Rīga, 5. jūnijs – Pasaules brīvo latviešu apvienības, Amerikas Latviešu apvienības un Eiropas latviešu pārstāvji, Saeimas deputātu aicināti, 5. jūnijā piedalījās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, kas bija veltīta diasporas arhīvu saglabāšanas jautājumiem.
Sēdi vadīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV). PBLA pārstāvēja priekšsēde Kristīne Saulīte un pārstāvniecības darbinieki, ALAs arhīvu darba grupu – Maira Bundža no Kalamazū, bet Eiropas latviešus – Rinalds Gulbis un Aija Ebden. Sēdē piedalījās arī Kultūras ministrijas pārstāvji un vairāki Saeimas deputāti.
Kultūras ministrijas pārstāvji izklāstīja ministrijas plānu diasporas atbalstam 2019. gadam, uzsverot, ka Diasporas likums nosaka, ka KM ir atbildīga par pasākumiem, kas vērsti arī uz diasporas materiālās kultūras un vēstures mantojuma izpēti un saglabāšanu.
2019. gada plānos Kultūras ministrijai ietilpst darbs pie Diasporas arhīvu saglabāšanas, Jāņa Krēsliņa bibliotēkas un arhīva pārvešana uz Latviju, trimdas Dziesmu svētku tradīcijas digitālās kolekcijas izveide, atbalsts latviešu diasporas mākslas saglabāšanai Latvijā, Trimdas materiālā kultūras un vēstures mantojuma apzināšana, komplektēšana un komunicēšanas nodrošināšana ar sabiedrību. KM pārstāves uzsvēra sadarbību un atbalstu LaPa muzejam un Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs (PLMC). Kopējā summa 2019. gadam KM budžetā iezīmēta EUR 109 360 apmērā.
PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzteica ministrijas sadarbību ar LaPa muzeju, Palsaules Latviešu mākslas centru Cēsīs (PLMC) un Latvijas Okupācijas muzeju un aicināja plānot finansējumu atbildīgi. “Būtu svarīgi, ka šis process apkopojošs un vienojošs,” viņa teica, aicinot uz vēl dziļāku sadarbību, lai veidotos savstarpēja sapratne un darbs neduplicētos.
Kultūras ministrijas pārstāve Līga Dimanta pastāstīja, ka tiek veidota jauna platforma internetā “Trimdas arhīvi atgriežas”, kurā katrs varēs pievienot informāciju par savā organizācijā, savā mītnes zemē pieejamajiem arhīvu materiāliem. Tas palīdzēs Kultūras ministijai un citām iestādēm saprast, kur un kā efektīvāk novirzīt arhīvu speciālistu palīdzību. Latvijas Valsts arhīva pārstāve Inese Kalniņa informēja, ka pirmo reizi šogad piešķirts finansējums, kas ļaus sūtīt profesionāļu “ekspedīcijas” uz atsevišķiem latviešu centriem apzināt un apkopot arhīvu materiālus.
Deputāts Raimonds Bergmanis kaunināja Kultūras ministriju par līdz šim zemo piešķīrumu diasporas arhīvu materiālu apzināšanai (32 tūkstoši eiro trijos gados), uzsverot, ka ārvalstīs iet zudumā ne tikai latviešu trimdas vēsture, bet arī daudz vērtīgu priekšmetu ar milzīgu kultūrvēsturisku nozīmi. “Trīsdesmit divi tūkstoši gadā – tas nav nekas,” teica bijušais aizsardzības ministrs. “Mēs nedrīkstam ļaut iet bojā mūsu mantojumam un tautas vēsturei – ko tad mēs mācīsim mūsu jauniešiem?”, viņš retoriski jautāja.
Maira Bundža un Aija Ebden savos stāstījumos pievērsa deputātu uzmanību ASV latviešu arhīvu un Minsteres arhīvu stāvoklim. Deputāts A. Judins noslēgumā uzsvēra, ka viņaprāt, ir ļoti svarīgi, ka latviešu trimdas un diasporas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana paliek Saeimas redzeslokā un aicināja visas atbildīgās iestādes sadarboties. (PBLA pārstāvniecība)
Pasaules Latviešu Mākslas Centrs Cēsīs piedalīsies Muzeju naktī ar saistošu programmu
Bezmaksas ieeja diasporas mākslas izstādē Ripas galerijā.
Vietējais dizaineris un mākslinieks Raimonds Cīrulis rīkos keramikas darbnīcu, kurā viņš parādīs, kā veidot keramiku pēc Āfrikā (Ganā) apgūtajām metodēm. Dalībnieki tiks aicināti veidot savus darbus, ko varēs saņemt tajā pašā naktī, pateicoties īpašam apdedzināšanas veidam.
Kopā ar Cēsu Mazo teātri baudīsim šī gada muzeju nakts tēmu “Tālavas Taurētājs.”
Uzstāsies arī Cēsu rokgrupa Pisang Ambon, ASV cilpošanas mūziķis Chalk the Gates un worldbeat dīdžejs K’AN no Latvijas.
Būs arī kinētiskās uguns skulptūras, video un skaņu šovs.
Esiet laipni gaidīti, sestdien, 18.maijā plkst. 20:00 – 00.00. PLMC, L. Skolas iela 6, Cēsīs (ieeja no Baznīcas laukuma) Tālrunis informācijai: 20281728
The Global Center for Latvian Art in Cēsis will participate in the 2019 European Night of Museums (Nuit de Musees) with a variety of programs.
Free admission to our current exhibition of Latvian diaspora art in the Ripa Gallery.
Raimonds Cīrulis, a local designer, artist and scholar, will lead a ceramics workshop where he will demonstrate methods he learned in Ghana. Participants will be invited to create their own ceramics, which they will be able to take home kiln-fired and ready on the same night, thanks to an ingenious drying technique involving milk and oak trees.
The Cēsis Small Theater will perform short works in keeping with this year’s museum night theme “Tālavas Taurētājs.”
Musical performances by Cēsis-based rock band Pisang Ambon, American looping artist Chalk the Gates and Latvian worldbeat DJK’an, along with kinetic fire-sculptures and video projections.
