Latvija pasaulē jāpopularizē kā dabiska, ekoloģiska, kultūras bagāta un radoša valsts, secināts 2019. gada 21. un 22. novembrī Valmierā notikušajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā. Šajā latviešu uzņēmēju forumā piedalījās 357 dalībnieki no 14 dažādām valstīm – no Latvijas, Brazīlijas, Kanādas, Vācijas, Horvātijas, Norvēģijas, Īrijas, Lielbritānijas, Austrālijas, ASV, Ķīnas, Singapūras, Zviedrijas un Taizemes.

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka nupat aizvadītais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums noslēdzies ar vērtīgām atziņām. “Šo abu foruma dienu laikā mēs aizskārām ļoti būtiskus jautājumus, un es patiešām ticu, ka pēc šīm diskusijām, sarunām un prezentācijām mēs varēsim spert nākamo soli un sākt virzīt procesus valstiskā līmenī, lai veicinātu Latvijas tēla un mūsu ekonomikas attīstību,” norādīja Kristīne Saulīte.

Forumā secināts, ka Latvijas stāsts pašlaik veiksmīgāk stāstāms, akcentējot trīs šķautnes: dabu, sadarbību un radošumu. Lietderīgi būtu novērtēt, atbalstīt un ieguldīt jau esošajos veiksmes stāstos, iniciatīvās un darītājos, kas nes Latvijas vārdu pasaulē. Diskusijās par konkurētspējīgu izglītību atzīts, ka pedagogiem būtu jāvada mācību stundas, nevis tikai diktējot informāciju, bet mudinot skolēnus un studentus līdzdarboties un strādāt, nevis tikai klausīties. Izglītības sistēmā būtiski piesaistīt un noturēt skolotājus un profesorus, kuri domā par katra skolēna un studenta izaugsmi, kuri rada papildu iedvesmu un radošumu.

Latvijai ir, ko piedāvāt ārzemju talantiem. Primāri viņi meklē drošību, mājokli un labvēlīgu vidi savai ģimenei. Šobrīd vērojams vispārējas valsts stratēģijas trūkums talantu piesaistei. Patlaban ar talantu piesaisti nodarbojas uzņēmēji, saskaroties ar daudziem birokrātiskiem šķēršļiem. Turklāt sabiedrībā ir izteikti jūtams tolerances trūkums, saskaroties ar profesionāļiem no citām valstīm, izskanējis no foruma dalībniekiem. Diskutējot par to, ko stāstīt darījumu partneriem ārzemēs par Latviju, forumā tika uzsvērts, ka jāstāsta par mūsu izcilajiem sasniegumiem, uzņēmumiem, indivīdiem un valsti kā tādu, tas palīdz izglītot, saprast, ka mums patiesi ir ar ko lepoties un mēs visi esam Latvijas vēstneši pasaulē.

21. novembrī un 22. novembrī Valmierā aizvadītais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF) bija jau sestais pēc kartas. To organizēja PBLA un Valmieras pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, biedrību “Valmieras Attīstības aģentūra” Amerikas Tirdzniecības palātu (AmCham), biedrību “The Red Jackets” un biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”. (PBLA pārstāvniecība, Foto: Uģis Brālēns)

Līdztekus citiem projektiem PBLA ir uzsākusi darbu pie programmas īstenošanas, kas paredz Kultūras ministrijas atbalstu diasporas pašdarbības kopu attīstībai un māksliniecisko spēju stiprināšanai. Šī programma palīdzēs veicināt izaugsmi Latvijas diasporas koriem, pieaugušo un bērnu deju kopām, teātra ansambļiem, folkloras kopām, koklētāju ansambļiem un citām latvisko identitāti apliecinošām grupām, kas kopj un popularizē latvietību diasporā.

Projekti tiks īstenoti no 2020. līdz 2023. gadam un šīs projekta administrēšanai PBLA ir apstiprinājusi projekta īstenošanas vadītāju Sandru Bondarevsku.

Kultūras ministrijas projekts diasporas pašdarbības kopu attīstībai un māksliniecisko spēju stiprināšanai paredz, ka ik gadu Kultūras ministrijas atbalstu saņems vismaz 56 diasporas pašdarbības kopas pasaulē, no kurām divas trešdaļas (vismaz 37 kopas) darbojas Eiropā.

