Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pasaules labāko risinājumu vidū izglītības nodrošināšanai Covid-19 pandēmijas laikā iekļāvusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) radīto izglītojošo TV “Tava klase’’.

Lai palīdzētu pasaules valstīm labāk pārvarēt Covid-19 izraisītās pandēmijas izaicinājumus izglītības jomā, OECD sadarbībā ar Harvardas Globālās Izglītības inovāciju iniciatīvu (Harvard Global Education Innovation Initiative) un Pasaules banku (World Bank Group Education Global Practice) izveidojusi pasaules labāko izglītības iniciatīvu datu bāzi. Tajā tiek aplūkoti inovatīvi izglītības risinājumi pandēmijas laikā, to vidū arī IZM radītā izglītojošā TV “Tava klase”.

“Esam gandarīti, ka “Tava klase” iniciatīva novērtēta ne tikai Latvijā un vēl 70 valstīs, bet to pamanījuši arī starptautiski eksperti. “Tava klase’’ bija kompetenču pieejas pilotprojekts, ko rosināja Covid-19. Šāda mācību platforma risina daudzas problēmas, kas izglītībā pastāv jau ilgāku laiku – tā veicina domāšanas un metodikas maiņu, attīsta skolēna pašvadītas mācīšanās un problēmu risināšanas prasmes, kā arī paaugstina skolotāja profesijas prestižu un risina skolotāju trūkuma problēmu. To veicināja ikviens, kurš bija iesaistīts attālinātajā mācību procesā. Svarīgi, ka varam darboties pasaules līmenī un būt paraugs citām valstīm!” vērtē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Atzītāko projektu vidū ir arī, piemēram, Nīderlandes studentu pašmācības projekts, Spānijas online portāls skolēniem, studentiem un ģimenēm, Somijas sabiedriskā medija Yle attālināto mācību projekts un vairāki citi.

OECD eksperti norādījuši, ka Covid-19 pandēmija bija nopietns pārbaudījums izglītības sistēmām visā pasaulē, tāpēc izglītības politikas īstenotājiem ir jārūpējas, lai izglītības kvalitāte neciestu arī tad, ja miljoniem bērnu un studentu paliek izolācijā mājās un nevar doties uz skolu. Izglītības pieejamības nodrošināšanai Covid-19 pandēmijas laikā dažādas valstis ir izmantojušas dažādas pieejas, bet OECD projekts radīts, lai valstis varētu savstarpēji mācīties no labākajiem piemēriem.

“Tava klase” ideju un konceptu veidojusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš, projektu koordinēja IZM eksperts Jānis Volberts. Satura veidošanā iesaistījās vairāk nekā 100 skolotāju no visas Latvijas. Palīdzību skolotājiem projekta ietvaros ir snieguši vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, dziedātāji un mākslinieki. Projektu īstenoja IZM sadarbībā ar iniciatīvas grupu “Vecāki par labāku izglītību”, nodrošinot oriģināla mācību satura izveidi un tā pārraidīšanu bezmaksas televīzijas platformās “ReTV” un “Sportacentrs.com TV”. Projekta tehnoloģiskie partneri ir “Telia Latvija” un “Veset’’, kas nodrošina TV kanālu izspēles pakalpojumus, kā arī apraidi internetā, platformā “tavaklase.lv”.

Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apkopo atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par ceļošanu

Gadu gaitā Latvijas oficiālos informācijas avotos un medijos bieži ir izskanējuši ļoti atšķirīgi novērtējumi par to, cik iedzīvotāju ir aizbraukuši no Latvijas un cik – atgriezušies Latvijā. Tādēļ 2019.gadā ar Ārlietu ministrijas atbalstu Mihaila Hazana vadībā veikts pētījums, kurā sniegts līdzšinējo emigrācijas un remigrācijas apjoma novērtēšanas metodoloģiju apskats un izvērtējums, kā arī, apzinot lielu skaitu dažādu Latvijas un ārvalstu statistikas un citu publicēto avotu, sniegts līdz šim precīzākais iespējamais diasporas apjoma un remigrantu skaita Latvijā novērtējums. Atšķirībā no iepriekšējiem pētījumiem, plašāku kontekstu iezīmē vēsturisks atskats par to, kā veidojusies Latvijas diaspora, turklāt veikts ne vien jaunās, bet arī t.sk. ”vecās diasporas”, kam bieži vien nav Latvijas valstspiederības apjoma izvērtējums.

