kopš 2012. gada Aija Otomere ir diasporas projektu koordinatore Latviešu valodas aģentūrā un savus pienākumus vienmēr pildījusi ar izcilu rūpību, pienākuma apziņu un pēc labākās sirdsapziņas. Aijas pārziņā ir daudzi ar diasporas izglītību saistītie projekti, kas īstenoti sadarbībā ar LVA. Kā svarīgākos var minēt diasporas skolotāju seminārus, vasaras nometnes diasporas un reemigrējušiem bērniem, finansējuma un mācību materiālu piešķīrumu skolām ārpus Latvijas, palīdzību un pārraudzību mācību materiālu izveidē un to satura saskaņošanu ar diasporas pārstāvjiem un līgumu koordinēšanu un slēgšanu ar apakšuzņēmējiem , kas nodrošina LVA veikto iepirkumu īstenošanu diasporas projektos.
Diasporas izglītības organizācijas un latviešu skolas ārzemēs Aiju labi pazīst un zina, ka Aija profesionāli veic gan ikdienas pienākumus, gan risina darba gaitā radušās sarežģītākas problēmas. Aijas izsūtītās diasporas izglītības jaunākās ziņas ārzemēs tiek gaidītas ar lielu nepacietību. Arī Aijas padomi un ieteikumi diasporas skolām ir augsti novērtēti.
PBLA vārdā sirsnīgi sveicam Aiju Otomeri ar augstā apbalvojuma saņemšanu un ceram uz tikpat veiksmīgu sadarbību nākotnē!
Foto: Atzinības rakstu Aijai Otomerei pasniedzot. No kreisās: Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktors Jānis Valdmanis, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Jānis Kukainis, PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde, LVA diasporas projektu koordinatore Aija Otomere, PBLA pārstāvniecības Rīgā vadītājs Jānis Andersons un LVA direktora vietniece Dace Dalbiņa
Informāciju sagatavoja: Anta Spunde, PBLA Izglītības padomes izpilddirektore
PBLA balvu 2014. gadā saņem Guntis Šmidchens
Attēlā: Amerikas latviešu apvienības biroja vadītājs Raits Eglītis, Vašingtonas Universitātes asociētais profesors Dr. Guntis Šmidchens, Pasaules brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) balva šogad piešķirta Vašingtonas Universitātes asociētajam profesoram Dr. Guntim Šmidchenam par Baltijas studiju programmas izveidi Vašingtonas Universitātē un viņa nozīmīgo ieguldījumu latviešu, igauņu un lietuviešu kultūras un izglītības veicināšanā.
Lielā mērā pateicoties tieši folklorista un valodnieka Gunta Šmidchena ieguldītajam darbam un neatlaidībai Vašingtonas Universitātē jau 20 gadus darbojas Baltijas studiju programma, kuru pa šiem gadiem absolvējuši vairāk nekā 300 studentu. Gunta Šmidchena vadībā tā šobrīd piedāvā studentiem 30 dažādus lekciju kursus ne tikai latviešu, lietuviešu un igauņu valodā, literatūrā un folklorā, bet ir arī veicinājusi Baltijas valstu tematikas integrēšanu Vašingtonas Universitātē piedāvātajās politiskās zinātnes, vēstures un mūzikas programmās. Jāatzīmē, ka Baltijas studiju programmas atbalstam universitātē ir izveidots īpašs noguldījumu fonds, kurā 2013.gada vasarā bija uzkrāti 2,5 miljoni ASV dolāru.
Vašingtonas Universitātes bibliotēkas Slāvu un Baltu literatūras krājuma vadītājs Maikls Biggins izceļ Gunta Šmidchena ieguldījumu ne tikai Baltijas studiju programmas izveidē, bet arī ievērības cienīga baltiešu akadēmiskās literatūras krājuma izveidē. Kā to norāda Biggins, lielā mērā pateicoties Šmidchena neatlaidīgajam darbam baltiešu kolekcija Vašingtonas Universitātes bibliotēkā esot izaugusi no trīs maziem plauktiem 1994.gadā līdz vienai no bagātākajām baltiešu iespieddarbu kolekcijām ASV, kas šobrīd ietver vairāk nekā 24,000 iespieddarbu. „Pateicoties viņa vīzijai, entuziasmam un pūlēm, Vašingtonas Universitātē ir izveidots pirmklasīgs Ziemeļamerikas mēroga zinātniskās literatūras krājums latviešu studijās, kas tiek ļoti plaši izmantots Vašingtonas Universitātē un no kura regulāri informāciju smeļas pētnieki un studenti no viena Amerikas krasta līdz otram,“ piebilst Maikls Biggins.
Pirms desmit gadiem pēc Gunta Šmidchena ierosinājuma Vašingtonas Universitātes Mūzikas departaments pievērsās baltiešu kora mūzikas studijām, kas rezultējies vairākās koncertturnejās pa Baltijas valstīm ar baltiešu kormūzikas repertuāru. 2010.gadā Vašingtonas Universitātes koris dziedājis toreizējam Latvijas valsts prezidentam Valdim Zatleram, pēc kā saņēmis uzaicinājumu uzstāties Latvijas prezidenta pilī 2011.gadā. Pērn koris piedalījās XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos Rīgā. Universitātes mācībspēki un studenti studiju ietvaros arī veic oriģinālpētījumus par latviešu un baltiešu komponistu darbu un regulāri aicina pie sevis baltiešu komponistus, tādā veidā padarot Vašingtonas Universitāti par nozīmīgu baltiešu kormūzikas studiju centru. Kormūzika ir bijusi īpaši tuva pašam Guntim Šmidchenam, kuras īpašo nozīmi Baltijas valstu vēsturē analīzējis un aprakstījis savā 2014. gadā izdotajā grāmatā „The Power of Song – Nonviolent National Culture in the Baltic Singing Revolution“. Gadu gaitā Šmidchens ir publicējis rakstu sēriju par starptautiskās folkloristikas vēsturi un baltiešu nacionālajiem varoņiem, angliski tulkojis Imanta Ziedoņa dzejoļu ciklu “Motocikls“, tādā veidā veicinot latviešu un Latvijas kaimiņtautu kultūras izpēti un atpazīstamību starptautiskā mērogā. Baltijas valstu studiju popularizēšanas misiju Šmidchens pildījis gan strādājot universitātē, gan 2009.gadā uz diviem gadiem kļūstot par Baltijas studiju veicināšanas apvienības (Association for Advancement of Baltic Studies) prezidentu.
