PBLA Izglītības padome 2016. gada februārī izsludināja akciju “Man dziesmiņu nepietrūka, kurā aicināti piedalīties diasporas skolu bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem.

Akcijas pirmajā posmā latviešu diasporas skolu skolēni aicināti veikt pētījumus par latviešu tautasdziesmām, ar mērķi veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu cieņu un mīlestību pret latviešu tautasdziesmām, radot iespēju tās pētīt un analizēt, kā arī izdziedāt.

PBLA IP ir nolēmusi pagarināt akcijas pirmā posma iesniegšanas termiņu. Jaunais iesniegšanas termiņš ir 20. jūlijs. Šādā veidā skolas, kas vēl nav paspējušas pilnībā pētījumus nobeigt, var izmantot šo papildus laiku, nesteidzoties tos nobeigt un iesniegt.

__________

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, izsludina akciju “Man dziesmiņu nepietrūka”, kurā aicināti piedalīties latviešu diasporas skolu bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem.

Akcija norisināsies trīs posmos, sākot ar 2016.gada februāri, un noslēgsies 2018.gada jūlijā. Akcijas pirmajā posmā latviešu diasporas skolu skolēni aicināti veikt pētījumus par latviešu tautasdziesmām, kas tiek rīkots ar mērķi veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu cieņu un mīlestību pret latviešu tautasdziesmām, radot iespēju tās pētīt un analizēt, kā arī izdziedāt. Tālākā akcijas posmā —2017. un 2018.gadā—ir paredzēts izveidot dāvanu Latvijas valsts simtgadē —mobilo ierīču lietotni ar ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu mīļākajām tautasdziesmām.

„Tautasdziesma ir nesusi latviešu tautu cauri visādiem laikiem. Tajā koncentrētā veidā ir ievīta latviešu tautas dzīvesziņa un domāšanas veids. Latviešu tauta ar tautasdziesmas palīdzību ir nonākusi līdz brīvvalstij 1918.gadā,“ skaidro akcijas rīkotāji. „Šī akcija palīdzēs latviešu bērniem un jauniešiem saprast tautasdziesmu īpašo nozīmi ne tikai latviešu kultūrā, bet arī Latvijas nācijas izveidē,“ tālāk skaidro PBLA Izglītības padomes akcijas rīkotāji. Akcijā var piedalīties gan klašu grupas, ģimenes vai pat vesela skolas saime.

Plašāka informācija par akciju atrodamaPBLA akcijas nolikumā (PDF), kāarī www.mandziesminunepietruka.lv vai rakstot uz info@mandziesminunepietruka.lv

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis aizvadītajā nedēļā saņēmis Amerikas Baltiešu brīvības līgas (Baltic American Freedom League – BAFL) apbalvojumu par ilggadīgu un neatlaidīgu Baltijas valstu brīvības un drošības veicināšanā.  

Lai arī Amerikas Baltiešu brīvības līgas rīkotā Baltijas Brīvības balvas pasniegšanas ceremonija norisinājās aprīļa sākumā, PBLA priekšsēdim Jānim Kukainim pieškirtais apbalvojums tika nodots viņa rokās aizvadītajā nedēļas nogalē Losandželosā notikušā Amerikas latviešu apvienības 65. kongresa laikā, uz kuru bija pulcējušies latviešu organizāciju vadītāji un pārstāvji no visiem lielākajiem latviešu centriem ASV. Apbalvojumu J. Kukainim pasniedza BAFL priekšsēdis Valdis Pavlovskis, uzsverot J. Kukaiņa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas ceļā uz uzņemšanu NATO. Bez J. Kukaiņa, šogad Baltijas Brīvības balvu saņēmis arī igauņu izcelsmes uzņēmējs un Baltijas interešu aizstāvis Arne Kalms un lietuviešu izcelsmes sabiedriskā darbiniece Andžela Nelsa.

Kopš Baltijas Brīvības balvas iedibināšanas pirms 34 gadiem to saņēmuši tādi uzticami Baltijas valstu aizstāvji ASV administrācijā kā ASV ārlietu ministre Madlēna Olbraita, Kolins Pauels un Hilarija Klintone, ASV politiskais analītiķis NATO paplašanās aizstāvis Ronalds Asmuss, profesors Zbigņevs Brežinskis, tā arī kādreizējie Baltijas valstu prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga, Vītauts Landsberģis un Lenarts Meri un citi.

