Latvijas izcelsmes jauniešiem vecumā no 19 līdz 29 gadiem vēl ir atlikušas pāris nedēļas laika līdz 2017. gada 28. februārim pieteikties dalībai Amerikas latviešu apvienības (ALA) izveidotajā vasaras prakses programmā, kas šovasar jau trešo gadu pēc kārtas pavērs iespējas jauniešiem no ārvalstīm iegūt darba un dzīves pieredzi Latvijā.

ALAs izveidotā vasaras prakses programma, kuru koordinē ALAs Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe, trīs gadu laikā piesaistījusi lielu interesi gan latviešu jauniešu vidū no ārvalstīm, gan Latvijā, kur arvien jaunas institūcijas piesakās kā potenciālās prakses vietas. To skaits šogad palielinājies līdz 20 un aptver gan kultūras un izglītības institūcijas, gan sabiedriskas organizācijas, gan tehnoloģiju uzņēmumus un organizācijas, kas veicina jauno tehnoloģiju attīstību un eksportu.

Kā to paskaidro ALAs Kultūras nozares vadītāja, pagājušā gadā vairākas Latvijas institūcijas, uzzinot par programmu, pašas vērsušās pie ALAs, lai piedāvātu prakses vietas. „Ja prakses programma iesākās tikai ar Latvijas kultūras iestāžu līdzdalību, tad tagad tai ir pievienojies bizness, jauno tehnoloģiju uzņēmumi un vis kas cits. Tagad jauniešiem šīs prakses programmas ietvaros paveras tiešām vienreizējas iespējas,“ skaidro L. Ejupe. Vaicāta, kā vērtējama prakse programmas norise un ietekme uz jauniešiem, programmas koordinatore skaidro, ka tā paplašina jauniešiem redzesloku, un ka „jauniešu vairākums saredz, ka Latvija nav tikai vieta, kur apciemot radus, bet ka Latvija ir reāla vieta, kur uzsākt biznesu un dzīvot“. Ne mazāk svarīga esot Latvijā gūtās pieredzes ietekme uz šo jauniešu latviskās identitātes veidošanos un piederības apziņu. „Programma arī palīdz viņiem iecementēt savu latvietību,“ bilst L. Ejupe, piebilstot, ka no dalības prakses programmā ieguvēji ir arī mentori, kuri iegūst no tā, ka šie jaunieši nāk ar citu zemju pieredzi un skatu punktu.

Uz jautājumu, vai Latvijā gūtā pieredze šiem jauniešiem no ārvalstīm nodrošinājusi nozīmīgu ieguvumu profesionālā ziņā, programmas koordinatore atbild, ka vairums programmas dalībnieku ir vēl studiju vecumā un līdz ar to ne visiem Latvijā gūto pieredzi ir nācies izmantot profesionālā dzīvē. Tomēr L. Ejupei esot zināmi gadījumi, kur praktikanti devušies tālāk darboties jomās, kurās tie ieguvuši pieredzi Latvijā.

Nobeigumā ALAs Kultūras nozares vadītāja un prakses koordinatore atgādina jauniešiem par iespēju pieteikties dalībai prakses programmā, un potenciāliem atbalstītājiem – sniegt atbalstu šīs programmas norisei: „Es ieteiktu atbalstīt šīs programmas norisi, ziedojot prakses programmas stipendiju fondam. Cilvēki ir to jau darījuši. Dabiski mēs gribētu, ka šī būtu visas mūsu tautas programma – ALA koordinēta, bet ne tikai ALAs atbalstīta, jo es uzskatu šo kā labumu mums visiem. Jo vairāk mums saites ir ar Latviju, jo ilgāk mēs varam uzturēt latviešu sabiedrību šeit. Ja jaunieši zina, ka viņiem pēc vidusskolas beigšanas ir iespēja nokļūt Latvijā. Reāla iespēja dzīvot un strādāt, ne tikai piedalīties nometnēs.“

Plašāka informācija par prakses programmu atrodama Amerikas latviešu apvienības mājas lapā: http://www.alausa.org/lv/alas-nozares/kulturas-nozare/vasaras-darbi-latvija/

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds (PBLA KF) izsludinājis pieteikšanos līdzekļu piešķīrumiem 2017. gadā, kuru primārais mērķis ir atbalstīt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu projektus kultūras, izglītības un jaunatnes darbības laukā. Līdzekļu pieprasījumu iesūtīšanas termiņš ir šī gada 1. aprīlis.

