Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbību ar Vītolu fondu sāka 2004. gada februārī. Šobrīd studijas ar PBLA stipendiju turpina četri studenti, kuri studē medicīnu. valodniecību, jurisprudenci un eksaktās zinātnes. Stipendiāte Elīna Romanovska saka: ” Paldies, ka atbalstāt un ļaujat augt ar plašiem spārniem jaunajiem,topošajiem speciālistiem, kuriem tik ļoti nozīmīga ir apziņa, ka mums tic, ka mūs atbalsta, liekot acīm mirdzēt,sirdij pukstēt un prātam darboties!”

Kopš sadarbības pirmsākumiem PBLA ir atbalstījis 79 stipendiātus un sniedzis 185 stipendijas ar kopējo saziedoto summu 283 509EUR vērtībā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kālis Šadurskis izsaka pateicību PBLA: “Par ieguldījumu izglītotas sabiedrības zinātnes un valsts nākotnes labā.”

Pasaules latviešu diena, 2018.gada 2. jūlijā, Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, Rīgā

Dienas programma

• 10.00 Pasaules latviešu dienas atklāšana
• 11.00 -16.00 Konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”.
• 18.00 -20.30 Pasaules latviešu māksliniecisko kopu koncerts “Cilvēks.Mūža ritums”
• 21.00-23.00 Pasaules latviešu kamermūzikas koncerts un saviesīgs pasākums kopu vadītājiem, koncerta organizatoriem,sadarbības partneriem un lūgtajiem viesiem
• Pasaules latviešu foto un mākslas izstāde “Pasaules latvieši dziesmu un deju svētkos.”
• Pasaules latviešu folkloras priekšnesumi (pirms koncerta un starpbīdī).
• No 22:00 Saieta nams un danču vakars

Pasaules latviešu dienas organizatori un radošā grupa

• Organizatori: PBLA, ELA, KM, LNKC, RLBN
• Projekta vadītāja: Inguna Grietiņa – Dārziņa
• Radošā grupa: PBLA kultūras fonds, ELA mākslinieciskā padome, sadarbībā ar LNKC nozaru speciālistiem.
• Koncerta mākslinieciskās grupas vadība-
• Režisore – Andra Baltmane ( ELA )
• Koru nozare – Ilmārs Millers, Vizma Maksiņa, Lilija Zobens
• Deju nozare- Selga Apse, Jolanta Strazdiņa
• Folkloras nozare – Laura Šmideberga
• Kamermūzikas nozare – Juris Ķeniņš
• Pasaules Dziesmu un Deju svētku foto  izstādes organizētāja– Līga Ejups , ALA kultūras noizares vadītāja

Pasaules latviešu dienas atklāšana

• Saturs: Dalībnieku reģistrācija konferencei, Pasaules latviešu dienas dalībnieku sveikšana, amatpersonu svinīgās uzrunas
• Laiks: 10:00 – 11:00
• Dalībnieki: Visi interesenti

Konference “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”

• Saturs: Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstība Latvijā un pasaulē. Kopīgais un atšķirīgais, tradicionālais un mainīgais.
• Laiks: 11:00 – 16:00
• Vieta: Rīgas Latviešu biedrības nama Lielā zāle
• Dalībnieki: Latvieši ārvalstīs un visi interesenti
• Rīkotāji: Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Rīgas latviešu biedrības nams, PBLA, ELA

Latviešu ārvalstīs māksliniecisko kopu koncerts “Cilvēks.Mūža ritums”

• Koncerta koncepts :
• Koncerts sastāvēs no divām daļām: 1.daļa- deju koncerts; 2.daļa- koru koncerts
• Koncerta ilgums līdz 2 stundām
• Koncerta dalībnieku skaits līdz 500
• Koncerta koru programma tiks veidota no Pasaules latviešu autoru darbiem, pēdējo gadu  pasaules latviešu Svētku repertuāra, Dziesmu un deju svētku koncerta 2018  repertuāra
• Koncerta deju programma tiks sastādīta no kopu iesūtītajām dejām-video konkurss