Saturday, 18.05 from 20:00 – 00.00. PLMC Skola street 6 (entrance from the church square) Information phone: 20281728
Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padome (IP) izsludina konkursu diasporas latviešu skolu un izglītojošu pasākumu atbalstam 2019. gadam valstīs ārpus Eiropas. Atbalsta līdzekļus piešķir Latviešu valodas aģentūra (LVA) no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Uz līdzekļiem drīkst pieteikties latviešu skolas ASV, Kanādā, Austrālijā, Dienvidamerikā un Dienvidāfrikā. Eiropas latviešu skolu atbalstu administrē Eiropas Latviešu apvienība. Šogad valsts latviskās izglītības atbalstam pasaulē ārpus Eiropas caur LVA ir piešķīrusi EUR 32 400 skolām un vasaras vidusskolām un EUR 20 000 izglītojošu pasākumu atbalstam.
Līdzekļus augšminētajiem pasaules reģioniem administrēs PBLA, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar LVA. Līdzekļu sadali veiks PBLA Izglītības padomes Konkursu komisija, vadoties pēc konkursa nolikumiem, ko var atrast PBLA mājas lapas Izglītības sadaļā. www.pbla.lv/izglitiba/
Izglītības padome ir izveidojusi atsevišķus nolikumus un pieteikšanos skolu atbalstam un izglītojošo pasākumu atbalstam. Pieteikšanās vienam konkursam neizslēdz pieteikšanos otram. Skolas var pieteikties tikai vienam no izsludinātajiem konkursiem.
PBLA IP aicina skolu pārziņus iepazīties ar abu konkursu nolikumiem un pieteikt savus projektus līdz pirmdienai, 2019. gada 10. jūnijam. (Pieteikuma pagarinājums no 3. jūnija uz 10. jūniju saskaņots ar LVA). Pirms pieteikšanās, lūdzam uzmanīgi iepazīties ar konkursa nolikumiem.
Saskaņā ar nolikumu PBLA IP apkopos pieteikumus un veiks piešķīrumu procesu četru nedēļu laikā, slēdzot līgumus ar mītņu zemju centrālajām organizācijām: ALA – ASV, LNAK – Kanādā, LAAJ – Austrālijā. Valstīs, kurās centrālās organizācijas nepastāv, līgumi tiks slēgti ar skolu vadību tieši. Līdzekļus saņemot, skolas pārzinim būs jāpiekrīt iesniegt atskaites par saņemtā atbalsta izlietojumu līdz 2019. gada 15. novembrim.
Konkursu projektu pieteikumu veidlapas atrodamas PBLA mājas lapā Izglītības sadaļā.
(https://www.pbla.lv/izglitiba/) Pieteikumi aizpildāmi un iesūtāmi elektroniski.
Kontakts: Raits Eglītis, PBLA izpilddirektors
Epasts: raits.eglitis@pbla.lv;
Tālr.: +371-6728-2980
Otrdien, 14. maijā, sadarbībā ar vadošajām ārvalstu tirdzniecības kamerām Latvijā, norisināsies Eiropas parlamenta pirmsvēlēšanu debates, ar nosaukumu “Šoreiz savādāk?”
Pasākums notiks Rīgas Juridiskajā augstkolā, Strēlnieku ielā 4k -2
Debates moderēs Dr Jānis Ikstens, piedaloties sešiem, vadošo partiju pārstāvjiem.
Tuvāka informācija atroda apmeklējot saiti: https://www.amcham.lv/en/events-2/save-the-date/joint-chamber-event-the-european-parliament-election-this-time-different
Pagājušais gads ir bijis pagrieziena punkts diasporas politikā. Darbu sāka reģionālie remigrācijas koordinatori, tika pieņemts Diasporas likums, pirmo reizi priekšvēlēšanu debates tika rīkotas ārpus Latvijas. “Latvijā beidzot jūtamas pārmaiņas ne tikai attieksmē pret aizbraukušajiem tautiešiem, bet arī pašos pamatos,” secina Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde KRISTĪNE SAULĪTE. Bet kā ar pašu PBLA? Intervijā LV portālam ārzemēs dzīvojošo latviešu organizācijas vadītāja dalās pārdomās, kāpēc, viņasprāt, latviešus vairs nevajadzētu šķirot pēc dzīvesvietas valsts, vai PBLA tēls un mērķi ir vēsturiski novecojuši, kā arī par viedokļu dažādībām latviešu diasporas organizāciju starpā.
Nesen apritēja pirmais gads, kopš ieņemat Pasaules Brīvo latviešu organizācijas priekšsēdes amatu. Kāds jums ir bijis šis gads?
2018. gads vispār bija notikumiem bagāts, arī šis gads tāds būs. Ne tikai lielo politisko pārmaiņu dēļ, bet saistībā ar valsts simtgades pasākumiem, kas lielā skaitā notika gan Latvijā, gan daudzās pasaules valstīs. Pasākumi, manuprāt, bija pārdomāti un kvalitatīvi, lai nebūtu tikai tāda sanākšana kopā.
Noprotu, ka arī šis gads būs spraigs. Kas ir paredzēts?
Saistībā ar simtgadi gribētu izcelt, manuprāt, brīnišķīgu Latvijas mūziķu un aktieru kopprojektu ar Sidnejas latviešu teātri, kas šovasar viesosies Latvijā un uzstāsies vismaz 12 vietās visos reģionos jūlijā un augustā. Daudzviet notiks vērienīgi Baltijas ceļa atceres pasākumi, jo aprit 30 gadi kopš šī vēsturiskā notikuma. Piemēram, Jaunzēlandē pirmoreiz vērienīga akcija tiek organizēta kopā ar lietuviešiem un igauņiem.
Turpinām veicināt arī ekonomisko sadarbību. Tūlīt, 2. maijā, dienu pirms Amerikas latviešu apvienības kongresa, Denverā notiks Spotlight Latvia konference, kurā pulcēsies uzņēmēji no Amerikas un Latvijas. Jūnijā liels pasākums gaidāms Dublinā, Īrijā, kur notiks Eiropas latviešu kultūras svētki. Šogad notiks pat divi “2×2” jauniešu saieti. Pirmais tieši pirms XV Dziesmu un deju svētkiem Toronto, Kanādā, uz kuriem sabrauks tautieši no visas pasaules. Otrs saiets notiks augustā tepat Latvijā, Latgalē. Septembra beigās gaidāma Lielā pasaules latviešu kultūras konference Cēsīs, kur atrodas viena no mūsu bagātībām – Pasaules latviešu mākslas centrs. Oktobra sākumā ir plānota PBLA ikgadējā valdes sēde, bet novembrī – Ekonomikas un inovācijas forums, kas arī šogad notiks Valmierā. Savukārt pašā gada nogalē notiks 36. Austrālijas Latviešu jaunatnes dienas, kas būs veltītas Latvijas simtgadei.
