Jau kopš novembŗa vidus, atskatoties uz aizvadīto gadu, kavējāmies pārdomās par mūsu tautas varoņiem un valsts dibināšanas laiku, kā arī par visu to, kas mūsu sirdij ir tuvs un svēts.  Par to cik neparasts un negaidītu pārmaiņu pilns ir bijis šis gads, ir runāts daudz. Tamdēļ negribas piesaukt aizvadītā gada grūtības, bet šoreiz pieminēt visu to labo, kas ir noticis, un par ko varam no sirds būt pateicīgi.

Šis gads mums ir devis daudz iespēju iemācīties ko jaunu, piemēram, ātri un viegli sarunāties un tikties ar tautiešiem visā pasaulē – virtuāli un ar technoloģisko ierīču palīdzību. Šogad sastapts tik daudz bezgala interesantu un dažādu ļaužu, ar kuriem agrāk mūsu “ierastajā” ikdienā tikties nav bijis iespējams. Krīzes laikos, iespējams, reizēm neapzināti, mēģinām meklēt drošību. Viens no mūsu esības drošajiem balstiem ir kultūra. Tā ir saistviela jeb “līme”, kas ir vienmēr vienojusi un turpina vienot mūsu tautu visā pasaulē. 

Šādā krīzes situācijā šopavasar, kad latviešu sabiedrībai, un jo īpaši kultūras un izglītības nozares darbiniekiem ārzemēs, nebija iespējams tikties klātienē, un dažviet vairojās bezcerības sajūta, tomēr bija nepieciešams meklēt pozitīvus risinājumus, kā virtuāli vienā platformā apvienot mūsu sabiedrības aktīvākos ļaudis pasaulē, un PBLA nāca klajā ar iniciatīvu izveidot semināru platformu tīmeklī ar vienojošu tēmturi #Kultūranepadodas.

PBLA un Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) vienojās veidot informatīvu atvērtu semināru un sarunu ciklu 2020. un 2021. gadā par aktuāliem kultūras un diasporas politikas jautājumiem. Ievadseminārā dalībniekus uzrunāja Kultūras ministrijas Valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš un LNKC direktore Signe Pujāte. Ļoti saistošu semināru par Jāņu svinēšanas tradicijām vadīja folkloriste un mūziķe Ilga Reizniece, bet seminārā “Suitu pieredze nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā” bija iekļauta arī sklandraušu gatavošanas meistardarbnīca kopā ar suitu saimnieci Skaidrīti Nagliņu,  varējām uzzināt par sklandraušu un Jāņu siera gatavošanu, un šķita, ka varējām pat sagaršot šos gardumus suitu saimnieču sniegumā.

Turpinot attālinātās sarunas ciklā #Kultūranepadodas, oktobrī uzaicinājām filozofi un folkloristi Māru Mellēnu īpašā seminārā runāt par Dziesmu svētku tradīciju un šīs tradīcijas attīstību. Sekoja semināri par jauniešu 2×2 kustību pasaulē un seminārs par to, kā jau 40 gadus attīstās unikālā pasaules latviešu ģimeņu kustība 3×3.

Ļoti saistošs ciklā #Kultūranepadodas bija Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītājas, etnogrāfes Dr. hist. Aijas Jansones vadītais seminārs par tautas tērpu valkāšanas aktualitātēm – bija iespējams uzzināt, kad, ko un ar ko pareizi valkāt.

Īsi pirms Ziemsvētkiem, 17. decembrī, pulksten 14 pēc Latvijas laika ciklā #Kultūranepadodas gaidāms Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītājas Dainas Kraukles vadītais seminārs par latviskajām rakstu zīmēm, to veidiem un attēlojumu dažādos priekšmetos. Savukārt nākamgad svētdienas, 24. janvāŗa, vakarā pulksten 18 pēc Latvijas laika ciklā #Kultūranepadodas notiks seminārs par Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” gaidāmo jauniestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un Latvijas Nacionālās operas ģildes aktivitātēm šai jomā. Dalībai šajos #Kultūranepadodas semināros iespējams pieteikties, rakstot uz e-pastu pbla@pbla.lv.

Pasaules Brīvo latviešu apvienības valde Covid-19 pandēmijas dēļ šogad pirmoreiz sasauca savu gadskārtējo valdes sēdi attālināti – Zoom platformā – 2020. gada 2. un 3. oktobrī. Sēdes pirmās dienas norise bija publiski pieejama, un uz to tika aicināti visi interesenti, kas varēja vērot sēdi tiešraidē no dažādām pasaules malām. Sēdes otrā diena bija veltīta apvienības dalīborganizāciju pārskatiem, nākotnes izaicinājumiem, budžetam un rezolūcijām. Bija ļoti saviļņojoši, ka Valsts prezidents Egils Levits izvēlējās PBLA valdi un latviešu organizēto sabiedrību ārzemēs uzrunāt nevis no Rīgas pils, bet no PBLA biroja Rīgā, atkārtoti uzsverot, ka latviešiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, ir ļoti svarīga loma Latvijas valstī – gan politiski, gan ekonomiski, gan kulturāli.

19. novembrī PBLA aizvadīja ikgadējo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF), kurš šogad notika Rīgā ar nemainīgu Ārlietu ministrijas un PBLA sadarbības partneru atbalstu. Forums, kuram bija pieslēgušies nepilni divtūkstoš klausītāji un skatītāji no 25 valstīm pasaulē, notika tiešsaistes formātā. Par foruma norisi plašāk varējāt lasīt laikraksta “Latvija Amerikā” šī gada 46. un 47. numurā.

PBLA, tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad ir turpinājusi administrēt Latvijas Kultūras ministrijas rosinātos projektus Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanai ārzemēs, un Latviešu valodas aģentūras rosinātos projektus latviešu skolu tīkla atbalstam ārzemēs.

Šogad pirmo gadu PBLA administrēja Kultūras ministrijas atbalsta projektu diasporas koriem, deju kopām un amatierteātriem; kopumā finansiālo atbalstu tautas tērpu, aparatūras, skatuves iekārtu un kostīmu iegādei saņēma 56 kopas visā pasaulē. Īpašs paldies Sandrai Bondarevskai no Īrijas par izcili rūpīgo un ļoti detalizēto darbu, palīdzot administrēt šo projektu! Priecājamies, ka mums bija iespēja sadarboties, varējām iemācīties daudz jaunu nianšu sekmīgā projektu vadībā.

Nākamgad PBLA koordinēs projektu latviešu diasporas organizāciju un privātpersonu archīvu apzināšanai un kartēšanai visā pasaulē, jo īpaši pievēršot uzmanību tām archīvu kolekcijām ārzemēs, kas ir apdraudētas, piemēram, Argentīnas latviešu draudzes archīvs, kam pēc baznīcas ēkas pārdošanas Buenosairesā jāmeklē jauna mājvieta.

Šoruden Rīgu un Latviju sasniedza bēdīga ziņa no Sibīrijas, no latviešiem, kas mīt latviešu ciemā Augšbebros, proti, ka izdedzis viņu biedrības nams. PBLA sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju un Ārlietu ministriju koordinēja nepieciešamās palīdzības vākšanu šī nama un tā iekārtas atjaunošanai, un jau gadu mijas laikā nepieciešamā summa tiks nogādāta Augšbebros.

Ziemassvētki ir laiks, kad ir prieks un lieliska iespēja pateikties par darbu un ieguldījumu visai PBLA valdei. Paldies PBLA vicepriekšsēdim Mārtiņam Andersonam par kopdarbu, vienojoties par PBLA darba prioritātēm, un par viņa lielo ieguldījumu Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma sagatavošanā un vadīšanā. Viena no PBLA valdes pārstāvēm pēc nupat novembrī aizvadītā foruma atzina, ka Mārtiņš tikpat izcili varētu vadīt arī “Oskara” balvas pasniegšanas ceremoniju.