Amerikas Baltiešu brīvības līga ir organizācija, kuru 1981. gadā nodibināja ASV baltiešu trimdinieki un viņu pēcteči, ar mērķi atbalstīt Baltijas valstu brīvības un neatkarības centienus. Kopš Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas pirms 25 gadiem, Amerikas Baltiešu brīvības līga turpina aizstāvēt baltiešu intereses ASV Kongresā un valdībā, kā arī veic nozīmīgu skaidrojošu darbu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības jautājumiem.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) aicina latviešu organizācijas ārpus Eiropas pieteikties pieejamajam finansiālam atbalstam izglītojošu pasākumu (semināru, kursu, meistarklašu, konferenču) organizēšanai no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Kopējais pieejamais finansējums ir 12 186 EUR. Plānots, ka vienam pasākumam sniegtais atbalsts būs līdz 2000 EUR, izņēmuma gadījumos reģionāla mēroga pasākumiem, kas paredzēti plašai auditorijai, iespējams lielāks finansiālais atbalsts.

Projektu izsludina Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latviešu valodas aģentūra (LVA).

Visām latviešu organizācijām, kas vēlas pieteikties finansiālā atbalsta saņemšanai, elektroniskā pieteikuma anketa ir jāaizpilda līdz 2016. gada 1. jūlija plkst. 17.00 pēc Latvijas laika. 

Pieteikumus vērtēs komisija, kurā ir LVA un PBLA pārstāvji.

Finansiālā atbalsta piešķiršanas gadījumā elektroniski aizpildītā anketa tiks pievienota ar finansējuma saņēmēju slēgtajam līgumam.

Detalizētāka informācija pieejama, sazinoties ar PBLA Izglītības padomes izpilddirektori Antu Spundi (anta.spunde@pbla.lv).

Lūdzu nodrošiniet, ka anketā uzrādīto informāciju saglabājat pieteikuma iesniedzēja vajadzībām (piemēram, veidojot ekrānšāviņus (screen shots) vai kā līdzīgi). Nosūtītā elektroniskā versija iesniedzējam otrreiz nebūs pieejama, tā paredzēta tikai komisijas vajadzībām.

PIETEIKUMA FORMA AIZPILDĀMA ELEKTRONISKI INTERNETĀ, IZMANTOJOT ŠO SAITI:

https://www.surveymonkey.com/r/JTVSDRK

Ar cieņu,

Anta Spunde
PBLA Izglītības padomes izpilddirektore

Minētās aktivitātes īsteno Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un
zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valodas politika un pārvalde”.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) aicina latviešu skolas ārpus Eiropas pieteikties pieejamajam finansiālam atbalstam no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Kopējais pieejamais finansējums ir 13 500 EUR. Plānots, ka vienai skolai sniegtais atbalsts būs līdz 1000 EUR, bet izņēmuma gadījumos finansējuma piešķiršanas komisija var lemt par lielāka apjoma finansējuma piešķiršanu.

Projektu izsludina Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latviešu valodas aģentūra (LVA).

Skolām, kas pieteiktos uz finansējumu, jāatbilst zemāk norādītajiem kritērijiem. Lai atvieglotu birokrātisko slogu un veicinātu skolu piedalīšanos, projekta dokumentu sagatavošanas un finanšu atskaišu iesniegšanas process ir vienkāršots.

Visām latviešu skolām, kas vēlas pieteikties finansiālā atbalsta saņemšanai, elektroniskā pieteikuma anketa ir jāaizpilda līdz 2016. gada 1. jūnija plkst. 17.00 pēc Latvijas laika. 

Kritēriji diasporas nedēļas nogales skolām finansiālā atbalsta saņemšanai:

1. skola darbojas jau vismaz 12 mēnešus;
2. skolas mērķis atbilst diasporas nedēļas nogales skolu koncepcijai – saglabāt un uzturēt latvisko identitāti, apgūstot latviešu valodu un kultūru;
3. skolā darbojas vismaz 2 skolotāji, un vienam no tiem ir pedagoģiskā izglītība vai arī skolotājiem ir iespējams konsultēties ar kvalificētu pedagogu;
4. skolu regulāri apmeklē vismaz 10 bērni vecumā līdz 18 gadiem;
5. skola darbojas pēc vismaz 75 stundu mācību programmas, no kuras daļa ir paredzēta latviešu valodas apguvei (1 stunda = 40 minūtes; mācību programmā ietilpst arī skolas pasākumi);
6. skolas mācību maksa ir vismaz EUR 5 par vienu mācību dienu vienam bērnam (var būt atvieglojumi ģimenēm ar vairākiem bērniem).

Pieteikumus vērtēs komisija, kurā ir LVA un PBLA pārstāvji.

Finansiālā atbalsta piešķiršanas gadījumā elektroniski aizpildītā anketa tiks pievienota ar finansējuma saņēmēju slēgtajam līgumam, ko tiks aicināti parakstīt divi katras skolas pārstāvji: skolas vadītājs un vecāku pārstāvis.

Detalizētāka informācija pieejama, sazinoties ar PBLA Izglītības padomes izpilddirektori Antu Spundi (anta.spunde@pbla.lv).

