PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, priekšsēdes vietnieks Pēteris Blumbergs un PBLA izpilddirektors Raits Eglītis tiekas ar valsts augstākajām amatpersonām

Pasaules Brīvo latviešu apvienības jaunā vadība ieradās Rīgā, lai četru dienu laikā, no 19. līdz 22. februārim, tiktos ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Ministru prezidentu Māri Kučinski, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un kultūras ministri Daci Melbārdi, kā arī lai Saeimā iepazītos ar Diasporas likuma projekta izstrādi.

Vizīte, kas nejauši sakrita ar trauksmainajiem notikumiem ap ABLV.lv banku un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēvica aizturēšanu un apvainošanu kukuļizspiešanā, simboliski iesākās ar NATO Stratēģiskās komunikācijas un Izcilības centra apmeklējumu un tikšanos ar tā direktoru Jāni Sārtu, kurš laipni piekrita būt viesis ALAs 67. kongresā Vašingtonā.

Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar vēlēšanu sistēmu aizsardzību gan šeit, Latvijā, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, gan ASV, gatavojoties šī rudens “mid-term” vēlēšanām, kā arī tas, kā pasaules latviešu organizācijām aizstāvēt savu elektronisko datu drošību, ticamību un reputāciju moderno komunikāciju un viltus ziņu pasaulē. J. Sārts uzsvēra, cik svarīgi organizācijām ir izveidot un saglabāt savu ticamību un reputāciju, kas nodrošina komunikatīvo ietekmi sabiedrībā. Viņš arī izteica cerību, ka PBLA un tās dalīborganizācijas ar savu darbu veicina to, ka latvieši pasaulē uztur savu latvisko identitāti elektroniskās informācijas vidē.

PBLA pārstāvji viesojas Ārlietu ministrijā

Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvjiem Ārlietu ministrija, Diasporas lietu ministra Ata Sjanīta gādībā, šajā saspringtajā nedēļā kļuva par tādu kā izejas punktu citām tikšanām. Pirmdien, 19. februārī notika pārrunas ar ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu un speciālo uzdevumu vēstnieku diasporas jautājumos Ati Sjanītu.

Tikšanās gaitā tika pārrunāta un saskaņota ārlietu ministrijas un PBLA nostāja pašlaik Saeimas ārlietu komisijā topošajā Diasporas likumprojektā.  PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka, izstrādājot Diasporas likumu, PBLA vissvarīgākais ir, lai tiktu ievērots vienlīdzības princips starp tautiešiem ārzemēs un Latvijā. “Mēs nekādā gadījumā negribam, ka ārvalstīs dzīvojošie tautieši būtu priviliģētākās pozīcijās nekā Latvijas iedzīvotāji,” teica K. Saulīte. “mēs negribam nekāda veida diskrimināciju ne vienā, bet arī ne arī otrā virzienā”.

P. Blumbergs, savukārt uzsvēra četras galvenās PBLA prioritātes, kas būtu jānostiprina plānotajā likumā – atbalstu diasporas izglītībai, sadarbībai kultūras jomā, valsts drošības stiprināšanai un arī remigrācijas veicināšanai. Ārlietu ministrijas pārstāvji informēja, ka viņi sadarbojas ar Saeimas komisiju likuma izstrādāšanā un iestājas par to, lai likums tiktu izstrādāts pamatīgi, detalizēti un lai tas netiktu sasteigts un politizēts šajā vēlēšanu gadā.

PBLA viesojas Izglītības ministrijā

Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Amerikas latviešu apvienības pārstāvji 20. februārī tikās ar Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un ministrijas Valsts sekretāra vietnieci Guntu Arāju.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte iepazīstināja izglītības un zinātnes ministru ar Saeimai 19. februārī nosūtīto PBLA vēstuli, kurā PBLA aicina Saeimas deputātus visdrīzākajā laikā pieņemt vitāli svarīgo lēmumu par pāreju visā Latvijā uz izglītību valsts valodā. Ministrs Šadurskis izteica gandarījumu un pateicību PBLA par atbalstu šai nozīmīgajā izglītības reformas jautājumā, kas skar pāreju Latvijas skolās uz izglītību latviešu valodā. PBLA vadība ministram izteica vēlmi nodrošināt valsts pamatbudžetā diasporas izglītības pamatvajadzības, jo īpaši nesen izveidotajām latviešu skolām Eiropā.