“Kultūras fonda uzdevums kopš tā dibināšanas 1972. gadā ir bijis atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī latvisko izglītību. Kā var nepriecāties, vērojot čaklo latviešu kulturālo darbību, ko ikdienā no brīvas gribas veic dedzīgi un apdāvināti tautas kalpi, uzturot un kopjot mūsu tautas kultūras tradīcijas visos pasaules stūros, kur vien mājo latvieši? 2016.gadā PBLA Kultūras fondam tika iesniegti 51 vērtīgi projekti no 16 valstīm, kuri spoži atspoguļoja šo neatlaidīgo degsmi,” sacīja PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš.

2017. gada konkursa pieteikumu iesūtīšanas termiņš ir šī gada 1. aprīlis. Visi pieteikumi tiks izskatīti konkursa kārtībā. Plašāka informācija par līdz šim atbalstītajiem projektiem un līdzekļu pieprasījumu veidlapas atrodamas PBLA mājas lapā Kultūras fonda sadaļā: https://www.pbla.lv/kulturas-fonds/.

Jāatgādina, ka PBLA Kultūras fonda piešķīrumi ir iespējami pateicoties PBLA dalīborganizāciju iemaksām un PBLA ikgadējai dotācijai Kultūras fonda atbalstam. „Priecājos, ka PBLA valde ir nolēmusi turpināt atbalstīt Kultūras fondu. Laikā, kad visādi budžeti tiek griezti, esam gandarīti, ka PBLA valde turpina ticēt Kultūras fonda darbībai, un piekrīt, ka tā sniegtais atbalsts ir vērtīgs un pat nepieciešams, lai mūsu tautas izglītība un kultūra turpina zelt un augt,” norāda PBLA KF priekšsēdis. “Jāatzīmē, PBLA Kultūras fonds atbalsta ne tikai lielus projektus, piemēram, ASV Latviešu Dziesmu un Deju svētkus Baltimorā vai žurnāla “Jaunā Gaita” izdošanu, bet arī mazākus projektus, kā piemēram, Reikjavīkas latviešu skolas vecāku teātri. Visi vērtīgi, visi brīnišķīgi,” piebilst J. Ķeniņš, aicinot latviešu kultūras, izglītības un jaunatnes darbiniekus iesniegt savus pieteikumus izsludinātajā konkursā.

Tuvojoties gadu mijai, ieskatam piedāvājam PBLA valdes priekšsēža vietnieces un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdes Kristīnes Saulītes rakstu par Latvijas valsts simtgades ieskandināšanu Austrālijā šī gada decembrī!

Gandrīz ik dienu varam lasīt Latvijas presē un arī ārpus tās, par sarīkojumiem, kas tiek plānoti Latvijas 100 gades svinību ietvaros. Arī pie mums, tālajā Austrālijā, daudzi tautieši tiešā vai arī netiešā veidā ir jau aktīvi iesaistījušies garajā pasākumu virknē. Tāpat kā mēs esam viena no pirmajām pasaules vietām, kas ieskandina Jauno gadu, tā arī Austrālijas latviešu centri, būs pirmā vieta pasaulē, uz kurieni ceļos Latvijā īpaši austais Latvijas 100 gades karogs. Par karoga Austrālijā ceļojumu un koordināciju rūpējas LAAJ Kultūras nodaļas vadītāja Anita Andersone.

Šogad starp dziesmām, tautas dejām, mākslu, teātri, sportu un izglītību pirmo reizi plašākā veidā būs iespēja dalīties ar savu profesionālo pieredzi. Gadu desmitiem mēs esam spējuši kopt un pilnveidot latviešu tautas kultūru, tomēr, ikvienam no mums ir izcila ikdienas pieredze, vienkārši strādājot savā izvēlētajā profesijā! Ir pienācis tas brīdis, kad kopā sanākot varam izmainīties ar pieredzi, idejām un iegūt jaunus kontaktus. Kā Latvijā to saka, laba iespēja tīkloties (networking)!

Pirmais ārpus Latvijas Pasaules latviešu ekonomijas un inovācijas forums (PLEIF), angļu valodā WLEIF notiks paralēli Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienām tā, lai ikviens var paspēt apmeklēt visus, savus izvēlētos sarīkojumus. Arī Latvijā, tāpat kā pie mums, forums tika rīkots vasarā, tieši ap Dziesmu un Deju svētku laiku. Tas ir arī laiks, kad lielie darbi ir padarīti, bet vasaras brīvdienas vēl īsti nav sākušās.

Pirms pievēršos pašai foruma programmai, vēlos uzvērt divas lietas: 1. Forums notiks angļu valodā; tā, lai visi neatkarīgi, no piederības vai valodas zināšanām, var ņemt aktīvu līdzdalību. 2. Forumā var piedalīties ikviens, kam ir interese! PLEIF norise ir sadalīta divās dienās. Pirmā, 29. decembrī, notiks Rydges, Exhibition ielas konferenču telpās, kur atklāšanas sesijas runātāji būs Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde, politiķis un ES tiesnesis Egils Levits un Ārlietu Ministrijas speciālais vēstnesis diasporas jautājumos Atis Sjanītis. Savukārt šo sesiju vadīs daudziem labi pazīstamā, Melburnā dzimusī latviete, tagad Eiropas Savienības komisijas Tulkošanas centra galvenā vadītāja Valda Liepiņa.

