20. februārī, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Amerikas latviešu apvienības vadītāji tikās ar Latvijas Republikas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte informēja ministru par apvienības darba aktualitātēm, veiksmīgi aizvadīto Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu Valmierā un Pasaules latviešu kultūras konferenci Cēsīs, savukārt Amerikas latviešu apvienības (ALA) valdes vice priekšsēdis Mārtiņš Andersons stāstīja ministram par PBLA darbu, palīdzot stiprināt Latvijas valsts drošību un ekonomisko attīstību. Tika pārrunāts ALAs darbs Vašingtonā, stiprinot Baltijas atbalsta grupu ASV senātā un kongresā (Baltic Caucus), rīkojot “Baltic Advocacy Days” un mobilizējot ASV latviešus nacionālpolitiskajam darbam ar ALAs “Call to Action Unit” palīdzību.

Puses pārrunāja arī Diasporas likuma ieviešanas gaitu. Saskaņā ar likumu Ārlietu ministrija ir diasporas politikas koordinējošā iestāde. Komentējot Diasporas likuma darbu, ministrs uzsvēra, ka daži likuma aspekti sāk jau darboties pozitīvi, bet pie citu iedzīvināšanas vēl jāpiestrādā. E. Rinkēvičs pozitīvi vērtēja PBLA un visu tās dalīborganizāciju iesaisti Diasporas konsultatīvās padomes darbā. Tāpat ministrs atzinīgi novērtēja PBLA atbalstu Latvijas izglītības un kultūras projektu izstrādē un realizēšanā pasaulē.

M. Andersons pastāstīja par ALAs un Latvijas Tirdzniecības kameras ASV plāniem rīkot “Spotlight Latvia” ekonomikas forumu Losandželosā šī gada septembrī. Ārlietu ministrs apliecināja, ka ministrija sniegs atbalstu PBLA aktivitātēm Latvijas tautsaimniecības stiprināšanā un uzņēmēju kontaktu veicināšanā. ALAs vice priekšēdis arī informēja ministru par plānoto ALAs valdes sēdi Detroitā un plānoto ALAs vadības tikšanos ar Michigan National Guard komandieri ģenerāli Paul Rogers un Mičiganas gubernatori Gretchen Whitmer, lai pārrunātu MNG militāro palīdzību Latvijai un gubernatores plānoto vizīti Latvijā.

PBLA izpilddirektors R. Eglītis informēja ministru par PBLA nesen ieņemtajiem viedokļiem augstākās izglītības reformas jautājumā, atbalstam diasporas medijiem, kā arī Valsts prezidenta Egila Levita rosinātajā Latvijas mediju telpas tuvināšanas plānā Eiropai.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī Ārlietu ministrijas plānus par vēstniecības Austrālijā atvēršanu, PBLA un ALAs darbu pie Magnitska likuma ieviešanas Austrālijā un sankciju pastiprināšanu pret Krieviju. E. Rinkēvičs atkārtoti uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgs PBLA darbs un atkāroti uzsvēra cik svarīgs ir ALAs informācijas darbs šajā ASV vēlēšanu gadā.

Noslēgumā E. Rinkēvičs vēlreiz pateicās PBLA par sadarbību un apstiprināja savu dalību ALAs 69. kongresā Mineapolē, 24. – 26. aprīlī.

Sarunās piedalījās arī Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa–Lukaševica, speciālais vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza un Plānošanas grupas padomniece Ramona Krasovska un PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons.

(PBLA pārstāvniecība)

Šī gada 19. februārī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un viņa padomnieks atv. ģen. Raimonds Graube tikās ar Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdi Kristīni Saulīti, vice priekšsēdi Mārtiņu Andersonu un izpilddirektoru Raitu Eglīti, lai apspriestu aktualitātes aizsardzības jomā un ārvalstīs dzīvojošo latviešu iesaisti valsts aizsardzības stiprināšanā.

Tikšanās laikā aizsardzības ministrs Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvjus informēja par aktuālajiem informatīvās telpas izaicinājumiem, aicinot latviešu diasporu iesaistīties stratēģiskās komunikācijas jomas attīstībā Latvijā.

A. Pabriks arī uzsvēra  Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības nozīmi valsts kiberdrošības stiprināšanā un rosināja sekmēt vienības sadarbību ar informācijas tehnoloģiju ekspertiem ārvalstīs.

