Bez lielām svinībām un fanfārām 25. februārī tieši pirms 60 gadiem uz statūtu projekta pamatiem savu darbību uzsāka Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), tolaik saukta par Brīvās pasaules latviešu apvienību (BPLA). Par šīs latviešu centrālo organizāciju apvienības galvenajiem uzdevumiem bija izvirzīta cīņa par latviešu tautas atbrīvošanu un Latvijas valsts un neatkarības atjaunošanu, kultūras saglabāšana un jaunrade, un palīdzība Otrā pasaules kara un Latvijas okupācijas rezultātā pasaulē izkaisītiem latviešiem. Pats svarīgākais mērķis – Latvijas neatkarības atjaunošana – tika sasniegts pirms 25 gadiem, tomēr organizācija savu vitalitāti nav zaudējusi vēl šodien.

Ideja par vienotu, globāla mēroga latviešu organizāciju apvienības izveidi „brīvajā“ pasaulē pirmo reizi trimdinieku aprindās izskanēja jau četrdesmito gadu beigās, bet daudz nopietnāka diskusija par vispasaules latviešu apvienības veidošanu iesākās reizē ar latviešu centrālo apvienību dibināšanu trimdinieku jaunajās mītnes zemēs piecdesmito gadu sākumā. Kā to savās piezīmēs apraksta pirmais Amerikas latviešu apvienības un vēlāk arī BPLA priekšsēdis priekšsēdis prof. Pēteris Lejiņš, pirmais zināmais mēģinājums globālas latviešu organizāciju apvienības izveidē datējams ar 1951. gada pavasari, kad Latviešu Nacionālās padomes prezidijs Vācijā izsūtījis latviešu organizācijām aptaujas lapu par šādas apvienības darbības principiem. Tomēr šis mēģinājums palicis bez rezultātiem. Gadu vēlāk vispasaules latviešu apvienības izveides iniciatīvu pēc Kanādas un Austrālijas latviešu centrālo organizāciju pamudinājuma uzņēmās Amerikas latviešu apvienība, pamatojoties uz faktu, ka ASV bija apmeties vislielākais skaits latviešu salīdzinājumā ar citām latviešu trimdinieku mītnes zemēm pasaulē.

Kā izrādījās, process nebija nedz ātrs, nedz viegls. 1952. gada pavasarī P. Lejiņš skaidroja, ka vispasaules latviešu apvienība var tikt radīta tikai un vienīgi atsevišķu valstu un kontinentu vienošanās ceļā, kuras pamatā būtu kompromiss, brīdinot, ka kādas grupas atteikšanās no dalības apvienībā novedīs pie tā, ka tā vairs nebūs vispasaules apvienība. Kā tas vēlāk tika aprakstīts trimdas presē, nospraustais uzdevums bija „ciets rieksts“ un kompromisa meklējumi vairākkārt „nonāca uz sēkļa“. Lai arī organizāciju vidū pastāvēja absolūta vienprātība par šādas organizācijas nepieciešamību un izveides steidzamību, par viedokļu sadursmes punktu izvērtās organizāciju atšķirīgais skatījums par apvienības pārvaldes kārtību. Proti, diskusiju sākumposmā Latvijas Atjaunošanas Komitejas Eiropas centrs, kas apvienoja latviešu organizācijas Eiropā, pieprasīja, ka šai vispasaules latviešu organizācijai būtu divi pārvaldes centi, bet sēdeklis atrastos Eiropā. Turklāt LAK-EC rosināja, ka šādā apvienībā tiktu pieaicināti arī politisko partiju pārstāvji, bet tiesības tikt ievēlētiem apvienības valdē būtu tikai Latvijas pavalstniekiem.

Tolaik Latviešu apvienība Austrālijā un Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā, kā arī Brazīlijas latviešu apvienība, kas tobrīd runāja vairākās Dienvidamerikas valstīs dzīvojošo latviešu vārdā, uzskatīja, ka organizācijas sēdeklim jāatrodas ASV vairāku iemeslu pēc. Pirmkārt, ASV bija labvēlīgi noskaņota nacionālām kustībām un organizācijām, kuru mērķis ir tautas atbrīvošana no Padomju Savienības jūga. Otrkārt, ASV valdības nostāja un rīcība iepretīm Padomju Savienībai un komunisma aneksijām bija kategoriski noraidoša, ko neesot bijis iespējams apgalvot par citām lielvalstīm. Treškārt, bruņota konflikta gadījumā starp rietumu demokrātijām no vienas puses un Padomju Savienību no otras puses, Latviešu vispasaules organizācijas vadība atrastos tālāk no tiešajiem kaŗa draudiem un varētu strādāt netraucēti. Gala rezultātā PBLA sēdeklis jeb centrālais sekretariāts tika izveidots Vašingtonā, no kurienes tikusi koordinēta organizācijas darbība visu, nu jau 60 gadu garumā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā Latvijā tika izveidota PBLA pārstāvniecība, kuras atbildībā ir PBLA ierosināto projektu īstenošana un pārraudzība, informācijas vākšana un izplatīšana, un ārzemēs dzīvojošo latviešu interešu aizstāvība.

