6. decembrī Ārlietu ministrijā (ĀM) norisinājās diskusija par Latvijas darba tirgus informācijas pieejamību diasporai, prezentējot ĀM atbalstītā Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra (LU DMPC) veiktā pētījuma “Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai” rezultātus. ĀM bija aicinājusi uz diskusiju iesaistītos valsts un nevalstiskā sektora pārstāvjus no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras, kā arī biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.

Diasporas potenciāls ir nepietiekami vērtēts un apzināts apstākļos, kad Latvijā daudzās nozarēs trūkst darbinieku. Latvijas attīstībai un ekonomikas izaugsmei ir ļoti svarīgi piesaistīt remigrantus brīvajām darba vietām. Pētījums apliecina, ka darbaspēka trūkumu  ir iespējams risināt, veidojot ciešāku saiti ar aizbraukušajiem un veicinot informācijas pieejamību abām pusēm – darba devējam un darba ņēmējam. Pētījums arī atklāj tendenci, ka daudzi darba devēji labprāt nodarbinātu remigrantus. Tādēļ svarīgi nodrošināt informatīvo saikni, lai veicinātu atgriešanos Latvijā, vienlaikus risinot darbaspēka trūkumu.

ĀM vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts diskusijā pauda, ka pētījums par Latvijas darba tirgus informācijas pieejamību diasporai ir loģisks turpinājums pagājušā gada pētījumam par remigrāciju. Viņš uzsvēra, ka konkrēta darba piedāvājuma esamība ir svarīgs faktors remigrācijas veicināšanā.

LU DMPC direktore Inta Mieriņa kā vienu no galvenajiem secinājumiem atzīmēja remigrantiem nepieciešamo komplekso atbalstu, lai iekļautos sabiedrībā Latvijā. Svarīgi domāt ne vien par algu līmeni, bet arī par citiem saistītajiem jautājumiem – darba vidi un kultūru, nodokļiem un sociālajām garantijām.

NVA direktore vietniece Kristīne Stašāne informēja, ka portālā pašlaik ir pieejama informācija par apmēram 13 000 vakancēm. Kopumā gadā portālā tiek ievietotas ziņas par 70 000 brīvajām darba vietām. NVA turpina meklēt jaunus informācijas kanālus un pilnveidot portālu, padarot to pieejamāku plašākai auditorijai, to vidū arī tautiešiem ārvalstīs.

Savukārt LIAA pārstāve Arta Krūze iepazīstināja ar aģentūras aktivitātēm un uzsvēra, ka esošo sadarbību ar diasporu mēģina sekmēt visās darbības jomās. Tā, piemēram, stiprinot uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti, tiek novērtēta cilvēkresursu nozīmība.

Remigrantu biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Jānis Kreilis pauda gandarījumu par iespēju sadarboties ar valsts pārvaldes iestādēm, lai lauztu steoreotipus un, izmantojot savu pieredzi, savest kopā darba devējus un ņēmējus.

Tikšanās laikā tika diskutēts, ka darbaspēka trūkuma jautājumu ir ieteicams risināt, veicinot iedzīvotāju atgriešanos, bet ilgtspējīga atgriešanās iespējama tikai tad, ja nodrošināts stabils pamats – darba iespēja Latvijā. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams pilnveidot esošos vai radīt jaunus, efektīvākus informācijas nodrošināšanas kanālus diasporai un meklēt jaunus risinājumus, piemēram, mērķtiecīgas informatīvas kampaņas izveidi konkrētiem un reāliem darba piedāvājumiem.

Pētījumā apkopotas un analizētas 387 respondentu atbildes, kā arī 20 padziļinātu remigrantu un potenciālo remigrantu, un 10 darba devēju interviju rezultāti. Īpaši noderīgi tie varētu būt darba devējiem dažādās nozarēs, kuriem trūkst darbaspēka, tai skaitā uzņēmumos Latvijas reģionos.

Informācija: LATVIJAS REPUBLIKAS ĀRLIETU MINISTRIJA

Šī gada 5. decembrī Valteram Nollendorfam, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdim, pasniedza Vācijas Federatīvās Republikas ordeņa “Par nopelniem” 1. šķiras Nopelnu krustu (Bundesverdienstkreuz, 1. Klasse). Augsto apbalvojumu profesoram Nollendorfam piešķīris Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers atzinībā par īpašiem nopelniem Vācijas Federatīvās Republikas labā.

Ordeni V. Nollendorfam pasniedza Vācijas vēstnieks Latvijā Rolfs Šute (Rolf Schütte) savā rezidencē Mežaparkā. Svinīgajā ceremonijā viņš sacīja, ka viens no Vācijas vēstnieka nozīmīgākajiem brīžiem diplomātiskajā karjerā ir iespēja pasniegt Nopelnu krustu kādam no tās valsts pārstāvjiem, kurā viņš veic amata pienākumus, un Latvijā viņam šāds gods ir pirmo reizi.