Pasaules māksliniecisko kopu koncerts “Cilvēks.Mūža ritums”.
RLBN, Lielā zāle

• Dalībai koncertā tiks izveidots nolikums
• Dalībnieku atlasē tiks iesaistīti PBLA, ELA, LNKC speciālisti
• Koncerta organizatori patur tiesības arī paši uzaicināt koncerta dalībniekus
• Līdz 15. oktobrim ir izsludināta dalībnieku pieteikšanās koncertam, deju video iesūtīšana līdz 31. janvārim
• Koncerta mēģinājums ieplānots 30.06.2018

Pasaules latviešu kamermūzikas koncerts

• Saturs: Pasaules latviešu kamermūziķi atskaņo savu spilgtāko programmu pieņemšanā, kurā piedalās māksliniecisko kopu vadītāji, organizatori un to sadarbības partneri.
• Laiks: 21:00- 23:00
• Vieta: Zelta zāle

Pasaules latviešu folkloras kopu priekšnesumi

• Pirms koncerta un starpbrīdī folkloras kopas uzstājas ar nelieliem priekšnesumiem iesaistot skatītājus
• Vieta: RLB nama fuajē, pie ieejas namā u.c.

Danči kopā ar Pasaules latviešu folkloras kopām

• Saturs: Pasaules latviešu folkloras kopas RLBN vada dančus.
• Laiks: no 22:00
• Vieta: RLBN lielā zāle

Dalībnieki: Pasaules latviešu dienas dalībnieki un viesi.

Pasaules latviešu foto un mākslas izstāde “ Pasaules latvieši dziesmu un deju svētkos.”

• Saturs: Pasaules latviešu mākslinieki un foto mākslinieki ar jau esošām vai īpaši šai dienai veidotām ekspozīcijām.
• Laiks: 01.07.2018-08.07.2018
• Vieta: Rīgas latviešu biedrības nams.

Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdis  Andris Ķesteris apciemoja Latvijas militāro bāzi Ādažu novadā, Kadagā. Priekšsēdis izteica pateicību Latvijas karaspēkam un sabiedrotajiem par Tēvzemes aizstāvēšanu. Bāze Ādažos arvien pieaug, kas ir konkrēts pierādījums tam, ka Latvija un rietumu pasaule ir modri un gatavi pret jebkādu agresiju no ārpus valsts robežām. Apsveicam!
Paldies Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku kājinieku brigādes komandierim –  pulkvedim Ilmāram Lejiņam un Latvijas aizsardzības atašejam Kanādā pulkvežleitnantam Agrim Ozoliņam par vizītes izkārtošanu.

Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis un viņa vietniece Kristīne Saulītis šonedēļ Rīgā tikās ar fonda “Namejs” vadītājiem – bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku Raimondu Graubi un atvaļināto admirāli Gaidi Zeibotu.

PBLA atbalsta fondu “Namejs” gan idejiski, gan finansiāli. Fonda pārstāvji informēja PBLA , ka “ Namejs” rīko ziedojumu akciju Latvijas karavīru atbalstam 10. novembrī, plkst. 10:00 pie Oskara Kalpaka pieminekļa Rīgā.
Fondā ienākušie līdzekļi tiks izmantoti:

1. Bojā gājušo karavīru ģimenēm un viņu bērniem
2. Visu starptautisko operāciju Latvijas veterāniem
3. Visu vēsturisko periodiku veterāniem Latvijā

Ziedojumu vākšanas akcijā piedalās un gatavojas gan bērni, gan jaunieši, gan pieaugušie.

Divdesmit septiņi jaunieši, kas šobrīd studē Pulkveža Oskara Kalpaka nosauktajā “Jelgavas Amatniecības vidusskolā”, kā simbolisku atbalstu šai akcijai gatavo īpašas ziedojumu kastītes.

