Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) gadskārtējās valdes sēdes ietvaros Rīgā, kā vienu no tās centrālajiem notikumiem plāno konferenci, kas būs veltīta Latvijas uzņemšanas NATO 20. gadadienai.  PBLA rīkotās konferences nosaukums “Diaspora Diplomacy: Latvia’s Road to NATO” jeb “Diasporas diplomātija: Latvijas ceļš uz NATO un trimdas organizāciju loma”.

PBLA mērķis ir ar šo konferenci atgādināt Latvijas sabiedrībai, ka aiz Latvijas uzņemšanas NATO procesa slēpās arī milzīgs trimdas organizāciju un indivīdu lobija darbs, kas notika sadarbībā ar Latvijas diplomātisko dienestu, Ārlietu un Aizsardzības ministrijām.  

“Daudzi tā sauktie “vecie trimdas cīnītāji”, kā Jānis Kukainis, Uldis Grava, Jānis Eichmanis jau devušies aizsaulē, bet mēs plānojam savest kopā Rīgā augsta līmeņa bijušos ASV un Latvijas diplomātus, kā arī trimdas organizāciju darbiniekus no ASV, Kanādas un Eiropas valstīm, kas bija aktīvi iesaistīti NATO paplašināšanās procesos, un vēl var pastāstīt Latvijas sabiedrībai par savu politisko darbu šī gadsimta sākumā,” uzsver PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs.

Konferences atklāšanas uzrunu teiks Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidente Vaira Vīķe – Freiberga piekritusi uzrunai attālināti.  Konferencē piedalīsies bijušie ASV diplomāti, un Amerikas latviešu apvienības pārstāvji, kā arī Latvijas diplomāti un politiķi, kas bijuši iesaistīti tā laika politiskajos procesos. 

Konference notiks 13. jūnijā no pulksten 13.00 līdz 18.00 Latvijas Universitātes bibliotēkas telpās Kalpaka bulvārī 4, un tiks pārraidīta arī tiešsaistē PBLA Facebook lapā. 

PBLA valdes sēde notiks Rīgā no šī gada 10. līdz 14. jūnijam un tajā piedalīsies pārstāvji no visām PBLA dalīborganizācijām – Amerikas latviešu apvienības (ALA), Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, (LAAJ), Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK), Eiropas latviešu apvienības (ELA), Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības (DAKLA) un Krievijas latviešu kongresa (KLK).

(PBLA pārstāvniecība)

Kontaktiem:

Raits Eglītis
PBLA izpilddirektors
+371-2555-1894
raits.eglitis@pbla.lv

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) kopā ar Ārlietu ministriju un sadarbības partneriem rīko forumu diasporas profesionāļiem, uzņēmējiem un studentiem ar nosaukumu “Latvija fokusā”. Pasākums notiks 2024. gada 25. maijā no plkst. 11.00 līdz 16.00 Amsterdamā, Nīderlandē, Hotel Casa.  Foruma mērķis ir informēt Latvijas diasporu par Latvijas un Nīderlandes karalistes ģeopolitikas un ekonomikas divpusējām aktualitātēm, nodrošinot kontaktu un ideju apmaiņu starp diasporas latviešiem.

Forumā ar saviem stāstījumiem un pārdomām piedalīsies eksperti no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, Latvijas Bankas, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” un Latvijas uzņēmuma “Printful”. Atklāšanas uzrunu teiks Latvijas Republikas vēstniece Nīderlandes karalistē Solvita Āboltiņa.

Plašāka programma pieejama skatāma šeit.
Reģistrācija pasākumam līdz 20. maijam (ieskaitot).

Forumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”.

Šis ir ceturtais šada veida pasākums diasporas uzņēmējiem. Pirmie divi šāda līmeņa forumi notika Frankfurtē un Londonā 2022. gadā. Šī gada martā PBLA un ĀM pulcēja kopā diasporas uzņēmējus un profesionāļus Stokholmā, bet tagad kārta Amsterdamai. 

“Latvija fokusā”  ir mazāka mēroga informatīvi pasākumi ar tīklošanās iespejām, tēmēti vietējiem diasporas latviešu uzņēmējiem un profesionāļiem attiecīgajā valstī. Tie notiek tajos gados, kad netiek rīkoti populārie Pasaules latviešu ekomomikas un inovāciju forumi, kuri ik pāris gadus pulcē vairākus simtus tautiešu no visas pasaules.

Jautājumu gadījumā, lūdzu, rakstiet diaspora@mfa.gov.lv vai pbla@pbla.lv.

(PBLA pārstāvniecība) 

Latviešu bērnudārziem, nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām ārpus Eiropas ir pieejams ikgadējs Latviešu valodas aģentūras (LVA) finansējums no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde” 44 820 EUR apmērā, bet izglītojošiem pasākumiem – 22 800 EUR. Finansējumu jau ilggadēji administrē Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA).

Konkurss tika izsludināts 2024. gada 28. martā un noslēdzās 22. aprīlī. Kopā tika saņemti pieteikumi no 26 skolām ārpus Eiropas. Pieteikumus vērtēja PBLA Izglītības padome (IP).

Skolas pieteikumos pieprasīja finansējumu vairāk nekā 100 320 EUR apmērā, kas krietni pārsniedz konkursā pieejamos līdzekļus. Tika pieņemts lēmums daļu trūkstošā finansējuma –7162 EUR – pārvirzīt no izglītojošo pasākumu finansējuma, jo skolu uzturēšana un mācību stundu nodrošināšana ir prioritāte. Tādējādi diasporas skolām ārpus Eiropas šajā gadā tika piešķirti 52 432 EUR. 

Tomēr šis finansējums šobrīd pietiek vien skolu pamatvajadzību segšanai. Par piešķirtajiem līdzekļiem, kas nepārsniedz 4500 EUR vienai skolai visam mācību gadam, šogad primāri tiek segti telpu īres un apdrošināšanas izdevumi. Līdzekļu neatliek latviešu skolu attīstībai, kas būtu ļoti būtiski pēcpandēmijas periodā, kad vērojams straujš skolēnu skaita samazinājums un latviešu valodas prasmju kritums. Lai gan finansējums latviešu skolu attīstībai un skolotāju motivēšanai ir paredzēts “Plānā ar diasporu 2024.–2026. gadam”, papildu līdzekļi tam 2024. gadā netika piešķirti. Šajā gadā IZM un LVA pieprasīs atkārtoti papildu līdzekļus šo mērķu īstenošanai. 

Savukārt no izglītojošo pasākumu finansējuma 2550 EUR tika piešķirti skolotāju ceļa izdevumu līdzfinansējumam 30% apmērā uz LVA rīkotajiem profesionālās pilnveides kursiem Latvijā (6 personām). 12 638 EUR atvēlēti diasporas izglītotāju konferenču un pieredzes apmaiņas semināru rīkošanai ASV, Austrālijā un Kanādā, kam ir liela nozīme ne vien brīvprātīgo skolotāju izglītošanai, bet arī motivēšanai.

Pielikumā pievienotā tabula atspoguļo skolām piešķirto finansējumu 2024. gadā, tajā skaitā finansējumu ceļa izdevumu līdzfinansējumam uz LVA kursiem Latvijā, kopā 54 982 EUR apmērā.

