Aicinām pieteikties jaunumiem par gaidāmo Pasaules latviešu kultūras konferenci Cēsīs!

Mūsu identitāte, valoda, tradīcijas, dziesma, deja, mūzika, māksla, literatūra – mūsu kultūra dzīvo dažādās pasaules malās. Tomēr ir jābūt vietai, kur latvieši no visas pasaules satiekas, lai dalītos domās un pieredzē par mūsu tautai aktuālo un svarīgo. Šogad, 2019. gadā, šī vieta būs Cēsu koncertzāle, kur no 29. septembra līdz 1. oktobrim norisināsies Pasaules latviešu kultūras konference. Lai saņemtu jaunākās ziņas par Pasaules latviešu kultūras konferences norisi Cēsīs (un arī tur piedalītos), aicinām ikvienu pieteikties jaunumiem, reģistrējot savu e-pasta adresi, skat.:

http://kulturaskonference.pbla.lv/

 (PBLA pārstāvniecība)

Beidzot tas ir noticis – Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padomes (IP) ilgi un rūpīgi lolotais sapnis ir pārvērties īstenībā. Vakar, 26. februārī, Eiropas Savienības mājā, Aspazijas bulvārī 28 tika atklāts latviešu valodas apguves pašmācības rīks „e-Laipa”. Jau pirms desmit gadiem PBLA IP iesāka šo iniciatīvu, lai visi, kas vēlas apgūt latviešu valodu  internetā, to varētu darīt attālināti –  pašmācības ceļā. 

Paldies PBLA sadarbības partneriem – Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latviešu valodas aģentūrai (LVA) un Valsts izglītības satura centram (VISC), ka tikām sadzirdēti un uzklausīti un tika izveidots rīks, kas izmantojams diasporā, studentiem un pieaugušajiem pašmācības ceļā apgūstot latviešu valodu. 

Paldies PBLA IP komandai –  Andrai Zommers, Dainai Gross, Dacei Mažeikai, Antai Spundei, Airai Priedītei, Ievai Reinei, Ļenai Rumpei un Mārim Pūlim par ideju, enerģiju un neatlaidību, rodot iespēju apgūt latviešu valodu visā plašajā pasaulē! Vēlam LVA turpināt labi iesākto darbu, attīstot nākošos “e – Laipas” līmeņus nākotnē!

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece otrdien, 26.februārī, parlamentā tikās ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadību un pateicās tās pārstāvjiem par aktīvo darbu Latvijas labā. “Paldies par to darbu, ko veicat, neatlaidīgi uzturot dzīvu latviešu valodu, latviskumu un patriotismu. Paldies par gatavību aizstāvēt Latvijas intereses ārpus valsts robežām, kā arī pozīciju un iesaisti visās Latvijas svarīgākajās norisēs,” sacīja I.Mūrniece.

I.Mūrniece ar PBLA pārstāvjiem sprieda par ieguvumiem, ko ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem sniedz pagājušā gada rudenī pieņemtais Diasporas likums, kā arī pārrunāja jautājumus par atbalstu diasporas aktivitātēm izglītībā un kultūrā.

Kā akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, šobrīd viens no svarīgākajiem darbiem ir šī gada valsts budžeta pieņemšana. Tāpat I.Mūrniece uzsvēra, ka parlamentam un valdībai jāstrādā plecu pie pleca, lai ieviestu Moneyval rekomendācijas un sakārtotu finanšu sistēmu atbildoši visaugstākajiem standartiem.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, izpilddirektors Raits Eglītis un pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, informējot par PBLA aktualitātēm, akcentēja, ka apvienības vērtības darbā ar diasporu paliek nemainīgas – latviskā izglītība, latviešu valoda un latvietības veicināšana.

Pēdējos gados lielu daļu ārzemēs mītošo tautiešu veido tā dēvētā “jaunā diaspora” – cilvēki, kuri pārcēlušies uz ārvalstīm salīdzinoši nesen, un tikai neliela daļa šo ģimeņu bērnu apmeklē latviešu skoliņas. Lai veicinātu šo ģimeņu iesaisti, PBLA domā par dažādām jaunām formām, tostarp, par iespēju apgūt latviešu valodu tālmācībā, kā arī nokārtot gala eksāmenu latviešu valodā attālināti. Kā norādīja PBLA pārstāvji, tas palīdzētu jauniešiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, raitāk iesaistīties darba tirgū Latvijā vai turpināt izglītību.

