30. jūlijā Rīgā noslēgusies sestā ikgadējā Kultūras ministrijas partnerībā ar citām institūcijām un organizācijām, tajā skaitā PBLA, rīkotā konference“Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”,kuras ietvaros dalībnieki no 20 valstīm diskutēja par veicamajiem uzdevumiem latviskās izglītības un audzināšanas darbā, pilsoniskās līdzdalības, ekonomiskās sadarbības, kultūras pieejamības un remigrācijas veicināšanas jomā.
Konferencē piedalījās vairāki PBLA valdes locekļi – ALA Informācijas nozares vadītāja Taira Zoldnere, ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere, ELA priekšsēdis un Latviešu kopības Vācijā padomes priekšsēdētājs Kristaps Grasis, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens, ELA pārstāvis Indulis Bērziņš, PBLA darbinieki un PBLA Izglītības padomes un PBLA Kultūras fonda pārstāvji!
Konferences atklāšanā PBLA ģenerālsekretāre Ilze Garoza uzsvēra: “Svarīgi ir panākt, ka Latvijas diaspora pasaulē jūtas ne tikai piederīga Latvijai, bet arī iederīga Latvijas attīstības vīzijā un noderīga Latvijas attīstības procesā. Lai to panāktu, ir jābūt skaidrai savstarpējā dialogā veidotai rīcībpolitikai no Latvijas valsts puses, skaidrai, mērķtiecīgai un konsekventai komunikācijai, kas uzrunātu un nostiprinātu ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu saites un piederību Latvijai.” Plašāka informācija par konferenci, tajā skaitā tās videoieraksts, fotogalerija un prezentācijas, atrodamas mājas lapā: http://www.diasporaskonference2016.com/
Atšķirībā no iepriekšējām konferencēm, kuru rezultāts bija – informācijas un pieredzes apmaiņa, kas tika apkopota secinājumos, šoreiz konferences rīkotāji uzsvaru lika uz konkrētas rīcībpolitikas izstrādi dažādās jomās. Sekosim līdzi, lai konferences noslēgumā apstiprinātās rezolūcijas materializētos arī dzīvē!
Nupat noslēdzies Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) rīkotās akcijas “Dāvana Latvijai: Man dziesmiņu nepietrūka” pirmais posms. Akcija ir iekļauta Latvijas simtgades pasākumos. Akcijas laikā latviešu diasporas skolu audzēkņi visā pasaulē tika aicināti pētīt latviešu tautasdziesmas un savu pētījumu rezultātus brīvā formātā iesniegt, lai tie būtu publiski aplūkojami internetā.
Akcijas mērķi – veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu cieņu un mīlestību pret latviešu tautasdziesmām, radot iespēju tās pētīt, analizēt un izdziedāt. Akcijā piedalījās 11 latviešu skolas diasporā no 6 valstīm – Austrālijas, Kanādas, ASV, Islandes, Īrijas, un Beļģijas. Visu akcijas dalībnieku prezentācijas ir pieejamas un aplūkojamas: www.mandziesminunepietruka.lv. PBLA aicina ikvienu piedalīties popularitātes balsojumā un līdz 31. augustam aplūkot ierakstus un piespiest “Like” mīļākajai prezentācijai.
Akcijas nākamajos posmos diasporas skolas balsošanas kārtībā noteiks savas mīļākās tautasdziesmas, iedziedās un nofilmēs un PBLA no ierakstiem izveidos dāvanu Latvijai tās simtgadē — mobīlo ierīču lietotni ar ārzemes dzīvojošo latviešu bērnu un jauniešu mīļākajām tautasdziesmām.
PBLA Izglītības padome
Latviešu diasporas organizācijas mudina Lielbritānijas vēstnieku gādāt par latviešu kopienas tiesību aizsardzību Brexit kontekstā un stratēģiskas partnerības saglabāšanu drošības politikas jomā
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) ģenerālsekretāre Ilze Garoza, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšsēdis Kristaps Grasis un politikas referente Elīna Pinto, kā arī Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) priekšsēde Lilija Zobens otrdien, 26. jūlijā, tikās ar Lielbritānijas vēstniecības Rīgā vadītāju Timu Kolliju, vēstniecības vadītāja vietnieci Sāru Hārperi un politiskās sekcijas vadītāja vietnieku Elmāru Sveķi, lai apspriestu latviešu diasporai aktuālos jautājumus pēc Lielbritānijā notikušā balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības.
