Konference notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tajā uzrunas teica, gan Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kultūras ministrs Nauris Puntulis, kā arī bijušais Zviedrijas premjerministrs Carl Bildt. Baltijas ceļš sāka drupināt dzelzs priekškaru, pauda Valsts prezidents Egils Levits ceturtdien notiekošajā starptautiskajā konferencē Baltijas ceļš. Turpinājums. “Baltijas ceļš bija politiska inovācija, kas iepriekš nebija mēģināta. Tās rezultātā mēs šodien atrodamies šeit, konferencē, brīvā un neatkarīgā Latvijā,” uzrunājot klātesošos, teica Egils Levits.

Kultūras ministrs uzsvēra: “1939. gada 23. augustā divas lielvaras izlēma Baltijas valstu likteni. Turpmākie 50 gadi Baltijas tautām kļuva par represiju, ciešanu un pazemojumu laiku ar ierobežotām iespējām pašiem veidot savu vēsturi. 1989. gada 23. augustā divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju vienojās līdz šim pasaules vēsturē nepieredzētā akcijā – Baltijas ceļš, kas caurvija un savienoja Latviju, Lietuvu, Igauniju,” pastāstīja Puntulis.
Tāpat ministrs sacīja, ka daudziem cilvēkiem Baltijas ceļš bija arī ļoti personiska robežlīnija. Cilvēki sāka saprast personiskās izvēles un līdzdalības nozīmīgumu.
“Tajā politiski un emocionāli tik intensīvajā laikā daudzi cilvēki spēka gados pirmo reizi noticēja, ka viņu balss, viņu līdzdalība var kaut ko ietekmēt, noticēja, ka ir iespējama neatkarīga, demokrātiska Latvijas valsts ar saviem mērķiem un ideāliem,” teica Puntulis.

Zviedrijas bijušais premjers teica īstu valstsvīra cienīgu uzrunu. “Baltijas ceļš parāda ideju, vērtību un miermīlīgu demonstrāciju spēku – cik spēcīga ir ietekme tam, kad valstis strādā kopā. Kad tā ir tikai viena valsts pret otru valsti, tad viņas ir viegli sarīdīt. Bet, kad ir vairākas valstis, kas miermīlīgi sastrādājas kopā, balstoties uz vienotām idejām un principiem, tad tas ir ļoti liels spēks. Arī mūsdienās,” uzsvēra Bildt, runājot par to, ko no Baltijas ceļa varētu mācīties mūsdienās. Bildt uzskata, ka Baltijas ceļš ir iespaidīgs piemērs, kā stāties pretī pat vissmagākajiem izaicinājumiem. “Mēs to nekad nevarēsim paveikt vieni. Mēs to varam izdarīt tikai kopā, balstoties uz idejām un principiem.” Viņš arī izteica brīdinājumu, ka pasaulē pie debesīm sāk sabiezēt draudīgi mākoņi. un demokrātiskajai pasaulei jābūt gatavai stāties pretim gan zināmajam, gan nezināmajam ļaunumam. Tomēr Bildt uzsvēra , ka vēstures notikumi virzās pareizā virzienā un eventuāli demokrātiskie spēki uzvarēs. (PBLA pārstāvniecība, LETA, Diena)

Šī gada 23. augustā paiet 30 gadi kopš Baltijas ceļa. Lai atzīmētu šo vēsturisko manifestāciju, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Republiku vēstniecības kopā ar JBANC un ASV baltiešu jumta organizācijām organizē simbolisku Baltijas ceļa atdarinājumu (reenactment) pie ASV Kapitolija. Rīkotāji aicina ASV senatorus un tautas vietnieku nama deputātus piedalīties. Latviešu organizāciju apvienība Vašingtonā un Amerikas latviešu apvienība aicina visus Vašingtonas latviešu piedalīties šajā demonstrācijā.

Baltijas ceļa 20. gadskārtā, ALA rīkoja līdzīgu pasākumu, kurā baltieši izveidoja dzīvu cilvēķu ķēdi puskilometra garumā starp Igaunijas un Latvijas vēstniecībām Vašingtonā uz Masačusetas avēnijas.