PBLA ir ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība, kas dibināta 1955.gadā. PBLA biedri ir Eiropas Latviešu apvienība, Amerikas latviešu apvienība, Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā, Dienvidamerikas un Karību Latviešu Apvienība un Krievijas Latviešu Kongress. (Saeima.lv)

Lai pārrunātu diasporas politikas aktualitātes, jo īpaši diasporas mītnes zemēs šogad plānotos kultūras un Latvijas valsts simtgades pasākumus, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadība – priekšsēde Kristīne Saulīte, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdis, PBLA vicepriekšsēdis Pēteri Blumbergs, PBLA izpilddirektors Raits Eglītis un PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons tikās ar kultūras ministri Daci Melbārdi, valsts sekretāri Daci Vilsoni un ministrijas atbildīgajām personām.

Sarunas ievaddaļā ministre pateicās tautiešiem ārvalstīs un organizācijas vadībai, pasniedzot PBLA vadītājai Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par organizācijas un diasporas pārstāvju ieguldījumu Latvijas valsts simtgades pasākumu organizēšanā aizvadītajā – Latvijas valsts simtgades kulminācijas – gadā.

Ministre teica, ka viņa, kā centrālos pasākumus, kuriem paredzēts Kultūras ministrijas atbalsts 2019. gadā, redz Latviešu dziesmu un deju svētkus Toronto, Eiropas Latviešu kultūras dienas Dublinā, kā arī – septembrī plānoto Pasaules Latviešu kultūras konferenci un Cēsu mākslas festivāla ietvaros jūlijā paredzēto trimdas mākslas izstādi. Tāpat ļoti būtiskas ir pasaules latviešu jaunatnes nometnes 2 x 2 un visu paaudžu latviešu nometnes 3 x 3,” kā arī atbalsts LaPa muzejam un Pasaules latviešu mākslas muzejam Cēsīs, sarunā norādīja kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa uzsvēra, ka pērn pieprasītais un 2019. gada valsts budžeta projektā šobrīd plānotais finansējums diasporas nevalstisko organizāciju atbalstam, diasporas un Latvijas jauniešu nometņu organizēšanai, paredzēts aizvadītajos gados piešķirtā finansējuma apmērā. Turklāt papildu finansējumu paredzēts piešķirt vēl virknei jaunu iniciatīvu.

Šogad par valsts budžeta līdzekļiem papildus plānots finansēt jaunus projektus, kas saistīti ar diasporas arhīvu krājumu apzināšanu, pārvešanu uz Latviju un digitalizēšanas uzsākšanu. Tāpat konkursa kārtībā paredzēts atbalsts trimdas mākslas un vēstures mantojuma apzināšanai un saglabāšanai, Latvijas romānu sērijas „Mēs. Latvija XX gadsimts” iegāde un nogādāšana diasporas centriem, kā arī literātu braucieni uz diasporas mītnes zemēm un atbalsts diasporas mākslinieciskajām kopām mēģinājumu telpu nodrošināšanai. Kopumā 2019. gada valsts budžetā diasporas atbalsta pasākumiem kultūras jomā plānots finansējums 1,043,882 eiro apmērā un ministre piebilda, ka tas lielā mērā ir pateicoties jaunpieņemtajam Diasporas likumam.

Ministre un KM pārstāvji akcentēja 2019. gada kā Latvijas valsts simtgades programmas varonības un drosmes gada starptautiskās norises: 4. maijā – Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienas atzīmēšanu pie balti klātiem galdiem, svinot Latvijas valsts brīvību, Cēsu kauju simtgades atzīmēšanu kopā ar Igaunijas partneriem, Latvijas pagaidu valdības darbības simtgadi – ar Lielbritānijas partneriem.