Pētījums vērš uzmanību uz to, ka diasporas apjoma novērtējums lielā mērā atkarīgs no izvēlētās diasporas definīcijasun aprēķinus ierobežo tas, kādas definīcijas izmantotas publiski pieejamos datu avotos. Lielākoties izmantots pilsonības kritērijs. Tā, piemēram, pētījumā aprēķināts, ka Latvijas valstspiederīgo un bijušo valstspiederīgo skaits ārvalstīs 2019.g. sākumā ir sasniedzis 292 000 un 2020.g. sākumā – 300 000, bet, pieskaitot arī etniskos latviešus vai Latvijā dzimušo personu pēcnācējus ASV, Austrālijā, Kanādā un dažās Eiropas valstīs, Latvijas diasporas apjoma novērtējums ievērojami pieaug. Gandrīz puse Latvijas diasporas dzīvo ES-28 valstīs.  Svarīgi nošķirt emigrācijas apjomu no diasporas apjoma– pēdējais dabiski ir ievērojami lielāks, ņemot vērā, ka ievērojama daļa diasporas pārstāvju ir dzimuši ārvalstīs un tiek pieskaitīti diasporai vai nu pateicoties pašidentifikācijai kā latviešiem vai Latvijas izcelsmes senčiem.

Diezgan liela jaunās diasporas daļa joprojām oficiāli ir deklarēta Latvijā. 2018. g. sākumā ES un EBTA valstīs dzīvoja vismaz 95,5 tūkst. Latvijā deklarēto LR pilsoņu un nepilsoņu; 2019.g. sākumā šis skaits saruka līdz 69,2 tūkst., bet  2020.g. sākumā, pēc provizoriskiem datiem, – līdz 64 tūkst.

Pētījumā novērtēts arī remigrācijas apjoms, kurš gan arī, kā norāda autors, būtiski atkarīgs no tā, kas tiek saprasts ar “remigranta” jēdzienu (t.i., pēc cik ilga pavadīta laika ārvalstīs un cik ilgi pēc atgriešanās cilvēks tiek uzskatīts par remigrantu). Tā, piemēram, 2017.g. Latvijā dzīvoja 30 tūkst., bet 2018.g. – 34 tūkst. remigrantu ar iepriekšējo 4 gadu laikā ārzemēs gūto darba pieredzi. 2013.-2018.g. laikā katru gadu Latvijā atgriezās 10 līdz 11 tūkst. remigrantu, kuri iepriekšējā gadā strādāja ārzemēs (neatkarīgi no prombūtnes ilguma), savukārt CSP novērtētās ikgadējās remigrantu plūsmas (piemērojot 12 mēnešu prombūtnes kritēriju) ir 5 līdz 6 tūkst. remigrantu gadā.

Svarīgi arī, cik daudzi, pēc atgriešanās, paliek Latvijā. Tā, piemēram, 2019.g. sākumā Latvijā joprojām dzīvoja 12,7 tūkst. remigranti 15+ gadu vecumā, kas atgriezās Latvijā 2015.-2018. gadā, pirms tam vismaz 12 mēnešus pavadot ārvalstīs.  Šo remigrantu vidū 53% ir vīrieši, 58% ir latvieši, un 90% ir Latvijas pilsoņi.

