Lai veicinātu Latvijas jauno uzņēmēju un profesionāļu izaugsmi, Pasaules Brīvo latviešu apvienība aicina Latvijas izcelsmes biznesa līderus, uzņēmējus un dažādu nozaru speciālistus pievienoties “Pasaules latviešu mentoringa programmai”, kuras mērķis ir veicināt zināšanu pārnesi starp dažādu nozaru speciālistiem pasaulē un jaunajiem profesionāļiem Latvijā.
Pasaules latviešu mentoringa programma ir pilotprojekts, kas tiek realizēts sasaistē ar 2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kas notiks Rīgā šī gada 10. jūlijā. Dalība mentoringa programmā ir balstīta uz brīvprātības pamata. Tā paver vienreizēju iespēju ārpus Latvijas dzīvojošajiem uzņēmējiem un profesionāļiem ar minimālu laika ieguldījumu dot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē caur pieredzes nodošanu Latvijas jaunajiem profesionāļiem, kuri būs tie, kas cels Latvijas ekonomiku nākotnē.
Ja esat gatavs veltīt dažas stundas mēnesī sarunai ar personu, kam tieši Jūsu pieredze var noderēt, rakstiet uz adresi: forums@ieguldilatvija.lv. Plašāka informācija par Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu un tā mērķiem atrodama mājas lapā: www.ieguldilatvija.lv. Jāatzīmē, ka, lai piedalītos Mentoringa programmā, tās dalībniekiem nav obligātie jāpiedalās pašā forumā. Konsultācijas iespējams organizēt, izmantojot mūsdienu saziņas līdzekļus.
Pēc nepilniem diviem mēnešiem, 10.jūlijā, Rīgā, Latvijā norisināsies 2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas, balstoties uz 2013.gadā notikušā pirmā foruma ieliktajiem pamatiem, turpinās diskusiju par Latvijas ekonomiskās attīstības virzienu un ārzemēs dzīvojošo Latvijas izcelsmes speciālistu iesaisti tā veicināšanā. Dienu pirms tā sasaistē ar forumu Rīgā notiks Ārvalstu uzņēmēju tikšanās, kurā aicināti piedalīties Latvijas izcelsmes uzņēmēji un dažādu nozaru speciālisti no visas pasaules.
Šī brīža ģeopolitisko norišu kontekstā aktualizējot jautājumu par Latvijas eksporta diversifikāciju, otrā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma 10.jūlija programmā viena sesija būs veltīta Latvijas stratēģijai jaunu eksporta tirgu apguvē, kurā piedalīsies Pasaules bankas vecākais ekonomists Ķīnā Kārlis Šmits, Latvijas Valsts prezidenta padomnieks, bijušais Eiropas Savienības enerģētikas un attīstības komisārs Andris Piebalgs, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un EP galvenais ziņotājs ES-Kanādas Brīvās tirdzniecības līguma lietā Artis Pabriks.
Savukārt par Latvijas iespējām un konkurētspēju investīciju piesaistes, inovāciju un intelektuālā kapitāla tirgus jomā diskutēs Epocal Inc. dibinātājs, pasaules medicīnā plaši izmantotu biočipu un biosensoru izgudrotājs un vairāk nekā 50 patentu autors Dr. Imants Lauks (Kanāda), augsto tehnoloģiju uzņēmuma HOYA Corporation izpilddirektors Ģirts Cimermans (Nīderlande) un biznesa profesionāļu platformas OPPRTUNITY dibinātājs un privātais investors vairākos iesācējuzņēmumos (“start-up”) Jānis Krūms (ASV).
Otro Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju. Kā norāda PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis: “Pirmajā forumā izvirzītie mērķi – veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu uzņēmēju un dažādu nozaru speciālistu iesaisti Latvijas tautsaimniecības stiprināšanā, ņemot vērā ģeopolitiskā saspīlējuma radīto ietekmi uz Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, šobrīd ir kļuvuši vēl nozīmīgāki nekā iepriekšējā reizē. Šis ir laiks, kad ārzemēs dzīvojošie Latvijas izcelsmes profesionāļi var vistiešākā veidā sniegt atbalstu Latvijai, palīdzot Latvijas uzņēmumiem atrast jaunus eksporta tirgus, atverot šeit savas ražotnes, attīstot biznesa idejas vai palīdzot piesaistīt ārvalstu investīcijas.”
