Amerikas latviešu apvienības un Amerikas latviešu jauniešu apvienības pārstāvji 9. novembrī piedalījās “The Victims of Communism Memorial Foundation” (VOC) rīkotajā konferencē un pieņemšanā, lai pieminētu komunisma upurus un 100 gadu jubileju bēdīgi slavenajam boļševiku apvērsumam, kas atnesa ciešanas miljoniem cilvēku visā pasaulē un izpostīja simtiem tūkstošu iedzīvotāju dzīves arī Baltijas valstīs.

Lai pieminētu šo simtgadi, VOC rīkoja divu dienu konferenci ASV kongresa bibliotēkā (The Library of Congress), kurā piedalījās ievērojami vēsturnieki un politiskie darbinieki. Baltijas valstis pārstāvēja Edvīns Šnore, Saeimas deputāts un filmas “Padomju stāsts” autors , bijušais Lietuvas Republikas prezidents Vytautas Landsbergis un Lietuvas Seimas deputāts Emanuelis Zingeris. Klāt bija arī Baltijas valstu vēstnieki – Andris Teikmanis, Rolandas Kriščiūnas un Lauri Lepik, kā arī Ukrainas un citu Austrumeiropas valstu vēstnieki un diplomāti.

Noslēguma sarīkojumā Vašingtonas Union Station galveno uzrunu teica Niall Ferguson, Hūvera Institūta un Stenforda Universitātes vēsturnieks. Šī gada Trumena – Reigana balvu saņēma Izraēlas valstsvīrs un bijušais Padomju Savienības disidents Natan Sharansky un Krievijas cilvēktiesību organizācijas “Memorial” pārstāve Jeļena Žemkova.

VOC saņēma atzinības vēstuli no ASV prezidenta Donalda Trampa, kurš savā vēstulē uzsvēra, ka ASV tauta vienmēr turējusi cieņā un godā tos, kas cīnījušies pret komunismu un tos , kas cietuši no šī necilvēcīgā režīma. Bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs, kurš personīgi piedalījās Komunisma upuru pieminekļa atklāšanā Vašingtonā, bija atsūtījis video apsveikumu.

VOC dibināja 1993. gadā ar ASV kongresa lēmumu, kuram likuma spēku ar savu parakstu deva prezidents Bils Klintons. ALA ir ik gadus atbalstījusi VOC darbu un piedalījusies fonda rīkotajos pasākumos.

Šogad ALA pārstāvēja valdes priekšsēdis Pēteris Blumbergs, ģenerālsekretārs Raits Eglītis, projektu koordinatore Marisa Gudrā, informācijas lietvede Ilze Garoza, JBANC praktikante un BAFF stipendiāte Anna Ūdre un ALJAs politisko attiecību vadītājs Ēriks Lazdiņš.

Šī gada martā piedzīvojām iespaidīgu Kanadas baltiešu (Baltic Canadian Imprints) kopprojektu izstādi “Sharing Our Stories: The Baltic Diaspora at Home in Canada”. Izstāde viesojās Toronto latviešu, igauņu un lietuviešu kopienās, stāstot kopējo stāstu par bēgļiem, kam padomju okupācijas rezultātā nācās pamest savas mājas, savu dzimteni un sākt jaunu dzīvi svešā zemē. Kanada izrādījusies labas mājas izmisuma dzītajiem bēgļiem. Projektā sakopotas fotografijas un intervijas ar cilvēkiem, kas piedzīvojuši bēgļu gaitas, un tas kanadiešiem ļauj aptvert, ko nozīmē būt baltietim un kāds ceļš ir jāizstaigā bēgļiem.

