Latviešiem ir sakamvārds, ka “pasaulē nekas nav pastāvīgs”. Tomēr viena lieta latviešiem ir pastāvīga un tā ir tautas mīlestība pret savas kultūras uzturēšanu. Tā izpaužas gan valodā un rakstiskā vārdā, gan tautas dejās, tautiskos rakstos un rotās. Lai stiprinātu saites ar latviešu kultūru dziesmu svētku gaisotnē, XV Latviešu dziesmu un deju svētkos Kanadā piedalās apmēram 2000 dalībnieki. Skanēs dziesmas, tautas dejas, jautra un akadēmiskā mūzika, teātris, māksla, daiļamatniecība, danči un balles. Svētkos lieli un mazi, veci un jauni, visi atradīs katrs sev kaut ko jauku. Svinīgajā atklāšanas ceremonijā Toronto Hilton viesnīcā uzrunas teica Rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlande (Chrystia Freeland), PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte un LNAK priekšsēdis Andris Ķesteris. PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte sveica Dziesmu svētku dalībniekus šādiem vārdiem:
Mīļie XV Latviešu Dziesmu un deju svētku dalībnieki un rīkotāji, dāmas un kungi!

Vispirms Pasaules Brīvo latviešu apvienības vārdā vēlos sirsnīgi sveikt visus jūs, kas šeit, Toronto, esat kopā sabraukuši, lai četras dienas sadziedātos un sadancotu nu jau Piecpadsmitajos Latviešu Dziesmu un deju svētku svētkos Kanadā!

Šo Kanadas dziesmu svētku sauklis “Viena dziesma, viena deja, viena tauta!” ir ļoti zīmīgs, jo latviešu dziesmu svētki jau kopš pirmsākumiem 19. gadsimtā vienmēr bijuši mūsu tautas vienotāji, tautiskās apziņas modinātāji un stiprinātāji. Dziesmu svētku tradīcijas turpināšana ir bijusi īpaši nozīmīga latvietības saglabāšanai vairākās paaudzēs svešumā. Kopš pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem Rīgā pavisam drīz, 2023. gadā, būs apritējuši jau 150 gadi, bet šie svētki joprojām vieno visas mūsu paaudzes latviskam garam, kultūrai un nacionāliem centieniem, stiprinot mūsos apziņu un lepnumu par to, ka esam latvieši un tādi uz mūžu paliksim.

Dziesmu svētki vieno latviešus Kanadā un visā Ziemeļamerikā jau kopš 1953. gada, kad Toronto tika aizvadīti Pirmie Latviešu Dziesmu un deju svētki. Tālajā 1958. gadā dibinātā Latviešu Dziesmu svētku biedrība Kanadā sekmīgi gādājusi par visiem nākamajiem Dziesmu svētkiem, tostarp arī par šiem svētkiem. Tāpēc vēlos sirsnīgi pateikties visai Piecpadsmito Latviešu Dziesmu un deju svētku svētku Rīcības komitejai un visai Latviešu Dziesmu svētku biedrībai Kanadā, un jo īpaši abiem šo svētku rīcības komitejas priekšsēžiem – komponistam Jurim Ķeniņam un mūziķim Arturam Jansonam -, kas kopš 2016. gada nenogurstoši strādājuši, lai ši lieliskie svētki Toronto varētu notikt!

Mīļie dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturētāji Kanadā, pateicoties Jūsu neatlaidīgajam un pašaizliedzīgajam ikdienas darbam, mēs visi četras dienas Toronto varam justies atkal vienoti savā latvietībā un latviskajā dziesmā un dejā!  Piecpadsmitie Latviešu Dziesmu un deju svētku svētki Kanadā ir īpaši, jo tie notiek Latvijas valsts simtgades zīmē, ar to apliecinot savu mīlestību mūsu tēvzemei. Lai šie nozīmīgie svētki vieno mūs kopīgam darbam mūsu tautas un tēvzemes nākotnes labā!

Foto: Dziesmu svētku Rīcības komitejas dalībnieki un viesi

3. jūlijā noslēdzās pasaules latviešu jaunatnes seminārs “2×2”, kas pirmo reizi pēc 30 gadiem notika Kanādā, netālu no Toronto. Seminārā piedalījās gandrīz 70 latviešu jauniešu no 12 pasaules valstīm (tostarp ASV, Kanādas, Latvijas, Īrijas, Austrālijas, Krievijas), lai pilnveidotu zināšanas, diskutētu, dziedātu, dejotu, izjustu savu latvietību un dalītos iedvesmojošā pieredzē.