Savukārt Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvji sarunas gaitā pauda atbalstu valsts aizsardzības mācības ieviešanai Latvijas skolās, atzīstot, ka šī mācību priekšmeta apguve sekmēs jauniešu patriotismu un dos iespēju apgūt noderīgas praktiskas iemaņas,

Pasaules brīvo latviešu apvienība – ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība – dibināta 1955. gada 23. oktobrī. Apvienības galvenais mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu neatkarīgā, demokrātiskā, kulturāli un saimnieciski attīstītā Latvijā, veicināt organizētas, ietekmīgas un vitālas latviešu kopienas uzturēšanu ārzemēs un sekmēt latviešu tautas vienotību pasaulē.

Foto galerija pieejama šeit: https://flic.kr/s/aHsmLuFkSA

AM Militāri publisko attiecību departaments

Rīga, 2020.gada 20.februārī – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!)   tikās ar Pasaules brīvo latviešu apvienības vadību (PBLA), lai pārrunātu aktualitātes diasporā un Latvijā.

Tikšanās laikā PBLA pārstāvji informēja par apvienības aktualitātēm ārpus Latvijas un diasporas pašorganizēšanās nozīmi. Tika pārrunāta arī pašvaldību reformas norise un izmaiņas vēlēšanu procesā Latvijā, kā arī vēlētāju reģistrācijas kārtība ārzemēs. PBLA pārstāvji norādīja, ka rūpīgi sekojuši līdzi reformas gaitai, un uzsvēra, ka pilnībā pauž atbalstu reformai, jo saskata tās nepieciešamību.

Runājot par remigrācijas jautājumiem, ministrs iepazīstināja ar remigrācijas projekta norisi reģionos un sasniegtajiem rezultātiem 2019. gadā, kā arī uzklausīja PBLA vērtējumu.  Jāmin, ka  ministrija izstrādājusi MK noteikumu projektu, kas remigrantiem atvieglos pieteikšanos finansiāla atbalsta saņemšanai saimnieciskās darbības uzsākšanai. Šādas izmaiņas ministrijas ieskatā veicinās tautiešu atgriešanos un sniegs praktisku atbalstu, uzsākot dzīvi Latvijā. Abas puses atzinīgi novērtēja ierosinājumu tautiešus informēt par iespējām atgriezties Latvijā, remigrācijas koordinatoriem piedaloties PBLA organizētajos pasākumos ārvalstīs.

Sarunā tika vērsta uzmanība arī uz portāla Latvija.lv attīstību, uzlabošanas un modernizēšanas plāniem. Ministrs iepazīstināja ar jau paveikto un iezīmēja turpmākās ieceres saistībā e-pakalpojumu pieejamības uzlabošanu iedzīvotājiem. VARAM vadībā tiek īstenota plaša valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju modernizācijas programma, kas primāri vērsta uz iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu digitālajā vidē. Lai veicinātu iedzīvotājus vēl vairāk izmantot digitālos pakalpojumus un mūsdienīgu un ērtu rīku saziņai ar valsts iestādēm, kopš 2019. gada ir ieviesta e-adrese, kas pieejama valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Izmantojot elektronisko identifikāciju (eID), analogi kā ar personu apliecinošo dokumentu klātienē, iedzīvotāji var apliecināt savu identitāti digitālajā telpā un izmantot gan valsts, gan privātās jomas pakalpojumus.

Abas puses pārrunāja arī citus nozīmīgus jautājumus, kas saistīti par sadarbību Latvijas ekonomikas veicināšanai, PBLA lomu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē, kā arī valsts atbalstu diasporai. PBLA pārstāvēja priekšsēde Kristīne Saulīte, vice priekšsēdis, Amerikas latviešu apvienības vice priekšsēdis Mārtiņš Andersons, izpilddirektors Raits Eglītis un pārstāvniecības Latvijā vadītājs Jānis Andersons.

VARAM
Sabiedrisko attiecību nodaļa

Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Amerikas latviešu apvienības vadība tikās ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci.

Tikšanās gaitā tika pārrunāta disaporas politika un Diasporas likuma ietekme uz PBLA darbu, remigrācijas jautājumi, PBLA darbs ar partnerorganizācijām, valsts mediju politika, kā arī PBLA darbs Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības stiprināšanā.

