PBLA dalīborganizācijas kopš to dibināšanas pirmssākumiem strādājušas ne vien pie tā, lai uzturētu latviešu valodu un kultūru savās mītnes zemēs, bet pēc iespējas, lai palīdzētu un sniegtu atbalstu Latvijai. Šomēnes Rīgā Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās notika svinīga stipendiju pasniegšana Latvijas maznodrošinātām daudzbērnu ģimenēm, studentiem un smagi slimiem bērniem, ko organizēja Amerikas latviešu apvienības (ALA) „Sadarbība ar Latviju“ nozare kopā ar savu ilggadējo sadarbības partneri – Latvijas Bērnu fondu (LBF).
Pateicoties dāsnam Amerikas latviešu atbalstam, sākot ar šo rudeni uz nākamajiem diviem gadiem ikmēneša finansiālo palīdzību saņems 20 maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes, desmit studenti un trīs ģimenes, kuras audzina bērnus ar īpašām vajadzībām. Šāda stipendiju programma ar nosaukumu „Drošais tilts“ tika izveidota 1994. gadā sadarbībā starp ALAs “Sadarbība ar Latviju” nozari un LBF. 21 gada pastāvēšanas laikā programmas ietvaros uz Latviju ir pārskaitīti gandrīz trīs miljoni ASV dolāru, tajā skaitā vairāk nekā 224 000 ASV dolāru, kas šim mērķim paredzēti šogad.
Kā to stipendiju pasniegšanas ceremonijas atklāšanā skaidroja LBF vadītājs Andris Bērziņš, ALA “Sadarbība ar Latviju” nozares pasniegtās stipendijas apvieno divas lietas – materiālo un cilvēcisko. Tas esot nozīmīgs finansiāls atbalsts grūtu apstākļu piemeklētām ģimenēm un studentiem, bet vienlaikus arī veido dziļi cilvēcisku un emocionālu saiti starp ziedojuma devēju un tā saņēmēju, kas veidojas savstarpējā sarakstē.
Kaija Petrovska, kura šogad no ilggadējā „Sadarbība ar Latviju“ nozares vadītāja Ērika Krūmiņa pārņēmēja šīs nozares vadību, norāda, ka viņai bijis gandarījums satikt un redzēt ģimenes, kuras saņem Amerikas latviešu saziedotās stipendijas. „Mēs palīdzam ģimenēm, lai viņi kļūst par labiem, veseliem latviešiem. Mēs palīdzam, lai Latvija neizmirst, lai šīs ģimenes nepārceļas projām un tās var šeit izdzīvot,” skaidro Kaija Petrovska.
Amerikas Latviešu Apvienība ir PBLA dalīborganizācija, kas vieno ap 100 000 latviešu Amerikas Savienotajās Valstīs. ALA palīdzība tiek piešķirta galvenokārt no individuālu ASV dzīvojošo latviešu – Otrā pasaules kara bēgļu ziedojumiem un testamentāriem novēlējumiem.
Stipendiju pasniegšana fotogrāfijā: http://www.tvnet.lv/zinas/galleries/latvija/23199-pasniedz_stipendijas_maznodrosinatam_gimenem_un_studentiem_no_daudzbernu_gimenem/?gallery_image=2
Šogad no 30. septembra līdz 2. oktobrim Rīgā norisinājās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēde, kas pulcēja PBLA valdes locekļus no četriem kontinentiem. Valdes sēdes darba kārtībā bija jauno valdes locekļu apstiprināšana un pārrunas par organizācijas šī brīža prioritātēm, kas aptver Latvijas drošības situāciju, latviešu valodas un kultūras uzturēšanu ārpus Latvijas, ekonomiskās sadarbības veicināšanu starp Latvijas un diasporas uzņēmējiem.
PBLA valde pateicās Latvijas valdībai, kā arī Latvijas Republikas Saeimai par sadarbību aizvadītajā gadā dažādu projektu īstenošanā Latvijas aizsardzības stiprināšanā, latviskās izglītības un kultūras, un ekonomiskās sadarbības jomā, kā arī iezīmēja sadarbības plānus nākamajam gadam. Saistībā ar pēdējā gada laikā samilzušo patvēruma meklētāju jautājumu Eiropā PBLA aicināja Latvijas valdību būt solidāriem ar citām patvēruma meklētāju krīzes skartajām Eiropas Savienības dalībvalstīm un savu iespēju robežās sniegt atbalstu dzīvības briesmās nonākušajiem bēgļiem. Pilns pārskats par PBLA valdes sēdē pieņemtajām rezolūcijām publicēts šī raksta beigās.
Jāatzīmē, ka šogad aprit 24 gadi, kopš PBLA savas gadskārtējās valdes sēdes notur Rīgā, un 59 gadi, kopš PBLA dibināšanas ASV 1956. gadā.