Pret dažāda veida ziedojumiem varēs saņemt īpašas nozīmītes “Nameja pogas”.

Ja vēlaties atbalstīt fonda “Namejs” darbu varat ziedot jebkurā laikā: Ziedojumu konts: A/S “Swedbank” Nr. LV45HABA0551040447334, Fonda NAMEJS reģistrācijas Nr. 40008240249

“Ar pasaules pieredzi Latvijā” ir kustība, kas apvieno tos, kas atgriezušies vai pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, jeb vēlas to darīt nākotnē, kā arī visus darbīgos un uzņēmīgos, kas nečīkst, bet strādā, lai visiem Latvijā klātos labāk, tā savu iniciatīvu raksturo tās vadītājs Jānis Kreilis.

Biedrība rīko atklātus tīklošanās saietus reizi mēnesī muzikālajā bārā – restorānā “Trompete”, Peldu ielā 24, Vecrīgā. Sekojiet “Ar pasaules pieredzi Latvijā” Facebook lapai

Foto: Māra Rūse, Miks Muižarājs, Juris Sorokins, Lauris Grāvelis, Mihails Ščepanskis, Zane Kalniņa, Jānis Kreilis, Ģirts Smelters.

Augsti godājamais prezidenta kungs!
Augsti godājamais Ārlietu ministra kungs!
Augsti godājamais Aizsardzības ministra kungs!
ļoti cienījamā kultūras ministres kundze!
Augsti godājamais Izglītības un zinātnes ministra kungs!

Ekselences, dāmas un kungi!

Kā PBLA priekšsēža vietniece un Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēde un pēc tradīcijas man ir tas gods vadīt PBLA valdes sēdes atklāšanas ceremoniju.

Šogad, mēs – Pasaules brīvo latviešu apvienība – atzīmējam savu sešdesmit pirmo darbības gadu. Gadu gaitā ir paveikts bezgala daudz, jau no pašiem pirmsākumiem esam veiksmīgi lobējuši savu mītņu zemes valdības, atkārtoti aicinot neatzīt Latvijas valsts okupāciju. Reizēm šīs kustības ir pat bijušas ierosinātājas mītņu zemju valdību maiņām.

Latviešu skolās ārzemēs mācās jau trešā, ārpus Latvijas dzimusī paaudze, ar nerimstošu degsmi un patriotismu pret senču zemi – Latviju. Turpinām aktīvi saglabāt un veicināt mums tik īpašās latviešu kultūras tradīcijas.

Jo globālāka vide, jo lielāka vēlme pēc savas identitātes. Neviens taču nevēlas būt daļa no bezpersoniskas globālas masas.

Pasaule aizvadītajos 10 gados piedzīvo lielu cilvēku kustību visdažādāko iemeslu dēļ. To izjūtam arī Latvijā. Par diasporu un tās nozīmi dzirdam aizvien vairāk, tomēr, strādājot un pieņemot rezolūcijas, mums vienmēr jāatceras, ka Latvijas valdības pirmajai un galvenajai prioritātei ir jābūt Latvijai un tās iedzīvotājiem. Diaspora ir nozīmīga tautas daļa, un tās lielākais devums ir bijis un joprojām ir – līdzdarbība, atbalsts Latvijai un dalīšanās ar pasaules pieredzi un skatījumu.

Lai arī laiki, kopš PBLA dibināšanas ir mainījušies, un Latvijas valsts ir brīva, mūsu vērtības ir saglabājušās nemainīgas. Vienmēr būt modriem par Latvijas drošību, atbalstīt un pilnveidot latvisko izglītību ārzemēs, saglabāt un veicināt latviešu kultūras tradīcijas. Un to visu darīt, vienmēr atceroties, ka mēs visi esam daļa no Latvijas, kas nāk ar savu atbildību par mūsu valsts nākotni.

