Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes locekļi no visiem kontinentiem piedalīsies valdes sēdē Rīgā, kas tiek plānota no šī gada 24. līdz 26. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās.
“Mums ir svarīgi reizi gadā tikties visiem klātienē, lai pārrunātu paveiktos darbus katrā dalīborganizācijas mītnes zemē, satiktos ar sadarbības partneriem Latvijā un vienotos par galvenajiem plāniem un virzieniem nākamajam gadam,” uzsvēra PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. “Vairāki PBLA pārstāvji jau šovasar piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, bet tas ir savādāk – tas ir liels publisks pasākums, kur nav vietas un laika organizācijas iekšējām sarunām un lēmumiem.”
Sēdē plānots pārrunāt aizvadītā ekonomikas foruma rezultātus, ieguvumus, lemt par nākamā foruma rīkošanu, uzklausīt organizāciju un sadarbības partneru ziņojumus, kā arī kalt plānus PBLA 70. jubilejas pasākumiem un šīs jubilejas svinēšanai nākamgad. Starp iekšējiem jautājumiem ir jāizrunā vadības vēlēšanu process un jāizvirza PBLA balvas kandidāti.
Šogad sēdē netiek plānota tradicionālā svinīgā atklāšana, kurā piedalās valsts augstākās amatpersonas, jo visi valsts vadītāji jau pagodināja PBLA ar savu klātbūtni ekonomikas forumā. Kā interesants pienesums foruma programmai būs trešdien, 24. septembrī, kopēji ar mediju portālu Latvieši.com, kopēji rīkotais seminārs, kurā tiks publiski, tiešsaistē pārrunātas diasporai aktuālas tēmas par gatavošanos 15. Saeimas vēlēšanām un diasporas iesaisti valsts drošības nodrošināšanā.
Šo diskusiju formātu nodrošinās portāls Latviesi.com, bet saturu, piedaloties diskusijās kameru un publikas priekšā – PBLA valde un pieaicinātie eksperti no ministriju un iestāžu puses.
Ceturtdien, 25. septembrī PBLA valdes locekļi klātienē piedalīsies šī gada trešā ceturkšņa Diasporas konsultatīvās padomes sēdē Ārlietu ministrijā, bet vakarā Nacionālās bibliotēkas korē notiks tradicionālā valdes pieņemšana.
Dienu pirms sēdes sākuma, 23. septembrī valdes locekļi plāno kopēju izbraukumu uz Alūksni, lai iepazītos ar Nacionālo Bruņoto spēku dienesta vietu un pārrunātu aktuālos jautājumus par diasporas dalību valsts aizsardzības dienestā, klātienē iepazītos ar valsts aizsardzības dienesta apstākļiem.
PBLA valdē pašlaik darbojas 15 pārstāvji no visas pasaules – pieci no ASV, pa trim no Kanādas, Austrālijas, viens no Dienvidamerikas un Krievijas un divi no Eiropas. PBLA valde klātienē tiekas reizi gadā, bet starplaikos notur attālinātas sēdes un sarunas pēc vajadzības un par dažādiem tematiem.
(PBLA pārstāvniecība)
2025. gada 10. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās jau devītais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF), klātienē pulcējot rekordlielu dalībnieku skaitu – vairāk nekā 70 runātājus un teju 600 uzņēmējus, politikas veidotājus un inovāciju līderus no kopumā 28 pasaules valstīm.
Foruma atklāšanā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Ministru prezidente Evika Siliņa, ārlietu ministre Baiba Braže un Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs uzsvēra valsts un galvaspilsētas attīstības prioritāros virzienus – no drošības un aizsardzības, līdz mākslīgā intelekta attīstībai un citām būtiskām jomām.
Ārlietu ministre Baiba Braže savā uzrunā mudināja tautiešus lepoties ar saviem panākumiem: “Tiekoties ar zinātniekiem, uzņēmējiem, universitāšu pārstāvjiem, esmu pārliecinājusies – Latvijā radam izcilus produktus, inovācijas un zināšanas. Vienlaikus, mēs sevi nenovērtējam un esam pārāk pieticīgi par saviem sasniegumiem – to apliecina arī Latvijā strādājošie ārvalstu investori.”
PLEIF mērķis jau kopš tā pirmssākumiem ir bijis stiprināt sadarbību starp dažādās nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, kā arī veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvjai. Šī gada Foruma dienas kārtībā, prezentāciju un diskusiju formātā, tika apspriestas tādas Latvijas attīstībai nozīmīgas tēmas kā ekonomika, investīcijas, aizsardzība, medicīna, ražošana, enerģētika, mākslīgais intelekts, jaunuzņēmumi, cilvēkkapitāls un radošās industrijas. Visu diskusiju vienojošais elements – aktīvs dialogs starp dažādu nozaru līderiem Latvijā un diasporas uzņēmējiem.
Foruma laikā bija iespēja dzirdēt un klātienē satikt ne vien Latvijas līderus, bet arī augsta līmeņa profesionāļus no visas pasaules. Forumā piedalījās IONCOR izpilddirektors Roberts Ābele, Deloitte Consulting San Francisko mākslīgā intelekta speciālists un komandas vadītājs Edgars Kalns, Google.org EMEA zināšanu, prasmju un mācību nodaļas vadītāja Liza Ateh, Capital Group partnere un portfeļa pārvaldniece Diana Wagner, BalticWay dibinātājs Ģirts Graudiņš, Norrsken vadošā partnere un līdzdibinātāja Agate Freimane, DreaMR Labs līdzdibinātājs un vadītājs un MIT.nano Immersion Lab laboratorijas vadītājs Tālis Reks, un daudzi citi.
Noslēgumā ar iedvesmojošu uzrunu uzstājās režisors un producents Matīss Kaža, daloties ar filmas “Straume” veiksmes stāstu ne tikai no mākslinieciskā, bet arī no ekonomikas un biznesa skatu punkta.
“PLEIF 2025 ir apliecinājums, ka latvieši visā pasaulē prot, var un dara! Ar rekordlielu dalībnieku skaitu, saturīgām diskusijām un jaunu kontaktu veidošanu, mēs esam spējuši ne vien stiprināt saikni starp Latviju un tautiešiem pasaulē, bet arī radīt konkrētus pamatus sadarbībai nākotnē – gan ekonomikā, gan zinātnē, gan radošajās industrijās,” foruma noslēgumā sacīja Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Pēteris Blumbergs.
PLEIF 2025 organizēja Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija sadarbībā ar komunikācijas aģentūru ERDA. Pasākumu finansiāli atbalstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Rīgas dome un Nodarbinātības Valsts aģentūra, Amerikas latviešu apvienība, Latvijas Universitātes fonds un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā.
“Obligāti mēģiniet ietekmēt prezidentu!” Intervija ar PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu
Baltā nama saimnieks Donalds Tramps no Eiropas puses izskatās visai biedējošs un neprognozējams. Bet kā Amerikas Savienoto Valstu prezidentu pēc četriem darba mēnešiem vērtē amerikāņi? Par to, kā arī par trimdas latviešu aktualitātēm saruna ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdi Pēteri Blumbergu.
Egils Līcītis: Kas pašlaik ir PBLA uzmanības centrā?
Pēteris Blumbergs: Mums ir piecu stūrakmeņu vai virzienu programma, un tagad būtiskākā vērība ir ekonomikai. Jūlijā Rīgā plānojam mūsu lielo ekonomisko forumu, kur atvedīsim ārzemju latviešu uzņēmējus, lai tie varētu tikties ar vietējiem latviešu biznesa cilvēkiem. Vēsturiski vienmēr PBLA svarīga misijas daļa bijusi arī drošība un Latvijas aizsardzība. Tur turpinām strādāt, mēģinām ārzemēs, īpaši Vašingtonā ietekmēt Amerikas valdību, lai tā nepārtrauktu atbalstu Ukrainai, ieguldītu naudu NATO savienībā un Baltijas valstīs. Tai virzienā pēdējā laikā ir ļoti daudz pūliņu…
E. Līcītis: Vašingtonā jauna administrācija.
P. Blumbergs: Ar viņiem mazliet iepazināmies pirms astoņiem gadiem, kad Donaldu Trampu pirmoreiz ievēlēja prezidenta amatā. Šoreiz ir citādi, jo pasaule ir citāda. Ukrainā trešo gadu ir karš. Iepriekšējā prezidenta Džo Baidena administrācija ļoti atbalstīja ukraiņus, kamēr Trampam ir vairāk jautājumu – cik lietderīgi Amerikas nodokļu maksātājam ir šādi naudas tēriņi. Mēģinām pārliecināt, ka droša pasaule nāks par labu arī amerikāņu cilvēkiem, investoriem, un drošība Austrumeiropā ir ASV interesēs. Esam sapratuši, ka Trampa kungs vienmēr bijis orientēts uz personīgo kontaktu un attiecību iedibināšanu. Tāpēc priecājamies, ka Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže ļoti bieži ceļo uz Vašingtonu, lai satiktos ar valdības pārstāvjiem. Domāju, pārējā Latvijas valdība arī cītīgi meklē sakarus ar Trampa komandu. Ievēroju, ka premjere Evika Siliņa pāvesta inaugurācijas ceremonijā Vatikānā draudzīgi parunājās ar viceprezidentu Vensu, un galvenās Latvijas amatpersonas Siliņa un prezidents Rinkēvičs uz pasaules skatuves dara labu darbu.