Lūdzu, pārsūtiet savas organizācijas biedriem, draugiem un paziņām informāciju par “Baltic Way 30” un mudiniet viņus piedalīties. Pieteikšanās pie Anitas Jubertes – 301-814-1080, juberts.home@verizon.net.
(Latviešu organizāciju apvienība Vašingtonā)

80 gadi kopš Eiropas noziedzīgās sadalīšanas – Aicinājums uz Melnās lentes dienas sarīkojumiem Otavā un Toronto

23. augusts tuvojas kā liktenīgs datums. Tiek atzīmēti gan Baltijas ceļa 30 gadi, gan Hitlera-Staļina pakta (Moloto- va-Ribentropa) parakstīšanas 80. gadadiena. Viens saistīts ar otru. Krievijas un nacistu sabiedrotie savā starpā sadalīja Eiropu divās sfairās un tā arī sāka uzbrukt tuvākām kaimiņvalstīm.

Kaut abās diktatūrās jau 30. gados tika izstrādāti noziedzīgi nedarbi, abi sabiedrotie izraisīja pasaules kaŗu un sagādāja cilvēcei desmitiem miljonu upuŗu. Mūsu jaunatnei ir jāatgādina šis vēstures posms. Ja neatgādināsim mūsu nākamajām paaudzēm, arvien spēcīgāki kļūs dezinformācijas uzbrukumi, kuŗi cenšas nomelnot mazās tautas un sagrozīt taisnīgumu.

Krievijas pašreizējā vadība veiksmīgi sašķeļ Rietumu de- mokratijas, Eiropas savienību, Transatlantijas sabiedrotos un traucē ANO un NATO darbu.

Ļaunprātīgo mērķis ir novā- jināt mūsu kopienas un cen- trālās organizācijas, kuŗas vēl arvien ir polītiski ietekmīgas un ievērojamas savās mītņu zemēs. Pieminot šos notiku- mus, Centrālās un Austrumei- ropas padome Kanadā (Central and Eastern European Coun- cil in Canada – CEEC) rīkos vairākus pasākumus starp 22. augustu un 12. septembri.

Otavā Melnās lentes dienas programmā 22. augustā no- tiks oikumēnisks svētbrīdis un filmas “The Soviet Story” izrāde. Atceres sarīkojums no- tiks parlamenta iecirknī, kur

piedalīsies valdības pārstāvji, deputāti un diplomāti.

Melnās lentes dienas tur- pinājums Toronto notiek 12. septembrī ar konferenci Toronto Universitātes Isabel Bader teātrī. Galvenai runai ir ielūgts krievu demokratijas aktīvists Garry Kasparov.

LNAK prezidents

Andris Ķesteris

Pieaugot remigrācijas apjomam, Latvijā atgriežas arvien vairāk jauno speciālistu, kuri savu izglītību un kvalifikāciju guvuši ārvalstīs. Jomās, kā piemēram, veselības aprūpe, cilvēkresursu situācija ir kritiska. Vienlaicīgi remigrējošie speciālisti atklāj, ka kvalifikācijas atzīšana un iekļaušanās darba tirgū ir birokrātiska un laikietilpīga. Lai mazinātu atkārtotas emigrācijas draudus, Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest elektronisku sistēmu diplomu atzīšanas iesniegšanai un grozīt reglamentēto profesiju likumu. Izmaiņas sola arī citas atbildīgās ministrijas.

Pērn pieņemtais Diasporas likums paredz, ka ārvalstīs iegūtās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas atzīšanas atvieglošana ir būtisks priekšnoteikums, lai Latvijā atgrieztos vairāk speciālistu. Neskatoties uz to, remigranti, kuri ārvalstīs ieguvuši izglītību vai kvalifikāciju nozarēs, kas Latvijā ir reglamentētas, kā piemēram, medicīna, jurisprudence un arhitektūra, izceļ virkni pastāvošu problēmu. Starp biežāk pieminētajām – ilgais kvalifikācijas atzīšanas process, izmaksas, pārmērīgi lielais kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamo dokumentu skaits un informācijas pieejamības trūkums. Remigrējušais ārsts Uģis Gruntmanis norādīja, ka “šobrīd pastāv sistēmiski šķēršļi, kas veido situāciju, kurā atgriezties izdodas uzņēmīgākajiem, kuri ir gatavi “cīnīties ar sistēmu” – sekot sarežģītām procedūrām un izpildīt dažādas prasības, lai jau iegūtās kvalifikācijas Latvijā tiktu atzītas par derīgām”.

Diskusijā 30. jūlijā “Vai viegli atgriezties savā profesijā, ja tā ir reglamentēta?” biedrība “Ar Pasaules pieredzi Latvijā” aicināja piedalīties visas iesaistītās puses, lai dalītos pieredzē un uzsāktu sarunu par iespējamiem risinājumiem, kas atvieglotu speciālistu atgriešanos Latvijā.