PBLA ģenerālsekretāre, ņemot vērā PBLA rūpes par Latvijas drošību, pauda bažas, kādas sekas radīs Lielbritānijas kā vienas no Latvijas ciešākajiem sabiedrotajiem izstāšanās no Eiropas Savienības attiecībā uz drošības situāciju Eiropā un Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu. Tims Kollijs sarunā apliecināja, ka Lielbritānija arī turpmāk būs ciešs Latvijas sabiedrotais drošības jomā.
Attiecībā uz ELAs lūgumu skaidrot Lielbritānijas valdības nodomus par Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo statusu un iegūtā sociālā nodrošinājuma kontinuitāti nākotnē vēstniecības vadītājs norādīja, ka iecere ir saglabāt pirms Brexit iegūtās Eiropas iebraucēju tiesības, ar nosacījumu, ka Eiropas Savienības līmenī rastais risinājums to pašu paredzētu arī citviet Eiropā dzīvojošajiem Lielbritānijas pavalstniekiem. Vienlaikus viņš pieļāva iespēju, ka imigrācija pēc izstāšanās no ES varētu tikt regulēta stingrāk, ar uzsvaru uz augstas kvalifikācijas profesionāļu piesaisti. ELA īpaši norādīja arī uz nepieciešamību gādāt par Lielbritānijas augstskolās studējošo Latvijas jauniešu studiju stipendiju saglabāšanu un nākotnes studiju iespējām.
LNPL priekšsēde Lilija Zobens sarunā ar Lielbritānijas vēstniecības vadītāju pauda bažas par neiecietības izpausmēm pret iebraucējiem, tajā skaitā no Latvijas, un uzsvēra iecietīgas sabiedrības veidošanas nozīmi. Vēstniecības vadītājs stingri nosodīja ksenofobijas izpausmes kā nepieņemamas un pauda Lielbritānijas gatavību pret tām vērsties ar policijas un tiesu iestāžu palīdzību, aicinot cietušos ziņot par gadījumiem ar Lielbritānijas varas iestāžu, latviešu organizāciju vai vēstniecības starpniecību. Vēstniecības vadītājs aicināja latviešu organizācijas veidot pozitīvus stāstus par latviešu veikumu Lielbritānijā, kas palīdzētu Lielbritānijas valdības centieniem vairot savstarpējas iecietības gaisotni sabiedrībā.
Tikšanās laikā tika pārrunāts arī latviešu organizāciju redzējums attiecībā uz remigrācijas perspektīvām, kā arī sadarbības tiltu veidošana cilvēcisko kontaktu, kopīgās eiropeiskās identitātes, savstarpējās tolerances un atvērtas sabiedrības stiprināšanai.
Pasaules Brīvo latviešu apvienība, kura savulaik ieguldījusi daudz darba un finanšu līdzekļu, lai panāktu Latvijas uzņemšanu NATO, uzmanīgi seko līdzi diskusijām, kas samilzušas saistībā ar ASV priekšvēlēšanu gaisotnē izskanējušiem paziņojumiem par to, ka ASV vajadzētu aizsargāt Baltijas valstis tikai pie nosacījuma, ja tās izpilda savas saistības pret NATO.
ASV prezidenta vēlēšanas ir suverēns ASV pilsoņu lēmums, kuru PBLA kā bezpartejiskai, globālai, sabiedriskai organizācijai nav nedz morālas tiesības, nedz praktiskas iespējas ietekmēt. Tomēr savas jurisdikcijas ietvaros PBLA dalīborganizācija – Amerikas latviešu apvienība, kas pārstāv Latvijas izcelsmes iedzīvotājus ASV, – pagājušajā nedēļā publiski nosodīja šādus izteikumus, kas „sēj šaubu sēklu alianses dalībvalstu vadītajos un sabiedrībā par ASV gatavību nodrošināt kolektīvās aizsardzības principus.“
Šajā kontekstā PBLA vēlas vērst Latvijas valdības un sabiedrības uzmanību uz Latvijas lomu un rīcību NATO saistību izpildē. No vienas puses vēlamies apsveikt Latvijas valdības apņemšanos nākamo divu gadu periodā, līdz 2018. gadam, palielināt Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2%, kā to paredz alianses dalībvalstu savstarpējā vienošanās. Vienlaikus vēlamies aicināt Latvijas valdību stingri pieturēties pie šī plāna (vai pat savu iespēju robežās paātrināt tā izpildi), tādā veidā apliecinot Latvijas gatavību ieguldīt savas valsts aizsardzībā, nepaļaujoties tikai uz citu alianses valstu drošības garantijām.
