Īvande, 10. augusts. Atsaucoties un ģen. Raimonda Graubes un fonda “Namejs” aicinājumu, PBLA atbalstīja piecu jauniešu dalību patriotiskās audzināšanas un militāro iemaņu attīstības nometnē “Mazais Namejs”, kas notika Īvandes muižā, pie Kuldīgas. Nometnē piedalījās 85 starptautisko operāciju veterānu bērni no visas Latvijas.

Nometnē bērniem ir iespēja labāk iepazīt karavīra profesiju un ikdienu, kā arī uzzināt vairāk par skautu un gaidu kustību. Nometnes laikā dalībnieki iepazīst gan Nacionālo bruņoto spēku vienības, gan piedalās izturības pārgājienā, stratēģiskajās spēlēs un citās aktivitātēs. Nometnes galvenie mērķi ir sniegt iespēju aktīvi un jēgpilni pavadīt vasaras brīvlaiku, attīstīt jaunatnes pilsoniskumu un patriotismu, iepazīstināt ar Latvijas bruņoto spēku ikdienu, attīstīt jauniešu patstāvību, spēju strādāt komandā un svinēt Latvijas simtgadi. Nometne organizēta ar Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku, ASV vēstniecības Latvijā, AS “Latvijas Finieris”, SIA “Tallink”, Pasaules brīvo latviešu apvienības, Latviešu virsnieku apvienības un citu ziedotāju atbalstu.

Nometnes noslēguma dienā, jauniešus apraudzīt ieradās Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, ASV vēstniece Latvijā Nancy Pettit un nometnes atbalstītāju organizāciju pārstāvji, tai skaitā PBLA izpilddirektors Raits Eglītis. Savā apsveikuma runā viņš uzsvēra, ka PBLA ar prieku atbalstīta jauniešu dalību šajā nometnē, jo PBLA darbojas trīs galvenajos virzienus – izglītība, kultūra un Valsts drošības stiprināšana. “Jūs esat Latvijas drošības nākotne un mēs varam būt lepni par to, ka jūs mācaties sargāt savu valsti,” teica R. Eglītis , uzrunājot jauniešus. Svinīgajā ceremonijā piedalījās arī NATO karavīri no Kanādas, Spānijas, Albānijas un Latvijas, kas bija speciāli atbraukuši no Ādažiem un demonstrēja militāro tehniku, kā arī Zemessardzes un Skautu kustības pārstāvji.

Rīga, 15. augusts. Pēc Latvijas Republikas Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ielūguma, PBLA pārstāvji Jānis Andersons un Raits Eglītis piedalījās svinīgajā ceremonijā – ministrijas Valsts sekretāru rotācijā. Nu jau bijušais ĀM valsts sekretārs un ilggadējais ALAs un PBLA sadarbības partneris vēstnieks Andrejs Pildegovičs nozīmēts pārstāvēt Latviju Apvienoto Nāciju organizācijā Ņujorkā. PBLA vēlēja viņam veiksmi nākamajā dzīves posmā, bet nākamajam Valsts sekretāram Andrim Pelšam – izturību Ārlietu ministrijas administratīvos procesus pārraugot.

PBLA aicina tautiešus pasaulē gatavoties 13. Saeimas vēlēšanām šī gada 6. oktobrī.
Piedāvājam jaunāko informāciju no Centrālās vēlēšanu komisijas.
Facebook.com: https://www.facebook.com/cvk.lv/videos/vb.236758520084700/500345383726011/?type=2&theater
Youtube.com: https://www.youtube.com/watch?v=47ByvRDMi1Y
Cvk.lv: https://www.cvk.lv/pub/public/32244.html