Agnese Rimicāne
PBLA Izglītības padomes projektu koordinatore

Jau vairāk nekā divus ar pusi gadus interneta ārēs atrodams diasporas skolotāja sapnis vakarā, kad jāgatavojas nākamās dienas latviešu valodas, literatūras, folkloras, kultūras, ģeogrāfijas vai vēstures stundai latviešu skolā! Tas ir diasporas skolām nepieciešamu mācību materiālu elektronisks katalogs ar meklēšanas iespējām, kas brīvi pieejams jebkuram interesentam vietnē https://sietins.lv/

Sietiņš ievērojami atvieglo nepieciešamo mācību materiālu atrašanu, jo lapā tos iespējams atlasīt pēc tematiem, mācību sfērām, valodas prasmēm, vecuma grupām un daudziem citiem kritērijiem, un to atrašanu neietekmē lietotāja IP adrese. Tas ir kā interneta veikalā, kad nepieciešams nopirkt 40. izmēra zaļas bikses līdz celim: atliek tikai salikt nepieciešamos ķeksīšus visās kategorijās – pie izmēriem, pie fasona, pie krāsas un, iespējams, norādot cenas intervālu. Sietiņā ir ļoti līdzīgi: vajag tikai atzīmēt mācību jomu (piemēram, darbības vārda pagātnes formas), vecuma grupu (piemēram, 9-10 gadi) un valodas līmeni (piemēram, A2). Tad vēl var pievienot konkrētu valodas prasmes izvēli, piemēram, runāšanu, arī materiāla veida izvēli – atzīmējot tikai darba lapas, un tematu, piemēram, par brīvā laika pavadīšanu. Un Sietiņš parādīs vienību sarakstu, kurā ievēroti visi atlases nosacījumi. Atliek tikai pārskatīt piedāvātās vienības ar saitēm un izvēlēties, uz kuru no norādītajām materiālu saitēm doties, lai varētu izpētīt to sīkāk un izmantot.

Projekta ideja pastāvējusi jau kādus desmit gadus, jo skolotāji vienmēr lūguši, lai rastos kāds brīnumains palīgs, kurā ar dažu klikšķu palīdzību atrast visus nepieciešamo stundas vadīšanai. Un tagad, pateicoties Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes darba grupai, vairākiem profesionāliem skolotājiem ar gadiem ilgu pieredzi diasporas skolu darbā un dažām Latvijas IT firmām, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda, Latviešu valodas aģentūras un PBLA finansiālajam atbalstam, ir resurss, kurā pašlaik jau ir vairāk nekā 18 500 vienību – norāžu uz latviešu valodas un citu mācību priekšmetu apguves materiāliem tiešsaistē. Interesanti, ka populārākās mācību jomas, par kurām tiek meklēta informācija, ir latviešu valoda un literatūra.

Par Sietiņa popularitāti liecina tas, ka kopš izveides brīža 2021. gadā līdz 2024. gada maijam vietnei ir vairāk nekā 43 000 unikālu lietotāju. 2024. gada aprīlī pēc sākotnējas lapas apskates, kas bija 9480 gadījumi, Sietiņā cilvēki turpināja meklēt informāciju 6195 gadījumos. Pašlaik katru mēnesi lapai ir aptuveni 4000 lietotāju, no kuriem 25 % lietotāju Sietiņu izmanto regulāri – katru nedēļu/mēnesi. Tātad Sietiņu vidēji lieto aptuveni viens tūkstotis cilvēku nedēļā. Palīdzību Sietiņā meklē skolotāji, vecāki un citi interesanti no Latvijas, ASV, Ķīnas, Vācijas, Apvienotās karalistes, Zviedrijas, Francijas, Japānas, Indonēzijas, Dienvidāfrikas un arī citām valstīm.

Mūsdienu pasaulē mājaslapa vien varētu šķist par lēnu informācijas ieguvei, bet Sietiņš seko lietotāju vajadzībām un tāpēc ātrākai informācijas apritei un paziņojumiem par jaunumiem un uzlabojumiem lapā izveidoti Sietiņa konti sociālajos tīklos: Facebook Sietiņš un Instagram Sietiņš. Tajos aptuveni reizi mēnesī tiek ievietoti padomi par Sietiņa ērtāku lietošanu vai informācija par lapas jaunumiem.

Protams, ka ir daudz vietņu, kurās skolotāji var meklēt iedvesmu un palīdzību, tomēr Sietiņš to vidū izceļas ar vairākām stiprajām pusēm: visas tajā esošās norādes ved uz kvalitatīviem, valodas un citu priekšmetu apguves standartiem atbilstošiem, diasporas  skolotāju novērtētiem materiāliem, kas pieejami par velti un tūliņ!

PBLA Izglītības padome

Šo Eiropas parlamenta pirmsvēlēšanu apskatu veidojis žurnālists Pauls Raudseps pēc PBLA un ALA pasūtījuma.

Ik pa pieciem gadiem vasaras sākumā visās divdesmit septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek vēlēšanas, kurās Eiropas pilsoņi lemj, kas viņus pārstāvēs Eiropas Parlamentā.

Latvijā vēlēšanas notiks sestdien, 8. jūnijā, un tā būs jau piektā reize kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), kad Latvija sūta savus pārstāvjus uz vienu no trim galvenajām ES lēmējinstitūcijām.

Šajā pārskatā īsi iepazīstināsim balsotājus ar Eiropas Parlamenta (EP) nozīmi, svarīgākajiem politiskajiem jautājumiem šajās vēlēšanās, un ar sešpadsmit sarakstiem, kuri sacenšas par Latvijas deviņiem deputātu mandātiem.

Kā strādā Eiropas Parlaments? 

Eiropas Savienībai kā suverēnu valstu kopienai institucionālā uzbūve atšķiras no klasiskā modeļa, pie kura esam pieraduši. Latvijā un citās parlamentārās valstīs mēdz būt viens likumdevējs, kurš gan ierosina, gan pieņem likumus, un kurā vairākuma atbalsts ir nepieciešams izpildvaras darbam. Eiropas Savienībā likumdevēja funkcijas ir sadalītas starp trim institūcijām – Eiropas Komisiju, Eiropadomi un Eiropas Parlamentu, bet bez EP vairākuma atbalsta nav iespējams pieņemt jaunus visai ES saistošus likumus.

Likumdošanas jomā Eiropas Komisija, kura līdzinās ES izpildvarai, ir vienlaikus arī vienīgā institūcija, kurai ir tiesības ierosināt jaunus likumus. Savukārt likumiem ir jāgūst atbalsts gan Eiropadomē, kurā pārstāvētas dalībvalstu valdības, un Eiropas Parlamentā, kurā tieši pārstāvēti ES pilsoņi, un abas šīs institūcijas bieži vien koriģē Eiropas Komisijas sākotnējos priekšlikumus. 

Eiropas Parlaments arī apstiprina Eiropadomes nominēto Eiropas Komisijas prezidentu un pēc tam jaunā prezidenta nominēto komisiju, kurā ir viens komisārs no katras dalībvalsts. Eiropas Parlamentam ir arī tiesības atcelt Eiropas Komisiju. Tomēr atšķirībā no tipiskas parlamentāras valsts, ES izpildvarai – Komisijai – nav nepieciešams stabilas parlamentārās koalīcijas atbalsts, un balsojumos par konkrētām likumdošanas iniciatīvām vairākumu var nodrošināt dažādu politisko spēku konfigurācijas.

Lai gan Eiropā nav izveidojušās visu ES aptverošas partijas, parlamentā ievēlēto deputātu  vairākums iesaistās kādā “politiskā grupā”, kuras līdzinās frakcijām Latvijas Saeimā. Šobrīd EP ir septiņas politiskās grupas, bet to skaits var arī mainīties atkarībā no parlamentā pārstāvēto nacionālo partiju spējām un vēlmes sadarboties. Ja Latvijas eiroparlamentārieši efektīvi izmanto līdzdalību politiskajās grupās un spēj veidot šo grupu kopējo viedokli, viņi var vairot savu ietekmi uz EP pieņemtajiem lēmumiem.

