Viena no galvenajām PBLA prioritātēm vienmēr ir, bija un būs latviskā izglītība Latvijā un latviešu diasporai pasaulē. Latviešu valoda ir mūsu tautas identitātes stūŗakmens. Gadu gadiem esam uzrunājuši un aicinājuši Latvijas valdību par nepieciešamību Latvijas izglītības iestādēs pāriet uz mācībām latviešu valodā, tādejādi nodrošinot vienlīdzīgas latviešu valodas apgūšanas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Apsveicam Latvijas valdību par šo nozīmīgo soli, atbalstot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kas paredz pāreju uz mācībām latviešu valodā visās Latvijas skolās.
Aicinām arī Latvijas Republikas Saeimu visdrīzākajā laikā pieņemt nozīmīgo lēmumu par pāreju visā Latvijā uz izglītību valsts valodā!
Valdība vienojas par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā
Mazākumtautību vispārējās izglītības iestāžu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā tiks sākta no 2019. gada 1. septembra. Tā otrdien, 23. janvārī, atbalstot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, nolēma valdība. Gala lēmumu pieņems Saeima, kur par šo jautājumu gaidāmas plašas diskusijas.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šaudurskis (“Vienotība”) ir pārliecināts, ka ministrijas piedāvātā reforma, kas paredz pakāpeniski palielināt valsts valodā pasniegto stundu īpatsvaru pamatskolā un vidusskolu pāriešanu uz mācībām valsts valodā, uzskatāma par loģisku soli jaunā izglītības satura ieviešanā. Jau nākamgad pārmaiņas skars arī pirmsskolas izglītības iestādes, sola Šadurskis.
“Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019. gadā mācību gadā tiks uzsākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt valsts valodas lomu mācību procesā, lai nodrošinātu mazākumtautību bērniem sekmīgu integrāciju sākumskolā, lai bērni, atkarībā no vecāku izvēles, būtu spējīgi turpināt izglītību valsts valodā,” skaidroja ministrs.
Lai reformu iedzīvinātu, īpašas apmācības plānotas arī skolotājiem.
Ar reformas ieviešanu saistītie likumprojekti vēl jāskata Saeimai.
Ieraksti datumu savā kalendārī un piedalies!
Aicinam reģistrēties Pasaules Latviešu Ekonomikas un Inovācijas forumam (PLEIF), kas notiks 2018. gada 28. un 29. jūnijā, Valmierā, Latvijā.
http://www.ieguldilatvija.lv/lv
FORUMA MĒRĶI:
Veicināt pieredzes apmaiņu un sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē;
Veicināt biznesa attiecību veidošanos un tirdzniecības sakarus, kā arī veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai;
Stiprināt Latvijas izcelsmes uzņēmēju un profesionāļu piederību Latvijai.
Mūžībā aizsaukts Uldis Grava
Mūžībā aizsaukts izcilais Latvijas patriots,
ievērojamais latviešu sabiedriskais darbinieks un politiķis –
Amerikas latviešu jaunatnes apvienības priekšsēdis (1962), Amerikas latviešu apvienības valdes loceklis (1962-1970) un priekšsēdis (1970-1972), Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis (1970-1975), PBLA Kultūras fonda pirmais priekšsēdis (1972), Pasaules Baltiešu apvienības priekšsēdis (1975), Pasaules Baltiešu apvienības delegāciju vadītājs Helsinku Eiropas drošības konferencēs (1973, 1975), Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis (1990-1993), Radio Brīvā Eiropa latviešu redakcijas direktors (1992-2002), Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors (2002-2004), Liepājas pilsētas domnieks (2005-2006), 9. Saeimas deputāts (2006-2010), Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995), PBLA 2005. gada balvas laureāts –
Uldis Ivars Grava.
Dzimis 1938. gada 1. aprīlī Liepājā.
Miris 2018. gada 19. janvārī Rīgā.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Ulža dzīvesdraugam Sarmītei, meitai Daumai, dēliem Robertam un Grantam ar ģimenēm.
Sērās – Pasaules Brīvo latviešu apvienība
Tuvojoties Latvijas 13. Saeimas vēlēšanām, kas notiks šī gada 6. oktobrī, ALAs Informācijas nozare atgādina visiem Latvijas pilsoņiem ASV pārliecināties par savas pases derīguma termiņu un nepieciešamības gadījumā pieteikties jaunas pases saņemšanai. Dalība vēlēšanās būs iespējama tikai ar derīgu Latvijas pilsoņa pasi. Pasi iespējams atjaunot vai nu dodoties uz Latvijas vēstniecību Vašingtonā, D.C., apmeklējot kādu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes klientu apkalpošanas centriem Latvijā vai sekojot līdzi portatīvās pasu stacijas grafikam ASV.