Pēdējā mēneša notikumi starptautiskajā politikā – NATO samits Briselē, ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās un tiem sekojošie paziņojumi medijos – rosinājuši Amerikas Latviešu apvienību atkārtoti uzsvērt stingru atbalstu Ziemeļatlantijas līguma organizācijai – NATO un ciešai sadarbībai starp ASV un Eiropas sabiedrotajiem. Kopš alianses izveidošanās 1949. gadā, ASV ir nozīmīga loma NATO kolektīvajā drošībā, atbalstot Eiropas Atturēšanas iniciatīvu, gādājot par mieru un stabilitāti Eiropā, īpaši Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pamatoti uzskatīta par veiksmīgāko valstu aliansi pasaules vēsturē, NATO turpina attīstīties, un tās spēks apliecina arī Amerikas Savienoto Valstu vadošo lomu cīņā par miera saglabāšanu pasaulē.
NATO turpina attīstīties un pildīt savu misiju. Mēs atzinīgi vērtējam Briseles samita lēmumus, kas uzlabos NATO spējas reaģēt krīzes situācijā. Piemēram, svarīgais NATO lēmums par Gatavības iniciatīvas apstiprināšanu, kas paredz, ka NATO ne ilgāk kā 30 dienu laikā būs jānodrošina rīcībspējīgas 30 jūras spēku, 30 sauszemes spēku un 30 gaisa spēku vienības. Šīs vienības kopīgi veidos strukturētu spēku aizsardzības uzdevumu veikšanai.
Samitā ir pieņemts lēmums, ar kuru tiks uzlabota NATO komandstruktūra, izveidojot divas jaunas NATO spēku pavēlniecības: ASV – Norfolkā un Vācijā – Ulmē. Jaunā pavēlniecība Vācijā nodrošinās efektīvāku militāro loģistiku Eiropā.
NATO būtiski paaugstina arī spējas stāties pretī tradicionālajam un hibrīdajam apdraudējumam, attīstot jaunu Kiberoperāciju centru, kas papildinās Kiberaizsardzības izcilības centru Tallinā, Igaunijā.
Amerikas latviešu apvienība pateicas ASV Kongresam par nozīmīgo ieguldījumu valsts ārpolitikā un spēju ātri reaģēt uz notikumiem starptautiskajā politikā.
Mēs augstu vērtējam ASV Senāta vienprātīgi pieņemto rezolūciju, kas iestājas pret Krievijas prezidenta Putina izteikto piedāvājumu par amerikāņu diplomātu, tai skaitā bijušā ASV vēstnieka Krievijā, izdošanu nopratināšanai Krievijas varas iestādēm.
Mēs ļoti ceram, ka ASV Kongress turpinās atbalstīt tik svarīgo Eiropas Atturēšanas iniciatīvu un likumdošanu, kas ierobežotu Krievijas izvērstās dezinformācijas kampaņas un agresīvo ārpolitiku.
Šogad paiet simts gadu, kopš Latvija, Lietuva un Igaunija nodibināja neatkarīgas, demokrātiskas valstis. Mums ir ļoti svarīgi, lai Amerikas Savienotās Valstis skaidri paustu savu nostāju, atgādinot Putinam un viņa autoritārajam režīmam, ka stingri iestāsies pret jebkuru
Maskavas mēģinājumu atjaunot ietekmi Baltijas valstīs. Kā pagājušajā vasarā tikšanās laikā Tallinā paziņoja ASV viceprezidents Maiks Penss:

“Prezidents mani šeit atsūtīja, lai es pateiktu – mēs esam ar jums. Mēs esam kopā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautām un valstīm. Prezidenta Donalda Trampa vadībā Amerika noraida jebkādu mēģinājumu izmantot spēku, draudus, iebiedēšanu vai ļaunprātīgu ietekmēšanu, kas būtu vērsta pret Baltijas valstīm vai jebkuru mūsu sabiedroto.”
Tas ir ļoti nozīmīgs paziņojums, un, tāpat kā līdz šim, mēs ticam, ka ASV valdība, ieskaitot administrāciju, valsts iestādes un ASV Kongresu, turpinās uzturēt Amerikas tautas mūžīgās vērtības.

Lasiet vēstules oriģinālu šeit: http://alausa.org/media/files/NATO%20Summit%20Response%20Letter%202018-07-25.pdf

Rīga – 25. jūlijs. Trešdienas pēcpusdienā, Ārlietu ministrijas telpās PBLA un ELAs pārstāvji Kristīne Saulīte, Ieva Reine, Kristaps Grasis un Raits Eglītis atvadījās no Diasporas lietu vēstnieka Ata Sjanīta padomnieces Vijas Bušas, kas dodas savā nākamajā diplomātiskajā nozīmējumā darbā Latvijas Republikas vēstniecībā Baku, Azerbaidžānā. PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte pateicās pieredzējušajai diplomātei par sadarbību, atbalstu un daudzajiem pārdomātajiem padomiem aizvadīto gadu laikā un pasniedza V. Bušai ziedus no visas PBLA saimes. Foto (no kreisās) Raits Eglītis, Kristīne Saulīte, Vija Buša, Ieva Reine un Kristaps Grasis.