Ārzemēs dzīvojošie tautieši ir svarīga mūsu sabiedrības daļa, un esam pateicīgi Pasaules Brīvo latviešu apvienībai (PBLA) par aktīvo darbu Latvijas labā, otrdien, 18.februārī, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, parlamentā tiekoties ar PBLA vadību.

Saeimas darba kārtībā ir vairāki diasporai būtiski jautājumi, un mēs vēlamies motivēt tautiešus atgriezties uz dzīvi Latvijā, sacīja I.Mūrniece, uzsverot nepieciešamību arī pēc praktiska atbalsta, piemēram, iesaistoties darba tirgū Latvijā.

Kā piemēru Saeimas priekšsēdētāja izcēla parlamentā pirmajā lasījumā atbalstītos grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas paredz atvieglot kārtību, kādā ikviens diasporas pārstāvis atbilstoši savām spējām, izglītībai un kvalifikācijai var kļūt par civildienesta ierēdni Latvijā. Tāpat parlamentā tiek skatīti grozījumi, kas paredz remigrējušam diasporas loceklim ārvalstīs gūtajam pensijas ienākumam neapliekamo minimumu piemērot tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.

PBLA pārstāvji pateicās Saeimai par atbalstu ārzemēs mītošajiem tautiešiem, izceļot arī 2018.gadā pieņemto Diasporas likumu. I.Mūrniece un PBLA pārstāvji bija vienisprātis, ka jāturpina aktīvais darbs ar ārzemēs mītošajiem tautiešiem, īpašu uzmanību pievēršot nesen aizbraukušajiem latviešiem un motivējot viņus aktīvāk organizēties un līdzdarboties.

Saeimas priekšsēdētāja atzinīgus vārdus veltīja PBLA darbam, veicinot kontaktus starp latviešu izcelsmes uzņēmējiem un profesionāļiem un tādējādi sekmējot arī tirdzniecības kontaktus un investīciju piesaisti Latvijai.

Tāpat puses sprieda par atbalstu ģimenēm, kuras atgriezušās uz dzīvi Latvijā un kuru bērni turpina mācības skolā. PBLA kā būtisku akcentēja atbalstu pedagogiem darbā ar bērniem, kuri turpina skolas gaitas Latvijā.

Sarunā tika pievērsta uzmanība arī Diasporas konsultatīvās padomes darbībai un PBLA sadarbībai ar Latvijas valsts pārvaldes iestādēm diasporas izglītības u. c. nozīmīgos jautājumos.

PBLA pārstāvēja priekšsēde Kristīne Saulīte, vice priekšsēdis, Amerikas latviešu apvienības vice priekšsēdis Mārtiņš Andersons, izpilddirektors Raits Eglītis un pārstāvniecības Latvijā vadītājs Jānis Andersons.

PBLA ir ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība, kas dibināta 1955.gadā. PBLA biedri ir Eiropas Latviešu apvienība, Amerikas latviešu apvienība, Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā, Dienvidamerikas un Karību Latviešu Apvienība un Krievijas Latviešu Kongress.

Saeimas Preses dienests/PBLA pārstāvniecība

https://www.flickr.com/photos/valstsprezidents/49552628447/in/album-72157713158903626

(Valsts prezidenta kanceleja)

Rīga, PBLA pārstāvniecība. Šodien, 18. februārī, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un Amerikas latviešu apvienības vadība tikās ar Latvijas  valdības vadītāju Krišjāni Kariņu, kurš bija izbrīvējis stundu laika sarunai tieši pirms valdības sēdes.Ministru prezidents izteica atzinību PBLA vadībai par organizētas un strukturētas sabiedrības uzturēšanu ārpus Latvijas un to, ka PBLA ir izpildījusi savus aizvadītā gada sākumā uzdotos “mājas darbus” – sarīkojusi lielisku Pasaules latviešu inovāciju forumu Valmierā un Kultūras konferenci Cēsīs, kā arī pēc iespējas atbalstījusi valdības uzsākto reformu darbu.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte izteica pateicību Ministru prezidentam par valdības uzsākto “kapitālo remontu valstī”: “Mēs sekojam līdzi valdības darbam un cenšamies atbalstīt to kur vien iespējams.” Sarunā tika skarti remigrācijas jautājumi un iespējamā PBLA iesaiste šajā procesā. K. Kariņš atzinīgi novērtēja PBLA atbalstu augstākās izglītības reformai un arī aicināja PBLA rādīt paraugu Latvijas sabiedrībai “horizontālās sadarbības” jomā starp līdzīgi domājošām organizācijām.