Otrajā dienas sesijā varēsim tuvāk iepazīties ar izciliem Latvijas ražotājiem kā Latvijas Finieris, Groglass, Primekss unNordplay, kā arī vairāk uzzināt par AECOM darbību Baltijā.

Tālāk sekos sesija ar sarunām par kontaktu un atbalstu institūcijām Latvijā, Singapūrā un Austrālijā.

Ar savu bagātīgo pieredzi dalīsies Latvijas tirdzniecības un rūpniecības komitejas (LTRK) pārstāvis Austrālijā un LR Goda Konsuls Dienvidaustrālijā Valdis Tomanis, par Baltiešu tirdzniecības palātu savukārt stāstīs Dāvids Dārziņš. Uzklausīsim arī noderīgus padomus par to, kas ir jāzina, lai sekmīgi ieietu tirgos Āzijā: par Singapūru stāstīs LIAA pārstāvniecības vadītāja Singapūrā Lāsma Līdaka, bet plašāk par Āziju, Austrāliju un Jaunzēlandi informēs Dienvidaustrumu Āzijas nāciju asociācijas (ASEAN) uzņēmēju padomes Viceprezidents Pīters Makkena (Peter McKenna).

Protams, neiztiksim arī bez tādiem praktiskas informācijas jautājumiem, ko nozīmē uzsākt uzņēmumu Latvijā, kas būtu jāzina ikvienam ieguldītājam. Par šo tēmu runās advokātu firmas Rīgā Spīgulis un Kukainis partneris Matīss Kukainis.

Dienas izskaņā uzklausīsim dažu Austrālijā dzimušo latviešu profesionālo pieredzi par to, ko nozīmē darboties gan pie mums, gan arī Āzijā. Būs iespēja arī vairāk uzzināt par latvieti – vīndari, kura ar vīru dzīvo un strādā Adelaides kalnos.

Savukārt otrajā dienā visiem dalībniekiem būs iespēja apmeklēt Yarra Valley ieleju, kas sadarbojoties reģiona valdībai un privātajiem uzņēmējiem ir nodrošinājusi ielejas atpazīstamību pasaulē, padarot to par iecienītu tūrisma galamērķi viesiem no dažādām pasaules valstīm. Šī ir pieredze, kurā būtu vērts ieklausīties arī Latvijā, cenšoties veicināt tūrismu un Latvijas ekoloģisko produktu atpazīstamību un popularitāti pasaulē.

Noslēgumā aicinu ikvienu nepalaist garām šo vienreizējo, pirmo šāda veida iespēju tepat Melburnā, Austrālijā! Pārrunas būs īpaši laicīgas un interesantas! Pastāstiet un arī aiciniet reģistrēties savus draugus un paziņas!

Kristīne Saulīte
PLEIF Austrālijā koordinatore

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) dalīborganizāciju balsojumā 2016. gada PBLA Balva piešķirta Milvokos, ASV, dzīvojošajam sabiedriskajam darbiniekam Ērikam Krūmiņam par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu Latvijas un latviešu tautas labā.

Latvijas valsts svētku gaisotnē pasniegtajā apbalvojumā īpaši izcelts Ē. Krūmiņa personīgais ieguldījums latviskā izglītībā, skautismā un Dziesmu un Deju svētku tradīcijas uzturēšanā ārpus Latvijas, kā arī Amerikas latviešu apvienības “Sadarbība ar Latviju” vadībā vairāk nekā 20 gadu garumā un ”Drošais Tilts” programmas izveidē Latvijas daudzbērnu ģimeņu, bāreņu un smagu apstākļu piemeklētu bērnu atbalstam.

