Aicinām pieteikties 2018. gadā latviešu skolām ārpus Eiropas pieejamajam finansiālajam atbalstam. Kopējais pieejamais finansējums ir 32 400 EUR. Plānots, ka vienai skolai sniegtais atbalsts būs līdz 3500 EUR, bet izņēmuma gadījumos finansējuma piešķiršanas komisija var lemt par lielāka apjoma finansējuma piešķiršanu.
Konkursu izsludina Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latviešu valodas aģentūra (LVA). Finansējumu nodrošina LVA no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde.”
Lai pieteiktos uz finansējumu, skolām jāatbilst zemāk norādītajiem kritērijiem. Lai atvieglotu birokrātisko slogu un veicinātu skolu piedalīšanos, projekta dokumentu sagatavošanas un finanšu atskaišu iesniegšanas process ir vienkāršots.
Visām latviešu skolām, kas vēlas pieteikties finansiālā atbalsta saņemšanai, elektroniskā pieteikuma anketa ir jāaizpilda līdz 2018. gada 17. maijam plkst. 23.00 pēc Latvijas laika.
Kritēriji diasporas nedēļas nogales skolām finansiālā atbalsta saņemšanai:
- minimālais skolas iepriekšējās darbības laiks – vismaz 1 gads;
- skolas darbības mērķim ir jāatbilst diasporas latviešu skolu koncepcijai – saglabāt un uzturēt latvisko identitāti, apgūstot latviešu valodu un kultūru;
- minimālais skolotāju skaits skolā – 2 (divi) skolotāji
- skolā darbojas vismaz 1 (viens) skolotājs ar pedagoģisko izglītību jeb ir iespēja ar to konsultēties;
- minimālais bērnu skaits skolā vecumposmā līdz 18 (astoņpadsmit) gadiem – 10 (desmit) bērni (izņēmumi ir iespējami, ja skola var pierādīt savu ilgtspēju – ir darbojusies nepārtraukti vismaz 3 gadus);
- skola darbojas pēc mācību programmas, kuras apjoms ir vismaz 75 (septiņdesmit piecas) stundas gadā, un daļa no programmas ir paredzēta latviešu valodas apguvei.
Atbalstu var saņemt šādām izdevumu kategorijām:
- skolas uzturēšanas izmaksas (īre, komunālie pakalpojumi, interneta pieslēgums, apdrošināšana, kancelejas preces, skolas telpu remonts, oficiālo izziņu iegūšana, utml.)
- mācību materiālu un aprīkojuma iegāde (grāmatas, uzskates līdzekļi, datori, skeneri, kopētāji, utml.)
- skolas rīkotie pasākumi (ceļa izdevumi lektoriem vai māksliniekiem, papildus telpu īre, citas pasākuma rīkošanas izmaksas)
Ievērībai: Ceļa izdevumi tiek apmaksāti TIKAI ja izmanto sabiedrisko transportu. Neapmaksājam privātā transporta izmantošanu. Skolotāju atalgojums vai atlīdzība netiek apmaksāta.
Pieteikumus vērtēs PBLA izveidota komisija. Komisijas lēmumus apstiprinās Latviešu valodas aģentūra.
Finansiālā atbalsta piešķiršanas gadījumā elektroniski aizpildītā anketa tiks pievienota līgumam, ko slēgs ar finansējuma saņēmēju.
Detalizētāka informācija pieejama, sazinoties ar PBLA Izglītības padomes izpilddirektori Vitu Tēraudu (vita.terauda@gmail.com).
PIETEIKUMA FORMA AIZPILDĀMA ELEKTRONISKI INTERNETĀ, IZMANTOJOT ŠO SAITI
Augsti godājamam
Latvijas Valsts prezidentam
Raimondam Vējoņa kungam
Ļoti cienījamai
Saeimas priekšsēdētājai
Inārai Mūrnieces kundzei
un Latvijas Republikas Saeimai
Augsti godājamam
Ministru prezidentam
Mārim Kučinska kungam
Atklāta vēstule par iecerētajiem grozījumiem
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā
Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs,
ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,
augsti godājamais Ministru prezidenta kungs,
godātie Saeimas deputāti,
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) vēlas paust ārzemēs dzīvojošās latviešu sabiedrības viedokli par iecerētajiem grozījumiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā, kas 19. aprīlī ar Saeimas balsojumu nodoti izskatīšanai Saeimas komisijās.