Ekonomikas un inovācijas forumu rīkojat Valmierā jau otro reizi. Kāpēc šāda izvēle?
Jā, gribam parādīt, ka Latvija nav tikai Rīga, turklāt Valmiera ir ļoti darbīga pilsēta. Mums ir izveidojusies sadarbība ar Valmieras Attīstības aģentūru un Amerikas Tirdzniecības kameru, taču šoreiz aktīvi piedalīsies arī biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” un “Red Jackets”, kas foruma ietvaros pasniegs balvu gada izcilākajam Latvijas uzņēmējam.
Šogad forums plānots atšķirīgs, kā globāla latviešu domnīca, kurā aplūkosim dziļāk, kādas pārmaiņas ir nepieciešamas, piemēram, izglītības sistēmā un valsts komunikācijā ar cilvēkiem Latvijā un ārpus tās.
Pie šādas koncepcijas nonācām, jo sapratām, ka, runājot par investīciju piesaisti, gadu no gada atduramies pret vienām un tām pašām problēmām – korupciju, nodokļu sistēmu un nepārskatāmību lēmumu pieņemšanā. Tāpat jāsaprot, ka uzņēmējiem grūtāk stāstīt par sevi un valsti, kuru viņi pārstāv, ja nav vienota valsts zīmola, kopīga pasaules redzējuma. Dalību ir apstiprinājis arī Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš, esam uzrunājuši ministrus, kurus aicināsim būt daļai no diskusijas, nevis galvenajiem runu nolasītājiem.
Otrajā dienā piedāvāsim piezemēti praktiskas meistarklases par to, kā ieiet pasaules tirgū, – līdz tādiem sīkumiem kā: kas jāvelk mugurā, kā jāuzvedas, ko no tevis sagaida.
Vai jums ir zināmi kādi pozitīvi sadarbības piemēri, kas izveidojušies pēc Ekonomikas un inovācijas foruma vai tamlīdzīga pasākuma?
Parasti uzņēmēji aiziet, nodibina kontaktus, bet par to, kas notiek tālāk, lielākoties neuzzinām. Taču šis tas nonāk arī līdz mums. Piemēram, viens Austrālijas latvietis jau kādu laiku eksportē no Latvijas uz Austrāliju saliekamās mājas. Viņš ir ļoti apmierināts ar to kvalitāti, ražotāju elastību. Domājot par attīstību, viņš, esot Valmierā, uzsāka sadarbības sarunas ar vienu mēbeļu ražotāju. Nesen saņēmu ziņu no latvieša, kas aktīvi piedalījies vairākos forumos, ka šogad izmēģina savas produkcijas pārdošanu Amerikā. Nekas jau nenotiek vienā dienā, taču šādā forumā ir iespēja izveidot noderīgus kontaktus. Piemēram, kāds Latvijas uzņēmums, piedaloties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras izstādē, atrada sev darbinieku. Taču visbiežāk uzņēmēji ar saviem veiksmes stāstiem nelielās. Es gan neticu veiksmei, viss tiek panākts ar ieguldītu darbu un pūlēm.
Kāpēc šoreiz izlēmāt mainīt formātu, rīkot domnīcas?
Mēs jau varam runāt, ka vajadzīgas investīcijas, ieviest ārvalstu pieredzi utt., bet, kamēr netiek domāts, kā atrisināt problēmas pašos pamatos, sanāks tikai tāda plāksteru līmēšana uz vātīm. Tad mēs atkal un atkal atgriežamies pie viena un tā paša: kāpēc kaut kas nav iespējams, kāpēc kaut ko nevaram. Šis ir ļoti piemērots laiks, tādēļ ka valdības attieksme ir ļoti mainījusies. Par daudzām problēmām ir iespējams runāt daudz atklātāk. Ir jūtams, ka varbūt beidzot arī valdība ir nonākusi pie atziņas, ka jāķeras klāt pamatiem. Vienlaikus jāapzinās – ja pārmaiņas nāk no augšas, iedzīvotāji nejutīsies iesaistīti. Tāpēc arī uzskatām, ka šī ir laba iespēja sanākt kopā uzņēmējiem, latviešiem, kas dzīvo ārzemēs un Latvijā, valdības pārstāvjiem. Nekas tāds iepriekš nav bijis.
Kādi, jūsuprāt, ir šo pārmaiņu iemesli?
Domāju, ka zināmā mērā pārmaiņas notiek pašā sabiedrībā. Sabiedrība Latvijā ir nonākusi līdz zināmam lūzuma punktam un vairs nav ar mieru samierināties. Tas nenozīmē, ka agrāk nekas negāja uz priekšu, neattīstījās. Taču dziļākas pārmaiņas nebija notikušas, godīgi sakot, kopš neatkarības atgūšanas. Tēlaini izsakoties, daudz kas jauns tika pielikts klāt, piebūvēts, bet pamatos nekas netika mainīts. Domāju, tas notika tāpēc, ka nevar tā vienkārši paķert no ārzemēm kaut kādu “labo praksi” un ieviest bez pieredzes un spējas to saprast. Saprotu, ka 30 gadi tomēr ir samērā īss laika posms, lai sagaidītu tik fundamentālas izmaiņas.
Bet mums ir tautieši ārzemēs, kuri var palīdzēt.
Jā, bet auditorijai ir arī jābūt gatavai šo informāciju uzņemt, lai nenotiek tā, ka mēs esam tie gudrie, jums ir jādara tā! Tas nekad nedarbojas! Tāpēc jau gribam veicināt sadarbību starp latviešiem. Tautieši, kas dzīvo ārzemēs, nāk ar savu pienesumu, Latvijā dzīvojošie ar savu, bet kopīgiem mērķiem.