Kad PBLA pirms vairāk nekā desmit gadiem aktīvi lobēja Latvijas uzņemšanu NATO, toreiz ASV kongresmeņiem un citu valstu politiķiem, atsaucoties uz Latvijas valdību, tika solīts, ka Latvija pildīs Ziemeļatlantijas līgumā ietvertās saistības attiecībā uz aizsardzības budžeta tēriņiem Latvijas un alianses kolektīvās drošības nodrošināšanai. Mēs ceram, ka šis solījums neizrādīsies tukša runa, kuru dēļ citas alianses dalībvalstis varētu pārvērtēt savu gatavību nākt Latvijai palīgā ārēja apdraudējuma vai, nedod Dievs, uzbrukuma gadījumā.
Šī gada 21. jūlijā Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis ieradies Austrālijā, lai piedalītos Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) 65. jubilejas pasākumos.
Sava Austrālijas apciemojuma laikā PBLA priekšsēdis piedalīsies un sniegs uzrunas Melburnas, Adelaides un Sidnejas latviešu centros. Tāpat J. Kukainis plānojis apmeklēt latviešu namus, skolas, tikties ar Daugavas Vanagu pārstāvjiem, kā arī tikties ar vietējo preses izdevumu pārstāvjiem. PBLA priekšsēža Austrālijas vizītes ietvaros plānotas arī vairākas tikšanās, gatavojoties šī gada 29. un 30. decembrī Melburnā plānotajam Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma ar skatu uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu.
Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju attīstīta iniciatīva, kuras mērķis ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināt sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināt zināšanu pārnesi un finanšu kapitāla piesaisti Latvijai. Pirmais šāds forums notika Rīgā 2013. gada vasarā, bet otrais – 2015. gada vasarā, pulcējot vairākus simtus augsta līmeņa uzņēmējus un dažādu nozaru speciālistus no pāri par 25 valstīm. 29. un 30.decembrī PLEIF ietvaros Melburnā, Austrālijā notiks pirmais reģionālais pasākums ar skatu uz Klusā okeāna un Āzijas reģionu, kurā tiks diskutēts par Latvijas uzņēmēju iespējām darboties Austrālijas, Jaunzēlandes un Āzijas tirgos un par šā reģiona uzņēmēju investīciju iespējām Latvijā. Foruma koordinēšanu Austrālijā uzņēmusies Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē.
Latviešu apvienība Austrālijā, kurai 1972. gadā pievienojās arī Jaunzēlande, dibināta Melburnā 1951. gada 22. jūlijā. Organizācijas 65. gadskārtā LAAJ rotējošais vadības sēdeklis atgriezies tās dibināšanas pilsētā – Melburnā. Kopš tās dibināšanas, Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, darbojoties demokrātiskā garā, veicina latviešu organizāciju sadarbību sabiedriskā, kultūras un palīdzības laukā, veicina latviešu valodas un kultūras saglabāšanu Austrālijā, un kopš neatkarības atjaunošanas – sadarbību ar Latviju. LAAJ šobrīd vada Latvijā dzimusī Kristīne Saulīte, kura uz Austrāliju pārcēlusies astoņdesmito gadu beigās. 2015. gada nogalē viņa tika ievēlēta par PBLA priekšsēža vietnieci.
Šo trešdien, 6. jūlija vakarā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pulcējās grupa latviešu izcelsmes jauniešu no ASV, Kanādas un Austrālijas, kuri šovasar ieradušies Latvijā, lai piedalītos prakses darbā dažādās kultūras iestādēs un uzņēmumos, gūtu profesionālu pieredzi, iepazītu savu senču dzimto zemi, un, iespējams, apsvērtu iespēju pārcelties uz dzīvi Latvijā. Programma tika izveidota 2015. gadā sadarbībā starp Amerikas latviešu apvienību un Latvijas Kultūras ministriju.