Politiķi, uzklausot klātesošo remigrantu un nozares asociāciju viedokļus, atzina, ka pastāvošais regulējums būtu uzlabojums un pauda gatavību strādāt pie tā, lai nodrošinātu saprotamu regulējumu visām reglamentēto profesiju nozarēm. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) piekrita, ka nepieciešama ērtāka procedūra kvalifikācijas atzīšanas procesā, norādot, ka plānots šo pakalpojumu padarīt pieejamu elektroniski. Veselības ministre Ilze Vinķele (A/P!) norādīja, ka nepieciešams piemērot minimālās prasības diplomu atzīšanai no medicīnas personāla, kas remigrējis no valstīm ārpus Eiropas Savienības, un jāstrādā pie kultūras maiņas nozaru organizācijās, lai tās nav noslēgtas un protekcioniskas.

Kā būtiska problēma minēta trūkstošā informācija vairāku valsts iestāžu mājas lapās, kas apgrūtina potenciālo remigrantu piesaisti. Politiķi sola uzrunāt diasporā dzīvojošos speciālistus ar ceļvedi par to, kā atgriezties un strādāt savā profesijā. Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” plāno tuvākajā laikā apkopot remigrantu, nozares organizāciju un politiķu sniegtos priekšlikumus un iesniegt tos Diasporas konsultatīvajā padomē.

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ir pirmā un vadošā uz remigrāciju vērstā organizācija Latvijā, kas Rīgā rīko ikmēneša stāstu vakarus, kā arī pasākumus reģionos un veido plašu remigrantu tīklu Latvijā. Diskusija tika rīkota ar Rīgas Domes Sabiedrības integrācijas programmas finansiālu atbalstu projekta “Remigrācija – risinājums darba spēka trūkumam Latvijā: iespējas un izaicinājumi” ietvaros. (Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”)

“2×2” nometne tika izveidota pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, un toreiz pulcēja trimdas latviešus ASV.

Idejas aizsācējs Brunis Rubess uzskata, ka tas bija nepieciešams, jo sāka veidoties paaudžu plaisa (jaunieši nevēlējās iesaistīties “veco” organizācijās), bija nepieciešams veicināt lepnumu par latviskumu, jādod iespēja jauniešiem satikt un iepazīt izcilas personības un veidot sadarbības tīklus pašu jauniešu starpā. 2×2 jeb Divreizdivi aizsākās kā sešu dienu semināri (nometne) Ziemeļamerikā ar mērķi rosināt un veicināt ārpus Latvijas dzimušās jaunatnes latvisko identitāti.

Apspriežot iespējamos semināra nosaukumus, izskanēja doma, ka jāsniedz latviskas pamatzināšanas kā skolā 1×1. Iebildums, ka vajadzētu sniegt vairāk nekā 1×1, radīja nosaukumu Divreizdivi, ko izteica Biruta Rubesa, tomēr pamazām iegājās ciparu pieraksts “2×2”.

Stiprināt latvietību un piederības sajūtu Latvijai un tautai – tā ir galvenā 2×2 jauniešu semināra ideja jau kopš 1964. gada. Ierasti šīs nometnes notiek ārzemēs, bet pēdējos piecus gadus tās organizē arī Latvijā. Šogad ārzemju un vietējie jaunieši kopā sanākuši Latgalē. Viens no secinājumiem – nereti tieši šādi pasākumi var mudināt jauniešus atgriezties un palikt Latvijā.

XV Dziesmu un Deju Svētkus Toronto, Kanadā, Ekumēniskajā dievkalpojumā Sv. Jāņa baznīcā, 7. jūlijā, plkst. 10.00. piedalījās Toronto un apkārtnes mācītāji, kā arī īpašie viesi: Archibīskape Lauma Zušēvica, māc. Pauls Barbins (Klīvlanedes latviešu baptistu draudze). Sprediķi lasīja diakons Imants Miezis no Īrijas.

Dievkalpojumu kuplināja Ogres koris, Latvija un Sv. Jāņa draudzes, Toronto ansamblis.

Diakona Imanta Mieža sprediķis

7.jūlijā, 2019.gadā Toronto, Kanada.

Evaņģēlija lasījums Lūkas ev. 5.1-11.

“Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest.” 
6 Un, to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa. 
7 Un tie meta ar roku saviem biedriem otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tikko negrima. 
8 Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un sacīja: “Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”

        ________________________________________________________

Apustulis Pāvils rakstot vēstules saviem draugiem Romā, Grieķijā, tagadējās Turcijas teritorijā, Sīrijas teritorijā tur esošajām ticīgo kopām vienmēr iesāka ar vārdiem: Miers jums no Dieva mūsu Tēva un no mūsu Kunga Jēzus Kristus. Arī Kristus Apvienotās latviešu luterāņu draudzes Īrijā vārdā es jums saku – miers Jums visiem no Dieva! Miera vēlējumi Jums no Jēzus Kristus. Jo ko gan labāku es jums visiem varētu vēlēt?

————————————————————————————————————-

Meklējot pamatu, kad mūsu ģimene pārcēlās uz dzīvi Īrijā, mums likās, ka tas ir mūsu plāns. Bija nepieciešams izdzīvošanas pamats. Tobrīd likās, ka Dievam ar to nav nekāda sakara. Vien nojausma un mātes dotā svētība bija viņas izteiktajos vārdos. “Brauc dēls, es tev dodu savu svētību”. Tajā laikā, 13 gadus atpakaļ man Dievs, baznīca, svētība, Bībele, Kristus – tie bija vien kādi neskaidri jēdzieni. Tādi, saprotams, ar kuriem nedrīkst spēlēties, tomēr ne īsti skaidri, ne īsti izmantojami. Svētas, neizteiktas lietas, kas ieliktas tevī, bet kuras tu nemāki izmantot.

Es pieļauju, ka ne es vienīgais tāds. Tāds, kuram šīs garīguma lietas, nojausma, apziņa, kaut kas, ko ome, mamma vai tētis ir stāstījuši, bet kas līdz galam nav skaidrs. Dievs. Garīgums. Ko ar to darīt? Kā to izmantot? Ko man tas dos? Dos vai atņems laiku?

Latviešiem diasporā ir tik daudz pienākumu – mācības, darbs, ģimene, bērni, draugi, skola, latviešu skola, latviskas nometnes, koris, dejošana… un latvieši žonglē ar visām šīm bumbiņām, vairāk vai mazāk virtuozi metot tās gaisā, ķerot. Gadās, ka kāda nokrīt zemē, gadās, kāda saplīst. Kaut kam nepaliek laika… Un atkal kāda nokrīt zemē. Un šķiet kur tad nu vēl viena bumbiņa – Dievs un Kristus un saprotams ir jālasa Bībele, un tad jāapmeklē baznīca svētdienā. Vienīgā brīvā diena. Šķiet, netvar tikt  galā ar to visu. Vēl viena lieta – un tas jau būs par daudz. Visam nepietiks laika. Vai tas ir tā?

Ejot pa dzīves ceļu satiekam cilvēkus. Gan tādus, ar kuriem kopā var dalīt gan priekus gan bēdas. Gan tādus ar kuriem nav tik viegli. Jūs jau ziniet, kā tas ir. Nekā jauna. Tas tā ir. Tas tā ir visiem. Dievs mīl humoru, un reizēm Viņš tavā dzīves ceļā noliek tev  kādu cilvēku. Latvieti. Lai tu mācītos cienīt lai mācītos saprast, ko tas nozīmē. Bieži uzvirmo emocijas, kādai no žonglējamām bumbiņām gravitācija ir lielāka nekā citām… Jo vienam krūzīte, skatoties no augšas tā ir apaļa, savukārt tam, kurš no sāniem skatās – taisnstūris. Tas ir par to, kā neesot uz viena, vienāda vai vienota pamata, vienu lietu var dažādi saprast.

————————————————————————————————————-

Kur ir tas sāls? Kā nodzīvot šo dzīvi laimīgi, jēgpilni. Piepildīti. Vai ir kāda recepte?

Šodienas evanģēlija lasījumā ir stāsts kā ļaudis vēlējās klausīties Kristus vārdus – spiedās, drūzmējās, Jēzum nācās pat laivā iekāpt. Kāpēc? Kas tur tāds bija, tik īpašs? Kā un kāpēc šie cilvēki tādā veidā izmantoja savu laiku? Vai tad citu lietu nebija ko darīt? Tas taču paņem laiku, klausīties – šajā gadījumā Kristu. Par Dievu – tur problēmu nav. Reti kurš cilvēks teiks, ka Dieva nav. Bet tiklīdz tu sāc runāt par Kristu… Jā, dažreiz pat lūdz nerunāt …

Kristus mācēja ar vienkāršiem, cilvēcīgiem vārdiem stāstīt par visdažādākajām lietām. Kristus attieksme pret cilvēkiem kļuva par manu paraugu. TIK VIENKĀRŠI! TIK SAPROTAMI!

