PBLA Kultūras fonds un padome (PBLA KF&P) izsludinājis pieteikšanos līdzekļu piešķīrumiem 2025. gadā. Piešķīrumu primārais mērķis ir atbalstīt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu projektus kultūras, izglītības un jaunatnes darbības laukā. Līdzekļu pieprasījumi jāiesūta līdz 2025. gada 15. martam, aizpildot tiešsaistes pieteikumu šeit : https://forms.gle/2QGdtRZwJi4Wa8zR6
2025. gada konkursā par piešķīrumu saņemšanu priekšroka būs pieteicējiem, kas iesniegs radošus, inovatīvus, oriģinālus projektus, popularizējot latviešu kultūru un mākslu mītnes zemēs un vienojot diasporas latviešu sabiedrību. Piešķīrumi privātpersonām 2025. gadā netiks atbalstīti.
Lai top augstvērtīgi, sabiedrībai noderīgi, nebijuši projekti!
Jautājumiem: pblakfp@gmail.com
Mums ir bijis sekmīgs un darbīgs aizvadītais 2024. gads: iesākām to ar PBLA vadības vizītī Rīgā februārī, kad tikāmies ar trīs valsts augstākajām amatpersonām prezidentu Edgaru Rinkēviču, premjeri Eviku Siliņu un Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, kā arī pasniedzām PBLA balvu Olģertam Pavlovskim.
Martā, maijā un novembrī sarīkojām trīs veiksmīgus “Latvija fokusā” pasākumus diasporas uzņēmējiem, profesionāļiem un studentiem – Stokholmā, Amsterdamā un Parīzē. Izmantojot iespēju, satikām šajās pilsētās strādājošos diplomātus, latviešu sabiedrības aktīvistus, organizāciju un skolu vadītājus.
Vasarā tikāmies uz gadskārtējo valdes sēdi Rīgā, kuras ietvaros sarīkojām politisku semināru veltītu diasporas organizāciju lomai NATO paplašināšanās procesā un Baltijas valstu uzņemšanai aliansē, kā arī apciemojām Pasaules latviešu mākslas centru Cēsīs tā 10. jubilejas svinībās.
Esam bijuši iesaistīti Eiropas Parlamenta vēlēšanās ārvalstīs, informējuši mūsu sabiedrību par Valsts Aizsardzības dienesta virzību un darbojušies Ukrainas atbalstam, ieskaitot vizīti NATO mītnē Briselē. Ar valdes vienbalsīgu lēmumu esam piešķīruši 2024. gada PBLA balvu latviešu sabiedriskajai darbiniecei Apvienotajā Karalistē diriģentei Lilijai Zobens.
Paldies visiem PBLA draugiem, atbalstītājiem un sadarbības partneriem.
Priecīgus Ziemsvētkus un laimīgu darbīgu 2025. gadu visiem tautiešiem pasaulē!
Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) sekmīgi aizvadījusi nu jau piekto pēc skaita forumu “Latvija fokusā” diasporas uzņēmējiem, profesionāļiem un studentiem, kas 2024. gada 30. novembrī notika Parīzē, Francijā, konferenču centrā “FIAP Paris”. Foruma mērķis bija informēt Latvijas diasporu Francijā par ģeopolitikas un ekonomikas divpusējām aktualitātēm, nodrošinot kontaktu un ideju apmaiņu starp diasporas latviešiem.
Šogad PBLA Eiropā ir organizējusi trīs šādus forumus – Stokholmā, Amsterdamā un tagad Parīzē, un ar gandarījumu varam teikt, ka mūsu reģionālais forums “Latvija fokusā” ir kļuvis par vērtīgu platformu informācijas un pieredzes apmaiņai un jaunu kontaktu dibināšanai. “Latvija fokusā” mums un mūsu sadarbības partneriem no Latvijas dod iespēju mērķtiecīgi uzrunāt diasporu dažādos Eiropas reģionos, informējot to ne tikai par valstiski svarīgām aktualitātēm, bet liekot uzsvaru arī uz vietējo latviešu uzņēmējdarbību un profesionālo sadarbību, forumu vērtēja PBLA priekšsēža vietniece un pasākuma galvenā koordinatore Mārīte Kļaviņa.
Pasākumā ar saviem stāstījumiem un pieredzi dalījās eksperti no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, Latvijas Bankas, Austrumeiropas politikas pētījumu centra, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” un Latvijas uzņēmuma “EKJU”. Atklāšanas uzrunas teica Latvijas Republikas vēstniece Francijā Alise Balode un Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze. Par nākamajā gadā plānoto Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu stāstīja PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs.
“Mūs latviešu ir maz, un mēs pēc rakstura esam introverti. Bet visi zinām, ka teorētiski esam viens no otra tikai divu rokas spiedienu attālumā,” pēc foruma noslēguma teica M. Kļaviņa. “Man ir liels prieks, ka “Latvija fokusā” ir kļuvis par nozīmīgu platformu latviešu uzņēmējiem un profesionāļiem, lai ne tikai informētu vietējo diasporu, bet arī, lai to nepieciešamo rokas spiedienu skaitu vēl vairāk samazinātu, tautiešus satuvinātu un dotu vērtīgu iespēju kopīgai pieredzes un ideju apmaiņai.”