Uzrunājot klātesošos, vēstnieks pauda, ka Valters Nollendorfs guvis lielus nopelnus Latvijas labā, un viņa gūtie nopelni pārsniedz Latvijas robežas. Strādājot Latvijas Okupācijas muzejā, prof. Nollendorfs sniedzis izcilu ieguldījumu latviešu un vāciešu savstarpējā izpratnē un viņus vienojošā vēsturē, ne tikai iepazīstinādams Vācijas augstākā līmeņa politiķus ar muzeja ekspozīciju. Īpaši nopelni viņam ir saistībā ar tā laika posma izvērtējumu, kad Latviju bija okupējusi nacistiskā Vācija. Nollendorfam izdevies šo okupācijas laiku parādīt niansēti un objektīvi ne vien Okupācijas muzejā, bet arī daudzos priekšlasījumos un publikācijās. Minētie nopelni kalpojuši par pamatu, lai Vācijas prezidents, kurš šogad pats apmeklēja Okupācijas muzeju, Valteram Nollendorfam piešķirtu augsto apbalvojumu. Svinīgo ceremoniju noslēdza latviešu pianistes Aurēlijas Šimkus koncerts.

Attēlā no kreisās puses: Vācijas vēstnieks Latvijā Rolf Schütte, Valters Nollendorfs ar kundzi Aiju un PBLA biroja Rīgā vadītājs Jānis Andersons

Autore Inese Jansone, Latvijas Okupācijas muzeja Sabiedrisko lietu vadītāja

Gadu gaitā PBLA dalīborganizācijām ir izveidojušās vairākas īpašas sadarbības programmas. Izcils piemērs ir ALA izglītojošais ceļojums “Sveika Latvija”, kur Amerikas latviešu jauniešiem pievienojas vienaudži no Austrālijas un Kanādas.

Tomēr šoreiz vēlamies informēt par samērā jaunu iniciatīvu – jauniešu vasaras prakses programmu Latvijā, kurā aicināti piedalīties ārpus Latvijas dzīvojoši jaunieši vecumā no 19 līdz 29 gadiem. Tāpat kā “Sveika Latvija” arī šinī programmā līdzās Amerikai ir piedalījušies latviešu jaunieši no Austrālijas un Kanādas.

Ļoti ceram, ka mūsu jauniešu pulciņš pieaugs un šo lielisko iespēju izmantos jaunieši no visas plašās pasaules. Lai uzzinātu par to ko un kā atbalsta jūsu zemes latviešu virsorganizācija, lūdzam ielūkoties mājas lapās vai sazināties tieši, rakstot uz PBLA mājas lapā norādītajiem e-pastiem

https://www.pbla.lv/biedri/

Par programmu un tās mērķiem stāsta idejas autore, ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe.

Sākot ar šī gada 1. decembri Amerikas latviešu apvienība atvērusi pieteikšanos dalībai 2018. gada jauniešu vasaras prakses programmā Latvijā, kurā aicināti piedalīties ārpus Latvijas dzīvojoši jaunieši vecumā no 19 līdz 29 gadiem.

“Prakses pieredze dod jauniešiem iespēju strādāt Latvijā kā pieaugušiem cilvēkiem ar atbildību par sevi, savu darba vietu un kolēģiem, kā arī vienlaikus apgūt un uzlabot latviešu valodu, nostiprināt savu latvisko identitāti un piederību Latvijai,” skaidro prakses programmas koordinatore, ALA Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe. Viņa uzsver 2018. gada vasara Latvijā būs īpaša vasara, ņemot vērā Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošos XXVI Vispārējos Latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un citus kultūras pasākumus. Turklāt jauniešiem 2018. gadā tiek piedāvāta ļoti plaša prakses vietu izvēle, kas L. Ejupes vārdiem, “piedāvā jauniešiem dažādas iespējas strādāt savā iecerētā nākotnes darba laukā”.

Sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju izveidotās programmas ietvaros jauniešiem ir iespēja strādāt tādās prestižās Latvijas institūcijās, kā Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais Arhīvs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Kultūras akadēmija u.c. Pēdējos gados jauniešu prakses iespējas ir paplašinātas arī uz privātiem uzņēmumiem, kuru vidū ir jauno tehnoloģiju uzņēmumi Draugiem Grupa, Tech Hub Riga, Funderful u.c.. Prakses programmas dalībnieki no ASV var pieteikties uz ALA stipendijām $2500 apmērā, savukārt jaunieši no citām zemēm aicināti interesēties par stipendiju iespējām pie savām centrālām latviešu organizācijām. Pieteikšanās veidlapas, kas atrodamas ALAs mājas lapā (http://www.alausa.org/lv/alas-nozares/kulturas-nozare/vasaras-darbi-latvija/), iesūtāmas ALAs Kultūras nozares vadītājai līdz 2018. gada 14. janvārim.

Vienlaikus aicinām arī noskatīties ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu tapušās dokumentālās filmas par ALA prakses programmu treileri, kur savā pieredzē par Latvijā pavadīto laiku dalās trīs 2017. gada prakses programmas dalībnieki – Aleksandrs Puriņš, Īna Pružinska un Dāvis Kārkliņš: https://www.youtube.com/watch?v=f1jCF-IZoHc&t=23s 

Pilnā dokumentālā filma ar nosaukumu „Izmēģinājums“ būs pieejama izrādīšanai latviešu centros pasaulē 2018. gada sākumā. Tā tapusi pateicoties Latvijas Kultūras ministrijas caur Pasaules Brīvo latviešu apvienību piešķirtajam atbalstam Latvijas valsts simtgades projektu īstenošanai ārpus Latvijas.