PBLA valde gadskārtējās sēdes atklāšanā Rīgā, Mazajā Ģildē, 2015. gada 30. septembrī
Pirmajā rindā no kreisās: Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, PBLA Kultūras fonda priekšsēde Vija Zuntaka-Bērziņa, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, PBLA priekšsēža vietniece, Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens un PBLA ģenerālsekretāre Ilze Garoza
Otrajā rindā no kreisās: Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā (LNAK) pārstāvis, LNAK Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēde Daina Gūtmane, LAAJ Kultūras fonda priekšsēdis Dāvids Dārziņš, LNAK pārstāvis Mārtiņš Sausiņš, PBLA pārstāvības Latvijā vadītājs Jānis Andersons, ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere, ALA “Sadarbība ar Latviju” nozares vadītāja Kaija Petrovska, LNAK priekšsēdis Andris Ķesteris, ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāvis Indulis Bērziņš, ELA priekšsēdis Kristaps Grasis, LAAJ pārstāvis Pēteris Strazds, ALA ģenerālsekretārs Raits Eglītis, PBLA kasieris Jānis Grāmatiņš, PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Elferts un Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas prāvests Klāvs Bērziņš
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,
ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze,
augsti godājamais aizsardzības ministra kungs,
ļoti cienījamā izglītības ministres kundze,
ekselences, dāmas un kungi!
Sirsnīgs paldies jums visiem, kas esat šeit kopā nākuši, lai kuplinātu mūsu ārzemju latviešu centrālās jumta organizācijas – Pasaules brīvo latviešu apvienības – gadskārtējās valdes sēdes atklāšanas norisi!
Kopš iepriekšējās valdes sēdes aizvadītā gada rudenī PBLA uzmanības lokā ir bijusi Latvijas drošības situācija, latviskās izglītības un kultūras pieejamība ārpus Latvijas, kā arī ekonomiskās sadarbības veicināšana starp Latvijas un diasporas uzņēmējiem. Šo jautājumu risināšanā esam cieši sadarbojušies ar mūsu partneriem Latvijas valdībā – Ārlietu ministrijā, Kultūras ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Aizsardzības ministrijā un arī Latvijas Republikas Saeimā.
Latvijas drošība ir mūsu valsts pastāvēšanas stūrakmens. Bez ieguldījumiem savas valsts drošības stiprināšanā mēs ne vien kļūstam par viegli ietekmējamu mērķi, bet arī graujam paši savas morālās tiesības nepieciešamības gadījumā lūgt palīdzību no saviem sabiedrotajiem Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Tieši tādēļ mums ir politiski svarīgi pēc iespējas ātri panākt valsts aizsardzības budžeta palielinājumu līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz mūsu valsts līdzdalība NATO, un kā to šogad esmu lūdzis Latvijas augstākām amatpersonām adresētā vēstulē.
Paldies Jums, Ministru prezidentes kundze, ka šī gada februārī iestājāties par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2 procentiem jau 2018. gadā, nevis 2020. gadā, kā to 2014. gadā sākotnēji bija apstiprinājis mūsu parlaments. Šie divi procenti vispirms ir vajadzīgi mums pašiem, lai nemazinātos morālā autoritāte apgalvojumiem, ka Latvijas neatkarība un drošība ir mūsu prioritāte. Situācija ir nopietna, ko padara vēl sarežģītāku daudzie pasaulē vienlaikus samilzušie konflikti un politiskie saspīlējumi.
Par būtisku izaicinājumu Latvijas valdībai un Eiropas vienotībai pēdējā gada laikā ir kļuvusi Eiropā samilzusī patvēruma meklētāju krīze, kas jau sasniegusi humanitāras katastrofas apmērus. Pasaules Brīvo latviešu apvienība, kuras biedru un atbalstītāju loku veido 2. Pasaules kara rezultātā bēgļu gaitās devušies tautieši un viņu pēcteči, kā arī pēdējos gados izceļojuši latvieši, vistiešākā veidā apzinās šīs krīzes humanitāro pusi un nepieciešamību sniegt palīdzību dzīvības briesmās nonākušajiem. Vienlaikus apzināmies, ka tas ir iekšpolitisks lēmums, kas jāpieņem Latvijas valdībai saskaņā ar tās pašas spējām integrēt šos patvēruma meklētājus Latvijas sabiedrībā, neradot draudus Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošībai. Jebkura patvēruma meklētāja uzņemšanai un integrācijai Latvijas sabiedrībā, viennozīmīgi, jānotiek uz latviešu valodas pamatiem un saskaņā ar Latvijas likumiem!
Lai nodrošinātu latviešu valodas ilgtsspēju un latviešu tautas dzīvotspēju, ir svarīgi ne tikai stiprināt latviešu valodas statusu Latvijā, bet arī veicināt tās apguvi daudzskaitlīgajā latviešu kopienā ārpus Latvijas. Šī uzdevuma īstenošanā nozīmīgu lomu spēlē PBLA Izglītības padome, sadarbojoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju un tās pakļautībā esošo Latviešu valodas aģentūru. Šis nav uzdevums, ko spējam paveikt mēs vieni paši, un šis nav uzdevums, ko var veikt kampaņveidīgi. Tādēļ aicinām Latvijas valdību Latvijas pamatbudžetā paredzēt atbalstu diasporas latviešu skolām un tālmācības procesam.