Tāpēc man ne pārāk patīk vārds “diaspora”. Tas neveicina sajūtu, ka visi esam viena tauta. Vienalga, kur mēs būtu, mūs vieno latvietība un piederība Latvijai. Vai šobrīd vairs nepieciešams tā šķirot – diaspora, latvieši tur, latvieši šeit? Mēs taču visi dodam pienesumu Latvijai. Mēs esam viens otram vajadzīgi. PBLA darbs ir savest kopā, veicināt sadarbību.
Līdz ar to es nedomāju, ka var mākslīgi kaut ko uzspiest. Vislabāk, ja par sevi runā darbi. Nevis runas, skaidrojumi un pamācības, bet sadarbība. Taču, ja tu kaut ko dari un no sirds, tu neprasi, kas par to būs. Tā ir pārliecība, ka sadarbojoties mēs varam izdarīt vairāk.
Dažkārt tas, ko saņem pretī, nav īpaši patīkami. Ar to domāju nesen medijos publicēto kritisko viedokli Kurp tad ved pašreizējā PBLA politika?, kas aicina uz pārmaiņām arī pašu PBLA. Piemēram, tajā uzsvērts, ka pat organizācijas nosaukums ir vēsturiski novecojis un vārdu “brīvie latvieši” saglabāšana mūsdienu situācijā ir nesaprotama. Ko jums pašai tie nozīmē?
Kad vairāk nekā pirms 65 gadiem tika dibināta PBLA, Latvija bija okupēta un mērķis bija vienot latviešus, kuri dzīvoja zemēs, kas bija brīvas no padomju okupācijas. Kad Latvija atguva neatkarību, tika runāts arī par to, vai nevajadzētu mainīt organizācijas nosaukumu. Šis ir jautājums, kas tiek aktualizēts valdes sēdē katru gadu. Tomēr, ja raugās dziļāk, šim vārdam ir spēcīgs vēstījums – brīvs cilvēks. Jā, Latvija tagad ir neatkarīga. Arī Latvijas cilvēki ir brīvi. Brīvība ir visas tautas kopīga vērtība. Protams, tas simbolizē arī brīvību no partiju ideoloģijas, interesēm. Katram ir savi uzskati, ticība u. tml., bet mums ir brīvība izvēlēties. Mēs visi esam brīvi sadarboties savā starpā un paust viedokļus. Arī šī minētā publikācija savā ziņā to apliecina.
Šajā viedoklī arī uzsvērts, ka būtu nepieciešams svaigs skats nākotnē, vairāk atbilstošs mūsdienu situācijai. Pirms gada intervijā LV portālam “Diaspora ir iespējas, kas jāizmanto plašāk” teicāt, ka arī jūsu mērķis ir panākt vienotu un laikmetīgu skatījumu uz kopīgiem mērķiem, meklēt jaunas idejas, saglabājot vecās vērtības. Kā veicas šajā ziņā?
Mūsu vērtību skala arī mūsdienu pasaulē paliek nemainīga – latviskā izglītība un tās pieejamība, kultūra, drošība un sadarbība ar Latviju, kas ietver visu pārējo – ekonomiku, filantropiju, pieredzes apmaiņu utt. Šīs vērtības mums ir svētas, un tās tik vienkārši nemetīsim projām tikai tāpēc, ka kādam tas nešķiet moderni. Ir dabiski, ka atšķiras izpratne, kas katram ir svarīgs, taču praksē ir pierādījies, ka latvietība, kultūra un izglītība ir tas, ko ārzemēs dzīvojošie latvieši, ja vēlas uzturēt saikni, meklē vispirms.
Nav šaubu, vienmēr ir jāskatās, kā apkārtēja vide mainās. Tāpēc, pirmkārt, pastiprinātā veidā veicinām ekonomisko sadarbību, ko PBLA agrākos gados nedarīja. Otrkārt, uzsveram, ka jāveicina sadarbība un savstarpēja sapratne ar Latviju. Vai tā būtu ekonomikas konference, kultūras forums vai Diasporas likums, – tam visam jātop ciešā sadarbībā ar Latviju un vietējiem iedzīvotājiem, lai nebūtu tā, ka katrs esam par sevi, izvirzot savas intereses priekšplānā. PBLA tiecas veidot arvien stiprāku, ciešāku sazobi, lai kopā attīstītu tādu Latviju, kādu mēs visi vēlētos redzēt, ar ko lepoties, – neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā dzīvojam.
PBLA ļoti uzsver Latvijas drošību. Iespējams, daudziem ārzemēs dzīvojošajiem tas būtu papildus jāskaidro.
Mēs paliekam pie tā, ka iestāšanās par Latvijas drošību un tās lobēšana mūsu mītnes zemēs ir nepieciešama un ļoti svarīga. Vienmēr būt modriem un turēt roku uz pulsa neatkarīgi no tā, vai dzīvojam Eiropā, Amerikā vai Kanādā, ārzemēs dzīvojošo latviešu organizācijas var daudz darīt, lai vietējām valdībām atgādinātu par sevi un Latvijas drošības situāciju. Kaut vai reaģēt uz naidīgām un nepatiesām publikācijām par notikumiem Latvijā un Baltijā kopumā. Jā, protams, Latvija ir brīva un neatkarīga valsts. Vienlaikus mēs ļoti labi zinām, cik brīvība ir trausla. To nevar pieņemt kā kaut ko pašsaprotamu. Pat ja ikdienā šķiet, ka nekas nedraud, viss pēkšņi vienā mirklī var mainīties.
Domstarpības pastāvēja arī vecajā trimdā pirms neatkarības atjaunošanas. Piemēram, par tādiem jautājumiem, vai būtu jāveido sakari ar Latvijā palikušajiem, jāizmanto provokatīvas metodes, tā pievēršot preses uzmanību, u. c. Cik vienotas ir latviešu diasporas organizācijas šodien?
Protams, no atšķirīgiem viedokļiem nemaz nav iespējams izvairīties. To pastiprina apstākļu dažādība, kuru dēļ cilvēki savulaik ir aizbraukuši. Daudziem ir svarīga Latvijas neatkarība, citus vairāk uztrauc sociālie jautājumi. Tas nav nedz slikti, nedz labi, bet parāda, cik dažādi esam. Tā kā dzīvojam laikos, kad cilvēki var brīvi pārvietoties, braukt uz citām valstīm, izglītoties un gūt pieredzi, mūsu vēlme ir panākt, ka Latvija ir atvērta visiem cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties, bet galvenokārt svarīgi ir kopā strādāt, lai Latvija plauktu un attīstītos tā, ka cilvēkiem vairs nebūtu tik lielas vēlmes šo zemi atstāt pavisam.
