Riga, Oct. 16 – The World Federation of Free Latvians is starting the registration for the WLEIF – 2020, the economics and innovation forum organized every year with the support of the Ministry of Foreign Affairs of Latvia.
This year, considering the travel restrictions and social distancing requirements that we all face, the Forum will be a hybrid event – for attendees to participate either in person (where possible) or remotely via Zoom.
The WLEIF-2020 participants will review the progress of initiatives from our previous WLEIF and determine our paths forward in relation to a unified Latvian economic identity, the development of a joint trade network, educational reform and workforce challenges. We shall offer expert insights into the strategies of Latvia’s economic recovery, “The Three Seas Initiative” and the European Green Deal.
Since 2013, WLEIF events have continued their evolution to become a recognized and highly valued global gathering of Latvians and supporters of Latvian economic and business development.
Registration is open www.pleif.lv and www.wleif.lv. The deadline to register for in-person attendance is noon, Monday, Nov. 9.
The venue, Radisson Blue Latvia Hotel, Elizabetes 55 in Riga, can accommodate up to 100 in-person attendees on first-come, first-serve basis. There are no limits for online participants. Be sure to join us for WLEIF on November 19th, either in Rīga or from anywhere in this world. Register today!
Our partners in organizing the Forum are: The Ministry of Foreign Affairs of Latvia, American Chamber of Commerce in Latvia (AmCham), Latvia’s Investment and Development Agency (LIAA), The Red Jackets and The Gateway Partners.
Radošo profesiju pārstāvji apvienojas latviešu “Dziesmu un deju svētku kustības” vispasaules asociācijā.
Asociācijas mērķis ir vienot kopīgā konsultatīvā komunikācijas platformā ļaudis, kuri agrāk, šobrīd un nākotnē organizēs Dziesmu un deju svētkus un dažādus latviešu kultūras svētkus ārpus Latvijas robežām, un ir iesaistīti šī procesa tapšanā, veidodojot savai nozarei aktuālo. Asociācija darbosies ciešā sasaistē ar Dziesmu un deju svētku kustību Latvijā un Pasaules Brīvo Latviešu apvienību.
Daži no asociācijas svarīgākajiem uzdevumiem:
* Apzināt pēc iespējas vairāk aktīvos latviešus, kuri organizē svētkus pasaulē;
* Vienot tos kopīgā informācijas apmaiņas telpā;
* Veidot kopīgu “zelta fonda” repertuāru ar ārzemju latviešu komponistu dziesmām un horeogrāfu dejām;
* Veidot kopīgu svētku kalendāru, lai varētu gan sadarboties, gan saskaņot pasākumu laikus, lai tie nepārklātos;
* Veidot pieredzes apmaiņas diskusijas. Regulāri apmainīties ar jaunumiem, kuri saistīti ar aktuālajiem Dziesmu un deju svētkiem/ kultūras svētkiem latviešiem pasaulē un Latvijā;
* Vienoties par uzdevumiem, kurus būtu svarīgi realizēt nākotnē.
Šobrīd jau esam izpildījuši pirmos uzdevumus, proti, atsaukušies 2023. gada Latvijas Dziesmu un deju svētku māksliniecisko vadītāju lūgumam apkopot ārzemju latviešu komponistu dziesmas, kuras pretendētu uz iekļaušanu Svētku programmā. Esam konsultējuši par tiešsaistes kursu nepieciešamību profesionālajai kopu vadītāju izaugsmei, lūguši elektroniskā formātā apkopot turpmāk paredzēto koru pasākumu nošu materiālu, kurā iekļautas arī 2023. gada svētku notis, un dalīties ar tām diasporas koru vadītajiem. Un vēl ir ļoti daudz ideju, kuras aicinām likt kopā, lai veidotu krāšņu kultūras dzīvi arī ārpus Latvijas.
Mūsu pirmajam sadarbības uzaicinājumam jau ir atsaukušies 26 profesionāļi dažādās zemēs,
kā piemēram, Sandra Birze, Anita Andersone, Ella Mačēna, Aija Dragūna no Austrālijas. Vizma Maksiņa, Juris Ķeniņš, Jānis Beloglazovs, Laura Adlers no Kanādas. Krisīte Skare, Andrejs Jansons, Dace Aperāne, Laura Zamurs no Amerikas. Indra Jākobsone, Guntis Bergholcs no Īrijas. Lilija Zobens no Lielbritānijas. Gaida Rulle, Ieva Reine un Iveta Lāce no Zviedrijas. Gita Pāvila no Beļģijas. Aiga Turuka no Somijas un citi.