2018 gads – Latvijas simtgade

Ko katrs dāvāsim mūsu tēvzemei šai vienreizējā jubilejā?

Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē rīko kopēju dāvanu un aicina ikvienu kam sirdī ir īpaša vieta Latvijai piedalīties kopīgā dāvanā Latvijas simtgadei. Dāvanas mērķis ir atbalstīt izglītību Latvijā kā ieguldījumu tās nākotnē.

Aicinam atteikties no savas dzimšanas dienas dāvanas un tās vērtību noziedot šai mūsu, Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu, kopīgai dāvanai – stipendijām Latvijas studentiem. Kopīgi varam panākt daudz vairāk nekā katrs atsevišķi. Palīdziet sasniegt mērķi un aiciniet savus radus, draugus un paziņas arī piedalīties.

Šī ir lieliska iespēja ar mazu uzupurēšanos būt daļa no kautkā lielāka, vērtīgāka.

Kas jādara lai piedalītos kopējā dāvanā

Kad pienāk jūsu dzimšanas diena, lūdziet lai labvēļi jums paredzētās dāvanas vērtību vai nu nodod jums iemaksāšanai, vai arī paši tieši iemaksā LAAJ kontā ‘Mana dāvana Latvijai’.

Account name – LAAJ Davana – BSB 704 235 Acc No. 00018127

Par iemaksu, minot jubilāra vārdu un iemaksāto summu, lūdzu paziņojiet ar epastu manadavanalatvijai@gmail.com

Var arī izrakstīt čeku uz LAAJ Davana un nosūtīt uz:
Mana dāvana Latvijai, c/o PO Box 457, Strathfield, NSW 2135

Ja vēlaties, pievienojiet sūtijumam apsveikumu Latvijas simtgadei ko tad ievietosim kopējā elektroniskā albūmā ko gada beigās nosūtīsim dāvanai līdz uz Vitolu fondu Latvijā. Ja vēlaties, Jūsu vārdu arī ieliksim Mana dāvana kalendārā Jūsu dzimšanas dienas datumā.

Sīkāku informāciju atradīsiet LAAJ mājas lapā www.laaj.org.au. Jautājumus varat sūtīt arī uz: manadavanalatvijai@gmail.com

Dāvanu Latvijai nodosim Vītolu Fondam

Kāpēc Vītolu fondam? Mūsu mērķis ir ar kopīgo dāvanu atbalstīt izglītību Latvija kā ieguldījumu tās nākotnē. Vītolu fonda mērķis ir stipendiju veidā palīdzēt spējīgiem, centīgiem, bet maznodrošinātiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās.

Fonds dod iespēju indivīdiem, organizācijām un uzņēmumiem, kas tic Latvijas nākotnei un jauniešiem, atbalstīt un finansēt jaunus, neatlaidīgus un talantīgus studentus.

Fonds ar savu pieredzi var administrēt mūsu dāvanu tā lai tā nonāktu pie tiem, kam nepieciešama palīdzība lai sasniegtu savas spējas.

www.vitolufonds.lv

Bijušo stipendiātu veiksmes stāstu izvilkumi

Manuprāt, pateicoties fondam, manī radās pārliecība pašai par sevi, par to, kas es esmu, un to, ko es varu piedāvāt apkārtējai pasaulei. Iegūstot šo pašpārliecību sev, atklāju daudzus talantus, ko augstskolas laikā arī attīstīju un izkopu, aktīvi iesaistoties Rēzeknes augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Manuprāt, pārliecība par sevi un neatlaidība dod nepieciešamo spēku, lai sasniegtu mērķi, iemāca motivēt sevi un pārvarēt neveiksmes, un vienmēr doties uz priekšu. Arnita Rakstiņa

Lai arī esmu pašā dzīves ceļa sākumposmā, esmu sapratis, ka pats svarīgākais ir būt saskaņā ar savu iekšējo balsi. Nav svarīgi, cik šķietami nozīmīgas lietas tiek paveiktas, galvenais, lai ikviena ideja, kuras vārdā tiek strādāts, ir jēgpilna, un ceļš uz to – saskaņā ar sirdsapziņu. Ne mazāk nozīmīgi ir rast atbalstu ceļā uz domu īstenošanu, tādēļ esmu lepns būt daļa no “Vītolu fonda” un neizsakāmi pateicīgs par saņemto atbalstu. Lai fonda cēlie mērķi arī turpmāk iedvesmo jauniešus tiekties uz savu mērķu piepildīšanu un sabiedrības kopējās labklājības veicināšanu! Elvijs Sprudzāns

GODA BALVA

Latvijas Republikas kultūras ministrei Dacei Melbārdei (Latvijā)

• par nerimstošu atbalstu un vērienīgu ieguldījumu latvietības stiprināšanā visā pasaulē.

KRIŠJĀŅA BARONA PRĒMIJA

rakstniecei / žurnālistei Eleonorai Šturmai (ASV)

• par izcilu veikumu kultūras notikumu dokumentācijā, par rakstu sēriju Kultūržurnālistes piezīmes no Ņujorkas.