E. Līcītis: Kā latviešu sabiedrība nobalsoja, vēlot Amerikā prezidentu? Kad vēl kandidēja Baidens un Tramps, Rīgā ieradušies goda konsuli sūdzējās gandrīz kā dažreiz Latvijā – nav par ko balsot. Skeptiski raudzījās arī uz Kamalas Harisas kandidatūru.
P. Blumbergs: Latviešu sabiedrība ASV ir līdzīga amerikāņiem. Cilvēki, kas dzīvo Austrumu vai Rietumkrastā, ir liberālāk noskaņoti un tendēti atdot balsi demokrātu partijai. Pilsoņi valsts vidienē un Dienvidos, ieskaitot latviešu izcelsmes amerikāņus, ir konservatīvāki, un viņiem tīkamāks parasti ir republikāņu kandidāts. Diemžēl cauri laikiem un paaudzēm ieguvumi latvietībai vairs nav primārā lieta, kas nosaka, par ko balsos trimdas latvieši. Tā varētu būt trešajā vietā. Pirmajās vietās ir zemāki nodokļi, konservatīvāka pieeja sociālajiem jautājumiem. Tas varbūt ir dabiski, ņemot vērā, ka daudzi latvieši jau ir amerikāņi trešajā paaudzē. Nesen ceļojumā vidienē man bija iespēja aprunāties ar dedzīgiem Trampa atbalstītājiem latviešu vidū. Es teicu – ja jums patīk Tramps un viņa nostāja, uzņemieties atbildību un obligāti mēģiniet ietekmēt prezidentu, lai viņš labvēlīgāk skatās uz Ukrainu un Baltijas valstīm.
E. Līcītis: Vai Trampa atbalstītāju uzticība nav sašķobījusies un viņi nejūtas vīlušies, ievēlēdami Trampu, jo Baidens un viņa cilvēki nebija īpaši jāpārliecina, ka jāapbruņo, jāaizsargā, jāatbalsta Ukraina, ka nevar ļodzīt NATO pamatus?
P. Blumbergs: Bez šaubām, tagad sadarbība ir uz ļodzīgākiem, nedrošākiem pamatiem. Domāju, var mēģināt atrast sabiedrotos jaunievēlētā prezidenta valdībā. Ir sajūta, ka varbūt valsts sekretārs Marko Rubio ir orientēts uz “vecām” aliansēm un partneriem. Mums Latvijā ir vairākas līdzīgas problēmas ar amerikāņiem, un to var uzsvērt saskarsmē ar ASV varasvīriem. Teiksim, robežu jautājums, nelegālā imigrācija. Latvijā ir diezgan laba pieredze, uzpasējot robežu ar Baltkrieviju, un jāvērš ASV uzmanība arī uz ieguldījumu valsts aizsardzībā. Trampam patiktu dzirdēt, ka Eiropā ir valsts, kur grasās tērēt lielu naudu aizsardzības nodrošināšanā. Pats esmu sajūsmināts par Sēlijas poligonu, ko tagad veido. Militāristi uzskata to par unikālu treniņbāzi, kur milzīgā teritorijā var darboties sauszemes, mehanizētie un gaisa spēki. Par to jāstāsta, meklējot Trampa atbalstu un interesi.
E. Līcītis: Cita mums nav, ko piedāvāt. Latvijā nav ne retzemju metālu raktuves, ne naftas atradnes, par ko slēgt darījumu.
P. Blumbergs: Bez minētās pieredzes Latvija un pārējās Baltijas valstis vienmēr bijušas priekšpostenis un logs uz Krieviju. Varam dot ekspertīzi, skaidrot šā reģiona apstākļus, ko Amerikā pazīst tikai iztālēm.
E. Līcītis: Kas ir pozitīvais, Trampam sākot pildīt pienākumus Baltajā namā? Viņš ir kliedējis dzimumjautājumu maldus, skaidri definējot, te ir sieviete un te vīrietis, padzinis no skolām viltus mācību un stipri ierobežojis liberālo darba kārtību.
P. Blumbergs: Nezinu, vai progresīvi domājošie un liberālie amerikāņi to uztver pozitīvi. Bet, bez šaubām, ir atzinīgi jāvērtē, ka Tramps mēģina amerikāņus pārliecināt, ka tirdzniecībā nav bijusi līdzsvarotība, Amerikai ir liels deficīts, tirgojoties ar Eiropas Savienību un sevišķi ar Ķīnu. Bet daudzi Trampa piekritēji domā, ka viņu līderim par visu ir taisnība, un tos grūti pārliecināt, ka visur varbūt tomēr ne.
E. Līcītis: Tomēr ASV prezidenta pieteiktais tarifu karš izskatās visai dīvaini.
P. Blumbergs: Viņa lielākie atbalstītāji un tuvākie līdzstrādnieki nezina izskaidrot Trampa “tālejošos” plānus. Es arī netaisīšos to darīt. Tā ir Trampa taktika – sākt ar lielu, lai pēc tam iztiktu ar mazāku. Tāds raksturs un pieredze darbībās ar nekustamajiem īpašumiem. No tā laikam arī uzvedība starptautiskajās attiecībās. Tramps ir ļoti nepareģojams. Draudēja pievākt Kanādu kā ASV 51. štatu, bet, Amerikā viesojoties Kanādas premjeram, tikšanās bija silta un draudzīga. Domāju, Trampam pat patīk sava neprognozējamība, kad cilvēki īsti nezina, ko sagaidīt. Tas ir viņa brends, zīmols. Viņš uzskata, ka ir labākās sarunu pozīcijās, ja izdevies oponentu samulsināt. Tas ir līdzīgi kā citiem valstu vadītājiem, kas valda ar stingru roku, mulsinot pasauli.
E. Līcītis: Vai dzīves dārdzība Amerikā ceļas, vai jums, piemēram, ir nopērkamas olas, kas esot pazudušas no veikalu plauktiem?
P. Blumbergs: Olas ir dabūjamas, bet maksā dārgāk. Bet mēs vēl gaidām sekas, kas būs redzamas no tarifu ieviešanas. Nesen biju veikalā un man teica – kas nav ražots Amerikā, kļuvis par desmit procentiem dārgāks. Taču pagaidām tipisks amerikānis neizjūt inflācijas pieaugumu. Ja būs ievērojami cenu paaugstinājumi, tad cilvēki satrauksies un Trampam būs jāskaidrojas. ASV kongresa locekļus pārvēlē katru otro gadu, un, pasliktinoties saimnieciskai situācijai, pārsvaru varētu atgūt demokrāti.
E. Līcītis: Taču reti kurais republikānis iebilst Trampa politikai, kas nozīmē, ka vairākums ASV iedzīvotāju to atbalsta.
P. Blumbergs: Priekšvēlēšanās ir ļoti spēcīgas konservatīvi noskaņoto republikāņu grupas – tās saņem prezidenta atbalstu, un mērenāks kandidāts nemaz netiks cauri. Trampam ir liels spēks un vara – republikāņi klanās viņa priekšā.
E. Līcītis: Dīvaini, ka, izņemot pāri par 80 gadus veco senatoru Bērniju Sandersu, arī demokrāti klusē, nekritizē Trampu. Baraks Obama, Kamala Harisa, Klintonu pāris – redzamākie demokrāti ļoti maz runā pretim konservatīvo puses vadonim.