Latviešu eveņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) daudzus gadu desmitus bijusi un joprojām ir mūsu tautas garīgā vienotāja trimdā un ārzemēs. Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā gan Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), gan LELBĀL – abas vēsturiski un juridiski – bija pirmskara Latvijas brīvvalsts ev. lut. baznīcas tiesību pārmantotājas. Jau 1991. gadā abas baznīcas vienojās virzīties uz vienu apvienotu latviešu luterisko Baznīcu, bet realitātē labi zināmu teoloģisko domstarpību dēļ šī apvienošanās diemžēl nav notikusi.
PBLA pilnībā nav pieņemami šobrīd iecerētie grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā, jo tie tiek izstrādāti priekšvēlēšanu gaisotnē, sarunās un likumprojekta izstrādē nepieaicinot otru pusi – LELBĀL, turklāt likuma grozījumu preambulā paredzot LELB būt vienīgajai pirmskara Latvijas brīvvalsts ev. lut. baznīcas tiesību pārmantotājai, kā arī nepamatoti ierobežojot LELB draudžu pašnoteikšanās tiesības, izvēloties savu Baznīcas piederību (LELB vai LELBĀL).
Ar šādiem likuma grozījumiem Saeima nevajadzīgi iejauktos abu latviešu evaņģeliski luterisko baznīcu iekšējās attiecībās, pilnīgi nepamatoti vienu no viņām valstiski pasludinot par likumīgu un ekskluzīvi pareizu, un tā vēl vairāk padziļinot eksistējošo domstarpību plaisu, un raisot arī plašāku neizpratni un sarūgtinājumu ārzemju latviešu sabiedrībā.
Ar patiesu cieņu –
Kristīne Saulīte
PBLA priekšsēde
Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, 2018.gada 18. – 20.jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies nozīmīgs notikums Latvijas zinātnes dzīvē – IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Kongress ir viens no Izglītības un zinātnes ministrijas vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades pasākumiem, kas pulcēs Latvijas izcelsmes zinātniekus no visas pasaules, kā arī viņu stratēģiskos partnerus un atbalstītājus, lai kopīgi atskatītos uz paveikto un definētu turpmākos Latvijas zinātnes uzdevumus valsts un sabiedrības attīstībai.
Kongress iecerēts kā diskusiju platforma un inovāciju forums, kurā dalībniekiem ir iespēja satikties, veidot attiecības un sadarbību kopīgu mērķu sasniegšanai un projektu uzsākšanai dažādās zinātnes jomās, kā arī informēt Latvijas sabiedrību par Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku izcilajiem sasniegumiem un veiksmes stāstiem, atklājot Latvijas cilvēkkapitāla spēku un potenciālu, stiprināt iesakņotību Latvijā, iepazīt Latvijas kultūru un tradīcijas un vairot Latvijas zinātnes un institūciju prestižu. Kongresam paralēli notiks Latvijas vēsturnieku II kongress un Pasaules latviešu juristu III kongress.
Kongresu organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Universitāšu asociāciju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Jauno zinātnieku apvienību, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latviešu ārstu un zobārstu apvienību, Pasaules brīvo latviešu apvienību, Eiropas latviešu apvienību un Amerikas latviešu apvienību.
Iepazīties ar Kongresa programmu, runātājiem un reģistrēties dalībai var Kongresa mājaslapā https://congress.sciencelatvia.lv/
Stenda referātus varat pieteikt Kongresa mājaslapā līdz 27.aprīm šeit.
Aicinām sekot Kongresa aktualitātēm mājaslapā un sociālajos medijos:
https://congress.sciencelatvia.lv/
https://twitter.com/zinatkongress
https://www.facebook.com/zinatkongress
Papildus informāciju par Kongresa norisi var saņemt sazinoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecāko eksperti Evitu Čikuti, tālr.:+371 67047938,
e-pasts: kongress@izm.gov.lv.
Atvērta reģistrēšanās dalībai Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā
Atvērta reģistrēšanās dalībai Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas notiks notiks Valmierā, Latvijā, šī gada 28.-29. Jūnijā. Forumā aicināti piedalīties visi interesenti, kuriem ir vēlme tikties un iepazīties ar ārzemēs un Latvijā dzīvojošajiem uzņēmējiem, drauagiem un atbalstītājiem un veicināt ekonomisko sadarbību ar Latviju.
