Piemērojoties darbam COVID-19 pandēmijas apstākļos, kad tiek atcelti klātienes kultūras pasākumi, kā diasporā, tā Latvijā un informācijas apmaiņa notiek attālināti, Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), iesaistot citus sadarbības un informatīvos partnerus, kā valsts tā arī sabiedriskajās iestādēs, vienojušies veidot informatīvu semināru un sarunu ciklu 2020. un 2021. gados par aktuāliem kultūras un diasporas politikas jautājumiem.

“Šajos jaunajos apstākļos mēs mēģinām izveidot jaunu saziņas un informācijas apmaiņas veidu ar tautiešiem un mūsu organizācijām pasaulē. Mēs nevaram padoties un ļaut mūsu sabiedriskajiem darbiniekiem pakļauties COVID-19 pandēmijas izolācijas uzspiestajai dīkstāvei,” teica PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte.

Pirmais informatīvais ievadseminārs, kuŗa dalībniekus uzrunās Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš un LNKC vadītāja Signe Pujāte ir paredzēts 26. maijā plkst. 13:00, un tajā ir aicināti piedalīties latviešu organizāciju vadītāji, kultūras pasākumu rīkotāji, deju kopu, koŗu vadītāji, kā arī latviešu trimdas arhīvu un bibliotēku pārziņi un interesenti no visiem kontinentiem.
Semināru rīkotāji plāno uzsākt sarunu ciklu ar kultūras tēmu, vēlāk paplašinot tematisko loku. Pirmajos semināros tiktu pārrunātas tādas tēmas kā, piemēram, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku plānošanas gaita 2023. gadam, Skolēnu un jauniešu dziesmu svētku plāni 2021. gadam, tautas tērpu valkāšanas ieteikumi (ar ekspertu piesaisti), nemateriālās kultūras mantojums un tautas lietišķā māksla, diasporas kopu iespējamā iesaiste folkloras festivālā “Baltica – 2021”, diasporas arhīvu apzināšana (ar profesionāļu piesaisti), latvisko ēdienu tradīcijas un gatavošana, utml.

Semināru cikls tiks izsludināts ar vienojošo nosaukumu (tentatīvi) “Kultūra nepadodas – pasākumu plāni, praktiski padomi un diasporas iesaiste 2020-2021” (#kulturanepadodas)

Aicinām pieteikt dalību pirmajā seminārā, nosūtot epastu uz pbla@pbla.lv, ziņas nosaukuma lodziņā ierakstot “Kultūra nepadodas”. Uz jūsu e-pastu nosūtīsim saiti semināra attālinātajai pieejai 26. maijā.

PBLA pārstāvniecība Latvijā

Lāčplēša ielā 29 – 5, Rīga, LV 1011;
Tālr. 6728 – 2980
pbla@pbla.lv; www.pbla.lv

Svētdien no Lielbritānijas pienākusi sēru vēsts, ka 10. maijā Lesterē (Leicester) astoņdesmit ceturtajā mūža gadā miris pazīstamais latviešu sabiedriskais darbinieks un bijušais Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis (1998-2002) Andrejs Valdis Ozoliņš.

Andrejs Valdis Ozoliņš dzimis 1935. gada 21. oktobrī Rīgā, pēc Otrā pasaules kara kopā ar ģimeni bēgļu gaitās nonācis Lielbritānijā, 1962. gadā absolvējis Londonas Universitāti, 1969. gadā – Bātas universitāti.  Andrejs Valdis Ozoliņš ilgus gadus bijis mācību spēks Lesteres pilsētas politehnikumā, paralēli daudzus gadus vadījis Lesteres latviešu skolu un Almēlijas vasaras nometnes.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kopš 90. gadu vidus līdz pat 2008. gadam Andrejs Ozoliņš vadīja Latviešu Nacionālo padomi Lielbritānijā (LNPL), bija PBLA valdes loceklis no 1996. līdz 2008. gadam, un PBLA priekšsēdis no 1998. līdz 2002. gadam. Paralēli šiem darbiem Andrejs Ozoliņš bija ilggadējs Izglītības fonda priekšsēdis Lielbritānijā, arī personīgi ievērojami atbalstot Vītolu fonda organizēto stipendiju piešķiršanu studentiem Latvijā.

Andrejs Ozoliņš daudzkārt aizstāvējis Latvijas valsts intereses Lielbitānijas presē, atspēkojot dezinformāciju par mūsu valsts pagātnes notikumiem, viņš arī kopš pirmsākumiem bijis viens no aktīvākajiem Latvijas Okupācijas muzeja atbalstītājiem un Okupācijas muzeja biedrības biedrs.