Pirms gada bijāt piesardzīga, runājot par Diasporas likumu. Kā vērtējat rezultātu?
Ir labi, ka likums ir pieņemts. Par vairākām vietām bija viedokļu atšķirības, bet tas apliecina, ka cilvēki aktīvi iesaistās un domā līdzi. Šobrīd noslēgumam tuvojas Diasporas konsultatīvās padomes izveides process, kurā visi, gan valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, ir piestrādājuši, lai tās darbs būtu jēgpilns un visi varētu iesaistīties. Tāpēc esam lūguši, lai tiktu nodrošināta iespēja piedalīties arī neklātienē, attālināti.
Pirms gada teicāt, ka negribētu, ka likums izceļ diasporu kā kaut ko ļoti īpašu, kam kaut kas pienākas papildus. Izlasot šo likumu, nerodas sajūta, ka tas būtu izdevies. Piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā pensijas minimuma jautājumā, kas ārvalstīs nopelnītajām pensijām tiks noteikts atbilstoši attiecīgās valsts nodokļu sistēmai, kur neapliekamais minimums var būt ievērojami augstāks. Kāds ir jūsu viedoklis?
PBLA bija cits viedoklis šajā jautājumā, un tas ir pausts gan sēžu protokolos, gan Saeimas komisijai nosūtītajā vēstulē. Mūsuprāt, vienmēr vispirms ir jāatbild uz jautājumu – kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kā mēs to spēsim viņiem izskaidrot? Rūpēm par Latvijas iedzīvotāju interesēm ir jābūt priekšplānā. Pensiju likumi katrā valstī ir tik dažādi, tāpat ar nodokli neapliekamais minimums. Ir atsevišķas valstis, ar kurām jau pašā neatkarības atjaunošanas sākuma posmā Latvija ir slēgusi starpvalstu līgumus, ietverot jautājumu par pensijām, un šie līgumi tobrīd bija stratēģiski svarīgi mūsu valstij.
Patlaban būtu jādara viss, lai celtu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un lai neveidotos tik milzīga ienākumu starpība.
Beigu beigās lēmumu pieņem politiķi. Jāatceras, ka Diasporas likuma pieņemšanas laiks bija priekšvēlēšanu brīdis, kad bija kārdinājums iegūt papildu balsis no vēlētājiem ārvalstīs. Izrādījās gan, ka to balsu nemaz nebija tik daudz.
Dažkārt pati sev uzdodu jautājumu – ja diaspora ir daļa no Latvijas un latviešu tautas, kāpēc ir nepieciešams speciāls Diasporas likums? Gadu desmitiem esam strādājuši bez likuma. Neesmu pārliecināta, ka tieši likums būs tas, kas mūs vienos. Tas vēlreiz apliecina to, ka mūsu tautu vienojošais faktors ir latviešu valoda, kultūra, piederība Latvijai un mūsu tautai.
Tāpēc vēlos uzsvērt divas, manuprāt, ļoti būtiskas lietas. Pirmkārt, bez tiesībām ir arī pienākumi. Mēs, kas dzīvojam ārpus Latvijas, esam sava veida Latvijas vēstneši pasaulē. Tā ir gan privilēģija, gan liela atbildība un pienākums, jo pēc katra satiktā tautieša ārzemēs taču lielā mērā spriedīs par visu mūsu tautu un valsti. Otrkārt, PBLA darbību vienmēr ir vadījusi doma – ko mēs, latvieši, kuri dzīvo ārpus Latvijas, varam dot Latvijai, nevis gaidīt, ko valsts var dot mums.
Intervēja Edīte Brikmane, LV portāls. Foto: Aiga Dambe, LV portāls
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) un tās dalīborganizācijas uzsākušas 2019. gadu, kas piesātināts ar vairākiem nozīmīgiem notikumiem un daudziem pasākumiem.
Šī gada 2. maijā Amerikas latviešu apvienība (ALA) sadarbībā ar Latvian Chamber of Commerce, Latvijas Ekonomikas ministriju un PBLA rīko Spotlight Latvia konferenci, kas piesaistīta ALAs 68. kongresam Denverā. Tā ir kā dabīgs turpinājums veiksmīgajam Spotlight Latvia Čikāgā pirms diviem gadiem, tikai šoreiz uzsvars tiks likts uz zaļo domāšanu un ekoloģisko pārtikas produktu ražošanu, un tās rīkošanā iesaistīti Denveras un Kolorado latviešu uzņēmēji. Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pēc ALAs un PBLA ielūguma vadīs Latvijas uzņēmēju delegāciju. No Latvijas puses piedalīsies arī Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, kura vadītā pilsēta nu jau tradicionāli uzņem PBLA rīkotā Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju foruma dalībniekus. PBLA un Ārlietu ministrija atbalsta Spotlight Latvia un būs pasākuma sponsoru sarakstā. Tuvāka informācija: www.spotlightlatvia.com.