Kopumā laikā no 2008. līdz 2018. g. Latvijā kā remigranti atgriezās 53 tūkst. unikālo personu ar iepriekšējo 15 mēnešulaikā ārzemēs gūto darba pieredzi un 117 tūkst. unikālo personu ar iepriekšējo četru gadulaikā ārzemēs gūto darba pieredzi.  Savukārt2019. g. beigās Latvijā bija vismaz 145 tūkst. 18 – 74 gadu vecu remigrantu, kuri pēdējo 10 gadu laikā (2010.-2019. g.) nostrādāja ārvalstīs vismaz 6 mēnešus pēc kārtas.  Tas liecina, ka Latvijā uz dzīvi no ārvalstīm atgriezies ievērojams skaits cilvēku.

Papildus, DMPC direktores Intas Mieriņas vadībā izzināts, cik aktīvi ārvalstīs dzīvojošie tīklojas savā starpā un iesaistās diasporas dzīvē – diasporas organizācijās, pašdarbības kolektīvos, brīvprātīgās asociācijās, kā arī diasporai domātos pasākumos (koncertos, svinībās utml.).  Pētījuma mērķis ir sniegt pamatotu informāciju un rekomendācijas ārpus Latvijas dzīvojošās Latvijas diasporas efektīvākai satīklošanai, atbildot uz jautājumu, kas veicinātu diasporas pārstāvju plašāku līdzdalību diasporas dzīvē. Pētījuma ietvaros veiktas piecas fokusa grupu diskusijas, 28 padziļinātas intervijas ar dažādu diasporas organizāciju un grupu pārstāvjiem, kā arī analizēti emigrantu aptauju rezultāti, kas pirmo reizi ļāva iegūt uzticamus datus par to, kāda daļa Latvijas diasporas pārstāvju ir iesaistījušies dažādās diasporas aktivitātēs. Kā norāda pētījuma autore: “Šis pētījums ir būtisks, jo diasporas saliedētība un pastāvīga kontaktu uzturēšana, iesaistoties diasporas pasākumos, organizācijās un grupās, ir stipras latviešu kopienas ārvalstīs pamats.”

Pētījumā konstatēts, ka visbiežākais veids, kā ārzemēs dzīvojošie latvieši iesaistās diasporas dzīvē, ir ārzemēs dzīvojošo latviešu ziņu portālu lasīšana kā arī iesaistīšanās kādā diasporai domātā vēstkopā, blogā vai domubiedru grupā Internetā (piem., Latvians in the UK Facebook grupa utml.). Katrs ceturtais pēdējā gada laikā ir piedalījies kādā ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem domātā pasākumā, svinējis Jāņus u.c.. Ja neskaita aktivitātes Internetā, diasporas dzīvē citā veidā (organizācijas, pasākumi utml.) iesaistījusies aptuveni trešdaļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu vai Latvijas valstspiederīgo. Iespējas iesaistīt bērnus latviešu nedēļas nogales skolā vai diasporas bērnu un jauniešu nometnēs līdz šim ir izmantojis salīdzinoši neliels skaits disporas bērnu (mazāk kā katra desmitā ģimene).

Ziņojuma autori vērš uzmanību uz to, ka Latvijas diasporas organizācijās un pasākumos šobrīd iesaistās gandrīz tikai latvieši, turklāt tie ir nozīmīgi mazāk populāri jauniešu vidū. Lielākoties tas saisīts ar laika trūkumu, tomēr daudzi jaunieši (40%) min, ka viņus tas vienkārši neinteresē, piem., liekas saistošāk nevis palikt latviešu lokā, bet būt starp vietējiem vai pavadīt laiku ar savu ģimeni un draugiem, turklāt trūkst informācijas par diasporas organizācijām un iespējām tajās iesaistīties. Ideālai diasporas organizācijai, pēc jauniešu domām, būtu ne vien jānodarbojas ar kultūras aktivitātēm, bet jāsniedz praktiska palīdzība cilvēkiem, kas nesen pārvākušies uz ārzemēm. Tā nekoncentrētos tikai uz latviešu kultūru, bet pasākumiem, kas varētu ieinteresēt jebkuras tautības cilvēkus, t.sk.diasporas pārstāvju ārvalstnieku dzīvesbiedrus un draugus. Šāda organizācija rīkotu ne vien slēgtus pasākumus, bet arī pasākumus kas atvērti visiem – piemēram: sarunu klubi, sporta pasākumi, tematiskie vakari (karaoke, filmas, viktorīnas, kulinārijas vakari, makšķerēšanas klubs, māmiņu klubi, viesi no Latvijas utt.), kopīgi izbraucieni dabā, lielākas balles. Ziņojuma autori norāda, ka tas, vai diasporas organizācijas spēs saglabāt savu aktualitāti un popularitāti arī jaunās emigrantu paaudzes vidū tikpat lielā mērā kā savulaik starp trimdas latviešiem un to pēctečiem, ir atkarīgs no tā, vai šīs organizācijas spēs mainīties un pieskaņotiesjaunajiem apstākļiem un prasībām.