PBLA valde cieņā un pateicībā piemin Andreja  Ozoliņa mūža veikumu un izsaka visdziļāko līdzjūtību viņa dzīvesbiedrei Dulsijai (Dulcie) Ozoliņš kundzei ar ģimeni. (PBLA pārstāvniecība)

Godātie tautieši pasaulē un Tēvzemē!

Šogad aprit 30 gadi kopš 1990. gada 4. maijā Augstākās padomesdeputāti pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu“. Tas bija drosmīgs solis, kas vainagojās ar defacto valsts neatkarības atgūšanu
un Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
Šogad Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludi nāšanas apaļo jubileju esam spiesti sagaidīt neierastos apstākļos, kad pasaulē plosās Covid–19 pandēmija, un esam ierobežoti svinību izpausmēs. Nu jau par ierastiem kā Latvijā, tā arī diasporā kļuvušie Baltā galdauta svētki, kas iezīmē 4. maija svinības, būs jāsvin attālināti, – nevarēs notikt kopējie svētku koncerti, sadejpšanās un sporta pasākumi.

Tomēr mēs varam svinēt svētkus katrs sevī un visi kopā, priecājoties par to, ko Latvija ir sasniegusi 30 atgūtās neatkarības gados. Mēs varam lepoties ar valsti, kas, daļēji pateicoties ārkārtas situācijai, ir kļuvusi daudz vienotāka un tiek pamanīta pasaules mērogā ar mūsu sabiedrības pašdisciplīnu un valdības noteikto rīcību cīņā pret vīrusa izplatīšanos. Latvija tiek ievērota ar mūsu zinātnieku pētījumiem un uzņēmēju spēju piemēroties jaunajiem apstākļiem.
Šī neierastā situācija ir devusi mums iespēju apstāties, izvērtēt un saprast, cik mīļa, tuva un svarīga mums katram ir mūsu Latvija!

Pasaules brīvo latviešu apvienības valde sveic tautiešus 4.maija svētkos! Klāsim baltus galdus savās mājās, svinēsim
savās ģimenēs un sirdīs!

Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula šā gada 23. aprīļa lēmumu 67 sabiedrības pārstāvjiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi. Augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti gan cilvēkiem, kuru drosme un pašaizliedzība sekmēja Latvijas valstiskuma atgūšanu nevardarbīgā parlamentārā ceļā un Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā, gan personām, kuras, pakļaudamas briesmām dzīvību, dokumentēja un nākamajām paaudzēm saglabāja patiesas liecības par Trešās atmodas gaitu, gan dažādu profesionālo nozaru pārstāvjiem, kuru darbība veicinājusi demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Latvijas valsts izaugsmi. Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts 35 cilvēkiem, Viestura ordenis – 21, bet Atzinības krusts piešķirts 11 cilvēkiem.

Par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā, sekmējot Latvijas Tautas frontes uzvaru 1990. gada 18. marta Augstākās Padomes vēlēšanās un Augstākās Padomes balsojumu 1990. gada 4. maijā par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kā arī par īpašiem nopelniem Latvijas Trešās Atmodas notikumu dokumentēšanā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra un Augstākās Padomes Preses centra darbinieci, juridisko eksperti Inesi Birznieci, bijušo Latvijas Tautas frontes Vēlēšanu centra darbinieku, tiesību zinātņu ekspertu un Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra vadītājas vietnieku un Augstākās Padomes Preses centra vadītājas vietnieku, žurnālistu Paulu Aleksandru Raudsepu un bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra darbinieku, žurnālistu Kārli Streipu.

Nolemts iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku bijušo Latvijas Tautas frontes izdevuma “Atmoda” korespondenti, sabiedrisko attiecību speciālisti Daci Balodi, bijušo Latvijas Tautas frontes Kancelejas vadītāju Rutu Barausku, bijušo Latvijas Tautas frontes nodaļu un grupu koordinatori Drosmu Blagoveščensku, bijušo Latvijas Tautas frontes Latvijas Sieviešu līgas darbinieci Bertu Ceļmali, bijušo Latvijas Radio operatori, skaņu režisori Rasmīti Māru Daņiļevsku, Bijušo Latvijas Tautas frontes referenti un Demogrāfijas komisijas darba koordinatori Anitu Dūdiņu, bijušo Latvijas Tautas frontes Kancelejas darbinieku, muzeja speciālistu Arti Ērgli, bijušo Latvijas Tautas frontes izdevuma “Atmoda” fotožurnālistu Intu Kalniņu, kino operatoru Oļegu Kotoviču, skaņu režisoru Anriju Krenbergu, bijušo Latvijas Tautas frontes Kancelejas darbinieci Dzintru Kusiņu.