D. Melbārde ieteica PBLA kultūras darbiniekiem plānot pasākumus, lai atzīmētu Baltijas ceļa 30. gadskārtu un šīs norises vēstījumu, rekonstruējot vēsturisko mirkli un tā nozīmi visā pasaulē.
Tikšanās noslēgumā KM pateicās PBLA pārstāvjiem un tautiešiem ārvalstīs, kuri palīdzēja organizēt īpaši austā Latvijas valsts karoga ceļu diasporas mītnes zemēs – karogs apceļojis teju visu pasauli, un š.g. 4. maijā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs karogu līdz ar vēstījumu grāmatu – pievienos ekspozīcijai „Latvijas gadsimts”. (Kultūras ministrija / PBLA pārstāvniecība)

Šodien, 19. februārī, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Amerikas latviešu apvienības  vadība tikās tikās ar Latvijas jaunizveidotās  valdības vadītāju Krišjāni Kariņu, kurš bija izbrīvējis stundu laika sarunai tieši pirms valdības sēdes. 

Ministru prezidents izteica prieku, ka saņēmis mantojumā no iepriekšējās valdības  iestrādes valsts sadarbībai ar diasporu un akcentēja jaunā diasporas likuma nozīmi turpmākajā darbā. “Man patīk, ka valsts politika ir vērsta arī uz diasporu. Valsts un valdība augstu novērtē PBLA darbu,” teica K. Kariņš, piebilstot, ka viņam, amatu pārņemot, ir bijis prieks redzēt, ka valsts līdzekļi tiek piešķirti diasporas izglītības sistēmas atbalstam un kultūras pasākumiem. Ministru prezidents aicināja PBLA aktīvi iesaistīties un izsekot, lai valsts līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi un prasmīgi. 

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra  PBLA lomu valsts atbalsta administrēšanā izglītībā un kultūrā un lūdza, valsts budžetu veidojot, iekļaut līdzekļus diasporas atbalstam valsts pamatbudžetā. 

Amerikas latviešu apvienības (ALA)  valdes priekšsēdis Pēteris Blumbergs informēja Ministru prezidentu par PBLA darbu, palīdzot stiprināt Latvijas valsts drošību un ekonomisko attīstību. Tika pārrunāts ALAs darbs Vašingtonā, stiprinot Baltijas atbalsta grupu ASV senātā un kongresā (Baltic Caucus), kā arī  Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā sadarbību ar Kanadas NATO spēkiem un Kanadas Aizsardzības un Ārlietu ministrijām. Ministru prezidents izteica savu vēlmi apciemot Vašingtonu, lai tiktos ar ASV valdības pārstāvjiem. P. Blumbergs pastāstīja par ALAs plāniem rīkot “Spotlight Latvia” ekonomisko forumu Denverā pirms ALAs 68. kongresa 2. maijā un PBLA plānoto Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu Valmierā, šī gada 14. novembrī. K. Kariņš izteica savu interesi piedalīties PLEIF Valmierā. 

K. Kariņš arī lūdza PBLA un dalīborganizāciju atbalstu kontaktu veidošanā ASV un visas pasaules finanšu organizācijās. Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir kvalificēti augsta līmeņa profesionāļi, kas strādā pasaules finanšu centros augstākajos līmeņos un Latvijai ir nepieciešama viņu pieredze. “Mums ir jānes pasaulē vēsts, ka mēs tiekam galā ar savu finanšu sistēmu, ka mēs neesam Krievijas satelītvalsts, kas nodarbojas ar naudas atmazgāšanu,” teica Ministru prezidents, aicinot PBLA palīdzēt komunicēt pozitīvos stāstus par Latviju. 

Sarunas noslēgumā, apkopojot pārrunāto, Ministru prezidents teica: “PBLA savu lomu nav izspēlējusi – es jūtu, ka jūs to pārveidojat,  pielāgojat un mūsu valstij tas ir svarīgi! Ja nebūs (diasporas) skolu, ja nebūs jūsu organizāciju un struktūras, tad Latvijai nebūs savs atbalsts pasaulē”, viņš piebilda.

Valmiera ir industriāla un rūpnieciska pilsēta – Vidzemes biznesa centrs, kur atrodas vairums Vidzemes lielāko uzņēmumu. Jau kopš 20.gadsimta vidus Valmierā koncentrējas lielākie Vidzemes reģiona un arī valsts ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, kas ir atpazīstami arī ārpus valsts robežām. Valmieras uzņēmumi ir lielākie darba devēji reģionā, nodarbinot ne tikai pilsētas, bet arī reģiona iedzīvotājus.

