Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs,
Ļoti cienījamā Freibergas kundze,
Mīļā Rīgas latviešu biedrības saime, dāmas un kungi!
Ārzemju latviešu centrālās organizācijas – Pasaules Brīvo latviešu apvienības vārdā – vēlos sirsnīgi sveikt visus jūs nozīmīgajā Rīgas latviešu biedrības 150. jubilejā! RLB ir mūsu tautas pati pirmā, vissenākā, un joprojām pastāvošā sabiedriskā organizācija, kurai ir milzu nopelni gan pagātnē, gan tagadnē, vienojot latviešu tautu nacionāliem, kulturāliem un akadēmiskiem mērķiem un Latvijas valstiskumam.
Lai piemina tikai kā piemēru pirmos Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkus 1873. gadā, ko sarīkoja RLB, pirmo latviešu enciklopēdiju – Sarunvalodas vārdnīcu, ko izdeva Rīgas Latviešu biedrība, un pirmo Latviešu etnogrāfisko izstādi 1896. gadā, ko organizēja RLB.
Šādu nacionālu un valstisku nopelnu RLB ir bijis un joprojām ir ļoti daudz – RLB vienmēr ir bijusi un joprojām ir ļoti nozīmīgs nacionāli politisks faktors mūsu tautas garīgajā dzīvē un pastāvēšanā.
PBLA vārdā novēlu arī turpmāk RLB būt mājām un “Māmuļai” mums visiem – kā Latvijas tā pasaulē izkaisītajiem latviešiem, stāvēt stipri un strādāt droši mūsu mīļajai Latvijai!
Foto: PBLA priekšsēde Kristīne Saulītis, RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis, LOM direktors Gunārs Nāgels
Tikko nācis klajā A.Nesaules jaunākais romāns “ZUDUŠIE SAULGRIEŽI Stāts par trimdu un draudzību”
Agate Nesaule dzimusi 1938. gadā Latvijā, 20 gs. 40 tajos piedzīvojusi kara un pēckara šausmas un nemieru pārvietoto personu nometnēs Vācijā.
1950. gadā viņa ierodas Amerikas Savienotajās Valstīs. A Nesaule mācījusies Indianas Universitātē un saņēmusi vairākus apbalvojumus, būdama angļu valodas profesore un Sieviešu studiju izveidotāja. Viņa publicējusi akadēmiskos rakstu, literārās esejas un autobiogrāfisko romānu “A woman in amber: Healing the Trauma of War and Exile” (1995), kurš saņēma Amerikas Grāmatu balvu.
1977. gadā romāns izdots Latvijā latviešu valodā ar nosaukumu “Sieviete dzintarā”.
Patlaban rakstniece strādā pie atmiņu stāsta “Atgriešanās mājās” – par tēvu, par atgriešanos un par garīgumu.
Tikšanās ar autori un grāmatas atvēršana, kurā piedalījās arī PBLA vadības pārstāvji notika ceturtdien, 25.oktobrī plkst.17 apgāda „Jumava” grāmatnīcā, Rīgā, Dzirnavu ielā 73
Vēl ir iespēja tikties ar autori šovakar un rīt, lūdzu skatīt zemāk sarīkojumu vietu un laikus.
Piektdien, 26.oktobrī plkst.16 Rīgas Centrālajā bibliotēkā, Brīvības ielā 49/53 2.stāvā
Sestdien, 27.oktobrī plkst.16 Aspazijas mājā Jūrmalā, Dubultos, Z. Meierovica prosp.20
Foto: No labās puses – Grāmatas autore latviešu rakstniece Agate Nesaule, Apgāda Laiks un grāmatas redaktrise Ligita Kovtuna, PBLA priekšsēde Kristīne Saulītis, PBLA Latvijas pārstāvniecības Rīgā vadītājs Jānis Andersons
Latvijas 100 gadei ārpus Latvijas. Vilkači koncertturneja “Ak Latvija, kur Tavi dēli?”, Ziemeļamerika
Šobrīd Amerikas Savienotajās valstīs turpinās latviešu fokloras kopas “Vilkači” koncerti. Viesturneja rit no 10. oktobra līdz 3. novembrim Ziemeļamerikā ar patriotisku koncertprogrammu “Ak, Latvija, kur Tavi dēli?” viesosies latviešu folkloras un seno cīņu kopa Vilkači. Turneju organizē kultūras biedrība TILTS sadarbībā ar vietējām latviešu organizācijām.