Aicinām visus interesentus pieteikties, rakstot uz asociācijas e-pastu: svetku.kustiba@gmail.com, norādot vārdu, uzvārdu, mītnes valsti un pilsētu. Kā arī aicinām piedalīties asociācijas pirmaja kopsapulcē Zoom platformā, 2020. gada novembrī (datums tiks precizēts).
Papildus informāciju varat iegūt rakstot Ingunai Grietiņai- Dārziņai uz e-pastu: ingunagrietina@gmail.com vai zvanot +353863386968
Turpinot attālinātās sarunas ciklā #Kultūranepadodas, Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) 16. oktobrī pulksten 14.00 pēc Latvijas laika aicina ikvienu interesentu Latvijā un visā pasaulē uz filozofes un folkloristes Māras Mellēnas semināru “Mēs un tradīcijas”, kurā plašāk tiks apskatīts tautas tradīciju koncepts, šo tradīciju loma un nozīme mūsu dzīvē, tradicionālās kultūras iedzīvināšana un saglabāšana mūsdienu sabiedrībā.
Māra Mellēna ir Latvijas Nacionālā kultūras centra Folkloras konsultatīvās padomes locekle, Nemateriālā kultūras mantojuma padomes priekšsēdētāja, Valsts Izglītības satura centra folkloras metodiķe, bērnu folkloras festivāla „Pulkā eimu, pulkā teku” mākslinieciskā vadītāja, aktīva UNESCO Latvijas Nacionālās Komisijas projekta „Stāstu laiks bibliotēkā” dalībniece, Starptautiskā folkloras festivāla „Baltica 2015” mākslinieciskā vadītāja, daudzu tradicionālās kultūras pasākumu režisore, vairāku tradicionālajai kultūrai veltītu grāmatu autore un līdzautore.
Šī semināra ievadā LNKC direktore Signe Pujāte pastāstīs par jaunākajām aktualitātēm ceļā uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem 2023. gadā.
Seminārs noritēs PBLA izkārtojumā ZOOM platformā, un jauni interesenti tam var pieteikties, rakstot e-pastu uz adresi pbla@pbla.lv, temata lodziņā ierakstot “Pieteikums dalībai #Kultūranepadodas”. Iepriekšējo semināru dalībniekiem pieejas informācija tiks nosūtīta automātiski.
(PBLA pārstāvniecība)
Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Latviešu nacionālo padomi Lielbritānijā radījis virtuālo izstādi “Latvieši Lielbritānijā”, kura brīvi pieejama ikvienam interesentam latviešu un angļu valodā. Tajā atrodamas gan foto, gan dokumentārās, gan audio un video liecības.
Izstādes galvenā uzmanība vērsta uz laika posmu no 1947.gada, kad pēc Otrā pasaules kara Lielbritānijā no Vācijas bēgļu nometnēm ieradās vairāki tūkstoši latviešu. Vēl pirms lielā izceļošanas viļņa sākuma 40.gadu beigās, Lielbritānija bija pirmā valsts, kura sāka uzņemt Vācijā nometinātos latviešu bēgļus.
Liela loma bija britu valdības 1946.gadā pieņemtajam lēmumam ievest ārzemju strādniekus slimnieku apkopei un rūpniecības attīstībai. Pirmās ārzemju strādnieku akcijas bija ierobežotā skaitā un personu grupu izvēlē. Pirmajā akcijā ar nosaukumu „Balt Cygnet”, valdība lēma aicināt darbiem tuberkulozes slimnīcās 1000 20-40 gadus vecas Baltijas valstu sievietes. Vēlāk sieviešu skaitu palielināja, uzdodot darbu arī lauksaimniecībā, veļas mazgātavās, rūpniecībā. Pēc tam sākās arī vīriešu pieņemšana dažādos darbos, kas ieguva nosaukumu „Westward Ho”. Uz Lielbritāniju sevišķi daudz devās bijušie karavīri, nodarbinot tos ogļraktuvēs, lauksaimniecībā un rūpniecībā.