Lūdzu, nodrošiniet, ka anketā uzrādīto informāciju saglabājat pieteikuma iesniedzēja vajadzībām (piemēram, veidojot ekrānšāviņus (screen shots) u.tml.). Nosūtītā elektroniskā versija iesniedzējam otrreiz nebūs pieejama, tā paredzēta tikai komisijas vajadzībām.

PIETEIKUMA FORMA AIZPILDĀMA ELEKTRONISKI INTERNETĀ, IZMANTOJOT ŠO SAITI

https://www.surveymonkey.com/r/JRCWK5B

Ar cieņu,

Anta Spunde
PBLA Izglītības padomes izpilddirektore

Minētās aktivitātes īsteno Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un
zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valodas politika un pārvalde”.

Skolotāju konference Sidnejas Latviešu namā notika no 9. līdz 10.aprīlim, piedaloties latviešu skolu skolotājiem no Austrālijas, kā arī Latviešu valodas aģentūras (LVA) dalībniekiem, Valsts izglītības un satura centra (VISC) pārstāvei un PBLA pārstāvei no Latvijas. Bija kupls dalībnieku skaits – 40 personas – gan skolotāji, gan brīvklausītāji.

Daina Grosa, PBLA IP locekle un LAAJ skolu nozares vadītāja, kā arī konferences rīkotāja, lūdza prof. Jāni Valdmani, Latviešu valodas aģentūras direktoru, atklāt Skolotāju konferenci Sidnejā 2016. Profesors atzīmēja, ka mums ir kopīgs mērķis, stiprinot latviešu valodu un kultūru pasaulē. Viņš arī teica, ka mācību materiālu sagatavošanā un mācību procesa nodrošināšanā svarīgākā nozīme ir skolotājam. No visām latviešu vērtībām latvieši liek savu valodu pirmajā vietā. Tad runāja LAAJ priekšsēde Kristīne Saulīte. Viņa teica, ka divas trešdaļas no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem vēlas, lai viņu bērni saprot un pārvalda latviešu valodu. Un tālmācība ir līdzeklis, kā uzturēt latviešu valodu. Daina Grosa tad sveicināja viesus. Viņa minēja, ka ir brīnums, ka latviešiem ārvalstīs pastāv trešā latviski runājoša paaudze. Katrs bērns ir svarīgs. Jārada bērnam piederības sajūta ar Latviju. Bērniem ir jāpatīk iet skolā. Valoda ir jāmāca strukturālā veidā. Tikai 10% no latviešu bērniem ārpus Latvijas apmeklē latviešu skolas.

Dace Dalbiņa, Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece, paskaidroja par Latviešu valodas aģentūras atbalsta pasākumiem diasporai 2016.gadā. Aģentūras darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas, kā LR valsts valodas un ES oficiālās valodas statusa nostiprināšanu un ilgtspēju attīstību. Āģentūrā strādā ap 22 cilvēki. Aģentūra izdod vārdnīcas, latviešu un arī lībiešu valodu mācībvielu, kā arī rūpējas par skolotāju tālāku izglītību. PBLA sadarbojas ar aģentūru jau kopš 2005.gada. Ja nebūtu sadarbība ar diasporu, tad darbs nebūtu veiksmīgs. Tad izklāstīja LVA budžetu diasporai. Salīdzinot ar 2010.gadu, atbalsts ir manāmi pieaudzis. 2010.gadā tas bija 34,433 eiro, bet 2015.gadā jau 212,330 eiro. Diaspora saņem ap vienu piekto daļu no aģentūras budžeta. Ir atbalsts Eiropas skolām, kā arī skolām ārpus Eiropas, ieskaitot skolām Krievijas federācijā. Notiek arī kursi: šogad no 26.-28. jūlijam Latgalē paredzēta latviešu valodas apguves nometne „Mana Latvija”. Aģentūra arī nosūta grāmatas diasporai. Katru gadu 26.septembrī aģentūra piedalās pasākumā Eiropas valodu dienā. Jautājumos pēc referāta pacēlās vajadzība pēc ļoti elementāras mācību grāmatas mūsu skolēniem – ar angļu valodu kā starpniekvalodu.

Sekoja Austrālijas latviešu skolu pārskati. Pārskatus sniedza Ingrīda Veidnere no Sidnejas pamatskolas, kur ir 32 skolēni (5-16.g.v.); Dace Ose-Abey no Brisbanes latviešu skolas, kur ir 10 bērnu (2-16.g.v.); Linda Graudiņa no Melburnas pamatskolas, kur ir 42 bērni; Amanda Hirsta no Melburnas bērnudārza; Mārīte Rumpe no Adelaides skolas, kur ir 12 mazie un 27 lielie; Ilga Vasele no Adelaides latviešu vidusskolas, kur mācās viens skolēns.