Tāpat par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku nolemts iecelt bijušo Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbinieku Rišardu Labanovski, fotogrāfu Aivaru Liepiņu, bijušo Augstākās Padomes Preses centra vadītāju, žurnālistu un lektoru Aleksandru Mirlinu, bijušo Latvijas Tautas frontes Vēlēšanu centra un Augstākās Padomes Kancelejas darbinieku Māri Osi, fotogrāfu Uldi Pāži, dokumentālā kino režisoru Romualdu Piparu, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra videostudijas darbinieku Olafu Pulku, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra darbinieci, stratēģiskās plānošanas speciālisti Māru Sīmani, bijušo Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas laikraksta “Liepājas Vārds” redaktoru, žurnālistu un sabiedrisko attiecību speciālistu Aigaru Štālu, bijušo Latvijas Tautas frontes Informācijas centra videostudijas vadītāju Raulu Viktorovu, bijušo Latvijas Radio raidījumu vadītāju Tatjanu Zandersoni.

Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 23. aprīlī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 11. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri ilggadējo biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” direktoru, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomes priekšsēdētāju Andri Bērziņu, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori Dr. iur. Jautrīti Briedi, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju, senatori Veroniku Krūmiņu, mākslas vēsturnieku, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas ekspertu, Latvijas Mākslas akadēmijas docentu, Okupācijas muzeja biedrības valdes locekli Rihardu Pētersonu.

Tāpat nolemts iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Ventspils pilsētas galveno arhitekti Daigu Dzedoni, kodolfiziķi, kultūrvēsturnieku un novadpētnieku, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru Dr. sc. ing. Valdi Gavaru, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras dibinātāju un vadītāju, diriģentu, senās mūzikas pētnieku, asociēto profesoru Māri Kupču, dokumentālo filmu scenāristu un režisoru, dokumentāli vēsturisko romānu autoru Tālivaldi Margeviču un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas katedras vadītāju, profesori, komponisti Selgu Menci.

Tāpat Levits un Ordeņu kapituls 23. aprīlī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 21. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Viestura ordeni un iecelt par Viestura ordeņa komandieri Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes komandieri, pulkvedi Daini Bērziņu, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Izlūkošanas departamenta priekšnieku, pulkvedi Kasparu Pudānu, bijušo Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieku Intu Ulmani. Nolemts iecelt par Viestura ordeņa virsnieku Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku Jāni Būmani, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes biroja priekšnieka vietnieci, pulkvežleitnanti Vivitu Dobrovoļsku, Latvijas Republikas Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienības komandieri, pulkvežleitnantu Ilmāru Džeņevu, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku Viktoru Fominu, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa priekšnieku, pulkvežleitnantu Ilmāru Hamani, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Kriminālizmeklēšanas dienesta Operatīvās darbības nodaļas galveno inspektoru (operatīvajā darbā), majoru Andreju Isakovu, Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku štāba Fiziskās drošības daļas priekšnieku, majoru Ēriku Kārkli, bijušo Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Kurzemes I kategorijas dienesta priekšnieku, pulkvežleitnantu Mairi Plūksnu un Nacionālās pretošanās kustības dalībnieci Mihalīnu Supi. Nolemts iecelt par Viestura ordeņa kavalieri Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 9. daļas vada komandieri, kapteini Ilmāru Rubeni, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku atbalstītāju Ritu Skudru, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Attīstības pārvaldes militāro publikāciju daļas metodiķi, atvaļināto kapteini Armandu Tamisāru un apbalvot ar Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 2. daļas vada komandiera vietnieku, virsniekvietnieku Igoru Brižu, Latvijas Republikas Zemessardzes štāba Vadības grupas galveno virsseržantu Ēriku Liflandu, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centra Sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanas mācību daļas Improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizācijas nodaļas vecāko pasniedzēju instruktoru, štāba virsseržantu Didzi Šarkovski. Tāpat nolemts apbalvot ar Viestura ordeņa otrās pakāpes (sudraba) goda zīmi: Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu meklētāja M-05 “Viesturs” Vadības grupas bocmani, seržantu Andri Grīnbergu, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Mācību plānošanas un atbalsta pārvaldes Mācību daļas vecāko apmācību speciālisti, seržanti Tatjanu Kleinhofu, Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona Militārās izlūkošanas rotas virsseržantu Ilmāru Rešņu.