Rīga – 23. jūlijs. PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte un izpilddirektors Raits Eglītis pārstāvniecības telpās tikās ar latvietēm no Dienvidāfrikas galvaspilsētas Keiptaunas, kuras bija ieradušās Rīga, lai izbaudītu Dziesmu un deju svētkus. Tālās viešņas pastāstīja, ka viņas Keiptaunā ir izveidojušas latviešu skolu “Ozoliņi”, kurā mācās ap 15 bērnu un, ka viņu mērķis ir izveidot un reģistrēt formālu organizāciju, kas ļautu Dienvidāfrikas latviešiem apvienoties un darboties izglītības un kultūras sfērās. Keiptaunas latviešu skolas skolotājas apmeklēja diasporas skolotāju kursus Salacgrīvā un ieguva pedagogu profesionālās pilnveides programmas “Latviskā izglītība diasporā” diplomus, lai arī turpmāk varētu sekmīgi mācīt latviešu valodu bērniem svešumā. PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte izstāstīja par PBLA struktūru, tradīcijām un galvenajiem projektiem. Dienvidāfrikas latvietēm īpaša interese bija par iespēju piedalīties 2×2 nometnēs un 3x3saietos, kā arī uzzināt vairāk par ALAs “Sveika, Latvija!” programmu. Viņas arī apmeklēja ārlietu ministriju, kur tikās ar Diasporas vēstnieka Ata Sjanīta padomnieci Viju Bušu. Tie, kam ir interese uzzināt vairāk par latviešiem Dienvidāfrikā var apmeklēt Facebook lapu “Latvieši Dienvidāfrikā”.

Mēs, kā ārzemēs dzīvojošo latviešu jumta organizācija esam nolēmuši aktīvi piestrādāt pie tautiešu informēšanas par gaidāmajām vēlēšanām. Diemžēl informācija Latvijā un Latvijas presē ir ļoti trūcīga, un pat šeit, esot uz vietas nekas nav īsti skaidrs..

Šinī sakarībā esam uzņēmušies veidot virkni rakstu, kuros iepazīstināsim ar dažādiem ar vēlēšanām saistītiem jautājumiem. Tā, lai informācija būtu līdzsvarota un pēc iespējas saprotamāka ikvienam, esam tikušies un vienojušies ar Latvijas Universitātes asociēto profesoru Ivaru Ījabu, lai pārrunātu aktualitātes, to sagatavi un tālāku publicēšanu.

Kā jau demokrātiskās valstīs pierasts, arī Latvijā šogad ir gaidāmas vēlēšanas. Tās būs 13. Saeimas vēlēšanas, kuras notiks 6. oktobrī. Uz jautājumu, vai šīs vēlēšanas būs vai nebūs izšķirošas, atbildēt ir vienkārši. Demokrātiskā valstī nemēdz būt neizšķirošu vēlēšanu, un tie, kas apgalvo, ka tādas ir, muļķo cilvēkus. Pat tad, ja attiecīgās vēlēšanas nerada tūlītējas un radikālas pārmaiņas “rīt uz brokastlaiku”, tas nav iemesls, lai uz tām neietu. Vēlēšanas ietekmē ilgtermiņa procesus, un balsojuma sekas var būt sajūtamas pēc vairākiem gadiem. Turklāt ņemsim vērā, ka Latvijas Saeimas vēlēšanas ir svarīgas arī tādēļ, ka tās ir vienīgās nacionālā līmeņa vēlēšanas. Atšķirībā no citām valstīm, kā ASV, Francija vai Polija, kur pilsoņi vēl arī prezidentu vai parlamenta augšpalātu, latvieši valsts mērogā vēlē tikai parlamentu. Šis parlaments tad arī noteiks toni Latvijas politikā: tam nāksies pieņemt daudzus svarīgus lēmumus, kuri tā vai citādi skars ikkatru no mums. Tādēļ atbilde uz jautājumu par vēlēšanu izšķirīgumu ir pašsaprotama: jā, protams, uz vēlēšanām ir jāiet pavisam noteikti.

Kas jādara

Lai palīdzētu gatavoties 6. oktobrim, es šajā rakstā pastāstīšu par šo vēlēšanu galvenajiem dalībniekiem un izaicinājumiem. Taču pirms tam būtu jāatgādina par galvenajiem vēlēšanu procedūras noteikumiem. Tajās var piedalīties katrs Latvijas pilsonis, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Visbiežāk dalībai vēlēšanās noderēs Latvijas pilsoņa pase (jāpārliecinās par derīguma termiņu!). Taču kopš laika, kad esam ieviesuši personas apliecības, pastāv arī alternatīva procedūra. Pilsoņiem, kuriem nav pases, bet ir tikai personas apliecības, līdzās tām ir jāizņem īpašas vēlētāja apliecības – tajās tad arī tiks izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās, jeb, vienkārši sakot – iespiests zīmogs. Kad nu esam apgādājušies ar nepieciešamo dokumentu, varam rīkoties tālāk.