To, kāda būtu izvērtusies PBLA darbība, ja organizācija attīstītos uz citiem pamatiem, šobrīd varam tikai spekulēt? Tomēr organizācijas sekmīga darbība 60 gadu garumā ir apliecinājums kompromisa mākslai latviešu sabiedrības iekšienē, un bezkompromisa cīņai par nospraustiem mērķiem ārpusē, kas, cerams, tiks saglabāta arī turpmāk.

Ilze Garoza, PBLA ģenerālsekretāre

2015. gads Pasaules Brīvo latviešu apvienībā (PBLA) ir bijis notikumiem bagāts. Bet 2016. gads solās būt ar darbiem vēl piesātinātāks. Šis ir gads, kad PBLA aprit 60 gadi, kopš organizācijas darbības uzsākšanas. Ja savulaik PBLA tika dibināta, lai kopīgiem spēkiem panāktu Latvijas neatkarības atjaunošanu, tad kopš šī mērķa sasniegšanas PBLA ir neatlaidīgi strādājusi, lai veicinātu demokrātijas, tiesiskuma nostiprināšanu un tautsaimniecības izaugsmi Latvijā, vienotu latviešus pasaulē un stiprinātu to piederību Latvijai.

Pēc daudzu gadu darbības, pārstāvot latviešu diasporu sarunās ar Latvijas valdību, pēdējos gados sākam novērot pastiprinātu Latvijas valdības interesi par tautiešiem pasaulē. Iespējams, to lielā mērā ietekmē apstāklis, ka pēc Ārlietu ministrijas datiem ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu skaits gadu gaitā ir pieaudzis līdz 370 000. Daļa šo tautiešu ir labi organizēti un līdzdarbojas ārpus Latvijas dibinātās biedrībās, draudzēs, skolās, korporācijās un tamlīdzīgi. Taču tas ir un būs izaicinājums organizācijām sasniegt pārējos. Priecājamies redzēt, ka arvien aktīvāk sāk organizēties pēdējos gados izceļojušie latvieši, kuru vislielākais īpatsvars ir Eiropā.

Lai veicinātu latviešu diasporas organizāciju kapacitāti, pagājušā gadā Sabiedrības integrācijas fonds, kas darbojas Latvijas Ministru kabineta pārraudzībā, izsludināja projektu konkursu, kurā, pateicoties PBLA aktīvai darbībai, tika nodrošināta iespēja piedalīties ārpus Latvijas reģistrētām organizācijām. Savukārt pateicoties Latvijas Kultūras ministrijas izveidotai atbalsta programmai, vairākas latviešu organizācijas pasaulē ar PBLA starpniecību aizvadītajā gadā varēja saņemt finansiālu atbalstu Dziesmu un Deju svētku tradīcijas uzturēšanai un Latvijas kultūras pieejamības nodrošināšanai pasaulē. Tāds pats atbalsts latviešu organizācijām, kas pieteicās konkursā caur PBLA, būs pieejams arī šogad, nākamgad un aiznākamgad. Cieši sadarbojamies arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju un tās pārraudzībā esošo Latviešu valodas aģentūru, caur kuru tiek nodrošināts metodisks un finansiāls atbalsts latviešu diasporas skolām. Mūsu mērķis ir tuvākā laikā arī panākt ministrijas iesaisti ilgstpējīgas latviešu valodas tālmācības programmas izveidē, kas pavērtu plašākas iespējas latviešu bērniem pasaulē apgūt savu senču dzimto valodu un kultūru. Jāatzīmē, ka Latvijas Valsts prezidenta dzīvesbiedre Iveta Vējone, atbildot uz PBLA Izglītības padomes uzaicinājumu, pagājušā gadā kļuva par Latvijas diasporas skolu patronesi.