Šobrīd EP ir 705 deputāti, bet parlamentā, ko vēlēs šogad, būs vairāk – 720 deputāti, un Latvijas pārstāvniecība pieaugs no astoņiem līdz deviņiem eiroparlamentāriešiem.

Interesants fakts: EP ir otrs lielākais parlaments pasaulē, vairāk deputātu ir tikai Indijas likumdevējā.

Kas ir svarīgākie priekšvēlēšanu jautājumi? 

Karš. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, Latvijas sabiedrībā un politiskajā vidē drošības jautājumi ir pastāvīgi ieņēmuši pirmo vietu. Tas nepārprotami atspoguļojas arī Eurobarometer veiktajā aptaujā, kurā Latvijas vēlētājiem svarīgākā prioritāte ir ES aizsardzība un drošība. 

Pirms 2022. gada aizsardzības jautājumi nebija ES redzes lokā, taču tagad ES kļuvusi par vienu no  galvenajiem Ukrainas atbalstītājiem, un Savienības amatpersonas aktīvi domā par veidiem, kā izmantot ES institūcijas un finanses, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības spējas. 

Vide. Visas Eiropas mērogā viens no svarīgākajiem jautājumiem nākamā Eiropas Parlamenta dienas kārtībā būs esošās Eiropas Komisijas jau 2019. gadā prezentētais “Zaļais kurss” (“The European Green Deal”), kura mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāžu emisijas līdz 55% no 1990. gada līmeņa un nodrošināt, lai ES līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, tātad panākt, lai ES nerada vairāk siltumnīcefekta gāžu emisijas nekā tā spēj no atmosfēras izņemt.

Pēdējos mēnešos vairākās ES valstīs “Zaļā kursa” prasītās pārmaiņas izsaukušas zemnieku protestus, un “Zaļā kursa” ieviešana būs viens no strīdīgākajiem jautājumiem arī nākamajā EP sasaukumā.

Ar retiem izņēmumiem Latvijas partijas savās programmās sakās atbalstām “Zaļo kursu”, bet būtībā uzskata, ka tā ieviešana nedrīkst kļūt par papildu slogu Latvijas uzņēmējiem un patērētājiem. Dzīvē tas visdrīzāk nozīmē “Zaļā kursa” prasību mīkstināšanu. Sekojošajā apskatā īpaši pievērsīsimies “Zaļajam kursam” tikai gadījumos, ja kādas partijas programma nozīmīgi atšķiras no šīs vispārējās nostājas. 

Skaisti vārdi.Eiropas Savienības struktūra ir sarežģīta un daudzi vēlētāji tajā labi neorientējas. Tāpēc nav pārsteigums, ka daudzu Latvijas partiju oficiālajās priekšvēlēšanu programmās parādās solījumi par lietām, kuras nemaz nav Eiropas Parlamenta kompetencē. “Vērtēsim kritiski visus tos solījumus,” nesen intervijā teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. “Pensijas Eiropas parlaments neceļ Latvijā [un] ceļu no viena novada centra uz otru asfaltēs Latvijas valdība vai pašvaldība.” Tāpēc viņš aicināja vēlētājus pievērst uzmanību tām lietām, kuras Latvijas eiroparlamentārieši varēs ietekmēt, piemēram, sankcijas pret Krieviju, drošības stiprināšanu un ES nākamo budžetu, no kura Latvija saņems naudu ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Vairāk par kandidātu teiktā atbilstību faktiem varat uzzināt šajā faktu pārbaudes vietnē: https://rebaltica.lv/2024/03/ko-runa-kandidats/

Īsi par katru sarakstu

Vēlēšanās pieteikušies 16 saraksti, kuros iekļauts 271 kandidāts, turklāt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā atrodama arī katra saraksta oficiālā programma, kura var būt līdz pat 10 000 rakstu zīmes gara. (Salīdzinājumam – Saeimas vēlēšanās iesniegtās programmas maksimālais apjoms ir tikai 4000 rakstu zīmes).

Detalizēti izanalizēt gan kandidātu personības, gan programmu nianses šādā apskatā nav iespējams, tāpēc šeit kompaktā tekstā varēsim izcelt tikai pašu zīmīgāko. 

Taču vienam jautājumam pievērsīsim īpašu uzmanību. 

Sarakstu programmās atrodamas ļoti atšķirīgas pieejas Eiropas aizsardzībai un palīdzībai Ukrainai. Dažas partijas izvērsti un detalizēti izklāsta savus plānus, velta nozīmīgu programmas daļu priekšlikumiem Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanai un Ukrainas atbalstam, skaidri pasaka, ka Krievija ir agresorvalsts un Ukrainai karā jāuzvar. Nav šaubu, ka šādu sarakstu pārstāvji apņēmīgi strādās, lai atbalstītu Ukrainu un stiprinātu Eiropas drošību, pat ja kādās niansēs viņu priekšlikumi atšķiras no citiem sarakstiem. Savukārt ir saraksti, kuru programmās šiem jautājumiem nav pievērsta nekāda uzmanība. Tie izvairās nosaukt Krieviju par agresoru un visdrīzāk arī neuzskata centienus pretoties tās agresijai par prioritāti. Tāpēc apskatā raksturosim katra saraksta nostāju šajā vitāli svarīgajā jautājumā. 

Apskatā arī pieminēsim, ja saraksts sevi saista ar kādu konkrētu Eiropas Parlamenta politisko grupu.

Saraksti sarindoti CVK izlozēto numuru kārtībā. 

Ar pilnu informāciju par katra saraksta kandidātiem un programmu var iepazīties CVK mājas lapā: https://epv2024.cvk.lv/kandidatu-saraksti

1. Saskaņa sociāldemokrātiska partija

Saraksta līderis ir Nils Ušakovs, kuru pirmo reizi ievēlēja EP 2019. gadā pēc tam, kad viņš desmit gadus bija Rīgas mērs. Otrā vietā ir Olga Petkeviča, kura pēdējā gada laikā aktīvi organizēja palīdzību Krievijas pilsoņiem, kam draud izraidīšana no Latvijas par latviešu valodas nezināšanu. Programmā uzsvērti sociālie jautājumi: ES “ir vienīgais minimālas ekonomiskās un sociālās labklājības un cilvēktiesību ievērošanas garants Latvijā.” Vienlaikus izceļ “krievu valodā runājošās minoritātes piederības Latvijai un Eiropai atzīšanu un tiesību ievērošanu”. 

Karš un drošība: Atbalsta mērķi “ātri un efektīvi izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu”, bet nav konkrētu priekšlikumu.

Politiskā grupa: Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, otrā lielākā šajā EP sasaukumā. Tai pieder arī Vācijas sociāldemokrāti un citas līdzīgas partijas. Vairāk šeit: https://www.socialistsanddemocrats.eu/

2. JKP Jaunā konservatīvā partija

Saraksta līderis ir bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits, otrajā vietā ir dzejniece Liāna Langa, kas pazīstama kā cīnītāja par “atkrieviskošanu”, bet trešajā vietā bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis, kurš savulaik strādājis Eiropas Komisijā. Programmā bez aplinkiem pateikts, ka ir “laiks piebremzēt zaļo kursu”, kā konkrēts piemērs minēta iespēja saglabāt izmantošanai vecākas, tātad videi mazāk draudzīgas automašīnas. Pievērš uzmanību transporta, tajā skaitā dzelzceļa infrastruktūras attīstībai. 