Latvijas Republikas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: „Latvijas tautsaimniecībai, kas balstīta uz liberālās ekonomikas vērtībām – atvērtību, konkurētspēju un pievilcīgu investīciju vidi, ir fundamentāli svarīgi sekot līdzi jaunākajām pasaules tendencēm, inovācijām un biznesa modeļiem. Talantīgā un veiksmīgā Latvijas diaspora ārvalstīs, kas ikdienā strādā un dzīvo ārpus Latvijas, ir nozīmīgs resurss, lai svaigākās idejas un sekmīgākos biznesa modeļus atvestu uz Latviju. Vienlaikus ikviens latvietis ārvalstīs ir neformāls mūsu jaunāko produktu un inovāciju sūtnis savās mītnes zemēs, tādējādi stiprinot Latvijas tēlu un izaugsmi ārpus Latvijas robežām.”
Jāatzīmē, ka 8.jūlijā Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās norisināsies atsevišķs pasākums Latvijas diasporas jauniešiem – Junior-PLEIF, kas aktualizēs jautājumu, kā gūt panākumus Latvijā. Plašāka informācija par forumu, tajā skaitā reģistrācijas saite ir atrodama mājas lapā: www.ieguldilatvija.lv. Bez rīkotājiem foruma plānošanā iesaistīta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Latvijas Institūts, Rīgas Ekonomikas augstskola un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā. Pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums notika 2013.gadā un pulcēja vairāk nekā 350 dalībniekus no 21 valsts.
Šonedēļ Latvija atzīmē 25. gadadienu kopš tās neatkarības atjaunošanas. Pa šiem gadiem tā ir demonstrējusi ievērojamu progresu, reformējot savu pārvaldes sistēmu un tautsaimniecības iekārtu. Pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO ir veicinājusi Latvijas izaugsmi un stiprinājusi Latvijas drošību.
Atvērtās Latvijas robežas, iespējas izglītoties, vairāk pelnīt un veidot karjeru ārzemēs, kā arī nesenās krīzes radītās sekas ir novedušas pie tā, ka no Latvijas pēdējos gados emigrējuši vairāk nekā 200 000 Latvijas valstspiederīgo. Kopā ar jau agrākā periodā izceļojušajiem dažādās pasaules valstīs šobrīd dzīvo ap 370 000 Latvijas izcelsmes personu. Kā liecina Latvijas Universitātes pētnieku veikta aptauja ESF projekta “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” ietvaros, uz kuru atsaucās 14,068 respondenti 118 valstīs, katrs trešais Latvijas diasporai piederīgais (34%) veic regulārus naudas pārvedumus uz Latviju, tādā veidā apzināti vai neapzināti turpinot sniegt atbalstu Latvijas tautsaimniecībai. Aptauja liecina, ka 38% sniedz papildu finansiālo atbalstu saviem draugiem vai radiniekiem Latvijā īpašos gadījumos. Saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu naudas pārvedumi uz Latviju pārsniedz pusmiljardu eiro gadā (2014. gadā – 594.78 milj. EUR, 2013. gadā – EUR, 574.29 milj. EUR, 2012. gadā – 567.79 milj. EUR).
Lai veicinātu mērķtiecīgus Latvijas diasporas pārstāvju zināšanu, sociālā un finanšu kapitāla ieguldījumus Latvijā, šī gada 10. jūlijā Rīgā tiek rīkots otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (turpmāk tekstā – forums), kurā aicināti piedalīties Latvijas izcelsmes uzņēmēji un dažādu nozaru profesionāļi no dažādām pasaules valstīm. Dienu pirms tā, 9. jūlijā, sasaistē ar forumu, Rīgā norisināsies Ārvalstu uzņēmēju tikšanās, kuras uzmanības lokā būs pārrunas par Latvijas ekonomisko izaugsmi un Latvijas investīciju vides konkurētspēju pasaulē. Savukārt 8. jūlijā Rīgas Ekonomikas augstskolā notiks Junior-PLEIF jeb Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums jauniešiem.
Foruma laikā par Latvijas investīciju vides konkurētspēju pasaulē, eksporta veicināšanas stratēģijām, uzņēmējdarbības uzsākšanu un iziešanu ārvalstu tirgos, kā arī par Latvijas diasporas lomu Latvijas kā uzņēmēju nācijas izveidē, diskutēs Latvijas izcelsmes ekonomisti, biznesa līderi un uzņēmēji, kuri savu profesionālo pieredzi ir ieguvuši strādājot gan Latvijā, gan ārpus tās. Dalībai forumā aicināti reģistrēties interesenti gan no Latvijas, gan ārvalstīm, kuriem ir interese veidot jaunus sadarbības tīklus un uzņēmējdarbības iniciatīvas, kā arī uz inovāciju un eksportu orientēto Latvijas uzņēmējdarbības nozaru un par ekonomikas attīstību atbildīgo institūciju, pētniecības un izglītības institūciju pārstāvji. Plašāka informācija par forumu, tajā skaitā reģistrācijas saite ir atrodama mājas lapā: www.ieguldilatvija.lv
Forumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskolu. Foruma plānošanā piedalās Ekonomikas ministrija un Latvijas Institūts.