Vilkači jau 17 gadus Latvijā nodarbojas ar nacionālpatriotisko audzināšanu dažādos līmeņos, ar tradīciju un folkloras pētniecību, ar senā karavīra dzīvesveida un amatnieku prasmju apgūšanu, ko popularizē dažādos pasākumos, koncertos un festivālos.
10. okt. Siatlā,
11. okt. University of Washington, Seattle,
12. okt. Portlandē,
13. okt. Sanfransisko,
14. okt. Losandželosā,
16. okt. Mineapolē,
20. okt. Čikāgā,
21. okt. Kalamazū,
24. okt. Detroitā,
26. okt. Klīvlandē,
28. okt. Vašingtonā DC,
30. okt. Priedainē,
2. nov. Bostonā,
3. nov. Katskiļos/Rotā,
13. un 14.oktobrī notika kārtējā Austrālijas latviešu nedēļas nogales skolu skolotāju konference. Šoreiz konferences dalībniekus viesmīlīgi uzņēma Melburnas Latviešu nama “Daugavas” skola. Kopumā konferenci apmeklēja 22 cilvēki, t.i., gandrīz puse no visiem nedēļas nogales skolotājiem Austrālijā. Lielākā daļa skolotāju piedalījās abas dienas, bet bija arī tādi dalībnieki, kas ieradās tikai uz pirmo dienu, bet citi – tikai uz otro.
Konferences galvenais viesis bija latviešu valodas skolotāja Dace Konopecka no Latvijas. Dace ir arī Latviešu valodas aģentūras tālmācības projekta ClassFlow skolotāja. Viņa stāstīja gan par tālmācības programmu, gan arī par dažādām skolēnu darbu motivējošām stratēģijām. Dace vēroja stundas un pārrunāja ar skolotājiem, kas ir labs un ko varētu mainīt vai papildināt stundās.
Konferencē bija lektori arī no Adelaides – Daila Mora (Mohr), Ļena Rumpe, Iveta Leitase, kā arī no Melburnas – Māra Priedkalna un Māra Baumane.
Konferences dalībniekiem bija izdevība vērot ikdienas darbu skolā, dzirdēt skolu pārziņu ziņojumus, kā arī praktiski nelielās grupās apgūt dažādas valodas spēles un aktivitātes. Interesanta un diskusijām bagāta izvērtās arī stunda vidusskolas skolotājiem.
Programma
Sestdien, 13. oktobrī:
9.00 Dalībnieku uzruna. LAAJ Skolu nozares vadītāja Ļena Rumpe un Melburnas Daugava skolas pārzinis Aldis Sveilis.
9.15 2018. gada 10.-12. jūlijā Latvijā rīkoto diasporas skolotāju foruma un semināra apskats; Adelaides Latviešu skolas skolotāja Daila Mohr.
10.00 Latviešu valodas mācīšanos rosinošie un motivējošie aspekti; skolotāja Dace Konopecka no Latvijas.
11:00 LAAJ Skolu nozares aktualitātes; LAAJ Skolu nozares vadītāja Ļena Rumpe.
11:30 Skolas sākums.
11:40 Jaunākie materiāli, grāmatas, pieejamie resursi tīklos. Skolas bibliotēkas apmeklējums. Ļ. Rumpe, Adelaides skolas pārzine Iveta Leitase un Melburnas skolas bibliotekāre Indra Ritere.
12:20 Pusdienas.
12:40 Trīs latviešu valodas stundu apmeklējums Melburnas skolā pēc skolotāju izvēles.
14:50 Skolu pārziņu ziņojumi (un kafijas pauze).
15:30 Skolas noslēgums.
