Rīga – 7. decembris. Lai pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas Rīgā viesnīcā “Radi un Draugi” tikās PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, Daugavas Vanagu apvienības priekšnieks Gunārs Spodris un fonda “Namejs” vadītājs, atv. ģenerālleitnants Raimonds Graube. Trīs vadītāji vienojās, ka viņu vadītajām organizācijām ir “kopsaucējs” – rūpes par Latvijas nākotni, jauniešu patriotisko audzināšanu, karavīru labklājību un piemiņu, kā arī valsts drošību. Tikšanās dalībnieki pārrunāja plānus, kā 2019. – 2020. gadus izsludināt par “Latvijas varoņu” gadiem Latvijas simtgades zīmē un kopīgi darboties, veidojot Latvijas sabiedrības attieksmi pret šiem jautājumiem.
PBLA pārstāvniecība
Rīga, 1. decembris. PBLA pārstāvji Dace Mažeika, Raits Eglītis un ELAs pārstāvji Kristaps Grasis un Aira Priedīte piedalījās Izglītības un Zinātnes ministrijas rīkotajā Diasporas Izglītotāju seminārā, kurā ar savu darba pieredzi ASV, Austrālijas un Eiropas vasaras vidusskolās dalījās pedagogi un izglītotāji, kas tajās strādājuši. Semināru atklāja Gunta Arāja, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece. Diskusijas vadīja Vineta Ernstsone, ministrijas politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore. Seminārā piedalījās arī Dace Dalbiņa no Latviešu valodas aģentūras, Anta Lazareva no Valsts izglītības satura centra, kas stāstīja par savu pieredzi valodas līmeņa pārbaudījumos un Sarmīte Miltiņa, kas pārstāvēja Latvijas Universitāti.
“Skolotājs ir misionārs, kas strādā gan Latvijā, gan diasporā” ar šādiem vārdiem š.g. 1. decembrī tika atklāts diasporas izglītotāju seminārs “Latviešu valodas apguves iespējas diasporas izglītībā”.
Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktores vietniece Vineta Ernstsone, atklājot semināru, min, ka aizvadītais gads bija pilns dažādu jauninājumu diasporas izglītībā. Seminārā paredzēts iepazīstināt nākamā gada latviešu vasaras vidusskolu skolotājus ar jau strādājošo skolotāju pieredzi, iepazīstinot ar vasaras vidusskolām, kas notiek ASV un Austrālijā. Tāpat paredzēts ieskats Latvijā notiekošajās nometnēs, kas paredzētas ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešu vidusskolēniem un studentiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja uzrunāja klātesošos, īsi raksturojot pagājušajā gadā sniegto valsts atbalstu diasporas vasaras vidusskolām, un izsacīja cerību, ka reiz visi vasaras vidusskolu absolventi būtu gatavi turpināt darbu vai mācības Latvijā, jo viņu latviešu valodas prasme šo iespēju nodrošinātu. Arāja arī minēja, ka diemžēl pašlaik vēl nav skaidrības, vai valsts atbalsts diasporas vasaras vidusskolām turpmāk tiks iekļauts budžetā, jo, kā zināms, līdz šim vēl neizveidotās valdības dēļ budžets vēl nav un kādu laiku vēl arī netiks pieņemts Tomēr nesen pieņemtais diasporas likums dod cerības, ka vismaz viena gada ietvaros vasaras vidusskolu atbalsts tiks nodrošināts, jo likumā ārpus Latvijas izglītība uzsvērta kā viena no prioritātēm.