Forumam bija divas daļas. Pirmajā daļā uzmanība tika pievērsta ģeopolitiskajai un ekonomiskajai situācijai mūsdienās, kā arī darba tirgus aktualitātēm Latvijā un diasporas tīklošanās iespēju nozīmīgumam. Otrajā daļā dalībnieki pārrunāja Latvijas eksporta iespējas uz Franciju un dzirdēja divus uzņēmējdarbības veiksmes stāstus – Latvijas uzņēmumu “EKJU” un Francijā dzīvojošās pavārgrāmatu autores Signes Meirānes profesionālo pieredzi Francijā. Vēlāk pēcpusdienā notika diskusija par “Deep tech” jeb dziļajām tehnoloģijām un to iespējamo pielietojumu nākotnē dažādās profesijās. Pasākuma izskaņā četri Francijā dzīvojoši latviešu mākslinieki – Parīzes Latviešu skolas “Garā Pupa” dzīves vadītāja Anna Auziņa, perkusionists un komponists Jānis Fedotovs, gleznotāja Barbara Gaile un tēlniece Dārta Sidere – diskutēja par radošo mākslu kā iespējamu Latvijas eksportpreci.
Pasākuma noslēdzošajā diskusijā vēstniece Alise Balode, Latvijas goda konsule Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā Sandra Juhansone Mouttet, “The Red Jackets” izpilddirektore Līva Stūrmane, firmas “EKJU” pārstāvis Pēteris Treimanis, būvuzņēmējs Jānis Zirnis no “Alpine Renovations” un ainavu būvtehniķis, dārznieks Aivars Zvīdris, dalījās pārdomās par to, kā Latvijas uzņēmēji un diaspora varētu savstarpēji viens otram palīdzēt, un kas nepieciešams sekmīgai darbībai Francijas tirgū.
“Šajā ziemas sezonā gribu novēlēt Parīzē notikušajam forumam tā saucamās sniega bumbas efektu – lai šis pirmais šāda formāta pasākums Parīzē kā sniega pika sāk velties un nākotnē turpina ripot un attīstīties jau ar Francijas latviešu pašu spēkiem,” teica M. Kļaviņa.
Pasākumu rīkoja Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” un Latviešu Apvienību Francijā.
“Latvija fokusā” Parīzē pulcēja ap 60 uzņēmējus, profesionāļus, mākslas jomas pārstāvjus, studentus un dažādas institūcijas no Latvijas. Programmas mērķis bija konkrēti identificēt Francijas latviešiem aktuālas tēmas, tāpēc runājām ne tikai par ģeopolitisko situāciju un Latvijas attīstību, bet arī par iespēju atgriezties Latvijā, Latvijas un diasporas uzņēmumu potenciālo sadarbību un mākslu kā Latvijas eksporta preci.
Pilnu programmu un pasākuma fotogrāfijas iespējams apskatīt foruma mājaslapā: www.latvijafokusa.lv.
Fotogrāfe: Sabīne Dundure (https://sabinedundurephotography.pic-time.com/portfolio)
Informācijai: “Latvija fokusā” ir informatīvi forumi diasporas latviešu uzņēmējiem, profesionāļiem un studentiem, kuri savās mītnes valstīs ir gatavi uzsākt vai attīstīt sadarbību ar Latviju. Forumi tiek īstenoti katru otro gadu; 2022. gadā notika divi forumi – Frankfurtē (Vācija) un Londonā (Apvienotā Karaliste), savukārt 2024. gadā ir norisinājušies trīs forumi – Stokholmā (Zviedrija), Amsterdamā (Nīderlande) un Parīzē (Francija). (PBLA pārstāvniecība un LR Ārlietu ministrija)
Vašingtona šobrīd ir interesanta pilsēta – daudzi cilvēki kravā somas, lai dotos prom no šejienes, citi savukārt gatavojas ierasties janvārī un jau “piemēra aizkarus” savām jaunajām darba vietām.
Šeit es, protams, runāju par ASV prezidenta vēlēšanu radītajām izmaiņām un kopējo gaisotni Amerikas galvaspilsētā. Mums katram ir savs viedoklis un skaidrojums par vēlēšanām un liekas, ka esam jau daudz runājuši par vēlēšanu iznākumu un tā iemesliem. Bet šeit vēlos pateikt, kā PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienība) un mūsu dalīborganizācijas plāno reaģēt uz šīm politiskajām izmaiņām Vašingtonā.
PBLA tika dibināta gandrīz pirms 70 gadiem kā jumta organizācija visas pasaules latviešu centrālajām organizācijām. Dibināšanas laikos Latvijas neatkarības atgūšana bija pamatmērķis, un tagad Latvijas valsts drošība un aizsardzība ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm.
Vairāk nekā 20 pēdējos gadus PBLA ir cīnījusies par Latvijas iestāšanos lielākajās un nozīmīgākajās Rietumu valstu organizācijās – palīdzējām panākt Latvijas uzņemšanu NATO un vēlāk arī Eiropas Savienībā. Jau pirms 10 gadiem PBLA bija tā latviešu balss no Rietumiem, kas brīdināja Latvijas politiķus un militāro vadību, ka Latvijai strauji jāpanāk tas, ka valsts savai aizsardzībai tērē divus procentus no iekšzemes kopprodukta, jo tas bija ļoti būtiski Latvijas tēlam NATO dalībvalstu acīs. Mūsu balss lēnām tika sadzirdēta, un tagad Latvija tērē jau nedaudz vairāk nekā trīs procentus no IKP šim mērķim Diemžēl to veicināja arī Krievijas iebrukums un karš Ukrainā. PBLA un mūsu dalīborganizācijas kopš kara sākuma ir neatlaidīgi un sekmīgi piestrādājušas pie tā, lai rietumvalstu atbalsts Ukrainai un Baltijas valstu drošībai nemazinātos.