Papildu informācija:
Ilze Garoza
Pasaules brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre
E-pasts: ilze.garoza@pbla.lv
Tālr. +1 732 666 7613
Sākot ar šodienu interesenti aicināti reģistrēties dalībai 2015. gada 10. jūlijā Rīgā plānotajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF), kura mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp Latvijas izcelsmes biznesa līderiem, uzņēmējiem un dažādu nozaru speciālistiem Latvijā un citviet pasaulē, veicināt zināšanu pārnesi, pieredzes apmaiņu un finanšu kapitāla piesaisti mūsu valstij.
Šis jau ir otrais šāds forums, ko rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar partneriem un atbalstītājiem. Jāatgādina, ka pirmais PLEIF notika 2013. gada jūlijā XXV Vispārējo Latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā, pulcējot vairāk nekā 350 dalībnieku no 21 valsts. Par šovasar plānotā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma centrālo tēmu, reaģējot uz ģeopolitisko saspīlējumu Eiropas austrumos un Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes palēlināšanos un tās radīto iespaidu uz Latvijas ekonomikas izaugsmes radītājiem, ir izvirzīts jautājums, kā par spīti ārējiem apstākļiem, nodrošināt strauju un ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Foruma darba kārtībā būs gan jautājums par Latvijas investīciju klimatu un tā konkurētspēju pasaulē, gan par Latvijas eksporta diversifikāciju un eksporta veicināšanas stratēģijām, gan par Latvijas uzņēmējspējas stiprināšanu.
PLEIF 2015 tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā (AmCham) un Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). Foruma plānošanā piedalās Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija un Latvijas Institūts. Foruma norisi atbalsta tulkošanas aģentūra “Linearis” un Austrālijas latvieša Dāvida Dārziņa juridiskais birojs “Darzins Legal”. Plašāka informācija par forumu un saite uz reģistrāciju atrodama mājas lapā: www.ieguldilatvija.lv.
Ilze Garoza, speciāli “Latvija Amerikā”
Pagājušo piektdien, 2015. gada 10. aprīlī, Kanādas latviešu centrā Toronto norisinājās tikšanās starp Pasaules brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāri Ilzi Garozu un Kanādas ekonomiski aktīvajiem latviešiem, tajā skaitā Latvijas goda konsuliem, Latvijas-Kanādas uzņēmējdarbības padomes (LatCan) un Lettonia Trading Inc. biedriem, kuras laikā tika pārrunāta Kanādas latviešu līdzdalība šovasar 9. un 10. jūlijā Rīgā plānotajā otrajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF) un plašāka iesaiste Latvijas ekonomikas veicināšanā.
Jautājums par ekonomiskās sadarbības stiprināšanu starp Latviju un Kanādu šobrīd ir ieguvis pavisam jaunu nozīmi ne vien nule noslēgtā Kanādas un Eiropas Savienības Tirdzniecības nolīguma (CETA) dēļ, kas mazinās birokrātiskos šķēršļus ekonomiskai sadarbībai un biznesa saišu veidošanai starp Kanādu un ES dalībvalstīm, bet arī saistībā ar ģeopolitisko saspīlējumu Eiropā. Kā to pērn sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un galvenais ziņotājs CETA lietā Artis Pabriks: “Eiropa vienmēr ir cīnījusies par Ziemeļamerikas kontinenta klātbūtni Eiropā, jo tas ir bijis ļoti būtisks drošības jautājums.” Šis jautājums īpaši aktuāls šobrīd saistībā ar Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā un šī konflikta atstāto iespaidu uz reģiona ekonomisko izaugsmi.