Laikā no 1946.-1949.gadam darbu un jaunu mājvietu Lielbritānijā atrada ap 16 000 latviešu trimdinieku. Sākotnēji latvieši tika izvietoti speciālās nometnēs Londonas apkārtnē, bet vēlāk, valdībai ļaujot strādnieku piederīgo ieceļošanai, tika veidotas arī ģimeņu nometnes. Nometņu koncentrācija lika pamatu latviešu kopu lokācijai turpmākajos gados. Pārvarot pirmās grūtības un uzlabojoties dzīves apstākļiem, latvieši visai ātri spēja saorganizēties arī dažādām brīvā laika aktivitātēm, kas spēja latviešus gan turēt kopā, gan uzturēt latvietības garu. Tas bija spēcīgs pamats tradīciju uzturēšanai, savas kultūras izkopšanai, izglītības veicināšanai, dažādu organizāciju dibināšanai un nemitīgai pastāvēšanai un atgādinājumam pasaulei par latviešiem un viņu pazaudēto zemi.
Latviešu dzīve Lielbritānijā atspoguļota vairākās izstādes tēmās – ieceļošanas sākums, organizācijas, sabiedriskie īpašumi, sabiedriskā dzīve, kultūra un politiskās aktivitātes -, aptverot laiku līdz pat 90.gadu vidum, kad beidzās pēckara politiskā trimda. Šajā laikā Lielbritānijas latvieši aktīvi iesaistījās politiskajos procesos tikko neatkarību atguvušajā Latvijā, un, no Latvijas uz Lielbritāniju sāka ieceļot pirmie latvieši ekonomisko apstākļu dēļ.
Viena no lielākajām Latvijas mūzikas ierakstu izdevniecībām “MicRec” laidusi klājā pazīstamās rakstnieces Noras Ikstenas un Viļņa Baumaņa grāmatu “Trīs no Pārdaugavas”, komplektā ar grupas “Ducele” izdoto mūzikas albumu, kurā iekļautas pazīstamākās leģendārās ASV latviešu 1970-80to gadu grupas dziesmas.
Grāmatas atvēršanas sarīkojums 6. oktobrī jaunatvērtajā Ulbrokas kultūras centrā “Ulbrokas pērle” tika ievadīts ar grupas “Trīs no Pārdaugavas” līdera Viļņa Baumaņa video uzrunu. Tajā Vilnis Baumanis īpaši pateicās grāmatas “Trīs no Pārdaugavas. Viļņa Baumaņa stāsts” līdzautorei rakstniecei Norai Ikstenai un grāmatas ievada autorei Ilzei Jurkānei par sadarbību grāmatas tapšanā un saviem dziesmu brāļiem grupā Mārtiņam un Fēliksam Ērmaņiem, kuri tagad jau uzskaņo savas ģitāras Aizsaules dārzos. Vilnis Baumanis pieminēja, viņu grupas dziesmas atspoguļo to, kas trimdas latviešus priecēja vai satrauca 20. gadsimta 70. un 80. gados, un pauda gandarījumu, ka mūziķu grupa “Ducele” viņa muzikālos “nedarbus” uzspodrinājusi no jauna.
Sarīkojumā tika atvērts arī mūziķu grupas “Ducele” (starp citu, ducele kurzemnieku mēlē ir braucamie rati) kompaktdisks, kurā viņi (Andris Alviķis, Arnis Veisbārdis, Artūrs Uškāns un Mārcis Kalniņš) par jaunu iedziedājuši grupas “Trīs no Pārdaugavas” dziesmas, kuŗām visām vārdu un meldiju autors ir Vilnis Baumanis. Šai sarīkojumā grupa “Ducele” nodziedāja vairākas dziesmas, un tika arī paziņots, ka viņi oktobrī uzsāk Latvijas turneju ar Viļņa Baumaņa dziesmu uzvedumu, un Ulbrokas kultūras centrā viņu koncerts notiks 21. oktobrī.