Ir pagājuši turpat kā trīs gadi, kopš pirmo reizi tikās PBLA ar Valmieras pilsētas domes vadību. Jau toreiz, 2016. gada maijā, Vidzemes uzņēmēju dienas ietvaros radās domas par sadarbību, īpaši Latvijas attīstības un ekonomiskās izaugsmes virzienā.

Turpmākajos gados šī sadarbība ir ne vien pilnveidojusies, bet pārtapusi par īstu partnerību. Tā, nesenajā tikšanās reizē tika apspriesta arī Valmieras pilsētas pašvaldības un Pasaules Brīvo latviešu apvienības sadarbības stiprināšana, pilnveidojot iespējas biznesa investīciju piesaistē, kā arī talantu piesaistē izglītības un sporta jomās.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdei Kristīnei Saulītei tiekoties ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, priekšsēdētāja vietnieku Ričardu Gailumu un Valmieras Attīstības aģentūras uzņēmējdarbības virziena vadītāju Elīnu Leimani, tika pārrunāta Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma norise un apspriests iespējamais saturs. “Esam priecīgi un gandarīti par Pasaules Brīvo latviešu apvienības lēmumu. Tas ir pozitīvs Valmieras kā laba un uzticama sadarbības partnera novērtējums. Mums ir svarīga Valmieras attīstība un Valmieras pienesums Latvijas izaugsmē,” gandarījumu par vienošanos un foruma norisi Valmierā pauž Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

“Mēs gribam radīt vēstījumu par Latviju kā darošu, varošu un radošu zemi, kas ir stipra tradīcijās, bet atvērta pasaulei ar savu ekonomiku, izglītotiem, spējīgiem, darbīgiem cilvēkiem. Mēs aicināsim Valmierā satikties pasaules latviešu uzņēmējus, kuri var un grib dot pienesumu Latvijai. Valmiera kā moderna, enerģiska un zaļa pilsēta ar attīstītu uzņēmējdarbību ir ļoti piemērota foruma norises vieta,” pauž Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte.

Nākošais Pasaules latviešu Ekonomijas un Inovācijas forums tiek plānots šī gada novembrī Valmierā.

Attēlā, no kreisās puses: Jānis Baiks (Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs), Kristīne Saulītis (PBLA priekšsēdētāja), Elīna Leimane (Valmieras Attīstības aģentūras uzņēmējdarbības virziena vadītāja), Ričards Gailums (Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks)

Rīga, 21. janvāris. PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, izpilddirektors Raits Eglītis un pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons šodien devās iepazīšanās vizītē pie jaunieceltā Speciālu uzdevumu vēstnieka diasporas jautājumos Aivara Grozas. Sarunās tika pārrunāta Diasporas likuma ietekme uz PBLA darbu, galvenie PBLA un tās dalīborganizāciju darbības virzieni un nākotnes sadarbības jautājumi. PBLA priekšsēde uzsvēra PBLA prioritātes – izglītību, kultūru un atbalstu Latvijai valsts drošības sfērā. R. Eglītis pastāstīja par ALAs, LNAK darbu, kā arī PBLA Izglītības padomes prioritātēm, savukārt J. Andersons informēja vēstnieku par PBLA administrētajiem projektiem.

Vēstnieks A. Groza uzsvēra, ka viņam nav liela pieredze darbā ar diasporu, bet viņa prioritāte būs iepazīties ar pasaules latviešu darbību un devumu Latvijai, kā arī strādāt pie tā lai iedzīvinātu Diasporas likumu. Vēstnieks plāno apmeklēt ALAs 68. kongresu Denverā, Eiropas Latviešu kultūras svētkus un Vispārējos Dziesmu svētkus Toronto, lai uzņemtu sakarus ar Diasporas organizētās sabiedrības vadītājiem un iepazītos ar darbu darītājiem. A. Groza tikko noslēdzis četru gadu diplomātisko nozīmējumu vēstnieka postenī Indijā.
PBLA pārstāvniecība