Sekoja Prof. Jāņa Valdmaņa lekcija: „Latviešu valodas prasme un valodiskā uzvedība: Sociolingvistiskais aspekts”. Profesors ir mācījis ilgāk nekā 30 gadu Latvijas Universitātē un bijis saistīts ar pētniecību, latviešu valodas sintaksi, semantiku un valodas polītiku. Profesors stāstīja, ka 2014.gada aptauja rāda, ka aptaujāto cittautiešu pašvērtējumā 33% uzskata savu latviešu valodas prasmi par labu, 32% par viduvēju, 16% par ļoti labu, 15% par pamatprasmi un 9% neprot. Salīdzinājumā – 1989.gadā tikai 23% cittautieši prata latviešu valodu jebkādā līmenī. Profesors uz ekrāna izrādīja daudz slīdīšu ar tabulām par valodas lietošanu un tos izklāstīja.

Pēc kafijas pauzes Dace Dalbiņa sniedza lekciju: „Latviešu valoda kā svešvaloda Latvijā un diasporā”. Eiropas valstis izstrādāja valodas apguves līmeņus un izveidoja Eiropas valodas portfeli. (Galvenais iemesls ir, lai sekmīgi apgūtu svešvalodas saziņai un darba nolūkiem citur Eiropā-VK). Latvijā mazākumtautību izglītība ir septiņās valodās. Tas ir polītiski svarīgi. Latvijā ir arī bēgļi no citām valstīm. Ir izdotas mācību grāmatas „Palīgā” sērija un sāk izdot grāmatu sēriju „Laipa”. Laipa jau ir iznākusi valodas līmenī A1. Ir arī financiāls atbalsts septiņiem lektorātiem ārvalstu augstskolās, kur pasniedz latviešu valodu: Sietlā (ASV), Kauņā, Prāgā, Pekinā, Tallinā, Tartu un Ļvovā – tagad arī Helsinkos. 21 augstskolā pasniedz latviešu valodu.

Pēc garšīgām pusdienām, ko sagatavoja Sidnejas sestdienas skolas vecāki, Anta Lazareva nolasīja lekciju: „Valodas prasmes līmeņi – kā tie saistāmi ar latviešu valodu diasporā?”

Valodas prasmes līmeņi ir domāti svešvalodu apguvei. Augstākais līmenis ir “Proficient user“. Tas sastāv no C2- brīvi pārvalda valodu (Mastery) un C1- profesionāli pārvalda valodu (Effective Operational Proficiency). Vidējais līmenis – “Independent user” sastāv no B2 – patstāvīgi spēj lietot valodu, progresīvais sliekšņa līmenis (Vantage) un B1- sliekšņa līmenis (Threshold). Pamata līmenis – “Basic user” sastāv no A2 – Elementāra valodas prasme pirmssliekšņa līmenis (Waystage) un A1 – Izdzīvošanas līmenis (Breakthrough). Latvijā sāk izstrādāt mācību materiālus lietojot valodas līmeņu specifikācijas, piemēram, grāmatu sēriju „Laipa”, kura ir jau iznākusi A1 līmenī.

Nākošo lekciju „Mans prakses laiks Latvijā – ko jaunieši var darīt pēc skolas beigšanas” sniedza Andrejs Jaudzems, kas studē inženieru zinātnes Monaša universitātē Melburnā. Viņš ir Annas Ziedares vasaras vidusskolas absolvents un ir 20 gadus vecs. A.Jaudzems stāstīja par savu darba praksi Latvijā. Katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā uz 6 mēnešiem kļūst par prezidējušo valsti un vada ES Padomes darbu. Latvija bija prezidējušā valsts 2015.gada pirmajā pusē. A.Jaudzems strādāja sekretāriatā, starp profesionāliem, kas gatavoja prezidentūru. Latvijā bija 181 prezidentūras diena. Šajā laikā notika kopā 225 kultūras pasākumi un 197 sanāksmes. Arī citiem jauniešiem no vasaras vidusskolas ir bijuši sarunāti darbi Latvijā.

Sekoja divu darbu grupu nodarbības. Vineta Vaivade vadīja grupu „Idejas diferencētai mācīšanai valodas klasēs” un Anta Lazareva vadīja grupu „Diagnosticējošo valodas pārbaudes darbu veidošana un izmantošana valodas apguvē”.

Ar to arī beidzās konferences pirmā diena. Pēc tam dalībnieki piedalījās vakariņās vietējā korejiešu restorānā un sadziedāšanās vakarā ar Viktoriju Mačēnu un Kaiju Upenieci.

Iesākot otro konferences dienu, Ļena Rumpe sniedza lekciju „Adelaides latviešu skolas eksperimentālā mācību programma – teorija un prakse”. Mārīte Rumpe no Adelaides skolas arī piepalīdzēja. Programmas teorētiskais pamatojums ir sintezēts no dažādām apmācību teorijām. Mācības ir tematiskas un klasē māca daudzos līmeņos. Mājas darbiem un daudziem materiāliem ir jābūt ar paskaidrojumiem angļu valodā. Redzējām arī video no vienas mācību klases nodarbībām. Ļ.Rumpe ir ļoti piestrādājusi pie savas programmas.