Ministrs Šadurskis arī informēja PBLA pārstāvjus par Saeimā virzītajiem grozījumiem Vēlēšanu likumā, kas ļautu ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem balsot ne tikai Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet arī citos apgabalos. Nezinot, kā veiksies ar šiem likuma grozījumiem, ministrs tomēr aicināja tautiešus būt aktīviem un piedalīties Saeimas vēlēšanās.

PBLA pārstāvji tiekas ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni

Tiekoties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, galvenais sarunu uzsvars tika likts uz drošības jautājumiem, kā arī uz ekonomisko atbalstu Latvijai.

Drošības ziņā prezidents Vējonis uzsvēra to, cik svarīga ir Kanādas bruņoto spēku vadītā bataljona klātbūtne Latvijā, bet stāstīja arī, ka valsts ir pateicīga un veicina arī jebkādu ASV militāro klātbūtni Latvijā. Prezidents aicināja Amerikas latviešu apvienību piestrādāt, lai panāktu to, ka NATO Stratēģiskās komunikācijas un izcilības centrā Rīgā būtu kāds ASV NATO spēku pārstāvis. Prezidents teica, ka tas būtu svarīgi Latvijai, jo kaut vai emocionāli cilvēciskajā plāksnē Latvijas iedzīvotāji justos drošāk, ja te būtu kaut daži ASV karavīri.

Runājot par topošo diasporas likumu, Valsts prezidents izteica bažas, lai vēlēšanu gaisotnē tas nekļūtu par lozungiem un nepildāmiem solījumiem pilnu likumu. “Tam jābūt praktiskam, nevis deklaratīvam likumam,” teica prezidents.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra labo sadarbību ar Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras un Ekonomikas ministrijām likuma izstrādē un teica, ka tiks mēģināts panākt līdzsvaru starp dažādām interesēm, starp latviešiem ārvalstīs un Latvijas iedzīvotājiem.

P. Blumbergs savukārt, dalījās iespaidos par Čikāgā notikušo “Spotlight Latvia” ekonomisko konferenci un aicināja prezidentu piedalīties 2018. gada jūnijā plānotajā PLEIF Valmierā. PBLA vicepriekšsēdis arī pārrunāja ar Valsts prezidentu sadarbību valsts drošības stiprināšanā caur Michigan National Guard un ALAs nacinālpolitisko darbu Vašingtonā un aktivitātēm ASV.

PBLA pārstāvji tiekas ar Ministru prezidentu Māri Kučinski

Tiekoties ar Ministru prezidentu, pārrunāto jautājumu loks bija praktisks. M. Kučinskis izteica atzinību PBLA par iesaisti Valmieras PLEIF rīkošanā pauda interesi piedalīties ekonomiskajā forumā savā dzimtajā pilsētā. M. Kučinskis izteica cerību par to, lai Diasporas likuma sagatavošana netiktu sasteigta, bet atzina, ka “likums kā tāds ir vajadzīgs.”

“Tas iedarbinās praktiskus mehānismus sadarbībai ar diasporu un tās atbalstam,” teica M. Kučinskis. Viņš arī atkārtoti izteica savu atbalstu tam, ka finansiālais atbalsts diasporai ir jāiekļauj valsts bāzes jeb pamatbudžetā.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī ekonomisko sadarbību starp valsti un diasporu, ASV un Kanadas diasporas atbalstu valsts drošībai un remigrācijas jautājumus, ko P. Blumbergs uzsvēra, ka vienus no svarīgākajiem. M. Kučinskis bija priecīgs uzzināt par darbu ko veic biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” un solīja jauniešus uzaicināt pie sevis, lai iepazītos ar platformas YourMove.lv darbu. Tikšanās notika draudzīgā pozitīvā gaisotnē un vēlāk vakarā Ārvalstu tirdzniecības kameru Latvijā rīkotajās vakariņās Ministru prezidents tikšanos ar PBLA  pārstāvjiem pieminēja savā uzrunā, kā pozitīvas sadarbības piemēru un patiesu atbalstu valstij.

Tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un Kultūras ministri Daci Melbārdi

Tikšanās ievadā ārlietu ministrs  E. Rinkēvičs PBLA pārstāvjiem uzsvēra, ka notikumi, kas saistīti ar neseno banku krīzi Latvijā, liks Latvijai sakārtot tā saucamo nerezidentu banku finanču sektora vidi, kur līdz šim dominējusi apšaubāmas izcelsmes nauda.