P. Blumbergs: Prezidenta vēlēšanu iznākums demokrātiem bija pamatīgs šoks, apliešana ar aukstu ūdeni. Viņi vēl meklē atbildes, kāpēc tā notika un ko tagad teikt saviem vēlētājiem. Un uz demokrātu līderiem arī ir spiediens kļūt vēl liberālākiem, kreisākiem sociālistiem, nevis tuvoties mērenākai pozīcijai pa vidu. Iespējams, viņu klusuciešana saistīta ar nostāju – ļausim, lai Tramps pats sev izrok bedri, kur iekrist.
E. Līcītis: Amerikāņiem ir pieņemama nelegālo imigrantu transportēšana lielās lidmašīnās prom no ASV teritorijas? Kāds tautietis man teica – lietai ir divas puses. Kad bijis nepieciešams mājas remonts, meksikāņu darbarokas to izdarījušas viens un divi, divkārt lētāk.
P. Blumbergs: Cik saprotu no aptaujām, tā ir nozare, kur ASV pilsoņi ir apmierināti ar enerģisku rīcību. Daudziem likās, ka imigrācija atļauta pār mēru, un Baidena laikos tā sasniedza lielākos apjomus Amerikas vēsturē. Viņš bija žēlsirdīgāks pret iebraucējiem un varbūt plānoja, ka tie ar laiku vairos demokrātu piekritēju loku. Taču amerikāņiem patīk Trampa nostāja, un viņš apgalvo, ka sūtot prom vissliktākos, kriminālos pārkāpumos iesaistītos. Taču ir taisnība arī tiem, kas saka – esam pieraduši aiziet uz “McDonalds” un nopirkt hamburgeru par pāris dolāriem. Ja darbinieku trūkuma dēļ būs jāmaksā divtik, daudzi nožēlos nelegāli ieceļojušo izsūtīšanu. Amerika vienmēr bijusi imigrantu zeme, kurai iebraucēji nav pārāk traucējoši. Sākotnēji tie dzīvojuši savā sabiedrībā, piemēram, Čikāgā bija latviešu rajons, sava kopiena lietuviešiem, ukraiņiem. Pašreiz lielo migrantu skaitu vairāk jūt štatos, kas tuvu Meksikai – Teksasā, Arizonā, Kalifornijā. Man radi dzīvo pierobežā, un onkulis gadiem sūdzējies, ka nelegālo ieceļotāju par daudz.
E. Līcītis: Balto vēlētāju kopskaits nesen pirmoreiz krities zem 50%.
P. Blumbergs: Tas bija viens no demokrātu pārsteiguma iemesliem par Donalda Trampa veiksmi vēlēšanās, jo viņu atbalstīja vairāk melno vēlētāju nekā iepriekš. Būdams amerikānis, es nemēģinu dalīt – o, tas ir melnais, tas cilvēks no Meksikas, viņi ir citādi domājoši – tā esam orientēti.
E. Līcītis: Neesat ticies ar Trampu?
P. Blumbergs: Nē, darbojos latviešu organizācijās 25 gadus, esmu ticies ar Džordžu Bušu, Ronaldu Reiganu un reizi ar Džo Baidenu, kad viņš vēl bija senators, NATO paplašināšanos atbalstošs Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs, bet ar pašreizējo prezidentu nekad. Tā ir interesanta spēle, kad visi mēģina izgudrot, kā satikt Trampu. Šaubos, vai viņš zvanīs uz PBLA, taču mums ir plāns, zināmi kontakti, skatāmies, kā tikt klāt Amerikas prezidentam.
E. Līcītis: Kā vērtējams Īlons Masks, prezidenta labā roka? Masks ir dienvidafrikānis, pasaulē bagātākais cilvēks, pašlaik vadošā personā cīņai ar birokrātiju, kurš ar Argentīnas prezidenta dāvināto motorzāģi palīdz Trampam “iztīrīt Vašingtonu”, samazināt miljardu izmaksas. Vai viņam nav jānāk talkā Latvijas premjerei Evikai Siliņai, kurai neveicas ar birokrātu mazināšanu?
P. Blumbergs: Cik saprotu, Latvijai ir vēl lielāka birokrātija nekā ASV, vismaz procentuāli. Nezinu, vai Masks būtu raksturojams kā populārs amerikāņu vidū. Viņš ir cilvēks, kas publikai diezgan ātri sāk apnikt. Īpaši, kad sāk saprast, ka zāģē nost arī līdzekļus, kas iedalīti vēža pētījumiem, amerikāņi saka – paga, kaut gan vadībā sēž viens birokrāts, tomēr vēža pētniecība un citas tēmas ir svarīgas. Bet tipiskais amerikānis, tāpat kā latvietis, ir par to, ka pārregulācija jāierobežo, birokrātu skaits jāmazina. Netradicionālu cilvēku izvēle amatiem arī ir atbilstīga Trampa stilam. Prezidents viņus uzskata par uzticamiem. Nevaru teikt, ka daudzi Amerikā ir priecīgi par šādu vīru izraudzīšanos – vismaz es dotu priekšroku pieredzes bagātākiem profesionāļiem. Es domātu, ka par aizsardzības ministru jāstrādā cilvēkam, kurš darba mūžu aizvadījis militārajā laukā, nevis televīzijas raidījumu vadītājam. Bet lielu uztraukumu nav, jo, ja pārējās iestrādes sistēmā ir kārtībā, tad diez vai viena persona pagriezīs visu kājām gaisā. Ir ticami, ka aizsardzības jomā ir ģenerāļi, kas zinās, ko darīt krīzes gadījumā.
E. Līcītis: Latvijā ir aktīvi un neslēpti trampisti, vai tas uzlabo šādu politiķu izredzes vēlēšanās?
P. Blumbergs: PBLA ir politiski neitrāli, bet vienmēr atbalstām valstiskās partijas. Ja kādā politiskajā spēkā ir kandidāti, kas nav orientēti uz valstiskumu, tad par to uztraucamies.
Es arī tik daudz nesekoju līdzi norisēm Latvijas politikā, un līdz tuvu esošajām pašvaldību vēlēšanām mums no Amerikas attālums ir par lielu. Ceru, diaspora, Eiropas Latviešu apvienība vairāk piedalīsies reģionu vēlēšanās un atbalstīs valstiskās partijas. Mēs ļoti aktivizējamies pirms nacionālajām vēlēšanām, kurās balsot par Saeimu iet liela daļa ASV dzīvojošo Latvijas pilsoņu.
E. Līcītis: Vai jums, Čikāgā dzimušam, augušam, ko izsaka vārds Roberts Prevosts?
P. Blumbergs: O, tas ir jaunais Romas pāvests! Čikāgieši ir lepni par jauno katoļu virsvadoni no savas pilsētas, bet latvieši, kas dzīvo Čikāgā, pārsvarā ir luterāņi. Nekad nebiju dzirdējis viņa vārdu pirms ievēlēšanas augstajā amatā, bet, lasot pāvesta biogrāfiju, liekas, ka svarīgākos karjeras gadus viņš vadījis, būdams misionārs Peru, nevis katoļu kardināls Čikāgā.
E. Līcītis: Ko mūsu lasītājiem vērts uzzināt par jūlijā notiekošo vispasaules latviešu ekonomikas forumu?
P. Blumbergs: Pirms diviem gadiem uz forumu ieradās 500 cilvēku klātienē, pilna Ziedoņa zāle Nacionālajā bibliotēkā. Šogad ceru to atkārtot tai pašā vietā. Reģistrēšanās jau atvērta, paredzēti 65 runātāji, 11 dažādas diskusijas, būs lielo valdības amatpersonu līdzdalība un CEO līmeņa cilvēki no Eiropas un Amerikas firmām, ieskaitot “Google” un “Microsoft”. Ideja ir savest kopā diasporas un latviešu biznesa cilvēkus, lai iegūtu kontaktinformāciju, apmainītos ar pieredzi un uz šiem pamatiem būvētu ko nopietnāku. Šādās konferencēs jau ir slēgti līgumi, atrasti sadarbības partneri, dibinātas kopfirmas.