Pasaules brīvo latviešu apvienība, kā ASV reģistrēta pasaules latviešu nevalstiska, bezpeļņas“jumta” organizācija ir veiksmīgi darbojusies Latvijā 2018. gadā, caur tās pārstāvniecību Rīgā un dalīborganizācijām pasaulē, aizstāvot un iestājoties par ārvalstīs dzīvojošo latviešu interesēm. Aizvadītajā gadā esam bijuši iesaistīti Latvijas simtgades pasākumu rīkošanā, piedalījušies XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku programmā un veikuši administratīvas funkcijas, kas veicināja svētku norisi. Tāpat esam piedalījušies Diasporas likuma izstrādē Saeimā, palīdzējuši organizēt 13. Saeimas vēlēšanu procesu ārvalstīs un veiksmīgi koordinējuši diasporas latviešu skolu tīkla attīstību sadarbību ar Izglītības ministriju un Latviešu valodas aģentūru. PBLA pateicas Latvijas valdībai un tās vadītājam Mārim Kučinskim, Kultūras, Izglītības un Zinātnes, Aizsardzības un Ārlietu ministrijām, kā arī 12. Saeimas deputātiem par sadarbību un atbalstu.

Caur savām dalīborganizācijām PBLA ir bijusi aktīva visā pasaulē, uzturot latviešu kultūru un izglītības sistēmu, gādājot par Latvijas valsts drošību un popularizējot Latvijas vārdu neskaitāmos valsts simtgades pasākumos. Kā galvenos varam uzskaitīt: ASV – veiksmīgi aizvadīts ALAs 67. kongress Vašingtonā Latvijas simtgades zīmē, efektīvi darbojas “Call to Action Unit” politiski informatīvam darbam ASV kongresā. Kanadā – notiek aktīva sadarbība ar NATO bataljona karavīriem pirms tie dodas uz Latviju. Simtgades zīmē Kanadā tika veiksmīgi rīkota “Baltic 100 Week” un “Baltic Conference” un tautieši nopietni gatavojas XV Dziesmu un Deju Svētkiem Toronto. Dienvidamerikā – aizvadīts Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības kongress 1. Latviešu Kultūras festivāls Brazīlijā. Krievijā – notika Krievijas latviešu biedrību konference Sanktpēterburgā, Austrālijā – nule kā aizvadītas labi apmeklētas 57. Kultūras dienas Adelaidē, kurās piedalījās kultūras ministre Dace Melbārde un grupa “Prāta Vētra”. Latvijas simtgades ietvaros Eiropā kā vietējo organizāciju tā ELAs paspārnē aizvadītas liela vēriena kultūras dienas un daudzi citi kultūras un izglītības pasākumi. Jāizceļ Eiropas kultūras svētku kustība, kura izveidojusies 2011. gadā un iesakņojusies daudzās tautiešu kopienās Eiropā, kļūstot par tradīciju un vasaras nometnes Eiropā.

2019. gadā PBLA valde izvirza vairākas darba prioritātes, kas, neatkāpjoties no organizācijas pamatvērtībām, noteiks nākamā gada galvenos darbības virzienus:

1. Valdība un budžets. PBLA uzskata, ka stabilas, ilgspējīgas un rīcībspējīgas valdības izveide ir valsts prioritāte Nr. 1. PBLA aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni uz aktīvu, bet stratēģiski pārdomātu rīcību valdības izveidē. PBLA uzskata, ka tālredzīgs skatījums un stratēģisks plānojums valsts budžeta izveidē palīdzētu kliedēt priekšstatu, ka Latvija spēj strādāt tikai īslaicīgu, viengadīgu projektu līmenī. PBLA aicina nākamo valdību valsts budžetā finansēt Diasporas likumu un iekļaut valsts pamatbudžetā atbalstu izglītībai un kultūrai diasporā.