Atbalsta projekts tiks īstenots ciešā sadarbībā ar PBLA dalīborganizācijām – Amerikas latviešu apvienību; Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienību; Eiropas latviešu apvienību; Krievijas Latviešu kongresu; Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē un Latviešu Nacionālo apvienību Kanādā. Šis projekts būs praktiska rakstura kopu atbalstam, piemēram, telpu nomai, tautastērpu un mūzikas instrumentu iegādei, kopu karogu pagatavošanai u.tml. Finansiālais atbalsts vienai kopai nepārsniegs maksimālo summu EUR 1350.00. (PBLA pārstāvniecība)

2019. gada 21. un 22. novembrī Valmierā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), ko rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību.
PLEIF mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī stiprināt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu piederību Latvijai.

Kā norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, aicinot piedalīties forumā: “Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums ir unikālas pieredzes esence, kur Latvijas uzņēmēji no visas pasaules satiekas ar mērķi attīstīt un atbalstīt mūsu valsts uzņēmējdarbības potenciālu, tādējādi stiprinot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju. Mums jātiecas uz tādas uzņēmējdarbības vides radīšanu, kas būtu pievilcīga ārvalstu investīciju piesaistei un uzņēmējiem ļautu būt konkurētspējīgiem, produktīviem un inovatīviem. Tādēļ ceru un novēlu, lai šis forums kļūst par izcilu tradīciju daudzu gadu garumā.

Šogad forumā iecerēts rast atbildes uz jautājumu, kā pilnveidot Latvijas stratēģisko komunikāciju. “Sekmīgu mūsu valsts stratēģisko komunikāciju nav iespējams veidot ar daudziem, nereti pat pretrunīgiem stāstiem par Latvijas tēlu. Mums ir jākļūst vienotiem savā redzējumā, radot kopīgu vēstījumu par Latviju, lai ne tikai pasaulei, bet arī paši sev varētu ar lepnumu teikt – mēs esam konkurētspējīgi,” par PLEIF mērķi stāsta Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētāja Kristīne Saulītis.

PLEIF pulcēs pieredzējušus uzņēmējus un profesionāļus no visas pasaules, kuri, daloties savā pieredzē, palīdzēs izprast un iepazīt uzņēmējdarbību tādos reģionos kā ASV, Āzija, Skandināvija un Kanāda. Īpaša uzmanība tiks veltīta arī diskusijai par jauno talantu piesaisti Latvijai.

Pirmajā foruma dienā norisināsies četras paneļdiskusijas – “Latvijas stāsts sev un pasaulei”, “Izglītība – nākotnes ekonomikas dzinējspēks”, “Latvija? Ko stāstīt darījumu partneriem” un “Talantu piesaiste un noturēšana Latvijai”, kur uzstāsies tādi nozares eksperti kā Jānis Ošlejs (SIA “Primekss Group”), zinātnieks un uzņēmējs Kārlis Gross, Andris K. Bērziņš (“Change Ventures” vadošais partneris), Aivars Flemings (“VALPRO”) un daudzi citi. Tāpat līdzdalību forumā apstiprinājuši Ralfs Nemiro, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs Vita Timermane-, Moora, Latvijas Institūta direktore un citi vadošie valsts eksperti.

Savukārt foruma otrajā dienā praktiskās meistarklasēs par biznesa iespējām un pieredzi ārvalstīs stāstīs tādi latviešu izcelsmes uzņēmēji kā Olavs Ritenis, “Ventures International Group” dibinātājs un vadītājs (Singapūra), Jānis Bergs, “SAF TEHNIKA” valdes loceklis, uzņēmējs un investors (ASV), Kārlis Vasarājs, “Imtex Membranes” vadītājs, Latvijas goda konsuls Ontārio provincē – Toronto (Kanāda), Aleksandrs Čakste, “Massfluencer” īpašnieks un “LWC Properties” valdes priekšsēdētājs (Skandināvija), un citi.

Reģistrācija dalībai un sīkāka informācija par forumu pieejama portālā https://www.pleif.lv/.

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu organizē Pasaules Brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, “Valmieras Attīstības aģentūra, biedrību Ar Pasaules pieredzi Latvijā, kustība Red Jackets un Amerikas Tirdzniecības palātu.