Šmidchens darbojies kā mācībspēks ne tikai Vašingtonas Universitātē, bet arī desmit ASV universitāšu izveidotajā Baltijas studiju vasaras institūtā (Baltic Studies Summer Institute), kas nodrošina interesentiem latviešu, lietuviešu un igauņu valodas apguves iespējas intensīvos valodas kursos deviņu nedēļu garumā. Viņa devumu novērtē arī Amerikas latviešu sestdienas un svētdienas skolas. „Dr. Šmidchena ieskati un atbalsts Amerikas latviešu apvienības izglītības programmai ar valodas pārbaudījumu ieviešanu arī pamatskolas līmeņa bērniem ir bijis neatsverams atbalsts mūsu pamatskolas skolēniem un jauniešiem,“ paskaidro Amerikas latviešu apvienības priekšsēde Anita Bataraga.
Pats Guntis Šmidchens skolojies Northwestern Universitātē, kur viņš 1985.gadā ieguva bakalaura grādu lingvistikā, un Indianas Universitātē, kur viņš 1996. gadā ieguva doktora grādu folkloristikā. Par darbu Vašingtonas Universitātē un par draudzības veicināšanu starp ASV un Baltijas valstīm Guntis Šmidchens iepriekš apbalvots ar Latvijas Atzinības krustu (IV pakāpe) un Igaunijas Māras zemes krustu (IV pakāpe).
Pasaules brīvo latviešu apvienības valde, tiekoties Rīgā, 2014. gada 8. – 10. oktobrī:
1) pateicas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, kultūras ministrei Dacei Melbārdei un Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniekam Pēterim Elfertam par dalību PBLA valdes sēdes atklāšanā;
2) pateicas PBLA rīkotās kultūras konferences „Latvija ārpus Latvijas” sadarbības partneriem: Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai, Vidzemes koncertzālei „Cēsis”, Rīgas 6. vidusskolai, Latvijas Nacionālajam arhīvam, Rīgas Latviešu biedrībai, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, Latvijas Republikas Kultūras ministrijai un visiem dalībniekiem;
3) sveic visus jaunievēlētos 12. Saeimas deputātus un vēl tiem godprātīgi strādāt Latvijas valsts labā;
4) aicina Latvijas Republikas Saeimu izveidot nacionālu un noturīgu valdību, kas par prioritātēm šobrīd izvirzītu Latvijas valsts drošību, enerģētisko neatkarību no Krievijas un ekonomisko labklājību;
5) aicina Latvijas Republikas valdību un Saeimu panākt divu procentu piešķiršanu no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzībai visdrīzākajā laikā;
6) izsaka līdzjūtību Ukrainas tautai par vairāku tūkstošu dzīvību zaudējumu un pauž savu atbalstu Ukrainas valstij tās cīņā, aizstāvot demokratiskās vērtības un savas valsts teritoriālo integritāti;
7) pārstāvot latviešus visā pasaulē, kategoriski nosoda Krievijas agresiju Ukrainā un uzskata mēģinājumus mainīt pastāvošās robežas Eiropā kā draudus arī Latvijas Republikas drošībai un neatkarībai;
8) aicina Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un valdību sadarboties ar Eiropas Savienības institūcijām un NATO, lai stiprinātu Latvijas valsts austrumu robežu;
9) aicina PBLA dalīborganizācijas vērsties pie savu mītņu zemju valdībām, sniegt Latvijai finansiālu un tehnisku atbalstu mūsu valsts austrumu robežas stiprināšanai, kas vienlaikus ir arī ES un NATO robeža;
10) aicina latviešu sabiedriskās organizācijas aktīvi turpināt nacionālpolitisko darbu savās mītnes valstīs, lai atbildētu jaunajai ģeopolitiskajai situācijai Eiropā;
11) izsaka pateicību Latvijas valdībai par līdzšinējo financiālo atbalstu diasporai izglītības un kultūras jomās un lūdz šo financējumu paredzēt arī turpmāk, proporcionāli to palielinot atbilstoši skolu skaita un kultūras aktivitāšu pieaugumam mītnes valstīs;
12) iesaka Izglītības un zinātnes ministrijai ņemt vērā diasporas izglītības sistēmas specifiskās vajadzības un veidot piemērotu tālmācības programmu diasporas bērniem, apmācības programmas vietējās vispārizglītojošās skolās un izveidot izglītības darbinieka posteni Latvijas Republikas vēstniecībās Apvienotajā Karalistē un Īrijā;
13) aicina Latviešu valodas aģentūru, sadarbojoties ar Latvijas valsts institūcijām, izveidot komisiju, kas izskatītu ārzemju vietvārdu un personvārdu latviskošanu, saglabājot pareizo vietējo izrunu;
14) aicina Latvijas valdību un Kultūras ministriju uzturēt latviešu kultūras un dziesmu svētku tradīciju pasaulē, atbalstot Eiropas Latviešu kultūras svētkus Briselē 2015. gada jūnijā, gaidāmās Latviešu kultūras dienas Sidnejā, Austrālijā 2014. gadā un dziesmu svētkus San Hozē, ASV, 2015. gadā;
15) aicina latviešu organizācijas pasaulē atbalstīt centienus veidot archīvus, lai saglabātu trimdas vēsturi;
16) atbalsta Latvijas valdības centienus veicināt Rietumvalstu ieguldījumus Latvijā banku privatizācijas, enerģētiskās neatkarības un citās ekonomiski svarīgās nozarēs, lai veicinātu valsts ekonomisko un politisko stabilitāti;
17) aicina Latvijas institūcijas izveidot vasaras prakses vietas jauniešiem no diasporas, lai viņiem būtu iespēja uz laiku Latvijā dzīvot, tādā veidā veicinot viņu izpratni par Latviju un stiprinot viņu latvisko identitāti;
18) ar pateicību piemin Elmāra Freiberga dāsno testamentāro novēlējumu Latvijas Brīvības fondam, kas atbalstīs PBLA darbību nākotnē.
Valsts prezidenta uzruna gadskārtējā PBLA sēdē, skat. saiti:
Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs,
augsti godājamais ārlietu ministra kungs,
ļoti cienījamā kultūras ministres kundze,
ekselences, dāmas un kungi!
Sākšu ar atzinības izteikšanu – mūsu sadarbība ar galvenajiem partneriem Latvijas valdībā – ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Kultūras ministriju aizvadītā gada laikā kļuvusi vēl ciešāka un labāka.