““2×2” seminārs ir unikāla satikšanās vieta, kur pulcējas latviešu jaunieši un iedvesmojoši lektori no visas pasaules. Tā bija intensīva nedēļa, kurā dalībnieki guva jaunas zināšanas par latviešu kultūru un mākslu, sevis un citu vadīšanu, latviešu valodu, politiku, vēsturi un uzņēmējdarbību. Viņi iepazina jaunus draugus, apguva jaunas prasmes, sadziedājās un sadejojās, meklēja latvisko identitāti pagātnē, tagadnē un nākotnē, kā arī diskutēja par aktuāliem jautājumiem Latvijā un pasaulē,” pauž 2019. gada Kanādas semināra “2×2” vadītājs matemātiķis Jānis Lazovskis.

Šogad seminārs notika neilgi pirms Toronto Dziesmu svētkiem, Toronto latviešu kopienas īpašumā “Saulaine”. Svētkos piedalīsies gan Kanādas semināra “2×2” dalībnieku koris diriģentes, Latviešu dziesmu un deju svētku fonda viceprezidentes Krisītes Skares vadībā, gan deju kopa horeogrāfa, “Es izjāju prūšu zemi” Ņujorkā izdejošanas idejas autora, Jura Goguļa vadībā.

“Šo kustību trimdā 1964. gadā uzsāka mani vecāki, Brunis un Biruta Rubesi, un esmu gandarīta par šīs tradīcijas turpināšanos un attīstību. Toreiz jauniešu pulcēšanās rīkotas, lai otrās paaudzes trimdas latvieši varētu atrast un izkopt savas saites ar Latviju, tās vēsturi un latviešu kultūru, savukārt mūsdienās tā ir vieta, kur var pilnveidot zināšanas par dažādiem tematiem, arī par uzņēmējdarbību vai psiholoģiju. Taču, tāpat kā vienmēr, te var kopt savu latvietību vai diskutēt par tās lomu mūsdienu sabiedrībā; te var attīstīt radošumu, izzināt sevi vai vienkārši satikt jaunus draugus,” saka teātra un operas režisore un pedagoģe Baņuta Rubess, kura seminārā vadīja gan vieslekciju par teātri, gan radošo “Talantu un beztalantu vakaru”.

Semināra programmu parasti veido “ievirzes” jeb interaktīvas lekcijas no rīta, “projekti” jeb aktīvas nodarbes pēcpusdienā, koplekcijas un diskusijas pievakarē, kā arī radošie pasākumi un sarunas vakaros. Šogad dalībniekiem bija iespēja apmeklēt ievirzes “Uzņēmējdarbība”, “Vēsture un politika”, “Latviskā gadskārta”, “Pašizziņa”, “Vadi sevi, vadi citus”, “Globālais latvietis”, “Kultūra un māksla”, kā arī projektus “Aktīvā atpūta dabā”, “Koris”, “Rokdarbi”, “Māksla”, “Tautas dejas”, “Metālapstrāde”, “Rotkalšana”, “Videogrāfija” un “Žurnālistika”. Gan ievirzes, gan projektus vadīja savas jomas profesionāļi, piemēram, uzņēmējs Jānis Bergs, rotkalis Vitauts Straupe, vēsturnieks Edgars Kiršs, metālmākslinieks Gints Grinbergs un daudzi citi.

Diskusiju un koplekciju temati ietvēra sarunas par latviešu valodu ģimenē, piederību, nākotnes redzējumu un uzdevumiem latvietības kopšanā, diasporas likumu, kā arī krievu valodas statusu Latvijā. Viens no “2×2” kustības mērķiem ir veidot iekļaujošu sabiedrību, tādēļ seminārā notika diskusijas arī par lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) jautājumiem dalībnieces Larisas Mednes vadībā. Šī diskusija arī veicināja “2×2” dalībnieku un vadības nostājas par LGBT tiesībām publicēšanu.

“Tā ir vērtīga un iedvesmojoša pieredze visiem jauniešiem, un tā noteikti paliks atmiņā un radīs dziļāku izpratni par latvietību, kā arī sniegs jaunas zināšanas, draugus un domubiedrus. “2×2” ir viens no ķēdes posmiem, kas savieno latvietību senatnē un tagadnē,” uzsver Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte, kura piedalījās uzņēmējdarbības ievirzē kā vieslektore.