Lielais vairums pilsoņu, protams, dosies uz iecirkņiem 6. oktobrī, varbūt mazliet pagaidīs rindā un nobalsos klātienē. Arī ārpus Latvijas darbosies veseli 115 iecirkņi. Taču Latvijas Centrālā Vēlēšanu komisija ir parūpējusies arī par alternatīviem balsošanas veidiem – īpaši pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Latvijas. Pirmkārt, varam balsot pa pastu. Tam, uzrādot pasi vai personas apliecību, līdz 14. septembrim jāpiesakās kādā no Latvijas pārstāvniecībām, kas organizē balsošanu pa pastu – visbiežāk tās ir vēstniecības. Tad jūs savlaicīgi pa pastu saņemsiet visus dokumentus un varēsiet nobalsot, kā saka, neizejot no mājas. Ja esat Latvijā, bet tieši 6. oktobrī nevarat aiziet uz vēlēšanu iecirkni, jau kopš 3. oktobra varat “nodot balsi glabāšanā”, jeb, vienkārši sakot, nobalsot iepriekš – tiesa, ne visos vēlēšanu iecirkņos. Par visām šīm tehniskajām lietām noteikti der ieskatīties Centrālās Vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv – tur viss ir labi izskaidrots.

Tas, ka Latvijas varas iestādes rūpīgi piedomā pie vēlēšanu līdzdalības, nav nejaušība. Gandrīz visur pasaulē ir vērojama vēlētāju līdzdalības samazināšanās. 2014. gadā uz 12. Saeimas vēlēšanām devās 58.8% pilsoņu: pasaules salīdzinājumā tas nav pārāk zems rādītājs, tomēr arī Latvijā ir vērojama krītoša tendence. 2011. gadā uz vēlēšanām aizgāja 60.55%, un, ja tā turpināsies, mēs drīz vien sasniegsim Lietuvas līmeni, kur uz vēlēšanām iet mazāk par pusi pilsoņu. Ir vesela virkne iemeslu par šādu samazinājumu uztraukties. Parlamenta uzdevums ir pilsoņu interešu reprezentācija, taču, ja cilvēki neiet uz vēlēšanām, parlaments nespēj pārstāvēt sabiedrību. Tādēļ tā ir pilsoņu atbildība: piedalīties savu interešu aizstāvēšanā.

“Reālie” un “virtuālie” rīdzinieki
Jūnija sākums mums atnesa pārsteigumu: izrādās, ka nākamajās vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā būs par 3 mandātiem vairāk – lielākoties uz ārvalstīs dzīvojošo “virtuālo rīdzinieku” rēķina (ārvalstīs nodotās balsis, kā zināms, pierēķina Rīgas apgabalam). Latvijā, kā zināms, ir pieci vēlēšanu apgabali, un 100 Saeimas deputātu mandāti sadalās pa tiem proporcionāli apgabalā dzīvojošo pilsoņu skaitam. Četru pagājušo gadu laikā šis skaits ir būtiski pamainījies, līdz ar to ir mainījies arī tur ievēlamo deputātu skaits: Latgale (14), Kurzeme (12) un Vidzeme (25) ir zaudējušas vienam mandātam, Zemgalē tas ir palicis tāds pats (14), savukārt Rīga ir ieguvusi klāt trīs mandātus (35). Tas, bez šaubām, ir saistīts ar lielo Latvijas pilsoņu emigrāciju uz ārvalstīm pēdējos gados. Proti, ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu skaits ir palielinājies, līdz ar to palielinoties arī Rīgas apgabala elektorātam.

Šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz vēlēšanu rezultātu. Rīgā ievēlamo deputātu skaitam pieaugot, pieaug arī ārvalstīs dzīvojošo līdzdalības nozīme. Dzīvodami ārvalstīs, viņi palielina attiecīgā vēlēšanu apgabala deputātu skaitu un, līdz ar to, arī savu ietekmi. Taču, neaiziedami uz vēlēšanām, viņi šo ietekmi faktiski ļauj savā vietā lemt rīdziniekiem. Tas jāņem vērā: šoreiz no Rīgas tiks ievēlēts vairāk deputātu, un to, kas tie būs, noteiks arī ārvalstīs dzīvojošie. Reālie rīdzinieki ir samērā aktīvi vēlētāji – galvaspilsētā uz vēlēšanām aiziet vairāk pilsoņu, nekā vidēji Latvijā. Tādēļ arī “virtuālajiem” rīdziniekiem ārvalstīs nevajadzētu palikt iepakaļus. CVK vadītājs Arnis Cimdars lēš, ka kopumā ārvalstīs dzīvojošajiem tīri matemātiski vajadzētu ievēlēt 8 no 100 Saeimas deputātiem. Tas ir iespējams, tikai mobilizējoties un piedaloties vēlēšanās.

Partijas un nepartijas

Latvijā, kā zināms, parlamenta vēlēšanas notiek pēc partiju sarakstiem. Balsotājs izvēlas vienu (un tikai vienu) no piedāvātajiem sarakstiem, ieliek to aploksnē un iemet balsošanas urnā. Tiesa, pirms tam vēlēšanu biļetenā ir iespējams izdarīt atzīmes: konkrētus kandidātus var svītrot un var viņiem pievilkt plusu. Tas beigu beigās ietekmēs no attiecīgā saraksta ievēlēto deputātu sastāvu: vēlētāju plusi un svītrojumi var kandidātu gan pabīdīt uz augšu (kā Artusu Kaimiņu pagājušajās vēlēšanās), gan pagremdēt uz leju (kā Solvitu Āboltiņu pagājušajās vēlēšanās). Šie plusi un svītrojumi ir efektīvs līdzeklis, lai paustu savu attieksmi pret konkrētiem cilvēkiem.