Paldies PBLA Kultūras fonda priekšsēdim Jurim Ķeniņam, arī Latvijas valsts par viņa lielo ieguldījumu mūsu kultūras kopšanā un saglabāšanā Jurim šogad novembrī piešķīra augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. Jura mīlestība pret mūziku nevar atstāt vienaldzīgu nevienu, šobrīd viņa domas un darbs veltīti gaidāmajiem lielajiem Dziesmu svētkiem Latvijā un ārpus tās. 

Īpašs paldies Amerikas Latviešu apvienības (ALA) vadībai un komandai, vispirms jau enerģiskajam ALA priekšsēdim Pēterim Blumbergam, kas vienmēr seko līdzi visiem notikumiem un aktualitātēm, un to šinī gadā ir bijis tik daudz! Amerikas Latviešu apvienība arī šogad aktīvi reaģējusi uz visiem izaicinājumiem, sākot no Latvijas valsts drošības jautājumiem līdz pat latviskās izglītības un kultūras norisēm pandēmijas apstākļos ASV un Latvijā. Īpaši sekmīga šogad bija ALA sadarbība ar jauniešiem.

Pateicība ALA sabiedrisko attiecību nozares vadītājam Dzintaram Dzilnam par lielo modrību un atbildību, sekojot līdzi likumiem un politiskajiem “vējiem” pasaulē, neraugoties uz tik bezgala dažādajām laika joslām (vidēji 15 stundu starpība starp ASV un Austrāliju), nekavējoties Austrālijas latviešu sabiedrībai tika nodota ziņa, ka jārīkojas. Proti, Austrālijas federālajā valdībā skatīja Magņitska (Magnistky) likumu – sankcijas Krievijai. Dzintars jau bija sagatavojis vēstuli, atlika tikai nosūtīt.

Sirsnīgs paldies ALA kultūras nozares līdzšinējai vadītājai Līgai Ejups par enerģiju un dedzību, ar kādu viņa strādājusi latviskās kultūras labad – jo īpaši par Latvijas valsts simtgades mājas lapas izveidi un simtgades pasākumu organizēšanu ASV! 

Pateicība ALA nozares “Sadarbība ar Latviju” vadītājai Kaijai Petrovskai, šai gadā koordinējot Amerikas latviešu sabiedrības palīdzību Latvijas ģimenēm datoru iegādei attālinātā mācību procesa nodrošināšanai!

Liels paldies izcilajai ALA Izglītības nozares vadītājai, PBLA Izglītības padomes loceklei un jaunpienācējai PBLA valdē Elisai Freimanei par viņas redzīgo skatu uz latviešu skolu un skolotāju aktuālajām vajadzībām ārzemēs, sekojot līdzi izmaiņām un uzlabojumiem virtuālajā mācību vidē.

Atzinība ALA Informācijas nozares vadītājai un jaunajai PBLA valdes loceklei Tanjai Žagarei – Vītiņai, kuŗas profesionālisms žurnālistikā un spēja orientēties Latvijas sabiedriskajā un politiskajā vidē ir augstu novērtēta.

Liels paldies mūsu nosvērtajam PBLA kasierim Jānim Grāmatiņam, kas vienmēr rūpējas par to, lai PBLA finanšu lietas un darbība atbilst gan ASV valdības prasībām, gan arī Latvijas grāmatvedības noteikumiem. Paldies Jānim par nesavtīgo un godprātīgo darbu, kas veikts ar lielu atbildības sajūtu!

Latvijas Brīvības fonda (LBF) padomes priekšsēdis Roberts Kukainis gādājis par finansiālo atbalstu PBLA darbībai, projektiem, semināriem, forumiem, sēdēm un biroja darbībai nepieciešamās finanses – LBF līdzekļus – ieguldot pārdomātos fondos, lai pēc iespējas nodrošinātu šo līdzekļu izsvērtas pelnīšanas iespējas. Paldies Robertam par atbalstu un sekmīgo sadarbību!

Liels paldies Latviešu Nacionālajai apvienībai Kanadā (LNAK) un tās prezidentam Andrim Ķesterim ar komandu – Kanadas latviešu organizētās sabiedrības lielākais pienesums aizvadītajā gadā bijis Latvijas drošības jomā, sadarbojoties ar NATO spēkiem, ar Kanadas parlamentāriešiem un valdību, kā arī strādājot kopā ar baltiešiem un ukraiņiem un sadarbojoties ar šo valstu vēstniecībām Kanadā, esot modriem  attiecībā uz dezinformāciju un Krievijas “maigās” varas ietekmi.

Paldies Elitai Pētersonei, kas jau otro gadu ir PBLA Izglītības padomes locekle, nenogurstoši gādājot par Kanadas latviešu skolām un to attīstību un izaugsmi.

Ar gandarījumu šoruden PBLA valdē uzņēmām Lindu Marutu Kronbergu, jauno LNKC viceprezidenti. Maruta nāk no sabiedriski aktīvas ģimenes, arī viņas tēvs savulaik bijis PBLA valdē. Maruta mūs  visus iepriecinājusi ar savu devumu mūzikā –ar izcilo solo partiju kopkoŗa koncertā dziesmā “Manā sirdī” un latviešu svētdienas skolas bērnu koŗa vadību aizvadītajos Kanadas latviešu dziesmu un deju svētkos Toronto.

Eiropas Latviešu apvienībai (ELA) un tās vadībai šis gads ir bijis pilns izaicinājumu, pielāgojoties jaunajai realitātei – darbībai digitālajā vidē. ELA valdes priekšsēde Elīna Pinto īpaši aktīvi paudusi viedokli daudzās ar likumdošanu saistītās valsts institūciju sēdēs, piemēram, iestājoties par dubultpilsonības pieļaušanu ar Latviju Izraēlā un Gruzijā. Savukārt Justīne Krēsliņa no Zviedrijas nāca ar savu iniciatīvu PBLA 2020. gada balvai. PBLA valdes locekle no Lielbritānijas Karolīna Zobens – East, tāpat kā viņas māte, mums visiem labi pazīstamā diriģente Lilija Zobens, aktīvi darbojas turienes latviešu kopienā, vienojot dažādas latviešu paaudzes kopīgam kultūras darbam.

Austrālija un Jaunzēlande šinī gadā pasaulē ir tikušas īpaši pamanītas un ievērotas ar striktajiem pandēmijas piesardzības pasākumiem, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka latviešu sabiedrības darbs tur būtu apstājies. Jānis Čečiņš ir aktīvi iesaistījies daudzajos, ar kultūru saistītajos virtuālajos pasākumos gan Austrālijā, gan Latvijā, gan Sidnejas latviešu teātra viesizrādēs, arī Diasporas konsultatīvās padomes darbā Latvijā. Savukārt Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēdis Jānis Grauds, tāpat kā viņa priekšteči, ir turpinājis iestāties par Latvijas vēstniecības Austrālijā nepieciešamību, gan arī šī gada noslēgumā gādājis par LAAJ vadības grožu nodošanu nākošajam LAAJ prezidijam Adelaidē, Dienvidaustrālijā.

Paldies Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēdei Renātei Albrehtai par latviešu sabiedrības vienošanu kopīgam darbam Dienvidamerikā, jo īpaši Brazīlijā, šogad izveidojot latvisko Jāņu tradīciju rokasgrāmatu portugāļu valodā, kā arī apzinot visus latviešu archīvus Dienvidamerikā.

Atzinība Krievijas Latviešu kongresa ilggadējai priekšsēdei Laumai Vlasovai, kas gādājusi par Krievijas latviešu biedrībām, iestājoties par Latvijas pilsonības saglabāšanu, vārda brīvību un mūsu izglītības un kultūras uzturēšanu Krievijas latviešu kopienās. Šie darbi kļuvuši aizvien sarežģītāki tur ilgi pastāvošās autokrātiskās politikas un birokrātijas dēļ.

Paldies manam izcilajam atbalstam PBLA birojā Rīgā – Raitam Eglītim, Jānim Andersonam un Lorai Eglei, kuri katrs, lai arī nāk ar savu īpašo pienesumu, tomēr vienmēr strādā kā visatbildīgākā  komanda, visaugstāk turot rūpi par tautiešiem, latvietību un Latviju.