2. Valsts drošība. Latvijas drošības saglabāšana ir un vienmēr būs PBLA augstākā prioritāte. PBLA atzinīgi novērtē Kanadas izveidoto stratēģisko partnerību ar Latviju, un pastāvošo sadarbību ar ASV un NATO Latvijas drošības garantēšanā. Kanadā notiek intensīva sadarbība ar NATO bataljona karavīriem un ar attiecīgajām valsts iestādēm un ministrijām. PBLA uzteic ALAs polītisko darbu ASV Senātā un pārstāvju palātā. Ieteikums Latvijas nākamajai valdībai: dot signālu tautiešiem pasaulē, ka jebkāda veida PBLA dalīborganizāciju un to biedru darbs tiek novērtēts un jāveicina – vai tā būtu sadarbība ar Michigan National Guard virsniekiem gan ASV, gan Latvijā, vai civilo partnerattiecību būvēšana starp pavalstīm un pilsētām. Jāuzsver Baltic Caucus loma ASV kongresā un Kanadas latviešu organizāciju darbs ar Kanadas bruņoto spēku pārstāvjiem un valsts Ārlietu ministriju.
PBLA uzskata, ka Latvijas vēstniecību atvēršana kā Austrālijā, tā arī Brazīlijā veicinātu Latvijas drošību, stiprinot šajās valstīs dzīvojošās latviešu kopienas un veicinot ekonomisko sadarbību.

3. Kultūra un latviskā izglītība ārpus Latvijas. Tas ir viens no PBLA darbības stūrakmeņiem. PBLA ir labi iestrādāta struktūra, kas darbojas jau 63 gadus lielākajās dalīborganizācijās. PBLA uzskata, ka nākotnē jācenšas veicināt Latviešu biedrību un skolu āpus Latvijas apvienošanās – nevajadzētu turpināt dibināt jaunas. PBLA uzskata, ka apvienošanās tikai veicinātu t.s. jaunās “diasporas” darbību. Šādu modeli vairākkārt publiski ir atbalstījis Latvijas ārlietu ministrs Edgards Rinkēvičs, kura vadītā ministrija ir PBLA sadarbības partneris. PBLA iesaka Latvijas valdībai un atbildīgajām ministrijām turpināt stiprināt latviešu vidusskolu darbspēju aizokeāna valstīs – Garezera vasaras vidusskolā, Kursas vasaras vidusskolā (ASV), Annas Ziedares vasaras vidusskolā Austrālijā. PBLA aicina valsti atbalstīt “2×2” un “3×3” kustības kā Latvijā tā ārpus tās un pateicas par plānoto valsts atbalstu XV Dziesmu un deju svētkiem Toronto.

PBLA iestājas par diasporas skolu izglītības atzīšanu Latvijas izglītības sistēmā. Aicinām arī pieturēties ne tikai pie valodas standarta, bet arī nodrošināt īpaši diasporai izstrādātas vadlīnijas, metodiskos materiālus, skolotāju sagatavošanu un zināšanu vērtēšanas kritērijus, sākotnēji veicot to aprobāciju atbilstošās skolās, kas atvieglotu diasporā iegūto valodas zināšanu un prasmju atzīšanu. Tas uzrunātu daudzus potenciālos remigrantus un veicinātu jauniešu vēlmi izvēlēties studijas Latvijā.

PBLA uzskata, ka Eiropas valstīs, latviskā izglītība (vasaras vidusskolu līmenī un vasaras nometnes) pēc iespējas jācenšas virzīt uz Latviju. PBLA atbalsta pamatizglītības nedēļas nogales skolu tīkla veidošanu Eiropas valstīs un to mācību kvalitātes celšanu, kā arī Latvijas Valodas aģentūras veidotās tālmācību programmas. PBLA uzskata, ka jāturpina aizejošas valdības uzsāktā izglītības reforma Latvijā – visās mācību iestādēs – gan satura, gan pieejas ziņā.

4. Diasporas likums. PBLA atzinīgi novērtē Ārlietu ministrijas un citu nozaru ministriju iesaisti un lomu Diasporas likuma izstrādē un valsts vēlmi veidot skaidras un prognozējamas iltermiņa attiecības ar tautiešiem ārpus Latvijas, uzklausot arī PBLA un citu organizāciju viedokli. PBLA saprot, ka likums visus izaicinājumus neatrisinās un aicina valsti domāt tālredzīgi un stratēģiski, plānojot ārvalstīs dzīvojošo tautiešu lomu Latvijas drošības un tautsaimniecības stiprināšanā. Jāizmanto, tas, ka Latvija ir daļa no ES un godprātīga respektēta pasaules valstu un organizāciju locekle. PBLA atbalsta valsts centienus veicināt remigrāciju – tautiešu atgriešanos dzimtenē. PBLA uzskata, ka remigranti nedrīkstētu būt priviliģētākā stāvoklī kā Latvijas iedzīvotāji.