Tikpat nozīmīgas Latvijas tautas pastāvēšanai ir latviešu kultūras tradīcijas. Esam pateicīgi Kultūras ministrijai par tās sniegto atbalstu Dziesmu un deju svētku tradīciju uzturēšanai un latviešu kultūras pieejamībai ārpus Latvijas. Tā piemēram, ar Kultūras ministrijas atbalstu 2014. gada nogalē norisinājās Austrālijas latviešu 55. Kultūras dienas Sidnejā un nupat, septembŗa sākumā – XVI Rietumkrasta Dziesmu svētki Sanhozē, Kalifornijā. Ar Kultūras ministrijas atbalstu šogad arī notika vairākas viesmākslinieku turnejas ASV, Brazīlijā, Austrālijā, Krievijā un Īrijā, kas stiprina saites un veicina diasporas latviešu piederību Latvijai. Vēlos izteikt arī gandarījumu par Sabiedrības integrācijas fonda triju gadu programmu diasporas nevalstisko organizāciju darbības stiprināšanai, kuras ietvaros šogad 16 organizācijas saņēmušas Latvijas valdības finansējumu dažādu projektu īstenošanai.
Turpināšu par ekonomisko sadarbību. Lai veicinātu ārzemēs dzīvojošo latviešu iesaisti Latvijas tautsaimniecībā, PBLA ciešā sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju šī gada jūlijā Rīgā sarīkoja 2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kas pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku no 17 valstīm. Vispirms pateicamies Ārlietu ministrijai par atbalstu šī foruma norisei. Vēlos pateikties arī Jums, Ministru prezidentes kundze, par jūsu iniciatīvu Ministru kabineta paspārnē izveidot augsta līmeņa diasporas uzņēmēju padomi, kuras sastāvs nupat šomēnes tika oficiāli apstiprināts! Esam pateicīgi arī Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējoņa kungam, kurš ir piekritis kļūt par foruma patronu un sniegt atbalstu foruma mērķu sasniegšanā.
Vēlos tikai piebilst, ka ekonomisko attīstību mūsu valstī joprojām kavē visai izplatītā korupcija, strīdi un šķelšanās tās apkarotāju pusē un joprojām mazspējīgā tieslietu sistēma. Tiesu nolēmumi bieži vien ir neprognozējami un dažkārt arī nesaprotami, maksātnespējas procesi mēdz būt krāpnieciski. Tas grauj mūsu sabiedrības un arī ārvalstu investoru uzticību tiesu varai un pašai valstij.
Ir viena lieta, kas ļoti pamatoti satraukusi visu ārzemēs dzīvojošo latviešu prātus – un tas ir Okupācijas muzeja rekonstrukcijas un Okupācijas muzeja Nākotnes nama būvniecības jautājums. Tas ir absurds, kas šogad ir noticis ar šo vairāk nekā 15 gadus plānoto un galvenokārt par ārzemju latviešu ziedojumiem attīstīto projektu. Kur bija šī projekta oponenti, kad tas tika iesniegts un saskaņots jau gadus atpakaļ? Kādēļ tieši šobrīd, īsi pirms plānotās Okupācijas muzeja rekonstrukcijas uzsākšanas tam tiek likti šķēršļi? Muzeja paplašinātā ēka ir iekļauta 2010. gadā apstiprinātajā Latviešu strēlnieku laukuma detaļplānojumā, tādēļ nav objektīvu iemeslu likt tālākus šķēršļus šī ilgi apspriestā, apstiprinātā un celšanai sagatavotā projekta īstenošanai.
PBLA aicina Latvijas Saeimu un valdību nekavējoties piešķirt Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektam nacionālas nozīmes būvobjekta statusu, lai atsevišķu architektu grupējumi ar Rīgas Būvvaldes starpniecību vairs nevarētu turpināt mērķtiecīgi gremdēt Okupācijas muzeja daudzu gadu darbu! Jāatzīmē, ka šeit runa nav par fizisku ēku, bet par Okupācijas muzeja darba apzinātu vai neapzinātu kavēšanu Latvijas okupācijas vēstures izpētē, skaidrošanā un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā.
Tuvojas Latvijas valsts simtgade, kuras svinību plānošanā iesaistījušās arī diasporas organizācijas. Nākamgad savu sešdesmitgadi atzīmēs arī Pasaules brīvo latviešu apvienība, kas ir neliela, bet nozīmīga daļa no mūsu valsts simts gadu vēstures. Šai kontekstā vēlos runāt par patriotisma vairošanas nepieciešamību mūsu sabiedrībā, jo 21. gadsimta globalizētajā pasaulē jūtams, ka mūsu jaunajā paaudzē strauji plok patriotiska dedzība un nozīmīgu vienojošu nacionālu mērķu uzstādījums un īstenošana. Tādēļ apsveicama ir Latvijas Ģenerāļu kluba iniciatīva pēc pašreizējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosmes izveidot Valsts aizsardzības un patriotisma fondu Namejs ar mērķi veicināt patriotismu Latvijas sabiedrībā.