Noslēgumā aicinu ikvienu būt atbildīgiem un turpināt būt kopā domās un darbos arī Jaunajā, 2021. gadā, lai mums visiem skaists un gaišām cerībām piepildīts šis Ziemsvētku laiks!

Kristīne Saulīte, 
PBLA priekšsēde

Ciklā #Kultūranepadodas īsi pirms Ziemassvētkiem Dainas Kraukles seminārs par latviskajām rakstu zīmēm

Šo ceturtdien, 17. decembrī, pulksten 14 pēc Latvijas laika ciklā #Kultūranepadodas notiks Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītājas Dainas Kraukles vadītais seminārs “Latviskās zīmes, to veidi un attēlojums dažādos priekšmetos”. Seminārā Daina Kraukle dalīsies ar savām zināšanām par latviskā ornamenta veidošanos, tā veidiem un attēlojumu dažādos priekšmetos.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Daina Kraukle kopš 1985. gada strādā muzejā. Beigusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, kā arī Latvijas Mākslas akadēmiju Mākslas vēstures un teorijas specialitātē. No 1985. līdz 2015. gadam bijusi viena no Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgu rīkotājām un ekspertu komisijas locekle, par ko 2005. gadā saņēmusi Lielo folkloras gada balvu. 2006. gadā šī balva piešķirta otrreiz kā daudzu izstāžu autorei un iekārtotājai.

1. Kraukle ir bijusi zinātniskā konsultante XXII un XXIII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, Lielās Folkloras balvas piešķiršanas komisijas locekle, XXII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Tautas tērpu skates vērtēšanas komisijas locekle, strādājusi XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Tautas deju lielkoncerta “Saule vija zelta rotu” un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku uzveduma “Māras zeme” radošajās darba grupās. Ir Latvijas Nacionālā kultūras centra Tradicionālās kultūras nozares padomes eksperte, bijusi Tautas lietišķās padomes, Tautas tērpu komisijas locekle, darbojusies Valsts kultūrkapitāla fondā gan kā tā padomes locekle, gan Kultūras mantojuma, Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisiju eksperte.

D.Kraukle ir piecu grāmatu par ornamentu (Latviskais rotājošais raksts, Ornaments. Ceļvedis latvisko zīmju pasaulē, Iepazīsti latviešu ornamentus!, Latvian Ornament, Latviešu ornaments, Latviešu rakstu zīmes, Latvian Design) un piecu grāmatu par gadatirgiem Latvijā (Gadatirgi. Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Zemgale, Rīga. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs) autore. Šogad ir izdota viņas grāmata “Dienvidlatgalē austās segas”.

Seminārs noritēs PBLA izkārtojumā Zoom platformā sadarbībā ar Latvijas Necionālo kultūras centru (LNKC), un jauni interesenti tam var pieteikties, rakstot e-pastu uz adresi pbla@pbla.lv, temata lodziņā ierakstot “Pieteikums dalībai #Kultūranepadodas”. Iepriekšējo semināru dalībniekiem pieejas informācija tiks nosūtīta automātiski. (PBLA pārstāvniecība)

Latviešu valodas aģentūra aicina ārpus Latvijas dzīvojošos skolēnus 15. vai 18. decembrī doties neierastā ekskursijā, lai iepazītu Rīgu!

Šī būs tiešsaistes spēle, kurā ar dažādām interaktīvām un digitālām metodēm būs iesēja izzināt Rīgu. Piedalies individuāli vai komandā līdz 5 personām! Komandā var būt gan ģimene, gan draugi. Labākajiem spēles dalībniekiem balvas garantētas!

Reģistrācija virtuālajai ekskursijai līdz 14.12.2020. plkst. 12.00 (pēc Latvijas laika): https://www.mitto.me/lva-roadgames

Vairāk informācijas: https://valoda.lv/aicinam-doties-neierasta-ekskursija-un…/

Latviešu valodas aģentūra

Ceturtdien, 19. novembrī, PBLA aizvadīja ikgadējo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF), kurš šogad notika Rīgā ar nemainīgu Ārlietu ministrijas un PBLA sadarbības partneru atbalstu. Forums, kuram bija pieslēgušies nepilni divtūkstoš klausītāji un skatītāji no 25 valstīm pasaulē, notika tiešsaistes formātā. Visa foruma gaitu dinamiski un ļoti sekmīgi tiešsaistē vadīja PBLA vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons.

Forumu atklāja PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, uzsverot tā saikni ar iepriekšējo, 2019. gada novembrī Valmierā aizvadīto PLEIF, kur divu dienu laikā tika diskutēts par Latvijas tēlu, kā arī par to, ko par šo tēlu stāstam gan paši sev, gan arīdzan pasaulei; par konkurētspējīgas izglītības nepieciešamību un tās tiešo sasaisti ar nākotnes profesijām;  par to, kā piesaistīt talantīgus, pasaules pieredzes bagātus cilvēkus Latvijai un neaizmirst pašiem savējos; un  visbeidzot par praktiskajām uzņēmējdarbības iemaņām un to, kas būtu jādara un jāzina, pirms  doties “iekarot” dažādus pasaules tirgus. Šogad, kā piebilda Kristīne Saulīte, foruma dalībnieki atskatīsies uz šīm 2019. gada forumā notikušajām diskusijām, un apskatīs kas, vai un un kā ir mainījies.

PBLA priekšsēde uzrunā pastāstīja, ka šogad foruma dalībnieki tiks iepazīstināti Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstiem vairākās īsfilmās, parādot arī, kā viņi šinī gadā spējuši pielāgoties maiņām un izaicinājumiem, un izgudrojuši jaunas, inovatīvas idejas un produktus.

Kristīne Saulīte iezīmēja šī foruma galvenās diskusiju tēmas: par globālās pandēmijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku, un par izaicinājumiem, ar ko mūsu valstij nākas saskarties šai kontekstā; par Latvijas tēla attīstību aizvadītā gada laikā kopš iepriekšējā  foruma; par Trīs jūru iniciatīvu un tās nozīmi Latvijas, Baltijas reģiona, Eiropas un visas pasaules perspektīvā; kā arī par Eiropas zaļās enerģijas kursu, par ko šobrīd spējusi vienoties Eiropas Savienība, un šī zaļās enerģijas kursa potenciālo ietekmi uz mūsu valsts tālāko saimniecisko attīstību.

Kristīne Saulīte arī īpaši pateicās šī foruma sarīkošanas partneriem – Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, Amerikas Tirdzniecības palātai Latvijā, uzņēmumiem “Gateway & Partners” un “Darzins Legal”, kustībai “The Red Jackets” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) par izcilo sadarbību un atbalstu.

Valsts prezidents Egils Levits video uzrunā sveica foruma dalībniekus, uzsverot Latvijas ekonomikas atveseļošanas nepieciešamību pēc pandēmijas izraisītās krīzes, piebilstot, ka no Eiropas fondiem Latvijai šādiem saimniecības atveseļošanas mērķiem drīzā nākotnē taps piešķirti vairāk nekā 2 miljardi eiro. Šo finanšu sekmīgai apguvei ļoti noderīga būtu arī ārzemēs dzīvojošo latviešu uzņēmēju un profesionāļu ekspertīze. Valsts prezidents arī pozitīvi novērtēja Rīgas pilsētas gaidāmo lomu šādā ekonomikas atveseļošanā, jo pilsētai šobrīd izraudzīta jauna uz sadarbību orientēta vadība. Egils Levits savā uzrunā pieminēja arī mūsu valstī sekmīgi veikto banku sektora kapitālo remontu, kas daudziem uzņēmējiem nav bijis viegls process.  Valsts prezidents arī piebilda, ka vienota Latvijas valsts tēla ieviesēja būs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, un ka šī valsts tēla veidošanas procesam jābūt iekļaujošam.