Karš un drošība: Daži teikumi par militārās rūpniecības stimulēšanu un Krievijas agresijas Ukrainā ierobežošanu.

3. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Saraksta līderis Roberts Zīle bijis Eiropas Parlamenta deputāts kopš 2004. gada un šajā sasaukumā kā savas politiskās grupas pārstāvis kļuva arī par parlamenta viceprezidentu. Otrā vietā sarakstā ir bijusī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, trešajā – Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. Programmā sevišķs uzsvars likts uz migrācijas ierobežošanu. Lai gan Ungārijas līdera Orbāna vēršanās pret tiesiskumu un draudzēšanās ar Putinu izsaukusi daudzu eiropiešu nosodījumu, NA “stingri iestājas pret ieceri mainīt ES pamatlīgumus, kas varētu izolēt “nepaklausīgās” dalībvalstis no kopīgo lēmumu pieņemšanas”. 

Karš un drošība:  “Jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas okupācijas spēkiem, un jāpalīdz Ukrainai kļūt par ES un NATO dalībvalsti.” Uzsver NATO kā Eiropas galveno drošības garantu, bet atbalsta ES militārās rūpniecības stiprināšanu.

Politiskā grupa: Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kurā darbojas arī Polijas partija Likums un taisnīgums (PiS) un Itālijas premjerministres Meloni Itālijas brāļi. Vairāk šeit: https://www.ecrgroup.eu/

4. Latvija pirmajā vietā

Saraksta līderis ir Saeimas deputāts un bijušais premjerministrs Vilis Krištopans, otrajā vietā ir Saeimas deputāte Linda Liepiņa, bet trešajā – Saeimas deputāts un Aināra Šlesera dēls Ričards Šlesers. Lai gan šādi jautājumi nav Eiropas Savienības kompetencē, programmas galvenais uzsvars ir uz “tradicionālām vērtībām” un “ģimenēm, kuras veido māte un tēvs”. Latvijas drošību partija cer stiprināt ar ārvalstu investīcijām nekustamo īpašumu attīstības projektos. Programmas pirmais punkts ir “Balso par Šlesera komandu!”, un tekstā 69 no 85 teikumiem beidzas ar izsaukuma zīmi. 

Karš un drošība: Programmā nav pieminēta ne Ukraina, ne Krievija.

5. Latvijas attīstībai

Saraksta līderis ir politologs, 2019. gadā ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, otrajā vietā Artis Pabriks, kurš bijis gan ārlietu, gan aizsardzības ministrs, bet trešajā – Vjačeslavs Dombrovskis, kas bijis gan izglītības, gan ekonomikas ministrs. Prasa ierobežot atsevišķu dalībvalstu veto tiesības pār ES lēmumiem un saistīt ES naudas piešķīrumus ar tiesiskumu un demokrātiju dalībvalstīs. Vēlas ierobežot ekonomisko atkarību no Ķīnas un citām autokrātiskām valstīm. 

Karš un drošība: Programmas sākumā pateikts, ka ES jākļūst par īstu drošības un aizsardzības savienību un Ukrainai jāuzvar Krievija un jāpievienojas ES.

Politiskā grupa: Renew Europe frakcija, kuras redzami pārstāvji ir Francijas prezidents Emanuels Makrons un Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Vairāk šeit:  https://www.reneweuropegroup.eu/

6.Centra partija

Saraksta līderi Inna Djeri un Miroslavs Mitrofanovs ir ievēlēti Rīgas domē no Latvijas Krievu savienības (LKS), bet trešajā vietā ir viens no Latvijas redzamākajiem eiroskeptiķiem Normunds Grostiņš. Saraksts sola Eiropas Parlamentā turpināt LKS līderes Tatjanas Ždanokas darbu, “lai aizsargātu mazākumtautību un nepilsoņu tiesības, cīnītos pret neonacisma uzplaukumu”. Ždanokas sadarbība ar Krievijas izlūkdienestiem nesen atklāta nopludinātos epastos. Centra partija gribot panākt, ka krievu valoda kļūst par vienu no oficiālajām ES valodām.

Karš un drošība: Krievijas uzbrukumā Ukrainai vaino Rietumus, kuri “pieļāva katastrofālu kļūdu, atsakoties no kolektīvās drošības telpas izveides Eiropā pēc Aukstā kara beigām”. 

7. Apvienība Jaunlatvieši

Saraksta pirmais numurs bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis šobrīd tiek tiesāts par naudas izkrāpšanu un piesavināšanos. Otrais numurs Glorija Grevcova zaudēja Saeimas deputātes mandātu, kad viņu notiesāja par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai. Tagad pret Grevcovu celta apsūdzība par kara noziegumu attaisnošanu saistībā ar ierakstu TikTok, kurā viņa nosauca Okupācijas muzejā stāstīto par “izdomātu vēsturi”. Kā galveno uzdevumu saraksts izvirza runāšanu no Eiropas Parlamenta tribīnes par Latvijas problēmām.

Karš un drošība: Programmā vispār nav pieminēta Krievijas agresija pret Ukrainu.

8. Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija.

Saraksta galvgalī ir Reinis Pozņaks, kurš uzsāka akciju Tvitera konvojs, lai Ukrainas bruņotajiemspēkiemnogādātu ziedotas automašīnas. Otrajā vietā ir Latgales aktīvists Juris Viļums, trešajā – bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Programmā gandrīz visi punkti saistīti ar drošības stiprināšanu. Jāpanāk ES stratēģiskā autonomija mikročipu ražošanā, jāmaina banku politika par labu militārajai industrijai, jāpielāgo transporta, enerģētikas, veselības aizsardzības infrastruktūra, lai nodrošinātu to darbību arī krīzes situācijās. 

Karš un drošība: Plaši apskata veidus, kā stiprināt ES aizsardzības līnijas pret Krieviju, bet programma neizklāsta plānus, kā palīdzēt Ukrainai. 

9. Progresīvie

Saraksta līdere ir bijusī Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto, otrajā vietā ir bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, trešajā – Rīgas domes deputāte Justīne Panteļejeva. Atbalsta straujāku “Zaļā kursa” ieviešanu – ES “jāsasniedz klimatneitralitāte līdz 2040. gadam”. Ungārijas prokremliskās valdības rīcība pierādot, ka jāmazina dalībvalstu iespējas ar veto bloķēt ES kopējos lēmumus. Iestājas par laulību vienlīdzību visā ES. Vēlas palielināt ES budžetu, ieviešot un paplašinot tādus ES nodokļus kā finanšu transakcijas nodokli vai nodokli nepārstrādātiem plastmasas atkritumiem.

Karš un drošība: “ES jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais politiskais, militārais un humānais atbalsts.” “Nepieciešama ciešāka ES integrācija drošības jomā.”

Politiskā grupa: Eiropas Zaļā partija, starp kuras redzamākajiem pārstāvjiem ir Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Vairāk šeit: https://www.greens-efa.eu/en/

10. Politiskā partija Tautas varas spēks

Saraksta līderis Valentīns Jeremejevs bija viens no aktīvākajiem protestētājiem pret valdības politiku pandēmijas laikā, 2020. gadā viņu aizturēja par viltus ziņu izplatīšanu par Covid-19. Otrais sarakstā ir Aivars Smans, kurš savulaik notiesāts par pasu viltošanu un soctīklos aktīvi izplata vēstis par karu Ukrainā, kuras saskan ar prokremliskiem naratīviem. Programma balstās apgalvojumā, ka Latvija līdz šim nav guvusi nekādu labumu no ES. Pārstāvot konservatīvas vērtības.