Turpmāk semināra apmeklētājus iepazīstināja ar vairākām vasaras vidusskolām. Ar ASV Mičiganas štatā esošo “Garezeru”, kas jau vairāk nekā 50 gadu pulcē ļoti daudz diasporas bērnu un jauniešu dažādās vecuma grupās, iepazīstināja ilggadējas skolotājas Ina Šulce un Ināra Strautniece. Līdzās tradicionālajām GVV vidusskolas mācībām un latviskuma izpratnes un audzināšanas nodarbēm dažus pēdējos gadus ar Latvijas valsts atbalstu Garezers ir pirmā vasaras vidusskola, kas absolventiem piedāvā iespēju kārtot valsts valodas prasmes eksāmenu. Šogad to kārtoja jau 41 persona – lielākoties 4.klases beidzēji un daži pieaugušie – , saņemot A vai B valsts valodas prasmes apliecību. Par vasaras vidusskolu “Kursa”, kas atrodas ASV Rietumkrastā, pastāstīja Reinis Vējiņš. Tajā skolēni valodas pārbaudījumu šogad kārtoja pirmo reizi. Par šo sasniegumu “Kursa” īpaši jāpaslavē, jo vairākus gadus pirms 2015. gada šī vasaras skola bija pārtraukusi darbību pedagogu trūkuma dēļ. Mācībspēku nepietiekamā kvalifikācija vai neesamība ir vispārzināma diasporas skolu problēma, tāpēc Latvijas valsts atbalstu, sūtot skolotājus uz vasaras vidusskolām, izglītības darbinieki un visa diasporas sabiedrība novērtē īpaši augstu. Ziemeļu puslodei neparastā laikā – janvārī – notiek arī Annas Ziedares vasaras vidusskola Austrālijā. Ar to iepazīstināja skolotāja Ilze Jēgere. Šai vidusskolai arī ir vairāk nekā 40 gadus gara, tradīciju pilna vēsture, taču skolotāji ar Latvijas atbalstu uz turieni dodas tikai pēdējos gados. Veseli 45 cilvēki arī Austrālijā šogad jau kārtoja valsts valodas prasmes pārbaudījumu!
Par Eiropā notiekošo Eiropas vasas skolu pastāstīja Aira Priedīte no Eiropas Latviešu apvienības. Šī nometne pulcina latviešu jauniešus no vairākām Eiropas valstīm un arī Latvijas. Tajā nav formālas mācību programmas, bet jaunieši patiesi priecājas par kopā pavadīto laiku latviskā vidē un nodarbībās.
Latviešu valodas un kultūras vasaras skolu pārstāvēja Latvijas Universitātes Pirmsstudiju mācību centra direktore Sarmīte Miltiņa. Šī projekta ietvaros Latvijas Universitāte piedāvā latviešu izcelsmes studentu vecuma jauniešiem apmeklēt universitātes pasniedzēju vadītas valodas un kultūras nodarbības, uzlabojot savas valodas zināšanas un papildinot un pilnveidojot informāciju par latvisko kultūru gan mācību centrā, gan dažādās ekskursijās.
Latviešu valodas prasmes vērtētāju pieredzē dalījās Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva. A. Lazareva pastāstīja, ka kopš 2015.gada ārpus Latvijas ļoti palielinājusies interese par iespēju kārtot valodas prasmes pārbaudījumus. No 2006.gada līdz 2014.gadam to bija kārtojis tikai 161 interesents Maskavā, bet kopš 2015.gada to jau kārtojuši 339 interesenti Īrijā, Krievijā (Sibīrijā), ASV un Austrālijā. A. Lazareva minēja, ka, pētot pārbaužu rezultātus, novērojama nepieciešamība pēc katrai kārtotāju grupai piemērotāku mācību programmu veidošanas.
Semināra noslēgumā notika īsa diskusija par vasaras vidusskolu un nometņu veidošanas praksi. Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis, analizējot diasporas izglītības esošo situāciju, minēja, ka bērni : Eiropā pagaidām vēl ir izbraucēji pirmajā paaudzē, tāpēc viņu latviešu valodas zināšanas ir labā līmenī. Tādēļ arī Eiropas vasaras skolā vasaras skolas dalībnieki netiek sadalīti pa valodas prasmes līmeņiem efektīvākam mācību procesam (kā tas notiek, piemēram, Garezera Vasaras vidusskolā), bet dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja apgūt sociālās zinības, pašiem vērtējot valstī un sabiedrībā notiekošos procesus. Tika arī uzsvērts, ka latviskās izglītības centieni ārpus valsts joprojām sasniedz tikai mazu daļu ārvalstīs dzīvojošo latviešu.