Lai Tuvāk iepazītos ar foruma plāniem un reģistrētu savu dalību, aicinām Jūs dodoties uz saiti:
Pateicamies PBLA valdes locekļiem Mārtiņam Sausiņam un Albertam Upeslācim par atbalstu un sadarbību!
Apsveicam jaunos PBLA pārstāvjus no LNAK – Elitu Pētersoni un Juri Ķeniņu!
Kanadas latviešu sabiedrībai ir nākotne
Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā pilnsapulce un 22. Padomes 2. sesija Latviešu Centrā Toronto
Aprīļa sākums iezīmē atskaites punktu Kanadas latviešu sabiedrībā. Tas ir Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā (LNAK) ikgadējās pilnsapulces un sesijas laiks.
LNAK pilnsapulce notika Latviešu Centrā Toronto piektdienas, 6. aprīļa vakarā, pulcējot sabiedrības attīstībā ieinteresētus tautiešus. Tādu pēdējos gados kļūst arvien mazāk. Tomēr klausoties pārrunas šajā pilnsapulcē, vēlos aicināt ikvienu, kam ir kāds ieteikums, kāda doma, kāds sāpīgs jautājums, ierasties uz pilnsapulci nākamā gadā. Šajā vakarā nepiespiestā gaisotnē sabiedrības locekļi dalījās domās un uzklausīja viens otru par vairākiem jautājumiem, ieskaitot cīņu pret dezinformāciju, iesaisti polītiskās cīņās, LNAK financiālo stāvokli, latviešu organizāciju iespējām izdzīvot nākotnē un iegūt līdzekļus turpmākai darbībai. Katrā ziņā, secinājums bija, ka ja būs labi projekti, ar labiem mērķiem, tad nauda atradīsies.
Šīs pārrunas auglīgākas veidoja pilnsapulces īpašo viesu Latvijas vēstnieka Kanadā Kārļa Eihenbauma un Amerikas latviešu apvienības (ALA) ģenerālsekretāra un turpmākā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) izpilddirektora Raita Eglīša piedalīšanās. Vēstnieks gan informēja par savu darbību, gan uzmundrināja Kanadas latviešus vairāk iesaistīties simtgades notikumos, izmantot izdevību celt Latvijas vārdu kanadiešu vidū. Raits Eglītis varēja sniegt ieskatu gan ALAs, gan PBLA darbībā, dalīties pieredzē, kā šie jautājumi tiek risināti kaimiņu zemē.
Sestdien, 7. aprīlī, sesiju atklāja LNAK 22. Padomes prezidija priekšsēdis Pēteris Brauns, svētību sesijai un tās dalībniekiem vēlēja māc. Dāvis Kaņeps.
Pateicība tika izteikta DV Toronto nodaļai par mājīgo telpu atvēlēšanu. Sesijas dalībniekus sveica Latvijas vēstnieks Kanadā Kārlis Eihenbaums, pasniedzot arī dāvanā grāmatas bibliotēkai un skolām.
ALAs ģenerālsekretārs Raits Eglītis, pārņemot vasarā Pasaules brīvo latviešu apvienības izpilddirektora amatu, sveicienus nesa arī no PBLA priekšsēdes Kristīnes Saulītes, pastāstīja par PBLA mērķiem un vēlēja strādāt kopā tuvā sadarbībā. Sesiju sveica arī DV Toronto nodaļas valdes priekšsēdis Atis Bredovskis, DV Kanadā valdes priekšsēde Gunta Reynolde un Latviešu Centra Toronto vārdā Alberts Upeslācis, atgādinot par LNAK veidošanos pirms 70 gadiem.
Uz LNAK 22. Padomes 2. sesiju ieradušies 19 no 28 ievēlētajiem padomes locekļiem un 10 viesi. Mandātu komisijas vadītāja Astrīde Sīlis norādīja, ka LNAK sesijā balsu pilnvaras (proxy) nedrīkst izmantot.
Par balsu skaitītājiem tika izraudzīti Krišs Brauns un Patriks Rundāns.