Foruma atklāšanā klātienē piedalījās arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, kas savā uzrunā uzsvēra, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā mainītais foruma formāts ir ļāvis pulcēt rekordlielu dalībnieku skaitu visā pasaulē. “Jaunā realitāte ir likusi un ļāvusi mums daudz plašāk novērtēt, iemācīties un pielietot interneta sniegtās iespējas. Mēs neesam šķirti, mēs esam vēl vairāk savienoti un savstarpēji saistīti,” teica Z. Kalniņa-Lukaševica, akcentējot, ka Latvija un tās cilvēki spēj sasniegt vairāk, par spīti šķēršļiem. “Mēs protam šķēršļus pārvērst tramplīnos,” viņa sacīja.

Runājot par Latvijas ekonomiku raksturojošiem rādītājiem, parlamentārā sekretāre norādīja, ka Latvijas preču eksports šī gada septembrī ir sasniedzis vēsturiski augstākos rādītājus: 2020. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija par 7,7% lielāks nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 13%.  “Latvijas kopējie sasniegumi noteikti paver jaunas iespējas arī individuālā līmenī mūsu ražotājiem un eksportētājiem,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.

Runātāja atzina, ka šogad trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts Latvijā ir samazinājies par 3,1%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Tas nozīmē, ka Latvijas valstij jāspēj gudri atbalstīt nozares un cilvēkus, kas pandēmijas dēļ ir zaudējuši darba iespējas un ienākumus. “Mums priekšā ir vēl ļoti daudz darba, daudz šķēršļu un daudz izaicinājumu. Jāizvēlas pareizais ceļš. Eksporta pieaugumam ir un būs izšķiroša nozīme,” sacīja Z. Kalniņa-Lukaševica. Uzrunā arī tika akcentēts, ka tieši inovācijas un izcilība rādīs ceļu Latvijas ekonomikas izaugsmei pēc pandēmijas.

Parlamentārā sekretāre sacīja, ka nepieciešama griba, apņēmība un spēja strādāt kopā: “Kopā strādājot, sadarbojoties, atbalstot vienam otru mēs spējam paveikt apbrīnojami daudz un spēsim sasniegt arvien jaunu izcilību un pieaugošu labklājību mūsu cilvēkiem. Sadarbība ir visspēcīgākais ierocis mūsdienu pasaulē!”

Aģentūras “Nord DDB Riga” direktors Andris Rubīns, kam ir 23 gadu pieredze mārketingā un reklāmas nozarē, savā prezentācijā par vienota Latvijas tēla veidošanas konceptu uzsvēra, ka šai jomā ir ļoti dažādi viedokļi, bet Latvijai ir vajadzīga vienota pieeja zīmola veidošanā. Latvija šai vienota valsts zīmola veidošanas jomā starp Eiropas valstīm nav pašā sliktākajā pozīcijā, bet tomēr ievērojami atpaliek no kaimiņos esošās Igaunijas un Somijas.

Andris Rubīns pastāstīja, ka vadījis darba grupas, kurās bija iekļauti 120 pārstāvji no visām industrijām, kas ir būtiskas Latvijas tēlam. Bija svarīgi iekļaut gan tādu ekspertu grupu, kas varēja paraudzīties attālinātā perspektīvā uz Latviju, gan tādus ekspertus, kas varētu piesaistīt investīcijas Latvijai, gan drošības, iekšlietu, ārlietu un kultūras nozaru ekspertus. Darba procesā bija nepieciešams atrast pārklājumu tām tēmām, ko šie eksperti piedāvāja, un salīdzināt ar tām tēmām, ko pasaule un Eiropa šobrīd vēlas saņemt un sagaida, tādējādi atlasot tēmas, kam ir liels zīmolpotenciāls.

Andris Rubīns uzsvēra, ka šai darba procesā iezīmējās kopīgas, Latvijai raksturīgas tēmas: tas ir cilvēkpotenciāls, proti, talanti, radošums, un vides potenciāls. Eksportētāji esot uzsvēruši, ka Latvija piedāvā labus risinājumus jebkuriem izaicinājumiem, savukārt investīciju piesaistītāji mūs raksturojuši kā nāciju, kas spēj ļoti specifiskās industriju nišās ar tikt galā ar sarežģītiem izaicinājumiem.

Tūrisma un viesmīlības jomas eksperti uzsvēra, ka Latvija var piedāvāt dabisku vidi un arī ļoti bagātu kultūras dzīvi, savukārt drošības un ārlietu jomas eksperti pieminēja Latvijai raksturīgo labo sadarbības aspektu.

“Latvija ir otra zaļākā valsts Eiropā, un Latvijā ir brīnišķīga vide, ko varētu dēvēt par dabas rotaļlaukumu. Viens no vadošajiem 5G forumiem notiks Rīgā, savukārt kultūras notikumi rāda mūsu nācijas kreativitāti, piemēram, Dziesmu svētki, kas ir visbrīnišķīgākā mūsu tautas sadarbības forma. Latvija ir atvērta sarežģītiem risinājumiem, mēs varam kļūt par radošu spēkstaciju, bet ļoti daudz kas vēl jāpadara, lai mēs to varētu. Radošums būs šis atslēgvārds. Vēlu Latvijai apvienotu un vienotu zīmolu”, tās savas prezentācijas noslēgumā teica Andris Rubīns.

Atbildot uz politoloģes Vitas Matīsas presē pausto kritiku par publiskās diplomātijas un kultūras pārstāvju neiekļaušanu valsts tēla veidošanas procesā, Andris Rubīns atbildēja, ka tā ir kļūdaina interpretācija, jo publiskās diplomātijas un kultūras pārstāvji piedalījās valsts tēla stratēģijas veidošanas procesā, bet svarīgi ir redzēt kopainu, kurā arī eksporta nozarei ir ārkārtīgi svarīga loma.

Foruma nākamo diskusiju ciklu par Latvijas saimniecisko atlabšanu pēc pandēmijas izraisītās krīzes vadīja Latvijas Tirdzniecības kameras ASV (Lat Cham) viceprezidents, advokātu biroja “Slokenbergs PLLC” dibinātājs, komerctiesību advokāts Ivars Slokenbergs. Ievadot šo tēmu, viņš uzsvēra, ka latvieši vislabāk strādā tieši krīzē, to pierāda arī mūsu nesenā vēsture – mobilizēšanās pirms iestāšanās ES un NATO, kam sekoja atslābums tā saucamajos “treknajos gados”.

Diskusijā iesaistījās uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs, kura dibinātais un vadītais uzņēmums “Primekss Group” ražo neparastu un pieprasītu betonu, kura ražošanā tiek taupīti CO2 izmeši, un kas ir ūdensdrošs un piemērots robotizētām un automatizētām telpām un noliktavām. Jānis Ošlejs diskusijas dalībniekiem pastāstīja, ka viņš šogad ticis uzaicināts darboties Latvijas valdības izveidotajā krīzes plānošanas grupā. Pēc Ošleja domām, krīze ir sarežģīts, bet gana labs laiks, lai augtu. Krīzē mums ir apdraudējuma sajūta, un mēs parasti sākam skriet pa apli vai arī nedarām neko. Kas ir pareizais veids, kā reaģēt krīzes laikā? Ošlejs uzsvēra, ka krīzē pasaule mainās, un ir svarīgi katram uzdot pašam sev jautājumu, kā tieši pasaule mainās. Kā norādīja Ošlejs, eksportam šai laikā ir daudz vairāk iespēju, un arī informācijas tehnoloģiju nozarei šis ir ļoti augstas aktivitātes gads, to rāda arī latviešu uzņēmuma “Printful” fantastiskā izaugsme. Pēc Ošleja domām, jākoncentrējas uz loģistiku, jo šobrīd ļoti aug pārdošanas apjomi internetā, un nepieciešams uzlabot tirgus vidi digitālajā jomā.