Valsts prezidents un Ordeņu kapituls arī nolēma atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 30. pantam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta komandieri ilggadējo Rīgas Teikas vidusskolas direktori Ilonu Bergmani, AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētāju Jāni Ciemu, Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras vadītāju, profesoru, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Dr. habil. sc. ing. Jāni Grundspeņķi, bijušo ilggadējo Ērgļu novada Rūdolfa Blaumaņa memoriālmuzeja “Braki” vadītāju, muzeja vecāko speciālisti Annu Kuzinu, vēsturnieku, novadpētnieku un sabiedrisko darbinieku, nodibinājuma “Rubeņa fonds” vadītāju, “Leitnanta Roberta Rubeņa bataljona muzeja” izveidotāju Andreju Ķeizaru.

Iecelt par Atzinības krusta virsnieku Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas direktora vietnieci izglītības jomā, mūzikas pedagoģi, diriģenti, komponisti Ingrīdu Gailīti, zvērinātu revidenti, bijušo ilggadējo Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras asociēto profesori Dr. oec. Gaidu Kalniņu, kultūras darbinieci, ilggadējo Latvijas Nacionālā kultūras centra pūtēju orķestru nozares eksperti Astrīdu Ķēniņu, Baltinavas vidusskolas mūzikas skolotāju, Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas skolotāju, kordiriģenti Aiju Nagli, Pumpuru vidusskolas bioloģijas skolotāju Vēsmu Vijupi un tāpat nolemts iecelt par Atzinības krusta kavalieri ilggadējo Cesvaines novada sabiedrisko darbinieku Aldi Krūmiņu. (president.lv)

Lai bērniem Latvijā ārkārtas situācijas laikā nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas piedalīties attālinātajā mācību procesā, Amerikas Latviešu Apvienība (ALA) organizēja ziedojumu vākšanas akciju, kuras rezultātā 40 ģimenes Latvijā saņems portatīvos datorus 24 500 ASV dolāru vērtībā.

Līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu koronovīrusa Covid-19 izplatības dēļ un pieņemto lēmumu mācību procesu skolās nodrošināt attālināti, daudzām ģimenēm Latvijā attālinātais mācību process kļuvis par lielu izaicinājumu. Daudziem bērniem trūkst viedierīču, lai varētu iesaistīties šādās mācībās. Vissmagāk šī situācija skar bērnus, kas jau ilgus gadus ir Amerikas Latviešu apvienības (ALA) nozares Sadarbība ar Latviju rūpju lokā – trūcīgas un daudzbērnu ģimenes.

Amerikas Latviešu apvienība, kas ir lielākā latviešu organizācija, ASV, kopā ar   ilggadējo sadarbības partneri Latvijas Bērnu fondu un laikraksta Laiks informatīvo atbalstu, noorganizēja līdzekļu vākšanas akciju, ziedojot datoru iegādei. Akcijas organizētāji pateicas SIA Cadence par palīdzību datoru aprīkošanā ar nepieciešamo programmatūru.

“Datorus saņems tās daudzbērnu un audžuģimenes, kas šobrīd jau saņem vai iepriekš ir saņēmušas ALA stipendijas. Šīs ģimenes savulaik apzinātas sadarbībā ar sociālajiem dienestiem. Iegādātie 40 datori jau tuvākajās dienās tiks nodoti ģimenēm. Latvijas Bērnu fonds un, protams, pirmkārt, jau pašas ģimenes, ir ļoti pateicīgas ziedotājiem un Amerikas Latviešu apvienībai par šo vērtīgo dāvinājumu!” informē Latvijas Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš.  Amerikas Latviešu Apvienības nozares Sadarbība ar Latviju vadītāja Kaija Petrovska: “Mēs esam pateicīgi visiem ziedotājiem, kas šajā grūtajā laikā iedomājas un palīdz bērniem Latvijā, lai viņi nejustos aizmirsti un  turpinātu savu izglītību.” (Amerikas Latviešu Apvienība)

Piektdien, 24. aprīlī, PBLA valde, izglītības padome, dalīborganizāciju biedri un vairāki sadarbības partneri satikās virtuāli “Zoom” sēdē, lai dalītos ar pieredzēto un pārrunātu latviešu sabiedriskā darba aktuālitātes mītnes zemēs ārkārtas situācijas laikā. Sarunā tika plaši pārstāvēta gan PBLA valde, gan PBLA Izglītības padome, dalīborganizācijas un sadarbības partneri no ASV, Kanadas, Dienvidamerikas, Austrālijas, Eiropas un Skandināvijas.

Sēdes galvenais mērķis bija dalīties risinājumos, kādus dažādu latviešu centru, sabiedrisko organizāciju un skolu vadītāji atraduši, lai darbs un mācības neapstātos. Tāpat PBLA vadība vēlējās izmēģināt attālinātās sēdes formātu gadījumam, ja gadskārtējo valdes sēdi ārkārtas situācijas vai ceļojumu ierobežojumu dēļ nevarēs noturēt Rīgā, kā plānots, no 1. līdz 3. oktobrim.