Papildus informācija: Projekta vadītāja Inta Mieriņa, t.25919309

Esam apkopojuši pieejamo informāciju par Jāņu svinībām PBLA dalīborganizāciju mītnes zemēs.

Novēlam visiem tautiešiem pasaulē priecīgus Jāņus!

Jāņu svinības pasaulē 2020. gadā (PDF)

2020. gada 19. jūnijā
Jevgēņijam Lukjanovam
Krievijas Federācijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Latvijas Republikā
Antonijas ielā 2
Rīgā, LV-1010

Godātais vēstnieka kungs,

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes un dalīborganizāciju vārdā rakstu, lai izteiktu sašutumu un protestu par Jūsu pārstāvētās valsts vadības un Krievijas domes mēģinājumiem sagrozīt vēstures faktus un centieniem panākt atzīt par spēkā neesošu PSRS Tautas deputātu kongresa lēmumu, kurā nosodīts Molotova-Ribentropa pakta slepenais protokols par ietekmes sfēru sadalīšanu Eiropā pēc Otrā pasaules kara.

PBLA valde pievienojas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ārlietu ministriju šī gada 18. jūnijā paustajai pozīcijai, ka Baltijas valstu valdības kategoriski noraida Krievijas mēģinājumu attaisnot divu 20. gadsimta totalitāro režīmu – staļinisma un nacisma pastrādātos asiņainos noziegumus.

PBLA uzskata, ka Molotova-Ribentropa pakts un tā slepenie protokoli bija par pamatu pasaules sadalīšanai starp diviem totalitārajiem režīmiem un pavēra ceļu Otrajam pasaules karam. PBLA uzsver, ka tas ir starptautiski atzīts fakts un tā izraisītās Padomju okupācijas rezultātā desmitiem tūkstošu Baltijas un simtiem tūkstošu Eiropas valstu iedzīvotāji vairāk nekā 50 gadus bija spiesti dzīvot PSRS okupētajās teritorijās un paciest visas okupācijas režīma sekas.

PBLA arī kritiski vērtē Krievijas valsts prezidenta Vladimira Putina publicēto rakstu ASV izdevumā The National Interest, kurā viņš aizstāv Padomju Savienības lomu Otrajā pasaules karā un Baltijas valstu okupāciju, kā arī asi uzbrūk Polijai. https://nationalinterest.org/feature/vladimir-putin-real-lessons-75th-anniversary-world-war-ii-162982. Mēs uzskatām šo rakstu, kā mēģinājumu izmantot Otrā pasaules karā beigu 75. gadskārtu, lai pasniegtu vēsturi jūsu valstij izdevīgā gaismā.

PBLA pārstāv simtiem tūkstošus latviešus visā pasaulē, kuru dzīves ir izjaucis un ietekmējis Otrais pasaules karš. Mēs aicinām Krieviju beidzot atzīt visas šī kara traģiskās un politiskās sekas un necensties pārrakstīt pasaules vēsturi!

Kristīne Saulīte
PBLA priekšsēde

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) izsludina trešo attālināto sarunu ciklā #Kultūranepadodas diasporas latviešu organizāciju vadītājiem, kultūras darbiniekiem, deju kopu un koŗu dalībniekiem, kā arī interesentiem Latvijā un visā pasaulē.