Amerikas latviešu apvienības (ALA) valdes vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons informēja Ministru prezidentu par PBLA darbu, palīdzot stiprināt Latvijas valsts drošību un ekonomisko attīstību. Tika pārrunāts ALAs darbs Vašingtonā, stiprinot Baltijas atbalsta grupu ASV senātā un kongresā (Baltic Caucus). K. Kariņš uzsvēra, ka Amerikas latviešu apvienībai ir “zelta loma” diasporas organizāciju darbā, jo ASV stratēģiskā partnera loma ir un paliek spēcīga. Viņš arī izteica savu interesi piedalīties kādā PBLA vai ALAs pasākumā, piemēram, ALAs 70. kongresā.

Sarunas noslēgumā, apkopojot pārrunāto, Ministru prezidents teica, ka PBLA ir jāturpina sava loma sabiedriskajā diplomātijā un vienojot pasaules latviešu sabiedrību.

https://flic.kr/s/aHsmLth4qe

PBLA pārstāvniecība

PBLA pārstāvniecība Latvijā aicina latviešu diasporas organizācijas un biedrības visā pasaulē pieteikties  2020. gada dziesmu svētku tradīcijas ilgtspējas un profesionālās mākslas pieejamības projektu konkursam, ko PBLA īsteno kā valsts pārvaldes uzdevumu sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju.

Projekti, tos iepriekš saskaņojot ar attiecīgās mītnes zemes centrālo organizāciju (Eiropā – ar Eiropas Latviešu apvienību, ASV – ar Amerikas Latviešu apvienību, Austrālijā – ar Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē u.t.t.), jāiesniedz PBLA pārstāvniecībā Rīgā līdz šī gada 26. februārim (e-pasts: pbla-latvija@pbla.lv). Projektu konkursa rezultāti tiks paziņoti šī gada 15. martā, un drīz pēc tam tiks slēgti līgumi ar attiecīgajiem projektu īstenotājiem.

Katram projekta pieteicējam – biedrībai vai organizācijai – par savu projektu jāiesūta elektroniski aizpildīta projekta pieteikuma veidlapa (skanēti paraksti nav nepieciešami). Projekta pieteikuma veidlapā galvenais norādīt projekta nosaukumu, mērķi, īsi uzrakstīt, kas projekta ietvaros notiks, kad tieši (no kura laika līdz kuram) projekts taps īstenots, kā arī norādīt precīzi projekta rīkotāju (biedrība, organizācija) un atbildīgo personu un tās kontaktus.

Katram projekta pieteicējam – biedrībai vai organizācijai – jāiesūta arī tāme par plānoto līdzekļu izlietojumu, kas aizpildīta tāmes paraugā sadaļās no punkta 1. līdz punktam 1.5.  Tāmi var aizpildīt arī ārpus šīs tabulas, ja tā vienkāršāk, bet ievērojot un blakus katrai izdevumu pozīcijai norādot attiecīgo Kultūras ministrijas piedāvāto izdevumu sadaļu no punkta 1. līdz punktam 1.5. (punkts 1.1 ar attiecīgiem apakšpunktiem ir Dziesmu svētki, savukārt punkts 1.2 ir profesionālās kultūras pieejamība ar attiecīgiem apakšpunktiem, skat. tāmes tabulu). Jāņem vērā, ka vēlāk nebūs iespējamas būtiskas novirzes no šīs plānotās un iesniegtās tāmes. Tāmē netiks akceptēti administratīvie izdevumi, kas saskaņā ar līgumu jau paredzēti visu projektu kopīgā administratora – PBLA rīcībā. Jautājumu gadījumā laipni lūdzam sazināties ar PBLA pārstāvniecību, e-pasts: pbla-latvija@pbla.lv

PBLA atbalsta augstākās izglītības pārvaldes modeļa maiņu; pievienojas augošai sabiedrisko organizāciju saimei, kas to pieprasa

Rīgā, 2020. gada 6. februārī

Domājot par Latvijas izaugsmi, ekonomisko attīstību, jaunās paaudzes un visas valsts spēju nākotnē  konkurēt starptautiskajos tirgos visas pasaulēs mērogā, mums ir jāceļ augstākās izglītības kvalitāte Latvijā. Tādēļ Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas centienus mainīt Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeli.