Tomēr starp visām ministrijām PBLA vēl joprojām visciešākā sadarbība ir ar Ārlietu ministriju, kuras vadībā tapis rīcības plāns Par sadarbību ar Latvijas diasporu, kas šī gada sākumā tiks virzīts uz apstiprināšanu valdībā. Tāpat ar Ārlietu ministrijas tiešu atbalstu pagājušā gada vasarā Rīgā rīkojām 2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF), kas pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku no 17 valstīm. Esam gandarīti, ka Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piekritis kļūt par PLEIF patronu, savukārt pēc Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas priekšlikuma pagājušā gada rudenī tika izveidota augsta līmeņa diasporas uzņēmēju konsultatīvā padome. Pēc vairāku PBLA valdē pārstāvētu foruma dalībnieku iniciatīvas šogad pirmo reizi šādu pasākumu rīkosim ārpus Latvijas. Tas notiks Melburnā, Austrālijā šī gada 29.-30. decembrī sasaistē ar Latviešu Kultūras dienām Austrālijā. Saziņā Latvijas Ekonomikas ministriju, kuras pārziņā ir bijusi Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna īstenošana, esam izteikuši dažādus savus priekšlikumus, atkārtoti aicinot stiprināt latviešu valodas statusu Latvijas darba tirgū, kas ne vien padarītu Latviju latviskāku, bet arī atvieglinātu diasporas latviešu iespējas iekļauties Latvijas darba tirgū. Par latviešu valodas statusu Latvijā esam iestājušies arī citos publiskos forumos.

Latvijas drošības jautājums ir bijis viens no mūsu pēdējo gadu rūpēm saistībā ar pieaugošo Krievijas agresiju Baltijas kaimiņvalstīs. Caur PBLA dalīborganizācijām esam vērsušies pie mūsu mītnes zemju politiskās vadības, vēršot to uzmanību uz Baltijas reģionā notiekošo un aicinājuši Rietumvalstis apliecināt drošības garantijas Baltijas valstīm NATO 5. panta ietvaros. Vienlaikus esam atkārtoti atgādinājuši Latvijas valdībai un politiķiem par nepieciešamību maksimāli drīz palielināt Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP, kā to paredz NATO dalībvalstu vienošanās. Aprīlī PBLA atbalstīja Apvienotās Baltiešu komitejas rīkotu konferenci Vašingtonā “History Repeated: Baltics and Eastern Europe in Peril?” un decembrī Ņujorkā notikušu semināru par Baltijas un Ziemeļvalstu drošību un ekonomisko sadarbību, kurā piedalījās ap 90 dalībnieku no diplomātu, pētnieku, žurnālistu, uzņēmēju un baltiešu sabiedrisko darbinieku aprindām.

Sadarbībā ar Latviju mūs rūp vēl joprojām neatrisinātais Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas jautājums, kurai, kā vērojam, tiek likti visdažādākie šķēršļi jau daudzu gadu garumā. PBLA valdes sēdē asi nosodījām šķēršļu likšanu Okupācijas muzeja rekonstrukcijai pārbūvei un aicinājām Latvijas likumdevējus tai noteikt nacionālas nozīmes būvprojekta statusu. Esam sūtījuši vēstules Latvijas augstākajām amatpersonām, kā arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam, pieprasot nekavējoties novērst šķēršļus muzeja rekonstrukcijas uzsākšanai.

Mums ir svarīgi skaidrot Latvijas 20. gadsimta un okupācijas vēsturi, lai nepieļautu tās atkārtošanos. Tāpat PBLA 60. jubilejas gadā mums ir svarīgi izvērtēt pašiem savu darbību un runāt par trimdas latviešu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. Visbeidzot, mums ir svarīgi visiem kopīgi jau tagad uzsākt gatavošanos Latvijas Simtgadei, ko atzīmēsim jau pēc pāris gadiem.

Nobeigumā jāatzīmē, ka PBLA darbojas gados jauna un enerģiska valde, ko veido PBLA dalīborganizāciju izvirzītie valdes locekļi. Ar šo gadu PBLA priekšsēža vietnieces amatā ir stājusies Kristīne Saulīte no Austrālijas. Aizvadītā gada nogalē no PBLA Kultūras fonda (KF) priekšsēdes amata pēc vairāk nekā 10 gadu uzcītīga darba atkāpās Vija Zuntaka-Bērziņa, kuras vietā PBLA KF vadībā stājies Juris Ķeniņš no Kanādas. Pārmaiņas notiek, bet mēs arvien neatlaidīgi turpinām strādāt latviešu tautas un Latvijas labā!

Dievs, svētī Latviju!

Jānis Kukainis,
PBLA priekšsēdis

2015. gada nogalē notikušās vēlēšanās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža amatā uz diviem gadiem pārvēlēts inženieris un sabiedriskais darbinieks Jānis Kukainis. Savukārt PBLA priekšsēža vietnieces amatu sākot ar šo gadu uz diviem gadiem pārņems Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē vadītāja Kristīne Saulīte.

Kā savas prioritātes PBLA priekšsēža amatā nākamajiem diviem gadiem Jānis Kukainis izceļ Latvijas drošības stiprināšanu, latviešu valodas statusa un patriotiskās audzināšanas veicināšanu Latvijā. „Mums ir tikai viena Latvija, tādēļ mums visiem kopīgi jāstāv tās drošības un vērtību sardzē,“ uzsver Jānis Kukainis, norādot uz latviskās izglītības un patriotiskās audzināšanas lielo nozīmi gan Latvijas skolās, gan latviešu sestdienas un svētdienas skolās ārpus Latvijas.