16:00 Meistardarbnīca Neslēp sveci zem pūra; dalīšanās ar pieredzi, novērojumiem stundās, labās prakses paraugiem.
18:00 1. dienas noslēgums.
Svētdien, 14. oktobrī:
9.00 LVA tālmācības programmas ClassFlow demonstrācija. Tālmācības skolotāja Dace Konopecka no Latvijas. Aicināti arī interesenti, kas apsver domu par bērnu izglītošanos tālmācībā.
10.00 Stunda vidusskolas skolotājiem. Daugavas skolas skolotāja Māra Priedkalne – atskats uz Īrijā notikušo semināru Uzmanību, pusaudži!, padomi darbā ar pusaudžiem.
11:00 Meistardarbnīcas turpinājums.
12:00 Konferences noslēgums, rezolūcija.
Pasākumu līdzfinansēja Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”.
Kā viena no svarīgākajām PBLA darbības pamatvērtībām ir latviskās kultūras uzturēšana, pieejamība un veicināšana ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem.
Ar katru gadu sadarbība ar Latviju paliek aizvien ciešāka, veidojot partnerības visdažādākajās nozarēs un iegūstot abpusēji pozitīvu pieredzi ar sasniegto.
Tā, 2019. gadā no svētdienas 29. septembra līdz otrdienai 1. oktobrim Latvijas kultūras pilsētā Cēsīs norisināsies PBLA rīkota kultūras konference, kur kopā sanāks latvieši no visas pasaules.
Līdzīgi kā šogad Pasaules latviešu ekonomijas un inovācijas forums (PLEIF) notika ciešā partnerībā ar Valmieras domi un Attīstības aģentūru, tā, Kultūras konference tiks veidota sadarbībā ar Cēsu pilsētas domi un Vidzemes koncertzāli “Cēsis”.
Foto: No kreisās – PBLA KF priekšsēdis Juris Ķeniņš, PBLA valdes priekšsēdētāja Kristīne Saulītis, Vidzemes koncertzāles “Cēsis” valdes priekšsēdētājs Juris Žagars
Ceturtdiena, 27. septembris
Latvijas valsts drošības stiprināšana (vada LNAK prezidents Andris Ķesteris)
Tiek ierosināts, ka būtu vēlama PBLA darba grupa, kas sekotu līdzi un veidotu dziļu pārskatu par politisko darbību. Taču tai pat laikā jāatceras, ka visas dalīborganizācijas ir neitrālas. PBLA ir jāskatās, kā cīnīties pret informācijas karu, nomelnošanu, dezinformāciju (t.sk. diasporas mītņu zemēs). A. Ķesteris informē, ka LNAK vēlas izveidot Borisa Ņemcova piemiņai veltītu parku netālu no Krievijas vēstniecības vai konsulāta Kanādā. A. Ķesteris pauž viedokli, ka jāveicina ciešāka sadarbība ar militārajiem spēkiem un NATO, tas jau tiek darīts, bet ir nepieciešams vēl vairāk pastiprināt sadarbību.
PBLA vicepriekšsedis Pēteris Blumbergs saka, ka PBLA palīdzēja Latvijas valdībai apzināties, ka veltīt aizsardzībai 2% no IKP ir svarīgi, un jautā, kāda šobrīd ir PBLA nostāja par % no IKP palielināšanas nepieciešamību aizsardzībai. Tiek vairākkārt uzsverts, ka ir arī jādomā, kā efektīvi izlietot jau esošos 2% no IKP aizsardzībai.
PBLA ir jāiesaka turpināt piešķirt 2% no IKP aizsardzībai un pievērst vairāk uzmanības hibrīdkaram. Tāpat jāmēģina ietekmēt politiskie spēki diasporas mītņu zemēs Latvijas atbalstam. Valdes locekļi pievienojas, sakot, ka jāstāsta, ka Latvija sasniegusi 2% no IKP aizsardzībai un ka atbalsta citu valstu spēku (ASV, Kanāda) dalību Baltijas valstu aizsardzībā. Jāatbalsta Michigan National Guard un citus sabiedroto karavīrus Latvijā.