Vienlaikus ar Latvijas partijām ir jābūt uzmanīgiem. Vispirms, kopš neatkarības atjaunošanas ir izveidojusies tradīcija veidot partiju apvienības – kā Zaļo un Zemnieku Savienība, Reģionu apvienība un tamlīdzīgi. Vēlāk, ja kopīgais starts ir bijis daudz maz veiksmīgs, šīs apvienības bieži apvienojas vienā struktūrā – tā tas bija ar partiju “Vienotība” un “Nacionālo apvienību”. Vēlētājam šeit jābūt uzmanīgam. Ir jāpievērš uzmanība tam, no kādām sastāvdaļām attiecīgā apvienība ir veidojusies, un ko šīs sastāvdaļas ir darījušas iepriekš. Pašlaik, jūnijā vēl var parādīties kāda jauna apvienība no vecām sastāvdaļām, kas tiks izveidota uz vēlēšanām.
Labā ziņa turpretī ir tā, ka vēlēšanās pie mums vairs nevar piedalīties “pēdējās minūtes piedāvājumi”. Saeima ir lēmusi, ka partijām, kas grib piedalīties vēlēšanās, ir jābūt dibinātām vismaz gadu pirms vēlēšanām, turklāt tajās ir jābūt vismaz 500 biedru. Tas izslēdz iespēju, ka šobrīd uz ātru roku var tikt sastiķēta jauna partija ar brašiem saukļiem, kas ar nelāgiem nodomiem iekļūtu Saeimā. Tiesa, Latvijā ir gana daudz partiju “čaulu”, kuras var izmantot līdzīgiem mērķiem. Pārsteigumi mūs vēl var gaidīt.

Galvenie spēlētāji
Kādi tad būs galvenie spēlētāji šā rudens vēlēšanās? Aina te ir raiba – krietni raibāka, nekā iepriekšējās vēlēšanās, kad visi nopietnie dalībnieki bija pazīstami jau iepriekš. Šoreiz sevi piesaka vesela virkne jaunu partiju: dažas no tām ir nesen dibinātas, citas – pirmoreiz sadūšojušās nopietnam startam. Tomēr starp “jaunajām” partijām šoreiz nav izteikta favorīta, un daudzas no tām riskē vispār nenonākt Saeimā, nespējot pārvarēt likumā noteikto 5 % slieksni.

Šajā apskatā es īsi aprakstīšu partijas, nopietnāku analīzi atstājot kādai no nākamajām reizēm. Lieta tā, ka vairums partiju vēl nav nosaukušas savus kandidātus un sarakstu līderus – par tiem runāsim nākamreiz. Saraksti būs izveidoti tikai jūlija beigās, kad partijām saskaņā ar likumu ir jāiesniedz savi vēlēšanu saraksti. Mans nolūks nav aicināt par kādu balsot vai nebalsot, bet gan daudz maz saprotami aprakstīt galvenos spēlētājus – gan vecos un pieredzējušos, gan jaunos un cerīgos.

Ja ticam aptaujām, pavisam droša tikšana 13. Saeimā šobrīd ir tikai 3 partijām, kuras Latvijas politikā darbojas jau ilgāku laiku. Tās ir Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, Zaļo un Zemnieku Savienība, un Nacionālā Apvienība. “Saskaņa” jau kopš 2010. gada vēlēšanām veido lielāko frakciju Saeimā, taču nav bijusi iesaistīta valdībā. Tā ir partija, kas ap sevi ir konsolidējusi gandrīz visu krievvalodīgo vēlētāju daļu, taču par to balso arī sava daļa latviešu. “Saskaņa” ir ideoloģiski atšķirīga no pārējām partijām vairākos svarīgos punktos. Vispirms, tā ir noraidošā attieksme pret latviešu valodu kā vienīgo oficiālo valodu, atšķirīga attieksme pret Padomju okupācijas periodu, kā arī ģeopolitiskas simpātijas pret Krieviju. “Saskaņa” pēdējos gados ir darījusi daudz, lai kļūtu pieņemamāka latviešu “meinstrīma” vēlētājam. Tā sevi piedāvā kā sociāldemokrātisku partiju, un tās sarakstos būs arī daudz latviešu kandidātu. Taču domstarpības principiālos jautājumos “Saskaņa” pārvarēt nespēs, un, pēc visa spriežot, nākamajā Saeimā atkal atradīsies opozīcijā.