Dāmas un kungi! Latvietības saglabāšana ārzemēs neiederas nedz skaļos vārdos, nedz saukļos, tā prasa neatlaidīgu, bieži vien nenovērtētu un pašaizliedzīgu darbu. Vēlos izmantot šo īpašo iespēju, lai pateiktos šādam pašaizliedzīga darba veicējam un izcilam Latvijas patriotam – PBLA priekšsēdim Jānim Kukainim. Vēlos izmantot iespēju publiski pateikt paldies par viņa mīlestību pret Latviju un nesavtīgo darbu latvietības un Latvijas labā vairāku gadu desmitu garumā. Mums pietrīks viņa noteiktības un pieredzes, bet PBLA turpinās strādāt, turot Latvijas intereses pirmajā vietā un domājot par valsts labklājību un demokrātisku attīstību!

Kristīne Saulīte
PBLA priekšsēža vietniece

Foto: PBLA valdes pārstāvis; Kristīne Saulītis – LAAJ prezidija priekšsēde, PBLA vicepriekšsēde

Attēla autors: Reinis Hofmanis

RĪGA – 2017. gada 2. oktōbris. Piedaloties bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim, kultūras ministrei Dacei Melbārdei, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim un Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniekam Atim Sjanītam aizvadītajā nedēļā Latviešu biedrības namā tika atklāta PBLA gadskārtējā valdes sēde.

PBLA valde trīs dienu sarunās pārrunāja Latvijas valsts sadarbību un atbalstu diasporai, drošības un ekonomikas jautājumus, izglītības un demogrāfijas problēmu risinājumus, gatavošanos Latvijas simtgades svinībām, kā arī nākotnes darbības jautājumus.

Sēdi atklājot, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis uzsvēra: “PBLA aizvadītajā savas darbības gadā ir bijusi uzticīga mūsu nemainīgām vērtībām un prioritātēm, – un tās ir: latvietības saglabāšana un uzturēšana ārzemēs; latviskās izglītības un kultūras veicināšana un uzturēšana ārpus Latvijas; atbalsts Latvijas valsts drošības stiprināšanai; un sadarbība ar Latviju, lai veicinātu tās attīstību.”

Ministru prezidents Māris Kučinskis savā rakstiskajā apsveikumā nosauca organizācijas akronīmu “PBLA” par 1980-to gadu Latvijas brīvības simbolu un rakstīja: “Atgūstot Latvijas neatkarību, varēja šķist, ka jūsu organizācija zaudēs savu nozīmīgumu, tomēr tā nenotika. Jūsu organizācijas biedri allaž ir snieguši un sniedz savu atbalstu procesiem, kas ilgtermiņā ir būtiski visai latviešu tautai.”

PBLA gadskārtējā sanāksme, uz kuru sabrauc 16 balsstiesīgi centrālo latviešu organizāciju pārstāvji no visas pasaules – ASV, Kanādas, Eiropas, Dienvidamerikas, Austrālijas, Jaunzēlandes un Krievijas noslēdzās piektdien, 29. septembrī, dalībniekiem vienojoties dziesmā “Nevis slinkojot un pūstot”. Šī bija ilggadējā PBLA priekšsēža un ASV latviešu sabiedriskā darbinieka Jāņa Kukaiņa pēdējā valdes sēde, jo viņš ar 2018. gadu nolēmis nodot PBLA vadības stafeti un nekandidēt uz priekšsēža amatu.

PBLA priekšsēža vietniece Kristīne Saulīte publiski pateicās J. Kukainim par darbu PBLA un Latvijas labā, atklāšanas ceremonijā, ministru klātbūtnē, pasniedzot viņam lielu sarkanbaltsarkanu rožu pušķi: “Latvietības saglabāšana ārzemēs neiederas nedz skaļos vārdos, nedz saukļos, tā prasa neatlaidīgu, bieži vien nenovērtētu un pašaizliedzīgu darbu. Vēlos izmantot šo īpašo iespēju, lai pateiktos šādam pašaizliedzīga darba veicējam un izcilam Latvijas patriotam – PBLA priekšsēdim Jānim Kukainim. Paldies par viņa mīlestību pret Latviju un nesavtīgo darbu latvietības un Latvijas labā vairāku gadu desmitu garumā”.