LNAK prezidents Andris Ķesteris sniedza plašu ziņojumu par veikto iepriekšējā gadā. Darbība saistīta ar Kanadas bruņoto spēku uzņemšanos vadīt NATO kaujas grupu Latvijā, tāpat daudz laika veltīts cīņai ar dezinformāciju, kā arī izveidota laba sadarbība ar citām Centrālās un Austrumeiropas tautu kopienām Kanadā.
Lielas diskusijas kārtējo reizi izraisīja jautājums par biedru naudas lielumu. Tas ir pazemināts uz $ 10, lai pievilinātu vairāk biedru, taču tas nav noticis. Secinājums bija, ka padomes locekļiem jābūt aktīvākiem biedru aicināšanā.
Kultūras nozares vadītājs Juris Ķeniņš un Izlgītības nozares vadītāja Elita Pētersone snieguši izsmeļošu pārskatu sesijas Darbības pārskata grāmatā. Pašlaik Kanadā ir 6 latviešu skolas Halifaksā, Edmontonā, Hamiltonā, Otavā, Toronto gan Sestdienas skola, gan ģimnazija, kuŗās mācās 130 skolēni. Elitas Pētersones mērķis un pašreizējā darbība ir vērsta uz vēl divu skolu izveidošanu Vankuverā un Kalgarijā.
Šogad bija jāpārvēl LNAK prezidents, un šo amatu nākamos divus gadus atkal veiks Andris Ķesteris. Kasieŗa amatā tika pārvēlēts Normunds Goba un divu valdes locekļu amatos pārvēlēti Linda Kronberga un Andrejs Buņķis.
Kā LNAK pārstāvji uz PBLA valdes sēdi Rīgā rudenī brauks LNAK prezidents Andris Ķesteris un sesijas izvēlētie Elita Pētersone un Juris Ķeniņš.
Sesijas dalībnieki sadalījās divās darba grupās, spriežot par līdzekļu vākšanu un LNAK nākotni. Līdzekļu vākšanas grupa apskatīja vairākas iespējas, kam vajadzētu pievērst uzmanību, savukārt LNAK nākotnes grupa vērsa uzmanību uz organizāciju lielāku iesaisti LNAK darbībā.
Pie dažādiem jautājumiem tika diskutēts par vairākām lietām, informēts par LRDF un LNAK Izglītības un kultūras fondu. Krišs Brauns stāstīja par Tērvetes bērnu nometni, kas tagad palikusi kā vienīgā latviešu valodas nometne Kanadā. Nometnei būtu vajadzīgs atbalsts, lai vairāk bērnu varētu tajā piedalīties.
Sesijas laikā Toronto Latviešu kreditsabiedrības valdes loceklis Kārlis Vasarājs iepazīstināja dalībniekus ar kreditsabiedrības pašreizējām sarunām ar Lietuviešu kreditsabiedrību Parama par apvienošanos.
Autore : Vita Gaiķe (Latvija Amerikā)
Toronto Orpheus koris pirmo reizi sastapa Ērika Ešenvalda daiļradi (un Toronto latviešus) 2011. gadā, piedāvājot oratoriju Passion and Resurrection. Gan koris, gan publika toreiz novērtēja priekšnesumu, un koris divus gadus vēlāk, savā jubilejas koncertā, izvēlējās skaņdarbu atkārtot, otru reizi komponista klātienē. Koris skaņdarbam piedāvāja neparedzētu multimedias tērpu – nez vai tā bija iedvesma komponista multimedias simfonijai Ziemeļblāzma.
Autoram, sarakstoties ar Orpheus koŗa māksliniecisko vadītāju Robert Cooper, jau vairākus gadus pacēlās ideja par šī skaņdarba Kanadas pirmatskaņojumu, kuŗš lēnām izveidojās par autora koncertu Ešenvalda plašai koŗa mūzikas daiļradei. Tika iesaistīti vairāki labvēļi: Ontario Arts Council, Toronto Arts Council un Jackman Foundation. No latviešu puses atbalsts nāca no Latvijas Republikas vēstniecības Kanadā, no Latvijas Kultūras ministrijas kā simtgades projektam, no LNAK Izglītības un Kultūras fonda, no Svēta Jāņa draudzes Vokālā ansambļa un devīgiem individiem, kā Taketo un Vija Murata.