Visām valstīm Baltijas reģionā, izņemot Latviju, ir obligātais militārais dienests, un pieļauj domu, ka varbūt Latvijai arī tāds būtu vajadzīgs. Šādā veidā var vairāk izlietot aizsardzības budžetu, tas veicina patriotismu un palīdzēs ekonomikai, jo cilvēki apgūs prasmes dienestā.
Izskan uzskats, ka vairāk ir nepieciešams uzsvērt jaunsardzes kustību, savukārt iespējams, ka dubultpilsoņi varētu negribēt būt Latvijas obligātajā dienestā. Vairāk jāiesaista jaunsardze un zemessargi un jāpopularizē šīs kustības, pie tam sabiedrotajiem karavīriem vajadzētu vairāk sastrādāties ar jaunsardzi, lai sekmētu patriotismu. Vispārīgi ie pienācis atkal laiks vairāk domāt par patriotisma veicināšanu.
Liels drauds ir kiberkarš, jāatbalsta programma, kas apmācītu, kā speciālisti varētu uzbūvēt stiprākus ‘ugunsmūrus’ un tamlīdzīgi. Tomēr būtu svarīgi atbalstīt jau esošo esošo institūciju darbību, nevis jāveido jaunas programmas. Jāturpina informēt sabiedrības par Krievijas noziegumiem – ne tikai par kiberuzbrukumiem. Kiberkarš ir saistīts ar mediju jautājumu, tāpēc ir nepieciešams sekmēt Latvijas cīņu pret Krievijas mediju propagandu Latvijas austrumos. Jāveido spiediens gan Latvijā, gan ārvalstīs attiecībā uz Krievijas propagandas medijiem.
Daudz jau tiek jau darīts tas, kas ir Latvijas interesēs, vairāk ir jāizsaka pateicība. Tiek ierosināts rakstīt pateicības vēstules NATO katrā diasporas mītnes zemē. Turpināt nodrošināt, ka NATO drošības garants tiek ievērots un sludināt to gan Latvijā, gan mītņu zemēs, tādā veidā veicinot drošības sajūtu Latvijā.
Sarunu tēmu turpinājumā notiek izbraukums uz Ādažu militāro bāzi.
Saeimas Ārlietu komisija piektdien panāca vienošanos par Diasporas likumprojektā ietverto diasporas definīciju, papildinot jau 2.lasījumā atbalstīto definīciju, kā arī vienbalsīgi virzot likumprojektu pēdējam lasījumam Saeimā.
Papildinātā definīcija tika virzīta kā Ārlietu komisijas priekšlikums, nosakot, ka diaspora tiek definēta kā “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir noturīga sociālā saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi”.
Pievienot iepriekš pieņemtajai definīcijai vārdus “noturīga sociālā saikne” piedāvāja komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kurš sēdes sākumā norādīja, ka likums ir unikāls un tā mērķis ir veicināt atgriešanos, kā arī atbalstīt tos, kas paliek ārzemēs, bet vēlas saglabāt latviskumu. “Jo šaurāka definīcija, jo mazāk būs remigranti, kas varēs atgriezties, un saņemt atbalstu no Latvijas. Ar plašāku definīciju mēģinām maksimāli dot iespēju, lai cilvēki atgrieztos un atbalstītu Latvijas kultūru ārzemēs,” sacīja Kalniņš.
Komisijas locekļu domas dalījās, cik plaša būtu jānosaka diasporas definīcija. Pirms balsojuma par komisijas priekšlikumu, tika noraidīti divi citi piedāvātie priekšlikumi, ko piedāvāja Saeimas Juridiskais birojs un deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).
Juridiskais birojs piedāvāja skaidrāk definēt diasporas definīcijas daļu “un citi”, lai neatstātu vietu interpretācijām, rosinot noteikt, ka diaspora ir “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoši Latvijas pilsoņi, latvieši, līvi un personas, kuru augšupējie radinieki ir latvieši vai līvi, kā arī to ģimenes locekļi”. Tomēr biroja priekšlikums tika noraidīts.