Latvijas vēstniecība ASV ziņo par iespēju atjaunot vai pieprasīt Latvijas Republikas pasi un/vai personas apliecību (ID karti) Čikāgā 2018.gada 22. un 23.februārī.
Pieņemšana notiks Čikāgas Ciānas draudzes telpās
Adrese: 6551 W.Montrose Ave., Chicago, IL, 60634.
Papildus informācija Latvijas vēstniecības ASV mājaslapā: http://www.mfa.gov.lv/usa/konsulara-informacija
Kādi dokumenti jāiesniedz vēstniecībai?
Lai pieteiktos pases apmaiņai, izmantojot pārvietojamo pasu staciju, iepriekš, līdz 2018.gada 11.februārim uz Latvijas vēstniecību ASV jāatsūta šādu dokumentu kopijas:
- Latvijas pases kopija. Ja pasi pieprasa pirmo reizi, tad jānosūta dzimšanas apliecības kopija un apliecinājums par personas koda piešķiršanu;
- Dokumenta, kas apliecina pastāvīgu uzturēšanos ASV, kopija;
- Aizpildīts IESNIEGUMS (pieejams vēstniecības mājas lapā: http://www.mfa.gov.lv/usa/konsulara-informacija/informacija-par-parvietojamo-pasu-darbstaciju)
Ja pasi pieprasa bērnam, tad jāatsūta bērna dzimšanas apliecības kopija. Pasi var pieprasīt tas bērna vecāks, kurš ir Latvijas pilsonis, vai arī vecāks, kurš ir citas valsts pilsonis, uzrādot otra vecāka notariāli apliecinātu (un arī ar Apostilli apliecinātu) piekrišanu pases dokumentu iesniegšanai un bērna pases saņemšanai. No 15 gadu vecuma persona pati var pieteikties pases saņemšanai.
Iepriekšminētie dokumenti jāsūta uz consulate.usa@mfa.gov.lv vai pa faksu (202)328-2860, obligāti norādot savu kontaktinformāciju (telefonu, e-pastu).
Minēto dokumentu oriģināli OBLIGĀTI jāuzrāda, ierodoties mobilajā pasu darbstacijā, kā arī jāsamaksā valsts un konsulārā nodeva.
Samaksa veicama tikai ar bankas karti (debetkarti vai kredītkarti).
Cenrādis:
– Pase – 113.46 EUR
- – Pase un Personas apliecība (ID karte) – 120.57 EUR
- – Pase personām, kuras nav sasniegušas 20 gadu vecumu, ir pensijas vecumā (2018. gadā no 63 gadiem un 3 mēnešiem), kurām piešķirta vecuma pensija un kura uzrāda pensionāra apliecību, kā arī personām, kurām ir I vai II invaliditātes grupa un kura uzrāda attiecīgu dokumentu – 99.23 EUR
- – Pase un Personas apliecība (ID karte) personām, kuras nav sasniegušas 20 gadu vecumu, ir pensijas vecumā (2018. gadā no 63 gadiem un 3 mēnešiem), kurām piešķirta vecuma pensija un kura uzrāda pensionāra apliecību, kā arī personām, kurām ir I vai II invaliditātes grupa un kura uzrāda attiecīgu dokumentu – 106.34 EUR
- – Personas apliecība (ID karte) – 99.23 EUR
- – Personas apliecība (ID karte) personām, kuras nav sasniegušas 20 gadu vecumu, ir pensijas vecumā (2018. gadā no 63 gadiem un 3 mēnešiem), kurām piešķirta vecuma pensija un kura uzrāda pensionāra apliecību, kā arī personām, kurām ir I vai II invaliditātes grupa un kura uzrāda attiecīgu dokumentu – 92.11 EUR.
Minētās summas ietver arī pases/personas apliecības nosūtīšanu ar Federal Express kurjerpastu uz personas norādīto dzīvesvietu.
Pēc 11.februāra katram interesentam tiks nozīmēts konkrēts pieņemšanas laiks, par to iepriekš vienojoties.