Kristus stāstīja, kā izmantot laiku. Ka laiks ir kā valūta, ko nereti mēs par maz novērtējam, bieži, pat nelietderīgi izmantojam. Iespējams izrēķināt cik ir naudas, jā, to iespējams  piepelnīt klāt. Varam saskaitīt cik ir draugu, mēs varam censties iegūt vēl vairāk draugus. Svarīgi un ļoti nopietni ir tas, ka  neviens no mums nevar aprēķināt sava laika budžetu. Nav iespèjams laiku piepelnīt klāt. Neviens nevar laiku atgūt. Mēs varam tikai to izniekot vai – izlietot.

Gudri izmantots laiks ir apziņa, ka tev dotais laiks ir dāvana, kuru Dievs tev ir uzticējis. Dzīvot ar pateicību Dievam par katru dienu un iespēju, ko Viņš dod, bet tajā pat laikā pārdomāti skatīties uz priekšu un rīkoties. Gudri izmantots laiks ir lietderīgi izmantots laiks.

Dievs visu uz zemes ir radījis priekš cilvēka. Priekš tevis,manis. Priekš latviešiem arī. Vai saprotam, ka esot draudzībā ar Dievu – visa redzamā neaptveramā Visuma radītāju, vienīgi esot šajās, dzīvajās ikdienas attiecībās, iespējams pilnvērtīgi un jēgpilni dzīvot. Dievs mums ir uzticējis rūpēties gan par saviem tuvākajiem, gan par šo zemi, un visu kas uz tās. Dievs NAV palīgstrādnieks, kuru mēs varam komandēt, kuram varam norādīt, ko viņam būs darīt un ko nē. Dievs ir PIRMAIS. Tu un es esam pēc tam.

Es esmu Viņam pateicīgs par to, ka lai es to uzzinātu, Viņš, Dievs, sūtīja pasaulē savu Dēlu. Lai stāstītu. Lai rādītu ar savu piemēru, kā VAR DZĪVOT. Kādas var būt attiecības, ja tās ir Dieva svētītas. Nav brīnums, ka Jēzum spiedās klāt gan pieaugušie, gan bērni. Viņš prata visus uzrunāt.

VIEN DIVAS LIETAS, viņš uzsvēra – mīli Dievu, saki viņam paldies katru dienu, ka TU ESI. Tu esi Viņa radītais brīnuma darbs. Šajā laikā, Latvijā, Īrijā, Kanādā, jebkur, kur tu esi. Tā nav sagadīšanās, un tu neesi PĀRPRATUMS. Tu esi Dieva mīļais bērns. Mīli Dievu – viņš tev ir uzdāvinājis tavu laiku. Rīkojies ar to. Rīkojies atbildīgi. Rīkojies prātīgi. Par to nāksies dot atskaiti.

Un otra – mīli savu tuvāko kā sevi. Kā sevi pašu. Oooooo kur tas ir grūti. Zinu es, zināt to jūs. Reizēm tavs tuvākais ir tava ģimene. Reizēm cits latvietis – otrā pasaules malā. Teizēm – latvietis tepat blakus! Reizēm pat ne latvietis! Un tu pamani –  dzīves ceļā Dievs tev noliek kādus cilvēkus. Tas nav tāpat vien. Ticiet man. Lai tu mācītos vispirms cienīt, lai tu mācītos mīlēt. Būt blakus, būt tam, kurš ceļ, nevis gremdē. Būt tam, kurš pirmais pasniedz roku. Patiesība ir tā, ka te bez KRISTUS vairs neiztikt. Bez viņa dotā spēka – tā pa īstam, tā no sirds – nesanāks. Jā, varbūt sanāks kādu brīdi – varam spēlēt teātri, bet to ļaudis ātri atpazīst. Apiet Kristu nekādi nevar.

Un… viņš vēl saka – mīliet savus ienaidniekus, tikai tā, šo pasauli jūs varat padarīt labāku. Tas ir kaut kas pārcilvēcīgs. Tas ir Kristus.

Vien divas lietas. Mīli Dievu. Cieni un godā savus līdzcilvēkus.