Vai Trampa ievēlēšana apdraud visus šos mūsu panākumus? Domāju, ka jācer uz Trampa atbalstītāju, kuru vidū ir arī latvieši, teikto, ka tieši Tramps ir tāds spēcīgs vadītājs un līderis, kurš spēj nostāties pretim Krievijai un tās prezidenta Putina agresīvajiem mērķiem. Šie cilvēki paļaujas uz Trampu un tic, ka Putins no viņa baidīsies un tāpēc atkāpsies no Ukrainas. Trampa atbalstītāji atgādina, ka viņa pirmajā prezidentūras laikā Putins nesāka atklātu uzbrukumu Ukrainai, un karš iesākās tikai tad, kad demokrāti vadīja Balto namu. Fakts ir arī tāds, ka Obamas administrācijas laikā Ukrainai tika pārdoti tikai aizsardzības ieroči, bet prezidents Tramps piekrita pārdot un nodot Ukrainai arī nāvējošus uzbrukuma ieročus, piemēram, prettanku ieročus Javelins, jo viņš uzskatīja, ka tas nāk par labu ne tikai Ukrainai, bet arī atbalsta ASV militāro industriju, kas šos ieročus ražo.
Otrs punkts, ir tas, ka ASV tomēr nav vienpersoniskas varas valsts – prezidentam ir jāsadarbojas ar ASV Senātu un Tautas pārstāvju namu. Tāpat ietekme ir arī Ārlietu ministrijas ierēdņiem un armijas virsniekiem. Nākamā prezidenta plānos gan ir šo ierēdņu un virsnieku lomu mazināt, bet varbūt tieši tas apliecina, cik milzīga viņu ietekme uz valsts politiku ASV patiesībā ir.
Es nesen piedalījos sanāksmē, kur bijušais republikāņu partijas vadītājs ASV Senātā Mičs Makkonels (Mitch McConnell) teica, ka ASV atbalsts Ukrainai būs viņa darba prioritāte šogad. Tas, ka jaunais Senāta vadītajs Džons Tūns (John Thune) ir Ukrainas atbalstītājs, arī vairo uzticību. Tāpat arī ASV kongresa spīkers Maiks Džonsons (Mike Johnson) ir draudzīgāks Ukrainai, nekā varējām gaidīt. Mums vēl ir daudz citu labu draugu Vašingtonā, un turpināsim ar viņiem sadarboties.
Treškārt, ļoti svarīgi ir tas, ka Latvija līdz šim ir pildījusi savus “mājas darbus” un arī turpina to darīt. Kā jau minēju, šogad Latvija ieguldīs aizsardzībā jau mazliet vairāk nekā 3 procentus no IKP. Līdz ar to esam paraugvalsts NATO valstu vidū līdz ar Poliju, Lietuvu un Igauniju. Latvija ir pabeigusi būvēt žogu uz Baltkrievijas robežas un gandrīz pabeigusi uz Krievijas robežas. Pašlaik notiek darbs pie militāro fortifikāciju izveides un nepieciešamo ieroču pasūtījumiem. Latvija attīsta savu militāro industriju – īpaši dronu ražošanas jomā, kur darbojas jau 14 Latvijas firmas. Uzsākta arī munīcijas ražotņu izveide un sekmīgi veidojas sadarbība ar somiem bruņumašīnu Patria būvē.
Tāpat Latvija ir atjaunojusi Valsts aizsardzības dienestu (VAD) – obligāto militāro dienestu Latvijas jauniešiem. PBLA jau ir apsveikusi šo soli un atbalsta to, jo uzskatām, ka Latvijai ir vajadzīga skaitliski lielāka armija un jāturas līdzi mūsu reģiona valstīm, kurām jau ir šāds dienests. Militārā apmācība vidusskolās palīdzēs stiprināt sabiedrības gatavību valsts aizsardzībai.
Eiropā ir zināma Trampa nostāja, ka Eiropas valstīm ir vairāk pašām jāiegulda savā aizsardzībā, pirms sagaidīt lielāku atbalstu no ASV. Latvija to dara un prezidentam nebūs par ko sūdzēties. Tieši otrādi – varam cerēt, ka viņš izcels Latviju kā pozitīvu piemēru citām valstīm. PBLA, protams, turpinās popularizēt Latvijas labo tēlu Vašingtonā.
Kā pēdējo punktu vēlētos akcentēt – jācer, ka Trampa nestandarta un neprognozējamā pieeja jautājumiem – tai skaitā Krievijas karam Ukrainā – varētu rast kaut kādu pozitīvu risinājumu. Pašlaik situācija ir “iestrēgusi” ilgstoša kara scenārijā – Krievija uzbrūk, pamazām gūst panākumus, savukārt Ukraina aizstāvas cik var un spēj. Varbūt atšķirīgs skatījums un pieeja palīdzēs rast risinājumu, kāds Baidena administrācijai nebija izdevies.
Katrā ziņā, PBLA turpinās ar savu darbību informēt un ietekmēt mūsu dalīborganizāciju valstu vadītājus, lai vecinātu stipras diplomātiskās attiecības ar Latviju, un attīstītu drošības atbalstu Latvijas aizsardzībai. Kaut gan mēs kā organizācijas strādājam, arī atgādināšu, ka katram no mums kā latvietim vai latvietei pasaulē ir iespēja, spēks un atbildība atbalstīt Latvijas drošību.
Pēteris Blumbergs
PBLA priekšsēdis
Vašingtonā, ASV
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 2024. gadā savu gadskārtējo balvu piešķīrusi Apvienotās Karalistes latviešu koru diriģentei, etnomuzikoloģei, bijušajai Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēdei un PBLA priekšsēža vietniecei, Lielbritānijas latviešu sabiedrības ilggadējai darbiniecei Lilijai Sabīnei Zobens.