PBLA valde pieņemtajās rezolūcijās izteica savu atzinību un pateicību Latvijas valdībai par diasporas atbalsta līdzekļu palielināšanu gan kultūrai, gan izglītībai un šo līdzekļu iekļaušanu valsts pamatbudžetā.

Drošības jomā PBLA aicināja savas dalīborganizācijas darīt iespējamo, lai gādātu par Baltijas valstu drošību starptautiskajā arēnā un lai turpinātu ASV, Kanādas un Eiropas Savienības valstu militāro spēku līdzdalību Baltijas valstu drošības stiprināšanā. PBLA nosodīja Krievijas agresīvo politiku, dezinformācijas kampaņas un militārās mācības, kas vērstas uz visas pasaules un sevišķi Baltijas un Austrumeiropas valstu brīvības un demokrātisko procesu destabilizēšanu. Valde iestājās par ASV, Eiropas Savienības un citu rietumvalstu sankciju turpināšanu pret Krieviju.

Pārrunājot dalīborganizāciju ekonomisko atbalstu Latvijai, PBLA atzinīgi novērtēja Latvijas valdības centienus veicināt ekonomiskos sakarus starp Latvijas uzņēmumiem un diasporas uzņēmējiem un īpaši atzīmēja Latvijas Goda konsula Čikāgā Roberta Blumberga, Amerikas latviešu apvienības un citu atbalstītāju iniciatīvu rīkot pasākumus kā “Spotlight Latvia” Čikāgā 2017. gada 26. oktobrī. Valde apstiprināja nākamā Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas foruma rīkošanu Valmierā 2018. gada jūnijā, kam arī Latvijas valdība jau paudusi atbalstu.

PBLA aicināja Latvijas valdību darīt visu iespējamo, lai mazinātu iedzīvotāju aizbraukšanu no Latvijas, veicinātu dzimstību un celtu iedzīvotāju labklājību.

Kultūras jomā PBLA valde pateicās Latvijas Republikas Kultūras ministrijai un Ārlietu ministrijai par PBLA iesaisti Latvijas valsts simtgades svētku plānošanā un atzinīgi novērtē PBLA dalīborganizāciju aktīvu iesaistīšanos svētku sagatavošanā un svinēšanā Latvijā un savās mītņu zemēs. Valde nolēma rīkot PBLA Kultūras konferenci Cēsīs 2019. gada 30. septembrī un 1. oktobrī Latvijas simtgades zīmē

Sēdes noslēgumā PBLA valde nolēma izveidot stratēģisko plānu organizācijas darba turpināšanai nākotnē un veltīt speciālu darba kārtas posmu nākamajā valdes sēdē organizācijas darba izvērtēšanai, lai PBLA turpinātu pārstāvēt un vienot latviešus un dalīborganizācijas visā pasaulē kopējam darbam Latvijas labā.

Pirmajā rindā no kreisās: Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kultūras ministre Dace Melbārde, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, PBLA valdes priekšsēža vietniece un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēde Kristīne Saulīte, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve un Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde Lilija Zobens, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) pārstāve un ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere

Otrajā rindā no kreisās: ALA vicepriekšsēde Taira Zoldnere, PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš, ALA pārstāve un ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe, ALA priekšssēdis Pēteris Blumbergs, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) pārstāvis Mārtiņš Sausiņš, PBLA Izglītības padomes pārstāvis Eiropā Māris Pūlis, ELA prezidija locekle un PBLA Kultūras fonda pārstāve Inguna Grietiņa-Dārziņa, ELA pārstāvis Indulis Bērziņš, ELA priekšsēdis Kristaps Grasis, LAAJ pārstāvis Dāvids Dārziņš, LAAJ pārstāvis Jānis Grauds, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības pārstāve Daina Gūtmane, LNAK priekšsēdis Andris Ķesteris, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) prāvests Klāvs Bērziņš, LNAK pārstāvis Alberts Upeslācis, PBLA pārstāvniecības vadītājs Latvijā Jānis Andersons, PBLA kasieris Jānis Grāmatiņš, ALA ģenerālsekretārs Raits Eglītis un Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs

PBLA valdes sēdē pieņemtās rezolūcijas

Raits Eglītis, ALAs ģenerālsekretārs
PBLA pārstāvniecības uzdevumā

12. septembrī Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) laida klajā jaunu lietotni ar nosaukumu “Tautasdziesmas”. Lietotne ir diasporas latviešu skolu bērnu dāvana Latvijai tās simtgadē un ir trīs gadu darba rezultāts. PBLA 2015. gadā diasporā izsludināja akciju “Man dziesmiņu nepietrūka”, – kur trijos akcijas posmos latviešu diasporas skolām bija vispirms jāveido projektus vai uzvedumus par latviešu tautasdziesmām, jābalso par savām mīļākajām tautasdziesmām un 3. posmā sekoja tautasdziesmu video ierakstu izveide; skolu video ieraksti iekļauti lietotnē.

Pēc Amerikas latviešu apvienības Izglītības nozares vadītājas Andras Zommeres domām “šī akcija ir skaists atgādinājums latviešu bērniem visā pasaulē, ka dziesma mūs vieno. Radošais gars un mīlestība pret mūsu tautas bagātību, dziesmu, parādījās gan skolēnu iesniegtajos sarakstos, gan pētījumos un video projektos, gan dziesmu ierakstos. Skaisti aizdomāties, ka izmantojot jauno tautasdziesmu lietotni, latviešu skolēni visā pasaulē vienosies dziesmā.”.

Turpina Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone: “PBLA rīkotā simtgades akcija skaisti iesaistīja visas latviešu skolas plašā pasaulē.  Skolēni ar sajūsmu mācījās tautasdziesmas kā arī ieskaņoja video.  Šajos trīs gados skolēni dziļāk iepazinās ar mūsu tautasdziesmām un varēja ar tām dalīties plašākā sabiedrībā.  Tautasdziesmu pētīšana tuvināja ne tikai skolas vienu ar otru, bet arī parādīja sabiedrībai, ka tautasdziesmas palīdz uzturēt latviešu kultūru, vienalga kurā pasaules malā mēs dzīvojam.  Lietotne nenoliedzami ir dārga dāvana Latvijai.”.

Akcijā kopumā piedalījās aptuveni 20 diasporas latviešu skolas no visas pasaules – no Reikjavīkas, Bergenas, Briseles, un Mayo, Īrijā, Toronto, Ņujorkas un Sandiego līdz pat Melburnai, Austrālijā. Par vispopulārākajām tautasdziesmām atzītas: Bēdu, manu lielu bēdu, Aijā, žūžū, lāča bērni, Seši mazi bundzenieki, Āvu, āvu baltas kājas un Rīga, dimd!

Lietotnē ir iekļautas 100 bērnu mīļākās tautasdziesmas – gan teksti, meldijas un latviešu skolu video ieraksti. Lietotne ir unikāla, jo tā pēc lejuplādes dos katram iespēju piekļūt tautasdziesmām jebkurā vietā – ar vai bez piekļuves internetam. Tā veicinās tautasdziesmu dziedāšanu jo dziesmu vārdi nebūs vairs jāmeklē dziesmu grāmatās.

PBLA priecājas, ka tik daudz skolu iesaistījās akcijā un mudināja savus skolniekus iedziļināties latviešu tautasdziesmās. Šādā veidā bērniem bija iespēja vairāk iepazīt, mācīties un iemīļot tautasdziesmas, kas mūsu tautai ir tik ļoti svarīga identitātes sastāvdaļa.