E. Līcītis: Tur piedalīsies pasaules bagātākie latvieši?
P. Blumbergs: O, jā, pirms diviem gadiem kāds klātesošais teica – šeit piedalās divas trešdaļas no Latvijas bagātību turētājiem. Domāju, šogad būs labs, iedvesmām bagāts pasākums. Viena no būtiskām diskusiju tēmām būs Latvijas augošais aizsardzības budžets un iespējas tajā ieguldīt.
E. Līcītis: Kurš ir ASV bagātākais latvietis?
P. Blumbergs: Ja es to zinātu, man ir šaubas, vai viņi gribētu, lai es viņus reklamēju. Bet ir daži latvieši, kas daudz naudas nopelnījuši Silīcija ielejā ar tehnoloģiju firmām, un ir latvieši, kas veiksmīgi strādā Volstrītā un Londonā ar finansēm. (Autors Egils Līcītis, Latvijas Avīze)
Latvijas Republikas Saeimas
Zaļo un Zemnieku frakcijas priekšsēdētājam un frakcijas vadītājam Harijam Rokpelnim
Atbilde uz ZZS frakcijas vēstuli Nr. 142.2.8/2-33-14/25
Augsti godājamais Rokpeļņa kungs! Cienījamie Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītāji!
Pasaules brīvo latviešu apvienība maija nogalē saņēma Jūsu 27. maijā rakstīto vēstuli ar aicinājumu PBLA iesaistīties Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu apspriešanā, kuru izsūtījāt mums un vēl vairākiem simtiem diasporas aktīvistu visā pasaulē.
Mūsu organizācija ir sekojusi līdzi likumdošanas procesam un jau iepriekš rakstījusi un sniegusi komentārus Saeimā par šo svarīgo projektu. 2024. gada 18. oktobrī, reaģējot uz ziņām, ka Saeima sāk izskatīt grozījumus Vēlēšanu likumā, kas dotu izvēles iespēju balsotājiem ārvalstīs balsot jebkurā no pieciem Latvijas vēlēšanu apgabaliem, PBLA nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, Saeimas priekšsēdētājas biedrei, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājam, kurā paudām savu viedokli par proponētajām maiņām likumā un aizstāvējām tā saukto “diasporas iecirkņu” nepieciešamību. Vēstulē izteicām arī mūsu risinājumu priekšlikumam par balsošanu pēc reģionālās piederības – piedāvājām “kompromisa variantu”, kuru īstenojot vēlētāji diasporā klātienē balsotu par Rīgas iecirkni, bet pasta balsojumā varētu izvēlēties savu reģionu.
Šī gada 25. februārī, PBLA vadības delegācija viesojās Saeimā, kur tikās ar Saeimas priekšsēdētāju un citiem Saeimas prezidija locekļiem, kur pārrunājām arī iespējamos Vēlēšanu likuma grozījumus. Piedāvājām jau iepriekš pausto kompromisa variantu, uzsvērām, cik svarīgi latviešu sabiedrībai ārpus Latvijas ir klātienes iecirkņi un aicinājām politiķus aktīvāk iesaistīties priekšvēlēšanu diskusijās ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem. Kopš tā laika – šī gada aprīlī un maijā – līdz ar Ārlietu ministrijas un Centrālās Vēlēšanu komisijas pārstāvjiem piedalījāmies visās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs, kurās tika apspriesti un debatēti dažādu partiju, tai skaitā ZZS priekšlikumi par iespējamiem grozījumiem Vēlēšanu likumā. Visās šajās sēdēs skaidrojām PBLA nostāju un atbildējām uz deputātu jautājumiem.
PBLA saprot Jūsu vadītās frakcijas un citu partiju Saeimas deputātu bažas par balsstiesīgo līdzdalības kritumu diasporā un iecirkņu skaita samazināšanos pasaulē. Mēs esam gatavi sadarboties ar visām valstiski domājošajām Saeimas frakcijām un arī paši darīt visu, kas mūsu spēkos, lai informētu un aktivizētu mūsu vēlētājus – uzturētu mūsu sabiedrības interesi par Latvijas politiskajiem procesiem un veicinātu dalību vēlēšanās.
Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, pēc CVK lūguma, PBLA un tās dalīborganizācijas aptaujāja mūsu sabiedrības aktīvistus pasaules latviešu centros un informēja CVK par tautiešu gatavību veidot vismaz 15 pašu organizētos iecirkņus ASV latviešu centros, vismaz trīs iecirkņus Kanādā, sešus iecirkņus Austrālijā un divus iecirkņus Dienvidamerikā. Eiropas latviešu apvienība, aptaujājot savus aktīvistus, pieteica vismaz 20 diasporas iecirkņus Eiropas valstīs. Aicināsim tautiešus arī aktīvi balsot pa pastu.
PBLA atzinīgi vērtē Saeimas vēlmi uzlabot Vēlēšanu likumu, iesaistīt maksimāli lielu diasporas vēlētāju skaitu, uzturot viņu saikni un interesi par Latviju. Novērtējam Saeimas deputātu interesi atvieglot balsošanas un vēlēšanu iecirkņu veidošanas procesus. Attiecībā uz balsošanu pēc reģionālās piederības (vai pēc pēdējās deklarētās dzīvesvietas adreses) PBLA joprojām uzskata, ka tā būtu laba alternatīva tiem diasporas vēlētājiem, kuri balso pa pastu. Klātienes balsis iecirkņu darba kvalitātes un drošības dēļ būtu jāturpina pieskaitīt Rīgas vēlēšanu apgabalam, kā to jau atbalstīja Saeimas deputāti likumprojekta otrajā lasījumā.
PBLA un tās dalīborganizācijas kā mūsu diasporas pilntiesīgi pārstāvji labprāt piedalīsies arī turpmākajā dialogā ar Saeimu. Mūsu sadarbība un aktīva komunikācija būs svarīgs solis, uzlabojot vēlēšanu procesu nākotnē.
PBLA valdes un tās dalīborganizāciju vārdā –
Pēteris Blumbergs,
PBLA priekšsēdis
Noraksti:
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai
Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedrei Zandai Kalniņai-Lukaševicai
Latvijas Republikas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļiem un tās vadītājam Oļegam Burovam
Diasporas presei un tiem 420 tautiešiem pasaulē, kuriem atklātā e-pastā nosūtījāt vēstuli
Pasaules brīvo latviešu apvienība 2025. gada 10. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, sadarbībā ar Ārlietu ministriju un LIAA rīkos Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF).
Šī būs jau astotā reize, kad forums vienkopus pulcēs diasporā un Latvijā dzīvojošos tautiešus, lai aktualizētu Latvijas drošībai un ekonomiskajai attīstībai svarīgas tēmas. Foruma norise plānota Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nedēļā, lai nodrošinātu augstu diasporas iesaisti. Šajā gadā plānots turpināt jau aizsākto tradīciju forumā apvienot vairākas svarīgas tēmas, lai apmeklētāji var izvēlēties sev tuvāko. Viens no šī gada uzsvariem būs valsts drošība un aizsardzības industrijas attīstība, bet kopumā uzrunāsim šādas tēmas: Latvijas makroekonomiskā attīstība, investīciju piesaistes iespējas, izglītības kvalitāte un talantu piesaiste ekonomikai, enerģētika un inovatīvas tehnoloģijas, medicīna un veselība.
“Laikā, kad valsts drošība, ekonomikas noturība un inovācijas ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums pulcēs vadošos pārstāvjus no privātā un valsts sektora, kā arī no diasporas, lai risinātu šos izaicinājumus un meklētu iespējas. PLEIF ierasti veido kontaktus un partnerības biznesa jomā un forumos augstākajā līmenī tiek apspriesta Latvijas tautsaimniecības nākotnes jautājumi. Mēs, pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma rīkotāji, lepni turpinām šo tradīciju. Gaidām jūs visus Rīgā šovasar, lai idejas pārvērstu darbos,” teica Pēteris Blumbergs, PBLA priekšsēdis.
Dalību forumā, uzrunas, diskusijas vai prezentācijas formātā, jau apstiprinājuši Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Ministru prezidente Evika Siliņa, ārlietu ministre Baiba Braže, LIAA direktore Ieva Jāgere un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kā arī vairāku starptautisko uzņēmumu vadītāji un biznesa aprindu pārstāvji, tai skaitā Amerikas latvieši.