Sarunā piedalījās arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, lai sniegtu savu skatījumu par valsts un diasporas sadarbību un tālāko rīcības stratēģiju Covid-19 izraisītajā ārkārtas situācijā.

PBLA dalīborganizāciju vadītāji savos īsajos ziņojumos par darbu pandēmijas apstākļos ieskicēja visai līdzīgu ainu – gada lielākie sarīkojumi, kā piemēram ALAs 69. kongress, LNAK gadskārtējā sesija un latviešu Kultūras dienas Austrālijā ir pārceltas vai atceltas, dievkalpojumi notiek attālināti, bet skolas veic savu darbu dažādās tiešsaistes platformās, arī izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas un Latviešu valodas aģentūras piedāvātos inovatīvos risinājumus.

Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs ziņoja par aizvadīto ALAs valdes sēdi tiešsaistē, uzsverot, ka apvienības darbs turpinās visās jomās, jo īpaši izglītībā, attālinātā režīmā. Amerikas latviešu apvienība turpina arī ziedojumu akciju datoru iegādei skolēniem Latvijā un apsvērusi iespēju par citiem palīdzības veidiem Latvijai. ALAs 69. kongress Mineapolē šobrīd nav atcelts pilnībā, bet gan ir pārcelts uz oktobra mēnesi.

Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) prezidents Andris Ķesteris ziņoja, ka gadskārtējā LNAK sesija ir pārcelta uz 2021. gada aprīli. LNAK turpina līdzekļu vākšanas akciju Latvijas paralimpiskajiem sportistiem un citas labdarības akcijas.

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēdis Jānis Grauds un Kultūras nozares vadītājs Jānis Čečiņš informēja tiešsaistes sanāksmes dalībniekus par situāciju Austrālijā, kur līdz gada nogalei slēgtas robežas un liegta publiska pulcēšanās. Austrālijas latviešu mākslinieciskajām kopām nebūs iespēju šogad sanākt uz kopmēģinājumiem, līdz ar to decembrī gaidāmās Austrālijas latviešu 58. Kultūras dienas iecerētajā formātā nevarēs notikt. Izglītības nozarē Austrālijā darbs turpinās attālināti, tādā pat formātā norisinās Austrālijas latviešu draudžu dievkalpojumi. Atsevišķas biedrības, piemēram, Brisbanē, ir izziņojušas savai latviešu sabiedrībai palīdzības tālruņus, kur nepieciešamības gadījumā tautieši var zvanīt.

Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības (DAKLA) priekšsēde Renāte Albrehta PBLA valdei vēstīja, ka Brazīlijā latviešu biedrību aktīvā dzīve šobrīd ir daļēji apstājusies, tomēr saziņa un informācijas apmaiņa galvenokārt notiek WhatsApp tīklā. Šai tīklā arī darbojas Brazīlijas latviešu skolas un savus mēģinājumus attālināti notur San Paulu latviešu koris, tomēr Nova Odesā iecerētās Jāņu svinības šogad nāksies atcelt.

Eiropas latviešu apvienības (ELA) pārstāve no Zviedrijas Justīne Krēsliņa ziņoja, ka Zviedrijā atšķirībā no citām zemēm īpašu izmaiņu sabiedriskās dzīves norisēs nav, tomēr ELA iecerētā kopsapulce šovasar notiks digitāli vai Zoom formātā. Eiropā turpinās darbs gan izglītības, gan kultūras jomās.

ELAs Kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane pastāstīja, ka Eiropas latviešu organizācijas ir iesaistījušās Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienas atzīmēšanā, iesaistoties virtuālajā tautastērpu skatē 4. maijā. Septiņi Eiropas latviešu kori pēc Latvijas kora “Anima” iniciatīvas kopīgi kā veltījumu 4. maijam virtuālā formātā iedziedājuši dziesmu “Mežamāte”.

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte pateicās visiem dalīborganizāciju pārstāvjiem par proaktīvo rīcību aizvadītajā mēnesī. Viņa informēja dalīborganizācijas par aktīvo PBLA sadarbību ārkārtas situācijas laikā ar Latvijas valdības institūcijām. Pārstāvniecības darbs nav apstājies ārkārtas situācijas dēļ – tas notiek daļēji attālināti un daļēji no biroja telpām, ievērojot sociālās distancēšanās prasības, uzsvēra priekšsēde.