Ne ar nodomu, bet vienlaikus Toronto notika arī Zvaigžņu ceļā – Toronto pasākums: 4 mēģinājumi un koncerts dziedātājiem, kuŗi gatavojas simtgades dziesmu svētkiem Rīgā, svētku noslēguma koncerta māksliniecisko vadītāja Mārtiņa Klišāna rokās. Bet laimīgi, dedzīgie koristi labprāt ievilka elpu starp mēģinājumiem baudīt šo vareno priekšnesumu un uz Ešenvalda koncertu ieradās ne tikai viņi, bet saskaitīju vairāku simtu tautiešu koncertā.
Metropolitan United lielais dievnams bija sludināts kā izpārdots, un tiešām bija stāvgrūdām pilns. Bez Orpheus koŗa bija ielūgts viesu ansamblis That Choir, diriģents Craig Pike, nopelniem bagāts Toronto koris. Orpheus pats piedāvāja 65 dziedātājus, koŗiem pirmajā pusē izmainoties Ešenvalda a cappella repertuārā, dažas dziesmas ar apvienotiem 100+ dziedātāju spēkiem, kuŗi pareģoja, kādas būs skaņas pēc pārtraukuma, kad abiem koŗiem piebiedrosies Orpheus orķestris, kuŗš sastāv no Toronto labākiem brīvmāksliniekiem.
Pirmā pusē skanēja skaņdarbi, vairāku pasaules koŗu pasūtināti, un ar to visi angļu valodā. Varētu uzskatīt burvīgo Long Road kā latvisku, teksts angļu valodas tulkojums no Paulīnes Bārdas Tāls ceļš. No mūsu puses varam arī slavēt mācītāju Ilzi Kuplēnu – Ewart, kuŗa kalpoja kā pieteicēja Passion and Resurrection izvilkumos. Piedāvātie skaņdarbi bija Ešenvalda lielākie starptautiskie “hiti”: Amazing Grace varenā astoņbalsīgā apdare, Stars (teksts Sara Teasdale) koristiem arī berzējot vīna glāzes pavadījumā, Toronto bieži dzirdētais O Salutaris Hostia, un aizkustinošais A Soldier’s Mother’s Lullaby (Wifrid Owens).
Abu koŗu skolotās balsis piepildīja plašo telpu, izpildījumi labi sagatavoti, skanīgi un izteiksmīgi. Varbūt vieta, kur atšķiŗas Kanadas koŗi no tiem Latvijā, ir gaŗas frazes: latviešu koristiem tas gandrīz iedzimts, koŗiem pavadot daudz laika iemācoties elpot pamīšus, lai frazes, tā kā stīgu orķestrim, nekad nebūtu pārtrauktas elpošanas nepieciešamības dēļ.
Koncerts bija izreklamēts kā Nordic Light un klausītāji veikli atgriezās savās vietās pēc pārtraukuma, lai pirmo reizi pārdzīvotu to, par ko bija tik daudz dzirdēts. 50 instrumentālisti tagad sēdēja, kur agrāk bija koristi, dziedātāji sadalīti katrā pusē, jo aiz orķestŗa atradās liels ekrāns.
Uz ekrāna fotografa Kjetil Skogli attēli no ziemeļblāzmas, vai pareizāk latviski kāviem, kā arī Ērika Ešenvalda četros gados savāktās un nofilmētās teikas un dziesmas par kāviem, no septiņām ziemeļu valstīm, protams, katra savā valodā, katram runātājam/ dziedātājam to darot savā tautas tērpā.
Varens skaņdarbs, un neapskaužu maestro Cooper pienākumus, diriģējot ne tikai orķestri un kori (kas pats par sevi ir pienākums), bet bieži diriģējot līdzi dziedāšanai ekrānā, pārējai filmai vadot orķestri pēc pulksteņa. Bravo!
Daudzveidīgam skaņdarbam ir neiespējami apsvērt, kuŗam loma bija nozīmīgākā, it kā Vāgnerīgā veidā neviena sastāvdaļa nevarētu eksistēt bez visām pārējām: filmai, orķestrim, korim vienlīdzīgs uzsvars. Korim bija savs teksts, bet arī bieži piebiedrojās orķestrim kā vēl viena orķestŗa balss.