Karš un drošība: Programmā nav pieminēta ne Krievija, ne Ukraina. “Militārie draudi un ekonomiskā nestabilitāte nav likvidējama ar bruņošanos.”

11. Kustība Par

Saraksta pirmajā vietā ir Ukrainas un Beļģijas dubultpilsone Ivanna Volchiy, politiskās grupas Renew Europe projektu vadītāja Eiropas Parlamentā. Otrajā vietā – Linda Curika, stratēģisko komunikāciju un dezinformācijas apkarošanas eksperte. Trešajā – Inese Voika, kas bijusi Saeimas deputāte un vadījusi pretkorupcijas organizāciju Delna. Iestājas par ciešāku ES sadarbību aizsardzības, veselības, izglītības un labklājības jomā. Atbalsta klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. “Šajās vēlēšanās mums ir jānosargā rīcībspējīgs Eiropas Parlaments, kurā proeiropeiskie spēki spēj neitralizēt radikāļus, populistus un putinistus.”

Karš un drošība: “Ukrainas uzvara un pievienošanās ES un NATO ir Latvijas drošības atslēga.” Programmā izvērsts priekšlikumu klāsts, kā šo mērķi panākt.

Politiskā grupa: Renew Europe frakcija, kuras redzami pārstāvji ir Francijas prezidents Makrons un Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Vairāk šeit:  https://www.reneweuropegroup.eu/

12. Suverēnā vara

Saraksta līderes Jūlija Stepaņenko un Ļubova Švecova pēc ievēlēšanas 13. Saeimā no Saskaņas saraksta pieslējās Aināra Šlesera veidotajai partijai Latvija pirmajā vietā, bet no tās tika izslēgtas pēc tam, kad nepievienojās partijas izteiktajam nosodījumam Krievijas agresijai pret Ukrainu. Stepaņenko līdzšinējās politiskās darbības un arī saraksta programmas centrā ir nostāja, ka “tradicionālajai ģimenei ir jābūt prioritārai pāri jebkuras citas grupas vai valsts interesēm”.

Karš un drošība: Programmā nepiemin ne Krieviju, ne Ukrainu, un aicina nevis bruņoties, bet konfliktus atrisināt ar diplomātiju.

13. Tauta. Zeme. Valstiskums.

Saraksta līderis ir Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, kuru izslēdza no Nacionālās apvienības frakcijas pēc viņa piedalīšanos Ķīnas valdības apmaksātā braucienā uz Ķīnu. Programmā uzsvērts, ka mērķis sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam ir nereāls. Saraksts atbalsta kodolenerģijas attīstību, ir pret vēja enerģijas izmantošanu. 

Karš un drošība: Jāturpina atbalsts Ukrainas pretgaisa aizsardzībai, jāizvērš diplomātiskās konsultācijas ar ASV, Indiju, Ķīnu un Turciju. Nepiemin Krieviju un tās agresiju.

Politiskā grupa: Par sadarbības partneriem uzskata gan Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu (https://ecrgroup.eu/), gan Identitātes un demokrātijas grupu (https://www.idgroup.eu/). Tajā ietilpst Alternative für Deutschland, kuru Vācijas iekšējās drošības dienests vērtē kā draudu demokrātijai,un ar to saistīta arī Francijas vairākkārtējā prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna.

14. Zaļo un Zemnieku savienība

Saraksta līderis Harijs Rokpelnis ir ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, kandidē arī divi valdības locekļi – labklājības ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Armands Krauze. Programmā izcelta lauksaimnieku interešu pārstāvība, uzsvērta nepieciešamība palielināt ES atbalstu lauksaimniecībai un pielāgot to vietējām vajadzībām. ES valstīm “jāizstrādā vienoti kritēriji sezonālo darbinieku pieņemšanai”. Saraksts aizstāv “katras ES dalībvalsts nacionālās pašnoteikšanās tiesības”.

Karš un drošība: Atbalsts Ukrainai ir būtisks Eiropas drošības kontekstā. Jāveido vienota Eiropas militārā organizācija, lai stiprinātu aizsardzības spējas. Jābūt skaidrai nostājai par preču importu un tranzītu no agresorvalstīm.

15. Jaunā Vienotība

Saraksta līderis ir bijušais Latvijas premjerministrs, tagad Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Otrajā vietā ir bijušais premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš, kurš nesen atkāpās no ārlietu ministra amata saistībā ar pārmetumiem par speciālo avioreisu izmantošanu. Trešajā vietā ir ilggadējā EP deputāte, viena no Latvijas Tautas frontes izveidotājiem Sandra Kalniete. Programmā uzsvērta ES naudas piesaiste Latvijas attīstībai un ES ekonomiskās drošības stiprināšana, novēršot stratēģisko atkarību no nedraudzīgām valstīm.”Brīvība, demokrātija un likuma vara ir galvenie vērtību stūrakmeņi, uz kā balstās ES. Tieši šajās vērtībās balstās arī Latvijas nākotne.”

Karš un drošība: Krievija ir militārs apdraudējums, tāpēc jāattīsta militārā rūpniecība, jāsniedz visa veida atbalsts Ukrainai, kas ir “ieguldījums Latvijas un visas ES drošībā”. Atbalsta Ukrainas virzību uz dalību ES.

Politiskā grupa: Eiropas Tautas partijas grupa, šobrīd lielākā Eiropas Parlamentā. Pašreizējā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir no šīs politiskās “ģimenes”. Vairāk šeit: https://www.eppgroup.eu/

16. Politiskā partija Stabilitātei!

Sarakstā nav plašāk pazīstamu kandidātu, tas ir arī jaunākais no visiem iesniegtajiem – kandidātu vidējais vecums ir 35,5 gadi. Vienīgais saraksts, kura programmā iekļauti mājieni par vēlmi izstāties no Eiropas Savienības. ES politika esot “praktiski nesavienojama ar valsts attīstību un plaukstošu nākotni”. Ja tā nemainās, nepieciešama “nopietna jautājuma izvērtēšana par iespēju palikt Savienībā”.

Karš un drošība: Uzskata, ka sankcijas pret Krieviju nav devušas rezultātu, tāpēc jāuzsāk sarunas par “izdevīgu sadarbību”, tajā skaitā par lētu energoresursu iegādi. Nenosoda Krievijas agresiju, nepiemin Ukrainu.

——-

Pauls Raudseps ir viens no Latvijas vadošajiem žurnālistiem. Dzimis ASV, viņš piedalījās laikraksta Diena dibināšanā, bet pēdējos 14 gadus strādā žurnālā Ir.

Šī gada 8. jūnijā Latvijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu, vēlētāji, kuri dzīvo vai uzturas ārvalstīs, varēs piedalīties, balsojot pa pastu vai vēlēšanu iecirknī.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) aicina tautiešus visā pasaulē piedalīties šajās vēlēšanās un balsot, lai atbalstītu Latviju tās darbā Eiropas Savienības (ES) institūcijās šajos ģeopolitiski sarežģītajos laikos. ES ir nenogurstoši atbalstījusi Ukrainu tās aizsardzības karā pret Krievijas agresiju gan militārajā, gan arī humanitārajā jomā, un tai ir jāturpina šis atbalsts, lai panāktu mieru Eiropā.  Mums diasporā jāpalīdz ievēlēt tādus politiķus, kas turpinās iestāties par Eiropas atbalsta kursu Ukrainai un tās virzību uz Eiropas Savienību. PBLA uzskata, ka pašreizējā starptautiskajā situācijā ir jāatbalsta Eiropas Savienības vērtībām uzticīgi pārstāvji, un Latvija nedrīkstētu sūtīt uz Briseli politiķus, kuru lojalitāte Latvijai un rietumvalstu demokrātiskajiem principiem ir apšaubāma.