„Šogad PBLA atzīmēs savas darbības 60. jubileju. Šajā laika posmā esam darījuši visu, kas bijis mūsu spēkos, lai sniegtu atbalstu neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas izveidei. Gadu gaitā mūsu pamatmērķi nav mainījušies, arī turpmāk mēs strādāsim, lai vienotu ārpus Latvijas dzīvojošos tautiešus darbam Latvijas un latviešu tautas labā,“ norāda Kukainis.

Nākamajos divos gados PBLA priekšsēdis vēlas turpināt iesākto sadarbību ar Latvijas valdību un Saeimu ar Latviešu diasporu saistītu jautājumu risināšanā gan politiskās līdzdalības, izglītības, kultūras un ekonomiskās sadarbības jomā, jo īpaši kontekstā ar tuvojošos Latvijas simtgadi, kuras atzīmēšanā aktīvi plāno iesaistīties arī diasporas organizācijas. Sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju iesākts, bet nepabeigts palicis tālmācības programmas jautājums, kuras izstrāde pavērtu plašākas iespējas ārpus Latvijas dažādu paaudžu dzīvojošajiem latviešiem un viņu atvasēm apgūt un saglabāt latviešu valodu. Tāpat PBLA priekšsēdi joprojām nodarbina neatrisinātais Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas jautājums, kam Kukainis plāno sekot līdzi arī turpmāk. Ekonomiskās sadarbības veicināšanas nolūkā šī gada 29.-30. decembrī Melburnā sasaistē ar Austrālijas latviešu kultūras dienām pirmo reizi ārpus Latvijas plānots rīkot Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kas līdz šim divas reizes noticis Rīgā. Šī pasākumā fokusā būs ekonomisko un biznesa saišu stirpināšana Austrālijas un Okeānijas reģionā dzīvojošo latviešu uzņēmēju un profesionāļu starpā un sadarbībā ar Latviju.

Bez iepriekš minētiem uzdevumiem PBLA priekšsēža vietniece Kristīne Saulīte izceļ nepieciešamību stiprināt saites pašu diasporas organizāciju starpā. „Svarīgi ir atrast kopējus sadarbības ceļus ar visām ārpus Latvijas dzīvojošajām latviešu kopienām un atrast veidus, kā piesaistīt un vienot sadrumstalotās sabiedrības,“ norāda Saulīte, kura pati uzskata, ka ir priviliģētā situācijā, jo labi izprot gan Latvijas, gan ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu situāciju. Saulīte ieradās Austrālijā īsi pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Uzziņai:

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis dzimis 1943. gada 12. jūnijā Rīgā, un šobrīd dzīvo Kalamazū, Mičiganas pavalstī ASV. Sinsinati universitātē ieguvis bakalaura grādu inženierzinātnēs – “Aerospace Engineering”, Tenesī universitātē ieguvis maģistra grādu inženieŗzinātnēs un Mičiganas štata universitātē maģistra grādu biznesa vadībā (MBA). Savā profesionālajā karjerā Jānis Kukainis strādājis vairākos aviācijas un autoražošanas uzņēmumos, publicējis vairāk kā 20 zinātnisku rakstu, galvenokārt, par kaujas lidmašīnu aerodinamiku, vairāku patentu īpašnieks. Visilgāko karjeras posmu pavadījis strādājot autoražošanas uzņēmumā Ford kā inženieris, kā arī Ford nākotnes modeļu projektu nodaļas un ražošanas nodaļas vadītājs.

Paralēli savai profesionālajai darbībai, Kukainis aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē, vadījis Latviešu apvienību Detroitā, Mičiganas Baltiešu komiteju un latviešu centru „Gaŗezers“, darbojies kā Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis un kā Apvienotās Baltiešu komitejas priekšsēdis ASV. Viņš pārstāvējis Amerikas latviešu apvienību PBLA valdē (ar pārtraukumu) kopš 1996. gada, un bijis PBLA vadītājs no 2002. līdz 2007. gadam un šajā amatā atkal ievēlēts no 2012. līdz 2015.gadam. Jānis Kukainis bija  NATO darba grupas vadītājs PBLA, aktīvi veicinot Latvijas uzņemšanu NATO. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķ., ar Viestura ordeņa I šķ., ar organizācijas Daugavas Vanagi zelta nozīmi un LR Aizsardzības ministrijas Atzinības goda zīmi.