ATZINĪBAS RAKSTI

Sv. Jāņa draudzes (Toronto) Vokālā ansambļa ilggadējai diriģentei Brigitai Alkai (Kanādā)

• par ilggadēju kalpošanu latviešu mākslai un garīgai mūzikai, vadot Sv. Jāņa draudzes vokālo ansambli un vīru kori Straume.

Laikraksta Laiks redaktorei Ligitai Kovtunai (Latvijā)

• par labu sakaru izveidošanu un uzturēšanu ar latviešiem visā pasaulē, par izciliem rakstiem un intervijām laikrakstā Laiks.

Latviešu valodas filoloģei Dacei Mažeikai (ASV)

• par izcilu darbu atbalstot un attīstot latviskās izglītības darbu latviešu skolās ASV.

Komponistei Ellai Mačēnai (Austrālijā)

• par latviešu mūzikas veicināšanu Austrālijā, iekļaujot latviskus elementus savā daiļradē, gan latviešu klausītājiem, gan plašākai publikai; par izciliem kora skaņdarbiem Ar Dieviņu, Noriet saule vakarā un Svešās zemes vējš.

Maskavas Latviešu biedrības kora Tālava diriģentei Tamārai Semičevai

• par 25 gadu milzīgu darbu latviešu kora mākslas popularizēšanā Krievijā un pasaulē.

Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienu Melburnā rīcības komitejai

• par sekmīgu Austrālijas latviešu kultūras svētku sarīkošanu un norisi, par latviešu dziesmu un deju tradīcijas uzturēšanu un latviešu kultūras veicināšanu Austrālijā.

Eslingenas Dziesmu svētkiem 70 Eslingenā, Vācijā rīcības komitejai un mākslinieciskai padomei

• par sekmīgu Eiropas latviešu dziesmu svētku sarīkošanu un norisi, par latviešu dziesmu un deju tradicijas uzturēšanu un latviešu kultūras veicināšanu Eiropā, rīkojot Eslingenas dziesmu svētkiem 70.

XIV Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku ASV Baltimorā rīcības komitejai

• par sekmīgu ASV latviešu dziesmu un deju svētku sarīkošanu un norisi, par latviešu dziesmu un deju tradīcijas uzturēšanu un latviešu kultūras veicināšanu ASV.

PBLA KF

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) balva šogad pēc nāves piešķirta pazīstamajam un pasaulslavenajam latviešu architektam Gunāram Birkertam par viņa mūža ieguldījumu Latvijas vārda populārizēšanā pasaulē ar saviem projektiem un pasaules kultūrvēsturē nozīmīgām ēkām, tostarp, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku un plānoto Okupācijas mūzeja Nākotnes nama projektu.

G. Birkerts dzimis 1925. gada 17. janvārī Rīgā, mācījies Rīgas 1. ģimnāzijā. Otrā pasaules kaŗa laikā, 1943. gadā, iesaukts darba dienestā un nosūtīts uz Vāciju. Studējis Štutgartes Techniskajā augstskolā, ko beidza 1949. gadā. Pēc tam pārcēlās uz ASV un sāka savu architekta karjeru.

Karjeras sākuma gados viņš strādāja kopā ar tādiem pasaulslaveniem architektiem kā Ēro Sārinens (Eero Saarinen, pazīstams ar St. Louis Gateway Arch) un Minoru Jamasaki (Minoru Yamasaki, pazīstams ar Ņujorkas oriģinālo World Trade Center). Ieguvis pieredzi, G. Birkerts dibināja pats savu firmu Detroitas apkārtnē. Viņš arī strādāja par architektūras profesoruMičigānas universitātē no 1959. līdz 1990. gadam. Savā darba laukā ASV G. Birkerts projektējis daudz pazīstamu ēku, tai skaitā Corning Museum of Glass, ASV vēstniecības ēku Karakasā, Venecuēlas galvaspilsētā un Mičigānas universitātes Tieslietu skolas ēkas piebūvi. Daudziem Amerikas latviešiem viņš ir pazīstams ar to, ka projektējis Gaŗezera latviešu centra Mičiganā Brīvdabas baznīcu.

Viņa visprominentākais darbs Latvijā ir Nacionālās bibliotēkas ēka, ko tautā pazīst kā “Gaismas pili”. Ēka ar stikla ārējo apšuvumu un ar caurspīdīgo telpu ēkas smailē stāv kā cerību un zināšanu avots Rīgas pilsētas horizontā. Celtne simbolizē latviešu tautas pasaku par gaismas pili, kas attēlo gudrības augstieni un stikla kalnu, kuŗa galotnē guļ princese (brīvības simbols). Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu American Institute of Architects 2017. gadā apbalvoja G. Birkertu ar “Library Building Award”, to nosaucot par “mūsdienu modernistu meistardarbu”, kuŗā G. Birkerts “spēlējas ar metaforām, dzeju un izpratni par savu dzimto Rīgu. Celtne ir varena, allegoriska, un tai piemīt īpašs spēks un pārliecība.” Birkerts mira 92 gadu vecumā, 2017. gada 15. augustā. Viņa topošais projekts ir Latvijas Okupācijas mūzeja “Nākotnes nama” piebūve, ko cels Daugavas krastā, pretī “Gaismas pilij”. Ar PBLA balvas piešķīrumu G. Birkertam PBLA valde cer veicināt Latvijas valdības un sabiedrības atbalstu šim projektam, lai to paveiktu Latvijas simtgades svinību ietvaros.