Atzinības vārdi sakāmi arī par mūsu sadarbību parlamentārajā līmenī ar Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska kunga līdz šim vadīto Sabiedrības saliedētības komisiju.
Šobrīd PBLA valdei un tās dalīborganizācijām pirmā proritāte ir mūsu valsts drošība. Līdzīga rūpe ir visai latviešu tautai.
Tieši pirms 70 gadiem, 1944. gada rudenī, es viena gada vecumā kopā ar savu tanti, sarkanarmijai tuvojoties Rīgai, atstāju Latviju. Latviešu politiskajai trimdai šoruden aprit 70 gadu. Un tagad, pēc 70 gadiem mēs, Latvija, nevien jūtamies, bet esam reāli atkal apdraudēti.
Latvija jau 23 gadus ir neatkarīga valsts, pilntiesīga NATO un Eiropas savienības dalībniece. Trimda palīdzēja Latvijai atgūt neatkarību, palīdzēja panākt Latvijas dalību NATO. Šai kontekstā īpaši svarīgs bija Amerikas Savienoto Valstu, mūsu drošības garanta, atbalsts.
ASV latvieši, koordinācijā ar Latvijas Ārlietu ministriju pirms 10 gadiem veica vairākas atbalsta akcijas, ieskaitot ASV kongresmeņu un senatoru lobēšanu.
No viņu puses vienmēr mums bija divi jautājumi:
- „Will they fight;
- Will they pay their fair share.”
Proti – vai latvieši cīnīsies un vai viņi būs ar mieru maksāt dalības maksu par savu aizsardzību.
Šogad, kad mūsu valsts piedzīvo lielāko drošības krīzi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, šie divi jautājumi ir kļuvuši aktuālāki, nekā jebkad agrāk.
Nupat, 4. septembrī, Kalamazū Latviešu biedrība rīkoja tikšanos ar ilggadīgo baltiešu interešu aizstāvi kongresmeni Fredu Aptonu (Fred Upton), ASV kongresa Enerģētikas un tirdzniecības komitejas vadītāju. Starp citu, šī komiteja ir viena no ietekmīgākajām ASV Kongresa Pārstāvju palātā, un tā atbalsta ASV sašķidrinātās gāzes eksportu uz Austrumeiropu un gāzes termināla būvi Baltijā. Savu uzrunu latviešiem Freds Aptons sāka, salīdzinot Latvijas situāciju ar Ukrainu un uzsverot, ka Latvija ir daudz drošākā situācijā, jo tā ir NATO dalībvalsts. Viņš piebilda, ka zinot, ka Latvija ir uzticams ASV cīņu biedrs Afganistānā un Irākā, bet tūdaļ vaicāja: „Kur ir jūsu solītie 2 procenti savas valsts aizsardzībai?” Šādu jautājumu mums regulāri uzdod ASV politiķi.
Šajā PBLA valdes sēdē tiks pārunāts, ko mēs ārzemēs jau daram un kas būs nākotnes devums mūsu valsts drošības nostiprināšanā.
Varu teikt, ka PBLA dalīborganizācija – Amerikas Latviešu Apvienība – patlaban izdod aptuveni 5 procentus no sava budžeta Latvijas un Baltijas valstu drošības interešu lobēšanai ASV.
Amerikas Latviešu Apvienība financē Apvienoto Baltiešu komiteju un līdzdarbojas tajā, lobējot ASV Senāta pārstāvju daudz plašāku dalību Baltiešu atbalsta grupā. Tādu pat lobiju darbu Amerikas Latviešu Apvienība veic ASV Kongresa Pārstāvju palātā, kur Baltijas atbalsta grupa beidzamajā laikā augusi ar 25 klātpienākušiem kongresmeņiem.
Latviešu organizācijas ārzemēs ir rīkojušas vairākas vēstuļu akcijas, piemēram Baltic American Fredom League (Baltiešu Amerikas Brīvības Līga), ko vada bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Valdis Pavlovskis, ir paudusi viedokli sabiedrībai, lai Francija Krievijai nepārdod Mistral karakuģus, bet lai NATO tos atpērk.
Tāpat kopā ar poļiem, ukraiņiem un citu tautu pārstāvjiem, ko māc bažas par mūsu austrumu kaimiņa rīcību, esam aktīvi dalībnieki Centrālās un Austrumeiropas Koalīcijā, kas ir nevalstiska organizācija Vašingtonā.
Līdzīgu lobiju darbu savās mītņu zemēs ir veikusi arī Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā un Eiropas Latviešu apvienība Eiropā, NATO dalībvalstīs.
Vēlos uzsvērt, ka mēs, Latvijas valsts, nedrīkstam zaudēt Latvijas kā uzticama NATO sabiedrotā reputāciju.
No vienas puses mēs sūdzamies, ka esam apdraudēti, bet paši valstiskā līmenī neveltām pienācīgu uzmanību savai drošībai un pat neturam šai jomā dotos solījumus.
Esošajā drošības krīzes situācijā sešu gadu pakāpenisks aizsardzības izdevumu kāpinājums līdz 2 procentiem noteikti nav pieņemams.
Valdībai un parlamentam ir jāgādā, ka tiek piešķirts financējums Aizsardzības ministrijas visagresīvākajam plānam, kas panāk visdrīzākajā iespējamā laikā mūsu valsts aizsardzības budžeta pieaugumu līdz diviem procentiem.
Trešās neatkarības mums vairs nebūs. Drošība ir mūsu valsts alfa un omega.
Pakavēšos pie jautājuma par PBLA un valdības sadarbību mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Mūsu galvenais partneris šai jomā ir Ārlietu ministrija.
Patlaban ir notikušas dažas pārmaiņas, proti, līdzšinējais sekmīgais vēsnieks sadarbībai ar diasporu Rolands Lappuķes kungs ir iecelts par Latvijas vēstnieku Eiropas padomē, un viņa vietu ieņēmis vēstnieks Pēteris Elferta kungs, ko mēs visi labi pazīstam kopš viņa darba PBLA 90-to gadu sākumā un vēlāk kā Latvijas vēstnieku Īrijā.
Šogad pensionēsies ilggadējā PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņas kundze, un tamdēļ arī PBLA ir zināmā pārejas posmā.
Neraugoties uz gaidāmajām pārmaiņām PBLA iekšienē, nemainīga ir mūsu vēlme un gatavība atbalstīt Latvijas valsts pamatu stiprināšanu kā drošības, tā tautsaimniecības izaugsmes jomā.