Seminārā viesojās arī speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza, Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras pārstāves diasporas jautājumos Arta Krūze un Kristīne Smilga, dainu tulkotāja Ieva Auziņa-Szentivanyi, Daugavas Vanagu pārstāvji un citi.

“2×2” norisi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība, “Daugavas Vanagi”, Amerikas Latviešu Apvienība un Latviešu Fonds.

Par pasaules latviešu jaunatnes semināru 2×2
Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2×2 apvieno Latvijā un ārpus Latvijas dzīvojošos latviešu un latviešu izcelsmes jauniešus. Seminārs ir paredzēts jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. “2×2” organizēšana ir balstīta uz brīvprātības principa – visi apmēram 20 organizatori to dara brīvprātīgi. Tieši no “2×2” semināriem 20. gadsimta 80. gados radās pazīstamās ģimeņu nometnes “3×3”.

“2×2” semināri notiek vairākas reizes gadā, un jau šā gada jūlija beigās norisināsies “2×2” seminārs Latgalē. Papildu informācija par “2×2” kustību: http://2x2pasaule.lv/. (Kontaktinformācija: Jānis Lazovskis, 2019. gada Kanādas semināra “2×2” vadītājs)

Godināsim tos, kuri rīkojās pareizi vakar un šodien; ne tādēļ, kas tas ir viegli, bet gan tādēļ, kas tas ir grūti, teica ASV ASV vēstniece Nensija Bikofa Petita, ASV 243. neatkarības pasludināšanas gadskārtas svinībās Rīgas Dzelzceļa muzejā, 26. jūnijā. Pasākumā bija pulcējušies diplomātiskā korpusa pārstāvji, Latvijas politiķi un Saeimas deputāti. PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte un izpilddirektors Raits Eglītis bija aicināto viesu vidū.
Uzrunājot klātesošos, N. Pettit, kurai šī bija pēdējā uzruna vēstnieces statusā, uzteica izcilo sadarbību starp abām valstīm kā drošības tā arī izglītības un kultūras lietās. Viņa teica, ka ir lepna svinēt Amerikas Savienoto Valstu un Latvijas draudzību.

Vēstniece pieskārās svarīgākajiem punktiem ASV un Latvijas attiecību vēsturē, uzsverot, ka Latvijas valstij nebija viegli iegūt brīvību, un Savienotās valstis bija priecīgas, ka varēja atbalstīt Latviju okupācijas grūtākajās dienās. Šodien, kad dzīvojam daudz labākos laikos, Amerikas Savienotās Valstis joprojām atbalsta Latviju ar tikpat lielu apņēmību un atceras Latvijas neatkarības atgūšanu un Baltijas ceļu pirms 30 gadiem. “Kad vairāk nekā divi miljoni cilvēku pirms 30 gadiem sadevās rokās, lai izveidotu simbolisku cilvēku ķēdi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, viņi pierādīja pasaulei, ka nekas nav neiespējams,”teica vēstniece. “Jūs to darījāt, nevis tāpēc, ka tas bija viegli, bet gan tāpēc, ka vēlējāties, lai jūsu bērni aug brīvā valstī.”

N. Petita teica, ka lepojas daudzajām programmām un iniciatīvām, ko ASV vēstniecība atbalsta – plašā sadarbība drošības jomā starp mūsu valstu militārpersonām, tai skaitā ar Mičiganas Nacionālo gvardi, vēstniecības centieni popularizēt uzņēmējdarbību Latvijas skolēnu vidū, un programmas, kas atbalsta veiksmīgas pilsoniskās sabiedrības veidošanos Latvijā, stiprinot nevalstiskās organizācijas. Katru gadu vairāki desmiti latviešu jaunieši dodas apmaiņas programmās uz ASV, lai studētu Amerikas universitātēs, dzīvotu amerikāņu ģimenēs un iegūtu draugus un biznesa kontaktus, kas vēl vairāk satuvinātu mūsu valstis.
“Kad es ierados Latvijā pirms četriem gadiem, es nevarēju iedomāties tos sasniegumus, kas pa šo laiku ir panākti mūsu abu valstu attiecībās. Šodien NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā dien deviņas valstis. ASV spēki turpina sniegt Latvijai atbalstu pastāvīgās spēku rotācijās, ieskaitot Blackhawk helikopterus Lielvārdē,” teica vēstniece. Viņa atstās Latviju šovasar un plāno pensionēties no ASV diplomātiskā dienesta gaitām. (PBLA pārstāvniecība)

Pirmdienas rītā Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvniecību Rīgā un Amerikas latviešu apvienības (ALA) biroju Rokvillē sasniedza skumja ziņa no Hartfordas pilsētas Konektikutas pavalstī par to, ka Tautas sēru dienā – 14. jūnijā no dzīves šķīrusies bijusī ASV Latviešu apvienības valdes locekle , PBLA priekšsēde un Latvijas Republikas triju Saeimas sasaukumu deputāte Vaira Paegle.