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) sveic latviešus plašajā pasaulē Latvijas valsts proklamēšanas 99. gadskārtā!

18. novembris vieno mūs visā pasaulē – kaut tālu no dzimtenes un tēvzemes, ik gadu šai dienā jūtam īpašu lepnumu un prieku sirdī par savu latvietību un savu brīvu valsti. Mēs varam būt lepni par sasniegto – Latvijas brīvība ir arī vairāku trimdas paaudžu nenogurstošu centienu un darba nopelns.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība darbojas jau 61 gadu kā brīvprātīga bezpeļņas ārzemēs dzīvojošu latviešu jumta organizācija. PBLA vienmēr ir palikusi uzticīga tās nemainīgajām vērtībām un prioritātēm – latvietības saglabāšanai un uzturēšanai ārzemēs, latviskās izglītības un kultūras veicināšanai ārpus Latvijas, Latvijas valsts drošības stiprināšanai un sadarbībai ar Latviju, lai veicinātu tās demokrātisku attīstību.

Viena no lielākajām mūsu atbildībām joprojām ir latviešu kopības saglabāšana ārzemēs. Nebūsim tikai novērotāji un kritiķi, bet pašu spēkiem, vienotībā ar neatlaidīgu garu turpināsim uzturēt latvietību, latvisko kultūru un izglītību svešumā! Liels paldies latviešiem visā pasaulē, par to, ko esat darījuši līdz šim! Mēs daudz esam sasnieguši, bet ļoti daudz vēl darāmā. Nevaram iemigt. Latvijai vienmēr būs nepieciešams mūsu atbalsts. Arī tālu no tēvzemes būdami, mēs ikviens varam pielikt roku šai svētīgajā darbā Latvijas labad, lai mūsu valsts simtgadi pēc gada varam sagaidīt ar krietni paveikta darba sajūtu un lepnumu. Apņemsimies to šajā mūsu valsts dzimšanas dienā, vēlot saules mūžu Latvijai! Dievs mums devis tikai vienu Latviju un kopā strādājot mums tā jānosargā!

2018. gadā norisināsies Latvijas valsts simtgades sporta spēles!

Pasaules latviešu sporta spēles 2018. gadā notiks jau 55. reizi. Vasaras sporta spēļu atklāšana norisināsies Jelgavā 21. jūnijā, kas tiks apvienota ar saulgriežu svinēšanu Pasta salā.

Dažādas sacensības tiek organizētas dažādās Latvijas pilsētās 21.-22. jūnijā, kā arī 24. jūnijā, kas dalībniekiem papildus sporta aktivitātēm ļaus tuvāk iepazīt Latviju.

Sporta spēļu noslēgums norisināsies Likteņdārzā, kur notiks dalībnieku apbalvošana, kā arī piemiņas pasākums un koncerts represijās cietušajiem sportistiem un sporta darbiniekiem.

Dalībnieku vecums ir no 30 līdz 90 un vairāk gadiem. Pieteikšanās elektroniski www.lsvs.lv vai rakstiski līdz 1. februārim info@lsvs.lv vai Tomsona iela 24-44, Rīga, LV-1013 ar norādi “100-gades spēļu komisijai”.

Aicinām rast iespēju izplatīt šo informāciju Jūsu biedru organizācijām un popularizēt Latvijas valsts simtgades sporta spēles. Pielikumā informatīvā bukleta (ielūguma) elektroniskā versija.

Informāciju par sporta spēlēm sācis popularizēt arī Latvijas institūts, kura interneta vietnē ievietoto informāciju ir iespējams izmantot arī daloties: https://www.facebook.com/KautKasMilsNoLat

Pūšam savu zelta tauri! Diaspora gādā dāvanas valsts simtgadei

“Mums simtgadei ir lieli plāni. Par to sākām konceptuāli domāt jau pirms trim gadiem,” teic Amerikas Latviešu apvienības (ALA) kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe, kura pati dzīvo Čikāgā. Pēc tikšanās Latvijas Kultūras ministrijā Līga piederības apziņas moto “Es esmu Latvija” aizveda uz Ameriku un tad gudroja, ko ASV latvieši varētu svētkos Latvijai uzdāvināt. Laba dāvana būtu vairot latviešu redzamību ASV. “Latvieši var svinēt savā lokā, taču šis ir brīdis, kad var skaļā balsī stāstīt par sevi citiem,” spriež Līga. Latvijas popularizēšanai viņa izvēlējās simbolisku tautasdziesmu “Ailu, manu skaļu balsi/ Kā no tīra zelta lietu,/ Kad es savu balsi laidu,/ Šķiet tautiņās taurējam.”

Pati Līga kopā ar vīru un meitu nolēmuši, ka 2018. gadā novembrī, sākot no Lāč­plēša dienas, vēlas būt Latvijā un 18. novembri svinēt Latvijā: “Jo valsts simtgade ir piedzīvojama tikai reizi cilvēka mūžā.” Bet, runājot par ALA iecerēm, viņa uzsver: “Mums jāstāsta par Latviju kā vidēja lieluma Eiropas Savienības valsti ar vidēju ekonomisko stāvokli; jāstāsta amerikāņiem, ka esam lepni par Latviju, rādām, ka mums ir normāla, brīva valsts, ar kuru var sadarboties biznesā.”