Arī ALAs kongress, kurš notiks turpat, Denverā, no 3. līdz 5. maijam, būs interesantu pārrunu pilns. Kongresā savu dalību apstiprinājuši: politiķe, sabiedriskā darbiniece, publiciste Sandra Kalniete, kas bijusi aktīvi iesaistīta Latvijas Tautas frontes dibināšanā un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas turpinājusi darboties politikā. Viesu vidū būs arī uzņēmējs, investors Jānis Bergs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi informācijas tehnoloģiju industrijā. Dzimis un uzaudzis Latvijā, patlaban dzīvo Denverā un vada uzņēmuma SAF Tehnika Ziemeļamerikas nodaļu. J. Bergs vada Spotlight Latvia ekonomiskās konferences rīcības komiteju Denverā. Kongresā viesosies žurnālists, iknedēļas izdevuma “IR” komentētājs Pauls Raudseps, kurš dzimis ASV, jau kopš 1991. dzīvo un strādā Latvijā, kur, iestājoties par brīvu, neatkarīgu presi, turpina rakstīt un runāt par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Kongesā notiks diskusijas par diasporas likuma ietekmi uz ASV latviešu sabiedrību, kā arī pārrunas par kopējo un atšķirīgo dažādu paaudžu latviešos dažādās pasaules malās. Tuvāka inftormācija: http://www.alausa.org/lv/citi/ala-68-kongress-denvera/
Jūnijā Eiropas latvieši un Latviešu biedrība Īrijā gatavojas 2019.gada Eiropas Latviešu kultūras svētkiem (ELKS). Svētki notiks no 2019.gada 13. jūnija līdz 16.jūnijam dažādās Dublinas pilsētas centrālajās vietās, pulcējot dalībniekus, skatītājus un pilsētas viesus deviņos dažādos pasākumos. ELKS -2019 dalību pieteikušas kopumā 46 mākslinieciskās kopas un 102 individuālie dalībnieki no 17 Eiropas valstīm. Svētki notiks ar ievērojamu Kultūras ministrijas atbalstu. Sīkāka informācija: www.lbi.ie
Jūlijā latvieši no visas pasaules pulcēsies Toronto, kur notiks gan “2×2” saiets, gan XV Latviešu dziesmu un deju svētki Kanādā, kuros piedalīsies apmēram 1000 izpildītāju. Svētkos skanēs dziesmas, būs tautas dejas, jautra un akadēmiskā mūzika, teātra izrādes, māksla, daiļamatniecība, danči un balles. Ar koncertiem 4. jūlijā Trinity St. Paul’s United Church, 5. jūlijā Koerner Hall un 6. jūlijā Mattamy Event Centre XV Latviešu dziesmu svētki izcels ievērojamo ieguldījumu, ko latvieši ir devuši Kanādas mūzikai un kultūrai. XV Latviešu dziesmu un deju svētkos Kanādā varēs baudīt latviešu tautas deju skaistumu un prieku jaundeju skatē, viesu deju ansambļa “Līgo” koncertā, kā arī tautas deju lieluzvedumā. Kultūras ministrijas atbalstu Dziesmu svētkiem administrēs PBLA. Sīkāka informācija: https://latviansongfest.com/lv/
PBLA veicina jauniešu interesi par dzīvi Latvijā un potenciāli arī remigrāciju caur programmām – “Sveika, Latvija!” un “Pavadi vasaru Latvijā”, kas ļauj jauniešiem apceļot un iepazīt Latviju un arī pavadīt vasaru prakses darbos. Šīs programmas sniedz mūsu jauniešiem ne tikai no ASV, bet arī no Kanadas un Austrālijas iespēju iepazīt un iemīlēt Latviju. Šovasar notiks kārtējie divi “Sveika, Latvija!” ceļojumi, kā arī “Heritage Latvia” un “Sveika, Dzimtene!/Hello, Latvia” braucieni, kuros var piedalīties latviski nerunājošie. Tuvāka informācija: http://www.alausa.org/lv/ko-tu-vari-darit/apciemot-latviju/.
Arī ALAs prakses programma jauniešiem “Pavadi vasaru Latvijā” attīstās, piesaistot arvien jaunus mentorus un prakses vietas. PBLA ir aktīvi iesaistījusies arī “2X2” jauniešu kustības atbalstīšanā.
Jūlijā notiks arī PBLA atbalstītā un fonda “Namejs” rīkotā vasaras nometne Latvijas armijas veterānu bērniem. Tā kā PBLA šogad akcentē stipru ģimeņu un patriotisma lomu, mēs aicinām sabiedrību un ģimenes pievērst lielāku uzmanību jauniešu patriotiskajai audzināšanai. PBLA sadarbojas ar līdzīgi domājošām organizācijām – Daugavas Vanagu apvienību, fondu “Namejs”, Latvijas “Ģenerāļu klubu”, lai šīs vērtības atbalstītu. PBLA sadarbībā ar Daugavas Vanagiem, fondu “Namejs” un arī Latvijas “Ģenerāļu klubu” izludināja 2019. gadu par “Latvijas varoņu gadu”, aicinot Latvijas sabiedrību un tautiešus pasaulē godināt visu laiku Latvijas karavīru un brīvības cīnītāju veikumu.
Šovasar, jūlijā un augustā, Sidnejas Latviešu teātris vedīs uz Latviju savu dāvanu valsts simtgadei – izrādi “Kabare de Riga”. Trupa sniegs piecas izrādes Austrālijā un pēc tam 12 izrādes dažādās Latvijas pilsētās.
Augustā notiks vairāki “3X3” kustības saieti – Straumēnos, Anglijā, Īrijā, Garezerā un Katskilos, ASV, un Bergenā, Norvēģijā. PBLA atbalsta “3X3” kustību no pašiem tās pirmsākumiem 80-to gadu sākumā.
Rudenī norisināsies šī gada lielākie PBLA pasākumi – Pasaules Latviešu kultūras konference Cēsīs no 29. septembra līdz 1. oktbrim, gadskārtējā valdes sēde no 2. līdz 4. oktobrim Rīgā un Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF) Valmierā šī gada 21. novembrī.
Pasaules Latviešu kultūras konference notiks Cēsu koncertzālē ar nozīmīgu Kultūras ministrijas atbalstu. Programmas veidotāji plāno konferenci ieskandināt ar bagātīgu koncertu, kurā piedalīsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas orķesrtis un koris Kaspara Ādamsona vadībā, kā arī Cēsu Pils koris, izpildot ārzemju latviešu komponistu dziesmas un skaņdarbus. Konferencē piedalīsies Kultūras ministrijas vadība un tiks aicinātas spilgtas Latvijas un diasporas Latviešu kultūras personības. Sīkāka informācija PBLA mājas lapā. Aicinām jūs ieplānot savu dalību konferencē un pieteikties jaunumiem par konferenci: http://kulturaskonference.pbla.lv/.