Sarīkojumam personisku šarmu piešķīra grāmatas ievada autores, Latvijā pazīstamās kulinārijas ekspertes Ilzes Jurkānes uzruna, kurā viņa atminējās, kā 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā ar Vilni Baumani un viņa ģimeni dzīvojuši vienā komunālajā mājā Īstoranžā, Ņūdžersijā, tā dēvētajā “Pārdaugavā”, pāri Hudzonas upei pie Manhetenas. Baumaņu māja Īstoranžā kļuvusi par satikšanās vietu daudziem turienes latviešiem, tostarp arī Ņujorkas “Elles ķēķa” latviešu rakstniekiem un dzejniekiem. Ilze Jurkāne uzsvēra, ka grupas “Trīs no Pārdaugavas” vīri un viņu dziesmas deva spēku izdzīvot trimdu un okupāciju, un deva arī ticību un mīlestību Latvijai. “Klausoties viņu dziesmās laikā, kad Latvijas neatkarība nešķita reāla, sirdīs iedegās cerības liesmiņa”, tā piebilda Ilze Jurkāne.
Ilzes Jurkānes teikto lieliski papildināja PBLA izpilddirektora Raita Eglīša uzruna, kuŗā viņš raksturoja citu Viļņa Baumaņa darbības šķautni, proti, vēlāk Vilnis Baumanis no Ņūdžersijas pārcēlies uz Vašingtonu, kur 80. gadu otrajā pusē un 90s gados strādājis radiostacijas “Amerikas Balss” redakcijā. Raits Eglītis arī uzsvēra, ka Vilnim Baumanim ir ļoti labas stāstnieka dāvanas, ko pierāda viņa 2003. gadā izdotais romāns “Kaŗš kalnā” par zēnu dēkām Vācijas bēgļu nometnē, un Viļņa Baumaņa daudzie ārkārtīgi spilgtie notikumu apraksti Amerikas latviešu laikrakstā “Laiks”. Tāpēc kādreiz pat grūti bijis iedomāties, ka V. Baumanis pirms pārdesmit gadiem bijis pazīstama ASV latviešu skatuves zvaigzne.
“Trīs no Pārdaugavas” bija unikāla prasme samaisīt kopā tautas dziesmas galda dziesmas un pašu oriģināldziesmas, daudzām no kurām bija nopietni patriotisks piesitiens,” uzrunā teica R. Eglītis. “Un tādā puspajokam pusnopietnā veidā viņi uzrunāja tēmas, kas no trimdas organizāciju nacionālpolitiskā viedokļa bija svarīgas un gāja pie sirds sabiedrībai kā trimdā, tā arī tautai Latvijā – patriotisma audzināšana smeldzīgās dziesmās par dzimteni Latviju un padomju sistēmas izsmiešana tādās jestrākās nacionālākās kompozīcijās, kā piemēram, par kaimiņu, “kas lepni dzīvo mūsu dārziņā, bet pienāks laiks un uzkrājies būs tvaiks un kaimiņam būs rēķins jāmaksā!” R. Eglītis izteica pateicību grupas “Ducele” mūziķiem un izdevniecībai “MicRec” par bijušās trimdas grupas muzikālā mantojuma uzturēšanu.
Viļņa Baumaņa un Noras Ikstenas grāmatu “Trīs no Pārdaugavas. Viļņa Baumaņa stāsts” un grupas “Ducele” kompaktdisku “Trīs no Pārdaugavas dziesmas” var iegādāties apgādā “MicRec” un Latvijas grāmatnīcās. (Autors Jānis Andersons, PBLA pārstāvniecība)
Rīgas Doma kora skolas meistarklases “Laudamus” – izglītojošas tradīcijas turpinājums Latvijas un diasporas diriģentiem
Rīgas Doma kora skola (RDKS) – valsts nozīmes kultūrizglītības izcilības centrs – jau ceturto gadu organizē meistarklases “Laudamus”, sniedzot iespēju pedagogiem no visas Latvijas satikties vienuviet, lai gūtu jaunu pieredzi un iedvesmu turpmākai darbībai. Meistarklases notiks 5. un 6. oktobrī, pulcējot pirmskolas mācību iestāžu muzikālos audzinātājus un jaunāko klašu koru diriģentus. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru šī gada jauninājums būs diasporas diriģentu un mūzikas pedagogu iesaiste, nodrošinot iespēju tiešsaistē piedalīties kursu norisē. Profesionālās pilnveides programmā iekļauto tēmu kopsaucējs ir “Prasmē balstīts dziedātprieks”. Meistarklašu vadītāji Liene Batņa, Baiba Brice, Jānis Erenštreits, Baiba Klepere, Ginta Pētersone un Ilona Poikāne dalīsies savā pieredzē un iedvesmos dalībniekus radošam darbam, neskatoties uz ieilgušo pandēmiju un ar to saistītajiem ierobežojumiem.