Ministrs, tāpat kā citas amatpersonas, uzsvēra, ka ir svarīgi izveidot tādu jauno Diasporas likumu, kas ir atbalstāms un darbojas. “Sarakstīt saukļus par to kā mēs mīlam tautiešus ārzemēs neko nenozīmēs,” teica ministrs. Mums jāpanāk, lai būtu juridiskā bāze tiem, kas vēlas atgriezties un likumā nostiprināts atbalsts tiem, kas paliek un vēlas sadarboties ar Latviju, teica ārlietu ministrs. Tikšanās dalībnieki neformāli pārrunāja arī gatavošanās Saeimas vēlēšanām, iecirkņu skaitu palielināšanu ārvalstīs un to, kā organizācijas un vēstniecības var sadarboties, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti un dalību.

Kultūras ministre Dace Melbārde apsveica Kristīni Saulīti un Pēteri Blumbergu amatos un izteica vēlējumu turpināt labo sadarbību. Ministre apstiprināja savu dalību ALAs 67. kongresā Vašingtonā un priecājās par iespēju svinēt Baltā galdauta svētkus kopā ar tautiešiem. PBLA priekšsēde informēja ministri par savu dalību Eiropas latviešu reģionālajos Kultūras svētkos Nīderlandē no 23. Līdz 25. februārim.

PBLA pārstāvjiem arī bija iespēja Latvijas Republikas Saeimā  piedalīties diasporas likuma darba sēdē, ko vadīja deputāts no Nacionālās apvienības Rihards Kols. Šādas sēdes plānotas katru pirmdienu ar mērķi nodot likumprojektu Saeimā līdz pavasarim. (Autors Raits Eglītis, PBLA pārstāvniecība Latvijā)

Foto (autors: Valsts prezidenta kanceleja) no kreisās: PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, PBLA vicepriekšsēdis Pēteris Blumbergs, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte un PBLA izpilddirektors Raits Eglītis

Biļetes uz Dziesmu un deju svētkiem sāks tirgot 3. martā pulksten 11

Šodien, 27. februārī, preses konferencē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC) Rīgā tika apstiprināts gan Dziesmu un deju svētku biļešu pārdošanas datums, gan laiks.

Kopumā svētku ietvaros ir paredzēti 65 pasākumi, kas savukārt radīs iespēju ikvienam interentam izbaudīt šo tik īpašo svētku gaisotni.

Par  pašu biļešu iegādi internetā tuvāk pastāstīja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča un SIA Biļešu Paradīze valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko.

Biļetes internetā sāks tirgot sestdien, 3. martā, pulksten 11.00 (pēc Latvijas laika).

Lai biļetes varētu iegādāties internetā, vispirms ir laicīgi jāreģistrējas kā lietotājam SIA Biļešu Paradīze biļešu tirdzniecības vietnē bilesuparadize.lv un jānodrošina atteicīgi piemērota kreditkarte, proti, karte, kas ir reģistrēta apmaksas pakalpojumiem internetā.

Katrs pircējs internetā varēs iegādāties ne vairāk kā 4 biļetes uz vienu pasākumu. Ir svarīgi pieminēt, ka bērniem līdz septiņiem gadiem (ieskaitot) ieeja būs par brīvu, bet bez atsevišķas sēdvietas.

SIA Biļešu Paradīze valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko vairākkārt uzsvēra, ka ikvienam, kas gatavojas iegādāties biļetes internetā, jābūt ļoti pacietīgam sagaidīt virtuālās rindas beigas, neizlogojoties un nemēģinot procesu iesākt no jauna. Šāda darbība procesu tikai nevajadzīgi palēlinās.

Kas attiecas uz svētku dalībniekiem, tad uzrādot dalībnieka karti, būs iespēja bez maksas vērot noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē. Šī ieeja gan neparedz sēdvietas.

Preses konferencē tika aicināta piedalīties arī PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, lai izklāstītu iepriekš rezervējamo biļešu sadali PBLA dalīborganizācījām. Ir svarīgi pieminēt, ka runa ir tikai par Dziesmu svētku noslēguma un Deju koncertiem.

PBLA dalīborganizāciju pārstāvētajām zemēm biļetes ir rezervētas divām grupām:

1. Mākslinieciskājām kopām ārpus Latvijas ( tās, kuras ir reģistrējušas savu līdzdalību Dziesmu un deju svētkos LNKC);
2. Dziesmu un deju svētku procesa uzturētājiem ārvalstīs.

Sadales procesu veic katra PBLA dalīborganizācija atsevišķi.

Rīga, PBLA pārstāvniecība.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Amerikas latviešu apvienības pārstāvji 20. februārī tikās ar Latvijas Republikas Izglītības ministru Kārli Šadurski un ministrijas Valsts sekretāra vietnieci Guntu Arāju.