 PBLA pozitīvi vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumus pāriet uz jaunu pārvaldības sistēmu, kuŗā strikti nodalīta lēmumu pieņemšana un izpilde, kā arī paredzēts augstskolu stratēģisko lēmumu pieņemšanā iesaistīt uzņēmējus, absolventu pārstāvjus, un ārvalstu ekspertus, tai skaitā diasporas pārstāvjus.

“Mums jāsper drosmīgi soļi Latvijas augstākās izglītības kvalitātes celšanā, – tas ir jādara mūsu valsts nākotnes labā,” teica PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte. “Mēs esam gudra un spējīga tauta, mūsu jaunieši ir pelnījuši saņemt labāko izglītību, ko spējam tiem dot. Tas mums visiem daudzkārt atmaksāsies ne tikai individuāli, bet visas valsts līmenī,” viņa piebilda.

PBLA pievienojas atklātajam aicinājumam uz pārmaiņām, ko pauž Latviešu Ārstu un zobārstu apvienība, Jauno Zinātnieku apvienības Latvijā un diasporā.

“Mēs uzskatām, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmai ir jāmainās un augstskolu pārvaldības modelim ir jānodrošina izglītības iestāžu un organizāciju darbības efektivitāte, caurspīdīgums, jāievēro taisnīgums un atbildība. Tas ir svarīgi mūsu tautas attīstībai, izaugsmei, tās stiprumam un krietnumam,” uzsvērts ārstu un zinātnieku atklātajā vēstulē Latvijas Republikas valdībai un augstākajām amatpersonām.

Tāpat arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) un ASV – Latvijas Tirdzniecības palāta (AmCham) paudušas atbalstu augstākās izglītības pārvaldes reformai.

“Šis ir nozīmīgs brīdis, kad visām augstākās izglītības jomā iesaistītajām pusēm beidzot jāpieņem lēmumus par izmaiņām. FICIL aicina rīkoties operatīvi, lai iegūtu rezultātus ….. un pirmais solis ir pāreja uz jaunu pārvaldības modeli augstākās izglītības iestādēm, kur skaidri nodalītas lēmumu pieņemšanas un to izpildes lomas. Latvija vēlas kļūt par augstas pievienotās vērtības ekonomiku, augstākās izglītības iestādēm ir jāspēj pielāgoties augošajiem standartiem, kāpinot izglītības kvalitāti un konkurētspēju ar mērķi sasniegt izcilību. Pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums, mācībspēku un pētniecības resursu fragmentācija un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos nekādi neatbilst mūsu ambīcijām Latviju redzēt kā inovāciju un attīstības centru,” uzsvērts FICIL izplatītājā paziņojumā presei, valdībai un Saeimai.

“Latvijas augstskolu pārvaldības modelis, kurā akadēmiskā un administratīvā pārvalde tiek īstenota kopā, nav spējis nodrošināt izcilību,” AmCham paziņojumā saka valdes priekšsēde Ingrīda Kariņa-Bērziņa, uzsverot, ka neviena no Latvijas augstākās izglītības iestādēm pasaules labāko augstskolu reitingos neieņem augstāk par 700. vietu, Baltijas reģionā atrodoties stabili pēdējā vietā, salīdzinot augstskolu sniegumu pēc tādiem kritērijiem kā reputācija, pētījumu kvalitāte, efektivitāte un internacionalizācija.

PBLA uzskata, ka tikai mainot augstākās izglītības pārvaldes modeli, padarot to caurspīdīgāku un piesaistot jaunus cilvēkus ar pasaules pieredzi, iespējams izglītības līmeni pacelt jaunā kvalitātē, kas atbilstu mūsdienu darba tirgus prasībām un padarītu Latviju par konkurētspējīgu valsti pasaulē.

PBLA pārstāvniecība

2019. – 2020. gadu mijā notikušajās vēlēšanās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža amatā uz diviem gadiem atkārtoti, savam otrajam termiņam, ievēlēta Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) pārstāve, sabiedriskā darbiniece Kristīne Saulīte, bet valdes priekšsēdes vietnieka amatā – Amerikas latviešu apvienības vice priekšsēdis Mārtiņš Andersons.