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) ir partija, kura pašlaik vada Latvijas valdību. Tā ir sakņota reģionos un pilsētās ārpus Rīgas; no šīs partijas nāk virkne pašvaldību vadītāju. ZZS nav konkrētas ideoloģijas: tā, no vienas puses, balstās post-padomju ilgās pēc “labā, gādīgā saimnieka”, no otras – spēj piesaistīt savos sarakstos populārus cilvēkus no politikas un citām jomām. Kā valdības vadošā partija ZZS ir atbildīga par nesen veiktajām reformām – vispirms, nodokļu politikā un veselības aprūpē. Kaut arī daži partijas politiķi reizēm koķetē ar anti-rietumniecisku un anti-amerikānisku retoriku, tā visdrīzāk neveidos koalīciju ar “Saskaņu”.

Nacionālā Apvienība ir partija cilvēkiem, kuriem latviešu un krievu attiecību jautājums ir pats svarīgākais politikā. Partijai ir savs stabils vēlētājs, un tās politiķi arī nepārtraukti strādā šā vēlētāja lojalitātes uzturēšanai. NA ir virkne populāru politiķu, ir arī padarīto darbu saraksts, turklāt tās atbalstītājus īpaši nebiedē aizdomas par dažu partijas līderu iesaisti koruptīvos darījumos, par kurām arvien skaļāk runā partijas oponenti.
Partija “Vienotība”, kas pagājušajās vēlēšanās ieguva 2. vietu, šobrīd reitingos ir nokritusi līdz 3-4% atzīmei. Tas skaidrojams ar partijas nespēju risināt iekšējas problēmas, kuras visspilgtāk izpaudās 2015. gadā, kad “Vienotība” savas vainas dēļ zaudēja Ministru prezidenta portfeli. Virkne politiķu “Vienotību” ir pametuši. Pāri palikušie pašlaik ir konsolidējušies un nāk uz vēlēšanām ar savu tradicionālo piedāvājumu: eiropeisku, centrisku un tehnokrātisku politiku. Partijai ir izdevies saglabāt virkni pieredzējušu, populāru cilvēku, kuriem ir savs atbalstītāju loks. Taču tas vēl nebūt negarantē, ka “Vienotība” būs pārstāvēta nākamajā Saeimā.

“Vienotībai” pa pēdām seko Jaunā Konservatīvā partija, ar kuru tai ir arī daudz kas kopīgs. Vispirms, JKP šodien izspēlē Latvijā mūždien aktuālo pretkorupcijas kārti, un dara to diezgan efektīvi. Pati JKP nav jauna partija, taču tai ir izdevies piesaistīt virkni enerģisku kandidātu, tai skaitā, ļaudis no tiesībsargājošajām iestādēm. Zināms šķērslis šeit varētu būt politiskās pieredzes trūkums daudziem no tiem, kuru ne vienmēr ir iespējams pārvarēt ar enerģiju un ļoti uzstājīgu komunikāciju.

Attīstībai/Par ir jauns projekts, kura mērķis ir pārņemt bijušā “Vienotības” elektorāta liberālo daļu. Tā vadībā ir kopumā kompetenti cilvēki ar pieredzi politikā un valsts pārvaldē, un to lielākoties atbalsta gados jauni, izglītoti un eiropeiski cilvēki. Tomēr šai partijai ir arī virkne vājo vietu. Vispirms, daudzi tās redzami personāži ir vēlētājam pazīstami, un ne vienmēr tajā labākajā nozīmē. Otrkārt, Rietumu kreiso liberāļu dienaskārtība Latvijā nav īpaši populāra, un masu atbalstu tai iegūt ir grūti.

KPV.LV lielos vilcienos ir viena, ekspresīva cilvēka, Artusa Kaimiņa projekts, kurš savu līdzšinējo karjeru ir balstījis esošās “elites” un “sistēmas” lamāšanā – jāteic, reizēm arī interesantā un asprātīgā. Šīs partijas veiksmes ir tieši atkarīgas no iespējas sarīkot efektīvu šovu, kas spētu līdz oktobrim noturēt skatītāju uzmanību.

Latvijas Reģionu apvienība ir savdabīgs reģionos balstītās ZZS analogs, kuram arī ir izdevies piesaistīt vēl dažas interesantas personas. Visbeidzot, Latvijas Krievu savienība ir atklāti promaskaviska partija, kura apelē pie tās krievu vēlētāju radikālās daļas, kurai “Saskaņa” šķiet pārlieku rietumnieciska un konformistiska. Trīs pēdējās nosauktās partijas visdrīzāk Saeimā neiekļūs. Tomēr vēlētāju griba reizēm ir neprognozējama, un pie kāda īpaša zvaigžņu stāvokļa arī tām var paveikties. Maz kas gadās. Turpretī pārējie “mazie” spēlētāji – lai viņi man piedod – izskatās pārlieku bezcerīgi, lai viņu dēļ tērētu lasītāju uzmanību.