Mums, latviešiem, kas dzīvo ārzemēs, ir svarīgi atbalstīt šos principus, kā arī tās partijas un viņu pārstāvjus, kas spētu uz Eiropas un pasaules skatuves oponēt Krievijas un tās prezidenta agresīvajiem propagandas vēstījumiem. Latvieši ārzemēs, balsosim un palīdzēsim nodrošināt to, ka varam būt lepni par Latvijas pārstāvjiem Eiropā!

PBLA ir gatava palīdzēt latviešiem pasaulē piedalīties šajās vēlēšanās. Mūsu triju punktu plāns ir šāds:
– piedāvāt diasporas vēlētājiem savlaicīgu informāciju par politisko partiju un to kandidātu platformām;
– palīdzēt izplatīt ziņas par vēlēšanu un pasta balsošanas procesiem diasporā, gādāt, lai būtu sapratne par vajadzīgajiem dokumentiem – derīgu pasi klātienes balsošanai un e-ID vai Latvijas internetbankas pieslēgumu balsošanai pa pastu;
– sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), kā arī, daloties ar mūsu pašu pieredzi, sniegt visu iespējamo atbalstu izveidotajiem un apstiprinātajiem vēlēšanu iecirkņiem ārpus Latvijas.

Varam ar prieku ziņot, ka līdz ar iecirkņiem, kas būs izvietoti Latvijas vēstniecībās un diplomātiskajās pārstāvniecībās visā pasaulē, CVK apstiprinājusi 12 iecirkņus, kas izveidoti pēc diasporas sabiedrisko darbinieku ierosmes un ar PBLA un mūsu dalīborganizāciju ALA, ELA, LNAK, LAAJ un DAKLA palīdzību latviešu sabiedriskajos centros ārzemēs.

ASV izveidoti trīs iecirkņi – Ņujorkā, Čikāgā un Losandželosā; Apvienotajā Karalistē divi iecirkņi – Bredfordā un Svonzi (Swansea, Whales), Austrālijā – Adelaidē, Kanadā – Toronto, Norvēģijā – Bergenā, savukārt Vācijā četri iecirkņi – Minsterē, Freiburgā, Frankfurtē pie Mainas un Minhenē. Pilnu 12 šo diasporas aktīvistu izveidoto iecirkņu sarakstu ar precīzām adresēm varat redzēt šeit:

https://www.vestnesis.lv/op/2024/65.25

PBLA sekos līdzi jaunākajām ziņām un turpinās sadarboties ar CVK, lai būtu gatavi atbalstīt jūsu dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās 8. jūnijā.

Pēteris Blumbergs,            Mārīte Kļaviņa,
PBLA priekšsēdis              PBLA priekšsēža vietniece

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padome (PBLA IP) un Latviešu valodas aģentūra (LVA) izsludina konkursu diasporas latviešu skolu ārpus Eiropas finansiālajam atbalstam 2024. gadā. Finansiālo atbalstu 44 820 EUR apmērā nodrošina LVA no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”, bet finansējumu administrē PBLA.

Finansējuma sadali veiks PBLA IP komisija, kurā darbojas ASV, Austrālija un Kanādas izglītības nozaru vadītāji. Finansējumam aicinātas pieteikties latviešu nedēļas nogales skolas un vasaras vidusskolas ārpus Eiropas, kuras atbilst finansējuma saņēmēju atlases kritērijiem. Skolas mērķim ir jābūt latviskās izglītības nodrošināšanai, un skolas saimei ir aktīvi jāiesaistās latviešu sabiedrības darbā, audzinot un izglītojot latviešu sabiedriskos darbiniekus. Savukārt skolas uzdevumi ir: saglabāt un uzturēt latvisko identitāti, apgūt latviešu valodu un kultūru, kopt latviešu tradīcijas, veidot pilsonisko apziņu un uzturēt ciešas saites ar vietējo latviešu sabiedrību.

Ar detalizētiem konkursa nosacījumiem aicinām iepazīties konkursa nolikumā, kas ir publicēts LVA mājaslapā www.valoda.lv un PBLA mājaslapā www.pbla.lv/izglitiba/. Pieteikumus finansējumam aicinām elektroniski iesniegt līdz 2024. gada 22. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketuhttps://ej.uz/PBLA2024.

Saskaņā ar nolikumu komisija apkopos un vērtēs pieteikumus, sniegs informāciju par konkursa rezultātiem līdz 2024. gada 3. maijam. Finansējums nodošanai skolām PBLA slēgs līgumus ar diasporas mītņu zemju centrālajām organizācijām: Amerikas Latviešu apvienību, Latviešu nacionālo padomi Kanādā un Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē. Valstīs, kurās nav centrālās diasporas organizācijas, līgumi tiks slēgti ar skolu vadību.Atskaites par saņemtā finansējuma izlietojumu skolām būs jāiesniedz līdz 2024. gada 17. novembrim.

Agnese Rimicāne
PBLA izglītības projektu koordinatore
izglitiba@pbla.lv

Ja esi diasporas uzņēmējs vai savas nozares profesionālis, aicinām piedalīties Biznesa brokastīs 23. martā Stokholmā Hotel Hasselbacken.

Pasākuma mērķis ir veicināt diasporas uzņēmēju, profesionāļu un aktīvistu tīklošanos, domu apmaiņu un informēšanu par aktuālo Latvijā. Tā būs iespēja ne tikai satikt uzņēmīgus dažādu nozaru speciālistus, bet arī aktīvi diskutēt domubiedru grupās un saskatīt jaunus iespējas nākotnes sadarbībā.

Pasākuma mērķauditorija ir diasporas pārstāvji Zviedrijā, kas aktīvi nodarbojas ar uzņēmējdarbību, ir profesionāļi savā jomā vai plāno uzsākt vai attīstīt sadarbību ar Latviju.

Pasākuma norises laiks: 12:00-16:00.

Pasākuma norises vieta: Hotel Hasselbacken, Hazeliusbacken 20, 115 21 Stockholm

Ar pilnu pasākuma programmu iespējams iepazīties ŠEIT 

Lai reģistrētos pasākumam jāaizpilda pieteikuma anketa: ŠEIT

Lūdzam reģistrēties dalībai Biznesa brokastīs Stokholmā līdz 18. martam. Pēc reģistrācijas Jums tiks nosūtīts apstiprinājuma e-pasts par dalību pasākumā.

Pasākumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Lavijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijas Banku, Latvijas eksporta asociāciju The Red Jackets un Zviedrijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru Latvijā (SCCL).

Jautājumu gadījumā:  (+ 46) 8 700 63 00 vai embassy.sweden@mfa.gov.lv

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un tās dalīborganizāciju – Amerikas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā, Eiropas latviešu apvienības – pārstāvji no 19. līdz 24. februārim uzturējās darba vizītē Rīgā, lai pārrunātu PBLA darbības prioritātes 2024. gadam un saskaņotu tās ar Latvijas valdību, ministrijām un sadarbības partneriem.