Vaira piedzima Rīgā, no kurienes Otrā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni un tūkstošiem citu latviešu bēgļu atstāja kara un okupāciju plosīto dzimteni. Bēgļu gaitas aizveda ģimeni uz ASV, Konektikutas pavalsti, kur jauniete izstudēja Tafta Universitātē (Tufts University) un vēlāk ieguva maģistra grādu Tuvo Austrumu vēsturē Ņuhempširas Universitātē. Savā maizes darbā V. Paegle strādāja Konektikutas štata pašvaldībā kā programmu un attīstības direktore un savas karjeras noslēgumā vadīja nelikumīgi iegūtu līdzekļu atgūšanas nodaļu. Viņa bija aktīva arī ASV vietējā politikā, tādējādi gūstot politiskā darba pieredzi.

Pirmo reizi uz Latviju pēc daudzu gadu prombūtnes Vaira Paegle devās 1987. gadā. Pēc atgriešanās ASV viņa pateicās mātei, ka savulaik izglābta no komunisma šausmām, bet vienlaikus dzimtenes apmeklējums viņu pamudināja aktīvi iesaistīties latviešu sabiedrības darbā, lai aktīvi cīnītos par Latvijas neatkarības atgūšanu.

Astoņdesmito gadu beigās Vaira Paegle sāka darboties ALAs valdē, kļūstot par apvienības Zelta mūža biedri un 1991. gadā apvienības delegācijas sastāvā viņa svinēja atjaunotās Latvijas Valsts svētkus Rīgā.
No 1994. līdz 1998. gadam Paegles kundze pildīja Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdes pienākumus. Tas bija kritisks laiks Latvijas ekonomiskās labklājības un sociālā taisnīguma atjaunošanas posmā. Vaira Paegle bija pirmā sieviete, kas ievēlēta PBLA priekšsēdes amatā un ar lielu enerģiju iekāpa savu priekšteču Gunāra Meierovica un Kārļa Ķuzuļa kurpēs, vēlāko gadu intervijās atzīstot, ka, pildot priekšsēdes pienākumus, dažkārt bijusi ļoti kritiska par politiskiem procesiem Latvijā – “Es neesmu klusētāja,” viņa atzina radio intervijā 2016. gadā. “Es uzaugu laikmetā, kad amerikāņu sabiedrībā notika cīņa par vienlīdzību un mani ietekmēja prezidenta Džona Kenedija vārdi par kalpošanu valstij – “Nedomā, ko valsts var dot tev, domā, ko Tu vari dot valstij.””

Vairai Paeglei par visu bija viedoklis, ko viņa nekautrējās atklāti pateikt. Cilvēki iedvesmojās no Vairas Paegles, viņas patriotisms un enerģija aizrāva pārējos, viņa gribēja visu un tūlīt – tā viņas darbību atceras līdzgaitnieki. V. Paeglei rūpēja Latvijas valsts politika un ekonomiskā attīstība. Viņa vēlējās iesaistīties visur, kur bija iespēja pielikt savu un PBLA organizācijas un tās labās slavas plecu. Viņa bija zinātkāra un centās izprast un saprast līdzcilvēkus, kā pirmā PBLA valdes locekle dodoties uz Sibīriju, lai izzinātu turienes latviešu dzīvi un panākot to, ka Krievijas latviešu kongress tika uzņemts PBLA dalīborganizāciju vidū. V. Paegle arī atbalstīja PBLA līdzekļu aizdevumu programmu pašvaldībām, kuras rezultātā daudzām Latvijas skolām un sabiedriskām ēkām tika uzlikti jumti un veikti tik ļoti nepieciešamie remontdarbi. Viņa iedziļinājās tajā, ko darīja un veidoja secinājumus, kurus pielietoja PBLA vadošajā darbā.