Informāciju sagatavoja politologs Ivars Ījabs pēc PBLA pasūtinājuma
Šis ir pirmais no trim priekšvēlēšanu situācijas Latvijā pārskatiem.

Rīga – 10. jūlijs. Lai kopīgi meklētu atbildes uz jautājumiem – kādam jābūt latviskam mācību saturam diasporas izglītībā, kā organizēt latvisko izglītību diasporai un sadarbību ar Latvijas institūcijām, otrdien, 2018. gada 10. jūlijā, pirmo reizi Rīgā notiek Diasporas izglītotāju forums. Forumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru. Tajā piedalīties bija aicināti arī PBLA un ELA pārstāvji.

Forums pulcē vairāk nekā 100 dalībnieku no daudzām pasaules valstīm – ārvalstīs dzīvojošus latviešus, nedēļas nogales skolu bērnu vecākus, diasporas izglītības darbiniekus, skolotājus un skolu vadītājus un citus interesentus, kam rūp latviešu valodas un kultūras uzturēšana un apguve ārvalstīs. Forumā pārstāvēti diasporas izglītības darbinieki no ASV, Luksemburgas, Francijas, Zviedrijas, Austrālijas, Kanādas, Turcijas, Dānijas, Norvēģijas, Polijas, Anglijas, Īrijas, Austrijas, Šveices, Grieķijas, Gruzijas, Itālijas, Spānijas, Vācijas, Islandes, Somijas, Portugāles, Beļģijas, Dienvidāfrikas, Baltkrievijas, Igaunijas un Krievijas.

Pirmo Diasporas izglītotāju forumu atklāja izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis, Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēde Kristīne Saulīte un Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis.

“Vislielākā pateicība diasporas skolotājiem vairāk nekā 100 latviešu skolās 26 valstīs par ieguldījumu, lai dotu iespēju latviešiem visā pasaulē ieaugt latviskajā, saglabājot un kopjot latviešu valodu un kultūru, stiprinot nacionālo pašapziņu. Mums ir svarīgi, lai latviešu skaits pasaulē augtu un kļūtu kuplāks,”sveicot diasporas izglītotāju foruma dalībniekus, sacīja izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte pateicās Izglītības ministrijas vadībai par lielisko sadarbību un atbalstu un uzsvēra, ka darbs diasporas jauniešu izglītībai ir viena no trim PBLA lielajām prioritātēm, līdztekus kultūrai un valsts drošībai.ELA prezidija priekšsēdis Kristaps Grasis teica, ka skolotāji dara neatsveramu darbu jauniešu izglītošanā un latviskajā izglītībā, un tāpat Kā Kristīne Saulīte, uzsvēra to, ka latviešu tautas nākotne būs atkarīga no tā, kāds būs izglītības līmenis gan Latvijā gan arī diasporā.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja klātesošos informēja par diasporas izglītībai sniegto atbalstu, paužot gandarījumu, ka 2018.gadā ministrijai izdevies būtiski palielināt diasporas nedēļas nogales skolām pieejamo finansiālo atbalstu, kas ir divas reizes lielāks nekā pagājušajā gadā. Diasporas latviešu skolām Eiropas valstīs 2018.gadā piešķirts finansējums ir 75 600 eiro, un to konkursa kārtībā šogad saņem 35 latviešu nedēļas nogales skolas Eiropā. Savukārt diasporas latviešu skolām ASV, Austrālijā un Kanādā 2018.gadā piešķirts finansējums 32 400 eiro, ko saņem 21 latviešu nedēļas nogales skola un vasaras vidusskola ASV, Austrālijā, Kanādā un Turcijā.

Liels solis diasporas izglītības attīstībā ir Saeimas Ārlietu komisijā izstrādātais likumprojekts “Diasporas likums”. Likumprojekta izstrādē piedalījās gan IZM, gan diasporas deleģēti pārstāvji, un šobrīd likumprojekts Saeimā ir izskatīts pirmajā lasījumā. Pēc likuma pieņemšanas valdībai būs jāizstrādā vadlīnijas diasporām, un to saturu plānots apspriest šodienas forumā, kā arī turpināt diskusijas Latviešu valodas aģentūras organizētajos ikgadējos diasporas skolotāju kursos Latvijā, kas sāksies jau rīt, 11. jūlijā un norisināsies divas dienas.
Pamatojoties uz likumu „Par valsts budžetu 2018.gadam”, ir izstrādāts Diasporas izglītības atbalsta pasākumu plāns 2018.gadam, pirmo reizi vienā dokumentā apkopojot visus četrus lielos virzienus sadarbībai ar diasporām – atbalsts latviešu valodas apguvei, mācību materiālu izstrāde, metodikas kursi, kā arī interaktīvie mācību līdzekļi. Foruma dalībnieki uzsvēra, ka ļoti svarīga ir Latvijas skolu sadarbība ar diasporas izglītības iestādēm, tādējādi veicinot valodas un kultūras apguvi, kā arī stiprinot saikni ar Latviju. Vienlaikus forumā tika akcentēta nepieciešamība aizvien palielināt diasporā dzīvojošo gan bērnu, gan pieaugušo iespējas pilnveidot latviešu valodas prasmes un iegūt izglītību tālmācībā, tādējādi atvieglojot to cilvēku dzīvi, kas izlemj atgriezties Latvijā un turpināt šeit izglītoties, iekļauties ikdienas ritmā un darba tirgū.