Trešais seminārs “Jāņi – laukos un pilsētā, senāk un tagad” notiks 2020. gada 18. jūnijā no plkst. 15:30 līdz 17.00.

“Mēs esam saņēmuši daudz pozitīvu atsauksmju no dalībniekiem mūsu pirmajos semināros un redzam, cik ļoti tautieši pasaulē, it sevišķi kultūras dzīves veidotāji, ir noilgojušies pēc saziņas un informācijas izmaiņas ar kultūras darbiniekiem Latvijā,” teica Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde. “Ir tikai dabiski, ka mēs turpinām šo semināru ciklu un varam tikai priecāties, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs tik ātri spēj sagādāt noderīgu informāciju mūsu sabiedrībai.”

Tiek plānots, ka 18. jūnija seminārā pazīstamā folkloriste un grupas “Iļģi” dalībniece Ilga Reizniece pastāstīs par savu 40 gadu ilgo pieredzi Jāņu svinēšanā, kas balstās tautas tradicionālās kultūras mantojumā. Uzzināsim arī par Jāņu svinēšanas tradīcijām Dzegužkalnā Rīgā, kurš nu jau vairākus gadus kļuvis par vietu latviskām saulgriežu svinībām multikulturālajā Latvijas galvaspilsētā, lielā mērā pateicoties Ilgas Reiznieces iesaistei. Esam uzrunājuši arī suitu saimnieci Skaidrīti Nagliņu, kas šajā reizē nedaudz pastāstīs par Jāņu ēdieniem, bet nākotnes semināros varētu plašāk izklāstīt latviskās virtuves tradīciju suitu pusē.

Seminārs noritēs PBLA izkārtojumā ZOOM platformā un jauni interesenti tam var pieteikties, rakstot e-pastu uz adresi pbla@pbla.lv, temata lodziņā ierakstot “Pieteikums dalībai #Kultūranepadodas – III”. Iepriekšējo semināru dalībniekiem pieejas informācija tiks nosūtīta automātiski.

Kā informējām iepriekš, PBLA un LNKC  vienojās veidot informatīvu atvērtu semināru un sarunu ciklu 2020. un 2021. gadā par aktuāliem kultūras un diasporas politikas jautājumiem.

Ievadseminārā 26. maijā, kuŗa dalībniekus uzrunāja Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un LNKC direktore Signe Pujāte, piedalījās ap 90 interesentu no visiem kontinentiem. Otrajā seminārā par Nemateriālās kultūras mantojumu un tradīcijām piedalījās ap 60 klausītāju. Semināru cikls izsludināts ar vienojošu nosaukumu “Kultūra nepadodas – pasākumu plāni, praktiski padomi un diasporas iesaiste 2020 – 2021” (#kulturanepadodas)

PBLA pārstāvniecība Latvijā

Svētki ir pārcelti uz 2020. gada 5. – 11. jūliju, bet darbs pie svētku sagatavošanas aktīvi
turpinās! Valsts izglītības satura centrs strādā, lai nodrošinātu interešu izglītības un Dziesmu
un deju svētku procesu. Svētku rīkotāji saka paldies visiem vadītājiem, dalībniekiem un
ģimenēm par sapratni un atbalstu šajā laikā, jo visu šo laiku tiek plānota pārcelto XII Latvijas
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošana! Latviešu diasporas bērnu kolektīvi ceļā
uz svētkiem: koordinatore Aiga Vasiļevska, aiga.vasilevska@lnkc.gov.lv. Dalībai svētkos
gatavojas: 3 kori (Īrija, Norvēģija, Austrālija) koru koncertam Mežaparka Lielajā estrādē; 5
tautas deju kolektīvi (Īrija, Vācija, Beļģija, Lielbritānija) tautas deju lielkoncertam un
koncertiem Vērmanes dārzā; 6 folkloras kopas (Nīderlande, Norvēģija, Beļģija, Francija,
Luksemburga, Spānija); 1 tautas deju kolektīvs (Lielbritānija) tikai koncertiem Vērmanes
dārzā; 2 ansambļi (Austrija, Vācija) koncertiem Vērmanes dārzā. 438 bērni un jaunieši, 49
pieaugušie – 486 dalībnieki. Ap 340 dalībniekiem vēlas izmantot svētku rīkotāja piedāvātās
nakšņošanas iespējas. 9 kolektīvi piedalījās arī iepriekšējos XI Latvijas skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētkos 2015. gadā.