Patriotisma saknes iet daudz dziļāk, tas nav tikai valsts svētku, bet gan ikdienas darba jautājums. Patriotisms ir jādēsta katrā paaudzē no jauna. Ja neievērosim patriotisma jēgu un nozīmi arī šajā gadsimtā, mūsu valstij nebūs nākotnes.
Mums Dievs ir devis tikai vienu Latviju, un kopīgi strādājot, mums tā ir jānosargā!
Dievs, svētī Latviju!
Jānis Kukainis,
PBLA priekšsēdis
Sēdes foto galerija: https://www.flickr.com/photos/135839863@N03/shares/t1F6N2
Šajā nedēļā, no trešdienas līdz piektdienai, Rīgā norisināsies Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes sēde, kurā piedalās diasporas organizāciju vadītāji un pārstāvji no četriem kontinentiem. PBLA valdes sēdes oficiālā atklāšana notiks 2015. gada 30. septembrī pulksten 9.00 Rīgā, Mazās Ģildes Lielajā zālē, Amatu ielā 3/5.
Valdes sēdes atklāšanā uzrunas teiks PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Ministru prezidente Laimdota Straujuma. PBLA valdes sēdes atklāšanā dalību ir apstiprinājis arī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kultūras ministre Dace Melbārde un izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir ārzemju latviešu organizāciju augstākā pārstāvība, kas apvieno sešas mītņu zemju centrālās latviešu organizācijas – Amerikas latviešu apvienību, Eiropas latviešu apvienību, Latviešu nacionālo apvienību Kanādā, Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienību un Krievijas latviešu kongresu.
PBLA gadskārtējās valdes sēdes uzmanības lokā šogad būs Latvijas diasporas iesaiste Latvijas drošības stiprināšanā, sadarbība latviskās izglītības un kultūras jomā, kā arī Latvijas diasporas uzņēmēju un dažādu nozaru speciālistu iesaiste Latvijas tautsaimniecības veicināšanā. Tāpat tiks izvērtēta PBLA un tās dalīborganizāciju līdzšinējā sadarbība ar Latvijas valdību, kā arī nosprausti plāni nākamajiem darbības gadiem. Valdes sēdes laikā tiks pārrunāta arī diasporas latviešu iesaiste Latvijas simtgades pasākumos Latvijā un pasaulē. Jāatzīmē, šogad aprit 24 gadi, kopš PBLA savas gadskārtējās valdes sēdes notur Rīgā, un 59 gadi, kopš PBLA dibināšanas ASV 1956. gadā.
Latvijas masu mediju pārstāvji ir aicināti piedalīties valdes sēdes atklāšanā 30.septembrī pulksten 9.00 Mazās Ģildes Lielajā zālē, kur pēc sēdes oficiālās atklāšanas (ap pulksten 10.00) būs interviju iespēja ar ārzemju latviešu organizāciju vadošajiem pārstāvjiem.
PBLA pārstāvniecības vadītājs
Jānis Andersons
Tālr. 6728 2980
Mob. tālr. 2613 0038
E-pasts: pbla-latvija@pbla.lv
Lai Latvija no patērētāju nācijas kļūtu par uzņēmēju nāciju, vispirms valstiskā līmenī ir jāmaina attieksme pret cilvēkiem, kas ir gatavi riskēt, lai radītu darba vietas un veicinātu ekonomisko izaugsmi, uzskata viens no II Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma ekspertiem, “Riga TechHub” līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.
Latvijai ir aktīvi jāizmanto Eiropas Savienības fondu dotās iespējas, lai attīstītu riska kapitāla tirgu, kas ir galvenais finansējuma avots jauniem uzņēmumiem. Tāpat jāturpina mazināt administratīvo slogu, kas kavē mazo un vidējo uzņēmumu sektora attīstību.
Pēc ekspertu domām, Latvijā ir veiksmīga vide pirmajiem uzņēmējdarbības soļiem, proti, zemas uzturēšanās izmaksas, gudri cilvēki, tāpat arī salīdzinoši vienkārša ir uzņēmuma reģistrācija. Taču ir vairākas jomas, kuri ir nepieciešami uzlabojumi.
“Jauno biznesu izaugsmi kavē salīdzinoši lielais nodokļu slogs, neelastīgais darba tiesisko attiecību regulējums, kā arī zināšanu trūkums. Skolās un universitātēs nav pietiekami attīstīta problēmu risināšanas un grupu darbību apmācības, kas ir ļoti svarīgi jaunajiem uzņēmējiem,” piebilda Bērziņš.
Vienlaikus jāmainās arī pašiem uzņēmējiem, ja tie vēlas konkurēt starptautiskā līmenī, nepieciešama cita pieeja. Proti, jākļūst agresīvākiem gan pārdošanā, gan biznesā kopumā.
“Vēsturiski Latvijā labs saimnieks ir bijis tāds, kas ir pieticīgs un kas māk labi izdarīt, nevis stāstīt par sevi, tomēr starptautiskā konkurencē ir citas prasības. Nav runa tikai par produktu vai pakalpojumu pārdošanu, bet arī uzņēmuma vīzijas pārdošanu, lai piesaistītu finansējumu,” sacīja izglītības tehnoloģiju uzņēmuma „Edurio” dibinātājs Ernests Jenavs.