Savukārt Dombrava, rosinot noteikt, ka diaspora ir “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošas personas, kuri ir Latvijas pilsoņi vai latvieši, kā arī to ģimenes locekļi,” norādīja, ka nepieciešams novilkt skaidras robežas par to, ko uzskatīt par piederīgiem diasporai, kam piekrita politiķis Valdis Kalnozols (ZZS), kurš kategoriski noraidīja domu, ka pieskaitīt diasporai būtu nepieciešams arī nepilsoņus.
Arī politiķis Rihards Kols (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka ir 2.lasījumā atbalstītā definīcija, kurai vēl tiek pievienots Kalniņa ierosinātais papildinājums, būtiski paplašina cilvēku loku, kas var pretendēt uz diasporas locekļa statusu. “Skaidri nav pateikts, kā valsts ierēdnis objektīvi noteiks, vai cilvēkam ir noturīga sociālā saikne ar Latviju,” vaicāja Kols, norādot, ka definīciju nepieciešams sašaurināt.
“Likuma mērķis ir skaidri definēts – sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā. Vai nepilsonis to dara dzīvojot ārpus Latvijas? Nebūsim naivi, tas nav viņa prioritārais mērķis,” teica Kols, piebilstot, ka likums arī paredz veicināt diasporas politisko līdzdalību. “Pieļauju, ka te ir deputāti, kas priecātos, ka nepilsoņiem tiktu piešķirtas, piemēram, balsstiesības pašvaldību vēlēšanās,” uzsvēra politiķis.
Viņš aicināja klātesošos, pieņemto definīciju, virzīties nevis no cilvēciskā skatu punkta, bet no juridiskā skatu punkta, jo definīcija var radīt neatgriezeniskas sekas Latvijas valstij ilgtermiņā.
Tikmēr politiķis Arvīds Ulme (ZZS) aicināja pieņemt 2.lasījumā atbalstīto definīciju, vaicājot klātesošajiem, “kur ir tas apdraudējums – mistiskais “Trojas zirgs”, kas Latvijai kā valstij radītu apdraudējumu?” Viņš skaidroja, ka diasporas pārstāvji nav Latvijas naidnieki, kas vēlas iznīcināt Latviju. “Skatieties pēc būtības, nevis mistiskiem draudiem,” aicināja Ulme.
Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa Lukaševica savukārt aicināja noteikt plašāku diasporas definīciju, tālāk likumā, paredzot konkrētus atbalsta pasākumus, ja nepieciešams, noteikt šaurāku cilvēku loku, uz kuriem tas attiecas. “Aicinu palikt pie principa, kas apstiprināts 2.lasījumā, un, pievienojot Kalniņa piedāvājumu, mēs nostiprinātu definīcijas principu, ka runājam par cilvēkiem, kam ir vēsturiskā kultūras saite ar Latviju un valsti,” norādīja ĀM pārstāve.
Galīgais balsojums par likumu Saeimā plānots 1.novembrī.
Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu iespējas ārvalstīs dzīvojošajiem valstspiederīgajiem stiprināt savu latvisko identitāti, valstspiederības sajūtu un veidot aktīvu un abpusēju sadarbību ar Latviju.
Pēc struktūras likumprojekts sadalīts četrās daļās. Pirmā daļa ietver vispārīgos noteikumos, kurā definēta likuma jēga un mērķi, kā arī ieviesti Latvijas likumdošanai jauni termini. Jaunie termini – diaspora, remigrācija, remigrants, diasporas politika un diasporas organizācija – ieviesti gan lai veicinātu labāku likuma normu izpratni un harmonizētu pielietoto terminoloģiju, gan arī lai ieviestu praksei un faktiskajai pielietojamībai atbilstošu terminoloģiju. Šajā sadaļā tiek definēta arī likumprojekta būtība – mērķis veidot sistēmisku un sistemātisku ietvaru diasporas atbalsta politikas īstenošanai, lai tādā veidā nodrošinātu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes cilvēkiem iespējas veidot, uzturēt unpaplašināt saikni ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā, vienlaikus nodrošinot labvēlīgus apstākļus sadarbībai un remigrācijai.