Ārlietu ministrijas pārstāvis, īpašu uzdevumu vēstnieks sadarbībai ar diasporu Aivars Groza aicināja diasporas organizācijas atbildīgi izvērtēt tos pasākumus un projektus, kurus biedrības un organizācijas ārkārtas situācijas dēļ tomēr šogad nevarētu īstenot. Ārlietu ministrijas pārstāvis tomēr izteica cerību, ka PBLA kopā ar tās sadarbības partneriem varēs noturēt Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF) daļēji attālinātā formātā, daļēji klātienē šī gada rudenī. Tāpat tika īsumā arī pārrunāta Diasporas konsultatīvās padomes turpmākā darbība.

PBLA Kultūras Fonda (PBLA KF) priekšsēdis Juris Ķeniņš un PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons ziņoja par diasporas kultūras projektiem un to īstenošanas iespējām šogad. PBLA KF vadītājs ziņoja, ka pieprasījumu skaits 2020. gadam samazinājies ārkārtas situācijas iespaidā un lūdza valdi pārlikt daļu līdzekļu uz 2021. gadu. Valde pēc sēdes elektroniskā balsojumā šo priekšlikumu apstiprināja.

Izglītības nozaru vadītāji kā no Eiropas valstīm, tā arī no tālākām zemēm secināja, ka stipri pieaudzis pieprasījums tālmācības platformai Classflow, un disaporas skolas augsti novērtē tādus IZM projektus, kā “Tava klase”, kur mācību viela pieredzējušu skolotāju vadībā tiek pasniegta ar televīzijas palīdzību, kā arī vēlāk skatāma interneta vietnē www.tavaklase.lv. Brazīlijas un Austrālijas pārstāvji gan piebilda, ka tavaklase.lv saturs ir grūti straumējams interneta pieslēguma ātruma dēļ viņu zemēs un lūdza PBLA painteresēties par citiem tehniskiem risinājumiem. IZM pārstāvji jau tūlīt pēc sēdes zināja teikt, ka tiks meklēti risinājumi un tālāk viņi sazināsies ar PBLA Izglītības padomi tieši.

PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, kurš vada arī PBLA Izglītības padomes darbu, informēja valdi, ka padomes Finanšu komisija ir sadalījusi 20 skolām Latviešu valodas aģentūras (LVA) atbalsta līdzekļus EUR 44 820.00 apmērā skolu darbam, bet EUR 37 800.00 sadale izglītojošu pasākumu atbalstam atlikta līdz ārkārtas situācijas beigām. Šogad IZM un LVA atbalsts latviskai izglītībai pasaulē ir pieaudzis par apmēram 25 procentiem. Apzinoties ar COVID -19 pandēmiju saistītās izmaiņas skolu darbā, LVA pieļauj attiecīgas izmaiņas atbalsta līdzekļu izmantošanā, piemēram naudas lietošanu e-grāmatu un abonementu iegādei un tālsaziņas tehniskajam nodrošinājumam, ziņoja R. Eglītis.

Plašāka domu apmaiņa sarunas ietvaros raisījās starp izglītības nozares pārstāvjiem. Māris Pūlis raksturoja pašreizējo attālinātā skolu darba situāciju Eiropā, Elita Pētersone vēstīja par latviešu skolu darbu ārkārtas situācijā Kanadā. ALA Izglītības nozares vadītāja Elisa Freimane informēja, ka no 21 latviešu skolas ASV puse darbojas virtuāli, un viņa arī piebilda, ka īpaša rūpe viņai ir par mazajām latviešu skolām ASV un to nākotni situācijā, kad skolu darbs var noritēt tikai attālināti. Austrālijas latviskās izglītības nozares vadītāja Iveta Leitase ziņoja, ka Annas Ziedares Vasaras vidusskola 2021. gada janvārī netiek atcelta, problēmas varētu būt ar Latvijas skolotāju ieceļošanu Austrālijā tai laikā. Visas latviešu skolas Austrālijā darbojas attālināti, savukārt iecerētie diasporas skolotāju semināri varētu notikt tiešsaistē.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) eksperte Iveta Grīnberga tiešsaistes sanāksmes dalībniekus informēja par IZM īstenoto projektu “Tava klase”, kura ietvaros tapušas daudzas saistošas dažādu mācību priekšmetu apguves stundas televīzijā, kuras savā darbā varētu izmantot arī diasporas skolas. Iveta Grīnberga pastāstīja arī, ka IZM tapis nolikums Diasporas skolotāju tālmācības programmai, izsludināts konkurss un Latvijas augstskolas līdz 30. jūnijam var pieteikties šīs programmas īstenošanai.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī PBLA un tās dalīborganizāciju iesaisti Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) projektos. Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto tiešsaistes sanāksmes dalībniekus informēja par SIF izsludināto projektu konkursu mediju atbalstam krīzes situācijā, kurā uz līdzīgiem noteikumiem kā reģionālie mediji Latvijā, varētu pieteikties arī diasporas mediji.