Simpozijs “Sharing Our Stories: Born in Canada” ir šī projekta turpinājums, un ikviens ir aicināts nākt klausīties. Simpozijs notiks angļu valodā, un tajā tiks skarti izaicinājumi un priekšrocības kanadiešubaltiešu pirmās paaudzes dzīvēs. Panelī piedalīsies pārstāvji no visām baltiešu kopienām Kanadā igauņi, latvieši, lietuvieši un baltvāci. Kā vieslektors un galvenais runātājs aicināts Dienvidkonektikutas Valsts universitātes profesors Dr. Jaak Rakfeldt (PhD, LCSW). Viņa pētījumi veikti sociālās darbības jomā un viņš ir arī koordinātors psīchisko slimību un alkohola un narkotisko vielu atkarības palīdzības programmai. Profesors J. Rakfeldt sarakstījis vairāk nekā 50 publikācijas un konferenču materiālus par psīchiskās veselības un atkarību problēmām, kā arī etniskās identitātes jautājumiem.

No latviešu kopienas panelī piedalīsies Andris Ķesteris, Aija Mazsīle un Dāvis Maksiņš.

Baltic Canadian Imprints grupā darbojas Kanadas Baltiešu imigrantu palīdzības organizācija (Canadian Baltic Immigrant Aid Society), VEMU/Igauņu studiju centrs, Lietuviešu mūzeju archīvs Kanadā un Kanadas Latviešu archīvs un mūzejs (KLAM).

Simpozijs notiks 11. novembrī pl. 14.00 Tartu kolledžā Toronto (310 Bloor St W). Visi laipni aicināti. Lūdzu pieteikties līdz 6. novembrim pie Piret Noorhani (piret.nooerhani@vemu.ca, 4169259405).

Vita Gaiķe

Laikraksts “Latvija Amerikā”

Vakar, 4.novembrī Adelaides latviešu skolā, sadarbībā ar LAAJ (Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē) Skolu nozari norisinājās “Atvērto durvju dienu”. Dienas dienas ietvaros Adelaides latviešu skolā notika divi pasākumi:

Profesionālās pilnveides seminārs Austrālijas un Jaunzēlandas latviešu spēļu grupu vadītājiem un palīgiem, kur tika aicināti piedalīties visi interesenti, kas vēlējās gūt jaunu pieredzi un uzlabot darbu jau esošajās spēļu grupās kā arī tie, kuri vēlētos organizēt savās pilsētās jaunas latviešu valodas apguves spēļu grupas. Programmā bija atvērtā nodarbība Adelaides latviešu skolas spēļu grupā, pēc tam sekoja pārrunas par redzēto un informatīva rakstura lekcijas. Kopējais pasākuma laiks spēļu grupu koordinatoriem bija no pl.9:00 līdz 15:00.

Atvērtā durvju diena skolas vecuma bērniem. Adelaides latviešu skola šajā dienā aicināja ģimenes ar skolas vecuma bērniem, kas ir ieinteresēti uzsākt mācības nākošajā mācību gadā Adelaides latviešu skolā. Visiem interesentiem tika dota iespēja ielūkoties, kā darbojas bērnu vecumam atbilstošās klases latviešu valodas stundās no pl.9:30-11:00.
Pievienoties latviešu skolai vai spēļu grupai var jebkurā vecumā un jebkurā laikā bērni un arī pieaugušie ar jebkuru valodas zināšanas līmeni.

LAAJ Skolu nozares vadītāja

Ļena Rumpe

195 UNESCO dalībvalstis Parīzē lemj par globālajiem izaicinājumiem izglītībā, zinātnē un kultūrā

Vienuviet pulcējot pārstāvjus no 195 dalībvalstīm, šajās dienās Francijā, Parīzē norisinās UNESCO Ģenerālās konferences 39. sesija ar mērķi izvērtēt pēdējos divos gados paveikto un noteikt organizācijas darbības programmu virzienus un budžetu 2018. līdz 2021. gadam izglītībā, zinātnē un kultūrā. Īpaša nozīme tiks pievērsta UNESCO iesaistei ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā. Konferencē piedalās arī Latvijas Republikas delegācija.

Latvijas delegācijas galvenie uzdevumi ir pārstāvēt Latvijas intereses, paužot  valsts pozīciju dalībvalstu politiskajās debatēs. Tāpat Latvijas pārstāvji piedalīsies nozaru komisiju darbā, kurā dalīsies Latvijas pieredzē, piedāvājot savu ieguldījumu un ekspertīzi  UNESCO programmu īstenošanā.