PBLA delegācijas kodolu veidoja priekšsēdis Pēteris Blumbergs (Vašingtona), PBLA vicepriekšēde Mārīte Kļaviņa (Frankfurte), Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa (Stokholma), Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons (San Francisko), Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā valdes priekšsēdis Fritz Traugott-Kristbergs, un Eiropas latviešu apvienības prezidija locekles Karolīne Zobens East, Vita Kalniņa un Lelde Vikmane, kā arī PBLA pārstāvniecības darbinieki – izpilddirektors Raits Eglītis un tās vadītājs Jānis Andersons.

Nedēļas laikā notika tikšanās ar Latvijas Republikas Ministru prezidenti Eviku Siliņu, Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu un Saeimas prezidiju, aizsardzības ministru Andri Sprūdu un kultūras ministri Agnesi Loginu. Nedēļas izskaņā PBLA delegācija Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kā arī piedalīsies Diasporas konsultatīvās padomes sēdē Ārlietu ministrijā. Pirms padomes sēdes notika tikšanās ar bijušo Latvijas vēstnieku ASV un ANO Andreju Pildegoviču, lai pārrunātu, kā diasporas organizācijas var palīdzēt Latvijai kļūt par rotējošo ANO Drošības padomes locekli 2027. gadā.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, tiekoties ar PBLA vadību un valdi, atzinīgi novērtēja mūsu ārzemēs mītošo tautiešu būtisko ieguldījumu Latvijas attīstībā un drošības stiprināšanā, īpaši Vašingtonā, ASV, un pārrunāja ar PBLA pārstāvjiem to, kā kopīgiem spēkiem stiprināt Latvijas interešu aizstāvību.

Ar PBLA pārstāvjiem tikās arī Saeimas priekšsēdētāja biedres Zanda Kalniņa-Lukaševica un Antoņina Ņenaševa, kā arī Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns. Gan Saeimas, gan PBLA pārstāvji kā vienu no būtiskākajām prioritātēm izcēla valsts aizsardzību. Diasporas pārstāvji akcentēja, ka aizsardzība jau vēsturiski ir bijis viens no svarīgākajiem jautājumiem, un uzsvēra arī ārzemju tautiešu ieguldījumu tajā, lai Latvija tiktu uzņemta NATO. Šogad aprit 20 gadi, kopš esam NATO saimē, un PBLA iecerējusi 2024. gada jūnijā PBLA valdes sēdes ietvaros tam veltīt īpašu semināru. Parlamentārieši izcēla to, cik būtisku darbu diaspora var veikt, savās mītnes zemēs iestājoties par spēcīgu atbalstu Ukrainai cīņā pret agresorvalsti Krieviju. Saeimas Prezidijs akcentēja arī jautājumu par Krievijas nolaupītajiem Ukrainas bērniem, pastiprinot spiedienu uz Krieviju starptautiski, lai palīdzētu pēc iespējas ātrāk bērniem atgriezties dzimtenē.

Puses sprieda arī par ieguldījumu, ko diaspora var sniegt Latvijas ekonomikas attīstībā un investīciju piesaistē, un bija vienisprātis, ka Latvijā jāveicina investīcijām labvēlīga vide. Spriežot par remigrāciju, izcelts tas, cik būtiski ir ārzemēs mītošajiem tautiešiem sniegt informāciju par mājokļu, darba un izglītības iespēju piedāvājumu Latvijā. PBLA pārstāvji uzsvēra, ka Latvijā jāturpina pilnveidojumi izglītības un veselības aprūpes jomā. Tāpat pārrunātas attālinātā darba iespējas ārzemēs mītošajiem diasporas pārstāvjiem, ar savām zināšanās un pieredzi palīdzot šādā veidā. Kā būtisku prioritāti puses izcēla arī latviešu kultūras saglabāšanu ārzemēs, kā arī sprieda par to, kā veicināt ārzemēs mītošo tautiešu dalību vēlēšanās. PBLA pārstāvji pozitīvi vērtēja arī Latvijas vēstniecību darbu, stiprinot saikni ar tautiešiem.

PBLA vadība un valdes pārstāvji piedalījās arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kas bija veltīta aktuāliem remigrācijas jautājumiem – attālinātā darba pilnveidei, remigrantu mājokļu nodrošinājumam Latvijā, viņu ģimenes locekļu sekmīgākai iekļaušanai Latvijas sabiedrībā u.c.

PBLA vadības vizītes ietvaros Rīgā PBLA delegācija tikās ar Latvijas Republikas aizsardzības ministru Andri Sprūdu. Sarunas ievadā PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs uzsvēra PBLA rūpes var valsts drošību, lobija darbu ASV un Kanadā, un lūdza Latvijas aizsardzības ministru darīt visu iespējamo, lai stiprinātu Latvijas ārējās robežas, būvētu infrastruktūru (Sēlijas poligonu), kur uzņemt sabiedroto karavīrus, turpināt darbu pie Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanas. Savukārt ministrs Andris Sprūds, pateicoties PBLA par atbalstu, iezīmēja laukus, kur varētu attīstīties ministrijas un diasporas organizāciju sadarbība. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir darījusi daudz pie savām aizsardzības pašspējām, stiprinot robežas, pabeidzot Latvijas – Baltkrievijas žoga izbūvi, iesaistoties “dronu koalīcijā” un iepērkot modernu spēcīgu bruņojumu krasta un pretgaisa aizsardzībai, kā arī militāri palīdzēts Ukrainai. Tas viss ir ilgstošs vairāk nekā desmit gadu process un prasīs milzīgus ieguldījumus un spriedzi uz valsts budžetu, uzsvēra ministrs.

Sarunas laikā PBLA pārstāvji ar aizsardzības ministru pārrunāja sadarbību ar Mičigānas Nacionālo gvardi (Michigan National Guard), dezinformācijas atspēkošanu un diasporas gaidāmo iesaisti VAD, uzsverot nepieciešamību laikus informēt jauniešus un viņu ģimenes par valsts aizsardzības dienesta pozitīvajiem aspektiem. Izskanēja arī aicinājums ministrijai padomāt par alternatīvā dienesta iespējām jauniešiem, kas uzskatu vai veselības dēļ nevar veikt aktīvu dienestu. Sarunas dalībnieki parrunāja arī gatavošanos NATO – 75. jubilejas samitam Vašingtonā un Latvijas dalības NATO divdesmitgades pasākumiem, tai skaitā PBLA iecerēto semināru par trimdas organizāciju lomu šajā procesā šī gada jūnijā.

PBLA vadība un valdes pārstāvji, tiekoties ar kultūras ministri Agnesi Loginu, pateicās Kultūras ministrijai un visām iesaistītajām valsts institūcijām par atbalstu dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanai diasporā, par atbalstu diasporas mākslinieciskajām kopām, gatavojoties XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem Rīgā, un piedaloties tajos. PBLA pārstāvji informēja ministri par 2024. gada jūlijā gaidāmajiem XVI latviešu Dziesmu un deju svētkiem Toronto, Kanadā, par nākamgad plānotajiem Eiropas latviešu kultūras svētkiem Bredfordā, Lielbritānijā, un par gatavošanos latviešu Dziesmu un deju svētkiem Grand Rapidos, ASV, 2026. gadā. Eiropas latviešu apvienības pārstāvji interesējās par pašreizējo situāciju ar Raiņa un Aspazijas muzeju Lugano, Šveicē, un ministre informēja ka aprīlī, dodoties uz Venēcijas biennāli, viņa plānojusi tikšanos arī ar Lugano pašvaldības pārstāvjiem, lai pārrunātu muzeja nākotni. PBLA pārstāvji ar ministri pārrunāja diasporas mediju lomu, atbalstu 2×2 un 3×3 kustībai pasaulē, kā arī Kultūras ministrijas atbalstīto projektu diasporā norisi un rezultātus.