“… Latvija nav tikai disnejiska valsts ar dziedošiem un dejojošiem tautu dēliem un meitām vai valsts augstākajām amatpersonām, ar kurām paberzēt elkoņus, bet gan vesels tautas kopums, kurš neizjūt tos labumus, ko brīvība ir atnesusi,” Vaira Paegle teica konferencē 2016. gada rudenī, kas bija veltīta PBLA ieguldījumam Latvijas neatkarības atjaunošanā. Tāpēc viņas vadībā PBLA atbalstīja tādus atšķirīgus pasākumus, kā Ģimenes atbalsta koordinācijas centru, kas apvienoja cilvēkus visattālākajos Latvijas nostūros, gan sniedza atbalstu Latvijas Okupācijas muzeja izveidošanai, gan dažādiem pasākumiem pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanai. Tajā pat laikā PBLA priekšsēde bezbailīgi kritizēja korupcijas skandālus, biežās valdības maiņas, lēno reformu gaitu un oligarhu ietekmi uz Latvijas politisko dzīvi.“ Latvijā lielākā problēma ir tā, ka tas pilsonis nejūtas, ka viņš var ietekmēt varu,” viņa atzina radio intervijā pirms dažiem gadiem.

Gadiem ritot un pieaugot politiskajai pieredzei, veidojās arī zināma vilšanās un rūgtuma sajūta par nespēju sasniegt savus un PBLA mērķus un ideālus Latvijas attīstībā.
“… mēs strādājām, lai celtu PBLA politisko kapitālu, tomēr jāatzīstas, ka mūsu politiskā ietekme Latvijā dramatiski nepieauga un nav pieaugusi arī šodien … Neesam arī spējuši ietekmēt to labo valsts pārvaldību, kas ir tikpat nenotverama, cik papardes zieds Jāņu naktī. Politiskā realitāte ir, ka mums, trimdas latviešiem, kas ienāca Latvijas politikā, vienkārši pietrūka kritiskās masas, uzticamu sabiedroto un prasmes izmantot Latvijas politisko spēļu noteikumus …. Latvijā mēs vienkārši nebijām un neesam savējie…” V. Paegle teica 2016. gada konferencē, atceroties savu politisko darbību. Tajā laikā viņa nezināja, ka pēc trim gadiem par Latvijas valsts prezidentu tiks ievēlēts latvietis ar visaugstāko Eiropas pieredzi, bijušais PBLA politiskais padomnieks Egils Levits , bet par ministru prezidentu ASV dzimis latviešu pēctecis Krišjānis Kariņš.

Arī Vaira Paegle savulaik (1999) bija Valsts prezidenta amata kandidāte no Tautas partijas, bet netika ievēlēta. Pēc tam, kad Vaira Paegle neiekļuva 10. Saeimā, viņa izvēlējās atgriezties uz dzīvi ASV. Kādā intervijā “Latvijas Avīzei” pēc atgriešanās no Latvijas, viņa stāstīja, ka arī dzīvojot ASV, viņa var turpināt palīdzēt Latvijai. “Par ārzemju latviešu galveno lomu uzskatu to, ka varam būt kā ugunsmūris Latvijas drošības interesēs. Ja esam labi, pilsoniski aktīvi mītņu zemes iedzīvotāji, varam apzināt savus ievēlētos pārstāvjus un censties tos ietekmēt,” viņa skaidroja žurnālistei. Pēc atgriešanās Paegles kundze darbojās vietējās amerikāņu politiskajās organizācijās un rakstīja laikrakstiem. Viņa sekoja līdzi arī PBLA un ALAs darbam, paužot savu viedokli organizācijām svarīgos jautājumos.

V. Paegle ir saņēmusi Daugavas Vanagu apvienības Zelta nozīmi, profesora Sniķera piemiņas medaļu par nopelniem valsts labā, Ministru prezidenta Atzinības rakstu, Aizsardzības ministra medaļu, kā arī Atzinības rakstus no ASV Kongresa delegācijas NATO asamblejā, Konektikutas štata gubernatora un galvenā prokurora, ASV Zemkopības departamenta. Aizvadītajā gadā apgādā “Laika grāmata” tika izdotas viņas atmiņas “The Thorns of Freedom: An Exile’s Return to Latvia” (Brīvības ērkšķi. Trimdinieka atgriešanās Latvijā).