Nākošo lekciju sniedza Anta Spunde un Arnis Gross – „Latviešu valodas tālmācības programma un tās izstrāde”. Anta Spunde ir PBLA IP izpilddirektore un Arnis Gross PBLA IP tehniskais konsultants. Arnis Gross parādīja piemērus valodas mācību mājas lapām internetā. Quizlet lieto vārdu krājumu papildināšanai. Ir arī lietotnes (apps) – DuoLingo (programma, ko lieto ap 120,000,000 cilvēki pasaulē bet tur latviešu valoda nav iekļauta), uTalkLatvian, Bitsboard, Lociņš, Tilde Translator, Latvian nouns, Latvian verbs, Vārdenīte, Ābece; Kas, kas, ko; Lakstīgala un Ēriks (runas atpazīšana valūtas konvertēšanai). Pašlaik ir izveidots tālmācības rīka vienas nodarbības paraugs/prototips un notiek sagatavošanas darbi tālmācības rīka izveidei. Par saturisko daļu būs atbildīga Latviešu valodas aģentūra, PBLA IP tehniskā komanda veidos tehnisko darbu. Mērķauditorija ir diasporas pusaudži, jaunieši un pieaugušie jebkurā vietā pasaulē.

Pēdējo lekciju „Latviešu valodas aģentūras „Māci un mācies” portāls – kas tur atrodams, kā to izmantot valodas mācīšanā” nolasīja Vineta Vaivade. Aģentūrai ir brīvpieejas elektroniski mācību un metodiskie resursi. Tie ir atrodami vietnē „Māci un mācies” un www.saziņastilts.lv Arī ir E-pupa. Valodas mācības arī iepazīstina ar Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, kultūru un tradīcijām. Beigās vēl parādīja īsu video sižetu par suitu sievām.

Pēc lekcijām notika nodarbības divās darba grupās. Pirmā bija „Ieskats LVA izveidotajā mācību vielā diasporai/studentiem, ko vadīja Vineta Vaivade. Viņa minēja dažādus materiālus – piem. Laipa A1, Latviešu valoda studentiem (mācību grāmata/skolotāju gramata), Lociņš, Jaunā lasāmgrāmata 12-14.g.v. bērniem” u.c. Otrā bija pārrunas – „Skola absolvēta, ko tālāk?”, ko vadīja Daina Grosa un Anta Spunde. Tika minētas iespējas – Sveika Latvija (13-15 g.v.) / Heritage Latvija (ALA projekts); par abām informācija pieejama www.alausa.org (13-15g.v.)/ prakses darbs Latvijā, 6-8 nedēļas (19-29.g.v.) / 2 x 2 Latvijā (www.2x2pasaule.lv)/ Vasaras nometnes Latvijā/ darbs valsts pārvaldē tiem jauniešiem, kas jau beiguši studijas ārpus Latvijas un ir speciālisti savā laukā.

Pirmdien dalībnieki pavadīja jauku dienu ekskursijā, braucot ar kuģīti un pastaigājoties par Menliju (Manly), kā arī vēlāk ap Operas namu, pirms devās mājās.

V.Krādziņš

Lai pēc gada sākumā notikušās Latvijas valdības maiņas veicinātu viedokļu apmaiņu un nospraustu sadarbības virzienus jautājumos, kas skar latviešu diasporu pasaulē, aizvadītajās divās nedēļās Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis un Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis viesojās Rīgā un tikās ar dažādu nozaru ministriem.

Divu nedēļu laikā PBLA delegācija tikās gan ar Latvijas Ministru prezidentu, gan ārlietu, kultūras un ekonomikas ministru, kā arī ar finanšu ministri un izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem. Šajās sarunās PBLA priekšsēdis kopā ar ELA vadītāju aktualizēja abu organizāciju prioritāros jautājumus – atbalstu Latvijas diasporas skolām un elektroniskas tālmācības programmas izstrādei, latviešu kultūras pieejamību ārpus Latvijas, diasporas organizāciju kapacitātes stiprināšanas programmas, tautiešu atgriešanos un ekonomiskās sadarbības veicināšanas iespējas.

Foto: Ārlietu Ministrija

Latvijas Saeimas telpās notikušā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē marta beigās pie viena galda tikās Latvijas likumdevēji, jaunais Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis un PBLA un tās dalīborganizāciju pārstāvji. Kā viens no centrāliem jautājumiem sarunā izvirzījās Latvijas valdības atbalsts latviešu izglītības programmām ārpus Latvijas, kā arī diasporas politikas koordinācijas mehānisms nākotnē, ņemot vērā izskanējušos komentārus, kas šobrīd atbildība par diasporas politiku ir izkaisīta starp vairākām ministrijām.