Ir maz diasporas koru diriģentu, kas var lepoties ar tik ilgu un dāsnu latviešu koru diriģēšanas dzīves posmu, kāds ir Lilijai Zobens. Viņa Londonas latviešu kori vadījusi un diriģējusi kopš 1976. gada. “Es nekad nebiju domājusi kļūt par diriģente, tāpat prieka pēc aizgāju dziedāt korī. Te pēkšņi Alberts Jērums, mūsu neaizmirstamais izcilais komponists un diriģents, saka: tu esi muzikāls cilvēks, iemāci korim vienu dziesmu. Viņš mani iemeta it kā peldbaseinā, un nu es «peldu». “ Tā savu diriģēšanas karjeras sākumu apraksta Lilija Zobens. Diasporas latvieši 2023. gada Vispārējos latviešu Dziesmu Svētkos, kas atzīmēja Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadu pastāvēšanu, jutās lepni, ka tieši Lilija Zobens bija vienīgā diasporas diriģente plašajā virsdiriģentu saimē, turklāt vienīgā sieviete, svētku Goda virsdiriģente, piecus gadus pārstāvējusi visu diasporu Ministru kabineta apstiprinātajā Dziesmu un deju svētku padomē, kas darbojas Latvijas Nacionālā kultūras centra paspārnē.
“Dziedāšana nav tikai garīgs pārdzīvojums, tai ir arī svarīga fiziska reakcija – kad dzied, ķermenis rada oksitocīna hormonu, cilvēki sāk izskatīties labāk, viņiem ir laba sajūta, to sauc arī par “laimes hormonu”. Arī pati to esmu izjutusi: dažreiz daudz jāstrādā, jāgatavo programma, esmu nogurusi, bet piesēžos pie klavierēm, sāku dziedāt un jau pēc stundas pilnīgi mainījies mans garastāvoklis, esmu pozitīvi noskaņota un gatava strādāt ilgi. Man tiešām ir veicies ar dziedāšanu!” (Lilija Zobens intervijā laikrakstam “Brīvā Latvija” 2023. gadā)
Lilija Zobens dzimusi 1950. gada 9. novembrī Halifaksā, Ziemeļanglijā. Pirmās muzikālās iemaņas gūtas klavieru un čella spēlē, muzikoloģiju studējusi Londonas Universitātes Karaliskajā koledžā (1969–1972), iegūstot bakalaura grādu. Solodziedāšanu apguvusi Gildholla mūzikas un drāmas skolā. Kā izteiksmīgas soprāna balss īpašniece, sniegusi solokoncertus Eiropā, Austrālijā un Ziemeļamerikā.
Nenoliedzami Lilija Zobens ir pelnījusi būt PBLA balvas saņēmēja. Veltīt 47 dzīves gadus Londonas jauktajam korim ir liels sasniegums. Turklāt koris un latviešu sabiedrība ir piedzīvojuši lielas pārmaiņas, un Lilija ne tikai mainījusies līdzi, bet arī veicinājusi šo pārmaiņu pozitīvo iznākumu. Savu diriģēšanas laiku Lilija Zobens sāka kā jauna trimdas diriģente, bet pamazām pārtapusi par ievērojamu diasporas diriģenti ar lielu autoritāti. Kad Londonā šī gadsimta pirmajā desmitgadē sāka ierasties daudz vairāk ieceļotāju no Latvijas, Lilija saprata, ka ir jāveicina viņu iekļaušana vietējā latviešu sabiedrībā. Viņa piesaistīja jauno diasporu ne tikai korim, bet arī meklēja citus ceļus un nodarbes, kā jauniebraucēji labāk varētu iejusties Londonas latviešu sabiedrībā.
Gotlandē 1979. gada 1. Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienu laikā Lilijas Zobens fotogrāfiju ievietoja vietējā laikraksta pirmajā lappusē pēc tam, kad viņa ar solo dziesmas “Dzeguze kūko, dzied lakstīgala, raud mūsu māsiņa svešāi zemē” izpildījumu izraisīja šo dziesmu dienu neaizmirstamāko un saviļņojošāko mirkli. Viņas latviskais tēls Baltijas jūras krastā aizrāva vietējās sabiedrības un visas brīvās pasaules latviešu sirdis.
Latvijā Liliju Zobens pamanīja 1990. gada Dziesmu svētkos. Viņa izcēlās ar savu balto Abrenes tautastērpu un aizrāva dziedātājus ar savu enerģisko diriģēšanu un dziesmu skaidrošanu mēģinājumos. “Es skaidri jūtu – esmu latviete, šai tautai es piederu, un tā mani ir izveidojusi par to, kas esmu, ” saka Lilija Zobens.
Lilija Zobens ir diriģējusi latviešu dziesmu svētkos visā pasaulē: Gotlandē, Vācijā, Kanādā, ASV, Austrālijā, Rīgā un cituviet Eiropā (Anglijā, Briselē, Eslingenā, Īrijā u.c.). Kā soliste latviešu publikai uzstājusies Anglijā, Austrālijā, ASV, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā un Latvijā. Viņa referējusi par latviešu mūzikas jautājumiem dažādās latviešu biedrībās un pasākumos: Daugavas Vanagiem, Eiropas latviešu jaunatnes apvienībai, dažādās vasaras nometnēs un kursos Anglijā, Vācijā un Latvijā. Lilija Zobens pasniegusi vokālās stundas Latvijas starptautiskajā mūzikas nometnē, kā arī mācījusi mūziku un dziedāšanu Londonas latviešu skolā no 1977. līdz 2006. gadam, kur izveidots skolas mūzikas ansamblis un stīgu ansamblītis “Kalla”.
Paralēli Lilija Zobens Anglijā strādājusi kā lektore, balss pedagoģe un darbojusies izdevniecībās. Viņa ir skolu un koru mūzikas izdevēja “Musica Baltica” līdzdibinātāja. Lilija Zobens ir studenšu korporācijas “Imeria” filistre. Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2007). Precējusies ar Lezliju Īstu (Leslie East), kurš aktīvi atbalstījis Liliju un bijis līdzdalībnieks viņas aktivitātēs latviešu sabiedrībā. Viņiem ir divas meitas: Andra (1985. g.) un Karolīne (1987. g.), kuras ir aktīvas latviešu sabiedrībā.