PBLA priekšsēža vietniece Kristīne Saulīte ir Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde, savulaik darbojusies arī Melburnas latviešu organizāciju apvienības un Melburnas latviešu evanģēliski luteriskās draudzes vadībā. Viņas sabiedriskā darba pieredze ietver arī dalību Austrālijas latviešu teātrī, korī „Daina“ un darbošanos Melburnas Daugavas skolā un vidusskolā. Kristīne Saulīte pabeigusi Hārvardas Biznesa skolas Līderības programmu, ieguvusi biznesa izaugsmes treneres izglītību Koačinga institūtā (The Coaching Institute), kā arī absolvējusi vadības programmu Melburnas biznesa skolā. Savā profesionālajā karjerā, Kristīne Saulīte guvusi pieredzi strādājot par Bang & Olufsen reģionālo menedžeri, bijusi sabiedrotā Corporate Edge – darbojoties gan ar lielām nacionālām firmām, gan individuālies klientiem. Atradusies vadības amatos uzņēmumos CDG Group un Rogerseller Myhill Pty Ltd.

Kontaktinformācija:

Ilze Garoza
PBLA ģenerālsekretāre
ilze.garoza@pbla.lv
Mob. +1 732 666 7613
www.pbla.lv

Šodien, 10. decembrī, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, PBLA izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde un Eiropas diasporas izglītības koordinators Māris Pūlis tikās ar Izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai darba sēdē pārrunātu diasporas izglītības aktuālākos jautājumus. Kā prioritātes no PBLA puses tika minētas diasporas bērniem piemērotas elektroniskas mācību programmas izstrāde, uzlabojumi diasporas skolotāju un skolēnu apbalvojumu izsniegšanas kārtībā un nepieciešamība 2017. gada budžetā iekļaut līdzekļus diasporas skolu un izglītojošo pasākumu atbalstam.

Turpmākajā sarunā tika apspriesta vajadzība definēt valsts nostāju saistībā ar diasporas izglītības turpmākās attīstības jautājumiem, iespēja diasporas pārstāvjiem iesaistīties pēcdoktorantūras pētniecības studiju programmās Latvijas augstskolās un diasporas studentu iesaiste starptautiskos sadarbības projektos, kas saistīti ar pētniecību un inovācijām.

Sarunas noslēgumā abas puses vienojās par turpmāku regulāru sadarbību diasporas izglītības jautājumu risināšanā un nolēma dibināt darba grupu, kas strādātu ar diasporas bērniem piemērotas elektroniskas mācību programmas izstrādes tehniskajiem un saturiskajiem jautājumiem, sasaucot pirmo sēdi nākamā gada janvārī.

Atsaucoties Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes aicinājumam, Valsts prezidenta dzīvesbiedre ir piekritusi kļūt par latviešu diasporas skolu patronesi, uzņemoties rūpes par latviešu bērniem, jauniešiem un skolotājiem visā plašajā pasaulē. Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir uzsvēris, ka sadarbība ar diasporu ir viena no viņa darbības prioritātēm, Valsts prezidenta kundzes apņēmība uzņemties šo atbildību būs nenovērtējams atbalsts latviskās izglītības veicināšanā ārpus Latvijas.

Plānots, ka Valsts prezidenta dzīvesbiedre Iveta Vējones kundze, piedaloties ārvalstu vizītēs, apmeklēs attiecīgo valstu diasporas nedēļas nogales skolas, tiksies ar to pārstāvjiem un piedalīsies diasporas nedēļas skolu aktuālo jautājumu apspriešanā.

Latviešu nedēļas nogales skolas ārvalstīs pastāv jau vairāk nekā 60 gadus. Tās daudzu gadu desmitu garumā ir bijuši latviešu sabiedrības izglītības un kultūras centri, kuros jaunajai paaudzei sniegta iespēja apgūt latviešu valodu, literatūru, vēsturi un daudzus citus priekšmetus, lai uzturētu dzīvu latviskumu laikā, kad Latvija bija naidīgas varas pakļautībā, un veicinātu un saglabātu saikni ar Latviju pašlaik, kad mūsdienu globālajā kontekstā var runāt par Latvijas tautu visā plašajā pasaulē.

Pašlaik pasaulē ir ap 100 latviešu diasporas skolu, kurās kopējais skolēnu skaits ir gandrīz 2000 bērnu un jauniešu. Skolu un skolēnu skaits pastāvīgi turpina palielināties.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomei ir svarīga loma ārvalstu un Latvijas izglītības institūciju sadarbības veicināšanā. PBLA Izglītības padome izveidota 1976. gadā, lai veicinātu un koordinētu latvisko izglītības darbu ārpus Latvijas. Padome sadarbojas ar latviešu mītņu zemju centrālo organizāciju Izglītības nozarēm, apkopojot un izplatot informāciju, rīkojot globālas izglītības darbinieku konferences un koordinējot izglītības darbu ārpus Latvijas. Kopš 1990. gada Izglītības padome aktīvi sadarbojas ar Latvijas atbildīgajām institūcijām un īsteno dažādus izglītības projektus Latvijā un ārpus tās. Padomes locekļi ir dažādo mītņu zemju centrālo organizāciju Izglītības nozaru vadītāji.