Mīļie,  Kristus labajā vēstī, nav mistikas, un nav nekā nesaprotama. Te nav reliģija, tās sliktajā nozīmē. Kristus piemērs nav reliģiskas rāmis.  KRISTUS DOD PATIESU BRĪVĪBU. Kristus savas dzīves laikā runājās ar bērniem, ar jauniešiem ar pieaugušajiem, viņš bija sabiedrībā, viņš stāstīja stāstus, līdzības. Viņa stāstījumā, Viņa dzīves veidā Dieva radītie likumi ir saprotami vienkārši un skaidri. Tur nav nekādas mistikas, no kuras vajadzētu baidīties. Vai nesaprast. Kristus ir saprotams šodien.

Visbeidzot – tas ir pamats, uz kura stāv patiesi kristieši. 1.Kor 3:11. “Citu pamatu neviens nevar likt”, Kad uz šī skaidri saprotamā pamata – uz šī stiprā pamata būvējam – ķieģelīti un vēl ķieģelīti, un tad vēl… Būvējam savas dzīves ēku. Un tad, kad māja ir gatava, to nespēj aizskalot nekādas straumes vai vēji. Pamats ir stiprs. Pamats ir visstiprākais. Jo tas ir Dieva dotais, Dieva paredzētais pamats cilvēka dzīvei.

Katrs mēs dizainējam savu ēku. Pēc izskata, pēc mērķiem. Pēc izmēriem. Varbūt – pat pēc pielietojuma. Vienam no mums mūzika ir tuva, citam dziesma. Kādam ir talants dejot, kadam gleznot vai dzejot. Cits māk uzcept fantastiskus pīrāgus, varbūt visgaršīgākās rabarberu plātsmaizes.  Kāds uz fasādes uzraksta – LATVIETIS!

BET!!!  Svarīgi ir, lai tavi tuvākie tur – tavā ēkā, tavā tuvumā jūtas labi. Lai jūtas mīlēti. Lai jūtas cienīti. Lai viesi ir mīļi gaidīti. Lai skan mūzika, lai skan dziesmas. Lai virpuļo dejas. Lai nekad nepietrūkst neviena laba vārda no visiem labajiem vārdiem – šajā – tavā ēkā.

Dievam par godu, līdzcilvēkiem par svētību!

Pamats IR vissvarīgākais. Draudzība ar Dievu, viņa svētība. Iespējams, esi cīnījies ilgu laiku, kā šie zvejnieki, un nav bijis rezultāta… Viss pa tukšo, nu tā, gandrīz pa tukšo. ŽONGLĒ ar visu kas tev ir… un tik bieži nesanāk… .

————————————————————————————————————————-

Klau!!! Pamēģini kā šie zvejnieki – ar Dieva palīdzību un svētību. Pamēģini. Hmmm, nu jā, lūdzu neizbīsties kā Pēteris, kad tu reāli ieraugi, kad tas notiek tavā dzīvē! Tad kad Dievs svētī!

Es jūs iedrošinu –  Dievs – draugs, darbabiedrs un TĒVS. Draugs Kristus, kurš atdeva savu dzīvību manā vietā, manu nepareizību, nemīlestības, nedraudzības dēļ. Kristus mācība – skaidra, saprotama, ikdienā lietojama. Ik brīdi praktiski lietojama, ne svētdienā, nē.

Katru brīdi. P R A K T I S K Ā  K R I S T I E T Ī B A. Es jūs iedrošinu – mācamies izmantot visdārgāko kas mums ir – Dieva dāvināto laiku. Mācamies atklāt sevī un pilnveidot Dieva dotos talantus. Ja ir PAMATS, tad ir nākotne  – ne vien šeit uz zemes dzīvot pilnvērtīgu jēgpilnu dzīvi, bet arī pēc šīs dzīves. Mūsu Tēva namā ir daudz mājvietu, ka Kristus  ir sagatavojis tiem, kas ir Viņa bērni, to labo, ko neviens nevar pat iedomāties. Tam ticu. Tas – tikai ateicoties Kristum, Dieva dēlam.

Tas ir tas, mīļie, kāpēc es šeit stāvu. Tāpēc, ka skaidri redzams, tas BIJA DIEVA PLĀNS, ka atbraucu uz Īriju. Ka Dievs Īrijā atrada mani. Ka varu mācīties kā prezentēt Dievu un viņa dēlu Jēzu Kristu. Latviešiem Īrijā un jebkur, kur Dievs vedīs. Ka varu mācīties, lai Jums to pastāstītu, lai jūs iedrošinātu.