Vēstniecības Konsulārās nodaļas tālruņi: 202-328-2881; 202-328-2882. E-pasts: consulate.usa@mfa.gov.lv
Latvijas vēstniecības ASV Konsulārā nodaļa
Latvijas Nacionālais Kultūras centrs ziņo:
Biļetes uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem sāks tirgot 3. martā. Biļešu tirdzniecība notiks SIA “Biļešu Paradīze” vairāk kā 50 tirdzniecības vietās visā Latvijā un interneta veikalā www.bilesuparadize.lv
Vairāk informācijas:
http://dziesmusvetki.lv/zinas/biletes-uz-dziesmu-un-deju-svetkiem-saks-tirgot-3-marta/
Biļešu iepriekšēja rezervācija sākot no 2018.gada 16.februāra Dziesmu un deju svētku dalībniekiem latviešiem ārvalstīs (koriem, deju kopām, folkloras kopām u.c.) notiek sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA).
Šobrīd kopā dalībai XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem ir pieteikušās 86 mākslinieciskās vienības no latviešiem ārvalstīs (~2600 cilvēki) no 21 valsts!
Rīt, savu jauno mācību gadu uzsāks Annas Ziedares Vasaras vidusskola. Uz vasaras vidusskolu sabrauc latviešu izcelsmes jaunieši no visas Austrālijas un pat Jaunzēlandes. Ir prieks, ka skolēni ir gan Austrālijā dzimušie, gan arī nesenāk no Latvijas atbraukušie latviešu jaunieši.
Arī skolas vadībā ir notikušas paaudžu maiņas. Tā, ar šo mācību gadu vidusskolu vadīs trešās paaudzes latvietis – Markus Dragūns no Melburnas.
Jaunieši pavada trīs nedēļas latviskā vidē apgūstot latviešu valodu, gramatiku, vēsturi, ģeogrāfiju, latviešu tautas mākslu, latviešu tradīcijas, dziesmas un tautas dejas.
Skolai noslēdzoties pirmo reizi Austrālijā dzīvojošajiem tautiešim būs iespēja kārtot Valsts valodas prasmes pārbaudes eksāmenu.
Eksāmenu varēs kārtot jebkurš, kam interesē uzzināt savu latviešu valodas prasmes līmeni.
Vidusskolas mācības notiek Austrālijas latviešu īpašumā “Dzintari”, Dienvidaustrālijas laukos, kas ir apmēram divu strundu braucienā no Adelaides. Šogad skola atskatīsies uz savu jau 44. darbības gadu!
Skolas finansējumā piedalās visa Austrālijas latviešu sabiedrība – biedrības, organizācijas, bērnu vecāki un labvēļi. Vislielāko atbalstu sniedz Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē. Prieks arī par Latvijās ĀM atbalstu – trīs latviešu valodas skolotājām no Latvijas!
Aicanam noskatītos īsfilmu, kuru izveidojuši skolas jaunieši!
2018.gadā Latvija svin neatkarīgas valsts izveidošanas simtgadi. Plašā svinību programma pašu mājās un citur pasaulē ir apliecinājums mūsu kultūras izcilībām, dzīvesveida vērtībām un inovatīvajam garam. Mēs izzinām, radām un svinam – Latvijas nākotnei!
Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies piecus gadus, no 2017. līdz 2021. gadam. Katru gadu mēs atzīmējam pieturas punktus celā uz Latvijas valstiskumu, sākot ar 1917.gada Pirmā Latgales kongresa, kas iezīmēja Latgales apņemšanos apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi ceļā uz vienotas valsts izveidi, simtgadi, turpinot ar Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadienu 2018.gada 18.novembrī, cildinot Brīvības cīņu varoņus 2019.gadā, līdz pat Latvijas starptautiskās de iure un de facto atzīšanas simtgadei 2021.gadā.
LV100 svinības sākās 2017.gada 4.maijā ar projektu “Apskauj Latviju”, iestādot 100 ozolus ap Latvijas robežām. Šai akcijai sekoja Baltā Galdauta svētki par godu 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai, kad Latvijas PSR Augstākā Padome demokrātiski nobalsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu. Deklarācijas pieņemšana bija pirmais solis ceļā uz Latvijas brīvību no piecdesmit gadus ilgušās Padomju okupācijas.
Simtgades svinību kulminācija būs 2018. gada 18. novembrī, taču visu simtgades svinību periodu mūs priecēs daudzveidīgi kultūras, izglītības, publiskās diplomātijas un starpdisciplināri pasākumi un projektu Latvijas novados, galvaspilsētā un dažādās pasaules metropolēs.
Austrālijas latviešu izcelsmes jaunieši ieskandina jau 35. Austrālijas Latviešu Jaunatnes dienas Sidnejā!