Kā sava otrā termiņa darbības galvenos virzienus PBLA priekšsēdes amatā, papildus tradicionālo apvienības vērtību aizstāvībai kultūrā, izglītībā, valsts drošības un ekonomikas stiprināšanā, Kristīne Saulīte uzsver darbu pie organizētas latviešu sabiedrības un izglītības sistēmas uzturēšanas diasporā un arī pārdomātu darbu pie remigrācijas procesu veicināšanas.

“Zināms, ka cilvēkiem nepatīk rāmji, bet kā vecajai, gan jaunajai diasporai ir liela atbildība – vienai uzturēt un modernizēt tās esošo struktūru, otrai organizēties gandrīz pilnīgi no jauna. PBLA loma ir uzsvērt un atgādināt, ka esam stipri tad, kad esam organizēti, vēl labāk, ja esam organizēti un vienoti,” teica PBLA priekšsēde. Viņa piebilda, ka vienlaikus jāveicina cilvēku sapratne par to, ka katrs latvietis ir iedzīvotājs ir valsts vēstnesis pasaulē, vienalga, kur tas dzīvotu un kādā jomā strādātu.

K. Saulīte atzīst, ka PBLA nākotnē varētu arī aktīvāk iesaistīties remigrācijas procesu veicināšanā un uzrunāt tautiešus par iespējamu atgriešanos, bet, viņa uzskata, ka vispirms jāpiestrādā, lai valsts būtu gatava cilvēkus uzņemt. “Nevis, lai cilvēki atbrauktu uz visu jau gatavu, bet, lai valsts dotu cilvēkiem ar pasaules pieredzi iespēju piedalīties pārmaiņu procesā un ar savu darbu, attieksmi un pieredzi palīdzēt mainīt valsti uz labu, ” viņa teica.

K. Saulīte salīdzina šo laiku ar Trešās atmodas laikiem, kad vecajai trimdai un tautai Latvijā bija jāsaprot, ka vienai bez otras neiztikt, lai atjaunotu Latvijas neatkarību. Tikai tad kad abas tautas daļas vienojās kopējam mērķim, mēs varējām panākt neatkarīgas Latvijas valsts atdzimšanu. Mums visiem ir kopīgi jāmaina domāšanas veids: “Nevis “es”, bet “mēs”, nevis “mans” , bet “mūsu” – tikai tad, kad vairums cilvēku domās šādās kategorijās Latvijai ies labāk,” uzsver K. Saulīte

Kristīne Saulīte dzimusi Lestenē, Latvijā. Darbojusies kā LAAJ priekšsēde un PBLA valdes locekle kopš 2015. gada. Bijusi arī Melburnas latviešu draudzes priekšniece 2013. – 2014. gadā. Darbojusies Austrālijas latviešu teātrī un dziedājusi korī “Daina” . Viņa ir beigusi Melburnas Biznesa skolas vadības klasi un ieguvusi stipendiju Hārvarda Biznesa skolas vadības un stratēģijas diploma iegūšanai. Viņas darbs vienmēr ir bijis saistīts ar cilvēkiem – vadot darbinieku komandas, kā arī palīdzot cilvēkiem individuālajā izaugsmē. Brīvā laika intereses Kristīnei ir mūzika, literātūra, polītika, māksla, bizness, kā arī labdarība.

PBLA vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons, kurš vietnieka amatā nomaina Pēteri Blumbergu, ir dzimis un audzis Losandželosā, Kalifornijā, bet šobrīd sadala savu laiku starp darbu Sanfrancisko un sabiedriskajiem pienākumiem Rīgā. Kopš 2015. gada M. Andersons ir darbojies Amerikas latviešu apvienības (ALA) valdē, sākumā kā Revīzijas komisijas loceklis, vēlāk Revīzijas komisijas vadītājs. Aizvadītajā ALAs kongresā ievēlēts par apvienības vicepriekšsēdi.

M. Andersons ir vairākus gadus bijis aktīvs Sanfrancisko latviešu sabiedrībā, kur ir Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrības priekšsēdis. Viņš ir aktīvs studentu korporācijas “Talavija” loceklis, un dzied latviešu jauktajā korī, kas piedalījās 2018. gada Dziesmu un deju svētkos Latvijā.