Diskusijā tika minēts, ka līdzšinējais Latvijas valsts atbalsts izglītības centieniem diasporā ir bijis ļoti nepieciešams un tiek atzinīgi novērtēts. Izskanēja arī vēlme, lai šādi semināri, kas sagatavotu Latvijas skolotājus tam, kas viņus sagaida, dodoties uz vasaras vidusskolām ārpus valsts, notiktu regulāri, lai pieredzējušākie kolēģi dalītos savā pieredzē, kā strādāt ar, jauniešiem, kam latviešu valoda bieži vien nav pirmā valoda, tomēr tā viņiem noteikti nav arī svešvaloda. Pēdējā laikā bieži tiek minēts un arī semināra laikā izskanēja termins “mantotā valoda” Šī emocionālā fona dēļ valodas apguvei, iespējams, jāizmanto nedaudz atšķirīgas metodes. Kaut pastāv bažas, cik plašu valsts atbalstu būs iespējams nodrošināt nākamajā gadā, jo joprojām nav iespējams pieņemt valsts budžetu, tomēr klātesošo gan valsts iestāžu, gan nevalstisko organizāciju pārstāvju bija vienisprātis, ka labi sāktā prakse jāturpina, lai vasaras vidusskolas un izglītojošās nometnes diasporā varētu turpināt darboties, īstenojot savu mērķi – veidot un saglabāt jauniešos latviskumu un zināšanas par Latvijas valsti, tās kultūras vērtībām un īpaši, valodu tādā līmenī, lai viņiem būtu iespēja pilnībā iekļauties Latvijas vidē nepieciešamības gadījumā, piemēram, izlemjot braukt uz Latviju studēt vai strādāt.
Krišs Kairis
II. kursa žurnālistikas students RSU
PBLA Kultūras fonda vice priekšsēde Inguna Grietiņa Dārziņa Latvijas Valsts svētku izskaņā pasniedza PBLA Kultūras fonda Atzinības rakstus Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītājai Signei Pujātei un LNKC Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatorei Aigai Vasiļevskai. Abas PBLA KF Atzinības rakstu laureātes ir gadu gaitā teicami sadarbojušās ar PBLA dažādos kultūras un Latvijas Valsts simtgades projektos.
Tukums – 15. novembris. PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte un pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons piedalījās Latvijas Republikas pirmā ārlietu ministra un otrā Ministru prezidenta Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa atklāšanā Tukumā
Z. A. Meierovics bija tālredzīgs diplomāts, sabiedriskais un politiskais darbinieks. Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis, Pirmās Saeimas deputāts. Tautā mīlēts un laikabiedru cienīts, viens no Latvijas valsts dibinātājiem, kurš pēc Pirmā pasaules kara pretrunu plosītajā Eiropā panāca to, kam reti kurš ticēja. Z. A. Meierovica personība, neatlaidīgie centieni un devums Latvijas labā apliecina vērtības, bez kurām nevar pastāvēt ne tauta, ne valsts, – pašapziņu, uzticību valsts ideāliem un nesavtīgu darbu, lai šos ideālus iemiesotu dzīvē.
Latviešu kopienai Brazīlijā svētki!
Š.g.14. novembrī Novaodesas pilsētas mērs Benjamim Bill Vieira de Souza oficializēja zemes ziedošanas dokumentus Brazīlijas Latviešu kultūras apvinībai, kas paredzēta Latviešu kultūras centra būvniecībai.
Tiesību akta parakstīšanas ceremonijā piedalījās Brazīlijas, Venecuēlas un Argentīnas latviešu kopienu pārstāvji, kuri Novaodesā piedalās Dienvidamerikas un karību latviešu kongresā, speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts un Latvijas simtgades biroja reģionālo un nevalstisko projektu vadītāja Jolanta Borīte, kā arī senioru TDK “Dzirnas” pārstāvji, kuri Brazīlijā atrodas, lai piedalītos 1.Latviešu Kultūras festivālā.
Tas bija iespējams tikai, pateicoties Brazīlijas Latviešu kultūras apvienības darbam kopš tās dibināšanas.
Mēs pateicamies un apsveicam visus brīvprātīgos par viņu pašaizliedzīgo darbu visu šo gadu garumā!