Ceturdiena, 28. decembris
Plkst. 13:00 Pētījums un pārrunas: “Būt latvietim – trešās paaudzes Australijas latvieši”
Plkst. 16:00 Jauniešu koncerts un Jaunatnes dienu atklāšana
Plkst. 20:00 Daņču vakars
Visi sarīkojumi notiek Sidnejas latviešu namā
Pietktdiena, 29. decembris
15:00 Viesu koncerts – Latvijas koris “MASKA”
19:00 Sadziedāšanās vakars
Visi sarīkojumi notiek Sidnejas latviešu namā
Setdiena, 30. decembris
16:00 Tautas deju uzvedums
Sarīkojums notiek Sidnejas latviešu namā
20:00 Tautas deju apkūlības
Notiek Sidnejas Daugavas Vanagu namā
Svētdiena, 31. decembris
10:00 Koru Meistarklase ar diriģentu Jāni Ozolu
11:00 LAAJ delegātu kopsapulce
19:00 Jaungadu balle
Sarīkojumi notiek Sidnejas latviešu namā
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) sveic latviešus visā pasaulē Ziemassvētkos!
Vēlam Jums daudz laimes Jaunajā gadā, panākumus personīgajā dzīvē un lielisku turpmāko sadarbību ar centrālajām latviešu organizācijam Jūsu mītņu zemēs! Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadībā esmu darbojies sešus panākumiem pilnus un neaizmirstamus gadus, un šobrīd vēlos sirsnīgi pateikties visām PBLA dalīborganizācijām par labo līdzšinējo sadarbību kopīgi aizvadītajā laikā! No sirds novēlu nākamajai PBLA priekšsēdei Kristīnei Saulītei neizsīkstošu entuziasmu un enerģiju, turpmāk vadot PBLA!
Pasaules Brīvo latviešu apvienība arī turpmāk centīsies uzturēt un nosargāt tās vērtības, kas mums, ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, ir bijušas svētas jau kopš tiem laikiem, kad pirms vairāk nekā septiņdesmit gadiem mūsu tauta bija spiesta atstāt savu senču zemi un dotiestrimdā, proti, latviešu valodu, kultūru un savu valsti.
Nākamgad mums kopīgi jāturpina darbs mūsu tautas labā, kā arī latvietības saglabāšanā un uzturēšanā ārzemēs, lai mūsu valsts simtgadi varam sagaidīt ar īpašu gandarījuma sajūtu, pārliecību un lepnumu par to, ka esam latvieši! Dievs mums ir devis tikai vienu Latviju un kopīgi strādājot mums tā ir jānosargā!
Jānis Kukainis,
PBLA priekšsēdis
Šodien, 7. decembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atverta ASV dzīvojošās publicistes Tatjanas Žagares-Vītiņas grāmata “Neesam aizbēguši”, kuŗā deviņos stāstos atklāti Amerikā dzīvojošu vai uzaugušu latviešu dzīvesstāsti. Grāmatas varoņi ir deviņi dažadu paaudžu cilvēki, kuŗi piedzimuši vai nonākuši Amerikā – Dagnija Lācis, Dainis Rudzītis, Jānis Kukainis, Dace Aperāne, Uģis Gruntmanis, Kristīne Rizga, Sandra Kalve, Kārlis Lenšs un Pauls Raudseps.
Viņiem kopīga ir vēlēšanās saistīt savu dzīvi ar Latviju. Gatavi piedāvāt savas zināšanas un pieredzi, viņi meklē ceļu atpakaļ uz savu vai vecāku dzimteni. Tas ne vienmēr ir viegls ceļš. To pavada ne tikai atgriešanās prieks, bet arī neizpratne, skaudība un
bailes.
Grāmata tapusi ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras Fonda, Amerikas Latviešu Apvienības Kultūras Fonda un Latviešu Fonda financiālu atbalstu.
Tatjana Žagare-Vītiņa līdz 2005. gadam dzīvoja Latvijā, strādāja par filozofijas un kultūrvēstures skolotāju un darbojās žurnālistikā — radošajās apvienībās “Mistrus Media” un “Labvakar”, arī Latvijas Televīzijā. 2005. gadā pārcēlās uz dzīvi Mičiganas štatā ASV un
raksta preses izdevumiem Latvijā. 2015. gadā iznāca autores pirmā grāmata “Sadzirdēti. Zvannieku stāsti” par Zvannieku mājām Latvijā, Cēsu pusē, kuras bez aprūpes atstātiem bērniem izveidojuši Sandra un Juris Cālīši. “Neesam aizbēguši” ir autores otrā grāmata, un pirmā grāmata, kuŗu izdevis jaunais apgāds AS “Cits medijs”.