„Pavadi vasaru Latvijā programma ir vienreizēja iespēja ārpus Latvijas dzimušiem un augušiem jauniešiem pavadīt vasaru Latvijā un iziet praksi kādā no Latvijas kultūras vai izglītības iestādēm un iegūt vērtīgu pieredzi, kas vēlāk noderēs akadēmiskā un profesionālā dzīvē,“ skaidro Amerikas latviešu apvienības Kultūras nozares vadītāja un programmas koordinatore Līga Ejupe. Tā ir pirmā šāda veida pēc diasporas organizāciju iniciatīvas izveidota un arī finansiāli atbalstīta programma, kas paver iespēju jauniešiem vecumā no 19 līdz 29 gadi uzturēties un gūt profesionālu pieredzi Latvijā, vienlaikus uzlabojot savas latviešu valodas zināšanas un stiprinot piederību Latvijai.
Pagājušā gada rīkotajā programmā piedalījās 16 jaunieši no ASV un Kanādas, no kuriem divas jaunietes saņēma pastāvīga darba piedāvājumu un palika dzīvot un strādā Latvijā. Šogad prakses programmā piedalās 15 jaunieši no Ziemeļamerikas un trīs jaunietes no Austrālijas. Praktikanti strādā tādās vietās, kā Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais arhīvs, Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Nacionālais kino centrs, TechHub Riga, Draugiem Grupa un citviet. Jauniešiem stipendijas nodrošina Amerikas latviešu apvienība un Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē.
Atsaucoties Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes aicinājumam, Valsts prezidenta dzīvesbiedre ir kļuvusi par diasporas skolu patronesi. Šodien, 6. jūlijā, notika Vējones kundzes un PBLA Izglītības padomes domu apmaiņa par latviskās izglītības veicināšanu ārpus Latvijas.
Tikšanās laikā PBLA IP pārstāves Anta Spunde un Dace Mažeika sniedza pārskatu par diasporas izglītības aktualitātēm un nākotnes vajadzībām. Tika pārrunāta gan Latvijas valsts institūciju diasporas skolām veidoto materiālu sagatavošanas līdzšinējā prakse un piešķirtā finansējuma pozitīvā ietekme uz latviešu skolu attīstību ārvalstīs. Par prioritāti tika minēts nesen sāktais darbs pie diasporas bērniem piemērota tālmācības rīka izveides, kura virzība, pēc PBLA IP uzskatiem, pašlaik nenotiek pietiekami ātri.
Foto: Valsts Prezidenta kanceleja
Sarunā tika pārrunātas arī svarīgākās ar diasporas izglītību saistītās aktualitātes šajā vasarā, kas kļuvušas par neatņemamu Latvijas valsts un ārvalstīs dzīvojošo latviešu sadarbības sastāvdaļu, – diasporas skolotāju kursi, diasporas bērnu nometne, izglītības nozares jautājumu aktualizācija ikgadējā diasporas konferencē. Šie pasākumi kļuvuši par labas sadarbības piemēriem starp Latvijas valsts institūcijām un diasporas izglītības nozarē strādājošajiem aktīvistiem, kā arī ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešu bērniem. Vējones kundze atbalstīja sadarbības labās prakses turpināšanas nepieciešamību, uzsverot ciešo saikni, kas veidojama starp Latvijas valsti un tās piederīgajiem visā pasaulē.
Vējones kundze pauda izpratni un atbalstu PBLA IP centieniem. Plānots, ka Valsts prezidenta dzīvesbiedre Iveta Vējones kundze, būdama diasporas skolu patronese, piedaloties ārvalstu vizītēs, apmeklēs attiecīgo valstu diasporas nedēļas nogales skolas, tiksies ar to pārstāvjiem un apspriedīs diasporas nedēļas skolām aktuālos jautājumus.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības dalīborganizācija – Eiropas Latviešu apvienība (ELA) pauž sarūgtinājumu par Lielbritānijas referenduma rezultātu attiecībā uz tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā. ELA prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis uzsver: “Latvijas drošības un pārticības pamats ir vienota un spēcīga Eiropas Savienība. Cerams, Lielbritānijas piemērs neradīs nestabilitāti un domino efektu citviet Eiropā.”