Kuplie aplausi liecināja par simfonijas un tās izpildījuma sekmēm, un klausītāji izpelnīja piedevu, manām latviskām ausīm koncerta naglu: tautasdziesmas Stāvēju, dziedāju apdari, autors pats pie pults. (Ēriks Ešenvalds ir arī pieredzējis diriģents, izcils pianists un savā laikā arī dziedāja ar profesionālo Valsts Akadēmisko kori.) Burvīga apdare, un šeit maestro Ešenvalds panāca iecerētās gaŗās frazes.
Ir svarīgi arī atzīmēt Lauras Adleres milzīgo lomu ne tikai koncerta rīkošanā, bet arī nedēļās pirms un pēc koncerta, nedēļās pilnās ar meistarkursiem un lekcijām Toronto, Montreālā un Otavā. Bez viņas nez vai koncerts būtu. Laura saņēma pelnītus ziedus koncertā un pateicības dāvanu no vēstnieka Kārļa Eihenbauma pieņemšanā pēc koncerta.
Nevaru atcerēties, kad būtu bijusi šitāda maģiska “koŗu nogale” Toronto. Bija īpaši silta jušana, atstājot baznīcu vēsā februāŗa vakarā, lepnums par mūsu tautas dziesmām un par apdāvinātiem komponistiem, kā Ēriks Ešenvalds, kuŗi spēj tās parādīt visai pasaulei. Nebūs koncerta apmeklētājs, kuŗš turpmāk nezinās kas ir Latvija un ka viņa šogad svin savu simtgadi.
Juris Ķeniņš
PBLA Kultūras fonda priekšsēdis
Latviešu Nacionālā Apvienība Kanadā
Fédération nationale lettonne au Canada
Latvian National Federation in Canada
Valdes viceprezidents un
Kultūras nozares vadītājs
Glabāsim Lieldienu saulīti sirdīs,
Glabāsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazūd tumsa, kas dvēseles tirdī.
Lieldienu saule lai atspīd arvien.
Novēlam visiem latviešiem pasaulē gaišas un svētīgas Lieldienas!
PBLA valde
2018. gada Liedienās.
«Šis Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums nekādā mērā neietekmēs manu lēmumu un Lieldienās plānoju parakstīt un izsludināt šos grozījumus,» uzsvēra Valsts prezidents.
Pirms tam partijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas deputāti bija vērsušies pie Vējoņa ar lūgumu neizsludināt parlamentā pieņemtos grozījumus divos likumos.
Kā ziņots, 22.martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.
Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.
No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 28.martā, otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības, ko pārstāv Kanādas Nacionālās aizsardzības departaments un Kanādas bruņotie spēki, saprašanās memorandu par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību. Memorands nosaka ietvaru Latvijas un Kanādas sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti noteic Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā.
Latvijas aizsardzības interesēm sabiedroto spēku, tostarp Kanādas, militārā klātbūtne ir ļoti nozīmīga, un Kanāda jau patlaban ir sniegusi ļoti būtisku ieguldījumu, attīstot infrastruktūru, kas nepieciešama NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros Latvijā izvietotajai daudznacionālajai kaujas grupai Kanādas vadībā. Neskatoties uz jau patlaban notiekošo sadarbību ar Kanādu, pastāvīgas un paredzamas Kanādas bruņoto spēku un tam piederošo personu uzturēšanās tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas un nodrošinātu tās spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.
NATO dalībvalstu bruņoto spēku uzturēšanās citās NATO valstīs nosacījumus definē Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu (NATO SOFA). Taču šis līgums bruņoto spēku statusu citās NATO dalībvalstīs nosaka vispārīgi. Detalizētākus nosacījumus – Kanādas bruņoto spēku tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā, – noteiks Latvijas un Kanādas saprašanās memorands par paplašinātu partnerību aizsardzības jomā un drošības sadarbību.
Saprašanās memorands paredz Kanādas spēkiem iespēju uzturēties un brīvi piekļūt militārās infrastruktūras objektiem Latvijā, kā arī spēkiem veikt būvdarbus šajos objektos. Veicot būvdarbus, būs jāievēro tehniskās prasības un būvniecības standarti, kas atbilst abu valstu prasībām. Saprašanās memorands paredz, ka jaunuzceltās vai atjaunotās būves pieder Latvijai, bet tās lieto Kanādas bruņotie spēki tik ilgi, cik nepieciešams.