PLEIF mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī stiprināt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu piederību Latvijai. PLEIF 2025 notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un tā darba valodas būs angļu un latviešu. Reģistrācija jau ir iespējama interneta vietnē www.pleif.lv, bet tuvāka informācija par forumu tur parādīsies aprīļa vidū. PLEIF jaunumiem var sekot arī PBLA sociālo mediju kontos:
Facebook – https://www.facebook.com/pblalv/; Instagram – https://www.instagram.com/pbla.lv/; LinkedIn – https://www.linkedin.com/company/pblalv,
X – https://twitter.com/PBLA_Latvija.
Pasaules Latviešu Ekonomikas un Inovāciju Forumu organizē Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija, sadarbībā ar ERDA Group un partneriem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) , Nodarbinātības Valsts aģentūru (NVA) ASV Tirdzniecības palātu Latvijā (AmCham), The Red Jackets un Latvian American Chamber of Commerce (LACC).
Latviešu bērnudārziem, nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām ārpus Eiropas ir pieejams ikgadējs Latviešu valodas aģentūras (LVA) finansējums no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde” 44 820 EUR apmērā. Finansējumu jau ilggadēji administrē Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA). Pieteikumus vērtē komisija PBLA Izglītības padomes (IP) sastāvā.
Konkurss tika izsludināts 2025. gada 10. februārī un beidzās 3. martā.
Šogad konkursā pieteikumus iesniedza 28 latviešu skolas no ASV, Kanādas, Austrālijas, Jaunzēlandes un Apvienoto Arābu Emirātiem. Skolu pieteikumu kopējais pieprasījums sasniedza 89 621,00 EUR, kas divreiz pārsniedz pieejamo finansējumu.
Par piešķirtajiem līdzekļiem skolas tradicionāli apmaksā izdevumus skolu pamatdarbības un mācību materiālu nodrošināšanai. Ar Izglītības padomes (IP) lēmumu piešķīrumu summa nepārsniedz 2500.00 EUR vienai skolai visam mācību gadam. Izvērtējot skolu iesniegtos pieteikumus IP finansējumu atbalstījusi un piešķīrusi 27 skolām kopā 44 820 EUR apmērā, vienai skolai pieprasītais finansējums netika piešķirts balstoties uz pieprasījuma neatbilstību konkursa nolikumam.
Diasporas skolas ārpus Eiropas izsaka pateicību par finansējumu, uzsverot latviskās izglītības saglabāšanas nozīmīgumu gan valsts, gan tautas ilgtspējai. Latviešu skolu darbība ir nozīmīga bērnu latviešu valodas prasmju attīstīšanai, latviskās identitātes saglabāšanai un saiknes uzturēšanai ar Latviju. Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes pārstāvji uzsver, cik būtiski ir veicināt latviešu valodas lietojumu diasporā, ko nodrošina latviešu skolas. Šīs skolas kalpo kā vietējās kopienas centri, apvienojot ne tikai skolēnus, bet arī ģimenes ar dažādiem latviešu valodas prasmes līmeņiem. Šis darbs ir brīvprātīgs, tāpēc īpaši svarīgs ir finansiālais atbalsts, ko nodrošina konkurss. Ņemot vērā, ka arvien vairāk ģimeņu ir ar zemu valodas līmeni, bet lielu interesi par latviešu valodu un kultūru ir būtiski stiprināt un attīstīt latviešu valodas apguvi gan kopienās, gan skolās.
Piešķirtais finansējums latviešu diasporas skolām ārpus eiropas 2025. gadā*
*Izsludinātie konkursa „Diasporas skolu finansiālā atbalsta nodrošināšana ārpus Eiropas” rezultāti 2025. gada 25. martā.
Finansējumu nodrošina Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Finansējumu diasporas skolām ārpus Eiropas administrē Pasaules Brīvo latviešu apvienība.
Agnese Rimicāne
PBLA Izglītības padomes projektu koordinatore
Reaģējot uz nesenajiem starptautiskajiem notikumiem, kuru rezultātā ASV apturējusi palīdzību Ukrainai un izdarījusi mājienus par to, ka Eiropai pašai jāuzņemas atbildība par kontinenta drošību, Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs organizācijas valdes vārdā nosūtījis vēstules ASV prezidentam Donaldam J. Trampam un Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai.
Vēstulēs izteiktas bažas par augošo plaisu starpatlantiskajās attiecībās un ASV administrācijas paziņojumiem par militārās palīdzības sniegšanas Ukrainai apturēšanu, kā arī pausts aicinājums nepadoties Krievijas manipulācijām un spiedienam panākt Ukrainai nelabvēlīgu miera līgumu.
Vēstulē ASV prezidentam pausta sapratne par Donalda Trampa uzskatiem, ka Eiropai ir jādara vairāk, lai nodrošinātu savu drošību un ieguldītu Ukrainas aizsardzībā. Tomēr PBLA priekšsēdis uzsver, ka daudzas Eiropas valstis ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus, un ka labi izveidotās, spēcīgās drošības saites starp ASV un Eiropu NATO ietvaros ir labākais miera garants Eiropā.
PBLA aicina ASV atjaunot palīdzību Ukrainai, panākt Ukrainas interesēm atbilstošu miera līgumu un saglabāt militāro atbalstu Eiropas un Baltijas valstīm.
“Amerikas Savienotās Valstis ir un tām ir jāpaliek tam spēkam, kas vada sabiedroto apņēmību sniegt atbalstu Ukrainai. Nodrošinot Ukrainai un Eiropai iespēju panākt taisnīgu un ilgstošu mieru, tiks stiprinātas ASV pozīcijas pasaulē gan kopā ar citiem sabiedrotajiem, gan pret citiem agresoriem. Mēs mudinām Jūs, kā Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, apliecināt savu kā brīvās pasaules līdera lomu,” vēstulē uzsver P. Blumbergs.
Vēstulē Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, kas nosūtīta tieši pirms Eiropas Savienības valstu vadītāju ārkārtas samita Briselē, tiek paustas bažas par Eiropas drošības situācijas pasliktināšanos ASV lēmumu rezultātā. PBLA atzinīgi vērtē ES lēmumu palielināt dalībvalstu ieguldījumu aizsardzībā “ReArm Europe” plāna ietvaros.
PBLA aicina Eiropas Savienības valstu vadītājus censties paturēt pozitīvas attiecības ar ASV, panākt apņemšanos palielināt ieguldījumus aizsardzībā līdz 3,5 procentiem no valsts kopprodukta, apsvērt atjaunot militāro dienestu, maksimāli palīdzēt Ukrainai militāri un miera līguma izstrādāšanā, kā arī lietot iesaldētos Krievijas līdzekļus Eiropā Ukrainas atbalstam.
“Mēs pateicamies Eiropai par nepārtraukto atbalstu Ukrainai un rūpēm par mieru Eiropas kontinentā. Mēs aicinām Jūs stingri iestāties par brīvību, mieru, labklājību un Rietumu demokrātiskajām vērtībām. Mums ir jāturpina veidot spēcīga vienota Rietumu kolektīvā fronte iepretim agresorvalstij Krievijai un tās vadītājam Vladimiram Putinam,” teikts PBLA vēstulē. (PBLA pārstāvniecība)
Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un tās dalīborganizāciju Amerikas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā, Eiropas latviešu apvienības un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvji no 24. līdz 28. februārim uzturējās darba vizītē Rīgā, lai pārrunātu PBLA darbības prioritātes 2025. gadam un saskaņotu tās ar Latvijas valdību, ministrijām un sadarbības partneriem.
PBLA delegācijas sastāvā bija priekšsēdis Pēteris Blumbergs (Vašingtona), PBLA vicepriekšēde Mārīte Kļaviņa (Frankfurte), Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa (Stokholma), Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons (Sanfrancisko), Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā padomes priekšsēde Ilze Kuplēna Ewart (Hamiltona), Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēde Anita Andersone (Melburna), ALA Kultūras nozares vadītāja Valda Grīnberga (Bostona), ALA “Labdarība Latvijā” nozares vadītāja Diāna Kārkliņa (Kalamazū, Mičigana) un ELA Kultūras nozares vadītāja un jaunā PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēde Andra Baltmane (Brisele). Delegācijai pievienojās arī Ārlietu ministrijas Diasporas grupas vēstniece Zanda Grauze un PBLA pārstāvniecības Latvijā vadītāji.