Jenavs uzsver, Latvijas tirgus ir ierobežots, tādēļ ir jāveicina tādu uzņēmumu rašanos, kuriem piemīt globālas ambīcijas un plāni. Latvija ar zemām dzīvošanas izmaksām un augošo jaunuzņēmumu ekosistēmu ir lieliska vieta tīmekļa risinājumu pirmo prototipu izstrādei un testēšanai, taču tiklīdz ir vēlme piesaistīt nopietnas investīcijas attīstībai, skats būs jāvērš ārpus Latvijas.
„Latvijā ir spēcīga mākslas un dizaina pasaule, kura patlaban ļoti veiksmīgi integrējas tehnoloģiju nozarē, tādēļ te varētu rasties tehnoloģiskie risinājumi, kuros liela nozīme ir dizainam,” atzīst Bērziņš.
Līdztekus iepriekš minētajam eksperti norāda, ka līdz šim nav pietiekami izmantota ārvalstīs dzīvojošo latviešu diaspora, kuras pieredzei un kontaktiem ir ārkārtīgi liels potenciāls. “Ja mēs spētu šo kopienu saliedēt, tas var būt liels spēks, ar ko konkurēt pasaulē,” uzskata Andris K. Bērziņš.
II Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums turpina pirmajā forumā iesākto sadarbības stiprināšanu starp diasporas un Latvijas uzņēmējiem, kā arī meklē veidus, kā veiksmīgi pasaulē dzīvojoši Latvijas izcelsmes cilvēki var palīdzēt Latvijai ar savām zināšanām, kā veiksmīgi ieiet citu valstu tirgos un piesaistīt investīcijas. Sasaistē ar forumu, 8.jūlijā Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās norisināsies Junior-PLEIF jeb Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums jauniešiem par karjeras un uzņēmējdarbības iespējām Latvijā, bet 9.jūlijā notiks arī ārvalstu uzņēmēju tikšanās, kurā aicināti piedalīties Latvijas izcelsmes uzņēmēji un dažādu nozaru speciālisti no ārpus Latvijas.
Dalībai forumā ir iespējams pieteikties vēl tikai līdz 3. jūlijam. Atgādinām, ka vietu skaits ir ierobežots. Lai saņemtu plašāku informāciju un reģistrētos dalībai forumā, dodieties uz saiti: www.ieguldilatvija.lv.
II PLEIF rīko Pasaules brīvo latviešu apvienība kopā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju. Bez rīkotājiem foruma plānošanā iesaistīta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Latvijas Institūts, Rīgas Ekonomikas augstskola un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā.
Tā ir unikāla iespēja – vienkopus redzēt, satikt un dzirdēt daudzus ļoti veiksmīgus Latvijas izcelsmes profesionāļus, kuri ar savu pieredzi un zināšanām ir gatavi palīdzēt mūsu valstij, saka Pasaules Brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre Ilze Garoza.
Vēl atlikušas trīs dienas un pēdējās desmit vietas dalības reģistrācijai II Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas notiks Rīgā šā gada 10. jūlijā.
Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas notiks Rīgā 10.jūlijā, piedalīsies uzņēmēji un profesionāļi no vairākām Eiropas valstīm, ASV, Kanādas, Austrālijas, Ķīnas, un Saūda Arābijas, kas ar savu darbu un idejām spēj iedvesmot citus.
„Ražīgi savstarpējie kontakti ir svarīgi gan diasporas, gan Latvijas uzņēmējiem, savukārt te dzīvojošajiem nepastarpināta informācija ir nenovērtējams aktīvs, kas var palīdzēt vērst sev par labu esošo ģeopolitisko saspīlējumu un pavērt jaunas iespējas pasaulē,” uzsver Ilze Garoza.
Piemēram, Latvijas uzņēmēji var gūt neatsveramu pieredzi, kā sekmīgi attīstīt uz inovācijām vērstu uzņēmējdarbību, uzklausot biočipu un biosensoru izgudrotāja un komercializētāja Imanta Lauka pieredzi (Kanāda), un augsto tehnoloģiju uzņēmuma „HOYA Corportation” Life Care segmenta izpilddirektora Ģirta Cimermana (Nīderlande) un, privātā investora iesācējuzņēmumos Jāņa Krūma pieredzi.
Savukārt uzņēmējiem, kas prāto par eksportu uz Ziemeļameriku vai Ķīnu, noderēs multimiljardu kompānijas „Sonoco” viceprezidenta un preču iepirkuma vadītāja Ulda Sīpola (ASV), Latvian American Shipping Line vadītāja Jura Bļodnieka un Latvijas goda konsula Kanādā un „Lettonia Trading Inc.” direktora Imanta Purva (Kanāda) zināšanas, kā arī Pasaules bankas ekonomista Kārļa Šmita (Ķīna) zināšanas un ieskati veiksmīgā Ķīnas tirgus apguvē.