Tikšanās gaitā tika pārrunāta Izglītības ministrijas un PBLA nostāja pašlaik Saeimas ārlietu komisijā gatavotajā Diasporas likumprojektā.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka, izstrādājot Diasporas likumu, PBLA ir svarīgi, ka likums ir pārdomāts un rūpīgi izstrādāts, saskaņots ar visām ieinteresētajām pusēm. “Tas nevar būt tikai ievilkts ķeksītis – tam jābūt izstrādātam pārdomātā veidā, tas nevar būt diskriminējošs pret nevienu” viņa teica.

Kārlis Šadurskis apliecināja, ka viņa vadītā ministrija ir iesaistīta likuma izstrādāšanā, un teica, ka galvenais ieguvums no Diasporas likuma, būs tas, ka Latvijas atbalsts diasporai kļūs regulēts ar likumu un iekļauts valsts pamatbudžetā no gada uz gadu.

Ministrs Šadurskis arī informēja PBLA un ALAs pārstāvjus par Saeimā virzītajiem grozījumiem Vēlēšanu likumā, kas ļautu ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem balsot ne tikai Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet arī citos apgabalos. Nezinot, kā veiksies ar likuma grozījumiem, ministrs tomēr aicināja tautiešus būt aktīviem un piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Rīga, PBLA pārstāvniecība.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Amerikas latviešu apvienības pārstāvji 19. februārī tikās ar sadarbības partneriem Latvijas Republikas ārlietu ministrijā – parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu un speciālo uzdevumu vēstnieku diasporas jautājumos Ati Sjanītu.

Tikšanās gaitā tika pārrunāta un saskaņota ārlietu ministrijas un PBLA nostāja pašlaik Saeimas ārlietu komisijā gatavotajā Diasporas likumprojektā.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka, izstrādājot Diasporas likumu, PBLA vissvarīgākais ir, lai tiktu ievērots vienlīdzības princips starp tautiešiem ārzemēs un Latvijā. “Mēs nekādā gadījumā negribam, ka ārvalstīs dzīvojošie tautieši būtu priviliģētākās pozīcijās nekā Latvijas iedzīvotāji,” teica K. Saulīte. “mēs negribam nekāda veida diskrimināciju ne vienā, bet arī ne arī otrā virzienā”.

P. Blumbergs, savukārt uzsvēra četras galvenās PBLA prioritātes, kas būtu jānostiprina plānotajā likumā – atbalstu diasporas izglītībai, sadarbībai kultūras jomā, valsts drošības stiprināšanā un arī remigrācijas veicināšanā.

Ārlietu ministrijas pārstāvji informēja, ka viņi sadarbojas ar Saeimas komisiju likuma izstrādāšanā un iestājas par to, lai likums tiktu izstrādāts pamatīgi, detalizēti un lai tas netiktu sasteigts un politizēts šajā vēlēšanu gadā.

Vēlāk, tās pašas dienas pēcpusdienā, gan PBLA, gan ALAs, gan ārlietu ministrijas pārstāvjiem bija iespēja savus viedokļus paust Saeimā – Diasporas likuma darba grupas sēdē, kuru vada Nacionālās apvienības deputāts Rihards Kols.

PBLA vadībai bija arī atsevišķa tikšanās ar ĀM Valsts sekretāru Andreju Pildegoviču.

Foto pulksteņrādītāja virzienā: Amerikas latviešu apvienības ģenerālsekretārs Raits Eglītis, PBLA  valdes priekšsēde Kristīne Saulīte, priekšsēdes vietnieks Pēteris Blumbergs un pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, Diasporas lietu vēstnieks Atis Sjanīts, Parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, un ārlietu ministrijas Plānošanas grupas padomniece Vija Buša.

Ļoti cienījamai
Saeimas priekšsēdētājai
Inārai Mūrnieces kundzei
un Latvijas Republikas Saeimai

Kopijas: Latvijas Valsts prezidentam
Raimondam Vējoņa kungam,
Ministru prezidentam Mārim Kučinska kungam
un izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurska kungam

Ļoti cienījamā Mūrnieces kundze,

     Viena no galvenajām PBLA prioritātēm vienmēr ir, bija un būs latviskā izglītība Latvijā un latviešu diasporai pasaulē. Latviešu valoda ir mūsu tautas identitātes stūŗakmens. Daudzus gadus esam uzrunājuši un aicinājuši Latvijas valdību par nepieciešamību Latvijas izglītības iestādēs pāriet uz mācībām latviešu valodā, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgas latviešu valodas apgūšanas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem. 