„Ar vairākām Latvijas ministrijām, kā piemēram, Latvijas Ārlietu un Kultūras ministriju mums gadu gaitā ir izveidojusies priekšzīmīga sadarbība dažādu uz latviešu diasporu vērstu programmu īstenošanā. Kopīgi strādājam gan pie Latvijas kultūras tradīciju uzturēšanas, gan saišu stiprināšanas un ekonomiskās sadarbības veicināšanas ar diasporā dzīvojošiem latviešiem,“ skaidro PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis.

„Tuvākā laikā svarīgi panākt dziļāku savstarpēju sapratni un kopīgu rīcības plānu arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju par valsts atbalstu latviešu valodas tālmācības programmas izstrādei,“ norāda PBLA priekšsēdis. „Jau trīs gadus runājam par latviešu valodas tālmācības rīka izstrādi. Gribam redzēt rezultātu,“ uzsver J. Kukainis. PBLA priekšsēdis atgādina, ka PBLA, apzinoties latviešu valodas apguves un saglabāšanas prioritāro nozīmi, šobrīd ne vien ir noalgojusi pilna laika Izglītības padomes izpilddirektori, bet arī piešķīrusi sēklas naudu 12 000 USD apmērā iepriekš minētā elektroniskā latviešu valodas tālmācības rīka izstrādei. Tomēr, kā norāda PBLA Izglītības padome, darbs pie praktiskās izstrādes esot aizkavējies. Tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, PBLA saņēma apliecinājumu, ka nepieciešamais finansējums elektroniska tālmācības rīka izstrādei tuvāko gadu budžetā tiks atrasts.

Attiecībā diasporas politikas koordinācijas mehānismu, PBLA vēlētos redzēt diasporas jautājumu tālāku un efektīvāku koordināciju, bet neuzskata, ka šim nolūkam būtu jārada jaunas struktūras. Tā vietā PBLA ierosina stiprināt jau esošo pārnozaru sadarbības mehānismu, kas izveidots Ārlietu ministrijas vadībā, bet nodrošināt lielākas mijiedarbības iespējas ar Latvijas Ministru prezidenta institūciju.

Tiekoties ar Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi, līdzīgi kā sarunā ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, uzmanības centrā bija gatavošanās Latvijas valsts simtgadei, kuras atzīmēšanā aicinātas un arī plāno piedalīties latviešu diasporas organizācijas. Latvijas valsts simtgades zīmē ārpus Latvijas notiks gan Dziesmu un Deju svētki ASV, Austrālijā, Kanādā un Eiropā, kā arī lielās sakopšanas talkas, gan cita veida kultūras, biznesa un sabiedriska rakstura pasākumi. Jāatzīmē, ka vairāki no šiem pasākumiem saņems arī Kultūras ministrijas atbalstu caur tās izveidoto Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanas un Latvijas kultūras pieejamības ārpus Latvijas atbalsta programmu un Ārlietu ministrijas sniegto atbalstu Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pēctecības nodrošināšanai. Sarunā ar PBLA kultūras ministre ļoti pozitīvi novērtēja Amerikas latviešu apvienības iedibināto vasaras prakses programmu, kuras izveidē bija iesaistīta arī Kultūras ministrija. Jāatzīmē, ka šogad dalībai šajā prakses programmā pieteikušies ne tikai jaunieši no ASV un Kanādas, bet arī Austrālijas.

Sarunā ar Latvijas ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu par centrāliem diskusiju jautājumiem bija izvirzīta Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna nākotne, kā arī ekonomiskās sadarbības veicināšana ar diasporas uzņēmējiem. PBLA priekšsēdis informēja, ka šī gada 29. – 30. decembrī Melburnā, Austrālijā, sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju PBLA un tās biedru organizācija Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē rīkos Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pirmo reģionālo pasākumu ārpus Latvijas ar skatu uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu. Šī foruma viens no mērķiem ir apzināt un sadarbībā ar Latviju ieinteresēt Austrālijā dzīvojošos Latvijas izcelsmes uzņēmējus un profesionāļus. Pēc dažādiem datiem Austrālijā dzīvo vairāk nekā 20 000 Latvijas izcelsmes personu. Attiecībā uz tautiešu reemigrācijas veicināšanu, kā tas tika pārrunāts sarunā, ir, pirmkārt, jāpadara atgriešanās maksimāli vienkārša tiem, kas jau nolēmuši atgriezties Latvijā. Un, otrkārt, jāveicina latviešu organizāciju darbība, kultūras pieejamība un izglītība ārpus Latvijas, kas stiprinātu šo emigrācijā dzīvojošu tautiešu piederību Latvijai. Kā īpaša mērķu grupa tika izcelti bērni un jaunieši, kuriem būtu jānodrošina iespēja piedalīties nometnēs un apmaiņas programmās Latvijā.