PBLA Izglītības padomes locekle un idejas autore Daina Grosa: “Lietotne paredzēta kā dāvana Latvijai tās simtgadē un ir domāta visiem, kam ir vēlme dziedāt latviešu tautasdziesmas – gan Latvijā, gan citur pasaulē. Ceru, ka daudzi to izmantos!”.

Lietotni var lejuplādēt bezmaksas iTunes App store (iPhone, iPad) vai Google Play (Android), tautasdziesmas.com Tuvāka informācija: info@mandziesminunepietruka.com

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēde notiks no 27. līdz 29. septembrim Rīgā. Valdes sēdes oficiālā atklāšana notiks 27.septembrī pulksten  9.00 Rīgas Latviešu biedrības nama Līgo zālē, Merķeļa ielā 13, Rīgā. Pati valdes sēde notiks no 27. Līdz 29. septembrim viesnīcas “Radi un draugi” Konferenču zālē Vecrīgā, Mārstaļu ielā 3.

PBLA pārstāvniecība Rīgā.

2017. gada 20. jūlijā stājās spēkā jauna kārtība, kādā Ārlietu ministrijā (turpmāk – Ministrija) iesniedz, izvērtē un finansiāli atbalsta projektus sadarbības ar Latvijas diasporu stiprināšanai, diasporas organizāciju atbalstam un diasporas ieguldījuma Latvijas attīstībā veicināšanai. Ar jauno Kārtību, kas precizē un pilnveido pagājušā gada nogalē izstrādāto procedūru diasporas atbalsta projektu iesniegšanai un izvērtēšanai, var iepazīties šeit.

Ministrija vērtē atbalstu projektiem, kuru mērķis ir sadarbības ar diasporu stiprināšana un diasporas ieguldījuma Latvijas attīstībā veicināšana, līdzfinansējot aktivitātes kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas, sporta un citās jomās, komunikācijas veicināšanas pasākumus, kā arī citas aktivitātes, kas veicinātu diasporas pašorganizēšanos, latviskās identitātes stiprināšanu un saiknes ar Latviju uzturēšanu.

Projektus vērtē diasporas projektu izvērtēšanas komisija. Komisija iesniegtos projektus vērtē ne retāk kā reizi ceturksnī, iepriekš izsludinot projektu pieteikumu iesniegšanas termiņu. Maksimālais viena projekta finansiālais atbalsts nepārsniedz 10 000 euro. Projekta īstenošanai jābūt paredzētai ne ātrāk kā 30 dienas pēc Ministrijas noteiktā Projektu iesniegšanas termiņa.

Diasporas organizācijām ir iespējams pieteikties uz finansiālu atbalstu iepriekš minētiem projektiem. Pieteikties uz finansējumu projektu atbalstam var juridiska persona, kura veic ar diasporu saistītas aktivitātes, ja projektu īsteno bez nolūka gūt peļņu. Projekta iesniegšanai jāaizpilda Projekta pieteikuma anketa.

Projektu pieteikumu iesniegšanas kārtība:

• ja valstī ir vēstniecība, konsulāts vai nerezidējošais vēstnieks, diasporas organizācijas iesniedz projektus vēstniecībai, konsulātam vai nerezidējošam vēstniekam, kas nosūta informāciju Ministrijai, vienlaikus sniedzot savu atzinumu par tiem.
• ja valstī nav vēstniecības, konsulāta vai nerezidējoša vēstnieka,  tad diasporas organizācija šajā valstī vai diasporas reģionālās organizācijas projektu iesniedz tieši Ministrijai.

Pirms projekta iesniegšanas diasporas organizācijām tiek rekomendēts konsultēties ar pārstāvniecību (vēstniecība vai konsulāts) vai nerezidējošo vēstnieku par projektu izstrādāšanu un iesniegšanu.

Pēc projekta īstenošanas jāiesniedz saturiskā un finanšu atskaite. (Latvijas Republikas Ārlietu ministrija)