18. oktobrī Latviešu Strēlnieku laukumā virs topošā Latvijas Okupācijas muzeja “Nākotnes nama” tika pacelts “Spāru” vainags. Tas simboliski iezīmē nozīmīga posma pabeigšanu muzeja pārbūvē un paplašināšanā. Svētkos piedalījās un svinīgās uzrunas teica Kultūras ministrs Nauris Puntulis, VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs un SIA “Skonto būve” valdes loceklis Juris Pētersons.
Šobrīd muzeja jaunajā daļā – “Nākotnes namā” notiek inženiertīklu izbūve, savukārt vecajā daļā saskaņā ar tehniskās apsekošanas rezultātiem notiek demontāžas darbi, antikorozijas pasākumi un būvkonstrukciju stiprināšana. Visā kompleksā turpinās darbs pie jumta izbūves, kā arī notiek labiekārtošanas darbi – kāpņu izbūve un ārējo inženiertīklu izbūve.
LOM informācija

Sekmīgi aizvadīta gadskārtējā PBLA valdes sēde Rīgā. Tā iesākās ar valdes vizīti Rīgas pilī pie Valsts prezidenta Egila Levita un tikšanos ar aizsardzības ministru Arti Pabriku. Sēdes svinīgo atklāšanu Mazajā ģildē ar savu klātbūtni pagodināja gan Valsts prezidents, gan aizsardzības ministrs, kā arī kultūras un izglītības ministri.

• “Aizvadīta PBLA gadskārtējā valdes sēde” – ziņa presei (PDF)
• Pieņemtās rezolūcijas un lēmumi (PDF)
• Foto galeriju par sēdes norisi varat skatīt šeit: https://www.flickr.com/photos/161129375@N03/albums/72157711229710657

PBLA priekšsēdes Kristīnes Saulītes uzruna sēdes atklāšanā:

Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs, ekselences, ministri, dāmas un kungi, mīļie tautieši!

Pasaules Brīvo latviešu apvienība arī šajā, sešdesmit trešajā savas darbības gadā turpina būt uzticīga mūsu nemainīgām vērtībām un prioritātēm, – un tās ir:

• latvietības saglabāšana un uzturēšana ārzemēs;
• latviskās izglītības un kultūras veicināšana un uzturēšana ārpus Latvijas;
• atbalsts Latvijas valsts drošības stiprināšanai;
• un sadarbība ar Latviju, lai veicinātu tās attīstību.

Vēlos izmantot šo iespēju pateikties visiem mūsu sadarbības partneriem par atsaucību, pretimnākšanu un ievērojamo atbalstu mūsu ārzemēs dzīvojošo tautiešu aktuālajām vajadzībām. Saņemtais atbalsts no Latvijas valsts ļauj uzturēt un saglabāt latviešu valodu un kultūru ārzemēs, un vienlaikus tas ir arī ieguldījums Latvijas drošībā.

Viena no galvenajām PBLA prioritātēm ir latviskās izglītības nodrošināšana mūsu bērniem visā pasaulē. Šai jomā tiek īstenotas vairākas labas iniciatīvas, vienlaikus domājot arī par remigrējušo bērnu vieglāku un sekmīgāku iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā.

Turpināsim līdz šim sekmīgi īstenoto atbalstu latviešu jaunatnei ārzemēs – joprojām ASV, Kanādas un Austrālijas latviešu un latviskās izcelsmes bērni tiek iesaistīti divu nedēļu Latvijas apceļošanas programmā “Sveika, Latvija” un “Heritage Latvia”. Sekmīgi turpinās Amerikas Latviešu apvienības aizsāktā iniciatīva studentiem “Pavadi vasaru Latvijā”. Priecāsimies, ka šīm veiksmīgi izstrādātajām iniciatīvām pievienosies arī jaunizbraucēji no Eiropas valstīm.

PBLA prioritāte ir arī Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšana. Ekonomiskā attīstība ir svarīga arī mūsu valsts drošībai un stabilitātei. Šī gada maijā Amerikas Savienotajās Valstīs, Denverā norisinājās jau otrā konference “Spotlight Latvia”, kuras mērķis bija iepazīstināt Amerikas uzņēmēju auditoriju ar biznesa sadarbības iespējām ar Latviju. Šoruden 21. novembrī jau atkārtoti Valmierā, Latvijas uzņēmējdarbības galvaspilsētā, notiks Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas būs ārzemju latviešu un Latvijas uzņēmēju sekmīgas kopdarbības rezultāts.