Latvijas valdība šī gada 23. janvārī atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos Izglītības un Vispārējās izglītības likumu grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā visās Latvijas skolās.

Latviešu valodas statusa nostiprināšana Latvijā ir mūsu kopīga atbildība, tāpēc PBLA aicina Latvijas Republikas Saeimu visdrīzākajā laikā pieņemt nozīmīgo un vitāli svarīgo lēmumu par pāreju visā Latvijā uz izglītību valsts valodā!

Ar patiesu cieņu –

Kristīne Saulīte
PBLA priekšsēde

Rīga, PBLA pārstāvniecība

Šodien, 16. februārī, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Amerikas latviešu apvienības pārstāvji tikās ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar vēlēšanu sistēmu aizsardzību gan šeit, Latvijā, gatavojoties Saeimas vēlēšanām, gan ASV, gatavojoties šī rudens “mid-term” vēlēšanām, kā arī tas kā pasaules latviešu organizācijām aizstāvēt savu elektronisko datu drošību, ticamību un reputāciju moderno komunikāciju un viltus ziņu pasaulē. J. Sārts uzsvēra, cik svarīgi organizācijām ir izveidot un saglabāt savu ticamību un reputāciju, kas nodrošina komunikatīvo ietekmi sabiedrībā. Viņš arī izteica cerību, ka PBLA un tās dalīborganizācijas ar savu darbu veicina to, ka latvieši pasaulē uztur savu latvisko identitāti elektroniskās informācijas vidē.

J. Sārts sniedza pozitīvu atbildi ALAs ielūgumam uz apvienības 67. kongresu Vašingtonā. Tikšanās dalībnieki pārrunāja kongresa programmu un ASV, Kanādas un Austrālijas latviešu lomu Latvijas drošības stiprināšanā. PBLA pārstāvēja valdes priekšsēde Kristīne Saulīte un pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons. Amerikas latviešu apvienību pārstāvēja ģenerālsekretārs Raits Eglītis.

PBLA Kultūras fonds (KF) ar PBLA valdes lēmumu tika dibināts 1972. gada 16. novembrī kā “autonoms PBLA iestādījums līdzekļu sagādei un sadalīšanai.” PBLA KF uzdevums ir “atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī veicināt nacionālo pastāvēšanu, pabalstot skolas un latvisko audzināšanu.”

PBLA organizācija dibināta 1956. gadā, un gandrīz visu pastāvēšanas laiku papildus svarīgiem nacionālpolītiskajiem darbiem Latvijas drošības, ekonomiskās attīstības un izglītības veicināšanā, PBLA ar KF starpniecību ir atbalstījusi latvisko kultūru un jaunradi. KF atbalsta kultūras darbu gan diasporas mītņu zemēs, gan Latvijā.

PBLA KF vada priekšsēdis un valde, kas sastāv no centrālo organizāciju Kultūras nozares vadītājiem un Kultūras fondu priekšsēžiem tajās valstīs, kuŗās tādi ir.  PBLA KF padomnieki ir 11 nozaŗu vadītāji 11 laukos: humānitārās un sociālās zinātnes, techniskās un dabas zinātnes, prese, mūzika, teātris, tēlotājmāksla, daiļamatniecība un lietiskā māksla, tautas un mākslas deja, kā arī paidagoģija.  2016. gadā izveidoja arī filmu nozari.  2016. gadā PBLA valde nolēma izveidot speciālu KF logotipu, ko radīja Toronto māksliniece Lija Dobson (tagad Houston). (Viņa ir arī 2019. gada Dziesmu un deju svētku Kanadā logotipa autore).

Aizvadītajos 10 gados PBLA KF ir atbalstījis 134 projektus.  “Mani vienmēr ir iepriecinājusi atbalstīto projektu daudzveidība,” uzsvēra PBLA KF valdes priekšsēdis Juris Ķeniņš.  2017. gadā tika pieteikti 34 projekti no 9 valstīm, tai skaitā nozīmīgs procents pieteikumu no Latvijas.  “Esam pēdējos gados atbalstījuši gan lielus projektus: Dziesmu un deju svētkus ASV,  žurnālu “Jaunā Gaita”, bērnu operas “Lakstīgala” iestudējumu, gan mazākus.  Mazākais droši vien bija vecāku teātris bērnu skoliņā Islandē, – bet projekts uzrunāja vērtētājus!  Bez izņēmuma, projekti ir bijuši vērtīgi un norāda, cik čakli un spējīgi mēs esam visās pasaules malās”.