“Šī ir izveidojusies par PBLA tradīciju – katru ziemu ierodamies Rīgā saskaņot diasporas centrālo organizāciju un Latvijas ministriju un sadarbības partneru plānus,” teica PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs. “Šogad nedēļa Rīgā bija sevišķi veiksmīga, jo, tiekoties ar valdības pārstāvjiem – Valsts prezidentu un ārlietu ministri, kā arī Saeimas prezidiju, – varējām pārrunāt drošības jautājumus un sniegt skatienu no “vētrainās” Vašingtonas. Tāpat svarīgi bija runāt ar sadarbības partneriem par šovasar plānoto PLEIF biznesa forumu, bet ar kultūras nozares pārstāvjiem – ministri Agnesi Lāci un Latvijas Nacionālā kultūras centra vadību pārrunāt nākamos diasporas Dziesmu svētkus ASV, Anglijā un Austrālijā, ka arī gatavošanos nākamajiem Latvijas lielajiem Dziesmu un deju svētkiem Rīgā 2028. gadā”, P. Blumbergs piebilda.
Nedēļas laikā notika tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu un Saeimas prezidiju, Diasporas atbalsta grupu Saeimā deputātes Irmas Kalniņas vadībā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jauno vadītāju Ievu Jāgeri, Centrālās Vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Saulīti, kultūras ministri Agnesi Lāci. Nedēļas otrajā pusē PBLA delegācija Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kā arī piedalījās Diasporas konsultatīvās padomes sēdē Ārlietu ministrijā. Pirms padomes sēdes, piektdien, 28. februārī, notika tikšanās ārlietu ministri Baibu Braži.
Nedēļas gaitā tikāmies arī ar PBLA sadarbības partneriem Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma rīkošanā – ERDA grupu un Nodarbības Valsts aģentūras direktori Evitu Simsoni, The Red Jackets izpilddirektori Līvu Stūrmani domnīcas LaSER vadītājiem Dauni Aueru un Rolandu Lappuķi, kā arī Latvijas ārpolitikas institūta pārstāvjiem.
Ceturtdien, 27. februāra vakarā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika svinīgs sarīkojums, kurā pasniedzām PBLA 2024. gada balvu Lilijai Zobens. Pirms pasākuma PBLA pārstāji un viesi apskatīja Ludolfa Liberta izstādi. Sarīkojumā tika pasniegti arī 2024. gada PBLA Kultūras fonda un padomes (KF&P) Atzinības raksti.
Tikšanās Saeimā un Centrālajā vēlēšanu komisijā
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, tiekoties ar PBLA vadību un valdes pārstāvjiem, atzinīgi novērtēja mūsu ārzemēs mītošo tautiešu būtisko ieguldījumu Latvijas attīstībā un drošības stiprināšanā, un pārrunāja ar PBLA pārstāvjiem to, kā kopīgiem spēkiem stiprināt Latvijas interešu aizstāvību.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra diasporas būtisko ieguldījumu Latvijas interešu pārstāvībā šā brīža sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Ar diasporas tautiešiem tikās arī Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns un Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs. Saeimas Prezidija locekļi uzsvēra diasporas nozīmi gan Latvijas, gan Baltijas reģiona, gan visas Eiropas interešu pārstāvībā savās mītnes zemēs.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka šobrīd ir jāiedarbina visi iespējamie mehānismi, lai uzrunātu pēc iespējas plašāku starptautiskās sabiedrības daļu, tostarp politikas veidotājus, par nepieciešamību turpināt maksimāli atbalstīt Ukrainu. Tāpat klātesošie uzsvēra, ka šobrīd ir būtiski nesaraut ilggadējās sadarbības saites. Īpaši šobrīd jāstiprina diplomātiskā pārstāvība Vašingtonā. PBLA pārstāvji aicināja nenovērtēt viņus par zemu, skaidrojot Latvijas redzējumu par notiekošo sabiedrībai ārvalstīs. Diasporas pārstāvji akcentēja arī ekonomikas un investīciju nozīmi drošības stiprināšanā un investīciju potenciālu militārajā industrijā.
Puses pārrunāja arī izmaiņas vēlēšanu norisē. Saeimas priekšsēdētāja pauda, ka iespēja balsot pa pastu ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem ļauj nobalsot par sev tīkamāko vēlēšanu apgabalu. Līdz šim vēlētāji ārzemēs varēja balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu. PBLA pārstāvji piedāvāja jau iepriekš pausto kompromisa variantu, kurā vēlētāji, balsojot pa pastu, varētu izvēlēties sev tuvāko apgabalu, bet klātienes balsojumā iecirknī saglabātos balsojums Rīgas vēlēšanu apgabalā. Diasporas pārstāvji uzsvēra, cik svarīgi latviešu sabiedrībai ārpus Latvijas ir klātienes iecirkņi un aicināja politiķus aktīvāk iesaistīties priekšvēlēšanu diskusijās ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem.
Līdzīgas tēmas tika pārrunātas arī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), tiekoties ar tās vadītāju Kristīni Saulīti, kuras laikā pārrunāja diasporas iesaisti pašvaldību vēlēšanās šogad, kā arī gatavošanos 15. Saeimas vēlēšanām 2026. gadā.
“Iespēja latviešu diasporai pēc savas iniciatīvas veidot vēlēšanu iecirkņus pasaulē ir unikāla. Pilsoniskā aktivitāte lielākajai daļai diasporas organizāciju ir tikpat neatņemama sava darba sastāvdaļa kā latviešu valodas un kultūras veicināšana savās mītnes zemēs, tāpēc PBLA kopā ar savām dalīborganizācijām stingri iestājas par klātienes iecirkņu saglabāšanu. Vēlēšanu nodrošināšana diasporā organizācijām sniedz regulāru un kvalitatīvu iespēju veicināt savu biedru pilsonisko līdzdalību un interesi par valstiskajām norisēm Latvijā, tā stiprinot diasporas saikni ar to,“ pēc tikšanās CVK teica PBLA priekšsēža vietniece Mārīte Kļaviņa, kura pati vadījusi vēlēšanu iecirkni Frankfurtē.
Savukārt Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar diasporu un tās vadītāja Irma Kalniņa, tiekoties ar PBLA valdi, pārrunāja praktiskus sadarbības jautājumus un darāmo gan attiecībā uz latviešu valodas apguves iespējām jauniešiem visā pasaulē, gan pilsonības iegūšanu, kā arī diasporai pieejamo atbalstu reemigrācijai uz Latviju, tostarp par augstākās izglītības iespējām Latvijā.
Tikšanās ar LNKC un kultūras ministri Agnesi Lāci
Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC) PBLA valde kopīgi ar centra direktori Signi Pujāti un projektu koordinatori Aigu Vasiļevsku pārrunāja diasporas koru, deju kopu un folkloras kopu gaidāmo dalību Starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2025”, kas notiks Latvijā no 26. līdz 30. jūnijam (šī festivāla tēma būs “Valoda”) un Skolu jaunatnes Dziesmu svētkos Rīgā šovasar (no ārzemēm tajos piedalīsies 18 kopas ar aptuveni 400 dalībniekiem).
LNKC vadība informēja PBLA valdi par daudzveidīgajām meistarklašu rīkošanas iespējām diasporas koriem un deju kopām, gatavojoties latviešu Dziesmu svētkiem ASV, Eiropā, Austrālijā, Kanadā un gatavojoties lielajiem Dziesmu svētkiem Rīgā 2028. gadā.
PBLA valde, tiekoties ar kultūras ministri Agnesi Lāci, pateicās Kultūras ministrijai par ievērojamo un svarīgo atbalstu latviskās kultūras un dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanā ārzemēs. Tikšanās laikā tika pārrunāta Kultūras ministrijas (KM) atbalsta projektu diasporai īstenošanas gaita un nākotne, 2×2 un 3×3 kustības veicināšana pasaulē, KM atbalsts diasporas arhīviem un muzejiem, kā arī atbalsts Latvijas profesionālās kultūras pieejamībai diasporā.
PBLA kultūras nozares pārstāvji ministri informēja par gaidāmajiem III Eiropas latviešu kultūras svētkiem (ELKS III) Bredfordā, Lielbritānijā, 2025. gada jūlijā, par 60. Austrālijas latviešu Kultūras Dienām Adelaidē 2025. gada decembrī, kā arī par XVI Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem Grand Rapidos, ASV, 2026. gada jūlijā, un par gatavošanos šiem svētkiem. Tika diskutēts arī par diasporas māksliniecisko kopu iesaistes modeļiem 2028. gada Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā.