“Tuvojoties Latvijas simtgadei, mēs varam justies priviliģēti būt starptautiskās dienaskārtības veidotāju vidū. Mūsu aktīvā līdzdalība UNESCO darbā ir Latvijas sabiedrības solidaritātes atzīšana starptautiskajā kopienā. Esam pārliecināti, ka UNESCO ir viena no lielākajām starptautiskajām organizācijām un sadarbības platformām, kur Latvija var dalīties savā pieredzē un vienlaikus mācīties no citiem,” tā savā uzrunā UNESCO Ģenerālās konferences 39. sesijā uzsver UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas prezidente, Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde. Latvijas delegācijas vadītāja Dace Melbārde šogad ievēlēta UNESCO Ģenerālas konferences 39. sesijas viceprezidentes amatā.

Šogad Ģenerālās konferences 39. sesijā 10. novembrī notiks arī jaunās UNESCO ģenerāldirektora amata kandidātes Odrijas Azulē (Audrey Azoulay) apstiprināšana jaunievēlētajā amatā, kura savus amata pienākumus sāks pildīt šī gada 15. novembrī, pārņemot tos no līdzšinējās UNESCO ģenerāldirektores Irinas Bokovas.

Konferences laikā norisināsies arī vairāki pasākumi un diskusijas par aktualitātēm izglītībā, zinātnē, kultūrā, kā arī komunikācijas un informācijas nozarē. Trešdien, 1. novembrī notiek izglītības ministru paneļdiskusija par atbildības un caurskatāmības lomu izglītībā ANO Ilgtspējas attīstības 4.mērķa “Izglītība 2030: ceļā uz iekļaujošu, taisnību un kvalitatīvu izglītību un mūžizglītību visiem” sasniegšanā; 6. novembrī plānota globālā pārskata prezentācija “Pasaules tendences vārda brīvībā un mediju attīstībā 2017/2018”, uzsverot žurnālistu drošības jautājumu; tāpat 6. novembrī notiks apaļā galda diskusija par izaicinājumiem mantojuma aizsardzībā konfliktu skartās teritorijās, piedaloties arī Irākas un Mali kultūras ministriem; 10. novembrī notiks jauna ziņojuma prezentācija par robotikas ētiku, ar ko iepazīstinās UNESCO Pasaules Zinātnisko zināšanu un tehnoloģiju ētikas komisija (COMEST) un paraugdemonstrējumi robotikā un mākslīgā intelekta jomā.

UNESCO Ģenerālās konferences 39. sesija norisinās UNESCO galvenajā mītnē Parīzē, Francijā no šī gada 30. oktobra līdz 14. novembrim.

UNESCO Ģenerālā konference ir augstākā organizācijas lēmējinstitūcija, kas pulcē visu dalībvalstu pārstāvjus reizi divos gados, lai izvērtētu iepriekšējā darbības posma rezultātus, izstrādātu un apstiprinātu UNESCO vispārējo politiku, ievēlētu pārstāvjus organizācijas Izpildpadomē un vairākās starpvaldību komisijās un padomēs.

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante

Aizvadītajā nedēļā Čikāgā veiksmīgi noritēja Amerikas latviešu apvienības, Ārlietu ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras  un Latvijas goda konsula Čikāgā rīkotā ekonomiskā konference “Spotlight Latvia” , kurā piedalījās arī PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis un ALAs priekšsēdis Pēteris Blumbergs.

Spotlight Latvia konferenci apmeklēja vairāk nekā 200 ekonomiskā sadarbībā starp Latviju un ASV ieinteresētas personas, kuru vidū bija liels īpatsvars uzņēmumu vadītāju no tādām nozarēm kā pārtikas ražošana, rūpniecība, informācijas tehnoloģijas, kā arī transports un logistika. Latviju pārstāvēja vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.