2013. gada Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku laikā Latvijā notikušais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums pulcēja vairāk nekā 350 dalībnieku no 21 valsts.
Pēc šī notikuma „latiņa ir uzlikta ļoti augstu”. Šobrīd strādājam pie modeļa, lai iesākto projektu turpinātu.
Jau esmu ticies ar vēstnieku Pēteri Elferta kungu, un varu teikt, ka PBLA turpinās iespējamo līdzdalību, lai veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību.
Īsi par sadarbību izglītības jomā.
2014. gads diasporas izglītībai bijis notikumiem bagāts un to caurvij aktīva un sekmīga PBLA Izglītības padomes sadarbība ar vairākām valsts institūcijām, it sevišķi ar Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē esošo Latviešu valodas aģentūru.
Esam noslēguši sadarbības līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju. Mūsu Izglītības padomes rīkotie diasporas skolotāju kursi ir atzinīgi novērtēti.
Par ļoti nozīmīgu uzskatāms triju gadu atbalsts no Kultūras ministrijas budžeta fondiem 3×3 ģimeņu nometnēm Latvijā un visā pasaulē. Ļoti ceram, ka pirms trīsdesmit trim gadiem trimdā aizsāktajai un ļoti iedvesmojošai Līgas Rupertes idejai – 3×3 nometņu kustībai – valsts atbalsts turpināsies arī ilgtermiņā.
Arī Sabiedrības integrācijas fonda pārziņā esošās diasporas un Latvijas bērnu kopīgās nometnes ir tradīcija, kurai nepieciešams šāds ilgtermiņa valsts atbalsts.
PBLA kultūras fonda konference „Latvija ārpus Latvijas”, kas vakar un aizvakar norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotekas jaunajā ēkā, lika mums domāt, ka šāds forums daudz padziļinātākā formātā ir nepieciešams uz Latvijas valsts simtgadi 2018. gadā.
Nobeidzot. Tomēr vienmēr paturēsim prātā – bez drošības mūsu valstij visa mūsu labā sadarbība kultūrā, izglītībā un ekonomikā var kļūt par bezjēdzīgu akadēmisku vingrinājumu.
Mums Dievs ir devis tikai vienu Latviju, un kopīgi strādājot, mums tā ir jānosargā!
Dievs, svētī Latviju!
2014. gada 6.-7. oktobrī Rīgā notiks PBLA Kultūras fonda organizētā otrā zinātniskā konference. „Latvija ārpus Latvijas. Kultūra, vēsture emigrācija un nacionālā identitāte”. Konferencē tiks analizēti kultūras procesi ārpus Latvijas, galveno uzmanību veltot pēdējiem desmit gadiem, konferences darba kārtībā paredzēti pētījumi par latviešu diasporas vēsturi, emigrācijas procesiem, kā arī jautājumi, kas saistīti ar nacionālās identitātes uzturēšanu un saglabāšanu.
Konferences referenti ir latviešu diasporas kultūras un zinātnes pārstāvji, Latvijas zinātnieki, jaunie latviešu zinātnieki, kuru pētījumu objekts ir diasporas kultūra, vēsture, kā arī sociālās saziņas jautājumi.
Konferences organizatori un sadarbības partneri: PBLA Kultūras fonds, Latvijas Nacionālā bibliotēka, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts arhīvs, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Konference ir domāta ikvienam interesentam.
Konference notiks Latvijas Nacionālā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3, Rīga
Konferences laikā paredzēta divu izdevumu atvēršana par diasporas kultūru.
Konferences telpās būs apskatāmas vairākas izstādes”.
Ar konferences programmu var iepazīties PBLA Rīgas biroja mājas lapā, šeit sākot ar 2014. gada augusta vidu, arī interesenti varēs pieteikties dalībai konferencē.
Konferences programma
2014. gada 6. oktobris
9.00 Konferences dalībnieku reģistrācija
Konferences atklāšanas uzrunas
9.30 Latvijas Republikas Ministru Prezidentes L. Straujumas apsveikums
9.40 Konferenci atklāj Latvijas Republikas Kultūras ministre D. Melbārde
9.50 PBLA priekšsēdis J. Kukainis
10.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors A. Vilks
Konferences ievadsesija
Sesiju vada: R.Kols – LR Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs
10.15 V. Zuntaka – Bērziņa – Kultūra, darbs, dzīvesprieks
10.30 P.K.Elferts –Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos –Valsts loma un aktivitātes sakaru uzturēšanā ar latviešu diasporu un piezīmes no Īrijas
10.50 L. Vlasova – Latviskā kultūra Krievijā
11.05 – 11.25 Jautājumi un atbildes
11.25 – 11.45 Kafijas pauze
1. sesija
Dziesma, deja, mūzika
Sesiju vada: D. Aperāne- PBLA Kultūras fonda Mūzikas nozares priekšsēde
11.50 J. Ķeniņš – Dziesmu svētki ārpus Latvijas: trimdas un diasporas mūzikas jaunrades sēkla
12.05 L. Zobens – Eiropas latviešu dziesmu svētki: nostalģija vai spēka avots
12.20 J. Kudiņš – Mūzikā un pasaulē no Latvijas un par mums. Latvijas mūziķi
starptautiskajā apritē un latviešu kopienās pēdējo divdesmit gadu laikā
12.35 S. Apse – Deja trimdā
12.50 I. El Tavila – Latviešu tautas deju attīstība Eiropas latviešu kopienās
13.05 S. Pujāte – Dziesmu un deju svētki –tradīcija, kas savieno pasaules latviešus
13.20-13.30 Jautājumi, atbildes
13.30-14.00 Pusdienas pārtraukums
2. sesija
Teātris, proza un dzeja ārpus Latvijas
Sesija vada: V.Zanders- LU profesors, LNB Letonikas un Baltijas centra Pētniecības sektora vadītājs
14.05 J. Krēsliņš – Par īsslaicību un gaŗlaicību. Par graudu kaisīšanu zemē un vējā
14.20 A. St. Ivanyi Berkolda – Latviešu teātris trimdā 2004 – 2014
14.35 J. Rozītis – Rakstnieka dzīves stāsts kā trimdas vēsture. Dzintara Soduma romāns „Viņpuse”
14.50 I. Daukste – Silasproģe – Latviešu trimdas prozas tekstu šolaiku lasījums. Vides un laikmeta aspekts
15.05 V. Vecgrāvis – Ko signalizē trimdas latviešu dzeja pēc 1991. gada
15.20 U. Zariņš – Latvijas digitālo kultūras resursu pieejamība diasporai
15.35 – 15.45 Jautājumi un atbildes
3. sesija
Tēlotāja un lietišķā māksla ārpus Latvijas mūsdienās
Sesija vada: M.Lāce-Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore
15.50 L. Treija – Ārzemju latviešu jaunākās paaudzes mākslinieki un viņu māksla
16.05 D. Lamberga – Ārzemju latviešu māksla Latvijā 2004 – 2014
16.20 L. Spure, A. Rūtiņš – Latvisku rotu gatavošana un mācīšana ASV 3×3 un 2×2 nometnēs, latviešu vasaras skolā
16.35 A. Padegs – Latviešu kultūras biedrība „Tilts”
16.50 A. Pelše – Kādu lomu LNO Ģilde ir spēlējusi Latvijas „Baltā nama” LNO atjaunošanā
17.00 – 17.10 Jautājumi un atbildes
17.15 Eduarda Silkalna grāmatas „Par grāmatām un dzīvi” atvēršana
2014. gada 7. oktobris
1. sesija
Skola, baznīca, valoda un nacionālā identitāte
Sesija vada: B.Kangere – Stokholmas universitātes baltu valodu profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekle
9.00 D. Gross – Trimdas skolu loma latviskās identitātes veidošanā un latviešu
valodas mācīšanā no bijušo audzēkņu skatupunkta
9.15 I. Garoza – Zem viena ( skolas ) jumta: Amerikas latviešu skolu loma 2. pasaules kara un atgūtās neatkarības laika emigrācijas saliedēšanā