Tikšanās ar Valsts prezidentu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadības delegāciju. Valsts prezidents tikšanās ievadā uzsvēra, ka diasporas loma un iesaiste Latvijas interešu aizstāvībā šobrīd ir ārkārtīgi svarīga, un pat vēl aktuālāka, nekā pirms 10 vai 20 gadiem. Viņš arī apliecināja Latvijas valsts apņēmību tuvākajā nākotnē audzēt aizsardzības budžetu līdz 4 procentiem no IKP, bet laika posmā līdz 2028. gadam panākt pieaugumu līdz pat 5 procentiem no IKP.
Vienlaikus E. Rinkēvičs piebilda, ka aizsardzības spēkos nepieciešams personāla kvantitātes kāpinājums, tādēļ viņš nesaskata iespēju diasporu atstāt ārpus Valsts aizsardzības dienesta. “Tur pozīcija būs stingra un nebūs nekādu izņēmumu”, PBLA valdei uzsvēra Valsts prezidents. Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa apliecināja, ka ELA pilnībā atbalsta diasporas iesaisti Valsts aizsardzības dienestā (VAD), un raksturoja prezidentam tos jautājumus par VAD, kas līdz šim ir nodarbinājuši diasporas pārstāvju prātus Eiropā. Valsts prezidents atbildēja, ka mūsu bruņotie spēki ir izdarījuši maksimālo, lai VAD būtu pievilcīgs visiem jauniešiem.
“PBLA kopš Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas ir atbalstījusi tā attiecināšanu arī uz diasporu un PBLA dalīborganizācijas ir gatavas informatīvi atbalstīt šo procesu, lai no 2027. gada nodrošinātu veiksmīgu ārpus Latvijas dzīvojošo jauniešu iesaukšanu VAD un attiecīgi nodrošinātu vienlīdzību starp visiem Latvijai piederīgajiem jauniešiem šajā dienestā, tikšanās laikā teica Mārīte Kļaviņa, PBLA priekšsēža vietniece. “Vienlīdzības arguments ietver sevī ne tikai privilēģijas, bet arī pienākumus diasporai un PBLA ir gatava ar savu informatīvo darbu atbalstīt veiksmīgu valsts komunikāciju un sadarbību ar plašo diasporas mērķauditoriju,” viņa piebilda.
Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā padomes priekšsēde Ilze Kuplēna Ewart raksturoja to, ko latviešu sabiedrība Kanadā dara Ukrainas un Baltijas valstu atbalstam, savukārt Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēde Anita Andersone Valsts prezidentam pateicās par politiskā solījuma izpildi attiecībā uz Latvijas vēstniecības Austrālijā atvēršanu, uzsverot, ka vēstniecība tur ir kļuvusi par latviešu sabiedrības mugurkaulu.
Valsts prezidents tikšanās laikā arī apstiprināja savu dalību šogad 10. jūlijā gaidāmajā PBLA rīkotajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā (PLEIF).
PBLA 2024. gada balvas pasniegšanas svinīgais sarīkojums Mākslas muzejā
Vizītes ietvaros 27. februārī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika svinīgs sarīkojums, lai pasniegtu PBLA 2024. gada balvu Lilijai Zobens. Pirms pasākuma PBLA pārstāvji un viesi muzejā apskatīja Ludolfa Liberta (1895-1959) izstādi “Art Deco hipnotiskais spožums”. Izstādē bija skatāma arī Ludolfa Liberta glezna “Rīgas torņi”, ko 1953. gadā Amerikas Latviešu apvienības valdes pārstāvji pasniedza kā Amerikas latviešu dāvinājumu toreizējam ASV prezidentam Dvaitam Eizenhaueram. Glezna uz šo izstādi no ASV privātkolekcijas tika atvesta, pateicoties ASV vēstniecības, Latvijas goda konsula Džona Medvecka un Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieces Zanes Vāgneres atbalstam.
Pēc izstādes apmeklējuma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika pasniegti arī 2024. gada PBLA Kultūras fonda un padomes (KF&P) Atzinības raksti. Kultūras fonda Goda diploms piešķirts Aivaram Osvaldam (ASV) par nenogurstošu darbu un dedzīgu atdevi latviešu sabiedriskajā darbā Vašingtonā. Sarīkojumā PBLA godināja arī “Globālais latvietis. 21. gadsimts” komandu – Agnesi Drunku, Paulu Gulbinsku, Līgu Aiju Lagzdiņu, Santu Laugu, kas saņēmušas KF&P Atzinības rakstu par Latvijas Radio 1 ilggadējo raidījumu, kurš stāsta par latviešiem pasaulē.
Par sarīkojuma galveno notikumu kļuva PBLA gadskārtējās balvas (2024) pasniegšana latviešu koru diriģentei Lielbritānijā, 2023. gada Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģentei, etnomuzikoloģei, bijušajai Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēdei un PBLA priekšsēža vietniecei, Lielbritānijas latviešu sabiedrības ilggadējai darbiniecei Lilijai Zobens.
PBLA priekšsēdis Peteris Blumbergs īsumā pieminēja Lilijas Zobens veikumu latviešu kultūrā un sabiedriskajā dzīvē, savukārt Lilijas Zobens meitas Andra un Karolīne raksturoja savu māti kā spilgtu un apbrīnojamu personību savā ģimenē, koru mūzikā un latviešu sabiedrībā ārzemēs. Liliju sirsnīgi sveica arī Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte un šī centra koordinatore Aiga Vasiļevska. Savukārt Lilija Zobens pēc balvas saņemšanas īpaši pateicās savam dzīvesbiedram Lezlijam Īstam (Leslie East), kurš vienmēr atbalstījis Liliju un bijis līdzdalībnieks visās viņas aktivitātēs latviešu sabiedrībā.
Īpašs pārsteigums šai sarīkojumā bija jauktā koŗa “Sōla” nodziedātā tautas dziesma “Trīcēj’ kalni, skanēj’ meži” Lilijai par godu diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Noslēgumā visi kopā, Lilijai Zobens diriģējot, nodziedāja “Mazs bij’ tēva novadiņš”, – dziesmu, ko Lilija Zobens spoži un neaizmirstami diriģēja arī Dziesmu svētku 150-gadē Rīgā. Sarīkojumā piedalījās aptuveni 70 PBLA draugi un atbalstītāji, kā arī Lilijas Zobens viesi.
Vizītes noslēdzošā diena Ārlietu ministrijā
Piektdien, 27. februārī, vizītes programmā bija divi pasākumi Ārlietu ministrijā – PBLA valde tikās ar ministri Baibu Braži, bet pēcpusdienā piedalījās Diasporas konsultatīvās padomes sēdē.
Sarunā ar ministri PBLA pārstāvji apsprieda Diasporas organizāciju lomu pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, Latvijas drošības stiprināšanu un atbalstu Ukrainai, kā arī Latvijas diasporas sabiedrības noturības stiprināšanā pret dezinformāciju un propagandu.
“Mums jālobē un jālobē, lai (ASV) pat nedomā samazināt spēkus Eiropā,” teica ministre Braže. “Mūsu latviešu kopiena ASV ir īsta stratēģiska vērtība Latvijai (šajos ģeopolitiskajos apstākļos). PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs informēja ministri par gatavošanos Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumam (PLEIF), kas notiks 10. jūlijā un kura tēmas šogad būs aizsardzības industrija, modernās tehnoloģijas, izglītība, talanti, radošās industrijas un to loma investīciju piesaistē Latvijai.
PBLA pārstāvji ministri informēja par gatavošanās procesu pašvaldību vēlēšanām un 15. Saeimas vēlēšanām, kurās balsstiesīgie Latvijas vēlētāji ārzemēs varēs piedalīties, izmantojot gan pasta, gan klātienes balsojumu iecirkņos. Ministre uzsvēra pilsoniskās aktivitātes nozīmību un aicināja diasporas organizācijas būt par aktīviem partneriem vēlēšanu procesa organizēšanā un vēlētāju informēšanā.
Tika pārrunātas arī citas PBLA 2025. gada darbības prioritātes un plānotie pasākumi, līdzšinējā sadarbība ar Ārlietu ministriju un PBLA loma, lai informētu diasporu par nozīmīgiem pilsoniskiem procesiem. Ministre aicināja PBLA būt pilsoniski aktīviem cīņā pret dezinformāciju un turpināt darbu ar diasporu, tostarp informējot par valsts aizsardzības dienestu, par diasporas iesaisti vēlēšanu procesā, par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē.