Savs Simtgades fonds

Līga pusotru gadu devusies uz dažādām Amerikas vietām, klāstot valsts simtgades svētku idejas, motivējot. Uzrunājusi “Daugavas vanagus”, Latvijas Evaņģēlisko baznīcu ārpus Latvijas, Amerikas Latviešu apvienības biedrus, dāmu komitejas, gaidas un skautus un visas citas diasporas organizācijas. “Amerikas Latviešu apvienība būs tā ass, ap kuru griezīsies sarīkojumu ritenis,” viņa teic. “Varam palīdzēt reklamēt sarīkojumus, palīdzēt ar idejām, bet pārējo vietējie latvieši kārto paši. Vienīgais, ko kārtos ALA, būs folkgrupas “Imanta Dimanta un draugi” koncertturneja.”

ASV latvieši ir izveidojuši Simtgades fondu – tā ir līdzekļu vākšanas kampaņa, lai ikkatrs varētu izjust piederību Latvijai un klāstīt savu stāstu tālāk. Simtgades klubā var iestāties, iemaksājot vai nu trijos gados – 2016., 2017. un 2018. – ik gadu pa 100 dolāriem, vai visu summu uzreiz. Ziedotāji ir atsaucīgi, fondā jau ir ap simt tūkstošiem dolāru. Simtgadei veltīti sarīkojumi notiks gan tradicionāli lielākajos latviešu centros – Ņujorkā, Čikāgā, Bostonā, Losandželosā, Filadelfijā –, gan citās ASV pilsētās, kur arī strādā daudzi latvieši – Fīniksā, Hjūstonā, Atlantā.

Piemēram, Māra Linde no Kalifornijas ir liela adītāja un vēlas rīkot latviešu cimdu izstādi. Saņēmusi 800 dolāru atbalstu no fonda, viņa nopirkusi koferi, sadabūjusi no latviešu centra “Priedaines” (Ņūdžersija) muzeja etnogrāfiski pareizi adītus krāšņus cimdu pārus un izlēmusi, ka cimdu koferis ceļos pa dažādām pilsētām. Pieteikušās jau piecas.

Latviešu jaunieši rīkos zibakcijas – dejos un dziedās savās pilsētās pašvaldības namu priekšā un pie lielveikaliem; Latvijas karoga krāsās izgaismots 102 stāvu augsts debesskrāpis (“Empire State Building”) Ņujorkā – tās ir dažas no diasporas iecerēm. Jaunieši izteikuši ideju, ka, piemēram, varētu iestudēt šovu par to, kā vecāki liek bērniem runāt latviski. Ir arī ierosinājums – nokrāsot mašīnu Latvijas krāsās, bet latviešu motociklistu grupa izdomājusi apceļot Ameriku ar Latvijas karogiem.

L. Ejupe uzsver, ka Latvijas simtgade ir reize, kad sarīkojumos var piedalīties arī tie ieprecējušies ģimenes locekļi, kas nav latvieši, un arī kolēģi. ALA mājaslapa ir tikai latviski, bet simtgades mājaslapa www.latvia100usa.org – angliski un latviski.

Ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu ALA sadarbībā ar kustību “Red Jackets” latviešu centros rīko izstādi par Latvijas spilgtākajiem eksporta zīmoliem un simboliem. Bet 2018. gada janvārī Latvijas Radio bigbends uzstāsies ar divām programmām Ņujorkā. Diaspora gaida ciemos arī Latvijas Radio kori un “Kremerata Baltica”.

Līga jauniešus iesaistījusi arī projektā “100 pilsoņi Latvijai”. Jaunieši ir tā sabiedrības grupa, kas līdz šim vismazāk pieteikušies Latvijas pilsonībai. Protams, lai viņi to izdarītu, arī vecākiem jābūt Latvijas pasēm. Tāpēc iespējams, ka jaunieši pierunās arī dažus vecākus, kuri līdz šim nav ieguvuši Latvijas pilsonību, un jauno Latvijas pilsoņu skaits būs lielāks par simtu, cer Līga.

Arī Kanādā 2019. gadā latvieši pulcēsies kopā, jo tad no 4. līdz 7. jūlijam notiks Kanādas latviešu XV Dziesmu un deju svētki. To rīcības komitejas vicepriekšsēde Selga Apse teic, ka, protams, kultūra un māksla ir ļoti svarīga, bet ne mazāk nozīmīgs ir cits aspekts – iespēja satikties.

Simtgades karoga ceļš Austrālijā

“Austrālija bija pirmā ārvalsts, uz kurieni atceļoja Latvijas valsts simtgades karogs; pēc tam tas devās uz Kanādu,” stāsta Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēde Kristīne Saulīte. Austrālijas latvieši karogu godināja visos lielākajos Austrālijas latviešu centros, tāpat arī bērnu vasaras nometnē “Tērvete”, Annas Ziedares Vasaras vidusskolā, kura 2018. gada janvārī sāks 44. mācību gadu. Simtgades karogs plīvoja “3 x 3” saietā un arī piemiņas brīdī lielākajā kādreizējā migrantu tranzīta centrā – nometnē Bonegillā.