Aiga Vasiļevska, LNKC Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore)

Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) izsludina otro attālināto sarunu ciklā #Kultūranepadodas diasporas latviešu organizāciju vadītājiem, kultūras pasākumu rīkotājiem, deju kopu, koŗu dalībniekiem, kā arī interesentiem Latvijā un visā pasaulē.

Otrais seminārs “Tradīcija un identitāte. Nemateriālais kultūras mantojums – zināšanas un prasmes mūsdienu cilvēka dzīvē” notiks 2020. gada 10. jūnijā no plkst. 16.00 līdz 17.30.

“Mēs saņēmām daudz pozitīvu atsauksmju no dalībniekiem mūsu pirmajā ievadseminārā maija beigās un sapratām, cik ļoti tautieši pasaulē, it sevišķi kultūras dzīves veidotāji, ir noilgojušies pēc saziņas un informācijas izmaiņas ar kultūras darbiniekiem Latvijā,” teic Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde, piebilstot, ka “ir tikai dabiski, ka mēs ejam uz priekšu ar šo semināru ciklu un varam tikai priecāties, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs tik operatīvi sagatavo noderīgu informāciju mūsu sabiedrībai.”

Tiek plānots, ka 10. jūnija seminārā LNKC direktore Signe Pujāte informēs par Mežaparka estrādes otrā celtniecības posma noslēguma pasākumu. Seminārā piedalīsies arī LNKC ekspertes – Gita Lancere stāstīs par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, Linda Rubena informēs par tradicionālo prasmju projektu “Satiec savu meistaru”, savukārt Inese Mičule iepazīstinās ar Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” norises plāniem.

Seminārs noritēs PBLA izkārtojumā ZOOM platformā un jauni interesenti tam var pieteikties, rakstot e-pastu uz adresi pbla@pbla.lv, temata lodziņā ierakstot “Pieteikums dalībai #Kultūranepadodas – II”. Pirmā semināra dalībniekiem otrā un nākamo semināru pieejas informācija tiks nosūtīta automātiski.

Kā informējām iepriekš, PBLA un LNKC šogad maijā vienojās veidot informatīvu atvērtu semināru un sarunu ciklu 2020. un 2021. gadā par aktuāliem kultūras un diasporas politikas jautājumiem.

Ievadseminārā 26. maijā, kuŗa dalībniekus uzrunāja Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un LNKC direktore Signe Pujāte, piedalījās ap 90 interesentu no visiem kontinentiem. Semināru cikls izsludināts ar vienojošu nosaukumu “Kultūra nepadodas – pasākumu plāni, praktiski padomi un diasporas iesaiste 2020 – 2021” (#kulturanepadodas)

PBLA pārstāvniecība Latvijā

Divpadsmit soļi, kas jāzina, atgriežoties Latvijā

1. Pirms atgriešanās Latvijā, ārvalstī ir jāsaņem visi dokumenti un izziņas, kas liecina par nodarbinātību un saņemtajiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī dokumenti par darba periodiem un nomaksātajiem nodokļiem. Ja ārvalstī ir piešķirts bezdarbnieka pabalsts un, atgriežoties Latvijā, Jūs vēlaties turpināt saņemt šo pabalstu, tad no ārvalsts sociālās aizsardzības vai nodarbinātības dienesta jāpieprasa U2 dokuments bezdarbnieka pabalsta eksportam. Ja pēc nodarbinātības perioda beigām Jūs vēlaties pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, tad pabalsts jāpieprasa valstī, kurā Jūs pēdējo reizi bijāt nodarbināts. Jums ir iespēja, meklējot darbu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, arī Latvijā, turpināt saņemt šo pabalstu 3-6 mēnešus. Šo pabalsta “līdzi ņemšanu” sauc par pabalsta eksportu. Pastāv daži izņēmuma gadījumi, par tiem interesējieties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA – https://saite.lv/3zT9N)