Jānis Ošlejs atzinīgi novērtēja valdības rīcību, krīzes finansējumu, ieguldījumus un ilgtermiņa aizdevumus piešķirot ar valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” starpniecību, nepieciešams arī sakārtot infrastruktūru – ceļus un industriālos parkus. Jānis Ošlejs uzsvēra, ka Latvijas valdības apstiprinātā stratēģija krīzes radīto seku mazināšanai ir labs plāns, kāda daudzām valstīm nemaz nav, vienīgi sabiedrībai jāizdara spiediens uz valdību, lai šis plāns pilnībā taptu īstenots. “Krīze ir lielisks laiks izaugsmei”, tā bija doma, ko Jānis Ošlejs visiem foruma skatītājiem savas uzstāšanās noslēgumā atkārtoja vēlreiz.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Kaspars Rožkalns uzsvēra, ka šobrīd visas Latvijas ministrijas darbojas šī krīzes stratēģijas plāna ietvaros, piebilstot, ka īpaši svarīgi šobrīd ir attīstīt eksporta nozari un digitalizāciju. Ir veikts nozīmīgs darbs, lai pārkvalificētu darbiniekus, kas pandēmijas krīzes laikā zaudējuši darbu, bet tomēr neesot bijis pārāk daudz uzņēmumu, kas šos pārkvalificētos darbiniekus būtu vēlējušies nodarbināt.

Runājot par Latvijas valsts tēlu un valsts vienota zīmola veidošanu, Kaspars Rožkalns teica, ka šim darbam šobrīd ir izstrādāta vienota stratēģija, bet daudz kas vēl ir darāms, jo pasaulē joprojām nepietiekams skaits cilvēku zina, kas ir Latvija.

Latviešu diasporas loma ārzemēs, pēc Kaspara Rožkalna domām, būtu atbalsts Latvijas uzņēmumu ieiešanai jaunos tirgos, kur diaspora varētu kalpot kā katalizators.

Kosmētikas uzņēmuma “Madara” dibinātāja un vadītāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere pastāstīja, ka 2020. gads viņu uzņēmumam sācies ar lieliem izaicinājumiem, taču uzņēmums šogad ir piedzīvojis izaugsmi par 48 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Šādu izaugsmi veicinājis tas, ka “Madaras” klienti vēlās ētisku produktu, un uzņēmums šogad piedāvājis 14 jaunus produktus, veicot zīmola attīstību tiešsaistē un pasniedzot klientiem Latviju kā zaļu spēļlaukumu. Kosmētikas nozarē konvencionālā segmenta pārdošanas apjomi tik pat kā nav pieauguši, bet tie strauji auguši tieši ilgtspējīgajā segmentā.

Uzņēmuma “SAF Tehnika” valdes priekšsēdis Normunds Bergs pastāstīja, ka viņa vadītais uzņēmums darbojas telekomunikāciju nozarē, kas ražo radio ar datu pārraidi elektroniskas iekārtas. Krīzes situācijā pieprasījums nav mazinājies, bijušas problēmas ar piegādēm, kas ietekmējušas, bet ne ļoti. Normunds Bergs pastāstīja, ka krīzes situācijā jābūt ļoti piesardzīgiem jaunu produktu izstrādē – attālinātās lietošanas termometri neesot pirkti, savukārt ļoti pieprasīti bijuši radioviļņu sensori, lai uzraudzītu lielas cilvēku grupas, piemēram, slimnīcās, kā arī pārnēsājamais ogļskābās gāzes (CO₂) mērītājs ventilācijas kvalitātes noteikšanai tika pārdots ļoti labi. Noslēgumā Normunds Bergs uzsvēra, ka šīs krīzes pārvarēšanai nav universālu risinājumu, tikai smags ikdienas darbs, un tas, lai vārdi un darbi sakristu.

Uzņēmuma “Change Ventures” un bezpeļņas fonda “TechHub Riga” līdzdibinātājs un valdes priekšsēdis Andris K. Bērziņš diskusijas dalībniekiem uzsvēra informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmumu lomu krīzes pārvarēšanā un tālākā attīstībā. Viņš pastāstīja, ka nesen viens no Igaunijas jaunuzņēmumiem ticis pārdots par pusotru miljardu eiro. Pēc Andra Bērziņa domām, tieši intelektuālais īpašums ļauj Latviju dēvēt par nākamo Izraēlu, jo, izņemot militāro sfēru, mūsu saimnieciskajā izaugsmē ir daudz līdzības, tikai latviešiem nevajadzētu skaust, ja kādam veicas, bet vairāk stāstīt par jau esošajiem veiksmes stāstiem.

Latvijas tirdzniecības palātas Amerikā prezidents Mikus Kīns no Čikāgas pastāstīja, ka šī palāta dibināta ASV 2017. gada oktobrī īsi pirms togad Čikāgā plānotā un notikušā ekonomikas foruma “Spotlight Latvia”.  Latvijas tirdzniecības palāta Amerikā ir bezpeļņas organizācija (tajā neviens nesaņem algu) kontaktu veidošanai korporatīvajiem dalībniekiem, lai palīdzētu viņiem nopelnīt vairāk naudas. Nākamais viņu rīkotais forums būs “Spotlight Latvia” Losandželosā 2021. gada septembrī, un palāta sadarbībā ar LIAA sekmēs otras LIAA pārstāvniecības atvēršanu Bostonā nākamgad. Palātai ir savi reģionālie direktori vairākās ASV pavalstīs. ASV šobrīd saskaņā ar jaunākajiem datiem ir 86 tūkstoši latviešu izcelsmes iedzīvotāju, un latvieši ir otra ekonomiski aktīvākā nacionālā grupa ASV (otrā vietā aiz ebreju nācijas). Kā uzsvēra Mikus Kīns, latviešu diaspora ASV varētu palīdzēt tiem Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas eksportēt uz ASV, tomēr Latvijas tirdzniecības palātas Amerikā nevēlētos kļūt par biznesa inkubatoru vai ekseleratoru. Tirdzniecības palātas kontaktadreses atrodamas viņu mājas lapā www.latvianchamber.com.

Viena no foruma centrālajām diskusijām bija informatīva saruna par “Trīs jūru iniciatīvu” (TJI) un tās nozīmi Latvijai un Baltijas reģionam. Tajā piedalījās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs, Atlantijas Padomes (The Atlantic Council) dibinātājs un valdes priekšsēdis vēstnieks Ričards Morningstars (Richard Morningstar), valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš un Apvienotās Amerikas baltiešu komitejas (JBANC) izpilddirektors Karls Altau (Karl Altau). Diskusiju, uzdodot pārdomātus jautājumus, vadīja Mārtiņš Andersons, kurš ir arī Amerikas latviešu apvienības (ALA) vicepriekšsēdis, un ALA seko līdzi šīs iniciatīvas attīstībai no Vašingtonas.  Šī diskusija bija svarīga šī foruma sastāvdaļa, Covid-19 izplatība ir aktualizējusi nepieciešamību stiprināt reģiona valstu sadarbību un attīstīt infrastruktūru, īstenojot projektus enerģētikas, transporta un digitālās komunikācijas sektoros. Ar 2016. gadā dibinātās TJI palīdzību plānots mazināt ES ziemeļu-dienvidu virziena savienojamības plaisas infrastruktūrā, tādējādi stiprinot ES līmeņa kohēziju, kā arī transatlantiskās sadarbības saites.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs uzsvēra, ka Trīs jūru iniciatīva ir svarīga arī Latvijai, jo nākotnē var attīstīties lieli projekti, kas skars arī mūsu valsti. A. Pelšs uzsvēra, ka Latvijai varētu interesēt iesaistīties projektos digitalizācijā un enerģētiskajā savienojamībā. Arī Rail Baltica ir viens no pirmajiem taustāmajiem piemēriem. Reinis Bērziņš, kurš piedalījās diskusijā klātienē, pārstāvot Latvijas valsts izveidoto investīciju fondu “Altum”, teica, ka Latvijas valsts jau ir ieguldījusi 20 miljonus eiro Trīs jūru iniciatīvas fondā. Neminot detaļas, viņš nosauca vairākus konkrētus projektus digitalizācijā, enerģētikā un loģistikā, kuros Latvija jau ir procesuāli iesaistījusies, bet kuri vēl nav zināmi plašākai sabiedrībai.