Un tajā nav nekādas mistikas. Vien Dieva, no pasaules radīšanas dotais pamats. Cienīt, mīlēt, godāt. Būt cilvēkam, būt blakus priekos un būt blakus arī skumjos brīžos.  Es iedrošinu – atrodi laiku klausīties ko Kristus saka. Atrodi laiku lasīt LABO VĒSTI – Bībeli. Arī tev būs dzīves pamats. Un tad būvē!!!   Un tad – visticamāk nevajadzēs žonglēt ar visu kas tev ir dārgs.

————————————————————————————————————————-

Mūsu dzīve ir sākusies, tā nebeigsies. Tā turpināsies, arī citā dimensijā. Daudz man ir draugu šeit, šajā dievnamā. No visām pasaules malām. Austrālijas, Amerikas, Kanādas, Latvijas, Zviedrijas un citām valstīm. Un kā šodien varu būt laimīgs ar Jums kopā, kopā šodien, Kanādas XV dziesmu svētkos, un cik Dievs vēl ļaus, darīt Dieva svētītas lietas cilvēku, latviešu labā – tā vēlos ikvienu no jums satikt arī pēc šīs dzīves. Tā ir mana viskarstākā vēlēšanās.

Lai miera un mīlestības Dievs mums visiem uz to palīdz.     Āmen

No 2019. gada 19. jūlijam līdz 18. augustam ar teatrāli muzikālu uzvedumu Kabarē de Rīga vairākās Latvijas pilsētās viesosies Sidnejas Latviešu teātris (SLT). Tūres mērķis ir stiprināt saikni un veicināt sadarbību starp latviešiem Austrālijā un Latvijā.

Jāņa Čečiņa veidotā iestudējuma Kabarē de Rīgapamatā ir viesnīcas Hotel de Rome restorāna viesmīļa Aleksandra Bāra atmiņu grāmata Mani skaistākie gadi Latvijā. Tajā aprakstīti patiesi notikumi par dzīvi Rīgā pērnā gadsimta 20. – 40. gados. Uzvedums vienlaikus ir gan izglītojošs, gan izklaidējošs, jo daudziem maz kas zināms par to, kā jaunieši, mākslinieki, bagātnieki vai parastais rīdzinieks izklaidējās un priecājās Latvijas valsts pirmajos divdesmit pastāvēšanas gados. Izrādē skan tā laika mūzika.

Kabare de Rīga – Viesizrādes Latvijā 19.07 – 18.08.2019

Uzvedumā piedalīsies Sidnejas un Austrālijas  Latviešu teātru (SLT un ALT) aktieri, kā arī slavenais latviešu čellists no Adelaides.

Jānis Čečiņš, Ojārs Greste, Andris Kariks, Anita Kaze, Andrejs Mačēns, Viktorija Mačēna, Linda Ozere, Pēteris Saulītis, Jānis Laurs. Viņiem pievienosies viesmākslinieki no Latvijas.

SLT savu pirmo izrādi – Mārtiņa Zīverta drāmu Tīreļpurvs – nospēlēja 1951. gadā. Jaundibinātā teātra izrādes notika īrētās telpās līdz 1959. gadam, kad Sidnejas Latviešu biedrība uzcēla savu namu Stratfīldā. Teātris savas darbības laikā nepārtraukti iestudējis gan latviešu autoru lugas, gan arī pasaules klasiku.

SLT viesizrādes Latvijā notiek ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un Pasaules brīvo latviešu apvienības atbalstu (PBLA).

Lana Kazlauskiene,
Latvijas Nacionālais kultūras centra Sabiedrisko attiecību speciāliste

2019. gada 12. jūlijā Ārlietu ministrijā notika pirmā Diasporas konsultatīvās padomes sēde. Tajā piedalījās valsts un pašvaldību iestāžu, diasporas organizāciju, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Pirmajā padomes sēdē no nevalstiskā sektora vidus tika ievēlēti arī divi rotējošie pārstāvji – Latvijas Ārstu un zobārstu apvienība un biedrība “Laiks-BL”. Padomes darbu vadīja padomes priekšsēdētājs, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza, par viņa vietnieku ievēlēja Miku Muižarāju, no biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” .

Sēdes laikā tika izskatīta Diasporas likuma ieviešana, un atbildīgo institūciju pārstāvji sniegs ziņojumus par Diasporas likuma pārejas noteikumos paredzēto likumprojektu virzību. Tie ietver papildu dzīvesvietas adreses ieviešanu diasporai, sociālā nodrošinājuma mehānismus remigrantiem, sabiedrisko mediju pieejamību diasporai un citus atbalsta pasākumus.
Sēdes dalībnieki diskutēja par turpmāko diasporas politikas plānošanu – par starpnozaru Rīcības plāna darbam ar diasporu izveidi 2021.-2023. gadam, strukturizējot konkrētas darbības atbilstoši četriem Diasporas likumā noteiktajiem rīcības virzieniem:
1) latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas,
2) diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana,
3) diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, valsts pārvaldē,
4) atbalsts remigrācijai.