Brazīlijas Latviešu Kultūras apvienība
Ar Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības (DAKLA) kongresu iesākas 1. Latviešu Kultūras festivāls Brazīlijā, kas norisināsies no 2018. gada 14. līdz 18. novembrim. Festivālu rīko Brazīlijas Latviešu kultūras apvienība un LR Goda Konsulāts Brazīlijā, un tas tapis ar ar LR Kultūras ministrijas, PBLA, kā arī Novaodesas pilsētas domes un Amerikanas pilsētas domes atbalstu. Četru dienu garumā notiks dažādi pasākumi, muzikālie uzvedumi ar koru, orķestru un tautas deju kopu dalību, kuri 17. novembra vakarā kulminēsies muzikālajā lieluzvedumā “Ar Latviju sirdī”. Lieluzvedumā “Ar Latviju sirdī” piedalīsies apvienotais Brazīlijas Latviešu kultūras apvienības (BLKA) koris ar dziedātājiem no dažādām Brazīlijas pilsētām – Vārpas, Sanpaulu un Novaodesas, Senioru tautas deju kopa “Dzirnas” no Cēsīm, Latvijā, un tautas deju kopa “Staburags” no Ižuī, Brazīlijā, kā arī Novaodesas Simfoniskais orķestris, prof. Gunars Tiss. “Ar Latviju sirdī” veidots kā Brazīlijas latviešu un viņu draugu veltījums Latvijas simtgadei. Tā darbība norisinās kādā Brazīlijas latviešu ģimenē, kur mazbērnu uzrunā kāda sena fotogrāfija, kurā attainota ir Latvijas galvaspilsētas Rīgas panorāma. Ar to sākas vectēva un mazbērna dialogs par tēvtēvu zemi Latviju. Lieluzveduma sižets ir veidots vairākos Latvijai nozīmīgos vēstures posmos, nonākot līdz mūsdienu laimīgai un neatkarīgai brīvvalstij. Lieluzvedums “Ar Latviju sirdī” būs pēdējā Latvijas simtgades ceļojošā karoga pieturas vieta pirms atgriešanās Latvijā. Pilnu 1. Latviešu Kultūras festivāla Brazīlijā programmu var atrast festivāla mājaslapā http://letoniabrasil.org/festival
(Autore Renāte Albrehta, DAKLA priekšsēdētāja un Brazīlijas Latviešu kultūras apvienības Kultūras nozares vadītāja)
TU ESI LATVIJA
Šo pašu svētāko
Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs,
vai jūras dzīlēs nirsti,
vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku –
Tu esi Latvija!
- Ojārs Vācietis
Ministru kabineta atzinības rakstu pasniedz diriģentam Andrejam Jansonam
9. novembrī Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, Rīgā kultūras ministre Dace Melbārde pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus diriģentam Andrejam Jansonam, komponistam Jurim Karlsonam, mākslas zinātniecei Gintai Gerhardei-Upeniecei, tekstilmāksliniecei Baibai Vaivarei, muzeju darbiniekam Jānim Garjānam, Līgai Buševicai, literatūras platformas “Latvian Literature” vadītājai Ingai Bodnarjukai-Mrazauskai, scenogrāfam Andrim Freibergam, teātra zinātniekam, režisoram, prof. Jānim Siliņam un režisorei Ainai Matīsai.
PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte organizācijas vārdā ar rožu velti sveica diriģentu un Amerikas latviešu komponistu, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentu Andreju Jansonu, Ministru kabineta Atzinības rakstu saņemot.
Rīga – 29. oktobris. PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, valdes locekle Lilija Zobens un izpilddirektors Raits Eglītis piedalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā konferencē, kuras galvenais uzdevums bija apkopot aizvadīto Dziesmu un Deju svētku pieredzi, lai uzkrātu un nodotu to tālāk to nākamo svētku rīkotājiem. Konferenci atklāja Kultūras ministre Dace Melbārde, kura ne tikai sveica un pateicās aizvadīto svētku rīkotājiem, bet arī ieskicēja konferences pārrunu loku -diasporas iesaisti, dalībnieku iesaisti un nodrošinājumu, biļešu taisnīgu sadali. Konferences dalībniekus uzrunāja arī LU pētniece Anda Laķe, LNB Digitālā mantojuma centra vadītāja Jana Ķikāne un Mežaparka jaunās estrādes arhitekts Juris Poga. Iespaidos un pieredzē dalījās arī LNKC direktore Signe Pujāte un svētku izpilddirektora Eva Juhņēviča un ELAs pārstāve Inguna Grietiņa – Dārziņa. Kanadu pārstāvēja Selga Apse no Toronto, ASV – Krista Laukmane – Schmidt no Čikāgas bet Zviedriju – Ieva Reine.
Paneļdiskusijās tika pārrunāta nākamo svētku repertuāra izvēle, dziesmu svētku tradīcijas ilgtspēja un biļešu taisnīgas izplatīšanas modeļi. PBLA priekšsēdes Kristīne Saulīte piedalījās diskusijā par biļešu uzplatīšanu, skaidrojot PBLA pieredzi ārpus Latvijas un uzsverot aizvadīto svētku pozitīvo pieredzi gan biļešu sadales ziņā, gan svētku emocionālā baudījumā.