„Ērika Krūmiņa kunga entuziasms un sirdsdegsme ir devusi iespēju saņemt nozīmīgus finansiālus atbalstus daudzām labām latviešu daudzbērnu ģimenēm, slimiem bērniem, bāreņiem, studentiem,“ skaidro Latvijas Bērnu fonda viceprezidente Vaira Vucāne, uzsverot, ka Ē. Krūmiņš ir „Latvijas patriots, latvietis ar lielo burtu, kas ar īstu, neviltotu latviskumu māca latviešu jauniešiem un ģimenēm, ar kurām viņš daudz komunicē, apmeklē šīs ģimenes dzīves vietās un iepazīstas ar reālo situāciju kā dzīvo ģimenes, kuras saņem Amerikas Latviešu stipendijas.“

Tāpat LBF viceprezidente atzīmē, ka Ēriks Krūmiņš pazīstams ar to, ka pašaizliedzīgi piedalās jauniešu, bērnu, ģimeņu audzināšanā latviskuma garā, māca būt lepnam par to, ka esi latvietis. „Viņš prot ieskatīties jauniešu liktenī, aicina saprast pašu nozīmīgāko – iegūt Latvijai nepieciešamāko profesiju, kas celtu valsts un ģimeņu labklājību turpmāk, kas veidotu jauniešu prasmi pamanīt to vienīgo, īpašo brīdi, kura sniegtais atbalsts un palīdzība kādam izmaina dzīvi. Tas padara Latviju drošāku,“ skaidro pārstāve no LBF, ar ko ALAs „Sadarbība ar Latviju“ nozare sadarbojusies kopš 1994.gada.

Ēriks Krūmiņš, kurš dzimis 1935. gadā Valmierā, bet savu mūža lielāko daļu nodzīvojis Milvokos, ASV ir viens no redzamākajiem, uzticamākajiem un ilggadīgākajiem sabiedriskajiem darbiniekiem ASV, kurš latviešu sabiedriskā darbā aktīvi un neatlaidīgi darbojies vairāk nekā 50 gadus.

Kopš jaunības dienām Ēriks Krūmiņš darbojies latviešu skautu kustībā, vairāk nekā divdesmit gadu garumā strādājot par latviešu mazskautu un skautu vadītāju 11. Gaujas skautu vienībā Milvokos. Par ieguldījumu skautisma kustībā 1982. gadā apbalvots ar skautu kustības „Baltās Lilijas“ ordeni. 20. gadsimta septiņdesmito gadu vidū Ēriks Krūmiņš tika ievēlēts par Milvoku pulkveža Kalpaka latviešu skolas pārzini, kuru viņš vadīja 12 gadus un kurā viņš vienlaikus pasniedza Latvijas jaunāko laiku vēsturi. 1978. gadā Ē. Krūmiņš uzņēmās 7. Vispārējo Latviešu Dziesmu un Deju svētku ASV rīcības virsvadību, kas sekmīgi norisinājās 1983. gadā, pulcējot vairāk nekā 12 000 dalībnieku un apmeklētāju.

Ēriks Krūmiņš darbojies Amerikas latviešu apvienības valdē no 1992. gada līdz 2015. gadam, kur viņš pildījis gan ALA vicepriekšsēža pienākumus, gan ar lielu entuziasmu un sirdsdegsmi vadījis „Sadarbība ar Latviju“ (SAL) nozari un „Drošā Tilta“ palīdzības programmu trūcīgajām Latvijas daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un smagu grūtību piemeklētiem bērniem. E.Krūmiņa vadībā Amerikas latviešu apvienības „Sadarbība ar Latviju“ nozare ziedojumos savākusi un uz Latviju pārskaitījusi gandrīz trīs miljonus ASV dolāru, kas piešķirti Latvijas trūcīgo bērnu atbalstam sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu.

No 1996. gada līdz 2012. gadam Ēriks Krūmiņš pārstāvēja Amerikas latviešu apvienību PBLA valdē, kur viņš aktualizējis un īpaši rūpējies par Latvijas demogrāfijas jautājumu risināšanu. Pēc Ē. Krūmiņa ierosinājuma no 1999. gada līdz 2008. gadam PBLA ir piešķīrusi 124,000 ASV dolāru Latvijas demogrāfisko projektu atbalstam, tajā skaitā, Latvijas Dzimstības veicināšanas fondam, Latvijas Bērnu fondam un Latvijas Ģimenes atbalsta centram. Pat beidzot savas aktīvās gaitas PBLA un ALA valdē, Ēriks Krūmiņš turpina strādāt latviešu tautas un Latvijas labā.

Šodien, 16. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā Rīgā notikušā ceremonijā Pasaules Brīvo latviešu apvienībai (PBLA) par latviskās identitātes un Latvijas neatkarības idejas uzturēšanu starptautiskajā apbalvojumu kategorijā tika pasniegta Cicerona balva.

Apbalvojums PBLA ir kā sekmīgai ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākai pārstāvībai, kas apvieno ārpus valsts dzīvojošos tautiešus darbam latviešu tautas un Latvijas valstiskās drošības augsmei. Tiek izcelta apvienības iniciatīva Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma sasaukšanā, lai veicinātu zināšanu pārnesi un finanšu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī latvisko tradīciju saglabāšanu trimdā, saiknes stiprināšanu ar mūsu diasporu dažādos kontinentos.