Tika nolemts veidot diasporas mediju darba grupu. Katram no rīcības virzieniem paredzēts veidot tematisku darba grupu, kura sagatavotu rīcības plāna projektu. Darba grupās tiks iekļauti valsts un nevalstiskā sektora pārstāvji. Ārlietu ministrija sniegts apkopoto starpnozaru informāciju par 2020. gadā plānotajām jaunajām diasporas politikas iniciatīvām nepieciešamo valsts budžetu.

Diasporas konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvās padomes darbības pamatprincipi ir noteikti Diasporas likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Diasporas konsultatīvā padome tika izveidota 2019. gada 14. maijā.
Padomē darbosies pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrības integrācijas fonda, Saeimas Ārlietu komisijas, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Valsts kancelejas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas, organizācijas “Daugavas Vanagi” centrālās valdes, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Amerikas latviešu apvienības, Eiropas latviešu apvienības, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības, Krievijas latviešu kongresa, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī Latviešu nacionālās apvienības Kanādā. (LV.lv/PBLA pārstāvniecība)

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) uzsākusi reģistrāciju Pasaules latviešu kultūras konferencei, kas notiks 29. un 30. septembrī Cēsu koncertzālē. Konferenci rīko PBLA sadarbībā ar Kultūras ministriju un Cēsu pilsētas domi. Divu dienu garumā pie viena diskusiju galda satiksies dažādu kultūras un mākslu nozaru personības, lai apspriestos par latviešiem aktuālo kultūrā kā Latvijā, tā ārvalstīs. Diskusijās tiks apskatītas latviešu mākslas pasaulē attīstības ceļi, latviskā identitāte 21. gadsimta realitātē, dziesmas un dejas kā latviskās piederības kods un pasaules latviešu profesionālās mūzikas jaunrade. Konferenci kuplinās divi koncerti – vokāli simfoniskās mūzikas koncerts 29. septembrī, piedaloties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas korim un simfoniskajam orķestrim diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā, un latviešu kormūzikas koncerts, 30. septembra vakarā, kuram programmu gatavo Cēsu pils koris diriģentes Marikas Austrumas vadībā. Koncerti būs bez maksas un klausītājiem būs iespēja dzirdēt unikālas programmas, kurā iekļauti Tālivalža Ķeniņa, Alfrēda Kalniņa, Helmera Pavasara, Jāņa Kalniņa darbi u.c. pasaules latviešu komponistu darbi.

„Ar šo konferenci mēs vēlamies izrunāt aktuālās tēmas, kas skar latviskās identitātes kodu mūsdienu realitātē caur kultūras prizmu. Šoreiz esam izvēlējušies paneļdiskusiju formu, kurā būs iespēja aptvert plašāku cilvēku loku un dažādus viedokļus. Ceram, ka diskusijās raisīsies ne tikai idejas, bet arī praktiski realizējamas ieceres,” tā par konferences galveno mērķi saka Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte.

Elektroniskā reģistrācija konferencei notiks līdz šī gada 16. septembrim vietnē http://kulturaskonference.pbla.lv/ Jautājumu un neskaidrību gadījumā konferences rīkotāji aicina rakstīt PBLA pārstāvniecības Latvijā izpilddirektoram Raitam Eglītim raits.eglitis@pbla.lv

Cēsīs notiks jau trešā Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda konference. Iepriekšējā kultūras konference “Latvija ārpus Latvijas. Kultūra, vēsture, emigrācija un nacionālā identitāte” notika 2014. gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Pirmā konference notika 2004. gadā.

Par PBLA Kultūras fondu
PBLA Kultūras fonds dibināts 1972. gadā. Tā uzdevums – atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī latviskās izglītības pasākumus, kas veicināja mūsu nacionālo pastāvēšanu trimdā.

Konferences sadarbības partneri
Pasaules brīvo latviešu apvienība, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Cēsu pilsētas dome, Latvijas Republikas oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis” un “LV portāls”, Pasaules latviešu mākslas centrs, Cēsu Kultūras un tūrisma centrs.

Papildus informācija: PBLA pārstāvniecība: Tālr. 6728-2980