Bez viņiem savā pieredzē dalīsies vairāku sekmīgu Latvijas uzņēmumu pārstāvji, kuri ir mērojuši tālo ceļu uz Ziemeļamarikas un Ķīnas tirgu. Par to, kā Latvijas uzņēmumiem pasniegt sevi pasaulē, pieredzē dalīsies globālās mediju kompānijas „Starcom MediaVest Group” viceprezidents Pēteris Freimanis (ASV).
Otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums turpina pirmajā forumā iesākto sadarbības stiprināšanu starp diasporas un Latvijas uzņēmējiem, kā arī meklē veidus, kā veiksmīgi pasaulē dzīvojoši Latvijas izcelsmes cilvēki var palīdzēt Latvijai ar savām zināšanām, kā veiksmīgi ieiet citu valstu tirgos un piesaistīt investīcijas. Sasaistē ar forumu, 9.jūlijā Rīgā tiks organizēta arī ārvalstu uzņēmēju tikšanās, kurā aicināti piedalīties Latvijas izcelsmes uzņēmēji un dažādu nozaru speciālisti no ārpus Latvijas, savukārt 8.jūlijā Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās norisināsies Junior-PLEIF jeb Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums jauniešiem par karjeras un uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.
Dalībai forumā ir iespējams pieteikties vēl tikai līdz šīs 3. jūlijam. Atgādinām, ka vietu skaits ir ierobežots. Lai saņemtu plašāku informāciju un reģistrētos dalībai forumā, dodieties uz saiti: www.ieguldilatvija.lv.
II Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu rīko Pasaules brīvo latviešu apvienība kopā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju. Bez rīkotājiem foruma plānošanā iesaistīta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Latvijas Institūts, Rīgas Ekonomikas augstskola un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā. Pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums notika 2013.gadā un pulcēja vairāk nekā 300 dalībniekus no 21 valsts.
Latvija var lepoties ne vien ar dabu, tradīcijām, arhitektūru, izciliem mūziķiem un sportistiem, bet arī ar Latvijas izcelsmes inovatoriem un izgudrotājiem, kuru atklājumi ir mainījuši pasauli, pastāstīja Pasaules brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre Ilze Garoza.
Tuvojoties otrajam Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumam, kas 9. un 10.jūlijā vienuviet pulcēs gan vietējos, gan ārvalstīs dzīvojošos latviešus, apkopojām vairākas inovācijas, bez kurām mūsu ikdiena, iespējams, būtu citādāka.
# Pasaulē pirmie komerciālās nozīmes biočipi
Kanādā bāzētā “Epocal Inc” dibinātājs un izpilddirektors Dr. Imants Lauks pagājušā gadsimta 80tajos un 90tajos gados izstrādāja pasaulē pirmos komerciālas nozīmes biočipus. Tie savukārt ļāva attīstīt virkni oriģinālu medicīnas diagnostikas iekārtu, piemēram, asinis analizatorus, kurus izmanto visā pasaulē un kuru pārdošanas radītāji ik gadu sasniedz ap 400 miljoniem ASV dolāru.
Kopš tā laika Dr. Lauks turpinājis sekmīgu darbību biosensoru izstrādes jomā pašdibinātā uzņēmumā “Epocal Inc” 2013. gadā par 166 miljoniem ASV dolāru iegādājās Ziemeļamerikas kompānija “Alere”. Par to, kā sekmīgi attīstīt uz inovācijām vērstu uzņēmējdarbību, Dr. Lauks šovasar dalīsies pieredzē arī ar 2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma dalībniekiem.
# Mehanizētā “Mozzarella” siera porciju izgatavošanas iekārta
Iespējams, ja nebūtu siera meistara Visvalža Dzeņa, tad tagad iecienītās “Mozzarella” siera bumbiņas izskatītos krietni citādāk. 1950.gados, strādājot ASV fabrikā “Brunetto Cheese Co”, viņš gudroja, kā mehanizēt siera porciju veidošanu. Jau 1958.gadā Dzenis izgatavoja un patentēja pirmo noteikta svara un dimensiju “Mozzarella” siera bumbiņu izgatavošanas iekārtu, kuras patentu 1959.gadā veiksmīgi pārdeva. Tas bija viņa sekmīgās uzņēmējdarbības sākums, kuras rezultātā uzkrātos līdzekļus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Dzeņa kungs ir ieguldījis arī Latvijā, dibinot vienu no Latvijas kokapstrādes gigantiem Allažos SIA “Kokapstrāde 98”, kurā nodarbināti teju 300 strādnieku.
# Pasaulē pirmās hologrammas
Latvijā dzimušais fiziķis Juris Upatnieks ir hologrāfijas jomas celmlauzis, ieejot vēsturē ar to, ka 1964.gadā kopā ar Mičiganas universitātes kolēģi Emetu Lītu radīja pirmo trīsdimensiju hologrammas attēlu. Kopumā Upatniekam pieder 20 patentu, starp tiem arī hologrāfiskais tēmeklis.