Piektdien notikušajā diskusijā tika uzsvērts, ka šobrīd Latvijas uzņēmumiem ir svarīgi atrast jaunus eksporta tirgus, kas aizstās ģeopolitiskā saspīlējuma dēļ sarežģījušos eksportu uz Latvijas Austrumu kaimiņvalstīm. Tomēr, kā to norāda diskusijas dalībnieki, lai Latvijas uzņēmumi varētu veiksmīgi ienākt ar savām precēm un pakalpojumiem Ziemeļamerikas tirgū, tiem būtu jāzina un jāizpilda vairākas prasības un priekšnosacījumi. Kā piemērus diskusijas dalībnieki minēja Latvijas uzņēmēju bieži vien nesakārtotos patentu un autortiesību jautājumus, bez kuru atrisināšanas Latvijas uzņēmējiem būs sarežģīti, citkārt pat neiespējami realizēt savus produktus Kanādā un ASV. Attiecībā uz ieguldījumiem Latvijā, Kanādas latviešu uzņēmēji norādīja, ka nereti Latvijas uzņēmumiem neesot skaidra biznesa plāna, kā arī esot novērota tendence censties par katru cenu saglabāt pilnīgu kontroli par saviem uzņēmumiem un nelaižot iekšā citus akciju turētājus. Tāpat diskusijā tika aktualizēts jautājums par Latvijas ārējās tirdzniecības stratēģiju un ārvalstu investoru aizsardzību Latvijā, ko LATCAN un Lettonia Trading Inc. biedri vēlētos pārrunāt šovasar Rīgā gaidāmajā forumā. Būtiski esot panākt, ka sarunas forumā notiek ļoti praktiskā līmenī tā, lai to rezultātā ārvalstu uzņēmējiem būtu skaidrāks redzējums par investīciju un sadarbības iespējām ar Latviju, savukārt Latvijas uzņēmumiem – labāka izpratne par to, kā veiksmīgi iziet pasaules tirgos un piesaistīt ārvalstu investorus. Lettonia Trading Inc. pārstāvji apņēmās uz otro PLEIF sagatavot informāciju par tās darbu un iespējām tālākai sadarbībai ar Latvijas uzņēmumiem.
Jāatgādina, ka ikviens Latvijas izcelsmes uzņēmējs pasaulē, kurš ir ieinteresēts sadarbības veidošanā ar Latviju, ir aicināts piedalīties forumā un tajā izvirzīto mērķu īstenošanā, daloties savā pieredzē un palīdzot Latvijai eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē. Viena šāda iespēja ir piedalīties Pasaules latviešu mentoru programmā, kas tiek veidota sasaistē ar PLEIF un kurā aicināti piedalīties augsti kvalificēti un panākumiem bagāti uzņēmēji un dažādu nozaru speciālisti, kuri guvuši plašu profesionālu pieredzi ārpus Latvijas. Jāatzīmē, ka sadarbībā starp PBLA, Latvijas Ārlietu ministriju un Rīgas Ekonomikas augtskolu 8. jūlijā Rīgā tiek rīkots arī Junior-PLEIF jeb Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums jauniešiem, kura uzmanības centrā būs izglītības, karjeras un uzņēmējdarbības iespējas Latvijā.
Reģistrēšanās dalībai forumā būs iespējama no šīs nedēļas. Plašāka informācija par forumu un Pasaules latviešu mentoru programmu būs pieejama mājas lapā: www.ieguldilatvija.lv vai arī rakstot uz adresi: forums@ieguldilatvija.lv.
8. aprīlī Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde, Latviešu valodas aģentūras (LVA) direktora vietniece Dace Dalbiņa un LVA galvenā metodiķe Vineta Vaivade devās uz Ranku, lai klātienē pārrunātu izaicinājumus un vajadzības, kas radušās izglītojot diasporas bērnus tālmācībā.
Kopš 2015. gada janvāra Rankas pamatskola, atsaucoties Notinghemas (Lielbritānija) nedēļas nogales skolas „Sprīdītis” aicinājumam, sāka mācīt ārpus Latvijas dzīvojošos latviešu bērnus ar programmas skype palīdzību. Mācības notiek trīs reizes nedēļā, ar bērniem strādā divas sākumskolas skolotājas, kuras vada mācību stundas, kā arī pārsūta mācību materiālus, kas pēc izpildīšanas skenētā formā tiek nosūtīti atpakaļ. Mācību process notiek neformālas izglītības veidā un par to lielu pateicību skola velta Gulbenes novada reemigrācijas komisijai, kas ir piešķīrusi līdzekļus šī projekta īstenošanai.
PBLA pārstāve Anta Spunde pastāstīja, ka PBLA Izglītības padome jau vairāku gadu garumā sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju uzsver disporas bērniem piemērotas tālmācības programmas izveides nepieciešamību. Programmai būtu jābūt saīsinātai, tai jāietver latviešu valoda, latviešu literatūra, vecākajām klasēm arī kultūrvēsture un ģeogrāfija, kā arī tai jābūt elektroniski pieejamai ikvienam latviešu diasporas bērnam pasaulē.