9.30 D. Gross- Eiropas latviešu skolas 21.gs.
9.45 L. Ejupe – Nometnē mums labi klājas. Pārskats par bērnu vasaras nometnēm ASV, Kanādā, Austrālijā
10.00 R. Zvejniece – Pētījums par 3×3 nometnēm
10.15 D. Cilne – Baznīca, bet ne tikai
10.30 M. Miniats, D. Cera – Mūsu mazā Latvija
10.45 – 11.05 Jautājumi un atbildes
11.05 – 11.25 Kafijas pauze
2.sesija
Pētījumi par latviešu diasporas vēsturi, kultūru
Sesiju vada: K.Beķere – LU doktorante, Baltijas stratēģisko pētījumu centra zinātnisko projektu koordinatore
11.30 K. Beķere – Trimdas loma Latvijas neatkarības idejas uzturēšanā 1945 – 1991
11.45 I. Didrihsone–Tomaševska – Latvijas diplomātiskie pārstāvji Austrālijā (1921-1991): daži aspekti to darbībā
12.00 I. Purva – Gara gaismas nesēji
12.15 E.B. Deksnis – Latviešu trimdas (diasporas) politisko aktivitāšu pētījumu
dokumentu avoti
12.30 I. Kalniņa – Latviešu trimdas dokumentārais mantojums Latvijas Nacionālajā arhīvā
12.45 V. Zanders – M. Goppera un H. Rudzīša sarakste kā trimdas grāmatniecības
izpētes avots
13.00 V.Hausmanis- Teātris ārpus Latvijas 21.gadsimta sākumā
13.15 A. Medveckis – Divos krastos: Otrā pasaules kara Latvijas bēgļu un pēckara izsūtīto refleksijas biogrāfisko avotu liecībās
13.30 M. Krūmiņa – Bērnu un pieaugušo pieredze Otrā pasaules kara bēgļu gaitās: mutvārdu vēstures liecības
13.45 M. Zirnīte – Paaudžu iezīmes latviešu dzīvesstāstos no Lielbritānijas
14.00 T. Ķikuts – Izceļotāju portrets kā diasporas identitātes izpētes pamats. Krievijas latviešu piemērs 19. gadsimtā
14.15 – 14.25 Jautājumi un atbildes
14.25 – 14.55 Pusdienu pārtraukums
3. sesija
Emigrācija un nacionālā identitāte
Sesiju vada: M. Kaprāns- Komunikācijas zinātnes doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks
14.55 B. Bela – Nacionālā identitāte mūsdienu migrācijas situācijā: pārrobežu
piederības izaicinājumi
15.10 I.Mieriņa – Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika. Pētījuma sākotnējie rezultāti
15.25 L. Sūna – Vācijā dzīvojošo valstspiederīgo nacionālās identitātes aspekti
15.40 I. Garoza – Latviskā identitāte un Amerikas latviešu līdzdalība sabiedriskajās organizācijās
15.55 A. Saulītis – Latvieši ASV: no trimdas uz diasporu
16.10 G. Nāgels – Kā sazināties „globālajam latvietim”
16.25 A. Gross – No skolas sola līdz kapa malai
16.40 D. Vilcāns –Digitālais latvietis Īrijā: stāsti un praktiski piemēri
16.55 A. Vilks – Eksteritorikas bibliogrāfiskās problēmas jeb kā turpināt Benjamiņa Jēgera darbu
17.10 – 17.20 Jautājumi un atbildes
17.20 Konferences noslēgums
17.25 Čikāgas Piecīšu grāmatas „Hei, laili un citas Čikāgas Piecīšu dziesmas”
atvēršana
Kultūras pasākumi konferences ietvaros:
4. oktobrī plkst.14.00
Vidzemes koncertzāles „Cēsis” kamerzālē. – “Pasaules latviešu kamermūzikas koncerts”.
Piedalās: Juris Ķeniņš – čells (Kanāda), Laura Zariņa –vijole (Vācija), Pēteris Zariņš – klavieres (Kanāda); Programmā: D. Aperānes, T. Ķeniņa, I. Ramiņa, L. Ritmanes kamermūzika.
Biļetes: www.cesukoncertzale.lv
4. oktobrī, plkst.16.00
Pasaules latviešu mākslas centra galerijā, Cēsīs, (Lielā skolas iela 6)
Mākslas darbu izstādes apskate. www.latviandiasporaart.org
4. oktobrī, plkst.19.00
Vidzemes koncertzālē “Cēsis” – „Pasaules latviešu simfoniskās mūzikas koncerts“.
Piedalās: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris, diriģents Ainārs Rubiķis, vijolniece Laura Zariņa;
Programmā: Jāņa Kalniņa Vijoļkoncerts, Tālivalža Ķeniņa Ceturtā simfonija, Imanta Ramiņa “Odiseja”, Lolitas Ritmanes “Uvertīra gaismai” (jaundarbs), Bruno Skultes “Nerrs”
Biļetes: www.cesukoncertzale.lv
5.oktobrī, plkst. 14.00
Rīgā, Rīgas Latviešu biedrības namā mūzikls „Sprīdītis”
Piedalās: Rīgas 6.vidusskolas jauniešu izpildījumā, orķestris ar kori.