Diasporas likumprojekta sadaļa sevī ietver diasporas politiku un pārvaldības noteikumus, ar kuriem tiek definēta valsts iestāžu un pašvaldību atbildības diasporas politikas īstenošanā, savukārt trešā daļa atveltīta diasporas atbalsta pasākumiem. Ieguldīts nopietns darbs, lai panāktu, ka likums ietver konkrētu aktivitāšu kopumu, ar kuriem būs iespējams palīdzēt risināt diasporai būtiskos jautājumus tādās jomās kā izglītības dokumentu, kvalifikācijas un reglamentēto profesiju atzīšana, dzīvesvietas reģistrācija vai bērnu reģistrēšana bērnudārzam vai skolai, neapliekamā minimuma saglabāšanā un citos jautājumos.
Tāpat noteikti konkrēti pasākumi remigrācijas veicināšanai un atbalstam tiem, kuri vēlas Latvijā atgriezties. Ceturtā likumprojekta sadaļa apskata finansējuma piešķiršanas jautājumus diasporas atbalsta aktivitātēm.
Darba grupā pie likumprojekta sagatavošanas strādāja aptuveni 30 Saeimas, ministriju, institūciju, diasporas organizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Piektdien, 12. oktobrī, notika Vidzemes uzņēmēju tikšanās, kurā piedalījās aktīvākie Cēsu, Piebalgas un Valmieras ļaudis. Valmieras uzņēmēju apvienības “Ozols” prezidents, uzņēmējs Jānis Ūlis šoreiz pasākumā bija aicinājis divus viesus – Ministru prezidentu Māri Kučinski (viņš ir arī apvienības “Ozols” līdzdibinātājs) un PBLA priekšsēdi Kristīni Saulīti. Jānis Ūlis bija lūdzis PBLA priekšsēdi tikšanās dalībniekiem pastāstīt par PBLA organizāciju un tās veikumu nesenā pagātnē un iecerēm nākotnē, kā arī rosināja diskusijas par uzņēmēju sadarbību ar diasporu.
PBLA priekšsēde uzsvēra to, ka PBLA kā organizācijas pamatā ir tās paveiktie darbi, ne vien vārdi un plāni, kuriem nereti trūkst darbu seguma. Tamdēļ PBLA priekšsēde atskatījās uz jūnija beigās ļoti sekmīgi aizvadīto Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF), kurš šogad tika organizēts ciešā partnerībā ar Valmieras pilsētas domi un Valmieras attīstības aģentūru.
Savukārt jau tagad ir sākusies plānošana Pasaules latviešu Kultūras konferencei, kas norisināsies no svētdienas, 2019. gada 29. septembra līdz otrdienai, 2019. gada 1. oktobrim Cēsīs. Arī šī konference, līdzīgi kā PLEIF Valmierā, tiek veidota ciešā partnerībā ar vietējo pašvaldību, proti, ar Cēsu pilsētas domi.
Uzziņai. Uzņēmēju apvienība “Ozols” ir viena no vecākajām uzņēmēju apvienībām ne vien Vidzemē, bet arī visā Latvijā. Apvienība turpina kopt iesāktās tradīcijas (apvienības prezidents uzsver, ka patiesām vērtībām nav beigu termiņa, tās nekad nenoveco) un tā joprojām aktīvi iesaistās gan saimnieciskajā, gan arī politiskajā vidē un tās norisēs, par ko liecina plašais apvienības biedru vecuma un pieredzes spektrs.
Ļoti cienījamā Saeimas priekssēdētājas kundze, augsti godājamie Saeimas deputāti, dāmas un kungi!
Latvijas Evanģēliski Luteriskā Baznīca Ārpus Latvijas (LELBĀL) ir bijusi nozīmīga latviskuma, valstiskās idejas, valsts nepārtrauktības uzturētāja padomju okupācijas gados. LELBĀL iesaistījās valstiskās neatkarības atjaunošanā 1990. gadu sākumā un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas sabiedrības attīstībā šobrīd.