Savukārt Latviešu valodas aģentūras speciālistes Dace Dalbiņa un Vineta Vaivade stāstīja par aģentūras nākotnes plāniem šajā jomā un par iespējamu metodisku palīdzību kursu veidā skolotājiem, kas strādā ar diasporas bērniem, sniedza praktiskas konsultācijas abām skolotājām un iepazīstināja ar jaunākajiem aģentūrā tapušajiem mācību līdzekļiem. Kā potenciāli nozīmīgu atbalstu mācību procesā speciālistes minēja darbu pie elektroniskas mācību grāmatas un darba lapām, kas ievērojami atvieglotu un modernizētu šo mācību procesu, kura gaitā bieži gadās, ka skolotājs bērna izpildīto, skenēto un pārsūtīto mājas darbu sliktās tehniskās kvalitātes dēļ nespēj izlasīt.
Stāstot par mācību procesu, Rankas pamatskolas direktore un neformālās tālmācības programmas diasporas bērniem iniciatore Laima Braše atzīmē, ka gan bērni, gan skolotāji strādā ar lielu degsmi un entuziasmu, kā arī uzsver, ka, ņemot vērā bērnu vecumu (pārsvarā 6-8 gadi) nenovērtējama nozīme ir vecāku atbalstam un līdzdalībai bērnu motivēšanā. Sarunas gaitā skolas direktore uzsver, ka ļoti vēlētos sajust valsts rūpes un atbalstu šāda veida mācību procesam. Līdz šim skola ir spējusi mācības organizēt saviem spēkiem, taču, ņemot vērā Reemigrācijas plānā definētos mērķus un iespējamību, ka skolēnu skaits nākotnē varētu pieaugt, valsts atbalsts vienotai šādu mācību programmu izstrādei būtu ļoti nepieciešams.
Autore: Anta Sunde, PBLA Izglītības padomes izpilddirektore
Foto (no kreisās): Vineta Vaivade, Laima Braše, Aija Krēsliņa, Anta Spunde, priekšplānā Dace Dalbiņa. Fonā palma, kuru skolai glabāšanā atstāja Ernests Vilks 1944. gadā pirms došanās trimdā.
Pasaules brīvo latviešu apvienība ir gandarīta ziņot, ka šovasar Rīgā 10. jūlijā notiks otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Dienu pirms tam, 9. jūlijā, Rīgā plānota Ārvalstu uzņēmēju tikšanās, uz kuru aicināti Latvijas izcelsmes uzņēmēji un dažādu nozaru speciālisti no dažādām pasaules valstīm.
PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis norāda, ka pirmajā forumā izvirzītie mērķi – veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu uzņēmēju un dažādu nozaru speciālistu iesaisti Latvijas tautsaimniecības stiprināšanā, ņemot vērā ģeopolitiskā saspīlējuma radīto ietekmi uz Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, šobrīd ir kļuvuši vēl nozīmīgāki nekā iepriekšējā reizē. “Šis ir laiks, kad ārzemēs dzīvojošie Latvijas izcelsmes profesionāļi var vistiešākā veidā sniegt atbalstu Latvijai, palīdzot Latvijas uzņēmumiem atrast jaunus eksporta tirgus, atverot šeit savas ražotnes, attīstot biznesa idejas vai palīdzot piesaistīt ārvalstu investīcijas,” uzsver Jānis Kukainis. “Aicinu visus Latvijas patriotus un draugus piedalīties šajā uzdevumā,” piebilst Kukainis.
Otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums notiks šī gada 10. jūlijā. Dienu pirms tam, 9. jūlijā, sasaistē ar PLEIF 2015 Rīgā plānota Ārvalstu uzņēmēju tikšanās, kurā aicināti piedalīties Latvijas izcelsmes uzņēmēji un dažādu nozaru speciālisti no visas pasaules. Ņemot vērā šī brīža Latvijas ekonomikas aktuālākos izaicinājumus, par centrālo tēmu šī gada forumā ir izvirzīta Latvijas ekonomiskās drošības stiprināšana un konkurētspējas veicināšana gan investīciju piesaistē, gan jaunu eksporta tirgu apguvē, pastiprināti pievēršoties dažādu pasaules tirgu analīzei un Latvijas produktu starptautiskajam mārketingam.
PLEIF II rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā (AmCham) un Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga), foruma plānošanā piedaloties arī Latvijas Ekonomikas ministrijai un Latvijas Institūtam.
Jāatgādina, ka pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums 2013. gada jūlijā XXV Vispārējo Latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā, pulcējot vairāk nekā 350 dalībnieku no 21 valsts.