Nupat šīs nedēļas sākumā Cēsīs PBLA rīkotajā Pasaules latviešu kultūras konferencē diskutējām par latvisko identitāti un piederības sajūtu Latvijai, tur izskanēja arī aicinājums stiprināt mūsu latvisko nacionālo identitāti, veidojot īpašu valsts politiku šai jomā. Katrā ziņā tikai pateicoties mūsu kultūrai mēs varam turpināt uzturēt un kopt mūsu latvisko identitāti visā pasaulē, un protams, Latvijā.

Novēlu visai PBLA komandai sekmīgu un raženu šo valdes sēdi! Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās, bet ikvienam no mums ir jāuzņemas arī personīga atbildība par latvietības saglabāšanu, par mūsu Latviju, jāspēj vienoties un strādāt kopā, tikai tā mēs varam mūsu Latviju uzbūvēt par tādu zemi, uz kurieni cilvēki ne vien atgriezīsies, bet no kuras nekad nevēlēsies doties projām.

Dievs, svētī Latviju!

Aizvadītajā nedēļas nogalē Cēsīs notika trešā Pasaules latviešu kultūras konference.

Konferences foto galeriju varat aplūkot šeit: https://www.flickr.com/photos/161129375@N03/albums/72157711229005461

PBLA pārstāvniecība

Dienu pirms PBLA valdes sēdes svinīgās atklāšanas Latvijas Valsts prezidents Egils Levits uzaicināja PBLA valdi uz sarunu Rīgas pilī. Prezidents iepazinās ar valdes locekļiem un pārrunāja ar diasporas aktualitātēm saistītos jautājumus. Valsts prezidents uzsvēra , ka diaspora un PBLA ir jaunā attīstības fāzē un ieguvušas arī citu jēgu un uzdevumu un atzinīgi novērtēja, ka PBLA šo transformācijas uzdevumu ir sekmīgi veikusi.

No 2. – 4. oktobrim Rīgā notiks gadskārtējā Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes sēde uz kuru sabrauc latviešu centrālo organizāciju vadītāji un valdes locekļi no ASV, Kanadas, Austrālijas, Dienvidamerikas, Eiropas un Krievijas.

Sēdes svinīgā atklāšana notiks trešdien, 2. oktobrī, plkst. 9:00, Mazajā ģildē, Rīgā. Ceremoniju ar savu klātbūtni un uzrunām ārvalstu latviešu sabiedrības pārstāvjiem pagodinās Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kultūras ministrs Nauris Puntulis un citas valsts amatpersonas. Svētbrīdi vadīs un svinīgu uzrunu teiks prāv. emeritus Dr. Juris Cālītis. Atklāšanas runu teiks PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte.

PBLA valde darbu turpinās viesnīcā “Radi un Draugi” Rīgā, Mārstaļu ielā 1/3. Trešdien, 2. oktobra pēcpusdienā paredzēti dalīborganizāciju vadītāju ziņojumi. Ceturtdienas, 3. oktobra  priekšpusdienā plānota saruna ar ministriju pārstāvjiem par valsts diasporas politiku un Diasporas likuma ieviešanu dzīvē. Piektdien, 4. oktobrī, – apvienības budžeta un rezolūciju pieņemšana.

PBLA valde 29. un 30. septembri pavadīs Cēsīs, kur norisināsies Pasaules latviešu kultūras konference. Pēc atgriešanās Rīgā, 1. oktōbrī valdes locekļus Rīgas pilī uzņems Valsts prezidents Egils Levits. Paredzēta vizīte pie Aizsardzības ministra Arta Pabrika, bet pēcpusdienā dalība Diasporas konsultatīvās padomes sēdē Ārlietu ministrijā.

PBLA pārstāvniecība

Kontakts: Raits Eglītis

Izpilddirektors

+371-2555-1894

raits.eglitis@pbla.lv

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte un izpilddirektors Raits Eglītis šodien piedalījās Apvienoto Ārvalstu tirdzniecības kameru rīkotajās pusdienās ar Latvijas Republikas premjerministru Krišjāni Kariņu, kurš bija piekritis uzrunāt starptautisko ieguldītāju un biznesa kopienu par tēmu, kā Latvijas valdība stiprina uzticību savai valstij – “Rebuilding trust in Latvia as an attractive investment opportunity”. Premjers kā galveno prioritāti ārpus jebkādiem numuriem uzsvēra Latvijas banku un finanšu sektora sakārtošanu, izsakot pārliecību, ka jaunā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība spēs veikt tās primāro uzdevumu banku sektora sakārtošanā. Kā prioritātes viens, divi un trīs premjers izvirzīja reģionālo reformu, un ar to saistīto izglītības sistēmas un medicīnisko pakalpojumu reformu.