Programmā: Mūzikla autori: V. Baumanis – librets, A. Jansons – mūzika, diriģents A. Jansons.
Biļetes: Rīgas Latviešu biedrībā katru dienu no 9:00 līdz 19:00. Biļetes cena 2 EUR. Biļetes var iegādāties Rīgas Latviešu biedrībā katru dienu no pl.9.00 līdz pl.19.00. Izrādes dienā biļetes varēs iegādāties no plkst.13.00 pie Rīgas Latviešu biedrības Lielās zāles. Kolektīviem pieteikumiem lūgums zvanīt uz 29151551.
Plašāks apraksts par mūziklu “Sprīdītis” (DOC formātā)
 |
 |
5. oktobrī, plkst.18.00
Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā – „Pasaules latviešu simfoniskās mūzikas koncerts“.
Piedalās: Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris, diriģents Ainārs Rubiķis, vijolniece Laura Zariņa;
Programmā: Jāņa Kalniņa Vijoļkoncerts, Tālivalža Ķeniņa Ceturtā simfonija, Imanta Ramiņa “Odiseja”, Lolitas Ritmanes “Uvertīra gaismai” (jaundarbs), Bruno Skultes “Nerrs”
Biļetes: www.jvlma.lv, www.bilesuparadize.lv Biļešu cena 10 € , pensionāriem , tudentiem, skolēniem 5€. Stundu pirms koncerta arī uz vietas.
Plašāks apraksts par koncertiem (DOC formātā)
Ieteicams laicīgi pasūtināt biļetes uz visiem koncertiem un mūziklu “Sprīdītis”.
Konferences darba programmā ir iespējamas izmaiņas.
Reģistrēties konferencei
š.g. 6. – 7. oktobrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas namā (Gaismas pilī).
Reģistrēties aicinām PBLA Pārstavniecībā Rīgā,
e-pasts pbla-latvija@pbla.lv
tālr.+371 67282980, fakss: +371 67820176
4. augustā uzsāktajā ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu aptauja ir guvusi lielu atsaucību, un tajā ir paguvuši piedalīties jau 6000 cilvēku no visas pasaules. Lai dotu iespēju piedalīties arī tiem, kas vasaras mēnešos bija atvaļinājumā vai citu iemeslu dēļ nespēja atrast laiku aptaujai, ir nolemts pagarināt aptaujas termiņu līdz 15. oktobrim.
Aptaujas mērķis ir iegūt daudzpusīgu informāciju gan par pēdējās desmitgadēs izbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem, gan par latviešu diasporu kopumā. Līdz šim lielākajā šāda veida aptaujā, kuru īsteno Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (LU FSI) sadarbībā ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti, visaugstāko aktivitāti ir izrādījuši Eiropas valstīs – Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā – dzīvojošie latvieši, taču atbildes saņemtas pat no tik tālām valstīm kā Dienvidāfrika, Jaunzēlande, Brazīlija un Ķīna. Aptauja tiek veikta LU FSI pētnieciskā projekta „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros. Projekta vadītāja Inta Mieriņa informē, ka iegūtie dati jau tagad sniedz bagātīgu analīzes materiālu, kas parāda Latvijas emigrantu ekonomisko aktivitāti un iesakņotību mītnes zemē, kā arī atsedz daudzveidīgās attiecības ar Latviju.
Aptaujā aicināts piedalīties ikviens Latvijas valstspiederīgais vai latvietis, kas saistīts ar Latviju, bet pastāvīgi vai daļēji dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Aptaujas anketa ir pieejama interneta vietnē aptauja.migracija.lv. Anketu veido vairāki tematiskie bloki: pārcelšanās uz dzīvi ārpus Latvijas, apmierinātība ar dažādiem dzīves aspektiem, nodarbinātība un izglītība, attiecības ar Latvijas un mītnes zemes sabiedrību u. c. Rēķinoties ar cilvēku aizņemtību, aptaujas dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja aizpildīt īsāku vai izvērstāku anketas versiju. Aptaujas anketa pieejama interneta vietnē «aptauja.migracija.lv».
Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Sociālais fonds, un tā īstenošanā ir iesaistīti sociologi, ekonomisti, politologi un komunikācijas pētnieki. Projektu organizatoriski un praktiski atbalsta LR Ārlietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Pasaules Brīvo latviešu apvienība un citas organizācijas. Informatīvo atbalstu sniedz arī Draugiem.lv, lielākie Latvijas Interneta portāli (Delfi, Inbox, TvNet), diasporas mediji, kā arī daudzi aktīvi un ieinteresēti tautieši ārzemēs. (Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūts)
Cēsis pašas aktīvi sākušas uzrunāt diasporu, vadoties pēc principa, ka ir svarīgi apzināt savējos un pirmajiem pasniegt roku, 23. jūlijā konferencē “Cēsis pasaulē” sacīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Tautas kustības un Cēsu novada pašvaldības organizētās “Vispasaules cēsnieku dienas” norisinās visu šo nedēļu, vienuviet pulcējot diasporas pārstāvjus no visas pasaules.
J. Rozenbergs uzskata, ka ir būtiski parādīt cilvēkiem, ka viņi nav aizmirsti, un veicināt saiknes izveidi ar mājām, vienlaikus informējot diasporu par investīciju iespējām dzimtajā pusē.
Kā galvenos darbus, kas vēl jāpaveic, lai veicinātu tautiešu atgriešanos, Cēsu novada mērs minēja mājokļu politiku novadā, lai palielinātu īrei pieejamo dzīvokļu un māju skaitu, mobilitātes plānu, kurš veicinātu ātru un efektīvu sabiedriskā transporta sistēmas izveidi, kas cilvēkiem ļautu brīvāk pārvietoties, strādājot, piemēram, Rīgā un vakarā atgriežoties reģionos. Tāpat esot nepieciešama industriālo teritoriju revitalizācija, lai uzņēmēji varētu radīt jaunas darba vietas.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs arī teica, ka tieši izglītība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ļauj Cēsīm konkurēt, piesaistot aizbraukušos. Nereti, ja jāizvēlas starp bērnu laišanu Lielbritānijas vai Latvijas skolās, vecāki tomēr vēlas, lai viņu bērni mācās latviski.