Ar savu plašo un ilggadējo darbu pasaules latviešu sabiedrībā Lilijas Zobens ieguldījums un sirdsdegsme ir sasnieguši vairākas latviešu paaudzes ārpus Latvijas un pašā Latvijā. Savās intervijās un daloties atmiņās, Lilija Zobens skaidri iezīmējusi lielo latvisko kultūras, mūzikas un garīgo mantojumu, ko guvusi no iepriekšējām paaudzēm, kas Londonā veidoja trimdas organizācijas un korus. Šis Lilijas Zobens tālāk nestais mantojums un ieguldījums veido lielisku piemēru nākamajām latviešu paaudzēm.
“Atrast ceļu citam pie cita – tāds ir mūsu darbības galvenais uzdevums. Un tad latvieši turēsies stipri,” tā saka un uzskata Lilija Zobens, PBLA 2024. gada balvas laureāte.
(PBLA pārstāvniecības un ELA sagatavota informācija)
Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) kopā ar Ārlietu ministriju un sadarbības partneriem rīko forumu diasporas profesionāļiem, uzņēmējiem un studentiem ar nosaukumu “Latvija fokusā”. Pasākums notiks sestdien, 2024. gada 30. novembrī no plkst. 11.00 līdz 17.00 Parīzē, Francijā, centrā “FIAP Paris”. Foruma mērķis ir informēt Latvijas diasporu par Latvijas un Francijas ģeopolitikas un ekonomikas divpusējām aktualitātēm, nodrošinot kontaktu un ideju apmaiņu starp diasporas latviešiem.
Forumā ar saviem stāstījumiem un pārdomām piedalīsies eksperti no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas, Latvijas Bankas, Austrumeiropas politikas pētījuma centra, Pasaules brīvo latviešu apvienības, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” un Latvijas uzņēmuma “EKJU”. Atklāšanas uzrunu teiks Latvijas Republikas vēstniece Francijā Alise Balode un Latvijas speciālo uzdevumu vēstnieces diasporas jautājumos Zanda Grauze.
Šis ir piektais šada veida pasākums diasporas uzņēmējiem. Pirmie divi šāda līmeņa forumi notika Frankfurtē un Londonā 2022. gadā. Šī gada pavasarī PBLA un ĀM pulcēja kopā diasporas uzņēmējus un profesionāļus Stokholmā un Amsterdamā.
“Latvija fokusā” ir mazāka mēroga informatīvi pasākumi ar tīklošanās iespejām, tēmēti vietējiem diasporas latviešu uzņēmējiem un profesionāļiem attiecīgajā valstī. Tie notiek tajos gados, kad netiek rīkoti populārie Pasaules latviešu ekomomikas un inovāciju forumi, kuri ik pāris gadus pulcē vairākus simtus tautiešu no visas pasaules.
Reģistrēties forumam varat šeit.
Forumu rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”.
Jautājumu gadījumā, lūdzu, rakstiet pbla@pbla.lv.
Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs, izpildot šī gada valdes sēdes rezolūciju par drošību Eiropā un rietumvalstu atbalstu Ukrainai, nosutījis vēstuli ASV prezidentam Džosefam Baidenam un NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam , kurā aicinājis NATO līderus no Vašingtonas tikšanās sūtīt stingrus signālus Krievijai un pieņemt konkrētus lēmumus par atbalstu Ukrainai.
“Gaidāmajā NATO 75. gadadienas samitā Vašingtonā ir stingri jāparāda sabiedroto apņēmība sniegt atbalstu Ukrainai un parādīt spēcīgu vienotu Rietumu kolektīvo fronti agresorvalstij Krievijai un tās līderim Vladimiram Putinam,” teikts PBLA vēstulē.
Mēs, Pasaules Brīvo latviešu apvienība, organizācija, kas pārstāv un apvieno apvieno simtiem tūkstošu lielu latviešu diasporu Eiropā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Krievijā un Dienvidamerikā :
– Aicinām Vašingtonas samitā sniegt skaidru ceļa karti Ukrainai un tās drosmīgajai armijai, lai tā varētu pievienoties aliansei, un lūdzam sniegt Ukrainai tik ļoti nepieciešamo militāro palīdzību, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas un lidmašīnas F-16, kā nodrošināt arī ar tām saistītās pilotu apmācības programmas.
– lūdzam Īstenot NATO iniciatīvu, lai paplašinātu ieroču sistēmu un munīcijas ražošanas jaudu Baltijas valstīs. Tas palielinās NATO aizsardzības krājumus, vienlaikus stimulējot kara rezultātā cietušo ekonomiku.
– izsakām pateicību NATO vadībai par pastāvīgo atbalstu Baltijas valstu drošībai. Mēs lūdzam, lai NATO palīdz Igaunijai, Latvijai un Lietuvai izveidot militāro aizsardzības līniju gar mūsu robežām ar Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, kā arī turpināt uzturēt reģionā nepieciešamos pastāvīgus bruņotos spēkus un ekipējumu.
“Latvieši, kas dzīvo NATO valstīs ārpus Latvijas, ir nobažījušies par Baltijas reģiona drošību saistībā ar Krievijas karu Ukrainā. NATO kā spēcīgas aizsardzības alianses nepieciešamā loma kļūst skaidrāka, ņemot vērā Krievijas draudu atjaunošanos un reālu agresiju. Rietumvalstu līderiem ir stingri jāiestājas par brīvību, mieru un labklājību,” vēstulē uzsver PBLA priekšsēdis.
Vēstules pilnu tekstu angliski varat lasīt šeit.
Fotogrāfijas no konferences apskatāmas PBLA Flickr kontā.