Kopš 2012. gada M. Andersons ir bijis valdes loceklis ASV dibinātajā bezpeļņas organizācijā un fondā “Friends of the University of Latvia”, kas veicina atbalstu Latvijas Universitātei ar mērķi stiprināt saikni starp latviešu izcelsmes ASV pilsoņiem un talantīgākajiem Latvijas studentiem un pētniekiem. M. Andersons ir arī bijis Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) valdes loceklis un pasaules latviešu jaunatnes semināra “2×2” vadītājs.

Profesionālā dzīvē, M. Andersonam ir ilgstoša darba pieredze ASV finanšu un biznesa sfērā. Viņš ir strādājis Ņujorkā, Sanfrancisko un Losandželosā, kārtojot finansu darījumus uzņēmumiem tādās Volstrītas bankās kā J.P. Morgan un GE Capital. Pašlaik viņš ir pievērsies biznesa stratēģijas un koordinēšanas jomai, strādājot kā pārdošanas (sales operations) speciālists Silīcija ielejas un Sanfrancisko apkārtnē.

Mārtiņš ir ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā Kolumbijas Universitātes (Columbia University) Biznesa skolā Ņujorkā, kā arī bakalaura grādu ekonomikā un starptautiskās polītikas zinātnēs Nortvesternas Universitātē (Northwestern University) Čikāgā.

Latvijas brīvības fondu, kas visus tā pastāvēšanas gadus finansē PBLA darbu, turpinās vadīt Roberts Kukainis. Viņš strādā Michelin North America, Grīnvillē, Dienvidkarolīnā, ASV, kur attīsta servisa pakalpojumus kompānijas klientiem. Viņš ir Latvijas Republikas goda konsuls Dienvidkarolīnā. R. Kukainis ir beidzis Michigan State University Honors College. Vēlāk ieguvis Master of Business Administration gradu Thunderbird School of International Management, Fīniksā, Arizonā.
Latviešu sabiedrībā Roberts Kukainis ir bijis Amerikas latviešu jaunatnes apvienības priekšsēdis un Daugavas Vanagu apvienības Detroitā valdes sekretārs. Absolvējis Gaŗezera Vasaras vidusskolu un Detroitas latviešu skolu. Roberts ari bijis Latviešu apvienības Detroitā (LAD) priekšsēdis un pašlaik ir korp! “Talavija” oldermanis ārzemēs. Viņš kopā ar sievu Lieni Kukaini audzina trīs dēlus – Lauri Ūsiņu, Miku Jumi un Vili Mārtiņu.
(PBLA pārstāvniecība)

Mīļie tautieši pasaulē un tēvzemē!

Esam godam aizvadījuši vēl vienu labu darbu piepildītu gadu mītņu zemēs tuvumā un tālumā un nosvinējuši Latvijas 101. dzimšanas dienu. Šis gads, kas Latvijā bija iezīmēts kā tautas varoņu un varonības gads, ir nesis lielas pārmaiņas Latvijas polititiskajā un sabiedriskajā dzīvē – mums ir cieņpilns un erudīts Valsts prezidents, mums ir gudrs un strādīgs valdības vadītājs. Mums ir vairāki enerģiski un drosmīgi cilvēki valdībā un Saeimā, kuri ir gatavi darīt Latviju labāku tās iedzīvotājiem un stiprināt mūsu valsts vietu un nozīmi pasaules apritē. Šis ir lielu cerību, bet arī grūta darba laiks ne tikai tautai Latvijā, bet arī tautiešiem plašajā pasaulē. Ir patiess prieks, ka PBLA ir Latvijas notikumu virpulī un, ka mēs varam būt ne tikai šo pārmaiņu dalībnieki un liecinieki, bet arī darba darītāji.

Šajā klusajā Ziemsvētku laikā aicinu jūs ikvienu pabūt kopā ar sev tuvajiem, pieminēt Latviju un novērtēt to, ka piedzīvojam šo laiku. Priecāsimies par to, ka varam kopā gan tēvzemē, gan ārpus tās strādāt mūsu Latvijas valsts labā! Esam gandarīti, ka valsts mūsu darbu pasaulē novērtē!

Lai Ziemsvētku miers ir jūsu sirdīs, lai gaišas domas, augsti mērķi un cēli darbi pavada jūs visus nākamajā, 2020. gadā!

Kristīne Saulīte
PBLA priekšsēde

Rīgā,
2019. gada Ziemsvētkos