Viss ir gatavs 2018. gada piešķīrumiem. Līdzekļu pieprasījumu veidlapas ir lejuplādējamas PBLA KF mājas lapā https://www.pbla.lv/kulturas-fonds . Šai vietnē var iepazīties arī ar iepriekšējos gados atbalstītajiem projektiem. Termiņš 2018. gada piešķīrumiem ir 1. marts.

PBLA KF valde

Your Move ir privāta iniciatīva, kuras autors Jānis Kreilis pēc deviņu gadu prombūtnes studijās un darbā ārzemēs pats 2016. gadā atgriezies Latvijā un šobrīd vada biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.

Your Move ir pievienojušies 30 vadoši uzņēmumi Latvijā. Portāla mērķis ir palīdzēt remigrantiem attīstīt veiksmīgu karjeru un iekārtoties uz dzīvi Latvijā, tā risinot samilzušo darbaspēka trūkumu mūsu valstī.

PBLA atbalsta biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, nodrošinot to ar  bezmaksas telpām grupas regulārajām sanāksmēm.

Kas ir Your Move?

Kam domāts Your Move?

2017. – 2018. gadu mijā notikušajās vēlēšanās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža amatā uz diviem gadiem ievēlēta Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija vadītāja, sabiedriskā darbiniece Kristīne Saulīte, bet valdes priekšsēdes vietnieka amatā – advokāts un Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs.

Kā savas nākamā gada prioritātes PBLA priekšsēža amatā Kristīne Saulīte min – veicināt latviešu diasporas sadarbību ar Latvijas valdību un Latvijas iedzīvotāju sapratni par pasaulē dzīvojošo tautiešu vajadzībām un interesēm. “Mums ir pēc iespējas jāvieno visi pasaules latvieši – mēs esam viena tauta vienalga, kur mēs dzīvojam. Mums jābūt vienlīdzīgiem un ir svarīgi, ka ar savu darbību un vajadzībām nekādi nediskriminējam Latvijas iedzīvotājus”, saka Kristīne Saulīte. Viņa uzsveŗ, ka augstu vērtē ASV prezidenta Džona F. Kenedija vārdus: “neprasi, ko valsts var dot Tev, bet domā, ko Tu vari dot savai valstij,” kas kļuvuši par viņas dzīves principu.

PBLA priekšsēdes pienākumus pildot, K. Saulīte vēlas arī veicināt Latvijas ekonomisko attīstību un stiprināt latvisko izglītību gan Latvijā, gan diasporas mītņu zemēs. Jaunievēlētā apvienības priekšsēde uzsver savu lojālitāti PBLA gadu gaitā izkoptajiem mērķiem: “Palikšu uzticīga mūsu nemainīgām vērtībām un prioritātēm, – un tās ir: latvietības saglabāšana un uzturēšana ārzemēs; latviskās izglītības un kultūras veicināšana un uzturēšana ārpus Latvijas; atbalsts Latvijas valsts drošības stiprināšanai; un sadarbība ar Latviju, lai veicinātu tās attīstību.”

PBLA priekšsēde K. Saulīte dzimusi Lestenē, Latvijā. Darbojusies kā LAAJ priekšsēde un PBLA valdes locekle kopš 2015. gada. Bijusi arī Melburnas latviešu draudzes priekšniece 2013. – 2014. gadā. Darbojusies Austrālijas latviešu teātrī un dziedājusi korī “Daina” .

K. Saulīte ir beigusi Melburnas Biznesa skolas vadības klasi un ieguvusi stipendiju Hārvarda Biznesa skolas vadības un stratēģijas diploma iegūšanai.  Viņas darbs vienmēr ir bijis saistīts ar cilvēkiem – vadot darbinieku komandas, kā arī palīdzot cilvēkiem individuālajā izaugsmē. Brīvā laika intereses Kristīnei ir mūzika, literātūra, polītika, māksla, bizness, kā arī labdarība.

PBLA vicepriekšsēdis Pēteris Blumbergs ir dzimis un audzis Čikāgā, ASV. Latvisko izglītību ieguvis Krišjāņa Barona skolā Čikāgā un Garezera vasaras vidusskolā.  Ieguvis B.S. gradu ekonomikā Ilinojas Universitātē un J.D., ar atsauksmi, DePaul Universtātē Čikāgā kur bijis DePaul Law Review redaktors.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem pārcēlies uz Vašingtonu, strādā par advokātu Vašingtonā. 