Profesionālās pilnveides meistarklašu „Laudamus” idejas autors un tradīcijas uzturētājs ir RDKS dibinātājs, izcilais mūzikas pedagogs un diriģents Jānis Erenštreits. Meistarklases “Laudamus” pedagogiem un viņu audzēkņiem pirmo reizi tika organizētas 2017. gadā sadarbībā ar Rīgas Doma zēnu kori. Jau pirmajā gadā kursi izpelnījās īpašu atzinību praktiskās līdzdarbošanās iespējas dēļ. Turpmākos gados par radošām jaunatklāsmēm rūpējās Rīgas Doma meiteņu koris TIARA (2018. gads) un Rīgas Doma kora skolas jauktais koris (2019. gads).
Pedagogu profesionālās pilnveides kursi ir nozīmīga Rīgas Doma kora skolas darbības šķautne, turklāt meistarklases tiek organizētas, iesaistot izcilas personības no Latvijas un ārvalstīm. Kā nesenākie notikumi minami pasaulslavenās operzvaigznes Marinas Rebekas pirmā publiskā meistarklase vokālajā mākslā, starptautisko konkursu laureāta pianista Daumanta Liepiņa meistarklase klavierspēlē, kā arī bundzinieka, “Lady Gaga’s Jazz Band” pasaules tūres dalībnieka Džo Peri (Joe Peri) nodarbības RDKS jaunajiem džeza mūziķiem.
“Gaidīsim, būsim kopā, izglītosimies, stiprināsimies garā! Un ievērosim noteikto distancēšanos,” aicina Jānis Erenštreits.
LNKC
Pasaules Brīvo latviešu apvienības valde ziņo, ka gadskārtējā 2020. gada sēde notiks šī gada 2. un 3. oktobrī, attālināti Zoom platformā.
Sēdes atklāšanā, piektdien, 2. oktobrī pulksten 14.00 pēc Rīgas laika uzrunu latviešu organizētajai sabiedrībai ārpus Latvijas teiks Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mūs uzrunās iepriekš sagatavotā video uzrunā.
Ministru prezidenta uzrunai sekos Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Zandas Kalniņas-Lukaševicas ziņojums par diasporas politikas aktualitātēm un iepazīšanās ar jauniecelto Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos V. E. Elitu Gaveli.
Programmu noslēgs PBLA priekšsēdes Kristīnes Saulītes ziņojums par pārstāvniecības darbu Rīgā un Jura Ķeniņa ziņojums par PBLA Kultūras fonda darbu. Dalīborganizāciju vadītāju ziņojumi, no kuriem varēsit uzzināt par organizāciju darba plāniem un izaicinājumiem nākamajam darbības gadam plānoti sestdien, 3. oktobrī.
PBLA valdes sēdes norise un atklāšanas uzrunas tiks raidītas tiešsaistē PBLA mājaslapā (https://www.pbla.lv/par-pbla/
(PBLA pārstāvniecība)
Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padome (PBLA IP) un Latviešu valodas aģentūra (LVA) izsludina jaunu konkursu latviešu diasporas skolu atbalstam ārpus Eiropas 2020. gadā. Konkursa mērķis ir nodrošināt papildu finansiālo atbalstu latviešu nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām ārpus Eiropas* skolu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un vispārējo vajadzību atbalstam Covid-19 pandēmijas apstākļos.
Konkursā, kas tiek izsludināts 2020. gada 1. oktobrī un noslēgsies 12. oktobrī, skolu vajadzībām paredzēts sadalīt finansējumu 37 800 eiro apmērā. Tā kā pandēmijas dēļ diasporas skolotāju konferences, semināri un kursi klātienē ārpus Eiropas ir atcelti vai pārplānoti attālinātā formā, tad finansējums skolu papildu atbalstam ir pārvirzīts no līdzekļiem izglītojošu pasākumu atbalstam.