Atklāšanas uzruna, Pēteris Blumbergs, PBLA priekšsēdis
Goda uzruna, Edgars Rinkēvičs, Latvijas Valsts prezidents
Diasporas mobilizēšanās kopējam mērķim – Latvijas dalībai NATO (atskats nesenā vēsturē)
Valsts vadība un pasaules politiķi virzībā uz NATO, Vaira Vīķe-Freiberga, bij. Latvijas prezidente
Ārpus tradicionālās diplomātijas: inovatīva stratēģija un pieeja veicinot Latvijas uzņemšanu NATO
Diasporas veikums, mobilizējot rietumu politisko atbalstu Baltijas valstīm
No interešu aizstāvības līdz rīcībai: gūtā pieredze un nākotnes virzība
No interešu aizstāvības līdz rīcībai; jauniešu iesaiste Latvijas drošības sardzē
Kopsavilkums un noslēgums
No 2024. gada 10. līdz 15. jūnijam Latvijā PBLA valde tikās gadskārtējā valdes sēdē, pulcējot PBLA biedru organizāciju pārstāvjus no visas pasaules – Amerikas latviešu apvienības, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā, Eiropas latviešu apvienības, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības un Krievijas latviešu kongresa.
Valdes sēdes ietvaros PBLA tiekas arī ar Latvijas amatpersonām, Rīgas domes priekšsēdētāju Vilni Ķirsi, ārlietu ministri Baibu Braži, satiksmes ministru Kasparu Briškenu un sadarbības parneriem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, Latvijas Okupācijas muzejā, LaPa muzejā un biedrībā Ar Pasaules pieredzi Latvijā. PBLA valde arī tikās ar Eiropas Dzelzceļa līniju pārstāvjiem un rūpīgi iepazinās ar Rail Baltica būvprojekta darbiem Rīgas lidostā.
Valde pieņēma 13 rezolūcijas, galvenokārt skarot valsts drošības, latviskās izglītības un kultūras jautājumus.
PBLA gadskārtējā valdes sēdē 2024. gada 14. jūnijā Rīgā pieņemtās rezolūcijas
- PBLA aicina Rietumu sabiedroto valstis Ziemeļatlantijas alianses 75. jubilejas samitā Vašingtonā dot Ukrainai ceļa karti uz NATO, turpināt atbalstīt Ukrainu ar ieročiem un munīciju, tai skaitā ar F16 lidmašīnu piegādi un pilotu apmācībām ASV un Eiropā, un atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai.
- PBLA valde aicina Latvijas valsti turpināt iesākto darbu, stiprinot valsts austrumu robežu, kas ir arī NATO un ES ārējā robeža, un veikt nepieciešamos ieguldījumus, būvējot militarizētu aizsardzības līniju pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
- PBLA uzskata Rail Baltica projektu par vitāli svarīgu ne tikai Baltijas valstu ekonomikas attīstībai, bet arī drošībai. Līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā projekta militārās mobilitātes aspekts un Latvijas transporta sistēmas integrācija Eiropā kļuvuši nepieciešami, tāpēc jādara viss iespējamais, lai projekts tiktu sekmīgi pabeigts.
- PBLA valde atzinīgi vērtē Latvijas “Valsts aizsardzības korporācijas” izveidi un aicina valsti turpināt attīstīt militāro rūpniecību Latvijā. PBLA uzskata, ka militārās industrijas attīstība ne tikai palīdzēs valsts drošībai krīzes gadījumā, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas attīstību un piesaistīs investīcijas.
- PBLA valde atbalsta valsts aizsardzības dienestu (VAD) un lūdz Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju meklēt risinājumus diasporas apzinātajiem jautājumiem par VAD īstenošanu, kā arī deleģēt Aizsardzības ministrijas pārstāvjus piedalīties valsts aizsardzības dienestam veltītos diasporas pasākumos, savlaicīgi pirms 2027. gada skaidrojot un popularizējot VAD.
- Novērtējot ANO Drošības padomes lomu pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, PBLA valde aicina diasporas organizācijas un tautiešus pasaulē, sekojot Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas vadlīnijām, atbalstīt Latvijas valsts centienus kļūt par rotējošo ANO Drošības padomes locekli 2026. gadā.
- Atzīstot muzeju un pētniecības centru “Latvieši pasaulē” par PBLA sadarbības partneri, kā arī visas latviešu izceļošanas vēstures liecību un materiālās kultūras glabātāju un nozīmīgu diasporas pētniecības centru, PBLA valde izsaka savu atbalstu “Latvieši pasaulē” darbam. PBLA aicina Latvijas Republikas Kultūras ministriju un citas valsts un pašvaldību institūcijas atbalstīt muzeju un pētniecības centru “Latvieši pasaulē”.
- Tā kā izglītība ir viena no PBLA un arī Latvijas valsts prioritātēm, kas nostiprināta arī Diasporas likumā, PBLA valde aicina Latvijas valdību un Latvijas Republikas Finanšu ministriju, 2025. gada budžetu veidojot, piešķirt finansējumu diasporas izglītības prioritārajiem pasākumiem (tostarp arī PBLA Izglītības padomes projektam “Sietiņš”), kas tika iekļauti Plānā darbam ar diasporu 2024. – 2026. gadiem, bet kuriem netika piešķirts finansējums šajā, 2024. gada valsts budžetā.
- Lai veicinātu diasporai pieejamā finansējuma efektīvu un kvalitatīvu izmantojumu triju gada plāna darbam ar diasporu ietvaros, PBLA aicina valsts pārvaldes iestādes sniegt Diasporas konsultatīvajai padomei ikgadējas starpatskaites par šī plāna izpildes gaitu. PBLA un tās biedru organizācijas vēlas ciešāk un laicīgāk iesaistīties nākamā triju gadu plāna izstrādes procesā.