Konferencē piedalījās arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

„Šī ir pirmā šāda veida un līmeņa konference ASV, kuras fokusā ir ekonomiskās sadarbības veicināšana starp Latviju un Ameriku un nepastarpinātu tīklošanās iespēju radīšana starp abu valstu uzņēmējiem,“ konferences priekšvakarā skaidroja rīcības komitejas priekšsēdis, Latvijas goda konsuls Ilinojas štatā Roberts Blumbergs. „Konferences centrālā doma ir tāda, ka Latvijas kompānijām vārda tiešā nozīmē tiek piedāvāta skatuve, lai tās ASV uzņēmēju auditorijai parādītu viņu radītos produktus un pakalpojumus,“ skaidroja R. Blumbergs.

„Paneļdiskusijas bija interesantas un  Latvijas firmu pārstāvji sniedza profesionālas uzrunas un es domāju  amerikāņi bija pozitīvi iespaidoti.  Cerams, ka visiem izdevās uzņemt labus jaunus kontaktus un varbūt pat slēgt kādus mutiskus līgumus vai vienošanās par sadarbību,“ pēc konferences atzina ALAs priekšsēdis Pēteris Blumbergs.

Konferences noslēgumā tika oficiāli atklāta Latvijas tirdzniecības palāta Amerikā (Latvian American Chamber of Commerce), kurai konferences norises dienā pieteicās vairāk nekā 50 jauni biedri no abām valstīm. Kā to atzīmē Latvijas tirdzniecības palātas ASV dibinātāji, palāta kalpos kā Latvijas uzņēmēju jumta organizācija interešu aizstāvībai ASV tirgū, kā arī tās paspārnē plānots veidot konsultantu jeb mentoru tīklu Latvijas uzņēmēju atbalstam ASV.

ALAs Informācijas nozare

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš, vizītē Otavā tiekoties ar Kanādas parlamentāriešiem, pateicās Kanādai par NATO kaujas grupas vadību Latvijā, vienlaikus paužot gandarījumu par abu valstu veiksmīgo sadarbību arī tirdzniecībā un kultūras jomā.

Vizītes ietvaros O.Ē.Kalniņš tikās ar Kanādas parlamenta Senāta spīkeru Džordžu Fēriju (George J.Furey), Pārstāvju palātas spīkeru Džefu Rīganu (Geoff Regan), kā arī ar Pārstāvju palātas Ārlietu un starptautiskās attīstības komisijas pārstāvjiem un virkni citiem parlamentāriešiem.

Kanādas loma Eiropā ir būtiski pieaugusi līdz ar NATO kaujas grupas vadību Latvijā, savukārt Latvija ir kļuvusi par Kanādas interešu aizstāvi Eiropā, puses bija vienisprātis. Sarunās Kanādas parlamentārieši interesējās par savas valsts karavīru ikdienu Latvijā.

O.Ē.Kalniņš uzsvēra, ka šī brīža situācija pasaulē prasa stipras transatlantiskās attiecības un multilaterālisma jeb daudzpusējības principu sadarbībā ar citām valstīm, lai tādējādi kopīgiem spēkiem stātos pretī drošības izaicinājumiem.

Vizītes laikā pārrunātas iespējas veicināt Eiropas Savienības, tostarp Latvijas, un Kanādas ekonomisko sadarbību. Puses bija vienisprātis, ka būtisks impulss būs Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses. Latvijas parlaments līgumu ratificēja šī gada februārī, kļūstot par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas to ratificējusi. O.Ē.Kalniņš uzsvēra nepieciešamību veicināt uzņēmēju delegāciju vizīšu apmaiņu.

Vizītes ietvaros O.Ē.Kalniņš tikās arī ar Kanādā dzīvojošo latviešu kopienu. Ārlietu komisijas vadītājs pauda gandarījumu, ka latviešu kopiena turpina uzturēt latviskās vērtības, kā arī sniedz būtisku ieguldījumu Kanādas labklājības veicināšanā.