2. Ja, ierodoties Latvijā, vēlaties turpināt saņemt ārvalstī piešķirto bezdarbnieka pabalstu, un Jums ir izsniegts U2 dokuments, tad septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas no ārvalsts Jums ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), savukārt U2 dokuments jāiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Ja ir vēlme saņemt palīdzību darba meklēšanā vai savu prasmju pilnveidošanā, izmantojiet NVA atbalstu. Reģistrēties NVA un iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu var arī tad, ja ārvalsts bezdarbnieka pabalsts netiek saņemts.

3. Ja ir nepieciešams apliecināt savu ārvalsts nodarbinātības/apdrošināšanas periodu, jāiesniedz U1 dokuments VSAA. Ja šāda dokumenta nav, jāinformē VSAA, ka noteiktu laika periodu Jūs bijāt nodarbināts ārvalstī. Ziniet, ka nodarbinātības/sociālās apdrošināšanas periodi nepazūd, tie uzkrājas, un nepieciešamības gadījumā tiek ņemti vērā, nosakot tiesības uz pabalstiem, kā arī pensiju. To sauc par summēšanas principu. Ja nepieciešams, VSAA noskaidro, kā var turpināt saņemt vai pieteikties bērna kopšanas, ģimenes un citiem pabalstiem Latvijā. Jāņem līdzi izziņas vai citi dokumenti par minētajiem pabalstiem, kas piešķirti ārvalstī.

4. Ārvalsts nacionālajā veselības sistēmas administrācijā jāpieprasa S1 veidlapa. Tas ļaus saņemt garantētos visu veidu veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā, un izmaksas par šiem pakalpojumiem tiks apmaksātas no ārvalsts budžeta līdzekļiem.

5. Ārvalsts nacionālajā veselības sistēmas administrācijā var saņemt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), kas dod tiesības saņemt valsts garantēto neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību. EVAK var būt noderīga laikā, kamēr Latvijā nebūs uzsāktas darba attiecības, jo šajā periodā cilvēks joprojām paliek sociāli apdrošināts valstī, kur pēdējo reizi bija strādājis.

6. Ja ģimenē aug bērni, pirms aizbraukšanas no ārvalsts jāparūpējas par to, lai būtu sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti par viņu iegūto izglītību, veselības aprūpi, kā arī saņemtās sociālās garantijas.

7. Par došanos prom no ārvalsts jāinformē visas tās iestādes, kurās Jūs bijāt reģistrējies vai norādījis savu personīgo informāciju, piemēram, Iedzīvotāju reģistru, vietējo pašvaldību, nodarbinātības dienestu, banku, ceļu satiksmes direkciju, pastu, veselības pakalpojumu sniedzēju, komunālo pakalpojumu nodrošinātājus u.c. Tas palīdzēs izvairīties no iespējamiem pārpratumiem nākotnē.

8. Ierodoties Latvijā, ir jāreģistrējas pašvaldībā un jādeklarē sava dzīvesvieta. To var izdarīt tās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kurā ir cilvēka vai ģimenes jaunā dzīvesvieta, vai elektroniski www.latvija.lv

9. Lai varētu saņemt veselības aprūpi, jāreģistrējas pie ģimenes ārsta. Informāciju par to, kādi ģimenes ārsti strādā novadā vai pilsētā, var saņemt Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā. Ja ārvalstī saņemta S1 veidlapa, tā jāreģistrē NVD www.vmnvd.gov.lv Bez reģistrācijas veidlapa nav derīga.