Jāatgādina, ka latviešu nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām ārpus Eiropas šī gada pavasarī jau tika organizēts konkurss, kurā tika sadalīti 44 820 eiro. Kopā finansējumu saņēma 20 diasporas skolas ārpus Eiropas. Šis konkurss 2020. gada rudenī diasporas skolām sniegs iespēju pieteikties papildu finansējumam attālinātā mācību procesa labākai nodrošināšanai.
Finansējumu nodrošina LVA no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Finansējumu administrēs PBLA, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar LVA. Līdzekļu sadali veiks PBLA IP Finansējuma komisija, vadoties pēc konkursa nolikuma, kas publicēts LVA mājaslapā www.valoda.lv un PBLA mājaslapā www.pbla.lv/izglitiba/.
PBLA aicina skolu pārziņus uzmanīgi iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikties papildu finansējumam līdz 2020. gada 12. oktobrim.
Saskaņā ar nolikumu PBLA Izglītības padomes Finansējuma komisija apkopos pieteikumus un veiks fianansējuma sadali divu nedēļu laikā, slēdzot līgumus ar mītņu zemju centrālajām organizācijām: ALA (ASV), LNAK (Kanāda), LAAJ (Austrālija). Valstīs, kurās centrālās organizācijas nepastāv, līgumi tiks slēgti ar skolu vadību. Līdzekļus saņemot, skolas pārzinim (vadītājam) būs jāpiekrīt iesniegt atskaites un finanšu dokumentus par saņemtā finansējuma izlietojumu līdz 2020. gada 15. novembrim.
Pieteikumi aizpildāmi un iesūtāmi elektroniski. Pieteikuma anketa: https://forms.gle/hHRDqJum6ayv4QtU6
*Izņemot skolas Krievijas Federācijā, Turcijā, Gruzijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Šīm skolām atbalstu nodrošina LVA sadarbībā ar Eiropas Latviešu apvienību, savukārt atbalstu latviešu valodas apguvei Krievijas Federācijā nodrošina LVA individuāli – atbilstoši konkrēto reģionu vajadzībām.
Raits Eglītis
PBLA izpilddirektors
E-pasts: raits.eglitis@pbla.lv
Tālr.: +371-6728-2980
Šī gada septembrī 25. septembrī iepazīšanās vizītē ar Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli tikās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde Kristīne Saulīte. Vēstniece Elita Gavele šai amatā septembrī nomainīja līdzšinējo vēstnieku Aivaru Grozu, kurš iecelts par Latvijas vēstnieku Izraēlā.
Tikšanās laikā vēstniece Elita Gavele uzsvēra, ka jaunā amata izvēle viņai nav notikusi nejauši, bet bijusi apzināti gribēta, un ka savu līdzšinējo pieredzi diasporas jomā vēstniecībās Lietuvā, Krievijā un visbeidzot Latvijas vēstnieces amatā Izraēlā viņa varēs īstenot Latvijā tiešā sadarbībā ar diasporas organizācijām, un vispirmām kārtām ar PBLA.
PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte jauno vēstnieci iepazīstināja ar PBLA struktūru un tās darbiniekiem, uzsverot pašreizējo plašo PBLA iesaisti daudzās sadarbības jomās ar Latviju un ar diasporas mītnes zemēm. Vēstniece Elita Gavele savukārt informēja PBLA priekšsēdi ar Diasporas konsultatīvās padomes darba prioritātēm tuvākajā nākotnē, uzsverot, ka sadarbībā ar diasporu priekšroka tiks dota jēgpilnu projektu īstenošanai ar paliekošu vērtību.
Tikšanās gaitā piedalījās arī Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas padomniece Inita Dzene, vecākā referente Annija Streile, PBLA izpilddirektors Raits Eglītis, PBLA projektu lietvede Lora Egle un pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons. (PBLA pārstāvniecība)
Foto (no kreisās): PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons, PBLA projektu lietvede Lora Egle, PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, vēstniece Elita Gavele un PBLA izpilddirektors Raits Eglītis