“Mēs Latvijas valsts simtgadi iesākām svinēt jau 2016. gada decembrī ar lielākajiem šīs puses latviešu svētkiem – tradicionālajām Austrālijas latviešu kultūras dienām, kas notika jau 56. reizi,” teic. K. Saulīte. “Laikā no Ziemassvētkiem līdz Vecgada vakaram, kad austrāļi atpūšas, iepērkas, dodas uz pludmali, latvieši lepojas ar savu piederību latviešu tautai, kultūru un tradīcijām,” stāsta LAAJ vadītāja. “Turpat nedēļas garumā piedalāmies koru, garīgās mūzikas un tautas deju koncertos, uzvedam teātra izrādes, rīkojam ģimenes dienu, viesu koncertus, rīkojam modernās mākslas, foto un lietišķās mākslas izstādes, rīkojam filmu konkursu utt.” Kultūras dienu vērienu raksturo tas, ka pērn uz sarīkojumiem pārdotas 4440 biļetes.

2017. gadā par godu Latvijas valsts simtgadei notikušas Baltiešu sporta spēles Dienvidaustrālijā, valsts galvaspilsētā Kanberā – akcija “Izstaigā Latviju”, koru un deju kopu meistarklases. Latvijas valsts svētkus Austrālijā ar devīzi “Daudzinām Latviju!” trijos gados – šogad, 2018. un 2019. gadā – svinēs ar daudzveidīgu sarīkojumu programmu mēneša garumā, aicinot gan latviešus, gan citus baltiešus, gan Austrālijas valdības pārstāvjus.

Starp interesantākajām iecerēm pieminama nākamgad iecerētā “Mana dāvana Latvijai” – ikviens tautietis Austrālijā tiks aicināts dzimšanas dienas dāvanu vietā ziedot Vītolu fondam Latvijā. Nauda tiks iemaksāta vienā kontā, un akcijas noslēgumā līdzekļi tiks pārskaitīti talantīgo, taču mazturīgo jauniešu stipendijām. Bet 2019. gadā Austrālijas latvieši rīkos koru un tautas deju lielkoncertu. Šajā gadā notiks arī Latvijas valsts simtgadei veltīta Sidnejas latviešu teātra turneja Austrālijā un Latvijā. “Gadu gaitā esam pagodināti baudīt teātra mākslu no Latvijas, bet šoreiz vēlamies vest teātra izrādi uz Latviju. Šī būs īpaša sadarbība, jo personāls būs gan no Austrālijas, gan Latvijas! Tā būs mūsu visu kopīgā dāvana Latvijai simtgadē,” uzsver K. Saulīte.

Krāšņi reģionālie svētki

Nesen – no 20. līdz 22. oktobrim – Stokholmā notika Latvijas valsts simtgadei veltītie reģionālie kultūras svētki Ziemeļeiropas reģionā. Tos rīkoja Eiropas Latviešu apvienība (ELA) sadarbībā ar Zviedrijas Latviešu apvienību. Pirmoreiz Eiropā šādi reģionālie kultūras svētki noritēja jau aprīļa beigās Īrijā, Dublinā, kur bija ieradušies vairāk nekā 600 dalībnieku un vairāki tūkstoši skatītāju. “Simtgades kontekstā mēs vēlētos izcelt Latvijas cilvēku – to, kurš mūsdienu globāli vērienīgajā pasaules redzējumā var atrasties jebkur, tomēr viņš ir mūsu Latvijas bagātība, jo mūsdienās robežām nav nozīmes. Nozīme ir piederībai un pārliecībai – es esmu Latvija un esmu vajadzīgs Latvijai,” uzskata ELA prezidija biedre, kultūras referente Ingūna Grietiņa-Dārziņa.

Ceļā uz Latvijas simtgadi ELA aktīvi stāsta par Latviju, turpinot vērienīgo reģionālo kultūras svētku ciklu – Nīderlandē svētki būs no 2018. gada 23. līdz 25. februārim, bet Turcijā – nākamgad no 27. līdz 29. aprīlim, kuros piedalās teju visas latviešu kopienas Eiropā un šo valstu sadarbības partneri, iedzīvotāji un tūristi.

Tiek arī veidota vērienīga vēstures karte “Latviešu pēdas pasaulē” sadarbībā ar portālu “latviesi.com” un pilsoniskās izglītības un līdzdalības veicināšanas semināru ciklu jauniešiem Eiropā “Simt balsis simtgadē”. “Mēs arī popularizējam latviešu skolu un kopienu Eiropā veidotos lokālos pasākumus, kas veltīti Latvijas valsts simtgadei,” stāsta Ingūna.

SARKANBALTSARKANĀ KAROGA CEĻŠ

* Latvijas simtgades karogs, kas 2016. gadā no Latvijas aizceļoja uz Austrāliju, pēc tam Kanādu, šogad tika godināts Eiropas Latviešu apvienības kongresā Rīgā un citviet Eiropā.