Šie sākotnējie atklājumi un iestrādes bruģēja ceļu visas nozares tālākajai attīstībai ar praktisko pielietojumu. Faktiski ar hologrammu attēliem mēs sastopamies teju ikdienu – piemēram, pasēs, vīzās un naudas zīmēs kā drošības un pretviltošanas elementi.
# Bez latviešiem, iespējams, arī Mercedes-Benz nebūtu tik lielisks
Ķīmiķis, inovators un sabiedriskais aktīvists Jānis Robiņš 1960.gadā izstrādāja jaunu metāla liešanas paņēmienu, ko tagad izmanto aptuveni 90% metāllietuvju visā pasaulē. Tolaik viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas auto detaļu ražošanā sāka izmantot Robiņa radīto metodi, bija “Daimler-Benz”, bet masveidā pirmais to sāka izmantot pazīstamais traktoru ražotājs “John Deere”.
Diemžēl Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris un starptautiskiem nopelniem bagātais izgudrotājs divus gadus atpakaļ devās aizsaulē, bet visu savu dzīvi veltīja “latviešu lietai” un Latvijas atbalstam.
Šie ir tikai daži izcili cilvēki, kas ne vien nesuši Latvijas vārdu pasaulē, bet ir mainījuši to.
“Atskatoties uz šiem panākumiem, ir prieks apzināties, ka tagad Latvijā veidojas inovatoru paaudze: vai tie būtu dzintara diegi, unikāli medikamenti kā “Mildronāts” un pretvēža zāles “Rigvir”, bezpilota autonomais lidaparāts “AirDog”, pasaulē atzītie mikrofoni no “JZ Microphones” – Latvijas iedzīvotājiem ir, ar ko lepoties,” sacīja Garoza.
Tieši tāpēc, lai stiprinātu Latvijas inovāciju garu un veicinātu dažādu ekonomikas nozaru izaugsmi, jau otro reizi Rīgā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, ko organizē Pasaules brīvo latviešu apvienība un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Tā ir iespēja vienuviet tikties ārvalstu investoriem un uzņēmējiem, rast jaunus kontaktus un attīstīt sadarbību. Vairāk informācijas un pieteikties forumam var www.ieguldilatvija.lv
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda uzdevums ir atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi un godalgot izcilus latviešu kultūras sasniegumus un darbiniekus, kā arī veicināt nacionālo identitātes pastāvēšanu, atbalstot latviešu skolas, jaunatni un latvisko audzināšanu.
PBLA Kultūras fonds ir dibināts ar PBLA valdes lēmumu 1972.gada 16. novembrī. Saskaņā ar PBLA statūtiem, šajā organizācijā ir pārstāvētas sešu zemju – ASV, Kanādas, Eiropas, Austrālijas, Dienvidamerikas un Karību salu, un Krievijas centrālās latviešu organizācijas. Šis organizācijas apstiprina savus Kultūras fonda pārstāvjus PBLA Kultūras fonda valdē. Kultūras fonda paspārnē darbojas pastāv 10 Kultūras nozares. Ik gadu PBLA Kultūras fonds izziņo konkursu līdzekļu piešķīrumiem, kas domāti dažādu kultūras, izglītības un jaunatnes projektu atbalstam. Šogad tika iesūtīti 27 projektu pieteikumi, no kuriem PBLA KF valde un nozaru vadītāji nolēma atbalstīt deviņpadsmit projektus par kopējo summu $20,000 (ASV). No tiem 6 tika iesniegti no ASV; 2 – no Kanādas; 9 – no Latvijas; 1- no Lielbritānijas un 1- no Vācijas. Zemāk uzskaitīti PBLA Kultūras fonda atbalstu šogad saņēmušie projekti:
- Atbalsts rakstu krājuma „Jaunā Gaita” izdošana;
- Toronto latv. biedrības sestdienas skolas Draudzīgais aicinājuma teātra iestudējums;
- Kolorado Latviešu skolas izveides atbalsta projekts;
- Stariņa spēļlaukuma labiekārtošana latviskā garā;
- Tautas tērpu svārku auduma iegāde un šūšana Nūdžersijas latviešu draudzes Ņudžersijas pamatskolas skolniecēm;
- Čikāgas Kr. Barona latviešu skolas programmas izveide “Mācamies latviski”;
- Mācību kurss „Latviskā dzīvesziņa”;
- 3×3 Lielbritānijā saiets;
- Š̌tutgartes deju kopas “Trejdeksnītis” tautas tērpu nokomplektēšana;
- Pasaules latviešu mākslas centra Cēsīs pētniecības centra izveide un techniskās sistēmas iegāde;
- Rīgas Saksofonu kvarteta, dziedātājas Ievas Paršas un multiinstrumentālista un dziedātāja Valda Muktupāvela CD Ozols / Oak-tree izdošana;
- XII Starptautiskie latviešu jauno muziķu meistarkursi;
- Andrieva Ezergaiļa vēsturisku eseju krājums;
- Grāmata „3×3 Latvijā (1990-2015)”;
- Ulža Ģērmaņa grāmatas “Latviešu tautas piedzīvojumi” tulkojums zviedru valodā;
- Ģenerāļa Kārļa Goppera literārā mantojuma digitalizācija un publicēšana Latvijas vēstures brīvpieejas materiālu tīmekļa krātuvē historia.lv;
- Nyet Nyet Soviet;
- Baltijas bēgļi Gotlandē: 1944-1945″;
- Latvian and “Lettish” voices in Manitoba.