Savukārt, PLEIF-2019 Valmierā plānots kā “globālā latviešu domnīca”, kurā tiks pārrunāts, kā Latvijas uzņēmumiem labāk komunicēt un pasniegt sevi pasaulē. Tiks uzrunātas Latvijas zīmola izveidošanas un darbaspēka piesaistīšanas tēmas. PBLA sadarbībā ar Valmieras attīstības aģentūru un Ekonomikas ministriju aicinās uz PLEIF vadošos rietumu latviešu branding and marketing ekspertus, lai pārrunātu, kā Latvija var veidot savu starptautisko ekonomisko tēlu. Konferences rīkošanā PBLA sadarbojas ar American Chamber of Commerce, Red Jackets kustību un biedrību ‘Ar pasaules pieredzi Latvijā’. Sīkāka informācija drīzumā tiks ievietota: www.ieguldilatvija.lv.
Rudenī Amerikas latviešu apvienība sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas vēstniecību īstenos projektu “The Power of Song”, kas uz vairākām pazīstamām ASV universitātēm aizvedīs Baltiešu studiju profesora Gunta Šmidchena un etnomuzikologa un Latvijas Universitātes mācībspēka Valda Muktupāvela stāstījumu par dziedāšanas un Dziesmu svētku tradīcijām Latvijā – apvienojumā ar a capella grupas Latvian Voices priekšnesumu.
Īsi pirms gadu mijas, 2019. gada 27. – 31. decembrī, Melburnā, Austrālijā notiks 36. Australijas Latviešu jaunatnes dienas.
Tuvākajā laikā PBLA pārstāvniecība Latvijā gaida līgumus no Kultūras ministrijas un Latviešu valodas aģentūras par valsts atbalsta līdzekļiem kultūrai un izglītībai šajā darbības gadā, un esam gatavi atbildīgi administrēt valsts piešķirtos līdzekļus, sadalot tos kultūras pasākumu un skolu atbalstam ASV, Kanādā, Austrālijā, Dienvidamerikā un Krievijā. (Eiropas latviešu apvienība tradicionāli rūpējas par valsts līdzekļu iedalījumu Eiropas skolām un pasākumiem.) PBLA cer uz labu sadarbību ar savām biedru organizācijām un uz sabiedrības atbalstu PBLA turpmākajai darbībai 2019. gadā un arī tālākajā nākotnē.
Laikā no 29. septembra līdz 1. oktobrim Cēsu koncertzālē notiks Pasaules latviešu kultūras konference, kuras galvenie rīkotāji ir Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Kultūras ministriju un Cēsu pilsētas domi. Trīs dienu garumā pie viena diskusiju galda satiksies dažādu kultūras un mākslu nozaru personības, lai apspriestos par latviešiem aktuālo kultūrā kā Latvijā, tā ārvalstīs. Diskusijās paredzēts uzrunāt trīs galveno tēmu lokus – latviskās identitātes nozīmi kultūrā, valodas vienotību un atšķirības, dziesmu un deju pieaugošo nozīmi latviskās kopības uzturēšanā ārpus Latvijas.
„Ar šo konferenci mēs vēlamies uzrunāt tēmas, kas ir aktuālas tautiešiem pasaulē, savelkot tās kopā ar Latvijas kultūras darbinieku viedokļiem latviskās identitātes, valodas, dziesmas un deju nozīmi tā, lai šis pārrunas ir noderīgas visiem,” tā par konferences galveno mērķi saka Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēde Kristīne Saulīte.
Konferences pirmajā dienā plānots atklāšanas koncerts, kurā piedalīsies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas orķestris un koris, kā arī Cēsu Pils koris. Koncerta programmu veido Kanadas latviešu komponists un čellists Juris Ķeniņš sadarbībā ar Latvijas mūziķiem un kora mākslas speciālistiem. Ieeja koncertā bez maksas.
Konferences otrā un trešā diena tiks veltīta diskusijām par latviešiem šeit un pasaulē aktuālām kultūras tēmām – identitāte, valoda, māksla, mūzika, literatūra. Aktualitātes saistībā ar konferences norisi tiks publicētas mājaslapā http://kulturaskonference.pbla.lv/, kur šobrīd iespējams reģistrēties jaunumu saņemšanai e-pastā.
„Mēs, tie, kuri dzīvo ārpus Latvijas, jau gadiem zinām – tas, kas mūs cieši saista ar Latviju, tā ir kultūra. Kultūra ar lielo „K” un kultūra ar mazo „k” – vienalga, – tā ir kā līme, kas satur kopā latviešu sabiedrību ASV , Kanadā, pasaulē un savieno mūs ar tautu Latvijā,” saka Amerikas latviešu apvienības Kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe. “Šī konference dos mums, kā latviskās kultūras uzturētājiem ārzemēs, tā tiem, kas tur mūsu kultūras saknes Latvijā, iespēju sanākt kopā Cēsīs, zem viena jumta, un saprast, ka mēs viens otram esam vajadzīgi!”
Sadarbības partneri: Pasaules brīvo latviešu apvienība, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Cēsu pilsētas dome, Latvijas Republikas oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” un “LV portāls”, Pasaules latviešu mākslas centrs, Cēsu Kultūras un tūrisma centrs
Amerikas – Latvijas tirdzniecības palāta jeb AmCham, kas ir PBLA sadarbības organizācija, vakar sasauca gadkārtējo pilnsapulci un pārvēlēja organizācijas valdi.
No astoņiem kandidātiem valdē uz divu gadu termiņu tika ievēlēti četri: Zinta Jansons, no Ellex Klavins advokātu biroja, Roberts Melbardis, Encompass Digital Media pārstāvis Latvijā, Pauls Miklasevics, Blue Orange Bank un Ieva Rācenaja, Rīgas Juridkās augstskolas direktore.
AmCham valdes vadītāja pienākumus nolika Arnis Kākulis, Baltjas reģiona direktors AECOM firmā, jo bija nokalpojis statūtos atļautos trīs divu gadu termiņus. Arī vice prezidents Jānis Meija nevarēja vairs kandidēt termiņa ierobežojumu dēļ. 26. martā AmCham valde ievēlēs jaunu valdes priekšsēdi no sava vidus.
ASV vēstniece Latvijā Nancy Bikoff Pettit, kas pagodināja sapulci ar savu klātbūtni uzsvēra ciešo sadarbību starp AmCham un vēstniecību. Viņa uzsvēra, ka kopējais darbs un pasākumi padara abas institūcijas un abas valstis – Latviju un ASV spēcīgākas un labākas.