* Šogad novembra beigās tas uz īsu brīdī nonāks Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības kongresā un atgriezīsies ASV 2018. gada augustā.

* 2018. gada novembrī karogs tiks sūtīts uz Brazīliju.

* Karoga ceļojums noslēgsies 2018. gada nogalē Dienvidamerikā, Novodesā.

* Pēc tam tas atgriezīsies Latvijā un glabāsies Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Raksta autore Dace Kokareviča ” Latvijas avīze”

2017. gada 1. novembrī

Mārim Kučinskim

Latvijas Valsts ministru prezidentam

Brīvības bulvārī 36

Rīgā, LV-1520

Latvijā

Augsti godātais Kučinska kungs!

Pasaules Brīvo latviešu apvienība vienmēr ir iestājusies par latviešu valodas pieejamību un vienlīdzīgu apgūšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem – bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Aizvadītajos mēnešos mēs ar interesi sekojām Latvijas valdības centieniem mainīt valsts izglītības politiku un panākt pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārizglītojošas skolās.

PBLA atbalsta izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska un viņa vadītās ministrijas plānus, kas noteiktu, ka no 2019./2020. mācību gada 9. klases valsts pārbaudījumi un no 2020./2021.mācību gada 12. klases centralizētie eksāmeni būs jākārto latviešu valodā.

PBLA uzskata, ka ne tikai pārbaudījumiem, bet arī valodas mācībām pēc iespējas agrākā vecumā jānotiek valsts valodā – mācības divās valodās veicina divkopienu valsts pastāvēšanu. Jo ātrāk var pāriet uz skolu modeli, kur vienojošais no bērnības ir valoda, jo vairāk mazināsies plaisa starp latviešiem un cittautiešiem un arvien ciešāk saliedēsies Latvijas iedzīvotāju kopienas.

PBLA aicina Izglītības ministriju gādāt, lai tiktu nodrošināta bērnudārzu audzinātāju un sākumskolu skolotāju latviešu valodas kvalifikācijas celšana, lai valstī būtu skolotāji, kas ar labu latviešu valodu visiem – gan latviešu, gan cittautiešu bērniem – pirmajos bērnudārza un sākumskolas gados piedāvātu līdzvērtīgu latviešu valodas apguvi.

PBLA uzsver, ka latviešu valoda ir valsts valoda – visiem Latvijā dzīvojošajiem bērniem un jauniešiem ir gan tiesības, gan pienākums zināt latviešu valodu līdzvērtīgā līmenī. Protams, ka valstī atbalstāma ir jebkuras valodas apguve ģimenē un papildskolās, taču tām nav jābūt pilnībā valsts sponsorētām. Valstīs, kas uzņem imigrantus jau gadu desmitiem  –  ASV, Kanādā, Austrālijā – darbojas valodas un kultūras skolas, kur papildus valsts piedāvātajai izglītībai māca mātes vai mantoto valodu – un tās, galvenokārt, finansē imigrantu kopienas pašas. Latvijas izglītības modelis varētu sekot šim piemēram.

PBLA atgādina, ka jau gadiem ilgi cittautiešu ģimenes, kas vēlas dzīvot Latvijā, apzināti izvēlas saviem bērniem latviešu bērnudārzus, tādējādi radot veselu paaudzi, kas tekoši runā gan latviski, gan krieviski. Redzams, ka šie iedzīvotāji sapratuši un mērķtiecīgi izvēlējušies iespēju iegūt tālāko izglītību valsts valodā.

Apsveicams ir fakts, ka Latvijas augstskolas jau ir sekmīgi realizējušas un pārgājušas uz  mācību apguvi latviešu, t. i., oficiālajā valsts valodā. Tāpēc tiem krievu skolu audzēkņiem, kuriem latviešu valodas līmenis nav pietiekami augsts, liegts augstākās izglītības ceļš Latvijā. PBLA aicina Izglītības ministriju spert visus iespējamos soļus, lai visi Latvijas vispārizglītojošo skolu beidzēji, neatkarīgi no tautības, varētu studēt Latvijas augstskolās un pēc studiju beigšanas pilnvērtīgi strādāt Latvijā, saliedējot sabiedrību un stiprinot valsts ekonomiku.

PBLA apsveic Latvijas valdības tālredzīgo vēlmi – pāreju uz izglītību latviešu valodā atrisināt līdz 2018. gada februārim, lai šo jautājumu Saeimas vēlēšanu gadā partijas nevarētu izmantot kā instrumentu priekšvēlēšanu kampaņām. PBLA uzskata, ka izglītības valodas jautājuma lietošana priekšvēlēšanu sakarsētajā politiskajā gaisotnē varētu nelabvēlīgi saasināt attiecības un novest pie konfliktiem Latvijas dažādo etnisko grupu starpā.

Saprotam, ka šis ir sarežģīts un politiski grūti risināms jautājums, bet vēlam spēku un veiksmi valdībai un izglītības ministrijai to atrisināt.

Cieņā,

Jānis Kukainis                                                              Daina Grosa
PBLA valdes priekšsēdis                                              PBLA Izglītības padomes izpilddirektores p.i.

Noraksti:

Raimondam Vējonim, Latvijas Valsts prezidentam

Kārlim Šadurskim, Latvijas Republikas izglītības ministram