Arī abi diskusijas dalībnieki no Vašingtonas – vēstnieks Ričards Morningstars un Karls Altau – ar gandarījumu ziņoja, ka ASV tautas pārstāvju palātā tieši Latvijas Valsts svētkos, 18. novembrī, ar abu ASV politisko partiju vienotu balsojumu atbalstījusi Rezolūciju Nr. 672, kas specifiski iestājas par ASV iesaisti Centrālās un Austrumeiropas valstu drošības, infrastruktūras un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Rezolūcijā uzsvērts, ka ASV kongress atbalsta iniciatīvu ieguldīt vienu miljardu dolāru fondā, kas palīdzētu finansēt projektus valstīs starp Baltijas, Adrijas un Melnajām jūrām.

TJI veido 12 ES valstis, kas ģeogrāfiski novietotas šajā reģionā: Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija. TJI partneri ir ASV, Vācija un Eiropas Komisija.

Šī foruma beidzamo diskusiju ciklu par Eiropas plānoto pāreju uz zaļo enerģiju vadīja Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors BlueOrange bankā Pauls Miklaševičs, kas uz Latviju pārcēlies no Kanadas, un šai diskusijā iesaistījās Eriks G. Birkerts, uzņēmuma “Clean Energy Trust” izpilddirektors no Čikāgas, Marija Ručevska, uzņēmuma “Helve” līdzdibinātāja un uzņēmuma “TechChill” valdes locekle, Aivars Starikovs, uzņēmuma “Hydrogen Europe” valdes loceklis, Lelde Timma, vides zinātņu doktore, Latvijas Universitātes pētniece un neatkarīga eksperte, un Kārlis Vasarājs, izpilddirektors un viceprezidents uzņēmumā “Valent Corp.” un Latvijas Goda konsuls Dienvidontārio, Kanadā Kārlis Vasarājs.

Pauls Miklaševičs īsumā raksturoja situāciju, ka Eiropas Savienība šobrīd spējusi vienoties par apjomīgu plānu pārejai uz zaļo enerģiju visā Eiropā, paredzot tam tērēt vairāk nekā 7 triljonus ASV dolāru līdz 2030. gadam (salīdzinājumam – Latvijas IKP ir 35 miljardi eiro).

Kārlis Vasarājs piekrita, ka pagrieziens uz zaļo ideju varētu kļūt par sava veida 21. gadsimta Maršala plānu visai Eiropai, tomēr Latvijai nepieciešamas nopietnas investīcijas, lai tā kļūtu par patiešām zaļās enerģijas valsti. Kārlis Vasarājs minēja, ka šobrīd Latvija ik gadus tērē 6 miljardus eiro, samaksājot par energoresursiem Krievijai. Kārlis Vasarājs uzsvēra, ka svarīgi, lai šī iecerētā Eiropas fondu nauda zaļajai enerģijai būtu vērsta uz Latvijas attīstību, jo īpaši Latgalē, nevis kā Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) līdzekļi, kas arī beigu beigās nonākuši Krievijā. Kārlis Vasarājs piebilda, ka Latvijā ir uzņēmīgi un sekmīgi cilvēki, attīstītas tehnoloģijas, bet sabiedrība Latvijā netic valdībai, tāpēc tai būtu pilnībā jānodrošina korupcijas un zagšanas novēršana.

Lelde Timma pastāstīja, ka studējusi Dānijā, kur ir spēcīga sadarbība zaļās enerģijas jomā starp zinātniekiem, ražotājiem un valdību. Naftas krīzē 20. gs. 70. gados Dānijas valdība lēma, ka tai jākļūst pašpietiekamai enerģētikas jomā. Latvijā akadēmiskajām aprindām un pētniekiem daudz vairāk būtu jārunā publiski, popularizējot visiem saprotamā valodā zaļās enerģijas ideju un izglītojot sabiedrību. Zinātniekiem vispirms jāsāk ar modelēšanu, un tikai tad varētu eksperimentēt praksē.

Marija Ručevska uzsvēra, ka bieži par Latviju tiek runāts kā par zaļu valsti, bet tikai tādā aspektā, ka mums ir daudz mežu, bet zaļās enerģijas jomā mēs patiesībā cenšamies “ielēkt aizejoša vilcienā”, Latvijā šai jomā ir brīnišķīgi pētnieki kas vieni no pirmajiem Eiropā ir runājuši par zaļās enerģijas nepieciešamību, bet šai jautājumā trūkst uzņēmēju gara, uzņēmēji šai idejai varētu sekot tikai, ja redzētu iespēju piesaistīt kapitālu.

Aivars Starikovs diskusijā akcentēja to, ka Latvija nav izmantojusi visas iespējas atjaunojamas energosistēmas ieviešanai, un ūdeņradis un iespēja uzglabāt enerģiju ūdeņradī varētu kļūt par būtisku šīs energosistēmas daļu.  Šāda vietēji ražotā enerģija sekmētu vietējo ekonomiku, un nauda paliktu un cirkulētu Latvijā, nevis ārpus tās.

Eriks G. Birkerts raksturoja situāciju zaļās enerģijas jautājumā ASV, kur tam vērojama zināma sabotāža federālajā līmenī, toties Volstrītā aizvien vairāk tiek ņemts vērā klimata aspekts, lai gan ASV trūkst valsts politikas šai jomā. Tomēr aizvien izteiktāks ir uzsvars uz t.s. zaļo darba vietu radīšanu. Visas sabiedrības iesaiste šo jautājumu aktualizēšanā viņaprāt ir kritiski svarīga.

Mārtiņš Andersons diskusijas dalībniekiem uzdeva jautājumu par atomenerģijas izmantošanu, uz ko Aivars Starikovs atbildēja, ka negribētu atstāt kodolatkritumus saviem bērniem un nākamajām paaudzēm, savukārt pētniece Lelde Timma piebilda, ka atomenerģija noteikti nav atjaunojamā enerģija.

Foruma noslēgumā PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka aizvadītajās diskusijās ik pa laikam tika uzsvērti četri atslēgas vārdi – gatavība maiņām un izaicinājumiem, komunikācija un sadarbība (the four c’s – change, challenge, communication and cooperation), kuru būtība apvienoja šai forumā izvirzītos galvenos uzdevumus.

Kristīne Saulīte paskaidroja, ka gatavība maiņām un izaicinājumiem ir ārkārtīgi svarīga, īpaši šogad, pandēmijas gadā, un tikai tie, kas būs gatavi izmantot šo laiku jauniem izaicinājumiem, apsteigs citus, radot jaunus risinājumus gan Latvijai, gan visai pasaulei. Nepārtraukta un lieki nesarežģīta komunikācija ir katras uzņēmējdarbības pamatā, savukārt tikai sekmīga savstarpēja sadarbība valstij ar privāto sektoru, valstij ar saviem valstspiederīgajiem, Latvijai ar Baltijas valstīm, Latvijai kā daļai no Eiropas, ar visu reģionu un pasauli, ļaus sasniegt patiesi lielas lietas, tādējādi gūstot labumu gan visai valstij, gan indivīdiem.

PBLA priekšsēde aicināja turpināt forumā iesāktās sarunas un diskusijas, meklēt jaunus risinājumus, un gatavoties forumam nākamgad, kas cerams, kaut daļēji varētu notikt klātienē nākošā gada vidū Latvijā. Aizvadītā foruma videoieraksts būs pieejams visiem interesentiem foruma mājas lapā pleif.lv.

PLEIF organizē Pasaules Brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Ārlietu ministriju, uzņēmumu “Gateway & partners”, kustību “The Red Jackets” un Amerikas Tirdzniecības palātu. Šogad forums attālināti pulcēja vairāk nekā 500 reģistrētu dalībnieku, starp kuriem ir uzņēmumu, diasporas, izglītības, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts sektora pārstāvji. Kopumā PLEIF interneta vietnē un sociālajos medijos forumam sekoja gandrīz 2000 interesentu. Forums norisinās sesto reizi, un līdz šim tas noticis Latvijā un Austrālijā, kā arī notikuši divi “Spotlight Latvia” forumi ASV.  (PBLA pārstāvniecība, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija)

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA PASAULĒ
SVEIC LATVIJAS VALSTS SVĒTKOS UN  MŪSU TAUTAI IZLŪDZAS DIEVA SVĒTĪBU,
VESELĪBU, DROSMI UN MĪLESTĪBĀ APLIECINĀTU CERĪBU! 