No 1997. gada līdz 2003. gadam bijis aktīvs Amerikas latviešu apvienības (ALA) valdē. Bijis ALAs Informācijas nozares vadītājs un priekšsēža vietnieks.  Pildot šos amatus, Pētera galvenā nodarbošanās bijusi strādāt, lai panāktu Latvijas uzņemšanu NATO aliansē.   

No 2003. līdz 2010. gadam P. Blumbergs bijis ALAs pārstāvis Apvienotā baltiešu komitejā (Joint Baltic American National Committee vai JBANC).  Divus gadus bijis šīs organizācijas priekšsēdis.  Pārstāvot JBANC, Pēteris piedalījies NATO galotņu konferencē 2006. gadā, Rīgā.   

P. Blumbergs vairākus gadus (no 1999. līdz 2003.g.) bijis Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes loceklis, vadījis PBLA informācijas darba grupu un bijis tās priekšsēdis svarīgajā NATO paplašināšanas laikā. Viņš ir aktīvs Vašingtonas ev. lut. draudzes un korporācijas “Lettgallia” loceklis.  Apbalvots ar Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Atzinības krustu, ko saņēmis personīgi no prezidenta Andra Bērziņa.

Pēteris ir precējies un kopā ar sievu Lauru, kas ir architekte, audzina četrus dēlus: Aleksandru, Grantu  un dvīņus Ediju un Filipu.  Visi četri dēli piedalījušies latviešu nodarbībās, skolās un nometnēs, kā arī  vietējā amerikāņu sabiedrībā. 

PBLA pārstāvniecību Rīgā turpinās vadīt Jānis Andersons. Viņš 1992. gadā beidzis Latvijas Universitātes filoloģijas fakultāti. No 1993. līdz 2005. gadam strādājis par žurnālistu un redaktoru dažādos Latvijas preses izdevumos un apgādos. Kopš 2005. gada J. Andersons strādā PBLA pārstāvniecībā Rīgā un kopš 2006. gada ir šīs pārstāvniecības vadītājs. No 2010. līdz 2013. gadam bijis viens no darba grupas locekļiem Saeimā, Pilsonības likuma grozījumu izstrādes komisijā, veicinot dubultpilsonības iegūšanas statusa atjaunošanu Latvijas Republikas Pilsonības likumā. Pārstāvniecībā grāmatvedības un projektu uzraudzības darbu veic Solvita Sekste, kas līdz 2017. gadam vadīja Daugavas Vanagu Centrālās valdes pārstāvniecību Latvijā. Kopš 2017. gada decembŗa pārstāvniecībā par projektu administratori nepilnu laiku strādā arī Rīgas Stradiņa Universitātes Starptautisko attiecību – Eiropas studiju bakalaura programmas  studente Lora Egle.       

Pārstāvniecības darbu Rīgā ar 2018. gada vasaru stiprinās ilggadējais Amerikas latviešu apvienības ģenerālsekretārs Raits Eglītis, kuŗu PBLA valde apstiprinājusi izpilddirektora/ģenerālsekretāra amatam. Pēc 20 darba gadiem Amerikas latviešu apvienībā R. Eglītis pārcelsies uz Latviju. Viņa galvenā atbildība būs pārstāvēt PBLA Latvijas valdības iestādēs, kā arī citi sabiedrisko attiecību projekti.

R. Eglītis beidzis Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti un ieguvis maģistra grādu žurnālistikā Mičiganas pavalsts universitātē. Strādājot ALAs birojā kopš 1998. gada, viņš izpelnījies Amerikas latviešu sabiedrības atzinību par darbu vēlēšanu iecirkņu organizēšanā ASV un pārvietojamās pasu stacijas projekta veicināšanā, atbalsta darbu Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanā un gandrīz 20 ALAs kongresu rīkošanā. 20 gadus bijis redaktors ALAs izdevumam “Latvian Dimensions”.  Apbalvots ar Valsts apbalvojumiem – Atzinības krustu un Aizsardzības ministrijas medaļu par Latvijas dalības NATO veicināšanu.