PBLA valde vienojās lēmumu par klātienes rudens sēdes noturēšanu atlikt līdz vasaras vidum, bet starplaikā gatavoties kā klātienes, tā attālinātai sēdes norisei. Valde arī nolēma turpināt satikties šādās īsās attālinātās Zoom sēdēs pēc vajadzības reizi mēnesī.

Tāpat pēc sēdes PBLA birojs pārrunāja iespējas veidot sarunu ciklus tiešsaistē, kuri būtu pieejami plašākam ārzemēs un Latvijā dzīvojošo tautiešu lokam. Par šo un vēl citiem jaunumiem tiks ziņots diasporas medijos, kā arī PBLA mājas lapā un Facebook kontā.

PBLA pārstāvniecība

Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departaments (RDIKSD), īstenojot projektu “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās”, veido informatīvu atbalsta materiālu ikvienam, kurš vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā un Rīgā. Ar šo projektu vēlamies veicināt sadarbību starp Rīgas pilsētas pašvaldību un organizācijām, kas darbojas gan ar Latvijas diasporu, gan ar remigrācijas jautājumiem.

“Vēlamies Jūs uzrunāt un iesaistīt  projekta aktivitāšu īstenošanā, veidot veiksmīgu savstarpējo sadarbību un lūgt atbalstu informatīvā materiāla izstrādē, kuru vēlamies veidot atbilstošu  cilvēku vajadzībām. Rokasgrāmata tiks veidota tā, lai ik vienam, kurš vēlas viens vai ar ģimeni atgriezties uz dzīvi Rīgas pilsētā, ir pieejama pamata informācija un kontakti, kas varētu palīdzēt atgriešanos padarīt vienkāršāku un mierīgāku!” Tā par projektu stāsta, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas Vadītāja vietniece.

Šobrīd ir apkopotas galvenās tēmas un apskatāmie jautājumi, kas tiks iekļauti rokasgrāmatā.  Lūgums veltīt dažas minūtes laika, izskatīt šīs tēmas, sniegt savu skatījumu par tēmu aktualitāti un nozīmīgumu, kā arī papildināt tēmas un jautājumus, ja tas ir nepieciešams.

Tēmu apkopojums ir atrodams šeit: https://forms.gle/dkTAKr3PtChgbjuo6

Kad tika izziņota pašreizējā karantīna, “Pasaules latviešu mākslas centrs” (PLMC) Cēsīs gatavojās uzsākt savu septīto izstāžu sezonu. Ņemot vērā, ka nav zināms, kad  centra galerijas  varēs pulcēt uz izstādēm mākslas cienītājus, kopš šonedēļas   PLMC piedāvā virtuālās pastaigas, tuvāk   iepazīstinot ar diasporas latviešu mākslinieku daiļradi.

Kā norāda PLMC izstāžu kuratore Lelde Kalmīte: “PLMC septītajā darbības gadā  bijām ieplānojuši   Vilņa Strazdiņa, Aleksandra Karpova un Rolanda Kaņepa personālizstādes, kā arī Filadelfijas (ASV) diasporas mākslinieku grupas izstādi.  Mēs ceram, ka jums patiks aplūkot pagājušās sezonas Jāņa Mintika (ASV) personālizstādes virtuālo ceļojumu, kam sekos Zigfrīda Sapieša (Skotija) daiļrades atspoguļojums un   izstāde ar  labākajiem darbiem no mūsu pastāvīgās kolekcijas Sōpoliņa galerijā, ieskaitot jauniegūtus mākslas darbus no dažiem pazīstamākiem un izcilākiem latviešu diasporas māksliniekiem, piemēram, Edvīns Strautmanis, Imants Tillers, Kārlis Rekevics un citi.

Pirmā virtuālā pastaiga  atspoguļo  Jānim Mintikam veltīto izstādi :

https://www.youtube.com/watch?v=1UnqtUGURUM&t=58s

Jānis Mintiks dzimis 1944. gadā Zalcburgā, Austrijā, un uzaudzis Milvokos, Viskonsīnā, ASV. Viņš strādāja savās  darbnīcas Ņujorkā, Norvēģijā un Ņūmeksikā. Pēc viņa nāves 2014. gadā, Mintika atraitne, čelliste Sallija Gintere pārsūtīja vairākas Mintika monumentālās skulptūras, kā arī gleznas un grafiskos darbus uz Pasaules latviešu mākslas centru Cēsīs. Jāņa Mintika mākslu var raksturot kā dabas un tēlniecības apvienošanu liela mēroga darbos. Mintika pazīstamākais darbs ir instalācija Zem Kurzemes Karoga, kas veltīta latviešu kolonijai Tobāgo salā, kas ir iecienīts tūristu apskates objekts.