PBLA birojs
Pēc vairāk nekā 30 Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) sekretariātā nostrādātiem gadiem sākot ar šī gada sākumu pensijā devusies PBLA ilggadējā ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa. Viņas vietā sākot ar šo gadu stājusies līdzšinējā Amerikas latviešu apvienības un PBLA projektu vadītāja Ilze Garoza.
Tija Krūmiņa uzņēmās PBLA ģenerālsekretāres pienākumus astoņdesmito gadu sākumā ar pilnu pārliecību un degsmi par nenoliedzamu brīvas Latvijas valsts atjaunošanu. “Viņa šo darbu uzņēmās laikā, kad Eiropas un ASV prese, valdības un liela daļa parlamentāriešu gozējās detantes eiforijā,” atminas kādreizējais PBLA priekšsēdis Oļģerts Pavlovskis, kurš savulaik uzaicināja T.Krūmiņu uzņemties PBLA ģenerālsekretāres pienākumus. “Tijai tas bija daudz vairāk kā tikai darbs, to varētu kvalificēt gandrīz kā misiju,” piebilst Pavlovskis.
Aizmugurē kreisajā pusē – līdzšinējā PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa, pa labi – PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis; priekšā – PBLA ģenerālsekretāre Ilze Garoza.
PBLA līdzšinējo vadītāju komentāros T. Krūmiņa tiek izcelta par savu kompetenci, organizētību un diplomātisko stāju. Pašreizējais PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis skaidro, ka Tija bija “nomierinoša” un ka viņa palīdzējusi viņam izkļūt no bedrēm, kurās viņš pats sevi kā rīcības cilvēks bija iesviedis. “Šad tad nožēloju, ja viņai pirms rīkošanās nepaprasīju padomu,” smaidot piebilst J. Kukainis. “Ar savu izpratni un vēlāk arī ar savu pieredzi, viņa varēja vērst uzmanību uz PBLA valdes nepamanītām niansēm darbībā, kā arī dot konstruktīvus padomus un ierosinājumus,” papildina O. Pavlovskis. Rezumējot T.Krūmiņas ieguldījumu PBLA darbībā, kādreizējā PBLA priekšsēde Vaira Paegle raksta: “Viens vēsturisks posms PBLA ir noslēdzies, kuru raksturoja Tijas redzējums par PBLA dibināšanu un attīstību, un veidoja tik nepieciešamo pēctecību, mainoties valdēm un notikumiem.”
“Zinot, cik nozīmīgu lomu PBLA ir spēlējusi Latvijas neatkarības atjaunošanā un vēlāk tās uzņemšanā NATO, un apzinoties, cik daudz darba līdzšinējā PBLA ģenerālsekretāre ieguldījusi organizācijas darbības balstīšanā cauri gadu gadiem, tas ir gods un reizē arī izaicinājums uzņemties šī amata pienākumus laikā, kad Krievija cenšas pārzīmēt politiskās robežas Eiropā un ar savu rīcību apdraud arī Latviju,” saka PBLA jaunievēlētā ģenerālsekretāre Ilze Garoza. “Tāpat, ņemot vērā pēdējos gados pieredzēto masveida emigrāciju no Latvijas, PBLA priekšā stāv izaicinājums, kā uzrunāt un veicināt ciešāku sadarbību ar jaunajām latviešu kopienām pasaulē,” piebilst I.Garoza.
Uzziņai, I. Garoza 2007. gadā absolvējusi komunikācijas studiju programmu Latvijas Universitātē un 2011. gadā ieguvusi Master of Arts grādu Minesotas Universitātē, savā maģistra darbā aprakstot trimdas latviešu un jauniebraucēju no Latvijas attiecību veidošanos ASV. Agrākā posmā darbojusies sabiedriskās organizācijās, kas atbalstījušas Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Savulaik strādājusi par starptautisko ziņu žurnālisti „Neatkarīgā Rīta Avīzē“, bijusi žurnāla „Latvija Eiropas Savienībā“ redaktore. No 2009. līdz 2011.gada jūlijam strādājusi Minesotas Universitātē, Imigrācijas vēstures pētniecības centrā. 2012. gada pavasarī I. Garoza rīkoja pirmo Trimdas latviešu arhīvu un materiālās kultūras konferenci Mineapolē, bet 2013. gadā bija atbildīga par pirmā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma sarīkošanu Rīgā.
Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis 2015. gada 7. un 8. martā piedalījās Amerikas latviešu apvienības (ALA) pavasara valdes sēdē Rokvilē, Merilandes pavalstī. Sēdes laikā PBLA priekšsēdis sniedza ziņojumu par PBLA aktualitātēm, kā arī piedalījās diskusijās par jautājumiem, kas svarīgi ārpus Latvijas dzīvojošiem tautiešiem.
Kā viens no visplašāk apspriestajiem jautājumiem ALAs valdes sēdē bija Krievijas izvērstā agresija Eiropas austrumos un tās radītais apdraudējums Baltijas valstu drošībai. Reaģējot uz drošības situācijas pasliktināšanos Eiropā, ALA šomēnes izplatījusi atkārtotu aicinājumu saviem biedriem un biedru organizācijām aktīvi iesaistīties kampaņās, kas vērstas uz Krievijas agresijas apturēšanu Ukrainā un Baltijas valstu drošības stiprināšanu, kā arī pretspara izdarīšanu Krievijas izvērstajai propagandai Latvijā un pasaulē. Baltijas valstu drošības jautājumam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība arī Amerikas latviešu apvienības 64. Kongresā, kas notiks Indianapolē no 1. līdz 3. maijam. Lai pievērstu ASV politiķu, diplomātu un domnīcu uzmanību Eiropā notiekošajam, šī gada 17. un 18. aprīlī ar Amerikas latviešu apvienības un PBLA atbalstu Vašingtonā norisināsies Apvienoto Baltiešu komitejas rīkota konference: “History Repeated: Baltics and Eastern Europe in Peril?“
Kā kritiski svarīgs jautājums, uz ko bieži nākas atbildēt Latvijas drošības aizstāvjiem ASV, ir jautājums par Latvijas pašas ieguldījumu savā aizsardzībā un saistību izpildi NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros, proti, par aizsardzības budžeta palielinājumu līdz 2 procentiem no IKP, kā to paredz vienošanās starp Ziemeļatlantijas līguma dalīborganizācijām. “Lai mēs varētu prasīt NATO un ASV drošības garantijas, mums pašiem ir jāizpilda savas saistības un, cik vien ātri iespējams, jānodrošina Latvijas aizsardzības budžeta palielinājums līdz 2% no IKP,” skaidro PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, norādot, ka ASV 2015.gadā Latvijas aizsardzībā paredzējusi ieguldīt 69 miljonus ASV dolāru, kamēr Latvijas kopējais Aizsardzības budžets šogad ir lēšams uz 275 miljoniem ASV dolāru.
Šobrīd Latvijai ļoti svarīgi ir domāt arī par iekšējās un ekonomiskās drošības stiprināšanu. Jāatzīmē, ka Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā PBLA sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju šī gada 9. un 10. jūlijā Rīgā rīkos otro Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kura centrālā tēma būs Latvijas ekonomiskā drošība un izaugsme ģeopolitiski nestabilos apstākļos.
Papildus drošības jautājumiem ALAs valdes sēdē tika pārrunāts Amerikas latviešu apvienības kā centrālās organizāciju apvienības darbs latviešu sabiedrības stiprināšanā ASV, izglītības un kultūras programmu nodrošināšanā. Viens no prioritārajiem ALAs Izglītības nozares uzdevumiem šogad ir panākt atbalstu latviešu valodas tālmācības programmas izveidei Latvijā, par kuru lielu interesi ir izrādījuši gan latviešu centri, gan ārpus centriem dzīvojošie tautieši. Tāpat ALA Izglītības nozare turpina strādāt ar valodas līmeņu pārbaudījumu ieviešanu ASV latviešu skolās saskaņā ar Eiropas valodu portfeli – standartizētu metodoloģiju valodas apguves līmeņa novērtēšanai. Savukārt ALA Kultūras nozare šogad izvērsusi plašu programmu, aicinot Amerikas latviešu jauniešus piedalīties prakses programmā Latvijā. Šobrīd sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju ALA piedāvā iespēju stažēties 12 Latvijas kultūras un izglītības iestādēs, nodrošinot praktikantiem stipendijas $2500 apmērā. ALA piedāvā stipendijas arī prakses darbam Apvienoto Baltiešu komitejā un Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO.
Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir izdevusi jaunas viegli lasāmās grāmatiņas, kas domātas bērniem diasporā, kas mācās latviešu valodu – gan latviešu skolā, gan mājās pašmācības ceļā. Grāmatiņas ir līdzīgas pēdējos pāris gados PBLA izdotajām lasāmām grāmatiņām, kas ir vieglā valodā un domātas jaunākajām klasēm bērnu pašu lasīšanai un valodas vingrināšanai. Tomēr tās mazliet atšķiras, jo šīs grāmatiņas lasot, bērns ar katras gramatiņas lasīšanu, vingrina citu gramatikas locījumu. Piemēram, lasot grāmatiņu “Mammas dzimšanas diena”, stāsta katrā lappusē tiek vingrināts akuzatīva locījums, bet grāmatiņu “Paslēpes” lasot, izcelts lokatīvs. Katras grāmatiņas priekšā un beigās ir locīšanas tabulas, kā arī katra stāsta beigās ir iespēja grāmatiņas teksta teikumus vingrināties pašam, aizpildot iztrūkstošos vārdus pareizajā locījumā.
Grāmatiņu autore ir Una Auziņa, latviešu valodas skolotāja Rīgas starptautiskā skolā Ķīpsalā, kas ikdienā māca bērnus ārzemniekiem, kas dzīvo Latvijā. Interesantās, brīžiem arī asprātīgās ilustrācijas zīmējusi Indra Bērziņa.
Unas Auziņas sadarbība ar PBLA ir jau turpinājusies vairāku gadu garumā. 2009.gadā iznāca Unas Auziņas mācību grāmata “Roku rokā Latvijā”, kas ir viegli sekojama darba burtnīca, kur bērni apgūst pirmās iemaņas latviešu valodā. Tai 2010.g. sekoja “Vieglā un saprotamā latviešu valodas gramatika”, ar kuras palīdzību vieglā veidā bērniem var mācīt latviešu valodas gramatikas pamatus. 2012.gadā iznāca šīs darba burtnīcas turpinājums: “Latviešu valoda 2.grāmata” un tajā pašā gadā arī iznāca pirmās mazgrāmatiņas. Kopā tagad ir 23 mazas lasāmās grāmatiņas. Katrai diasporas latviešu skoliņai pasaulē pienākas viens komplekts bezmaksas. Pārējās var iegādāties, maksājot 1.50EUR par grāmatiņu. Mazās lasāmās grāmatiņas, kā arī PBLA izdotās darba burtnīcas var iegādāties PBLA birojā no Antas Spundes, iepriekš piesakoties: anta.spunde@pbla.lv Grāmatiņas var arī pirkt indivīdi, kam ir interese tās iegādāties. ASV un Kanadā grāmatas var iegādāties ALA Apgādā no Daces Copeland: dace.copeland@wmich.edu un Austrālijā no Dainas Grosas: daina.gross@pbla.lv Eiropas latviešu skolu skolotāji aicināti atnākt uz PBLA biroju grāmatiņas savākt, iepriekš piesakoties pie Antas Spundes.
Atsauksmes par jaunajām lasāmgrāmatiņām:
Unas Auziņas jaunās mazgrāmatiņas papildina 16 grāmatu sēriju, kas izdotas pēdējos 3 gados. Jaunās mazgrāmatiņas katra pievēršas vienam lietvārdu locījumam, dodot skolēniem iespēju vienlaikus vingrināties lasīšanu un gramatiku. Skolotājiem atliek piedomāt klāt pāris nodarbības un izmantojot mazgrāmatiņas sanāk vesela mācību stunda. Piemēram, 1. grāmata, “Mammas dzimšanas diena”, pievēršas akuzatīvam. Sākot nodarbību, skolotājs lūdz skolēniem pārrunāt savas dzimšanas dienas, atbildot uz jautajumiem, “Ko Tu lūgtu ciemos?”, “Ko Tu liktu galdā ēst?”, utt. Pēc tam, skolotāja izlasa grāmatu skolēniem un liek skolēniem pašiem lasīt. Skolēni pārraksta grāmatu, lai atspoguļotu savas dzimšanas dienas svinības, katrā lapaspusē izmantojot akuzatīva locījumu. Beigās jaunie autori savas ilustrētās grāmatas nolasa jaunākiem skolēniem. Šāda integrēta pieeja latviešu valodas mācīšanai ir efektīva. Skolēni vingrinās visas četras valodas prasmes, un vēl gramatiku – vienā nodarbībā. Paldies PBLA par finansiālo atbalstu mazgrāmatiņām.
Andra Zommere, ALA Izglītības nozares vadītāja
Gramatiņas sniedz lasāmvielu skolēniem par lietām, kas viņu dzīvē, līmenī, kas ir piemēroti jauniem lasītājiem. Kā ar visām grāmatām, gan pieaugušajiem gan bērniem, vielai ir jābut saistošai – šīs grāmatas tādas ir.
Aldis Sveilis, 3./4. klases skolotājs Melburnas latviešu skolā “Daugava”