Noslēgumā B. Braže pateicās PBLA par ilgstošo un ciešo sadarbību visos Latvijas valsts un diasporas politikas jautājumos, kā arī par sadarbības stiprināšanu starp uzņēmējiem Latvijā un pasaulē, veicinot inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai.
Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēdē PBLA valdes pārstāvji noklausījās Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Daces Melbārdes un Diasporas grupas vēstnieces Zandas Grauzes uzrunas. Sēdē ziņojumu sniedza PBLA priekšsēdis P. Blumbergs un CVK vadītāja Kristīne Saulīte. DKP Izglītības darba grupas vadītāja Aira Priedīte stāstīja par jaunumiem diasporas izglītībā, bet DKP Remigrācijas darba grupas vadītājs Miks Muižarājs par remigrācijas procesiem, savukārt Mediju darba grupas vadītājs Indulis Bērziņš par viņu darba izaicinājumiem. Sēdes noslēgumā notika DKP nepastāvīgo locekļu vēlēšanas, kurās par pagaidu dalībniekiem ievēlēja Induli Bērziņu no Latvieši.com un Uldi Dimiševski no muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē”. (PBLA pārstāvniecība)
Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padome (PBLA IP) un Latviešu valodas aģentūra (LVA) izsludina konkursu diasporas latviešu skolu ārpus Eiropas finansiālajam atbalstam 2025. gadā. Finansiālo atbalstu 44 820 EUR apmērā nodrošina LVA no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”, bet finansējumu administrē PBLA.
Finansējuma sadali veiks PBLA IP komisija, kurā darbojas ASV, Austrālija un Kanādas izglītības nozaru vadītāji. Finansējumam aicinātas pieteikties latviešu nedēļas nogales skolas un vasaras vidusskolas ārpus Eiropas, kuras atbilst finansējuma saņēmēju atlases kritērijiem. Skolas mērķim ir jābūt latviskās izglītības nodrošināšanai, un skolas saimei ir aktīvi jāiesaistās latviešu sabiedrības darbā, audzinot un izglītojot latviešu sabiedriskos darbiniekus. Savukārt skolas uzdevumi ir: saglabāt un uzturēt latvisko identitāti, apgūt latviešu valodu un kultūru, kopt latviešu tradīcijas, veidot pilsonisko apziņu un uzturēt ciešas saites ar vietējo latviešu sabiedrību.
Ar detalizētiem konkursa nosacījumiem aicinām iepazīties konkursa nolikumā, kas ir publicēts LVA mājaslapā https://valoda.lv/ un PBLA mājaslapā www.pbla.lv/izglitiba/. Pieteikumus finansējumam aicinām elektroniski iesniegt līdz 2025. gada 3. martam, aizpildot pieteikuma anketu https://forms.gle/geNgPTanXRhDib3e6.
Saskaņā ar nolikumu komisija apkopos un vērtēs pieteikumus, sniegs informāciju par konkursa rezultātiem līdz 2025. gada 10. aprīlim. Finansējums nodošanai skolām PBLA slēgs līgumus ar diasporas mītņu zemju centrālajām organizācijām: Amerikas Latviešu apvienību, Latviešu nacionālo padomi Kanādā un Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē. Valstīs, kurās nav centrālās diasporas organizācijas, līgumi tiks slēgti ar skolu vadību. Atskaites par saņemtā finansējuma izlietojumu skolām būs jāiesniedz līdz 2025. gada 3. novembrim.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padome (PBLA IP) pauž viedokli, uzsverot nozīmīgumu diasporā veicināt latviešu valodas lietojumu, ko tālajā diasporā nodrošina latviešu skolas. Ir zināms, ka skolas veido vietējās kopienes centra punktu, un tās pulcina ne tikai skolēnus, bet arī ģimenes ar dažādiem latviešu valodas prasmes līmeņiem. Tas ir grūts darbs, tāpēc jo nozīmīgāka ir palīdzība, ko sniedz konkursa finansējums. Pieaug ģimeņu skaits, kur latviešu valodas prasmes ir A1 vai A2 līmeņos, tādēļ būtiski būtu saglabāt un veicināt latviešu valodas zināšanas kopienās un skolās.
Agnese Rimicāne
PBLA izglītības projektu koordinatore
izglitiba@pbla.lv
Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs un viņa vietniece Mārīte
Kļaviņa kopā ar PBLA valdes pārstāvjiem gatavojas darba vizītei Rīgā, kas plānota februāra pēdējā
nedēļā. Vizītes mērķis – pārrunāt darbības prioritātes 2025. gadam un saskaņot tās ar Latvijas
valdību, ministrijām un sadarbības partneriem. Vizīte notiks no 24. līdz 28. februārim un tajā
piedalīsies PBLA dalīborganizāciju – Amerikas Latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās apvienības
Kanadā, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē un Eiropas latviešu apvienības vadītāji un
valdes pārstāvji.
Šajā nedēļā notiks PBLA valdes tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, Saeimas prezidija
locekļiem, ārlietu ministri Baibu Braži un kultūras ministri Agnesi Lāci. Nedēļa sāksies ar darba
sanāksmi šīsvasaras Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) plānošanai, bet
noslēgsies piektdien, 28. februārī, ar dalību Diasporas konsultatīvās padomes sēdē Ārlietu ministrijā.
PBLA valde 24. februārī piedalīsies Ukrainas atbalsta pasākumos, pieminot trešo gadskārtu kopš
Krievijas uzsāktā kara, un apmeklēs labdarības koncertu “No sirds Ukrainai” Latvijas Nacionālajā
bibliotēkā.
PBLA valde arī viesosies politisko jautājumu domnīcā LaSER, lai tiktos ar tās valdes locekļiem Dauni
Aueru un Rolandu Lappuķi, kā arī satiks sadarbības partnerus PLEIF rīkošanā – LIAA direktori Ievu
Jāgeri, Nodarbinātības Valsts aģentūras direktori Evitu Simsoni, biedrības “The Red Jackets”
izpilddirektori Līvu Stūrmani un Amerikas tirdzniecības palātas Latvijā pārstāvjus. Notiks arī tikšanās
ar Latvijas Ārpolitikas institūta vadītāju Kārli Bukovski.
Vizītes ietvaros 27. februārī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks svinīgs sarīkojums, lai
pasniegtu PBLA 2024. gada balvu Lilijai Zobens. Pirms pasākuma PBLA pārstāji un viesi apskatīs
Ludolfa Liberta izstādi. Sarīkojumā tiks pasniegti arī 2024. gada PBLA Kultūras fonda un padomes
(KF&P) Atzinības raksti. Goda balva piešķirta dziedātājam un mūziķim Armandam Birkenam (ASV) par
ilggadēju un izcilu darbu latviskās kultūras veicināšanā un nenogurstošu darbu latviešu kopienas
Čikāgā stiprināšanā.
Kultūras fonda Goda diploms piešķirts Aivaram Osvaldam (ASV) par nenogurstošu darbu un dedzīgu
atdevi latviešu sabiedriskajā darbā Vašingtonā. Sarīkojumā PBLA godinās arī “Globālais latvietis. 21.
gadsimts” komandu – Agnesi Drunku, Paulu Gulbinsku, Līgu Aiju Lagzdiņu, Santu Laugu, – kas
saņēmušas KF&P Atzinības rakstu par Latvijas Radio 1 ilggadējo raidījumu, kurš stāsta par latviešiem
pasaulē.
PBLA delegāciju veidos priekšsēdis Pēteris Blumbergs (Vašingtona), PBLA vicepriekšēde Mārīte Kļaviņa (Frankfurte), Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa (Stokholma), Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons (Sanfrancisko), Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā padomes priekšsēde Ilze Kuplēna Ewart, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēde Anita Andersone (Melburna), ALA Kultūras nozares vadītāja Valda Grīnberga (Bostona), ELA Kultūras nozares vadītāja un jaunā PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēde Andra Baltmane (Brisele). Delegācijai pievienosies arī Ārlietu ministrijas Diasporas grupas vēstniece Zanda Grauze un PBLA pārstāvniecības Latvijā vadītāji. (PBLA pārstāvniecība)