10. Ja ģimenē aug bērni, viņi jāreģistrē pašvaldības bērnudārzu rindā vai skolā.

11. Ja cilvēks joprojām ir Latvijas nodokļu rezidents un ārvalstīs ir gūti ienākumi, tad no 1. marta līdz 1. jūnijam Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par iepriekšējā gadā ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, klāt pievienojot arī dokumentus, kas apliecina ārvalstīs samaksātos nodokļus, nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem un citus dokumentus www.vid.gov.lv

12. Ja vēlaties sākt biznesu, par iespējām interesējieties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) www.liaa.gov.lv, kur var saņemt konsultācijas un palīdzību biznesa plāna izstrādē, finanšu institūcijā “ALTUM” www.altum.lv un Uzņēmumu reģistrā www.ur.gov.lv. Par atbalstu bezdarbniekiem pašnodarbinātības vai komercdarbības uzsākšanai interesējieties NVA.

• INFORMĀCIJA PAR PENSIJAS SAŅEMŠANU EIROPAS SAVIENĪBĀ
• Bezdarbnieka pabalsta pārcelšana = U2 dokuments
• Strādāji ārvalstīs un plāno atgriezties Latvijā? NODERĪGI PADOMI!

Ar EURES konsultantiem Latvijā var sazināties:
Mājaslapa: www.nva.gov.lv/eures
E-pasts:

www.facebook.com/eureslatvia/
Linkedin: www.linkedin.com/company/eures-latvia
Jaunums! Ik piektdienu, izņemot svētku dienas, no plkst. 13.00 līdz 15.00 EURES čats – https://ec.europa.eu/eures/public/lv/chat-with-eures-advisers. Tā ir iespēja tiešsaistē uzdot jautājumus EURES konsultantiem un saņemt atbildes.

Ar ievadsemināru tiešsaistē 26. maijā aizsākās PBLA pārstāvniecības iniciētais un Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstītais semināru un sarunu cikls ar saukli #kultūranepadodas, kas šogad un 2021. gadā iecerēts kā platforma saziņai un informācijas apmaiņai ar Latvijas diasporas ļaudīm un organizācijām pasaulē. Turpmākajos semināros plānots pievērsties būtiskiem kultūras, izglītības, ekonomikas un politikas jautājumiem, piemēram, piesaistot attiecīgo nozaru ekspertus. Pirmajā tikšanās reizē tiešsaistē klātesošos uzrunāja PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, nedaudz iezīmējot nākamo semināru tēmas: latvieša identitāte, pasaules latviešu kustība 3×3, Pasaules Latviešu jaunatnes seminārs 2×2, diasporas arhīvu apzināšana, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, nemateriālais kultūras mantojums, Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums u.c.

Kultūras ministrijas (KM) Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš stāstīja par KM darbību un izaicinājumiem Covid-19 krīzes laikā, savukārt LNKC direktore Signe Pujāte iepazīstināja ar gatavošanās gaitu Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem 2023. gadā, izceļot galvenos notikumus un iespējas iesaistīties. Eiropas Latviešu apvienības Kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane informēja par akciju “Savij Latviju vainagā”. Tās laikā tautieši visā pasaulē ir aicināti publicēt sociālajos tīklos attēlus, kuros viņi redzami vainaga rotā, un tādējādi stiprināt latvisko garu. Savukārt Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētāja Inguna Grietiņa-Dārziņa pastāstīja par virtuālā kopkora projektu, aicinot iesaistīties ikvienu dziedātgribētāju.

Nākamais seminārs plānots 10. jūnijā (provizoriski plkst. 14.00 tiešsaistē Zoom platformā), kad LNKC eksperti pirmsjāņu noskaņās vētīs nemateriālā kultūras mantojuma jeb mantoto tradīciju un prasmju lomu mūsdienu cilvēka dzīvē. Informācija par nākamajiem semināriem un pieteikšanos, kā arī semināru ieraksti būs pieejami tīmekļvietnēs www.pbla.lv un www.lnkc.gov.lv. (PBLA pārstāvniecība; Latvijas Nacionālais kultūras centrs)