PBLA Izglītības padomes izpilldirekores darbu no 2018. gada 1. janvāŗa pārņēmusi Vita Tērauda – ASV dzimusi latviete, kas nu jau 27 gadus dzīvo un strādā Latvijā. V. Tērauda ir strādājusi Latvijas valsts pārvaldē gan ierēdņa amatos, gan kā Valsts reformu ministre. Viņa ir vadījusi Latvijas lielāko privāto filantropisko organizāciju Sorosa fonds – Latvija, kā arī dibinājusi un 10 gadus vadījusi Latvijas pirmo domnīcu Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Gan Sorosa fonda – Latvija atbalsta programmas, gan PROVIDUS pētniecības tēmas ir bijušas  saistītas ar izglītības reformu jautājumiem.  Vita Tērauda labi pazīst trimdas latviskās izglītības sistēmu, jo ir Vašingtonas latviešu skolas, Beverīnas vasaras vidusskolas, Minsteres Latviešu ģimnazijas, Latviešu studiju centra Kalamazū absolvente. Viņa bijusi ALJAs valdē, divus gadus priekšsēdes amatā. Apmeklējus vairākas 2×2 nometnes gan kā dalībniece, gan kā ievirzes vadītāja. Viņa ir strādājusi praksē gan Apvienotajā baltiešu komitejā (JBANC), gan Radio Brīvība latviešu nodaļā un 5 gadus darbojusies kā žurnaliste “Amerikas Balss” latviešu redakcijā. Vitas ģimenē aug divi dēli Guntis un Kalvis. 

Latvijas brīvības fondu, kas visus tā pastāvēšanas gadus financē PBLA darbu, aizvadītos  gadus vadīja inženieris no Ņudžersijas Jānis Lucs. Viņam pensijā aizejot, šos amata pienākumus pārņem Roberts Kukainis. Viņš strādā Michelin North America, Grīnvillē, Dienvidkarolīnā, ASV, kur attīsta servisa pakalpojumus kompānijas klientiem. Viņš ir Latvijas Republikas goda konsuls Dienvidkarolīnā. R. Kukainis ir beidzis Michigan State University Honors College. Vēlāk ieguvis Master of Business Administration grādu Thunderbird  School of International Management, Fīniksā, Arizonā.

Latviešu sabiedrībā Roberts Kukainis ir bijis Amerikas latviešu jaunatnes apvienības priekšsēdis un Daugavas Vanagu apvienības Detroitā valdes sekretārs. Absolvējis Gaŗezera Vasaras vidusskolu un Detroitas latviešu skolu. Roberts ari bijis Latviešu apvienības Detroitā (LAD) priekšsēdis un pašlaik ir korp! “Talavija” oldermanis ārzemēs. Viņš kopā ar sievu Lieni Kukaini audzina trīs dēlus – Lauri Ūsiņu, Miku Jumi un Vili Mārtiņu. Kukaiņu ģimene iespēju robežās organizē un satur kopā Dienvidkarolīnas latviešu sabiedrību.

Latvijas Brīvības fonds, organizācija, kas finansē Pasaules brīvo latviešu apvienības darbību, nule kā piedzīvojis vadības un paaudžu maiņu. Pēc 10 gadu brīvprātīga darba LBF padomes priekšsēdis Jānis Lucs šodien formāli nodeva fonda vadību Robertam Kukainim.

Četru stundu ilgās vadības maiņas tikšanās laikā tika pārrunāti 23 darba kārtas punkti, sākot ar LBF struktūru, mērķiem un stratēģiju un beidzot ar statūtiem, ziedojumu pieņemšanas vadlīnijām un arhīvu saglabāšanu. Tajā piedalījās arī  PBLA valdes kasieris Jānis Grāmatiņš un  PBLA izpilddirektors un ALAs ģenerālsekretārs Raits Eglītis un LBF/ PBLA grāmatvede Baiba Dolinska. Tikšanos protokolēja ALAs Informācijas lietvede Ilze Garoza.

R. Kukainis strādā Michelin North America, Grīnvillē, Dienvidkarolīnā, ASV, kur attīsta servisa pakalpojumus kompānijas klientiem. Viņš ir Latvijas Republikas goda konsuls Dienvidkarolīnā.

R. Kukainis ir beidzis Michigan State University Honors College. Vēlāk ieguvis Master of Business Administration grādu Thunderbird  School of International Management, Fīniksā, Arizonā.

Latviešu sabiedrībā Roberts Kukainis ir bijis Amerikas latviešu jaunatnes apvienības priekšsēdis un Daugavas vanagu apvienības Detroitā valdes sekretārs. Absolvējis Gaŗezera Vasaras vidusskolu un Detroitas latviešu skolu.

R. Kukainis kopā ar sievu Lieni Kukaini audzina trīs dēlus – Lauri Ūsiņu, Miku Jumi un Vili Mārtiņu. Kukaiņu ģimene iespēju robežās organizē un satur kopā Dienvidkarolīnas latviešu sabiedrību.