Diemžēl Saeimā 1. lasījumā šī gada 27. septembrī pieņemtie grozījumi Reliģisko organizāciju likumā, kas paredz noteikt, ka tradicionālā baznīca Latvijā ir tikai un vienīgi Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB), noliedz un ignorē to, ka okupācijas laikā daļa Latvijas luterāņu bija spiesti dzīvot trimdā, kur turpināja Latvijas luterāņu draudžu darbu visus okupācijas gadus, pulcējot latviešus, saglabājot valstisko apziņu, lai varētu to skaidri aizstāvēt neatkarības atjaunošanas laikā. Vienlaicīgi 25. septembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja virzībai pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā, kas paredz noteikt, ka vienīgā Latvijas luterāņu baznīcas tiesību pārmantotāja ir LELB, pilnībā ignorējot LELBĀL darbību, mantojumu un nozīmi okupācijas gados un neatkarības atjaunošanā.
Esam dziļi sarūgtināti par šāda, nepārdomāta, Latvijas sabiedrību šķeļoša likumprojekta virzību Saeimā, kas ignorē un nonicina trimdas latviešu un luterāņu ieguldījumu mūsu valsts un tautas attīstībā. Lūdzam darīt visu, kas Jūsu spēkos, lai šādas nepārdomātas normas netiktu iestrādātas attiecīgajos likumos.
PBLA uzskata, ka, pieņemot likumu “Grozījumi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumā”, Saeima rīkotos pretēji Latvijas Republikas Satversmei, un pieprasa, lai Latvijas Republikas Saeimas deputāti šādus grozījumus neatbalsta. Šādu rezolūciju gadskārtējā PBLA valdes sēdē 2018. gada 28. septembrī Latvijas Republikas Saeimai vienoti paudušas un parakstījušas visas PBLA sastāvošās diasporas mītņu zemju centrālās dalīborganizācijas – Amerikas Latviešu apvienība, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu Nacionālā apvienība Kanadā, Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, Krievijas Latviešu kongress un Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienība.
Ar patiesu cieņu,
PBLA valdes un visu tās dalīborganizāciju vārdā –
Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde
Daugavas Vanagu fonds, Lielbritānijā
Šodien plašākai publikai nododam šo video – īpašu veltījumu Latvijas simtgadē.
Kāpēc un kā tas tapa? Pavisam nejauši. Labvēlīgu likumsakarību rezultātā – kad sastapās dzirdīgas ausis un čaklas rokas un visam pāri liela mīlestība uz Latviju.
Gatavojoties DVF Lielbritānijā Latvijas simtgadei veltītajam pasākumam, kādā no tikšanās reizēm DVF priekšsēdis Aivars Sinka ieminējās, ka ļoti vēlētos, lai šajā pasākumā izskanētu Jāņa Jaunsudrabiņa Piemini Latviju!
Lai gan man nav sveša latviešu literatūra, atzinos Aivaram, ka neesmu lasīju šo darbu. Dažas dienas pēc mūsu tikšanās savā pasta kastītē saņēmu Jāņa Jaunsudrabiņa Piemini Latviju! 1968.gada izdevumu – nelielu, necila izskata grāmatiņu, taču izlasot to, kļuva skaidrs, cik liels un izteiksmīgs ir tās saturs. Lasītais tik ļoti pārņēma savā varā, ka bija skaidrs – J. Jaunsudrabiņa vēstījums ir jānodod pēc iespējās plašākai cilvēku auditorijai, sevišķi latviešu jauniešiem, kuri, iespējams, šo grāmatu nekad neturēs savās rokās.
Tā radās doma ieskaņot un vizualizēt šo darbu.
Vēlos pateikties Aivaram Sinkam par atbalstu manai idejai un Kasparam Miklasevicam par idejas realizēšanu, iedzīvinot dzeju patiesi latviskās ainavās.
Piemini Latviju!
Dace Dundure – Kluce