Andris Pelšs, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs uzsvēra, ka sadarbība starp Latviju un ASV ir izcila kāpolitiskajā un drošības tā arī ekonomiskajā sfērā. “Mums ir stabile ekonomiskās sadarbības bāze …. (un, kas attiecas uz nākotni) robežu mēs varam vilkt debesīs,” teica A. Pelšs, uzsverot lielo sadarbības potenciālu starp abām valstīm. Viņs arī uzsvēra plānoto “Spotlight Latvia” ekonomisko konferenci Denverā, uz kuru dosies ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ar uzņēmēju delegāciju, kā vienu no svarīgākajiem ši gada notikumiem sadarbībā ar ASV.
AmCham valde 2019. -2020. gadā darbosies šādā sastāvā: Liene Dubava, Nasdaq Riga, Nasdaq Baltic; Zinta Jansons, Ellex Klavins; Ingrida Kariņa-Bērziņa, COBALT; Roberts Melbardis, Encompass Digital Media; Pauls Miklasevics, Blue Orange Bank; George Miu, Radisson Blu Elizabete Hotel and Radisson Blu Ridzene Hotel; Ieva Rācenāja, Rīgas Juridkās augstskolas direktore; Renāte Strazdina, Microsoft Latvia; Liga Smildzina-Bertulsone, AmCham izpilddirektore.
PBLA pārstāvniecība
PBLA KULTŪRAS FONDA PAZIŅOJUMS
Rokvillē, Merilandē, 2019. gada 9. martā
Lai atbalstītu mūzikas un dzejas jaunradi, kā arī indivīdus, kuru pašaizliedzīgie darbi ietekmē un veicina latviešu mūzikas un dzejas jaunradi PBLA valde un PBLA Kultūras fonda padome izveidojusi ASV latviešu dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Andŗa Ritmaņa radošās nākotnes piemiņas fondu. Mūzikas jaunrade bija ļoti svarīgs mērķis Andrim Ritmanim. Viņa leģendārā dziesma “Manai Tautai”, ar meitas Brigitas Ritmanes – Jamesones mūziku ķluva par Latvijas tautas likteņu dziesmu, paužot cerību Latvijas atmodas laikā, un vēl šodien šī dziesma ieņem vietu Latvijas likteņdziesmu vēsturē.
“Simtiem Andŗa Ritmaņa dziesmu vārdi ir bijuši komponēti, liels vairums kā brīvības kliedzieni Latvijas tumšākos brīžos, dodot tautai cerību uz brīvību un labākiem laikiem,” uzsver viņa meita Lolita Ritmane, kas sadarbojas ar PBLA, fondu uzstādot. Andris Ritmanis bija Latvijas patriots, viņa mīlestība pret savu tautu bija dziļa un spēcīga. Tā parādijās arī viņa četrās sarakstītajās grāmatās, kā arī četros mūziklos.
“Andris Ritmanis ir vienmēr atbalstījis radošos māksliniekus – populārās mūzikas dziesmu komponistus, dzejniekus, komponistus, skolotājus – kuri māca bērniem latviešu dziesmas un kultūru, dziedātājus, mūziķus,” teica PBLA KF priekšsēdis Juris Ķeniņš. “Jaunizveidotais fonds viņa darbu turpinās.”
Sadarbojoties ar PBLA Kultūras fondu, Andŗa Ritmaņa balva tiks pasniegta reizi gadā, vai ik pa diviem gadiem, PBLA Kultūras fonda komitejai kopīgi ar Ritmaņu ģimeni, izvēloties attiecīgā gada laureātu. Balva dos iespēju vai nu pasūtināt jaunu skaņdarbu, dziesmu, dzejas krājumu, u.c., vai, kā pateicību par laureāta pašaizliedzīgo darbu, veicinot un popularizējot latviešu dziesmas un dzejas jaunradi, to mācot, vai pasniedzot. Balvas apjomu, kas var būt mainīgs no gada uz gadu, noteiks PBLA KF komiteja. Līdzekļus fonda pamatkapitālam veido Andra Ritmaņa novēlējums, viņa ģimenes un daudzu pazīstamu ASV latviešu kultūras un sabiedrisko darbinieku ziedojumi. Pirmie divi balvas laureāti 2019. gadam – viens mūzikā, otrs dzejā – tiks paziņoti XV Latviešu dziesmu svētku laikā Toronto, Kanadā.Pēc profesijas ārsts, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks Andris Ritmanis bija aktīvs latviešu sabiedriskais darbinieks, rīkojot ASV Rietumu krasta Dziesmu svētkus, vadot Divreizdivi nometnes un latviešu organizācijas ASV Rietumu krastā, bija producents Portlandes “Dzintars” koncerta turnejām visā pasaulē. Viņs mira 2018. gada 17. augustā, Losandželosā, ASV.
PBLA Kultūras fonda padome
Šodien, 6. martā, atzīmējam 100 gadus, kopš kaujā pie “Airītēm” Kurzemē krita pulkvedis Oskars Kalpaks, kā arī kapteinis Nikolajs Grundmanis, virsleitnants Pēteris Krievs un leitnants Johans Hanss Šrinders. Edvarts Virza toreiz rakstīja: “Man nācās Liepājā arī pieredzēt mūsu pirmā virspavēlnieka bēres. Es viņu redzēju zārkā gulošu, vienkārša kareivja ūniformā, kas bija notraipīta zemēm un asinīm. No tā laika mūsu tauta ir aizvadījusi uz kapiem daudzus pazīstamus vīrus, bet neviena bērēs karogi un lāpas neplivinājās tik skumji, kā lielo pulkvedi pavadot.”
Šodien notika piemiņas pasākumi pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa Esplanādē Rīgā, Kalpaka atdusas vietā Lubānas Visagala kapos, Kalpaka piemiņas vietā “Airītēs” un Liepājā, Ziemeļu kapsētā.
Piemiņas brīdī šorīt, 6. martā, pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa Esplanādē Rīgā diemžēl nepiedalījās neviena no Latvijas valsts augstākajām amatpersonām un tikpat kā nebija pārstāvēta arī plašāka Latvijas sabiedrība. Nācās aizdomāties, ko šodien mums nozīmē Latvijas brīvības izcīnīšana un mūsu valstiskuma iegūšana ar asinīm, un ar ko sākt, ja patiesi vēlamies vairot patriotismu jaunajā paaudzē nākotnē.
PBLA pārstāvniecība