Šī gada 4. decembrī Ņujorkā norisināsies Baltijas un Ziemeļvalstu politiskai un ekonomikas drošībai veltīts seminārs, ko rīko Apvienotā baltiešu komiteja sadarbībā ar Amerikas latviešu apvienību, lai aktualizētu jautājumu par tālāko sadarbību Baltijas valstu drošības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.

Latviešu diasporas pārstāvji ir pārliecināti, ka notikumi Tuvajos Austrumos nedrīkst novērst uzmanību no Krievijas aktivitātēm Ukrainā, kas rada apdraudējumu arī Baltijas valstu drošībai, uzskata Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Jānis Kukainis. Pēc Kukaiņa domām no starptautisko mediju virsrakstiem ir pazudusi Ukrainas problēma un mūsu pienākums ir to aktualizēt, jo draudi Baltijai no Krievijas nemazinās.

Amerikas latviešu apvienības priekšsēdētājs Pēteris Blumbergs, kurš rotācijas kārtībā šogad vada arī Apvienoto baltiešu komiteju, uzsvēra, ka pašreizējā starptautiskajā politiskajā situācijā baltiešiem ir jāpieliek īpašas pūles, lai nodrošinātu, ka Baltijas un Austrumeiropas valstu drošība atrastos ASV amatpersonu, politikas analītiķu un veidotāju redzeslokā.

“Laikā, kad pasaules uzmanība ir pievērsta „Islāma valsts” apkarošanai, baltiešiem ir svarīgi atgādināt par Krievijas agresiju Ukrainā un nodrošināt, ka Baltijas valstu un visas Austrumeiropas drošība netiek upurēta citu mērķu vārdā,” sacīja Blumbergs. Pēc viņa teiktā,  Baltijas valstīm ir svarīgi panākt, lai sankcijas pret Krieviju tiktu īstenotas  arī turpmāk, bet vienlaikus diasporas pārstāvjiem ir jāpalīdz baltiešiem meklēt risinājumus, kā mazināt Krievijas atbildes sankciju ietekmi uz Baltijas valstu tautsaimniecību.

„Pašreizējā nestabilajā ģeopolitiskajā situācijā mums ir jāsniedz palīdzīga roka Baltijas valstīm, lai tās sajustu savu ārzemēs dzīvojošo tautiešu atbalstu un apņēmību dot ieguldījumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošībā, kā arī ekonomikas izaugsmē,” teica Kukainis.

Seminārā piedalīsies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas diplomātiskā korpusa pārstāvji, drošības politikas analītiķi un ekonomikas eksperti. Plašāka informācija atrodamaApvienoto Baltiešu komitejas mājas lapā: www.jbanc.org.

Šonedēļ Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) atklāja jaunu mājas lapu: http://laaj.org.au/, kas piedāvā
iespēju vienuviet uzzināt par latviešu sabiedrisko un kulturālo dzīvi Austrālijā un Jaunzēlandē,
kā arī sekot līdzi aktuālāko notikumu kalendāram.

“Šodien, vairāk kā jebkad, ir būtiski sniegt aktuālu, viegli pieejamu, izglītojošu un interesantu informāciju. Mēs visi vēlamies zināt par to, kas notiek šodien, rīt, jaunnedēļ un pat par to kas tiek plānots nākošajā gadā. Austrālijā un Jaunzēlandē dzīvojošajiem latviešiem
ir svarīgi uzturēt saikni ar visiem tautiešiem. Ir svarīgi zināt par to kas notiek pilsētā kur mēs dzīvojam,
paredzētajiem latviešu pasākumiem Austrālijā, Jaunzēlandē, Latvijā un visā plašajā pasaulē,” norāda LAAJ priekšsēde Kristīne Saulīte.

Vienlaikus LAAJ priekšsēde īpaši pateicas Sabiedrības Integrācijas Fondam (SIF) par atbalstu šī projekta īstenošanā. Aicinām ieskatīties un iepazīties!

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) dalīborganizāciju balsojumā par 2015. gada PBLA Balvas laureātu izraudzīts Arizonā, ASV dzīvojošais literatūrzinātnieks un sabiedriskais darbinieks Rolfs Ekmanis. PBLA Balvai Rolfu Ekmani izvirzīja Amerikas latviešu apvienība par viņa ilggadēju un pašaizliedzīgu ieguldījumu žurnāla “Jaunā Gaita” izdošanā, latviešu literatūras un kultūrvēstures atpazīstamības veicināšanu un saišu stiprināšanu starp radošajiem darbiniekiem Latvijā un latviešu mītnes zemēs pasaulē.