Cicerona/Mērfija balvu kopš 1999.gada pasniedz politiķiem, zinātniekiem un publicistikas praktiķiem par sabiedrības uzrunu un rīcību, realizējot sociālās saliedēšanas idejas lokālā, nacionālā un starptautiskā mērogā. Laureāti ir bijuši gan ārvalstu līderi, gan izcili Latvijas kultūras un izglītības jomas pārstāvji, žurnālisti, pašvaldību vadītāji. Balvas žūrijas priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, sadarbības partneri – Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.

7. oktobrī Rīgā noslēdzās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde, kuras fokusā bija PBLA dalīborganizāciju darbība savās mītnes zemēs, PBLA sadarbība ar Latvijas valdību, Latvijas diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecībā, Krievijas izvērstā propaganda un dezinformācijas kampaņa, kā arī Latvijas diasporas iesaiste Latvijas valsts Simtgades atzīmēšanā.

Atzīmējot Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) 60. darbības gadskārtu, šī gada 5.oktobrī Rīgā PBLA gadskārtējās valdes sēdes ietvaros Mazās Ģildes telpās norisinājās konference, kuras mērķis bija atskatīties uz PBLA ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā un Latvijas attīstībā atjaunotās neatkarības periodā, kā arī ieskicēt PBLA lomu un galvenos darbības virzienus nākotnē. PBLA dalīborganizāciju vadītāji iezīmēja, ka PBLA kā latviešu organizāciju augstākās pārstāvniecības loma arī turpmāk būs sniegt atbalstu Latvijas drošības un tautsaimniecības izaugsmes stiprināšanai, bet tuvākos gados arvien vairāk uzmanības pievēršama Latvijas diasporas vienošanai pasaulē, ko veido dažādos laikos un apstākļos izceļojušās latviešu kopienas.

Konferencē ar priekšlasījumiem piedalījās PBLA kādreizējie priekšsēži Uldis Grava, Oļģerts Pavlovksis un Vaira Paegle, Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns, vēsturnieki Andrejs Plakans, Ainārs Lerhis un Kristīne Beķere, kā PBLA priekšsēdis un dalīborganizāciju vadītāji. Konferencē piedalījas arī sociologs un SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, kurš prezentēja sabiedriskās domas aptaujas datus par PBLA darbības novērtējumu Latvijas sabiedrībā un par latviešu diasporas ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Kā to liecina šī gada aprīlī veikts SKDS pētījums, 86 % Latvijas iedzīvotāju piekrita apgalvojumam, ka PBLA mūsdienās spēlē nozīmīgu lomu, vienojot latviešus ārpus Latvijas. 76,3% Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka PBLA ir devusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. 68,5% piekrita apgalvojumam, ka PBLA mūsdienās spēlē nozīmīgu lomu, pārstāvot Latvijas intereses ārpus Latvijas. 56,7% – PBLA mūsdienās spēlē nozīmīgu lomu Latvijas drošības stiprināšanā. 33,9% – PBLA ir devusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. No visiem aptaujātajiem, 43% piekrita apgalvojumam, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši ir nozīmīgs resurss, kas var dot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas attīstībā.

Pirmajā rindā no kreisās: PBLA ģenerālsekretāre Ilze Garoza, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) pārstāve Taira Zoldnere, ALA pārstāve un ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe, kultūras ministre Dace Melbārde, Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, Ministru prezidents Māris Kučinskis, PBLA valdes priekšsēža vietniece un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēde Kristīne Saulīte, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve un Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens un ELA pārstāve un Zviedrijas Latviešu apvienības valdes locekle Ilze Šakare.

Otrajā rindā no kreisās: līdzšinējā PBLA Izglītības padomes (IP) izpilddirektore Anta Spunde, PBLA IP locekle Daina Grosa, PBLA IP izpilddirektore Aira Priedīte, PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēde Renāte de Karvaļo-Albrehta, Rīgas Sv. Jāņa draudzes mācītājs Juris Zariņš, PBLA IP loceklis Māris Pūlis, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) pārstāvis Mārtiņš Sausiņš, LAAJ pārstāvis Dāvids Dārziņš, Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs, ELA priekšsēdis Kristaps Grasis, LNAK priekšsēdis Andris Ķesteris, PBLA pārstāvniecības vadītājs Latvijā Jānis Andersons, ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, LAAJ pārstāvis Pēteris Strazds, PBLA kasieris Jānis Grāmatiņš, LNAK pārstāvis Alberts Upeslācis, ALA ģenerālsekretārs Raits Eglītis un ALA pārstāve un ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere.

PBLA valdes sēdes atklāšanas video: https://www.youtube.com/watch?v=oz94Hn7hcmQ
PBLA valdes sēdes norise fotogrāfijās: https://www.flickr.com/photos/135839863@N03/albums
2016. gada valdes sēdē pieņemtās rezolūcijas

6. oktobrī Rīgā viesnīcas “Radi un Draugi” konferenču zālē iesākusies Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes darba sēde, kas seko dienu iepriekš notikušajai svinīgajai valdes sēdes atklāšanai un PBLA 60 darbības gadiem veltītai konferencei.

PBLA valdes sēdes fokusā PBLA dalīborganizāciju darbība savās mītnes zemēs, PBLA sadarbība ar Latvijas valdību, Latvijas diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecībā, Krievijas izvērstā propaganda un dezinformācijas kampaņa, kā arī Latvijas diasporas iesaiste Latvijas valsts Simtgades atzīmēšanā.

Atzīmējot PBLA 60. darbības gadskārtu, PBLA sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju 5. oktobrī rīkoja konferenci, kuras uzmanības lokā bija PBLA ieguldījums Latvijas neatkarības atjaunošanā un tās izaugsmes veicināšanā atjaunotās neatkarības periodā.  Konferencē ar priekšlasījumiem piedalījās PBLA kādreizējie priekšsēži Uldis Grava, Oļģerts Pavlovksis un Vaira Paegle, Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs, Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns, vēsturnieki Andrejs Plakans, Ainārs Lerhis un Kristīne Beķere, kā PBLA priekšsēdis un dalīborganizāciju vadītāji.

Konferencē piedalījas arī sociologs un SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, kurš prezentēja sabiedriskās domas aptaujas datus par PBLA darbības novērtējumu Latvijas sabiedrībā un par latviešu diasporas ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Kā to liecina šī gada aprīlī veikts SKDS pētījums, 86 % Latvijas iedzīvotāju piekrita apgalvojumam, ka PBLA mūsdienās spēlē nozīmīgu lomu, vienojot latviešus ārpus Latvijas. 76,3% Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka PBLA ir devusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. 68,5% piekrita apgalvojumam, ka PBLA mūsdienās spēlē nozīmīgu lomu, pārstāvot Latvijas intereses ārpus Latvijas. 56,7% – PBLA mūsdienās spēlē nozīmīgu lomu Latvijas drošības stiprināšanā. 33,9% – PBLA ir devusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. No visiem aptaujātajiem, 43% piekrita apgalvojumam, ka ārzemēs dzīvojošie latvieši ir nozīmīgs resurss, kas var dot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas attīstībā.

Šī gada 4.oktobrī plkst. 18:00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) izskanēs Pasaules latviešu kora mūzikas koncerts, kas tiek rīkots sadarbībā starp Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un JVLMA, atzīmējot PBLA darbības 60. gadskārtu un pasaulē dzīvojošo tautiešu ieguldījumu Latvijas attīstībā un kultūras dzīvē.

PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš pauž gandarījumu par uzsākto sadarbību ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un tās rektoru Arti Sīmani, kas iesākusies 2014. gadā, abām institūcijām kopīgi rīkojot kamermūzikas un simfoniskās mūzikas koncertus PBLA Kultūras fonda “Latvija ārpus Latvijas” konferences ietvaros.

Kā atzīmē J. Ķeniņš, trimdas latviešu komponistu darbi nav sveši Latvijā. Tie ir atskaņoti gan Vispārējos Dziesmu svētkos, gan iekļauti Latviešu kordziesmu antoloģijā. 4. oktobrī gaidāmajā Pasaules latviešu kora mūzikas koncerta repertuārā iekļauti komponistu darbi no piecām valstīm, kas pārstāv trīs latviešu komponistu paaudzes ārpus Latvijas. To skaitā minami Imanta Ramiņa, Anitas Kuprišas, Jāņa Kalniņa, Tālivalža Ķeniņa, Bruno Skultes, Daces Aperānes, Guntara Geduļa un citu komponistu darbi. “Esmu sevišķi gandarīts par jaunāko jeb trešo komponistu paaudzi ārpus Latvijas, kuru starpā izceļama Ella Mačēna no Austrālijas, kuras vecvecāki pameta Latviju Otrā pasaules kara laikā, dodoties bēgļu gaitās,” skaidro J. Ķeniņš. Papildus citiem Latvijā jau pazīstamiem diasporas latviešu komponistu darbiem, koncertā tiks atskaņota E.Mačēnas komponētā dziesma “Ar Dieviņu” ar viņas vecāsmātes Ainas Andersones dziesmu vārdiem.

4. oktobra koncertrepertuāru diriģēs Māris Sirmais, Mārtiņš Klišāns, Romāns Vanags, Jānis Baltiņš, Andris Veismanis, Sigards Kļava, Jānis Zirnis, Juris Kļaviņš, Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Edgars Račevskis un Edgars Vītols.

“Mūzikā esam būvējuši sadarbības tiltus starp Latviju un citām valstīm, kur vien atrodas latviešu kopienas, darbojas latviešu kori un komponisti, un top latviešu daiļrade. Šie tilti ir skaidri redzami un pār viņiem var droši iet gan Dziesmu svētkos Latvijā un ārpus Latvijas, gan 4. oktobrī Latvijas Mūzikas akadēmijā gaidāmajā koncertā,” norāda PBLA KF priekšsēdis. Biļetes būs iegādājamas koncerta norises vietā JVLMA 4. oktobrī stundu pirms koncerta.

Atzīmējot PBLA 60. darbības gadskārtu, š.g. 5. oktobrī Rīgā, Mazās Ģildes Lielajā zālē norisināsies konference, kuras uzmanības lokā būs PBLA ieguldījums Latvijas neatkarības atjaunošanā un tās drošības un izaugsmes veicināšanā.

Plašāka informācija:

Mājas lapa: http://pbla60.mozello.lv/
E-pasts: pbla@pbla.lv
Tālr. +371 67282980

Atzīmējot Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) 60. darbības gadskārtu, šī gada 5.oktobrī Rīgā PBLA gadskārtējās valdes sēdes ietvaros norisināsies konference, kuras mērķis būs atskatīties uz PBLA ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā un Latvijas attīstībā atjaunotās neatkarības periodā, kā arī ieskicēt PBLA lomu un galvenos darbības virzienus nākotnē.  

Atskatoties un izvērtējot PBLA darbu, šī gada pavasarī sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc PBLA pasūtījuma veica Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot, pirmkārt, Latvijas sabiedrības informētību par PBLA darbu un, otrkārt, Latvijas iedzīvotāju vērtējumu par PBLA ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, tās drošības stiprināšanā un izaugsmes veicināšanā.

Saskaņā ar SKDS veikto pētījumu kopumā 13% no 1005 respondentu reprezentatīvās izlases norādīja, ka viņiem ir priekšstats, kas ir PBLA un ar ko tā nodarbojas. Starp šiem respondentiem 0.2% atbildēja, ka labi pārzina PBLA darbu, 2% – ka viņiem ir diezgan labs priekšstats, bet 11% – ka viņiem ir aptuvens priekšstats par šo organizāciju. Trešdaļa (33%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīmēja, ka ir dzirdējuši organizācijas nosaukumu, bet piebilda, ka neko daudz vairāk nezina par šīs organizācijas darbību. Aptuveni puse (52%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzina, ka nekad nav dzirdējuši par PBLA.

Kā to liecina SKDS pētījums, biežāk nekā caurmērā to, ka viņiem ir priekšstats par PBLA, norādīja respondenti, kuriem ir 45 gadi un vairāk, aptaujātie ar augstāko izglītību, pētījuma dalībnieki, kuru galvenā sarunvaloda ģimenē ir latviešu, publiskajā sektorā nodarbinātie, aptaujas dalībnieki ar vidēji augstiem ienākumiem, kā arī Rīgas un Vidzemes iedzīvotāji.

Lai veicinātu sabiedrības informētību par PBLA un trimdas latviešu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā un tās izaugsmes stiprināšanā, šī gada 5. oktobrī PBLA sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotā konferencē aicināti referēt kā vēstures pētnieki Andrejs Plakans, Ainārs Lerhis un Kristīne Beķere, tā PBLA aktīvākie spēlētāji, kuru vadībā PBLA īstenoja dažnedažādas kampaņas Latvijas atbalstam. Starp uzaicinātiem runātājiem minami PBLA kādreizējie priekšsēži Uldis Grava, Oļģerts Pavlovskis un Vaira Paegle, kuri atradās PBLA vadībā attiecīgi pagājušā gadsimta septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Atmodas laika sadarbības aizkulisēs starp Latvijas Tautas fronti un PBLA ieskatu sniegs atmodas laika līderis, Latvijas Tautas Frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Neatņemama, bet bieži nenovērtēta atbalsta loma cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu bija 1973. gadā ASV dibinātajam Latvijas Brīvības fondam, kura darbības apskats iekļauts konferences programmā. Par PBLA lomu Latvijas drošības stiprināšanā, atskatoties uz PBLA izvērsto kampaņu par labu Latvijas uzņemšanai NATO, konferencē referēs PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, kurš uzskatāms par vienu no aktīvākajiem NATO kampaņas virzītājiem. Savukārt PBLA darbības novērtējumu Latvijas sabiedrībā iztirzās SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, balstoties uz šī gada pavasarī veiktās Latvijas iedzīvotāju sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem.

Konferences darba kārtība un reģistrācijas anketa atrodama, ejot uz saiti: http://pbla60.mozello.lv/

Šajā nedēļā, konkrēti – 23. augustā, pirms 77 gadiem divu lielvaru slepena vienošanās izšķīra Eiropas likteni un noveda pie Otrā pasaules kara, kas prasīja vairāk nekā 60 miljonu cilvēku dzīvību. 1939. gada 23. augustā tika parakstīts Molotova – Ribentropa pakts un tam pievienotie slepenie protokoli, tādējādi sadalot ietekmi Eiropā un nolemjot trīs 1918. gadā neatkarību ieguvušās Baltijas valstis okupācijai 50 gadu garumā.

Mēs – Pasaules Brīvo latviešu apvienība un tās dalīborganizācijas – lielā mērā esam liecība Latvijas okupācijas pretlikumībai. Mūsu priekšteči – šo organizāciju dibinātāji – bija tautieši, kuri, bēgot no padomju represijām, bija spiesti pamest savas mājas un dzimto zemi, bet, nezaudējot ticību, uzturēja neatkarīgās Latvijas ideju, nepieļaujot Latvijas okupācijas atzīšanu Rietumos. Sniedzot visa veida atbalstu Latvijas brīvības centieniem, mēs kopīgi ar pārējo Latvijas tautu panācām, ka Latvija pirms 25 gadiem, 1991. gada 21. augustā, atguva savu neatkarību un atgriezās Eiropas demokrātisko valstu saimē. Ar to PBLA un tās dalīborganizāciju misija nebūt nav beigusies – mēs apliecinām savu gatavību arī turpmāk sniegt atbalstu Latvijas valdības un pilsoniskās sabiedrības centieniem stiprināt Latvijas valstiskumu un tiesiskumu un līdzdarboties Latvijas interešu starptautiskā aizstāvībā.

Šobrīd esam jaunu izaicinājumu priekšā. Pēdējos gados Krievija, raušoties uz Padomju Savienības krāsmatām, demonstrē arvien lielāku agresiju un grauj pēc Aukstā kara beigām iedibināto starptautiskās drošības kārtību, pārkāpjot citu valstu robežas un to suverēnās tiesības. Mēs kategoriski nosodām Krievijas militāru iejaukšanos Ukrainā un īstenoto Krimas aneksiju, un iestājamies pret tās atzīšanu starptautiskos forumos. Vienlaikus mēs aicinām tautiešus atgādināt par Padomju Krievijas noziegumiem pret Baltijas valstīm un brīdināt rietumvalstis par Krievijas centieniem pārrakstīt vēsturi un šķeltnieciskā un militārā veidā vairot savu ietekmi reģionā, radot tiešus draudus Eiropai un starptautiskajai drošībai.

Vērojot notikumu attīstību Eiropā un citviet pasaulē – pieaugošo populismu un autoritārisma tendencies -, mēs stingri iestājamies par demokrātisku, tiesisku un uz starptautiskām normām balstītu kārtību. Mēs aicinām Latvijas valdību un citas Eiropas Savienības valstis uz izlēmīgu, vienotu un solidāru rīcību, kā atbildot Krievijas draudiem, tā risinot starptautisko migrācijas krīzi un terorisma uzliesmojumu dažādās Eiropas valstīs. Mēs stingri iestājamies par transatlantisko saišu saglabāšanu un nostiprināšanu.

PBLA, kas savulaik ieguldījusi lielas pūles un enerģiju, lai panāktu Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, pauž bažas par izteikumiem, kas apšauba šīs organizācijas nozīmīgo lomu un kolektīvās aizsardzības principus. Mēs atkārtoti vēršamies pie Latvijas valdības ar aicinājumu apliecināt savas rūpes par Latvijas drošību un izpildīt NATO saistības, nekavējoties atvēlot valsts aizsardzībai vismaz 2% no IKP. Vienlaikus mēs aicinām savu mītnes zemju valdības stingri iestāties par NATO kolektīvās aizsardzības principiem un Baltijas valstu aizsardzību apdraudējuma gadījumā.

Ņemot vērā informācijas telpas lielo mūsdienu nozīmi, arī drošības izaicinājumu kontekstā, mēs aicinām tautiešus un Latvijas valstspiederīgos stāvēt Latvijas drošības sardzē, aizstāvot to privātās sarunās un publiskos forumos. Tas ir mūsu pienākums pret mūsu senčiem, kas izcīnīja Latvijas neatkarību, un pienākums pret latviešu tautu šodien un nākotnē.

PBLA dalīborganizāciju vārdā,

Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs
Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēde Renāte Albrehta
Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis
Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde Kristīne Saulīte
Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdis Andris Ķesteris