- PBLA valde aicina Izglītības un zinātnes ministriju un atbildīgās iestādes gādāt par to, lai diasporas latviešu skolas varētu reģistrēties kā Latvijas izglītības iestādes, kas celtu to prestižu, un tām tiktu garantēta pieeja Latvijas mācību materiāliem un programmām digitālajās vietnēs, līdzvērtīgi ar Latvijas izglītības iestādēm.
- PBLA valde atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta vēlētāju līdzdalības pieaugumu diasporā, izsaka atzinību diasporas iecirkņu brīvprātīgajiem veidotājiem un aicina Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centru veikt iecerēto pētījumu par vēlēšanu norisi diasporā.
- PBLA valde pateicas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Saeimas priekšsēdētājas biedrei Zandai Kalniņai-Lukaševicai par dalību PBLA rīkotajā konferencē “Diasporas diplomātija: Latvijas ceļš uz NATO” 2024. gada 13. jūnijā, kā arī Latvijas Republikas ārlietu ministrei Baibai Bražei, satiksmes ministram Kasparam Briškenam un Rīgas Domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim par iespēju tikties PBLA gadskārtējās valdes sēdes ietvaros 2024. gada jūnijā, kā arī SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” par iespēju PBLA valdei apmeklēt Rail Baltica stacijas jaunbūvi lidostā “Rīga”.
- PBLA sveic portālu latviesi.com 20 gadu jubilejā un Pasaules latviešu mākslas centru Cēsīs 10 gadu pastāvēšanas jubilejā.
Diasporas diplomātija: Latvijas ceļš uz NATO
Konferenci ar šādu nosaukumu, atzīmējot divdesmit gadus kopš Latvijas pievienošanās NATO, 13. jūnijā Rīgā bija sarīkojusi PBLA – diasporas organizāciju jumtorganizācija. Rīkotāju ideja bija vēstīt un atminēties par to, kāda bijusi trimdas loma, palīdzot Latvijai panākt iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē, kas esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir mūsu valsts drošības garantija.
Pēteris Blumbergs, PBLA (Pasaules brīvo latviešu apvienības) valdes priekšsēdis: “Ir bijuši daudzi pasākumi un uzrunas, atzīmējot šo gadadienu, kas oficiāli notika 29. martā, bet šī konference ir citāda, jo tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, ko diaspora darīja, lai palīdzētu Latvijai sasniegt nozīmīgo mērķi. Acīmredzami paši latvieši Latvijā ir pelnījuši vislielāko atzinību, bet PBLA kā diasporu pārstāvošai organizācijai ir pienākums atcerēties arī tos, kas palīdzēja Latvijai no ārzemēm. Kampaņa par NATO bija viena no pirmajām lielākajām diasporas latviešu un Latvijas tautas sadarbības aktivitātēm, kas ietvēra daudzus pasākumus, tikšanās un sarunas.
Arī man ir daudz atmiņu no tā laika pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, jo tajā laikā biju ALA (Amerikas latviešu apvienības) un PBLA valdes loceklis, un lielākā daļa manas pieredzes attiecas uz darbu Amerikā. Nopietni strādāja arī tautieši Kanādā, Eiropā un arī Austrālijā, lai gan tā nav NATO valsts.
Varam būt pateicīgi NATO vadītājiem un valstu līderiem, arī Latvijas valsts vadītājiem, par to, ka viņi bija tik drosmīgi, domājot, ka Latvija varētu iestāties NATO. Pēc pirmā NATO paplašināšanās viļņa, kad pievienojās Polija, Ungārija un Čehija, mēs sākām jautāt – “kāpēc ne mēs”?
Tiešām – “kāpēc ne mēs?” patiesībā bija grūti atbildams jautājums. Acīmredzot Latvijas ģeogrāfiskais novietojums un spēja militāri sadarboties ar esošajām NATO dalībvalstīm bija sarežģīts jautājums. Vai latviešiem ārzemēs bija pietiekams politiskais spēks, lai kaut ko ietekmētu? Piemēram, 2000. gada ASV tautas skaitīšanas rezultāti liecināja, ka ASV dzīvo deviņi miljoni poļu, bet latviešu – 100 tūkstoši. 2003. gadā aptuveni 20 % amerikāņu bija pases – tā vienmēr ir bijusi valsts, kas skatās “uz iekšpusi,” un mums bija jāpārliecina amerikāņus skatīties “uz ārpusi,” uz septiņus tūkstošus kilometru attālu mazu valsti Eiropas ziemeļaustrumos. Bija arī sāncensība starp kandidātvalstīm – tika ierosināts, ka Baltijas valstis varētu pievienoties NATO pa posmiem – vispirms Lietuva, bet pēc tam, kādā nenoteiktā laikā, arī Latvija.
Neraugoties uz šiem lielajiem šķēršļiem, mums bija uzvaras arguments, un tas bija paši Latvijas iedzīvotāji. Mēs trimdā uzsvērām, ka Latvija ir brīvību mīloša valsts, kas pelnījusi būt daļa no veselas un brīvas Eiropas. Mēs paskaidrojām, ka latvieši atbalsta tādas Rietumu vērtības kā reliģijas brīvība un brīvā tirgus ievērošana. Mēs apelējām pie amerikāņu taisnīguma un labestības izjūtas, uzsverot, ka latvieši bija briesmīga nozieguma – padomju okupācijas – upuri. Mēs teicām ASV politiķiem – “Do the rihght thing – stand on the right side of history” – “Dariet pareizi, esiet vēstures pareizajā pusē!”