Foruma otrajā daļā darbs tiek organizētas trīs darba grupās, kuras diskutē par tēmām – “Latviskā izglītība – kā organizēt un motivēt”, “Latviskās izglītības saturs – ko, kāpēc un kā mācīties un mācīt” un “Latviskās izglītības saturs – īstenošanas iespējas tagad un perspektīvas”. Noslēgumā tiks prezentēti darba grupu ziņojumi un pieņemti foruma secinājumi.
Foruma prezentācijas būs pieejamas IZM mājaslapā. (Izglītības ministrija)

Rīga – 5. jūlijs. Šodien Latvijas Republikas kultūras ministrijā PBLA vadība un ALAs valdes pārstāvji tikās ar vasaras prakses programmas “Pavadi vasaru Latvijā” dalībniekiem. Tikšanās mērķis bija izvērtēt jauniešu pieredzi un pārrunāt programmas iespējas nākotnē. Tajā piedalījās Kultūras ministre Dace Melbārde , Latvijas Republikas vēstnieks ASV Andris Teikmanis, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte un programmas koordinatore ALAs valdē Līga Ejupe. Ap 20 jauniešu no ASV un Austrālijas piedalās šīs vasaras programmā, izejot praksi dažādos Latvijas uzņēmumos un iestādēs – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Printful, Etnografiskajā Brīvdabas muzejā, sabiedrībā par atklātību “Delna” un citur.

2018. gada 2. jūlijā Ārlietu ministrijā norisinājās darba grupas diasporas politikas jautājumos sēde, kurā valsts institūciju, diasporas organizāciju pārstāvji un sadarbības partneri diskutēja par valsts budžeta finansējuma programmu pieejamību diasporas atbalstam, plānoto diasporas budžetu 2019. – 2021. gadam, kā arī tika informēti par Diasporas likuma izstrādes gaitu un citiem diasporai aktuāliem jautājumiem.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica informēja klātesošos par Diasporas likumprojekta virzību un izteica pateicību diasporas organizācijām par aktīvo iesaisti likuma izstrādē.
Ārlietu ministrija, koordinējot diasporas politikas izstrādi un īstenošanu, ir uzņēmusies apkopot valsts budžeta finansējuma pieprasījumus diasporas jomā. Sēdes dalībnieki tika informēti par plānoto diasporas atbalsta finansējumu 2019.-2021. gadam un galvenajiem prioritārajiem pasākumiem 2019. gadā, kuru starpā ir gan atbalsts latviešu valodas mācīšanai un latviskajai izglītībai diasporā, gan pasākumi sadarbības stiprināšanai kultūras, tautsaimniecības un citās jomās, vienlaikus plānojot arī atbalstu remigrāciju veicinošiem pasākumiem.
Jūnijā tika precizēta kārtība, kādā Ārlietu ministrijā iesniedz, izvērtē un finansiāli atbalsta projektus sadarbībai ar Latvijas diasporu, veicinot tās pašorganizēšanos. Sēdes dalībnieki tika iepazīstināti ar izmaiņām, kas vērstas uz efektīvāku un skaidrāku diasporas projektu vērtēšanas sistēmas izveidi un balstītas pieredzē, diasporas organizāciju priekšlikumos un ieteikumos.
Diskusijas turpinājās par valsts budžeta finansējuma programmu pieejamību diasporas atbalstam. Sēdes dalībnieki atzina, ka finansējuma izmantošana jāpadara efektīvāka un caurskatāmāka, lai ar pieejamiem resursiem viegli un saprotami var īstenot pasākumus un projektus, kas sekmē latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā.
Sēdes dalībnieki tika informēti arī par kustības “Latvija strādā” realizēto informatīvo kampaņu un sasniegtajiem rezultātiem, iesaistot kustībā jau 49 Latvijas uzņēmumus, kas apliecinājuši gatavību piesaistīt darbam savā uzņēmumā ārzemēs dzīvojošos un strādājošos Latvijas valstspiederīgos. (Latviesi.com/ Foto: Ārlietu ministrija)