Vaira Paegle līdz pēdējai stundai bija Latvijas patriote un mēs viņu atcerēsimies kā nenogurstošu PBLA priekšsēdi, ASV latviešu sabiedrisko darbinieci, kas godam uzturēja neatkarīgās Latvijas ideālus un vērtības pasaulē.
Lai viņai vieglas smiltis !

Pasaules brīvo latviešu apvienības un Amerikas Latviešu apvienības vārdā
Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde
Pēteris Blumbergs, ALAs priekšsēdis, PBLA vicepriekšsēdis

Rīgā, 2019. gada 14. jūnijā

Mīļie Otro Eiropas latviešu kultūras svētku dalībnieki un rīkotāji,
dāmas un kungi!

Vispirms Pasaules Brīvo latviešu apvienības vārdā vēlos sirsnīgi sveikt visus jūs, kas no 18 valstīm esat Dublinā sabraukuši, lai sadziedātos un sadancotu nu jau Otrajos Eiropas latviešu kultūras svētkos! Pasaules Brīvo latviešu apvienība un tās sastāvā esošās dalīborganizācijas – Eiropas latviešu apvienība, Amerikas latviešu apvienība, Latviešu Nacionālā apvienība Kanadā, Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, Krievijas Latviešu kongress un Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienība – ir kopuši mūsu dziesmu un deju svētku tradīciju visus garos Latvijas valsts okupācijas gadus trimdā, gan arī vēlāk ārzemēs, tāpēc jo īpaši aizkustinoši, ka Eiropas latviešu kultūras svētki krāšņi turpina šo tradīciju, kas pirms dažiem gadiem aizsākās ar neaizmirstamiem Pirmajiem Eiropas latviešu kultūras svētkiem Briselē!

Latviešu dziesmu svētki vienmēr bijuši tautas vienotāji, tautiskās apziņas modinātāji un stiprinātāji. Dziesmu svētku tradīcijas turpināšana ir bijusi īpaši nozīmīga mūsu latvietības saglabāšanai vairākās paaudzēs svešumā. Kopš pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem Rīgā drīz, 2023. gadā, būs apritējuši jau 150 gadi, bet šie svētki joprojām vieno visas mūsu paaudzes latviskam garam, kultūrai un nacionāliem centieniem, stiprinot mūsos apziņu un lepnumu par to, ka esam latvieši un tādi uz mūžu paliksim. Šogad Otro Eiropas latviešu kultūras svētku atklāšanas sarīkojums “iekrīt” mūsu tautas Sēru dienā, tāpēc lai visi kopā vienoti savās sirdīs pieminam un nekad neaizmirstam mūsu tautas 14. jūnija traģisko ciešanu ceļu un daudzos upuŗu tūkstošus.

Mīļie dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturētāji Eiropā, pateicoties Jūsu neatlaidīgajam un pašaizliedzīgajam ikdienas darbam, Jūs visi trīs dienas Dublinā varat justies atkal vienoti savā latvietībā un latviskajā dziesmā un dejā!

Otrie Eiropas latviešu kultūras svētki ir īpaši, jo tie notiek Latvijas valsts simtgades zīmē, ar to apliecinot savu mīlestību mūsu tēvzemei. Lai šie nozīmīgie Eiropas svētki vieno mūs kopīgam darbam mūsu tautas un tēvzemes nākotnes labā!

Patiesā cieņā –

Kristīne Saulīte
PBLA priekšsēde

Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds sadarbībā ar Andŗa Ritmaņa ģimeni ir izsludinājuši laureātus pirmajām Andra Ritmaņa radošās piemiņas fonda balvai.

2019. gada Andra Ritmaņa radošās piemiņas fonda balva tiek piešķirta ilggadējai ASV latviešu sabiedriskajai darbiniecei un dzejniecei Sarmai Muižniecei Liepiņai par ieguldījumu latviešu dzejas jaunradē un Kanadas latviešu sabiedriskajam darbiniekam, PBLA Kultūras fonda padomes priekšsēdim, komponistam Jurim Ķeniņam par ieguldījumu latviešu mūzikas atskaņošanā un popularizēšanā. Balvas tiks pasniegtas XV latviešu dziesmu un deju svētku Kanadā kopkoŗa koncertā Toronto, 2019. gada 6. jūlijā.