23. februārī Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs un PBLA valdes pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. “Diasporas organizāciju galvenais uzdevums ir noturēt tautiešu saikni ar Latviju. Globālais latvietis 21. gadsimtā ir un būs daļa no pasaules. Lai kur arī latvietis atrastos, katrs var dot pienesumu Latvijai. Tas ir vienlīdz sakāms par ekonomisko, izglītības un zinātnes vai kultūras jomu,” pauda Valsts prezidents E. Rinkēvičs.

Tikšanās laikā notika domu apmaiņa par diasporas iesaisti Latvijas ekonomisko un drošības interešu pārstāvēšanā pasaulē. Valsts prezidents izteica pārliecību, ka Latvijas tautsaimniecības un ekonomikas attīstībai svarīgi veicināt remigrāciju un risināt ar to saistītos praktiskos jautājumus. Tāpat Valsts prezidents atzinīgi novērtēja PBLA sniegto atbalstu Ukrainai. E. Rinkēvičs aicināja darīt visu iespējamo, lai veicinātu plašāku diasporas līdzdalību gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Vizītes ietvaros 22. februārī Latvijas Okupācijas muzejā notika svinīgs sarīkojums, lai pasniegtu PBLA 2023. gada balvas diplomu bijušajam PBLA priekšsēdim, trimdas politiskajam aktīvistam, 5. Saeimas deputātam, Eiropas lietu valsts ministram un kādreizējam Latvijas vēstniekam Spānijā Oļģertam Pavlovskim. Pasākumā tika pasniegta arī 2023. gada PBLA Kultūras fonda un padomes Goda balva un Atzinības raksti. Goda balva piešķirta Naurim Puntulim par dedzīgu atbalstu latviešu kultūrai ārpus Latvijas un Dziesmu svētku kustībai pasaulē, esot Latvijas Republikas kultūras ministra amatā, savukārt Atzinības raksti tika pasniegti Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktorei Signei Pujātei, LNKC projektu koordinatorei Aigai Vasiļevskai, horeogrāfam Jānim Purviņam, diriģentam Ivaram Cinkusam, Pasaules latviešu saieta nama organizatorei Jolantai Sausiņai par atbalstu diasporas mākslinieciskajām kopām Dziesmu un deju svētkos, un žurnālistei Baibai Palkavniecei par vērtīgo diasporas kultūras norišu apskatu Latvijas Radio 2 piektdienu programmā raidījumā “Latviešiem pasaulē”.

Sestdien, 24. februārī, pieminot pilnus divus gadus, kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma, PBLA pārstāvji pie Brīvības pieminekļa tikās ar ASV vēstnieka Rīgā vietnieci, ASV diplomāti Džūliju Džeikobi (Julia Jacoby). PBLA delegācija piedalījās arī pretkara mītiņā “Kopā līdz uzvarai!”, kuru rīkoja Latvijas Pilsoniskā alianse kopā ar domubiedriem – biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem”, Eiropas kustību Latvijā un biedrību “Tavi draugi”. Pasākumā uzrunas teica Saeimas priekšsēdātāja Daiga Mieriņa un Ministru prezidente Evika Siliņa. Tajā piedalījās vairāki pazīstami Latvijas mūziķi, tostarp Ieva Akuratere, kura, tautai līdzi dziedot, izpildīja Brigitas Ritmanes dziesmu ar viņas tēva Andra Ritmaņa vārdiem “Manai tautai” (Palīdzi, Dievs!). Pasākuma izskaņā PBLA vadība nolika ziedus Brīvības pieminekļa pakājē. 24. februāra vakarā PBLA vadība kopā ar ALA priekšsēdi Mārtiņu Andersonu apmeklēja labdarības koncertu Ukrainas atbalstam “Kopā ar Ukrainu” Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Šī koncerta norisi finansiāli atbalstīja Amerikas latviešu apvienība. (PBLA pārstāvniecība)

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēterim Blumbergs un viņa vietniece Mārīte Kļaviņa veido valdes pārstāvju delegāciju darba vizītei Rīgā, lai pārrunātu PBLA darbības prioritātes 2024. gadam un saskaņotu tās ar Latvijas valdību, ministrijām un sadarbības partneriem.Vizīte plānota no 19. līdz 24. februārim un tajā piedalīsies PBLA dalīborganizāciju – Amerikas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā, Eiropas latviešu apvienības vadītāji un valdes pārstāvji.

Nedēļas laikā notiks tikšanās ar Latvijas Republikas ministru prezidenti Eviku Siliņu, Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, Aizsardzības ministru Andri Sprūdu un kultūras ministri Agnesi Loginu.  Nedēļas izskaņā PBLA delegācija Rīgas pilī tiksies ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un viņa kancelejas vadītāju Gundu Reiri, kā arī piedalīsies Diasporas konsultatīvās padomes sēdē Ārlietu ministrijā.  Pirms padomes sēdes notiks tikšanās ar bijušo Latvijas vēstnieku ASV un ANO Andreju Pildegoviču, lai pārrunātu, kā diasporas organizācijas var palīdzēt Latvijai kļūt par rotējošo ANO Drošības padomes locekli 2027. gadā.

Vizītes ietvaros 22. februārī Latvijas Okupācijas muzejā notiks svinīgs sarīkojums, lai pasniegtu PBLA 2023. gada balvas diplomu bijušajam PBLA priekšsēdim, trimdas politiskajam aktīvistam, 5. Saeimas deputātam, Eiropas lietu valsts ministram un kādreizējam Latvijas vēstniekam Spānijā Oļģertam Pavlovskim. Pasākumā tiks pasniegta arī 2023. gada PBLA Kultūras fonda un padomes Goda balva un Atzinības raksti. Goda balva piešķirta Naurim Puntulim par dedzīgu atbalstu latviešu kultūrai ārpus Latvijas un Dziesmu svētku kustībai pasaulē, esot Latvijas Republikas kultūras ministra amatā, savukārt Atzinības raksti tiks pasniegti Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktorei Signei Pujātei, LNKC projektu koordinatorei Aigai Vasiļevskai, horeogrāfam Jānim Purviņam, diriģentam Ivaram Cinkusam, Pasaules latviešu saieta nama organizatorei Jolantai Sausiņai par atbalstu diasporas mākslinieciskajām kopām Dziesmu un deju svētkos, un žurnālistei Baibai Palkavniecei par par diasporas kultūras norišu apskatu Latvijas Radio 2 piektdienu programmā raidījumā “Latviešiem pasaulē”.

Sestdien, 24. februārī, pieminot pilnus divus gadus, kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma, PBLA pārstāvji piedalīsies Ukrainas atbalsta demonstrācijā pie Brīvības pieminekļa, bet vakarā plāno apmeklēt Ukrainas atbalsta koncertu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

PBLA delegācijas kodolu veidos priekšsēdis Pēteris Blumbergs (Vašingtona), PBLA vicepriekšēde Mārīte Kļaviņa (Frankfurte), Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa (Stokholma), Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons (San Francisko), Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā valdes priekšsēdis Fritz Traugott-Kristbergs, ALA Kultūras nozares vadītāja Valda Grīnberga (Bostona) un Eiropas latviešu apvienības prezidija locekles Karolīne Zobens East, Vita Kalniņa un Lelde Vikmane.

(PBLA pārstāvniecība)