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētājs Jānis Kukainis savukārt uzrunā akcentēja nepieciešamību pēc iniciatīvas uzņemšanās ilgtermiņā un ilgtspējīgu sakaru izveidošanā ar diasporu, kas būtu lietderīga un izdevīga visām iesaistītajām pusēm, un ka nedrīkst visu gaidīt no valsts.
Konferencē uzrunu sacīja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš akcentēja Cēsu sakārtotās izglītības sistēmas nozīmi aizbraukušo tautiešu aicināšanā atpakaļ, kā arī uzsvēra, ka Cēsis ir izcila vieta dzīvei un personīgajai izaugsmei. “Cēsīs ir lieliski sakārtota izglītība, kas man rada pārliecību par intelektuālo uzņēmējdarbības jomu attīstību. Šeit arī ir lieliska vieta ieguldījumiem, jo pēdējo laiku notikumi parāda, ka šī teritorija ir tieša Austrumeiropas daļa, kur ir droša vide ar lielām iespējām eksportam,” sacīja prezidents.
Pēc viņa teiktā, Cēsīs esot laba bāze rūpnieciskajai darbībai – vieta, kas pielāgota Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei, kā arī teritorijas ar piekļuvi dzelzceļam. Prezidents arī solīja pielikt pūles, lai veicinātu cilvēkos sapratni par to, ka Cēsīs ir lieliska iespēja attīstīt uzņēmējdarbību, jo viņš uzskatot, ka rūpniecisko teritoriju attīstība Cēsīs neesot utopija. Tas ilgtermiņā ļaušot veicināt gan diasporas atgriešanos, gan jaunu cilvēku piesaisti novadam. (Latvijas Avīze)
No kreisās: Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Valsts prezidents Andris Bērziņš un PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis Vispasaules cēsnieku dienu konferencē „Cēsis pasaulē” Cēsu jaunajā koncertzālē 23. jūlijā
PBLA priekšsēža Jāņa Kukaiņa runa Vispasaules cēsnieku dienu konferencē „Cēsis pasaulē” 23. jūlijā
Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs, augsti godājamais Cēsu novada domes priekšsēdētāja kungs, augsti godājamās ekselences, cēsnieki, pilsētas viesi, dāmas un kungi!
Sirsnīgi sveicu Jūs visus pirmajās Vispasaules cēsnieku dienās! Es pats neesmu cēsnieks, bet ar labsirdīgu skaudību raugos uz Cēsīm un šīs pilsētās vadību, kas pirmie Latvijā sarīkojuši šādu iespaidīga mēroga sarīkojumu nedēļu saviem esošajiem un bijušajiem novadniekiem, kas mīt plašajā pasaulē.
Cēsu novada dome ir labs piemērs visām pārējām Latvijas pašvaldībām ar savu ilggadējo sadarbību ar latviešu diasporu ārzemēs. Lai pieminām tikai nu jau daudzus gadus ilgušo Cēsu novada nozīmīgo atbalstu latviešu kopienām Sibīrijā – Omskā, Tarā un Augšbebros.
Labs apliecinājums Cēsu administrācijas ieinteresētībai savos novadniekos ir arī Cēsu novada domes priekšsēža nesenā vizīte Lielbritānijā, kur viņš tikās un uzrunāja tur dzīvojošos cēsiniekus.
Cēsis ir arī kļuvušas par mājas vietu nozīmīgām latviešu kultūras kolekcijām no trimdas, proti, – nupat, 28. jūnijā, Cēsīs tika atklāta Pasaules latviešu mākslas centra galerija, un arī muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē”, kas dokumentē latviešu trimdas liecības, par savu pastāvīgo mājvietu ir izvēlējušies, kā viņi paši saka, – visatsaucīgāko Latvijas pašvaldību, proti, Cēsis.
Šai konferencē Cēsīs man ir gods pārstāvēt lielāko latviešu jumta organizāciju ārzemēs – Pasaules Brīvo latviešu apvienību, kas jau kopš 1956. gada apvieno latviešu biedrības un organizācijas visā pasaulē.
Šogad aprit nozīmīga gadskārta – septiņdesmit gadi, kopš aptuveni divsimt tūkstoši latviešu devās bēgļu gaitās, tātad apritējuši jau septiņdesmit gadi, kopš aizsākās daudzu latviešu dzīve trimdā. Drīzumā Latvijas valsts atzīmēs savu simtgadi. Vairāk nekā pusi no šī laika Latvijas valsts bija okupēta, un Latvijas valsts ideju svešumā iznesa vairākas trimdas latviešu paaudzes. Manuprāt, sagaidot Latvijas valsts simtgadi, būtu ļoti nozīmīgi aktualizēt viņu devumu Latvijas neatkarības idejas un latviešu kultūras saglabāšanā un izkopšanā gaŗajos trimdas gados.
Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Pasaules brīvo latviešu apvienība ir iesaistījusies mūsu neatkarības nostiprināšanas darbā.
Nozīmīgākais veikums šai laikā ir bijis PBLA atbalsts un lobiju darbs Latvijas valsts integrācijai Eiropas Savienībā, un jo īpaši – Latvijas valsts integrācijai NATO organizācijā.
Kopš 1996. gada PBLA ilggadēji un sekmīgi ir sadarbojusies ar Latvijas valsts archīvu un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Ar PBLA atbalstu savulaik tapusi Archīvu rokasgrāmata, 2004. gadā PBLA iniciēja rokasgrāmatas veidošanu imigrantiem un reemigrantiem, kas 2006. gadā tika izdota ar toreizējā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta atbalstu. Par sadarbību archīvu lietās liecina arī nesen Mineapolē notikusī archīvu konference, kuŗā piedalījās Latvijas archīvu speciālisti un šī gada septembrī ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā gaidāmā archīvu konference, ko organizē Amerikas Latviešu Apvienība.
Viens no nozīmīgiem PBLA rosinātiem projektiem ir mobilā Latvijas Republikas pasu atjaunošanas stacija, kas šobrīd regulāri apceļo latviešu mītņu zemes un lielākos latviešu centrus ārzemēs, tādējādi dodot iespēju Latvijas pilsoņiem ārzemēs laicīgi atjaunot savus pilsonības dokumentus.
PBLA arī nesenā pagātnē ir rosinājusi vēlēšanu iecirkņu skaita palielināšanu lielākajos latviešu centros ārzemēs. PBLA daudzus gadus lobēja jauna Pilsonības likuma pieņemšanu, kas 2013. Saeimā gadā tika pieņemts un dod iespēju ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kam ir iegūta mītnes zemes pavalstniecība, nezaudēt blakus tai arī savu Latvijas pilsonību.