Pazīstamā ASV latviešu sabiedriskā darbinieka Andra Ritmaņa radošās piemiņas fonds ir izveidots pēc Ritmaņu ģimenes iniciatīvas PBLA Kultūras fonda paspārnē. Tā mērķis ir no Andŗa un Asjas Ritmaņu atvēlētajiem līdzekļiem un no sabiedrības ziedotajiem līdzekļiem Andŗa Ritmaņa piemiņai ik gadus piešķirt balvas, lai atbalstītu latviešu mūzikas, dzejas un mākslas darbu jaunradi ārpus Latvijas. Balvu laureātus un apmērus izvēlas un nosaka piecu cilvēku komiteja, kurā ir trīs Ritmaņu ģimenes pārstāvji. PBLA uzņemas atbildību par līdzekļu uzglabāšanu un ieguldīšanu.

Andris Ritmanis devās mūžībā 2018. gada 17. augustā Kalifornijā, ASV. Lai atbalstītu fondu un A. Ritmaņa piemiņu čekus var rakstīt PBLA Kultūras fonda vārdā, ar piezīmi “Andŗa Ritmaņa radošās piemiņas fonds” un sūtīt uz adresi:13033 Landale St. Studio City, CA 91604 vai arī uz PBLA biroju Rokvillē, 400 Hurley Avenue, Rockville, MD 201850. (PBLA pārstāvniecība)

Tuvāko trīs gadu laikā Latvijai būtu svarīgi atvērt trīs jaunas vēstniecības, kuras būtu Austrālijā, Brazīlijā un Āfrikā – intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”). Rinkēvičs cer uz Saeimas atbalstu jaunas vēstniecības atvēršanai Austrālijā. Tas esot būtiski ne tikai jautājumā par diasporu, bet arī saistībā ar Latvijas lobiju ANO un Klusā okeāna dalībvalstīs, kā arī ekonomiskās sadarbības meklējumiem. Tāpat Latvijai arvien nav vēstniecības Brazīlijā, kur arī būtu svarīgs diasporas jautājums, norādīja E. Rinkēvičs.
“Ideālā variantā es gribētu redzēt – un tas ir arī ierakstīts mūsu attiecīgajos dokumentos -, ka mēs izskatām iespēju tuvāko trīs gadu laikā atvērt trīs vēstniecības: Austrālijā, Brazīlijā ar domu, ka tā ir Latīņamerikā kopumā, un mēs tomēr redzam arvien pieaugošu interesei no daudziem uzņēmumiem, sevišķi informācijas tehnoloģiju un farmācijas sfērā arī par Āfriku,” sacīja Rinkēvičs.
Ministrs norādīja, ka pašlaik Āfrikā Latvija ir viena vēstniecība un otras atvēršana būtu saistībā ar interesēm ANO Drošības padomē un ekonomikā. (Lielākā latviešu kopiena ir Dienvidāfrikas Republikā un Keiptaunas skola “Ozoliņi” nule kā nosvinēja savu viena gada jubileju. Skolā mācās 15 bērni 3 līdz 13 gadu vecumā. Red.)

“Trīs jauni diplomātiskie priekšstāvji un pārstāvniecības varētu būt tas, par ko varētu diskutēt valdība, Saeima. Bet tas, protams, ir budžeta jautājums,” piebilda ministrs.
Pasaules brīvo latviešu apvienība jau vairākus gadus ir runājusi ar Ārlietu ministrijas vadību par šo vēstniecību nepieciešamību.
“Mēs priecājamies, ka kaut kas tāds reāli varētu notikt tuvākajā laikā – tas būtu vērtīgi ne tikai šajās valstīs dzīvojošajiem latviešiem, bet arī nopietns ieguldījums Latvijas valstij kontaktu attīstīšanā un ieguldījumu piesaistē,” atzinīgi novērtējot ministra teikto, uzsvēra Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde. (LSM.lv/PBLA pārstāvniecība)

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir apstiprinājis Diasporas konsultatīvās padomes personālsastāvu. Darbam padomē iecelti 25 valsts un pašvaldību iestāžu, diasporas organizāciju, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Vēl divi rotējošie pārstāvji no nevalstiskā sektora vidus tiks ievēlēti pirmajā padomes sēdē.