Galvenais šķērslis bija jāpārvar, panākot, lai ASV Senāts ratificē NATO paplašināšanos, tāpēc svarīga bija arī ASV līderība – gan demokrāts Bils Klintons, gan republikānis Džordžs Bušs bija Latvijas atbalstītāji un spēra izšķirošus soļus, lai mums palīdzētu. Tolaik mūsu cilvēkam Vašingtonā – Ojāram Kalniņam izveidojās lieliskas personiskas attiecības ar abu administrācijām. Runājot par mūsu cilvēkiem Vašingtonā, jāpiemin arī Jānis Kukainis, ALA un PBLA vadītājs 2000. gadu sākumā. Viņa dēls Roberts Kukainis, Latvijas Brīvības fonda prezidents, ir pārņēmis viņa lāpu, un ir liels prieks par paaudžu pēctecību, strādājot Latvijas labā.”
Roberts Kukainis: “Vispirms – bija prieks vēlreiz pārliecināties, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izprot diasporas latviešu potenciālu un iespēju kopīgi ar Latvijas latviešiem veikt lielus darbus. Viens no tādiem bija iestāšanās NATO, kas joprojām palīdz nodrošināt Latvijas brīvību un drošību. PBLA un tās biedru organizācijas tam veltīja miljoniem dolāru un brīvprātīgā darba stundu.
“Nekad neaizmirsti to ļaunumu, ko svešas varas nodarījušas tavai valstij!” – savulaik teica mana omīte Irēna un tādējādi deva ceļamaizi savam dēlam – manam tēvam Jānim Kukainim. Viņš to godam izpildīja, vadot gan PBLA un ALA, gan arī Amerikas latviešu kampaņu uzņemšanai NATO. “Drošība ir Latvijas alfa un omega, sākums un beigas,” tēvs bieži to mēdza atgādināt. Un vēl viņš uzsvēra, ka latviešiem ir jāapvienojas organizācijās. Bez PBLA un ALA 1961. gadā tapa JBANC, vienota baltiešu organizācija politiskam un lobēšanas darbam ASV. 1981. gadā tika nodibināta BAFL – Baltiešu-amerikāņu brīvības līga – ar mērķi piekļūt brīvās pasaules varas vīriem, tostarp ASV prezidentam un viņa augstākajiem padomniekiem, lai stāstītu par Latviju, kas cieš zem krievu okupācijas. Tēvs teica, kā parasti, tieši un bez aplinkiem: “Mums ir vajadzīga organizēta sabiedrība, jo – ticiet man, tas krievs vienmēr tur būs!” Runājot par “miljoniem dolāru”, ko minēju, viņš piebilda, ka tā ir tikai tāda “cāļu barība” lobēšanas kampaņā – īstie izdevumi bija tās miljonu ieguldītās brīvprātīgās un neatalgotās stundas, ko organizācijas un indivīdi ziedoja lobēšanas darbā.
1991. gadā. pēc PBLA ierosmes tika nodibināta SAWG (Security Assistance Working Group), kurās latviešu izcelsmes drošības dienestu darbinieki sadarbojās ar Latvijas Aizsardzības ministriju. Jāpiemin tās vadītājs ģen. Ilmārs Dambergs, kā arī Ilmārs Krasts, Valdis Pavlovskis u.c.
2001. gadā Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās ALA 50. kongresā Vašingtonā, D.C., šai laikā arī tikās ar ASV amatpersonām, atkārtoti atgādinot par atbalsta nepieciešamību.
Paralēli notika vēstuļu rakstīšanas akcijas, kas turpinās vēl joprojām. Vēstules tiek nosūtītas gan senatoriem, gan medijiem un ticis panākts, ka ASV vadība pieņem rezolūcijas par labu Latvijai. Rezultātā – mums ir organizēta diaspora, kas labi sastrādājas ar Latvijas valdību, īpaši ar Ārlietu un Aizsardzības ministrijām.
Man personiski ir liels gandarījums, ka varu turpināt sava tēva Jāņa Kukaiņa iesākto darbu Latvijas labā.” (Roberts Kukainis ir arī Latvijas goda konsuls Dienvidkarolīnas štatā.-L.K.)
Konferences gaitā tika ar lielu pateicību pieminēti arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, tolaik aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, diplomāts, savulaik Latvijas vēstnieks NATO Jānis Eihmanis, kā arī Valsts prezidents Edgars Rinkevičs. Viņš ar atklāšanas runu piedalījās konferencē. Zoom formātā konferences darbam pieslēdzās arī Vaira Vīķe-Freiberga un Sallija Peintere (Sally Painter), kuŗa bija Latvijas stratēģiskā lobiste, vedot sarunas ar Amerikas valdību Vašingtonā. Dalībnieku vidū arī “neredzamās frontes” cīnītāji – Aivars Osvalds, kurš nodrošināja IT komunikāciju, sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju, un Karls Altau, Apvienotās baltiešu komitejas jeb JBANC ilggadīgais izpilddirektors. (K. Altau ir igauņu izcelsmes sabiedriskais darbinieks, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apvienotajā organizācijā, kas pārstāv un lobē mūsu valstu intereses ASV.)
Konferences tematika neaprobežojās tikai ar atskatu pagātnē – paneļdiskusijās tika analizēta gūtā pieredze no Latvijas valsts interešu aizstāvības līdz konkrētai rīcībai, kā arī iezīmēta nākotne. Īpaši optimistisks izskanēja noslēguma akords, kad paneļdiskusijā ar nosaukumu “Nākamā cīnītāju paaudze: jauniešu iesaiste Latvijas drošības sardzē un transatlantisko attiecību veidošanā” runāja trīs augsti izglītoti un praktiskā darbā sevi apliecinājuši jaunieši – Kristofers Kārlis Krūmiņš, UN Youth Latvijas delegāts, NVO “Cita Daugavpils” vadītāja Anželika Litvinoviča un kustības “Woman for Security” pārstāve Eva Kiršteine.
Ligita Kovtuna
Laikraksts “Laiks”