5. Valsts ekonomikas un tautsaimniecības attīstība. PBLA šajā sfērā darbojas jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, iesaistoties gan dalīborganizāciju līmenī, gan arī PBLA, kā “jumta organizācijas” līmenī. Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forumi un pārējie satelīta pasākumi visā pasaulē, kā “Spotlight Latvia” ASV un forums Austrālijā, saveda kopā biznesa pasaules pārstāvjus no daudzām pasaules valstīm. PBLA valde atbalsta nākamā PLEIF rīkošanu Valmierā 2019. gada rudenī un pateicas Ārlietu ministrijai par plānoto atbalstu.

6. Baltiešu sadarbība. PBLA uzskata, ka Latvijai un tās Ārlietu ministrijai maksimāli jāveicina Baltijas valstu sadarbība politiskajā, kultūras un ekonomiskajā līmenī. Sadarbība Baltijas valstu organizāciju un vēstniecību starpā ārpus Latvijas, sevišķi Ziemeļamerikā, ir laba. Vēlamies uzsvērt The Joint Baltic American National Committee, BAFL un ALA Call to Action politisko darbu ASV un censties šo pieredzi pārnest uz citām valstīm. LNAK, Kanadas Baltiešu federācija un Central and Eastern European Council in Canada kopējā darbā uztur aktīvu saiti ar valdības un valsts pārstāvjiem. PBLA iesaka arī izcelt Baltijas un Skandināvijas valstu (Baltic-Nordic) sadarbību, kā drošības ziņā, tā citos laukos un iespējami veicināt Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO.

7. Latviskās vērtības, ģimene un patriotiskā audzināšana. PBLA iestājas par tradicionālo latvisko vērtību saglabāšanu un cienīšanu, stiprām ģimenēm un aicina sabiedrību un ģimenes pievērst lielāku uzmanību jauniešu patriotiskajai audzināšanai. PBLA sadarbosies ar līdzīgi domājošām organizācijām, kā Daugavas Vanagu apvienību, fondu “Namejs”, Latvijas “Ģenerāļu klubu”, lai šos principus atbalstītu. PBLA sadarbībā ar Daugavas Vanagiem, fondu “Namejs” un arī Latvijas “Ģenerāļu klubu” plāno izsludināt 2019. gadu par “Latvijas varoņu gadu”, aicinot Latvijas sabiedrību un tautiešus pasaulē godināt visu laiku Latvijas karavīru un brīvības cīnītāju veikumu. PBLA aicina arī Latvijas valsti iestāties par šo vērtību saglabāšanu.

8. Korupcija, tiesiskums un preses brīvība. PBLA iestājas par to, lai Latvija turpinātu attīstīties par tiesisku valsti, kurā tiek apkarota korupcija un atbalstīta preses brīvība. PBLA uzskata, ka korupcija bremzē tautsaimniecības attīstību, valsts izaugsmi samazina ārvalstu ieguldījumu potenciālu Latvijā. PBLA aicina Latvijas valdību iestāties par šiem principiem arī starptautiskajās organizācijās un gādāt arī par Latvijas banku sistēmas sakārtošanu un attīrīšanu no naudas “atmazgātāju” shēmām.

9. Veselības aprūpe. PBLA atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju bažas par veselības sistēmas kvalitāti ir pamatotas. Trūkumi veselības aprūpē var kļūt par tautas izdzīvošanas un drošības jautājumu, kā arī bremzēt remigrāciju. PBLA sadarbībā ar tādām ārpus Latvijas organizācijām kā Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) centīsies palīdzēt jautājuma risināšanā, veicinot sadarbību starp pasaules latviešu mediķiem, lai uzlabotu ne tikai medicīnas operāciju, bet arī veselības sistēmas kvalitāti Latvijā.