Padomi vadīs Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos A. Groza. Padomes sastāvā darbosies R. Krasovska (Ārlietu ministrija), R. Aleksejenko (Ekonomikas ministrija), S. Barks (Iekšlietu ministrija), G. Arāja (Izglītības un zinātnes ministrija), Z. Vāgnere (Kultūras ministrija), I. Lipskis (Labklājības ministrija), I. Mieriņa (Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs), A.I. Druviete (Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), A. Sebre (Sabiedrības integrācijas fonds), R. Kols (Saeimas Ārlietu komisija), A. Judins (Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija), I. Pauloviča (Valsts kanceleja), R. Bremšmits (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija), M. Muižarājs (biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”), E. Kresse (biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”), K. Bērziņš (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas), A. Mežmalis (organizācija “Daugavas Vanagi” centrālā valde), K. Saulīte (Pasaules Brīvo latviešu apvienības valde), P. Blumbergs (Amerikas latviešu apvienība), E. Pinto (Eiropas latviešu apvienība), R. de Karvaļo-Albrehta (Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienība), L. Vlasova (Krievijas latviešu kongress), J. Čečiņš (Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē) un A. Ķesteris (Latviešu nacionālā apvienība Kanādā).

Pirmā Diasporas konsultatīvās padomes sēde tiek plānota 12. jūlijā. Sēdē paredzēts skatīt padomes darba organizācijas jautājums, Diasporas likuma ieviešanas gaitu, kā arī turpmāko diasporas politikas plānošanu.

Ārlietu ministrijas preses dienests

Labākas Latvijas dēļ ir vērts atgriezties, dzīvot un strādāt Latvijā – kopā veidot valsts nākotni – tāda bija galvenā doma Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa neformālajā uzrunā jauniešiem, kas apvienojušies biedrībā “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” (APPLV) un Amerikas latviešu apvienības (ALA) prakses  programmas “Pavadi vasaru Latvijā” dalībniekiem.

Pēc Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA)  ielūguma, Ministru prezidents 11. jūnijā piedalījās biedrības ikmēneša saietā Vecrīgas restorānā “Trompete”, stāstot par savu dzīves pieredzi, uzaugot ASV un pārceļoties uz darba un politiķa gaitām Latvijā. Ministru prezidents izteica atzinību APPLV par organizēto un mērķtiecīgo pienesumu Latvijai, veidojot profesionāļu tīklu ar mērķi palīdzēt valsts izzaugsmei un attīstībai. Viņš uzsvēra, ka organizācijā ir spēks, kas ir daudzkārt lielāks par jebkura indivīda centieniem un aicināja jauniešus dalīties ar savām idejām par valsts attīstības virzieniem.

“Mūsu jauniešiem ir tik vērtīgi uzzināt Kariņa kunga dzīves pieredzi no paša Ministru prezidenta,” teica Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde. “Viņiem ir labi saprast, ka jebkurš no viņu pašu vidus var pieņemt līdzīgus lēmumus dzīvē, zināt, ka tas ir iespējams un izdarāms. Prieks bija vērot viņu reakcijas uz Kariņa kunga teikto un redzēt kā jaunieši klausoties atskārst – viņš ir savējais, viens no mūsējiem.”

Elīna Grīniece, atklājot vakaru pastāstīja Ministru prezidentam par APPLV dabību un mērķiem, uzsverot to, ka biedrība apvieno tos, kas pārcēlušies vai atgriezušies uz dzīvi Latvijā un visus uzņēmīgos jaunos profesionāļus, kuri vēlas strādāt lai veidotu labāku Latvijas nākotni.

Abu organizāciju vadītājas uzsvēra lielisko sadarbību starp PBLA un APPLV. Mūsu paralēlais bet kopējais darbs ne tikai palīdz ar kontaktiem un projektiem, bet arī  piepilda abu organizāciju mērķus veicināt Latvijas iedzīvotāju, it sevišķi jauno profesionāļu remigrāciju un darbu Latvijā, teica K. Saulīte.

Pasākumā piedalījās ap 60 cilvēku, kuru starpā bija ne tikai APPLV valde un biedri, bet arī PBLA pārstāvji un ALAs prakses programmas “Pavadi vasaru Latvijā” jaunieši un viņu draugi, kas apciemo Latviju. Šajās dienās Latvijā uzturas arī “Sveika, Latvija!” ceļojuma dalībnieki, bet viņu brauciena plānus nevarēja saskaņot tā,  lai arī viņi varētu satikties ar Ministru prezidentu. “Sveika, Latvija!” jauniešu grupa tiksies ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni 19. jūnijā Rīgas pilī.

Pirmajā attēlā no kreisās: PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, APPLV pārstāve Elīza Grīsle, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, APPLV valdes priekšsēdētāja Elīna Grīniece un PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons īsi pēc APPLV 11. jūnija saieta Vecrīgas restorānā “Trompete”

(PBLA pārstāvniecība)