Ar PBLA atbalstu savulaik savu darbību sāka portāls latviesi.com, kas šobrīd nodrošina informācijas apmaiņu starp latviešiem pasaulē.
Pirms nedēļas Pasaules brīvo latviešu apvienība parakstīja sadarbības memorandu ar Izglītības un zinātnes ministriju. Mēs turpinām ilggadējo teicamo sadarbību ar Latviešu valodas aģentūru latviešu diasporas skolu atbalsta jautājumos, reemigrējušo bērnu iekļaušanās problēmu risināšanā un tālmācības projektu veicināšanā.
Visas šīs PBLA aktivitātes vieno tas, ka tās bijušas privātpersonu vai PBLA dalīborganizāciju iniciatīvas, kas tapušas, negaidot kādus Latvijas valsts vai valdības izstrādātus „tālejošus” rīcības plānus vai programmas. Vienlakus jāatzīst, ka valdība Latvijā beidzamajos divos – trijos gados šīm diasporas iniciatīvām ir bijusi ļoti pretimnākoša.
Tomēr latvietības uzturēšana ārpus Latvijas neizdzīvos tikai no valsts atbalsta. Tā sākas ar pašiniciatīvu katrā ģimenē un valsts atbalstam ir jābūt šo darbību veicinošam.
Daudz tiek diskutēts par to, cik latviešu no beidzamā emigrācijas viļņa ir zaudēti Latvijai. Latvijas Universitātes migrācijas pētnieks, profesors Michails Hazans uzsveŗ, ka atgriezīsies ne vairāk kā 20 procenti no jaunizbraucējiem. Personiski domāju, ka 20 procenti, būs pats maksimums no jaunizbraucējiem, kas atgriezīsies un tad varam pieskaitīt vēl otrus 20 procentus no jaunizbraucējiem, kas svešumā turpinās pieturēties pie latvietības. Tātad, mums, arī PBLA, piemēram, Lielbritānijā, jāfokusē visa uzmanība uz tiem aptuveni 40 tūkstošiem cilvēku no kopumā izbraukušajiem simt tūkstošiem, kas varētu potenciāli atgriezties vai noturēties savā jaunajā mītnes zemē pie latvietības.
Situāciju jaunajās mītnes zemēs vislabāk pārzina tur rezidējošie Latvijas vēstnieki, piemēram, Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis, kas tikās ar diasporas darba grupu Ārlietu ministrijā šī gada 28. martā. Viņš vispārēji, lietišķi un precīzi analizēja jaunizbraucēju diasporu un deva konkrētus piemērus par tās salīdzinoši zemo iesaisti latviskajos pasākumos – vietējās latviešu biedrībās un latviešu skolās, kā arī piedāvāja reālas sadarbības iespējas starp vēstniecību un Latvijas diasporu Lielbritānijā.
Daudz tiek runāts par diasporas iesaistīšanu Latvijas saimnieciskajos procesos un ekonomikas izaugsmes veicināšanā. Šai kontekstā daudz tiek pieminēts pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, ko PBLA kopīgi ar Ārlietu ministriju un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru sarīkoja beidzamo Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā 2013. gada vasarā Rīgā. Daudzkārt dzirdēts, un tā arī bija, ka šis forums bija lielisks. Pats neesmu ar to apmierināts, jo sagaidīju pēctecību un pēc foruma sekojošu darbu no Latvijas valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām. Diemžēl, vairāk tika runāts par prēmijām un nākošo konferenci, bet ne gādāts par to, kā sekmīgi izmantot Pirmā pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma kontaktus un idejas.
Šai kontekstā vēlos piesaukt t.s. Latvijas biznesa delegācijas. Ja Valsts vai Ministru prezidents dodas uz ārzemēm, tad biznesa aprindu līdzbraucējiem tā ir lieliska iespēja izmantot Latvijas vēstniecību un vietējās latviešu diasporas biznesa kontaktus attiecīgajā zemē.
No manas pieredzes – ne diasporas pārstāvji, ne vēstniecības šādos gadījumos netiek pietiekami informētas un iesaistītas, lai varētu palīdzēt daudz vairāk un efektīgāk. Patiesībā veidojas tāds biznesa aprindu daļēji vai pilnīgi apmaksāts „tūrisms” bez tālejošam sekām viņu biznesā, nerunājot nemaz par to, ka netiek pat apmeklētas goda konsulu rīkotās pieņemšanas.
Katrā ziņā Latvijas nākotnes izredzes ir saistāmas ar ekonomisko attīstību un uzplaukumu, bet lai to panāktu, ir jāsāk no pašiem pamatiem. Tieši tamdēļ tik apsveicamas ir šādas iniciatīvas kā patlaban sarīkotās vispasaules cēsnieku dienas. Mums katram ir pašam jāuzņemas iniciatīva, nevis viss jāsagaida tikai no Latvijas valsts, un prieks par Cēsīm, kas vienmēr to ir spējušas!
Labu piemēru visai Latvijai no Cēsīm netrūkst, vēlos tikai pieminēt trīs šādus teicamas pašiniciatīvas piemērus – vadošo medus fasēšanas uzņēmumu Baltijā SIA „Vinnis” no Cēsīm, automātisko pārnesumkārbu restaurācijas rūpnīcu „Recro” un teicamo zemnieku paraugsaimniecību „Kliģēni”, kur man šopavasar izdevās viesoties.
Uzskatu, ka mēs – tā saucamā vecā diaspora jeb trimda un jaunā diaspora neesam prioritāte. Latvijas valdības prioritāte šobrīd ir Latvijas valsts drošība un aizsardzība un mūsu valsts ekonomiskā attīstība, lai mūsu cilvēkiem vairs nebūtu jāpamet Latvija.
Noslēgumā vēlos jūs visus uzaicināt uz PBLA Kultūras fonda rīkoto latviešu simfoniskās mūzikas koncertu 4. oktobrī pulksten 19 lieliskajā Cēsu jaunajā koncertzālē! Šis koncerts būs daļa no PBLA Kultūras fonda oktobrī rīkotās konferences „Latvija ārpus Latvijas. Kultūra, vēsture, emigrācija un nacionālā identitāte”. Paldies par uzmanību! (PBLA, auotrs Jānis Kukainis, PBLA priekšsēdis)