Ārlietu komisijas vadītājs vizītē Kanādā uzturas no 30.oktobra līdz 2.novembrim.

Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja  Preses dienests

Šodien (26. oktobrī) Čikāgā notiek ekonomikas konference “Spotlight Latvia”, kurā pārstāvēti vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumu un pulcēsies vairāk nekā 200 ASV un Latvijas uzņēmēji. “Konferencē Latvijas kompānijām vārda tiešā nozīmē tiek piedāvāta skatuve, lai uz tās ASV uzņēmēju auditorijai parādītu viņu radītos produktus un pakalpojumus,” skaidro konferences rīcības komitejas priekšsēdis, Latvijas goda konsuls Ilinoisas štatā Roberts Blumbergs. “Mēs arī vēlamies, lai Latvijas valdības amatpersonas un uzņēmumu pārstāvji izskaidro, kādēļ Latvija ir laba vieta ASV investīcijām un sadarbībai biznesa jomā,” viņš norāda. Latvijas valdību pārstāv Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rīt (27. oktobrī) ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens dosies vizītē uz Silīcija ieleju ASV Kalifornijas štatā.

“Šogad paralēli likumdošanas pilnveidošanai daudz strādājam pie Latvijas “startup” vides popularizēšanas jeb mārketinga. Šogad kopā ar jaunuzņēmumiem un tos pārstāvošo asociāciju dodamies vizītēs uz stratēģiski svarīgām vietām “startup” globālajā kartē – septembrī apmeklējām Izraēlu, savukārt Silīcija ielejā plānojam pārrunāt iespējas, kā labāk palīdzēt Latvijas jaunuzņēmumiem integrēties augstākās līgas investoru vidē,” pirms vizītes pavēstīja ministrs.

Silīcija ielejā ministrs ar pavadošo Latvijas uzņēmēju delegāciju plāno apmeklēt vairākas jaunuzņēmumu koprades telpas Sanfrancisko, tostarp arī ziemeļvalstu inovāciju māju. Tāpat ministrs piedalīsies “startup” kopienas tehnoloģiju pasākuma “TechChill” organizētajā tīklošanās pasākumā “TechChill Origin Stories”, kurā tiksies Latvijas uzņēmēju delegācijas pārstāvji ar potenciālajiem ASV investoriem, akseleratoru un “startup” pārstāvjiem u. c. Savukārt sestdien, 28. oktobrī, Silīcija ielejā ekonomikas ministrs piedalīsies Baltijas valstu “startup” uzņēmēju tīklošanās pasākumā.

Raksts tā pilnā publikācijā skatāms “Lauku avīzē”

Latvijas Nacionālā kultūras centra izsludinātajā iepirkumā “XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” uzvarējusi SIA “Biļešu paradīze”.

“Jau šobrīd jūtam pastiprinātu sabiedrības interesi par biļešu iegādi uz gaidāmajiem 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem. Mūsu kā rīkotāju pamatuzdevums bija izvēlēties pretendentu, kurš spēs sniegt pārskatāmu un kvalitatīvu pakalpojumu un ir gatavs rūpīgi strādāt gan pie rindu regulēšanas mehānisma tiešsaistē, gan  rindu mazināšanas aktivitātēm tirdzniecības vietās. Pārskatāma un kvalitatīvi sagatavota biļešu tirdzniecība nodrošinās lielāku Dziesmu un deju svētku pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. Tomēr jau tagad vēlamies uzsvērt, ka visiem interesentiem ir jārēķinās, ka pieprasījums daudzkārt pārsniegs piedāvājumu, ņemot vērā pasākumu norišu infrastuktūru ietilpību un visiem nebūs iespēja baudīt visus pasākumus klātienē.  Programma ir ļoti krāšņa –  Rīgā būs gan maksas, gan bezmaksas pasākumi, un esam pārliecināti, ka ikvienam būs iespēja sajust Latvijas valsts simtgadei veltīto Dziesmu un deju svētku īpašo gaisotni,” akcentē svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Plašāka informācija par XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku biļešu iegādes kārtību internetā un tirdzniecības vietās būs pieejama šī gada novembrī. Biļešu tirdzniecību plānots uzsākt 2018. gada janvārī. Biļešu cenas plānotas no 2 līdz 65 eiro. Skatītāju vietas Daugavas stadionā palielināsies par 100% (no 5000 iepriekš līdz 10 000) pēc rekonstrukcijas, savukārt Mežaparka Lielajā estrādē plānotais vietu skaits varētu palielināties par 36% (no 22 000 iepriekš līdz 30 000) pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas. Jau ziņots, ka vienā pirkuma reizē pircējam uz vienu pasākumu būs iespējams nopirkt līdz 4 biļetēm, bet ielūgumu skaits uz gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem nepārsniegs 2 % no kopējā biļešu skaita, attiecīgi būtiski palielināsies brīvajā tirdzniecībā pieejamo biļešu skaits.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.