Svētais, Visvarenais, Labais Dievs!  Tu esi visur pasaulē.  Tu mājo katra latvieša sirdī un mūs vieno tautā, kas dzīvo daudzās vietās, bet vienoti lūdz:

“Dievs, svētī Latviju!” Kaut esam spiesti distancēties, Tu māci, kā attālums zūd, Tev un citiem  tuvojoties lūgšanās.   Turpini mūs svētīt, lai mēs atklātu, ko katrs varam darīt, lai vēl stiprāka augtu mūsu tauta! Piestājies jo sevišķi tuvu katrai mātei, tēvam, ģimenei,  draudzei, organizācijai Latvijā un pasaulē, visiem, kas strādā un lūdz par mūsu latviešu bērniem, lai katrs izjustu, cik dārgs mantojums šī zeme, kas ir arī viņu.

Tu jau esi dāvājis gudrību un ar tautas mīlestību svētījis tik daudzus. Paldies! Lūdzam, turpini svētīt Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saeimas deputātus, Baznīcas, mācību iestādes, slimnīcas,  aprūpes centrus,  uzņēmumu vadītājus un darbiniekus, lai vienotiem spēkiem atvairītu jebkādu ļaunumu! Sargi mūs no savtīguma grēka, vairo labestības un kalpošanas garu!

Atjauno veselību tiem, kas slimo, dod Kristus mieru un cerību, tiem, kas sēro! Pasargā tos, kas tik pašaizliedzīgi  rūpējas par citiem slimnīcās un ģimenēs sniedz atbalstu savārgušajiem!

Paldies, Dievs, par labām ziņām, ka drīz būs vakcīna, kas palīdzēs mūs aizsargāt no ļaunā koronavīrusa.

Ar pateicību pieminam mūsu tautas varoņus, kas  pagātnē upurēja sevi visu. Mēs lūdzam Tavu aizsardzību tiem, kas tagad sargā mūsu tēvzemi. Iedrošini katru tapt par varoni tiem, kas saslimuši, nonākuši finansiālās grūtībās, izmisumā, bailēs, trūkumā, vai piedzīvo netaisnību un vardarbību – vienalga, lai kur arī pasaulē tie dzīvotu.

Dāvā drosmi un cerību ticēt gaišai nākotnei, ar visiem tās pārsteigumiem! Tu esi palīdzējis mums saprast ko jaunu katram par sevi un Tevi šajā pandēmijas laikā un arī tādēļ vēl vairāk pateicamies par mūsu ģimenēm, draugiem un piederību mūsu tautai. Ticam – drīz varēsim kopā sanākt, lai ar vēl lielāku sirds degsmi Tev pateiktos par Tavu neizmērojamo žēlastību.

Dievs, svētī Latviju!  Tur, kur pašu latvju zeme zem kājām, un arī tur, kur Latviju sirdī nes tie, kas lūgšanā dodas uz dzimtenes mājām. Āmen.

+ Lauma

Latvijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca Pasaulē

Pirms 102 gadiem 18. novembra pievakares stundā notika kas liels un vienreizēji svarīgs visai mūsu tautai – tās nacionālo spēku priekšstāvji vienoti proklamēja suverēnu un neatkarīgu Latviju. Proklamēšanas aktu Nacionālajā teātrī Tautas Padomes vārdā pasludināja tās viceprezidents Gustavs Zemgals, kam sekoja vienota tautas lūgšanas – mūsu topošās valsts himnas nodziedāšana.

Ikdienā mēs bieži nenovērtējam šo notikumu un šo mūsu vienreizējo valstiskumu un brīvību, kas ir milzu vērtība. Tāpēc šai svētku dienā aicinu mūs visus būt lepniem uz to, ka esam kā tauta palikuši dzīvi, pārvarējuši daudzu gadu piespiedu ģermanizāciju, rusifikāciju un kolonizāciju, atguvuši savu brīvību, savu skaisto valsti un brīvas nācijas pašapziņu!

Arī tie, kas mēs šodien esam tālumā no Latvijas, sveicināsim ar savām dvēseļu balsīm 18. novembri – mūsu brīvās un neatkarīgās valsts šūpuļa dienu! Domāsim labas domas un darīsim lielus darbus mūsu mīļās Latvijas labā!

Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” šogad ārkārtas situācijas dēļ norisināsies tiešsaistē un televīzijā. No 12. līdz 15. novembrim skatītājiem būs iespēja tiešsaistes vietnē www.filmas.lv skatīties „Lielā Kristapa” programmu arī visā pasaulē – balvai nominētas filmas un Mūža balvas laureāta, kinooperatora un dokumentālā kino klasiķa Kalvja Zalcmaņa retrospektīvu.

Nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums, Nacionālā kino balva Lielais Kristaps šogad notiks no 12. līdz 15. novembrim, dodot iespēju vienkopus redzēt un profesionāli izvērtēt Latvijas jaunākās filmas, kā arī godināt Latvijas kino tradīcijas. 2016. gadā Lielais Kristaps ieguva Nacionālās balvas statusu, un šogad balvas pasniegs 32. reizi.

Festivāla preses konferencē Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma teica: „Filmu nozarei, tāpat kā daudzām citām nozarēm, šis ir bijis un joprojām ir sarežģīts gads, un šādā laikā nozares sasniegumu vērtējums ir tikpat būtisks kā citus gadus un pat vēl būtiskāks. Šis ir laiks, kad Latvijas kino nozarei ir nepieciešams skatītāju atbalsts – skatieties Latvijas filmas un jo īpaši Lielajam Kristapam nominētās filmas!“

No 12. līdz 15. novembrim Nacionālā Kino centra portālā Filmas.lv visā pasaulē būs iespējams noskatīties Lielā Kristapa balvām nominētas filmas:

* dokumentālās filmas Klejotāji (rež. Matīss Kaža), Skaistai būt (rež. Andra Doršs), Pārgājiens ’44 (rež. Lauris un Mārcis Ābeles), Dainu kamermistērija “Es karā aiziedams” (rež. Aleksandrs Okonovs, pirms filmas videoieraksts – Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna), Mans mīļais Don (rež. Pauls Dombrovskis), Katra diena simtgadē. Gadalaiki (rež. Dzintra Geka);

* animācijas filmu Visi mani draugi ir miruši (rež. Anna Zača, Nils Skapāns);

* Mūža balvas laureāta, kinooperatora, Latvijas Kultūras akadēmijas līdzdibinātāja Kalvja Zalcmaņa retrospektīvas filmas Mūžs (1972, režisors Hercs Franks), Atbalss (1983, rež. Ansis Epners), Virsdiriģenti (1983, rež. Ansis Epners), Neglītais pīlēns – cilvēka bērns (1985, rež. Laima Žurgina), Džemma (1986, rež. Laima Žurgina). Visas filmas no Valsts kinofotofonodokumentu arhīva tikko restaurētas ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Citās platformās

Lielā Kristapa balvām nominētās pilnmetrāžas spēlfilmas atrodamas arī citās tiešsaistes platformās, un to pieejamība ārpus Latvijas atkarīga no filmas izplatīšanas tiesībām – piemēram, filmu Pilsēta pie upes iespējams noskatīties Vimeo un LMT Viedtelevīzijā; Ko zina Klusā Gerda (rež. Jevgeņijs Paškēvičs) no 12. novembra demonstrēs Shortcut un Helio TV; Reiņa Kalviņa filma Maiņa skatāma Shortcut un Helio TV; Matīsa Kažas starpdisciplinārais projekts Kino un mēs – Vimeo.

Ilzes Burkovskas-Jakobsenas dokumentālā animācijas filma Mans mīļākais karš atrodama platformā Vimeo, animācijas filma Gulbju jaunava (rež. Kārlis Vītols) – LMT Viedtelevīzijā, Shortcut un Helio TV, Māsiņas Puteklītes (rež. Krista Burāne) – Shortcut.