Lielbritānijā dzīvo nozīmīga, tradīcijām bagāta, daudzskaitlīga un daudzveidīga Latvijas diasporas daļa. Tā ir vērtība Latvijai. Brexit balsojuma rezultātā Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas izbraucējiem, kam nav Lielbritānijas pilsonības, ir radīta neskaidrība par nākotni šajā valstī – par viņu darbavietām vai studiju iespējām, uzturēšanās nosacījumiem, sociālo nodrošinājumu. Tas nu tiks sīkāk noskaidrots sarunās ar Eiropas Savienības valstsvīriem. ELA aicina Latvijas valdību šajās sarunās apņēmīgi aizstāvēt savus piederīgos, viņu tiesības un intereses, un nepieļaut diskrimināciju.
Jaunie apstākļi varētu atturēt uz Lielbritāniju doties daļu no cilvēkiem, kas apsvēra izbraukšanu no Latvijas, vai pamudināt nesenos izbraucējus atgriezties. Visticamāk gan, ka tas nebūs milzīgs skaits cilvēku. Svarīgi šiem cilvēkiem nenoslēgt durvis atpakaļ uz Latviju un vajadzības gadījumā sniegt atbalstu būtiskāko vajadzību atrisināšanai īstermiņā. ELA arī rosina reemigrējušo latviešu savstarpējā atbalsta biedrības izveidošanu.
ELA prezidija pārstāve diasporas politikas jautājumos Elīna Pinto norāda, ka Latvijas valdībai gan nevajadzētu uztvert šo Lielbritānijas lēmumu kā savu panākumu emigrācijas novēršanā vai reemigrācijas veicināšanā: “Tas, vai cilvēki jūtas piederīgi Latvijai, spēj sevi Latvijā nodrošināt vai realizēt, pirmkārt ir pašas Latvijas izaicinājums. Latvijas valdībai nopietni jāstrādā, lai Latvijā uzlabotos ekonomika un tiesiskums, mazinātos nevienlīdzība un augtu saliedētība. Šajā ziņā ir vajadzīgi jēgpilni, praktiski, mūsdienu realitātei atbilstoši soļi.”
Vienlaikus ELA ieskatā ir būtiski uzturēt Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas izbraucēju saikni ar Latviju. ELA prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis norāda: “Mums jāsargā un jākopj diasporas latvietība un latviešu valodas prasmes – īpaši bērnos un jauniešos. Tam nepieciešams ieguldīt pašu laiku un pūliņus, bet arī stiprināt atbalstu no valsts puses (latviešu skoliņām, biedrībām, vēstniecības/konsulāta resursiem) un veidot ilgtspējīgas programmas, piemēram, latviešu skolēnu un studentu apmaiņas jomā. Nedrīkstam aizmirst arī tos, kuri jau ir Lielbritānijas pilsoņi vai par tādiem kļūs.” ELA turpinās atbalstīt Latvijas valdības centienus saiknes stiprināšanā ar diasporu un reemigrācijas politikas pilnveidošanā.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonds, kas jau vairāk nekā četrdesmit gadu garumā atbalstījis latviešu kultūras, teātra, mūzikas un literatūras tradīciju saglabāšanu un jaunradi, vēstures izziņu, kā arī latviskās izglītības programmas ārpus Latvijas, šogad no rekordliela pieteikumu skaita izraudzījies 16 projektus, ko atbalstīt ar finanšu piešķīrumiem.
“Šogad PBLA Kultūras fonds kopskaitā saņēma 51 augstvērtīgu projekta pieteikumu no 17 valstīm. Šis ir bijis smags un laikietilpīgs uzdevums PBLA Kultūras fonda valdei 19 personu sastāvā atlasīt un vienoties par atbalstāmiem projektiem no tik liela augsti kvalitatīvu pieteikumu skaita,” skaidro PBLA KF priekšsēdis Juris Ķeniņš. Lai arī ne visiem projektiem PBLA KF valde varējusi apstiprināt pilnu pieprasīto summu, tomēr Ķeniņš pauda cerību, ka PBLA valdes apstiprinātie piešķīrumi kalpos kā iedrošinājums un nozīmīgs atbalsts pieteikto projektu realizācijā.