Viņš uzsvēra ka raugās ar optimismu Latvijas nākotnes attīstības perspektīvā, vienlaikus atklāti atzīstot, ka valdības darbs, reformas veicot, nebūt nav viegls. Viņa uzrunu atzinīgi novērtēja klātesoši diplomātiskā korpusa un biznesa vides pārstāvji.

(PBLA pārstāvniecība)

Šogad 31. augustā aprit tieši 25 gadi kopš Krievijas Federācijas karaspēka izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas un PBLA pārstāvji piedalījās šī notikuma atceres pasākumā
muzejā. Pasākuma rīkotāji uzsvēra, ka ši diena pirms 25. gadiem bijusi un ir mūsu valsts uzvaras diena. Pateicoties mūsu mazās tautas drosmīgajai un neatlaidīgajai cīņai par neatkarību, pasaulē otrais lielākais karaspēks 1994. gadā bija spiests atstāt šo zemi, pamest 55 gados uzbūvētās kara bāzes, vairāk nekā 300 stratēģiski iekārtotās armijas dislokācijas vietas un citus militāros objektus.

Ievaduzrunu teica aizsardzības ministra padomnieks, atvaļ. ģenerālleitnants Raimonds Graube.  Īsu vēsturisku atskatu, kā neatkarīgā Latvijā ienāca PSRS okupācijas karspēks izklāstīja atvaļinātais brģen, Dr.habil.sc.ing. Kārlis Krēsliņš. Par PSRS armijas radītajiem sociālekonomiskie zaudējumi referēja Ruta Pazdere un  Rolands Bebris (LOIB).  Atmiņu paneļdiskusiju vadīja Ilgonis Upmalis, Krievijas Federācijas karaspēka izvešanas kontroles biroja vadītājs (1992-1994.) Savās atmiņās dalījās: Guntis Ulmanis, Jānis Dinevičs, Jānis Peters, Ģirts Valdis Kristovskis, Jānis Baškers. Leģendu par Lenartu Meri un to, kā viņš pielauza Jeļcinu parakstīt pavēli par karaspēka izvešanu atstāstīja Mārtiņš Barkovskis, publicists, žurnālists ar pseidonīmu Otto Ozols. Noslēguma vārdu steica – Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis.

Ulmanis par prezidentu kļuva pašā diskusiju par Krievijas armijas izvešanu strīdu karstumā 1993. gadā. Viņš bieži tieši naktīs saņēmis zvanus no lielo rietumvalstu prezidentiem un premjeriem, ASV prezidenta, kas palīdzēja sarunās ar Krieviju. “Jautājums bija, vai mēs saprotam, kas ir galvenais šajā procesā, un tas ir militārā klātbūtne – prom, tas bija skarbi, diezgan skaudri, reizēm parupji, bet tas bija pats būtiskākais, un viss pārējais – viss politiskais ietērps, šie sociālie jautājumi utt., tas jau bija pakārtots,” teica Ulmanis.

Politiskais fons bija ļoti nokaitēts. Tā laika nacionālā flanga politiķi ļoti skarbi reaģēja uz lēno progresu sarunās ar Krievijas pusi un vēl negatīvāk – kad tika panākta vienošanās par bijušo PSRS militārpersonu palikšanu Latvijā un Skrundas radiolokatora demontāžas ilgumu, proti, ka tas tiks demontēts vēl pusotra gada laikā pēc armijas izvešanas. Taču svarīgākais ir tas, ka lielu kompromisu ceļā panāktā vienošanās tiešām tika īstenota un 1994. gada 31. augustā pēdējie bijušās PSRS armijas spēki bija prom.

“Man gribas teikt, paldies Dievam, ka mēs toreiz izdarījām to, ko varēja izdarīt un izdarījām pietiekami labi. Ja mēs skatāmies Krimu – ko nozīmē atstāt kara bāzi savā teritorijā, ar ko beidzās visa Krimas lieta. Ja tās sarunas būtu gājušas ar tādu retoriku, kā ir šodien Krievijas valdībai, Krievijas prezidentam utt., es esmu stingri pārliecināts, ka iegūt tādu rezultātu būtu daudz sarežģītāk, gandrīz vai neiespējami būtu bijis,” teica bijušais valsts ministrs Jānis Dinēvičs.