Tuvāka informācija
Kārlis Kanderovskis
22458536

Aizvadītajā nedēļā noslēdzās līdzekļu sadale ASV, Kanadas, Austrālijas un Dienvidāfrikas latviešu skolām. Šogad latviešu nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām ārpus Eiropas bija pieejams Latviešu valodas aģentūras (LVA) finansējums no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde” 44 820 EUR apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. un 2019. gadu, finansējums šogad ir pieaudzis par 20–25%. Finansējumu arī šogad administrē Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA). Pieteikumu iesniegšana konkursam noslēdzās 23. martā, kopā saņemti 21 skolas pieteikumi, no kuriem viens pieteikums skolas nometnei tika pārcelts uz konkursa pasākumu sadaļu.

Konkursa Finanšu komisija, ko veido PBLA Izglītības padomes locekļi, skolas vērtēja pēc stingriem kritērijiem, kas bija noteikti konkursa nolikumā. Komisija vērtēja gan skolēnu un mācību stundu skaitu attiecīgajā skolā, gan arī līdzekļu pieprasījuma mērķu atbilstību nolikumam. Rezultātā finansējums EUR 44 820 apmērā sadalīts šādi: 11 skolas ASV (tai skaitā vasaras vidusskola “Kursa”) saņems 25 660 EUR; piecas skolas Austrālijā (tai skaitā Annas Ziedares vasaras vidusskola) – 12,600 EUR; trīs skolas Kanadā – 5817 EUR; viena skola Dienvidāfrikas Republikā – 743 EUR. Vidēji vienai skolai piešķirts ir ap 2135 EUR; lielākā summa, ko saņem viena skola ir nedaudz virs 5000 EUR, bet mazākā – 420 EUR. Lielākās summas tika piešķirtas skolām, kurām ir augstākas telpu īres izmaksas, kā arī lielāki apdrošināšanas izdevumi.

Sakarā ar Covid-19 pandēmiju, arī diasporas skolas pasaulē mēģina pielāgoties  jaunajiem apstākļiem savās valstīs, kur klātienes pulcēšanās ir aizliegta. Daudzas skolas ārkārtas situācijas apstākļos darbojas attālināti, tiekoties tiešsaistes platformās. Vairāki desmiti diasporas pedagogu, tajā skaitā arī ASV, Austrālijas un Kanadas latviešu skolu skolotāji, šobrīd piedalās LVA organizētajos ClassFlow apguves intensīvajos tālmācības kursos, lai nodrošinātu interaktīvas nodarbības savu skolu audzēkņiem. Tādēļ arī finansējumu saņēmušās diasporas skolas ir aicinātas pielāgot un nepieciešamības gadījumā mainīt finanšu izlietojuma mērķi, iepriekš to saskaņojot ar PBLA Finanšu komisiju. Skolas ir mudinātas iegādāties tiešsaistes mācību platformu lietošanas abonementus, nepieciešamo tehnisko aprīkojumu attālināto mācību nodrošināšanai u.tml.

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju uz nenotiektu laiku – līdz brīdim, kad būs skaidrs, vai pasākumus rudenī būs iespējams īstenot klātienē, vai neklātienē – ir atlikta konkursa otra daļas, t.i. izglītojošo pasākumu (semināru, kursu, meistarklašu, konferenču) finansējuma sadale. LVA finansējums no IZM budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde” izglītojošu pasākumu nodrošināšanai ārpus Eiropas šogad ir 37 800 EUR.

PBLA Izglītības padome un LVA izsludināja konkursu diasporas latviešu skolu un izglītojošu pasākumu atbalstam valstīs ārpus Eiropas šī gada 14. februārī. Kā noteica konkursa nolikums, finansējumam drīkstēja pieteikties latviešu skolas ASV, Kanādā, Austrālijā, Dienvidamerikā un Dienvidāfrikā. Konkursu nolikumi pieejami LVA mājaslapā www.valoda.lv un PBLA mājaslapā www.pbla.lv/izglitiba/. Eiropas latviešu nedēļas nogales skolu finansējumu administrē Eiropas Latviešu apvienība.

Raits Eglītis, PBLA izpilddirektors, e-pasts: raits.eglitis@pbla.lv
Aija Otomere, LVA diasporas projektu koordinatoore, e-pasts: aija.otomere@valoda.lv