Rolfs Ekmanis ir dzimis 1929. gada 10. februārī Rīgā, bet pēc Otrā pasaules kara kopā ar ģimeni izceļojis uz ASV, kur viņš 1957. gadā ieguva maģistra grādu slāvistikā un Austrumeiropas zinībās, bet vēlāk savā doktora disertācijā Indianas Universitātē pievērsās Padomju Krievijas un padomju varas okupētās Latvijas literatūras saišu izziņai. Sākot ar 1963. gadu, vairāk nekā 40 gadus, Ekmanis strādājis par slāvistikas un baltistikas profesoru Arizonas štata universitātē, padziļināti pievēršoties Padomju laika un Baltijas valstu literatūras analīzei un publicējot virkni rakstu, pārskatu un grāmatu latviešu, angļu un vācu valodā.

“Rolfs Ekmanis ir nenoliedzami viens no prominentākajiem, ja ne pats prominentākais latviešu sovjetologs ar plašām zināšanām it sevišķi latviešu kultūras un sabiedriskajās norisēs okupētajā Latvijā,” norāda Latvijas Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, kurš līdzīgi kā citi Ekmaņa pazinēji izceļ viņa enciklopēdisko zināšanu apjomu un amplitūdu.

Neraugoties uz savu atpazīstamību literatūrzinātnieku aprindās un ilggadējo darbību latviešu literatūras un kultūrvēstures pētniecībā, Rolfa Ekmaņa vārds plašākai sabiedrībai, iespējams, ir mazāk pazīstams, jo, kā to skaidro viņa līdzgaitnieki, Ekmanis darbojies ļoti pašaizliedzīgi un mērķtiecīgi, bet “bez publiskas izcelšanās”. Turklāt daļu no savas radošās darbības, būdams “Radio Brīvā Eiropa” korespondents no 1975. līdz 1990. gadam un Pasaules Brīvo latviešu apvienības žurnāla “Latvija Šodien” redaktors no 1980. līdz 1991. gadam, Ekmanis strādājis, “slēpjoties” aiz pseidonīma Māris Rauda. Jāatzīmē, ka no 1990. līdz 1993. gadam Ekmanis bija iecelts par Radio Brīvā Eiropa latviešu redakcijas vadītāju un viņa laikā arī tika nodibināts šīs radio stacijas birojs Rīgā, pirmais šāds birojs bijušajā PSRS teritorijā.

Rolfa Ekmaņa vārds kļuvis plašāk pazīstams latviešu literārajās aprindās saistībā ar viņā ilggadējo un pašaizliedzīgo darbību žurnāla “Jaunā Gaita” redakcijā, kurā viņš sācis darboties pirms 50 gadiem, bet kuras vadību sabiedriskā kārtā un bez atlīdzības pārņēmis deviņdesmito gadu beigās. Par šo izdevumu Ekmanis savulaik rakstījis: “Viens no žurnāla galvenajiem uzdevumiem ir stimulēt latviešu intelektuālo dzīvi, uzturēt garīgo možumu, un ne tikai trimdā. Ar gandarījumu jākonstatē, ka no tā vēl joprojām neatvirmo putekļu elpa.” Šogad “Jaunā Gaita”, lielā mērā pateicoties Ekmaņa un citu uzticamu redakcijas līdzstrādnieku ieguldījumam, atzīmēja savu 60. jubileju. “Tas ir Rolfa nopelns, ka žurnāls vēl aizvien ir tik augstā līmenī un ir saglabājis savu nozīmi gan šejienes, gan Latvijas lasītāju vidū,” raksta Teksasā dzīvojošā māksliniece, “Jaunā Gaita” redakcijas locekle Linda Treija. Tikmēr “Jaunā Gaita” pirmais redaktors, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs Valters Nollendorfs norāda, ka “nepārtrauktas iznākšanas ziņā Jaunā Gaita tuvojas latviešu žurnālu noturības rekordam.”

Rolfa Ekmaņa interesei par Latvijas literatūru ir sena vēsture. Kopš pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigām Ekmanis centies visādos veidos piekļūt Latvijas publikācijām, uzsākot saziņu ar radošajiem darbiniekiem Latvijā. Par šo darbību nereti izpelnījies asu kritiku un nosodījumu trimdas latviešu sabiedrībā, kas pārmeta viņam Padomju latviešu literatūras propagandēšanu. Ekmanis vairākkārt lasījis latviešu literatūras kursus un referātus gan latviešu sabiedrībai ASV, gan saietos ASV, Zviedrijā, Vācijā, Šveicē. Jāatzīmē, ka Latviju pirmo reizi pēc izceļošanas Ekmanis varēja apciemot tikai 1990. gada beigās, jo bijis iekļauts Padomju Savienības “persona non grata” sarakstā par darbību “Radio Brīvā Eiropa”.