Jāatzīmē, ka nākamajos divos gados beidzas vairāki politikas dokumenti, kuros bija paredzēts finansējums Latvijas diasporas atbalstam. Līdz ar to 2017. gadā samazināsies līdzekļi, kas pieejami diasporas izglītības atbalstam, bet 2018. gadā – Sabiedrības intgrācijas fonda (SIF) administrētajām diasporas atbalsta programmām. PBLA, tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, aicināja Latvijas valdību turpināt atbalsta pasākumus latviešu valodas apguvei, kultūras uzturēšanai un diasporas organizāciju kapacitātes stiprināšanai un iekļaut tos Latvijas pamatbudžetā, apzinoties, ka latviešu diaspora ir nozīmīga daļa no Latvijas tautas, kas turklāt ar naudas pārvedumiem sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm ik gadu ārzemēs dzīvojošie Latvijas valstpiederīgie uz Latviju veic naudas pārvedumus vairāk nekā 600 miljonu eiro apmērā. Turklāt, kā to iepriekš Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē norādīja kultūras ministre Dace Melbārde, nav pieļaujama situācija, ka par finansējumu diasporas politikai jācīnās ik pēc trīs gadiem ar jauno politikas iniciatīvu starpniecību, ja darbs ar diasporu ir pastāvīgs no gada uz gadu.

Pēc Ārlietu ministrijas rīcībā esošās informācijas ārpus Latvijas šobrīd dzīvo ap 370 000 Latvijas valstpiederīgo personu.

Boredom and drudgery are the greatest evils. Each of gentleman’s living can be an account of opportunities to flee boredom. I recommend drawing as a smart way to conquer it away and start creativity’s gates. Learn how to draw and see an additional method of experiencing the imaginative method that’s life and banishing boredom. Really Cool Things to Draw Here are a few ideas, from my own, personal bored brain. I have researched paintings of most forms, independent of design, tools or surface. Generating paintings and humorous characters of any sort is one of the coolest items you may do if you are bored. (more…)

Ņemot vērā vakardienas šausminošos terora aktus Eiropas galvaspilsētā Briselē, kas atmiņā atsauc vēl nesenos traģiskos notikumus arī Parīzē, vēlamies šajā grūtajā brīdī izrādīt solidaritāti ar latviešu kopienu Beļģijā un izteikt līdzjūtību visiem, kuru tuviniekus un paziņas skārusi šī nelaime.

Aicinām visus latviešus Eiropā smelties spēku savos līdzcilvēkos un apziņā, ka mūsu drošība un nākotne sakņojas nevis baiļu raisītā naidīgumā, bet rūpīgi sargājamās Eiropas pamatbrīvībās.

ELA prezidijs, šajās dienās tiekoties ar Latvijas Ārlietu ministru un ministru prezidentu, uzsvērs nepieciešamību Latvijas valdībai gādāt par visu latviešu drošību – gan Latvijā, gan ārpus tās -, taču arī aizsargāt Eiropas brīvības un tiesiskuma telpu, pateicoties kurai latvieši var ceļot, studēt un strādāt Eiropā, tādējādi stiprinot arī Latvijas izaugsmes potenciālu.

Eiropas Latviešu apvienības prezidijs

Šodien, 22. martā, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis un Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministra biroja pārstāvjiem, aktualizēja nepieciešamību pēc iespējas drīz risināt jautājumu par tālmācības programmas izstrādi un pieejamību ārpus Latvijas dzīvojošajiem bērniem.

Kā to liecina Latvijas diasporas pētnieku veiktās aplēses, šobrīd ārpus Latvijas izveidotajās latviešu skolās mācās aptuveni 6% no kopējā ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas valstpiederīgo bērnu skaita. Lai veicinātu latviešu valodas apguvi šo bērnu vidū, nepieciešams nodrošināt arī Latvijas valdības atbalstu latviešu diasporas skolu darbībai un tālmācības programmu izstrādei.

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis tikšanās laikā norādīja, ka sarunas par šāda tālmācības rīka izstrādi notiek jau trīs gadus, PBLA Izglītības padome ir ieguldījusi lielu darbu šī jautājuma izpētē un tālmācības rīka protototipa izstrādē, kas var kalpot par pamatu valsts īstenotas tālmācības programmas izveidei. “Pie šī jautājuma strādājam jau vairākus gadus. Vēlos redzēt, kad būs rezultāts,” tiekoties ar IZM pārstāvjiem, uzsvēra J.Kukainis. “No savas puses esam darījuši visu, lai projektu veicinātu, pašlaik nepieciešama koordinēta valsts institūciju rīcība projekta uzsākšanai,” piebilst J. Kukainis.