Kā PSRS pierobežas reģioni Baltijas valstis bija ļoti militarizētas. Latvija bija Baltijas kara apgabala centrs, kur bija izvietotas gan pretgaisa aizsardzības sistēmas un plaši sauszemes spēki, gan jūras un gaisa spēku vienības. Ilgonis Upmalis, kādreizējais Krievijas karaspēka izvešanas kontroles biroja vadītājs atzīst, nevienam īsti nebija nojausmas, cik tieši militārpersonu un karaspēka vienību bija dislocētas Latvijā.

“Šeit bija tas galvenais punkts, kur tika koordinēta visas mācības, mums bija ļoti lieli poligoni – Ādažu, Papes, Saldus poligons, tādā mazā valstī kā Latvijā trīs lieli poligoni, Lietuvā tādu nebija, Igaunijā arī nebija, arī tās karaspēka daļas, tieši stratēģiskie objekti, kas te bija izvietoti, citur tādu nebija,” pauda Upmalis.

Pat 25 gadus pēc lielās kaimiņvalsts karaspēka aiziešanas sekas vēl jūtamas. Ir vietas Latvijā, kur ķīmiskais piesārņojums ir milzīgs, mūsu armijas speciālisti katru gadu atrod un iznīcina simtiem padomju laika lādiņu. Taču tās ir sekas, ar kurām iespējams cīnīties.

“Krievijas armijas izvešana raisīja arī asas iekšpolitiskas domstarpības Latvijā. Nacionālā spārna politiķi kritizēja jebkādus kompromisus, piemēram, par pārejas periodu Skrundas lokatoram, un pieprasīja tūlītēju armijas izvešanu, kas bija nereāla. Izšķirošu lomu toreiz nospēlēja prezidents Ulmanis. Cerēt, ka mums līdz pēdējam atvaļinātajam Krievijas armijas virsniekam aizies, tas būtu naivi, bet, manuprāt, ja mēs skatāmies ar šīs dienas acīm, mums ir jābūt apmierinātiem ar sasniegto rezultātu, ko mums izdevās izdarīt, jo ļoti ātri lielvalstiskais Krievijā atkal sāka dominēt,” atcerējās Krievijas armijas izvešanas sarunvedējs Jānis Dinēvičs.

Krievijas karaspēks Latviju atstāja negribīgi, savukārt aizvākšanās notika haotiski, tostarp izlaupot un iztirgojot militāro bāzu aprīkojumu.

“Viena no pirmajām operācijām bija Liepājas karaostas aplenkšana, kad mēs piespiedām Krievijas Federācijas karaspēku rēķināties ar mūsu muitas un citām ekonomiskajām prasībām, tāpat arī vēlāk pārvietošanās kontrole Latvijas teritorijā un tā tālāk, mēs daudz bijām klāt,” pauž aizsardzības ministra padomnieks Raimonds Graube. (PBLA pārstāvniecība/ LSM)

Ir noslēdzies vēl viens 3×3 saiets, šoreiz Īrijā ar tēmu – Dziesma.

Dziesmas vareno spēku mēs visi pirms gada sajutām Latvijā Dziesmu un deju svētku laikā. To šogad daudzinājām arī jūnijā notikušajos Otrajos Eiropas latviešu kultūras svētkos Dublinā un pēc tam jūlijā – Kanadā XV Latviešu Dziesmu un deju svētkos. Bet dziesma nav tikai svinama. Mēs tikai neesam aizdomājušies par to, ka dziesma ir mūsu ikdiena. Tās klātbūtne jūtama it visur un varbūt tieši tāpēc dziesma ir tik pierasta, ka dažkārt nav pamanāma. Pamanāms drīzāk ir klusums. Cik reižu nav gadījies, ka, klusumam iestājoties, bažīgi jautājam – Vai kas noticis? – Bet ar dziesmu tā nav. Ja skan dziesma, tad tas ir normāli, ikdienišķi un ierasti. Arī līdzdziedāšana, pie sevis dungošana, kāda cita dungošana tepat blakus, radio vai TV skanēšana fonā – tā ir mūsu ikdiena un mūsu ikdienas dziesma. Tā mums ir blakus ne tikai svētkus svinot, bet arī darbus darot.

Sandra Bondarevska, 3×3 Īrijā, informācijas centra vadītāja

Foto: Lauris Karpovs