Kopš 1972. gada PBLA KF ir piedzīvojis apbrīnojamu attīstību. Pēc Latvijas atjaunošanas, ārzemēs iemetās šaubas, neziņa un neizpratne par to, vai ārzemju veidotās organizācijas vēl pastāvēs. Šodienas KF darbības pieeja ir respektēt latviešu tradīcijas, identitātes meklējumus, sabiedrības maiņas un veicināt tālāko darbību desmit atsevišķās nozarēs. PBLA Kultūras fonda līdzekļi rodas no PBLA budžetā paredzētiem līdzekļiem, ziedojumiem, novēlējumiem un centrālo organizāciju iemaksām, kas ir proporcionālas PBLA statūtos paredzēto centrālo organizāciju locekļu skaitam PBLA valdē.
PBLA Kultūras fonds
Pēc nepilna mēneša, 10.jūlijā Rīgā, Latvijā norisināsies 2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kurā piedalīsies Latvijas izcelsmes biznesa līderi, uzņēmēji un dažādu nozaru speciālisti no Eiropas, ASV, Kanādas, Ķīnas un Austrālijas. Foruma mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī stiprināt Latvijas diasporas uzņēmēju sadarbību ar Latviju. Foruma rīkotāji atgādina, ka reģistrēties dalībai forumā par pazeminātu dalības maksu ir iespējams līdz š.g. 9.jūnijam. Lai saņemtu plašāku informāciju un reģistrētos dalībai forumā, dodieties uz saiti: www.ieguldilatvija.lv.
2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju. Bez rīkotājiem foruma plānošanā iesaistīta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas Institūts, Rīgas Ekonomikas augstskola un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Forumu atbalsta tulkošanas birojs Linearis, Baltic Technology Group, Tiesraides.lv, juridiskais birojs Darzins Legal, Jānis un Aija Kukaiņi. Informatīvo atbalstu sniedz ziņu aģentūra LETA, portāls Delfi.lv, Latviesi.com, Laiks, Latvija Amerikā un citi diasporas mediji.
Lai veicinātu interesentu no Latvijas un ārvalstīm iespējas pievienoties dalībai 2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas notiks Rīgā šī gada 10. jūlijā, rīkotāji atraduši iespēju pagarināt pieteikšanās termiņu par zemāku dalības maksu (“early bird” piedāvājums) līdz š. g. 9. jūnijam. Lai saņemtu plašāku informāciju un reģistrētos dalībai forumā, dodieties uz saiti: www.ieguldilatvija.lv.
2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums ir turpinājums 2013.gadā notikušam pirmajam šāda veida forumam. Tas tiek rīkots ar mērķi Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādu uzņēmējdarbības nozaru profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināt zināšanu pārnesi un finanšu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī stiprināt Latvijas diasporas uzņēmēju sadarbību ar Latviju. Dalībai forumā uz šo brīdi reģistrējušies dalībnieki no vairāk nekā desmit pasaules valstīm, sākot ar kaimiņos esošo Igauniju, beidzot ar daudz tālākiem reģioniem – Ziemeļameriku, Austrāliju un Āziju. Foruma uzmanības centrā būs jautājums, kā veicināt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu uz jauniem, perspektīviem eksporta tirgiem pasaulē un kā veicināt investīciju piesaisti Latvijai, jo īpaši augstas pievienotās vērtības nozarēs.
Jāatzīmē, ka sasaistē ar forumu, 9.jūlijā Rīgā notiks Ārvalstu uzņēmēju tikšanās, kurā aicināti piedalīties Latvijas izcelsmes uzņēmēji un dažādu nozaru speciālisti no visas pasaules. Savukārt 8.jūlijā Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās norisināsies Junior-PLEIF jeb Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums Latvijas diasporas jauniešiem. Dalībai forumā aicināti reģistrēties interesenti gan no Latvijas, gan ārvalstīm, kuriem ir interese veidot jaunus sadarbības tīklus un uzņēmējdarbības iniciatīvas.
2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju. Bez rīkotājiem foruma plānošanā iesaistīta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas Institūts, Rīgas Ekonomikas augstskola un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Forumu atbalsta tulkošanas birojs Linearis, Baltic Technology Group, juridiskais birojs Darzins Legal, Jānis un Aija Kukaiņi. Informatīvo atbalstu sniedz ziņu aģentūra LETA, portāls Delfi.lv, Latviesi.com un citi diasporas mediji.
Kontaktinformācija:
Ilze Garoza
Pasaules Brīvo latviešu apvienības ģenerālsekretāre
E-pasts: ilze.garoza@pbla.lv
Tālr. +1 732 666 7613