“Ņemot vērā, ka Latvijā aktualizējies jautājums par izceļojušo tautiešu remigrāciju, jāatceras, ka šo personu spēju atgriezties noteiks ne tikai ekonomiski apsvērumi, bet arī viņu spējas iekļauties Latvijas darba tirgū un izglītības sistēmā. Latviešu valodas zināšanas un latviskā izglītība ir visa pamatā,” uzsvēra ELA priekšsēdis Kristaps Grasis. Viņš aicināja Izglītības un zinātnes ministriju risināt diasporas skolu klasifikācijas un atbalsta jautājumu, kā arī aicināja IZM iesaistīties skolēnu apmaiņas programmu veicināšanā: „Sniedzot latviešu jauniešiem pastriprināti iespēju mācīties uz laiku – pusgadu vai gadu – Latvijas skolās atstātu izteikti pozitīvu iespaidu uz viņu valodas attīstību, un varētu būtiski veicināt viņu vēlmi Latvijā atgriezties arī nākotnē.“

PBLA un IZM sadarbības memoranda ietvaros tika pārrunāti arī citi aktuāli jautājumi, kā piemēram, diasporas nedēļas nogales skolu piekļuve Letonika.lv materiāliem, diasporas nedēļas nogales skolu klasifikācija un citi ar diasporas izglītību saistīti jautājumi. Tika akcentēta nepieciešamība saglabāt līdzšinējo valsts finansējumu diasporas izglītības vajadzībām, to attiecīgi palielinot proporcionāli bērnu skaita pieaugumam diasporā.

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds (PBLA KF) aicina līdz šī gada 1. aprīlim pieteikt kandidātus 2016. gada PBLA Kultūras fonda apbalvojumiem humanitāro un sociālo zinātņu, lietišķās mākslas, mūzikas, paidagoģijas, preses, rakstniecības, deju, teātŗa un tēlotājmākslas nozarē. Tāpat pieteikumi tiek pieņemti apbalvojumiem technisko un dabas zinātņu nozarē.

PBLA Kultūras fonda uzdevums ir atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi un godalgot izcilus latviešu kultūras sasniegumus un darbiniekus, kā arī veicināt nacionālo pastāvēšanu, atbalstot skolas un latvisko audzināšanu. Par PBLA Kultūras fonda godalgas kandidātiem izvirzāmi ārpus Latvijas dzīvojoši, panākumiem bagāti latviešu autori, mākslinieki, komponisti, kultūras, izglītības un jaunatnes darbinieki, kā arī cittautieši, kuri veicina latviešu kultūras atpazīstamību ārpus Latvijas. Atsevišķos gadījumos kandidāti var arī būt Latvijā dzīvojošas personas par to īpašu ieguldījumu latviešu diasporas kultūras dzīvē. Tāpat PBLA KF godalgas tiek piešķirtas arī par zinātniskiem darbiem, daiļliteratūras un preses publikācijām, tēlotājmākslas darbiem, daiļamatniecības un lietišķās mākslas darbiem, kā arī veikumiem skaņu, teātra un deju mākslā, skolu un jaunatnes audzināšanas darbā.

“PBLA Kultūras fonda godalgas nodrošina iespēju izcelt un slavēt mūsu izcilākos darbus un to autorus, gan pateikties ilggadējiem darbiniekiem, kuri tālu prom no mājām uz latviešu valodas un kultūras pamatakmeņiem cēla un turpina celt latviskās kultūras pilis,” skaidro PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš, mudinot latviešu centrus pasaulē pieteikt savus kandidātus apbalvojumiem.

PBLA Kultūras fonds piešķir apbalvojumus četrās kategorijās. Visaugstākais apbalvojums ir PBLA Kultūras fonda Goda balva un Goda diploms, kas ir vienlīdzīgas pirmās pakāpes godalgas. Vienīgā būtiskā atšķirība ir tāda, ka Goda balvas laureāti bez goda raksta saņem arī naudas balvu $2000 apmērā. Tāpat PBLA KF valde, vadoties pēc iesūtītajiem pieteikumiem, lemj par Kr. Barona prēmijas ($1000) un Atzinības rakstu piešķiršanu. Godalgu pieteikumi jāiesūta attiecīgās nozares vadītājam, sniedzot rakstisku pamatojumu par šī kandidāta sasniegumiem un pievienojot trīs atsauksmes vēstules. PBLA KF noteikumi paredz, ka viena autora darbus vai veikumus tajā pašā nozarē var godalgot ne agrāk kā pēc trim (3) gadiem, bet otru balvu citā nozarē var piešķirt ne ātrāk kā pēc diviem (2) gadiem. Detalizēts izklāsts par apbalvojumu kategorijām un pieteikumu iesniegšanas kārtību atrodams PBLA mājas lapā Kultūras fonda sadaļā: https://www.pbla.lv/kulturas-fonds/