Latvijas Nacionālais Kultūras Centrs
Biļešu Paradīze

Pirmo reizi arī Latvijas ziemā ir iespēja satikties ar latviešu jauniešiem no visas pasaules, lai kopīgi veidotu sevi, Latviju un apkārtējo pasauli.

Pāris vārdos par 2×2:

• seminārs latviešu jauniešiem no 18-30 gadu vecumā;
• 5 dienu garumā, no 26. decembra – 1. janvārim 2017/2018. gada ziemā;
• dzīvošana “Rezidence Kurzeme” mežā pie Talsiem;
• pārrunāsim kultūru, biznesu, folkloru, dzīvi un daudz ko citu;
• meklēsim savu latvisko identitāti;
• dejosim, dziedāsim, skriesim pa mežu un draudzēsimies.

2015. gada vasarā, semināram pirmo reizi norisinoties Latvijā, “2×2” guva lielu atsaucību, tāpēc arī 2016. un 2017. gadā tas notika Latvijā.
2017. gada ziemā nometnes laiku pavadīsim mums jau pazīstamajā vietā, „Rezidence Kurzeme“, kas atrodas aptuveni 100km attālumā no Rīgas, Talsu tuvumā, un kur norisinājās arī 2016. gada vasaras nometne.

Viens no “2×2” svarīgākajiem mērķiem ir jauniešiem sagādāt emocionālu pārdzīvojumu, kas veidotu ciešu kontaktu un piederības sajūtu latviešu draugiem, tautai un Latvijai.

www.2x2pasaule.lv

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki notiks no 2018.gada 30.jūnija līdz 8.jūlijam, Rīgā, Latvijā

Svētku dalībnieku  gājiens – 1.jūlijs

Pasaules latviešu dienas konference, koncerts, Saieta nams un danči – 2.jūlijs, Rīgas Latviešu biedrības nams

Noslēguma koncerts Mežaparkā  – 8.jūlijs

Daudzi no jums jau aktīvi gatavojas un jau ir piedalījušie pirmajās skatēs 2017.gadā!

Svētku laikā Rīgā sagaidām ierodoties aptuveni 2000 latviešus no visas pasaules!

Lai apzinātu kopīgo latviešu ārvalstīs Dalībnieku skaitu, kā arī lai varētu sakārtot ēdināšanas un izmitināšanas u.c. organizatoriskus  jautājumus

liels lūgums aizpildīt PIETEIKŠANĀS ANKETU līdz 2017.gada  20.novembrim.

https://goo.gl/forms/b67MXvFZ9Zl2kHod2

Vēlamies  informēt par jums svarīgiem jautājumiem, kas pašlaik ir darba procesā:

1. 1. Svētku rīkotājs visiem dalībniekiem (kas vēlas) nodrošina uzturēšanos (naktsmītnes) un visiem ēdināšanu Svētku laikā esošā budžeta ietvaros
2. 1.1. Par naktsmītnēm – piedāvājam dzīvot skolās vai dienesta viesnīcās (iepriekš saskaņojot), gultas veļa un matrači jānodrošina pašiem.
3. 1.2. ēdināšana tiks nodrošināta centrālajās norises vietās (Mežaparks, Daugavas stadions, Vērmanes dārzs)