Starp PBLA Kultūras fonda valdes atbalstītajiem projektiem šogad ir gan “Latvieši pasaulē – muzeja un pētniecības centra” uzsāktais darbs pie trimdas dzīvi dokumentējošu fotogrāfiju digitālās kolekcijas izveides, gan Arnolda Baliņa vadībā izdotās 88 tautas deju un apdaru grāmatas digitalizācija un tās pieejamības nodrošināšana. Mūzikas jomā piešķīrumi apstiprināti Rīgas Doma kora skolas kantātes “Sarkanais vilciens” koncertuzvedumam, Bruno Skultes kora dziesmu ierakstam Andreja Jansona vadībā, kā arī dziedātājas Jolantas Strikaites, saksofonista Arta Sīmaņa un ērģelnieces Kristīnes Adamaites latviešu komponistu mūzika diska “Līdzenuma balss” izdošanai. PBLA KF valde nolēma savu iespēju robežās atbalstīt gatavošanos XIV ASV Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem Baltimorā 2017. gada vasarā, kā arī Eslingenas iestudējumu Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienu ietvaros. Tāpat PBLA KF valde nolēma atbalstīt 2×2 Pasaules latviešu semināra videodokumentācijas izveidi, kā arī 3×3 saietu Lielbritānijā. Literatūras jomā atbalsts šogad piešķirts arī grāmatas “Neesam aizbēguši”, dokumentārā krājuma “Atgriešanās Eiropā” un Latviešu skautu simtgadei veltītās “Zemciešu cilts” grāmatas izdošanai, kā arī Raiņa lugas “Zelta zirgs” tulkojumam uz angļu valodu. Jau vairākus gadus PBLA KF valde ir atbalstījusi literārā žurnāla “Jaunā Gaita izdošanu”, ko tā nolēma atbalstīt arī šogad. Starp atbalstītajiem projektiem šogad ir arī Reikjavīkas latviešu skolas vecāku teātris.
PBLA Kultūras fonds ir dibināts ar PBLA valdes lēmumu 1972.gada 16. novembrī. Saskaņā ar PBLA statūtiem, šajā organizācijā ir pārstāvētas sešu zemju – ASV, Kanādas, Eiropas, Austrālijas un Jaunzēlandes, Dienvidamerikas un Karību salu, un Krievijas latviešu centrālās organizācijas. PBLA Kultūras fonda līdzekļi rodas no PBLA budžetā paredzētiem līdzekļiem, ziedojumiem, novēlējumiem un centrālo organizāciju iemaksām, kas ir proporcionālas PBLA statūtos paredzēto centrālo organizāciju locekļu skaitam PBLA valdē.
Šodien, 27. maijā, PBLA (Pasaules Brīvo latviešu apvienības) priekšsēža vietniece un Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Kristīne Saulīte un PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde tikās ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, lai pārrunātu diasporas izglītības aktuālākos jautājumus un turpmāko sadarbību PBLA un IZM (Izglītības un zinātnes ministrijas) Sadarbības memoranda ietvaros. PBLA pārstāves aktualizēja nākamā gada diasporas izglītībai atvēlētā budžeta neskaidrību un izteica cerību, ka tiks atrasti līdzekļi gan iesākto iniciatīvu turpināšanai, gan rasti trūkstošie līdzekļi elektroniska tālmācības rīka izstrādei.
No kreisās: PBLA priekšsēža vietniece, Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Kristīne Saulīte, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde
Sarunas gaitā tika apspriesta iespējamā Izglītības un zinātnes ministrijas apbalvojumu piešķiršana gan diasporas skolu skolotājām, gan diasporas skolu absolventiem. PBLA puse uzsvēra šāda žesta nozīmīgumu latviskās izglītības ieguvēju motivācijas veicināšanai. Tālāk tika runāts par latviešu izcelsmes jauniešu un studentu iespējām gan īstermiņā, gan ilgtermiņā iekļauties Latvijas izglītības sistēmā. Abas puses vienojās, ka šim jautājumam būtu jāvelta īpaša uzmanība. Apspriežamo tēmu lokā bija arī situācija remigrējušo bērnu jomā, kuras uzlabošanai jāpievērš īpaša uzmanība, iespēja diasporas bērniem un jauniešiem kārtot latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu. Noslēgumā abas puses vienojās par turpmāku regulāru sadarbību diasporas izglītības jautājumu risināšanā.
PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde