Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonds, kas jau vairāk nekā četrdesmit gadu garumā atbalstījis latviešu kultūras, teātra, mūzikas un literatūras tradīciju saglabāšanu un jaunradi, vēstures izziņu, kā arī latviskās izglītības programmas ārpus Latvijas, šogad no 34 iesūtītiem projektiem izraudzījies 15 projektus, ko atbalstīt ar finanšu piešķīrumiem.
“Šogad PBLA Kultūras fonds kopskaitā saņēma 34 augstvērtīgus projekta pieteikumus. Šis ir bijis laikietilpīgs uzdevums PBLA Kultūras fonda valdei 19 personu sastāvā atlasīt un vienoties par atbalstāmiem projektiem no tik liela augsti kvalitatīvu pieteikumu skaita,” skaidro PBLA KF priekšsēdis Juris Ķeniņš. Lai arī ne visiem projektiem PBLA KF valde varējusi apstiprināt pilnu pieprasīto summu, tomēr Ķeniņš pauda cerību, ka PBLA valdes apstiprinātie piešķīrumi kalpos kā iedrošinājums un nozīmīgs atbalsts pieteikto projektu realizācijā.
Šogad PBLA Kultūras fonda finansiālo piešķīrumu saņēmēju sarakstā ir gan Daces Aperānes rīkotie jauno mūziķu meistarkursi Latvijā, gan divi muzikāli iestudējumi – bērnu opera “Lakstīgala” un mūzikls “Brīnumputns”. Tāpat starp PBLA KF finansējuma saņēmējiem ir dokumentālā filma “Nemiers” un “3×3”, kā arī pilnmetrāžas filma “Bille”. 2017. gadā PBLA Kultūras fonda valde atbalstījusi arī vairāku izstāžu rīkošanu, kuru vidū ir “Latvieši pasaulē – muzeja un pētniecības centra” plānotā simtgades ekspozīcija Latvijas Nacionālā bibliotēkā un Zviedrijas latviešu mākslinieku izstāde “Saknes no Latvijas, kā arī Pasaules latviešu mākslas centra rīkotā izstāde “Māksla nešķir, māksla vieno”. Šogad no PBLA Kultūras fonda līdzekļiem tiks atbalstīta arī Toronto tautas deju kopas “Daugaviņa” deju nometne Kanadā un starptautiskās teātra dienas “Laipa 2017” Bergenā, aktīvās spēles latviešu valodas apguvei izstrāde, CD “Tālivaldim Ķeniņam 100” izdošana, stāstu krājuma “Latviešu mākslinieki Zviedrijā” sagatavošana un, visbeidzot, Argentīnas latviešu vēsturiskā mantojuma apzināšana un izpēte.
PBLA Kultūras fonds ir dibināts ar PBLA valdes lēmumu 1972.gada 16. novembrī. Saskaņā ar PBLA statūtiem, šajā organizācijā ir pārstāvētas sešu zemju – ASV, Kanādas, Eiropas, Austrālijas un Jaunzēlandes, Dienvidamerikas un Karību salu, un Krievijas latviešu centrālās organizācijas. PBLA Kultūras fonda līdzekļi rodas no PBLA budžetā paredzētiem līdzekļiem, ziedojumiem, novēlējumiem un centrālo organizāciju iemaksām, kas ir proporcionālas PBLA statūtos paredzēto centrālo organizāciju locekļu skaitam PBLA valdē.
Simbolisku dāvanu Latvijas valsts simtgadei trešdien, 5.jūlijā, pasniedza Amerikas latviešu apvienības jaunieši, katrs iestādot pa bērzam Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja alejā. Tā viņi Latvijā pabeidza savu vasaras praksi, kuras laikā iegūta darba un dzīves pieredze un apcerētas iespējas palikt te uz pastāvīgu dzīvi.
„Laikā, kad liela daļa iedzīvotāju ir izbraukuši un prom došanās tēma ir joprojām aktuāla jauniešu vidū, šāda iniciatīva ir ļoti nozīmīga. Prakses laikā jauniešiem bija iespēja iejusties Latvijas sadzīvē, iepazīties ar darba vidi un vietējiem cilvēkiem, tāpēc atvadoties, katrs pasniedza Latvijai simbolisku dāvanu – kociņu. Ceram, ka šie kociņi ne tikai iesakņosies zemē, bet arī iedēstīs jauniešos domu par pārcelšanos uz Latviju,“ akcijas būtību paskaidro PBLA ģenerālsekretāre Ilze Garoza.
Amerikas Latviešu apvienība (ALA) jau trešo gadu rīko vasaras praksi, piedāvājot Amerikas latviešu jauniešiem iegūt darba un dzīves pieredzi Latvijā, lai nostiprinātu viņu latvisko identitāti un piederību Latvijai. Šogad praksē piedalījās 11 Amerikas latvieši vecumā no 19 līdz 29 gadiem. Pēc pirmā vasaras prakses projekta divas personas palika pastāvīgi dzīvot un strādāt Latvijā. Jāatzīmē, ka jaunieši, kas piedalījās praksē ir tie, kuru vecvecāki, lai gan aizbrauca dzīvot uz Ameriku, tomēr neskatoties uz attālumu un ilgo prombūtni ir saglabājuši latviešu valodu un tradīcijas no paaudzes paaudzē.
ALA izveidotā vasaras prakses programma, kuru koordinē ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe, trīs gadu laikā piesaistījusi lielu interesi gan Ziemeļamerikas un Austrālijas latviešu jauniešu vidū, gan Latvijā, kur arvien vairāk organizācijas un uzņēmumi piesakās uzņemt ALA praktikantus. To skaits šogad palielinājies līdz 20 un aptver gan kultūras un izglītības iestādes, gan sabiedriskas organizācijas, gan tehnoloģiju uzņēmumus un organizācijas, kas veicina jauno tehnoloģiju attīstību un eksportu. Programma tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju par Amerikas latviešu apvienības līdzekļiem.
Noskatieties LTV gatavoto sižetu par koku stādīšanas akciju: http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arzemju-latviesi-stada-berzus-brivdabas-muzeja.a242323/
Bērzu stādīšanas akcijas fotogalerija atrodama: https://www.flickr.com/photos/143048359@N04/albums/72157683126862014
Plašāka informācija par prakses programmu atrodama: http://www.alausa.org/lv/alas-nozares/kulturas-nozare/vasaras-darbi-latvija/
Pēc Amerikas latviešu apvienības Kultūras nozares vadītājas un Latvijas simtgades pasākumu koordinatores ASV Līgas Ejupes iniciatīvas tapusi jauna Latvijas Simtgades svinībām veltīta mājas lapa, kur varat vairāk uzzināt par notikumiem un jaunumiem Amerikas latviešu sabiedrībā, kas veltīti Latvijas Simtgadei. Aicinām apmeklēt un iepazīties ar jauno mājas lapu un interaktīvi piedalīties informācijas apritē un jaunu ideju apmaiņā! Mājas lapas adrese: http://www.latvia100usa.org/
Latvijas valsts simtsgade ir svētki ne tikai Latvijai, bet arī visai Latvijas valstpiederīgo saimei pasaulē. Šovasar ar skaļi izskanējušiem un kupli apmeklētajiem XIV Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem Baltimorā, ASV, Amerikas latviešu sabiedrība ieskandinājusi Latvijas simtgades pasākumu sēriju Amerikas Savienotajās Valstīs.
XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ASV pulcēja vairāk nekā 1000 dziedātāju un dejotāju, kā arī pāri par 3000 skatītāju no ASV, Kanādas un Latvijas. Apzinoties Dziesmu un Deju svētku tradīcijas īpašo nozīmi, svētku norisi atbalstīja kā Amerikas latviešu apvienība, tā Latvijas Latvijas Kultūras un Ārlietu ministrijas, Amerikas latviešu organizācijas un privātpersonas. Par svētku norisi un tajā valdošo gaisotni, plašāku informāciju varat atrast: http://www.latviansongfest2017.com/ Aicinām arī noskatīties LTV reportāžu no Baltimoras: http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/101213/baltimora-notiek-amerikas-latviesu-dziesmu-svetki/
XIV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku ASV norises laikā ALAs “Call to Action Unit” Jāņa Kancāna un Dzintara Dzilnas vadībā īstenoja politisku akciju, dodot iespēju Amerikas latviešiem – ASV pavalstniekiem nosūtīt pastkarti saviem pārstāvjiem ASV Kongresā aicinot tos pievienoties Baltic Caucus un iestāties par stingrākām sankcijām pret Krieviju. Kopā tika parakstītas un nosūtītas 1350 pastkartītes!
Jau vairākus gadus Latvijas Ārlietu ministrija atbalsta projektus sadarbības stiprināšanai ar Latvijas diasporu, diasporas un diasporas organizāciju atbalstam un diasporas ieguldījuma Latvijas attīstībā veicināšanai. 2017. gadā stājusies spēkā jauna kārtība, kādā šie projekti iesniedzami un kādā tie tiek izvērtēti un atbalstīti.
Sākot ar šo gadu, Ārlietu ministrijas izveidota diasporas projektu izvērtēšanas komisija vērtēs atbalstu projektiem, kuru mērķis ir sadarbības ar diasporu stiprināšana un diasporas ieguldījuma Latvijas attīstībā veicināšana, līdzfinansējot aktivitātes kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, sporta un citās jomās, komunikācijas veicināšanas pasākumus, kā arī citas aktivitātes, kas veicinātu diasporas pašorganizēšanos, latviskās identitātes stiprināšanu un saiknes ar Latviju uzturēšanu.
Diasporas organizācijām – juridiskām personām – ir iespējams pieteikties uz finansiālu atbalstu augstāk minētā projektu konkursā. Nākamais projektu iesniegšanas termiņš ir 2017. gada 15. jūlijs, aiznākamais – 2017. gada 15. septembris. Uz atbalstu nevar pretendēt projekti, kuru nolūks ir gūt peļņu.
Plašāka informācija par projektu iesniegšanas kārtību atrodama Ārlietu ministrijas mājas lapā: http://www.mfa.gov.lv/tautiesiem-arzemes/aktualitates-tautiesiem/57112-izsludinats-jauns-termins-projektu-pieteikumu-iesniegsanai-diasporas-atbalstam-2017-gada
Pasaules Brīvo latviešu apvienība, kas ir ārzemju latviešu organizāciju augstākā pārstāvniecība, izsludina vakanci uz Latvijas valsts simtgades diasporas projektu koordinatora amatu (uz trīs gadu periodu) Rīgā.
Pamatpienākumi:
- Sadarbībā ar PBLA dalīborganizācijām izstrādāt un realizēt Latvijas valsts simtsgades pasākumu plānu diasporā;
- Kopā ar projektu vadītāju noteiktajos termiņos un kvalitātē koordinēt plānā ietvertās aktivitātes, kas ietver konferenču, semināru, informative pasākumu un izstāžu rīkošanu, komunikāciju ar diasporas organizācijām un medijiem;
- Apstrādāt projekta iekšējo dokumentāciju;
- Sekot Latvijas valsts simtgades pasākumu plāna izpildei diasporā, analizēt rezultātus un proaktīvi izstrādāt priekšlikumus plāna veiksmīgai tālākai realizācijai;
- Piedalīties citu PBLA vadītu projektu ieviešanā, nodrošinot tehnisko, administratīvo un informatīvo atbalstu.
Prasības pretendentam:
- Obligāta pieredze projektu koordinēšanā un sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām;
- Vēlama pieredze starptautisku projektu vadībā;
- Teicamas komunikācijas prasmes, pieredze darbā ar preses ziņu gatavošanu un medijiem, tajā skaitā ar sociālo mediju lietošanu;
- Augsta atbildības sajūta un precizitāte;
- Zināšanas un pieredze lietvedībā;
- Spēja strādāt individuāli un veiksmīgi darboties komandā;
- labas datora lietošanas prasmes (MS Word, MS Excel, MS PowerPoint).
Pieteikumus, kas ietver CV un motivācijas vēstuli, nosūtīt uz e-pasta adresi: pbla@pbla.lv līdz 2017. gada 14. aprīlim!
Aprīļa pirmajās divās nedēļās, no 3. līdz 14. aprīlim, Rīgā darba vizītē ieradusies Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vadība, lai tiktos ar Latvijas augstākajām amatpersonām un pārrunātu aktuālākos jautājumus sadarbībā starp Latviju un Latvijas diasporu pasaulē.
Šīs darba vizītes ietvaros paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Ministru Prezidentu Māri Kučinski, kultūras ministri Daci Melbārdi, izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, ārlietu ministrijas valsts sekretāru Andreju Pildegoviču, Saeimas Saliedētības komisijas deputātiem, kā arī citiem diasporas organizāciju sadarbības partneriem Latvijā.
Uzsverot līdzšinējo labo sadarbību aizvadītajā gadā, PBLA un ELA ar Latvijas valsts amatpersonām plāno pārrunāt, tādus jautājumus, kā Latvijas diasporas politikas nākotne, diasporas izglītība, diasporas loma Latvijas tautsaimniecībā un Latvijas valsts simtgades programmā, kā arī latviešu diasporas loma latviešu, valodas, kultūras un Dziesmu un Deju svētku tradīcijas uzturēšanā ārpus Latvijas.
Tā kā Latvijā šobrīd norit intensīvs darbs pie diasporas politikas nākotnes izstrādes, diasporas organizācijas uzsver, cik nozīmīgi ir šajā procesā uzklausīt un ievērot to intereses un vajadzības. Tas caurvij arī Latvijas valsts simtgades vēstījumu “Es esmu Latvija”, kas atkal apliecina trimdas pienesuma nozīmi Latvijas vēstures līkločos un atraisa jaunu nākotnes vīziju attiecībā uz pasaulē dzīvojošo Latvijas cilvēku saikni ar Latviju un iesaisti tās norisēs, iesoļojot otrajā simtgadē.
Šogad atkal aicinām latviešu skolas ārpus Eiropas pieteikties skolu atbalsta sistēmas finansējumam, ko nodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programma „Valsts valodas politika un pārvalde”. Kopējais pieejamais finansējums ir 16 200 EUR. Plānots, ka vienai skolai sniegtais atbalsts būs līdz 1000 EUR, bet izņēmuma gadījumos finansējuma piešķiršanas komisija var lemt par lielāka apjoma finansējuma piešķiršanu.
Tiks akcepteti tēriņi no 2017. gada 01. janvāra līdz 2017. gada 20. novembrim.
Līdzekļu piešķiršanas gadījumā skola atskaitē iesniedz čekus par precīzi tādu pašu summu, kāda tai tikusi piešķirta. Visas naudas summas jāpārvērš eiro izteiksmē čeka izsniegšanas dienā.
Projektu izsludina Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latviešu valodas aģentūra (LVA).
Skolām, kas piesakās uz finansējumu, jāatbilst zemāk norādītajiem kritērijiem. Lai atvieglotu birokrātisko slogu un veicinātu skolu piedalīšanos, projekta dokumentu sagatavošanas un finanšu atskaišu iesniegšanas process ir vienkāršots.
Visām latviešu skolām, kas vēlas pieteikties finansiālā atbalsta saņemšanai, elektroniskā pieteikuma anketa ir jāaizpilda skolām līdz 1. jūnijam 17.00 pēc Latvijas laika.
Kritēriji diasporas nedēļas nogales skolām finansiālā atbalsta
saņemšanai:
- minimālais skolas iepriekšējās darbības laiks – vismaz 1 gads;
- skolas darbības mērķim ir jāatbilst diasporas latviešu skolu koncepcijai – saglabāt un uzturēt latvisko identitāti, apgūstot latviešu valodu un kultūru;
- minimālais skolotāju skaits skolā – 2 (divi) skolotāji (skolām, kurām ir papildu kandidatūras skolas vadītāja vai skolotāju vietām, vērtēšanā var piešķirt papildu punktus);
- skolā darbojas vismaz 1 (viens) skolotājs ar pedagoģisko izglītību vai ir iespēja ar to konsultēties;
- minimālais bērnu skaits skolā vecumposmā līdz 18 (astoņpadsmit) gadiem – 10 (desmit) bērni;
- skola darbojas pēc mācību programmas, kuras apjoms ir vismaz 75 (septiņdesmit piecas) stundas gadā, un daļa no programmas ir paredzēta latviešu valodas apguvei;
- skolas mācību maksa ir vismaz EUR 5 par vienu mācību dienu vienam bērnam.
Pieteikumus vērtēs komisija, kurā ir LVA un PBLA pārstāvji.
Finansiālā atbalsta piešķiršanas gadījumā elektroniski aizpildītā anketa tiks pievienota ar finansējuma saņēmēju slēgtajam līgumam, ko tiks aicināti parakstīt divi katras skolas pārstāvji: skolas vadītājs un vecāku pārstāvis.
Detalizētāka informācija pieejama, sazinoties ar PBLA Izglītības padomes izpilddirektori Airu Priedīti (aira.priedite@pbla.lv).
Lūdzu, nodrošiniet, ka anketā uzrādīto informāciju saglabājat pieteikuma iesniedzēja vajadzībām (piemēram, veidojot ekrānšāviņus (screen shots) u.tml.). Nosūtītā elektroniskā versija iesniedzējam otrreiz nebūs pieejama, tā paredzēta tikai komisijas vajadzībām.
PIETEIKUMA FORMA AIZPILDĀMA ELEKTRONISKI, IZMANTOJOT ŠO SAITI:
https://www.surveymonkey.com/r/JRCWK5B
Ar cieņu,
Aira Priedīte
PBLA Izglītības padomes izpilddirektore
Šogad atkal aicinām latviešu organizācijas ārpus Eiropas un Krievijas Federācijā pieteikties finansējumam izglītojošiem pasākumiem, ko nodrošina Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programma „Valsts valodas politika un pārvalde”.
Kopējais pieejamais finansējums ir 14 805 (13 005 EUR – ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā; 1800 EUR – Krievijas Federācijā. Plānots, ka vienam pasākumam sniegtais atbalsts būs līdz 2000 EUR, izņēmuma gadījumos reģionāla mēroga pasākumiem, kas paredzēti plašai auditorijai, iespējams lielāks finansiālais atbalsts.
Tiks akceptēti tēriņi no 2017. gada 01. janvāra līdz 2017. gada 20. novembrim.
Līdzekļu piešķiršanas gadījumā organizācija atskaitē iesniedz čekus par precīzi tādu pašu summu, kāda tai tikusi piešķirta. Visas naudas summas jāpārvērš eiro izteiksmē čeka izsniegšanas dienā.
Projektu izsludina Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latviešu valodas aģentūra (LVA).
Visām latviešu organizācijām, kas vēlas pieteikties finansiālā atbalsta saņemšanai, elektroniskā pieteikuma anketa ir jāaizpilda līdz 1. jūlijam plkst. 17.00 pēc Latvijas laika.
Pieteikumus vērtēs komisija, kurā ir LVA un PBLA pārstāvji.
Finansiālā atbalsta piešķiršanas gadījumā elektroniski aizpildītā anketa tiks pievienota ar finansējuma saņēmēju slēgtajam līgumam.
Detalizētāka informācija pieejama, sazinoties ar PBLA Izglītības padomes izpilddirektori Airu Priedīti (aira.priedite@pbla.lv).
Lūdzu nodrošiniet, ka anketā uzrādīto informāciju saglabājat pieteikuma iesniedzēja vajadzībām (piemēram, veidojot ekrānšāviņus (screen shots) vai kā līdzīgi). Nosūtītā elektroniskā versija iesniedzējam otrreiz nebūs pieejama, tā paredzēta tikai komisijas vajadzībām.
PIETEIKUMA FORMA AIZPILDĀMA ELEKTRONISKI, IZMANTOJOT ŠO SAITI:
https://www.surveymonkey.com/r/JTVSDRK
Ar cieņu,
Aira Priedīte
PBLA Izglītības padomes izpilddirektore
PBLA Izglītības padomes izsludinātās tautasdziesmu akcijas “Man dziesmiņu nepietrūka 2. daļas rezultāti tagad zināmi.
Populārās dziesmas diasporas skolās, kas piedalījās akcijā ir:
- 1. vietā: Bēdu, manu lielu bēdu,
- 2. vietā: Aijā žūžū lāča bērni
- 3. vietā: Seši mazi bundzenieki
- 4. vietā: Āvu, āvu, baltas kājas
- 5. vietā: Rīga, dimd!
Un pārējās tautasdziesmas pirmajā divdesmitniekā: Kur tu teci, gailīti mans?, Aiz kalniņa dūmi kūp, Maza, maza meitenīte, Pūt, vējiņi, Sijā auzas, tautu meita, Ziedi, ziedi rudzu vārpa, Stāvēju, dziedāju, Kur tu teci, rudzu pele?, Ai, sunīši, nerejati, Jūriņ, prasa smalku tīklu, Pie Dieviņa gari galdi, Tumša, tumša tā eglīte, Kas dārzā?, Aijā, Ancīt, aijā un Suņi zaķim pēdas dzina
Akcijas 2. daļā piedalījās 13 diasporas skolas no vairākiem kontinentiem un valstīm – no Briseles (Beļģijā), ASV – Garezera Vasaras vidusskola, San Diego, Sietlas, Ņujorkas, Losandželosas, Ziemeļkalifornijas, Ročesteras, Bergenas (Norvēģijā), Reikjavīkas (Islandē), Mayo (Īrijā), Toronto un Hamiltonas Kanadā
Šīs dziesmas un vēl 80 dziesmas, kas tika minētas skolu sarakstos parādīsies PBLA izveidotā tautasdziesmu lietotnē (app).
Visas skolas (arī ja nepiedalījās akcijas 2. daļā) ir tagad aicinātas līdz 30. maijam piedalīties akcijas 3. daļā – izveidot filmiņu, kur bērni uzstājas ar vienu no savām mīļākajām tautasdziesmām. Tā varētu būt klase, visa skola, vai pat tikai pāris bērni, kas uzstājas. Filmiņu aicinām ievietot You Tube kanālā un saiti (link) paziņot PBLA rakstiski: info@mandziesminunepietruka.lv
PBLA Izglītības padome no skolu iesniegtajiem sarakstiem izveidos lietotni (app) ar 100 mīļākajām tautasdziesmām (ar dziesmu vārdiem un ierakstītām meldijām), kā arī pievieno skolu You Tube video saites. Šī būs diasporu skolu dāvana Latvijai tās simtgadē.
Akcijas nolikumu var lejuplādēt www.mandziesminunepietruka.lv un tuvāku informāciju var iegūt info@mandziesminunepietruka.lv
Gaidīsim skolu filmiņas!
Daina Grosa
PBLA Izglītības padomes locekle