Dokuments noteic, ka Kanādas militārpersonas Latvijā ieceļo un uzturas, uzrādot militārās identifikācijas kartes un pārvietošanās pavēli, kā to jau paredz NATO SOFA. Tāpat memorands paredz atvieglotus ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus Kanādas bruņoto spēku civilās sastāvdaļas dalībniekiem, apgādājamiem un līgumdarbu izpildītājiem.
Tāpat saprašanās memorands paredz, ka Latvija atzīst Kanādas izdotus transportlīdzekļu reģistrācijas un sertifikācijas dokumentus un visu veidu transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kā arī šie dokumenti ir derīgi, lai pārvietotos Latvijas teritorijā. Ar saprašanās memorandu paredzēs atzīt arī visa veida Kanādas izsniegtas profesionālās licences un sertifikātus. Tas attieksies uz profesionālo darbību, ko Kanādas bruņoto spēku civilā sastāvdaļa, apgādājamie, kā arī līgumdarbu izpildītāji veic dienesta pienākumu ietvaros.
Memorands arī paredz, ka Kanādas bruņoto spēku gaisa kuģi, sauszemes transportlīdzekļi un kuģi var brīvi pārvietoties pa valsts teritoriju, ievērojot pārvietošanās noteikumus.
Tāpat dokumentā plānots noteikt, ka Latvija atsakās no tiesībām realizēt primāro kriminālo jurisdikciju, izņemot īpašus gadījumus, kad Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra būtisku apstākļu dēļ var atsaukt atteikšanos no tiesībām realizēt jurisdikciju. Šīs tiesības Ģenerālprokuratūra varēs izmantot kriminālprocesos, kas uzsākti par smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, kurā ir cietušais.
Saprašanās memorandā regulēta arī virkne citu jautājumu.
Šī Latvijas un Kanādas saprašanās memoranda nosacījumi lielā mērā atbilst 2017.gada 12.janvārī parakstītajam Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto valstu valdības līgumam par sadarbību aizsardzības jomā, kuru Saeima ratificēja 2017.gada 16.martā.
Kā jau zināms, tad interese apmeklēt šī gada XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus ir īpaša. Par diviem, galvenajiem sarīkojumiem – Noslēguma koncertu un Deju lieluzvedumu ir dzirdēts daudz. Tomēr, ir būtiski pieminēt lielo brīvās ieejaspasākumu klāstu.
Ja pēc garās un bieži vien nesekmīgās iepirkšanās internetā ir radušās pārdomas par to, vaidoties uz svētkiem, – tad ne mirkli nav šaubu – jā! Ir jābrauc , jo 43 no 65 plānotajiempasākumiem ieeja būs par brīvu!
Dziesmu un deju svētku programmu kopā veido 65 pasākumi, no kuriem 43 ir brīvi pieejamiun ir bez maksas. Visu svētku nedēļu dažādās Rīgas vietas – Vērmanes dārzā, Esplanādē, Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, Doma laukumā, Rīgas laukumos un parkos, notikskultūras pasākumi un koncerti.
Pasākumu pieejamība būs nodrošināta sabiedriskajos medijos un internetā.
Pirmais bezmaksas pasākums – “Dziesmu kari” – norisināsies 30. jūnijā pulksten 10.00 Latvijas Universitātes Lielajā Aulā.
Savukārt Dziesmu un Deju svētku karoga cildināšananotiks nākošās dienas rītā, 1. jūlijā pulksten 8.30 Rīgas Latviešu biedrības namā. Svētku gājiens, kas ir viens no vienojošākiem Dziesmu un Deju svētku pasākumiem, sāksies tās pašas dienas pēcpusdienā svētdien pulksten 14.00 no Brīvības pieminekļa.
No 1. līdz 8. jūlijam notiks virkne pasākumu, tai skaitā Amatu meistaru darinājumu gadatirgus, meistarklases, Latviešu amatieru teātru izrādes – Ā. Alunāna lugu iestudējumi, tautu diena “Rīta ausma”, Kapellu maratons un Fokloras diena “Novadu sasaukšanās”. Tāpat visi ir aicināti uz bezmaksas sarīkojumiem Brīvdabas muzejā, Esplanādē un vokālo ansambļu ielu koncertiem Vecrīgā. Sīkāku informāciju par visiem bezmaksas sarīkojumiem var apskatītapmeklējot lapudziesmusvetki.lv
PBLA pārstāvniecība