10. Informēta sabiedrība un atvērta valsts. PBLA iestājas par caurspīdīgumu valsts pārvaldē un aicina valdību un ministrijas labāk komunicēt savus labos darbus ar sabiedrību. Patiesi informēta sabiedrība ir vesela sabiedrība. Atklātība informācijā izraisa veselīgu domu apmaiņu sabiedrībā visās sfērās. PBLA tic, ka veicinot informācijas izmaiņu un atklātību visos līmeņos uzlabosies sabiedrības sapratne un iecietība vienam pret otru.

2019. gadā PBLA turpinās darbu, vienojot tautiešus un organizācijas pasaulē un pārstāvot tos Latvijā. Apvienības šī gada lielākie notikumi būs – Pasaules Latviešu kultūras konference Cēsīs no 29. septembra līdz 1. oktōbrim, gadskārtējā valdes sēde no 2. līdz 4. oktōbrim Rīgā un Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas tiek plānots Valmierā, šī gada novembrī.

Rīga – 11. janvāris. Lai turpinātu Latvijas jubilejas gadā iesākto patriotisma tēmu un pievienotos Latvijas Republikas aizsardzības ministrijas un Latvijas valsts simtgades biroja aicinājumam iezīmēt nākamo gadu kā varonības gadu, PBLA, Daugavas Vanagu apvienība, Ģenerāļu klubs un fonds “Namejs” izsludina 2019. gadu kā “Latvijas varoņu” gadu.

Četru organizāciju vadītāji – PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, Daugavas Vanagu biedrības priekšnieks Gunārs Spodris un fonda “Namejs” vadītājs, atv. ģenerālleitnants Raimonds Graube un atv. vice admirālis Gaidis Zeibots tikās Rīgā un vienojās, ka viņu vadītajām organizācijām ir “kopsaucējs” – rūpes par Latvijas nākotni, jauniešu patriotisko audzināšanu, karavīru labklājību un piemiņu, kā arī valsts drošību. Tikšanās dalībnieki pārrunāja plānus, kā kopīgi darbojoties, veidot Latvijas sabiedrības attieksmi un pievērst sabiedrības uzmanību šiem jautājumiem.

Tikšanās laikā tika apspriestas iespējas kopīgi rīkot un atbalstīt pasākumus, lai godinātu ne tikai Brīvības kauju varoņus, leģionārus un viņu piemiņu, bet izceltu arī mūsdienu veterānu paveikto Latvijas drošības stiprināšanā un Latvijas starptautiskā tēla spodrināšanā.

“Nameja” un Daugavas vanagu vadītāji pārrunāja arī iespējas kopīgi atjaunot Pirmā pasaules kara tranšejas posmu Likteņdārzā pie Daugavas, veidojot karavīru likteņstāstu, kā arī iespējas sadarboties un piesaistīt Latvijas Gaidu un Skautu kustības, Vanadzēnu un Jaunsargu organizācijas kopējiem projektiem.

“Šie plāni pilnībā sakrīt ar PBLA mērķiem un uzdevumiem rūpēties par Latvijas valsts drošību, labklājību un tautas nākotni, tāpēc ir pilnīgi likumsakarīgi, ka mēs varam sadarboties šādos virzienos,” uzsvēra PBLA priekšsēde K. Saulīte. Ir lieliski, ka šī patriotisma tēma sasaucas arī ar Latvijas valsts plāniem 2019. gadam – Cēsu kauju, Brīvības cīņu piemiņai un tautas varonības tēmai, viņa piebilda.
Četru organizāciju vadītāji vienojās turpināt sarunas par kopējiem plāniem un sagatavot sadarbības memorandu turpmākajai rīcībai.

FOTO: (no kreisās) Raits Eglītis, PBLA, Gaidis Zeibots, ĢK, Kristīne Saulīte, PBLA, Raimonds Graube, Namejs, Gunārs Spodris,DV.

Lai Ziemassvētku miers ir jūsu sirdīs, lai gaišas domas, augsti mērķi un

labi darbi pavada jūs visus nākamajā 2019. gadā!

PBLA valde un pārstāvniecības darbinieki

2018. gada decembrī