Noslēguma ceremonija

Lielā Kristapa balvu pasniegšanas ceremonija notiks svētdienas, 15. novembra vakarā, tiešraidē to translēs LTV un Replay.Lv (plkst. 21:10 pēc Latvijas laika), LSM.lv (no plkst. 19:30 pēc Latvijas laika). Balvu pasniegšanas ceremonija notiks jaunā formātā (bez skatītājiem) un tiks raidīta no Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās Filmu skolas paviljona, kur atradīsies ceremonijas vadītāji un žūrija, tiešajā ēterā notiks pieslēgšanās nominantiem.

Šogad Lielā Kristapa filmas vērtēs starptautiska žūrija, tajā darbosies Aija Bērziņa (Latvijas Kinoproducentu asociācija), Kaspars Braķis (Latvijas Kinooperatoru ģilde), Elita Kļaviņa (aktrise, režisore), Rolandas Kvietkauskas (bijušais Lietuvas Kinocentra vadītājs), Arūnas Matelis (Lietuva, režisors), Juris Poškus (režisors), Ieva Viese-Vigula (FIPRESCI).

Skatītāju balsojums turpinās portālā LSM.lv līdz 12. novembrim plkst. 23:59 pēc Latvijas laika.

Atbalsts

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps rīkotāji ir ļoti pateicīgi par atbalstu sadarbības partneriem – Nacionālajam Kino centram un LR Kultūras ministrijai, Latvijas Mobilajam telefonam, Rīgas domei, Hannu Pro, LG Electronics Latvia, pašvaldības SIA Rīgas nami, kinoteātrim Splendid Palace, Tallinas ielas kvartālam Tu jau zini Kur, Latvijas Kinofotofonodokumentu arhīvam, Kultūras informācijas sistēmu centram (KISC), LKA Nacionālajai Filmu skolai, Rīgas Kino muzejam, viesnīcai Neiburgs, Valmiermuižai, Cafe Film Noir, Prestige Cuvee, Mitto, Latvijas Televīzijai, sabiedrisko mediju portālam LSM.lv, laikrakstam Diena un pielikumam Kultūras Diena, portālam Kino Raksti, žurnālam IEVA un portālam Cālis, filmu producentiem, autoriem un skatītājiem!

Foto: https://failiem.lv/u/v8gxmsjn5

Šodien 11. novembrī, Lāčplēša dienā, notiks Brīvības tēla fasādes izgaismošanas mēģinājums. Tā mērķis ir pārliecināties, vai iepriekš veiktā digitālā modelēšana un veiktie gaismu aprēķini būs atbilstoši vajadzībām konkrētajā vidē. Interesentiem būs iespēja redzēt, kā projekta ietvaros tiks izgaismots Brīvības tēls, kas šobrīd grimst tumsā jau pēc plkst. 18.00.

Pateicoties ziedotājiem un projekta atbalstītājiem, Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds arhitekta Austra Mailīša vadībā sagatavojis arhitektonisko koncepciju un, piesaistot kompetentus Latvijas gaismu tehnoloģiju māksliniekus, arī izgaismošanas tehnoloģisko projektu.

Pēc arhitektoniskās koncepcijas sabiedriskās apspriešanas ir pabeigts darbs pie būvprojekta minimālā sastāvā, kas iesniegts izvērtēšanai Rīgas pilsētas būvvaldē, lai saņemtu būvatļauju. Vienlaikus turpinās darbs pie būvprojekta turpmākas izstrādes un projekta realizēšanas sagatavošanās – projektētāji gatavo elektrības tīklu projektu, SIA “Labie koki” veic pieminekļa tuvumā esošo koku sakņu izpēti, lai, uzstādot gaismu balstus, nekaitētu zaļajai zonai ap Brīvības pieminekli. Jau zināms, ka, sniedzot savu atbalstu Brīvības pieminekļa izgaismošanai, izgaismošanas balstus ražos viens no vadošajiem metāla apstrādes ražošanas uzņēmums Baltijā “TECHNOPALI NORTH EUROPE”.

2020.gada 11.novembrī notiks Brīvības pieminekļa izgaismošanas mēģinājums. Interesenti varēs aplūkot izgaismotu Brīvības tēlu no plkst. 18:00 līdz plkst. 23:00. Brīvības pieminekļa izgaismojuma mēģinājums būs skatāms no Laimas pulksteņa puses, virzienā uz Brīvības Bulvāri. Ikvienu skatītāju un interesentu aicinām ievērot 2m distanci un valstī noteiktos ārkārtas stāvokļa noteikumus.

Fonds līdz šim saņēmis ziedojumus 61 334 eiro apjomā, kā arī valsts līdzfinansējumu 100 000 eiro apjomā. Sertificētu tāmētāju aprēķini liecina, ka projekta kopējās izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būs aptuveni 356 000 eiro bez PVN. Brīvības pieminekļa izgaismošanu, uzstādot izgaismojumu Brīvības tēlam un pieminekļa skulpturālajam ansamblim, paredzēts veikt līdz 2021. gada 18. novembrim.

Brīvības piemineklis ir tautas brīvības simbols, kam arī diennakts tumšajā laikā jātop gaišam! Tieši tādēļ 2018.gada nogalē domubiedru grupa bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera vadībā nodibināja Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondu. Brīvības pieminekļa izgaismošanā aicināts piedalīties ikviens iedzīvotājs, ziedojot portālā Ziedot.lv https://www.ziedot.lv/gaisma-musu-brivibai-3362 vai fonda mājas lapā www.brivibaspiemineklis.lv

Papildu informācija:

Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds

Ilze Ošāne, Mob. tālr.: 29400422

e-pasts: fonds@brivibaspiemineklis.lv

www.brivibaspiemineklis.lv

Latviešu organizācijas ārzemēs var pieteikt savus projektus Ārlietu ministrijas finansiālajam atbalstam 2021. gadā

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele, šodien, 2. novembrī informēja Pasaules Brīvo latviešu apvienību par to, ka diasporas organizācijas visā pasaulē arī nākamgad varēs pieteikt savus projektus Ārlietu ministrijas finansiālajam atbalstam.

Kopumā Ārlietu ministrijas budžetā 2021. gadā šim mērķim tiks atvēlēti 158 938 eiro, un ir noteikts, ka maksimālais atbalsts vienam projektam nedrīkst pārsniegt 10 000 eiro, tomēr vairumā gadījumu, kā rāda iepriekšējo gadu pieredze, tiek atbalstīti nelieli projekti aptuveni 1 līdz 2 tūkstošu eiro vērtībā.

Priekšroka tiks dota projektiem:

nacionālās identitātes stiprināšanai, tostarp latviešu valodas un kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai diasporā;

diasporas pasākumiem pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanai;

pasākumiem bērniem un jauniešiem piederības sajūtas Latvijai veicināšanai;

pasākumiem diasporas iesaistei Latvijas tautsaimniecības, valsts pārvaldes un zinātnes attīstīšanā.

Reģistrētām diasporas organizācijām savi projekti atbalstam jāpiesaka attiecīgās valsts Latvijas Republikas vēstniecībā vai pārstāvniecībā, bet latviešu organizācijas tajās valstīs, kur Latvijas vēstniecības vai pārstāvniecības nav, savus projektus var iesniegt tieši Ārlietu ministrijā, sūtot tos uz e-pastu: diaspora@mfa.gov.lv.

Ārlietu ministrija ir izsludinājusi šādus projektu pieteikšanās termiņus 2021. gadā plānotajiem projektiem:

projektu iesniegšanas termiņš – 2020. gada 1. decembris – tiem projektiem, kuru īstenošana paredzēta no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim;

2021. gada 1. marts – tiem projektiem, kuru īstenošana paredzēta no 2021. gada 1. maija līdz 31. augustam;

2021. gada 1. jūlijs – tiem projektiem, kuru īstenošana paredzēta no 2021. gada 1. septembra līdz 31.decembrim.

Sīkāka informācija par diasporas projektu iesniegšanas kārtību un formu atrodama Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapas (www.mfa.gov.lv) sadaļas “Aktualitātes” apakšsadaļā “Saites/Tautiešiem ārzemēs”.

(PBLA pārstāvniecība)