“Mani uzskati nekad nav tā īsti sakrituši ar trimdas tautiešu vairākuma viedokļiem. Nekad neesmu centies bruģēt ceļu uz bagātības kalngaliem, kā jau uz to norāda manis izvēlētā profesija. Nav arī nekad bijuši īpaši godkāri plāni. Nokļūšana Savienotajās Valstīs nekad nav bijis ne mans, nedz arī manu vecāku lolotais sapnis,” virtuālajā enciklopēdijā “Latvijas ļaudis” atrodams Rolfa Ekmaņa ieraksts. “Uzskatu sevi par Latvian, nevis American-Latvian un esmu lepns uz savu Latvijas pasi un pilsonību. Amerikā neviens man nekad neko no labas gribas nav pasniedzis uz paplātes, Amerika vienmēr ir un paliks trimdas zeme,” piebilst Ekmanis, kurš par savu dzīves uzdevumu uzskata latvietības saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

Rolfs Ekmanis ir Amerikas latviešu apvienības, Latviešu Fonda biedrs un Latviešu rakstnieku apvienības biedrs. Kopš neatkarības atjaunošanas ticis uzņemts kā biedrs Latvijas Rakstnieku savienībā un Latvijas Zinātņu akadēmijā (ārzemju loceklis). Par nopelniem Latvijas labā 1999. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes un savā vārdā sveicu ikvienu tautieti Latvijā un pasaulē Latvijas neatkarības proklamēšanas 97. gadskārtā!

Neatkarīga un brīva valsts Latvijas tautai netika uzdāvināta, tā tika izcīnīta. Neatkarība un drošība Latvijai netika garantēta, tā tika atņemta un mērķtiecīgas un neatslābstošas cīņas rezultātā vēlāk atkal atgūta. Par Latvijas neatkarību un brīvību cīnījās mūsu senči, un tās nosargāšana ir un paliks primārais uzdevumus arī mūsu un nākamajām paaudzēm.

Gatavojoties Latvijas simtgadei, mums ir svarīgi būt vienotiem garā un rīcībā, aizstāvot savas valsts drošību, veicinot kultūras izaugsmi un ceļot tautas labklājību! Aicinu ikvienu Valsts svētku laikā uz brīdi apstāties un apdomāties, ko mēs katrs varam darīt Latvijas labā un Latvijas drošības un izaugsmes veicināšanā!

Dievs, svētī Latviju!

Jānis Kukainis,

PBLA priekšsēdis

Jau otro gadu Latvijas Republikā reģistrētas biedrības vai nodibinājumi, kas pārstāv Latvijas diasporas ārvalstīs intereses, kā arī ārvalstīs reģistrētas organizācijas, kas pārstāv Latvijas diasporu ārvalstīs, ir aicinātas piedalīties atklātā projektu konkursā ar mērķi saglabāt no Latvijas emigrējušo iedzīvotāju saikni ar Latviju, stiprināt viņu nacionālo identitāti, veicināt diasporas pašorganizēšanos, kā arī veicināt diasporas pilsonisko līdzdalību Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē. Šādu projekta konkursu programmas „Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma (atbalsta programma diasporas NVO darbības atbalstam)” ietvaros oktobra mēnesī izsludināja Sabiedrības integrācijas fonds.

Programmas ietvaros tiks atbalstīti diasporas organizāciju darbības spēju stiprināšanas pasākumi, pasākumi, kas vērsti uz jaunu biedru piesaisti un to iesaisti organizācijas darbā, īpaši atbalstāmi pasākumi diasporas jauniešu organizāciju izveidei un darbības stiprināšanai, pasākumi, kas veicina diasporas kopienu savstarpējo sadarbību un stiprina diasporas saikni ar Latviju (t.sk. ar Latvijas pilsonisko sabiedrību, uzņēmējdarbības vidi, valsts pārvaldi), valsts svētku svinēšanas pasākumi, informatīvi un izglītojoši pasākumi par diasporai svarīgiem jautājumiem, diasporas mediju atbalsta pasākumi un citi pasākumi, kas veicina diasporas kopienu savstarpējo sadarbību un stiprina diasporas saikni ar Latviju.

Kopējais 2016.gada konkursa ietvaros jauniem projektiem pieejamais programmas finansējums ir 126 065,43 EUR no Sabiedrības integrācijas fondam piešķirtajiem valsts budžeta dotācijas līdzekļiem. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš 2016.gada 12.janvāris.

Jautājumus par projektu iesniegumu sagatavošanu lūdzam sūtīt pa e-pastu uz adresi konkursi@sif.gov.lv, norādot atsauci uz šo projektu konkursu, vai arī izmantojot Skype: sif.konkursi.

Plašāku informāciju par programmu iespējams skatīt Sabiedrības integrācijas fonda mājas lapā www.sif.gov.lv