1.3. ja nepieciešams atbalsts sameklēt viesnīcu dzīvošanai Svētku laikā sazinieties ar mūsu sadarbības partneriCeļojumu biroju AVEROJA, Silja Pētersone, Tālrunis: (+371) 67796170, E-pasts: silja@averoja.lv, www.averoja.lv, www.averoja.com

4. 2.  Par identifikācijas (ID) kartēm:
5. Pašlaik top pavisam jauna sistēma nolūkam iegūt datus ID karšu sagatavošanai, par ko informēšu 2018.gada janvārī.
6. Arī šoreiz būs nepieciešams pievienot dalībnieku fotogrāfijas (portretu fotogrāfijas digitālā veidā jpg formātā, vēlamā fotogrāfijas izšķirtspēja 600 x 900 px ( pikseļi ), lielums ~500kb., fotogrāfijas malu attiecība 2 : 3, uz balta fona un ieteicams krāsainas)
7. 3.Par svētku pasākumu biļetēm:
8. Biļešu publisko tirdzniecību plānots uzsākt 2018.gada janvārī. Biļetes varēs nopirkt internetā un biļešu kasēs Latvijā.
9. Par dzeramo ūdeni: visi svētku dalībnieki pasākumu vietās   tiks nodrošināti ar dzeramo ūdeni
10. Svētku laikāsabiedriskais transportsRīgā  Dalībniekiem ir bez maksas.
11. 6. Par mēģinājumiem un svētku pasākumiem: svētku dalībniekam  jārēķinās ar saspringtu mēģinājumu grafiku, bet labā ziņa ir tā, ka svētku laikā iespējams apmeklēt vismaz 20 bezmaksas svētku norises, kā arī atsevišķus maksas pasākumus ar dalībnieku identifikācijas kartēm, t.sk. Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncertu Mežaparkā.

Par latviešu ārvalstīs dalību Svētku Norisēs:

Kori:

Pieteikšanās LNKC mājas lapā

http://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/latvijas-amatieru-koru-2018-gada-skates-nolikums/b/20/

informācija : lauris.goss@lnkc.gov.lv

Dejas:

Pieteikšanās LNKC mājas lapā

http://www.lnkc.gov.lv/nozares/dejas/

informācija : maruta.alpa@lnkc.gov.lv

Amatierteātri:

Anketa jāiesūta kopā ar izrādes videomateriālu līdz 2018. gada 11.martam(pielikumā)

Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Pils laukumā 4, Rīgā, LV-1365,

informācija:Dace.Vilne@lnkc.gov.lv; tālrunis 67228985, 26730840

Folkoras kopas:

Dalība folkloras dienā 7.jūlijā Vērmanes dārzā

Piesakās aizpildot kopīgo pieteikšanās anketu

Jautājumi informācijai gita.lancere@lnkc.gov.lv

Vērmanes dārzs (Piedalās ar savu 15-20 min garu programmu – Tautu diena un Kapellu maratons 5. un 6.jūlijs)

Piesakās aizpildot kopīgo anketu

Videomateriāls jāiesūta līdz 2018.gada 20.februārim

Jautājumi informācijai aiga.vasilevska@lnkc.gov.lv

Pasaules latviešu dienas koncerts 2.jūlijs Rīgas latviešu biedrības nams

Pieteikšanās līdz 15.oktobrim ela@latviesi.com

Gaidām jūs visus Svētkos!

Svētku rīkotāju vārdā

Aiga Vasiļevska

Eksperte sabiedrības līdzdalības jautājumos

E-pasts: Aiga.Vasilevska@lnkc.gov.lv

Tālr. (+371) 67228985

Mob.tālr. (+371) 26564149

Latvijas Nacionālais kultūras centrs

Pils laukums 4, Rīga, LV – 1365

Mājaslapa: www.lnkc.gov.lv

E-pasts: lnkc@lnkc.gov.lv