Izsludināts atklāts projektu pieteikumu konkurss diasporas NVO atbalstam; pieejamais finansējums 179 120 EUR
Sabiedrības integrācijas fonds izsludinājis atklātu projektu pieteikumu konkursu nevaldības organizācijām (NVO) programmas “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam” ietvaros. Programmā pieejamais atbalsta finansējums diasporas līdzdalības projektu realizācijai ir 179 120 EUR.
“Stipras latviešu kopienas ārvalstīs pamats ir tās saliedētība un pastāvīga kontaktu uzturēšana starp diasporas locekļiem un Latviju, iesaistoties diasporas pasākumos, organizācijās un grupās. Ar diasporas NVO projektu palīdzību tiks stiprināta ārvalstīs mītošo latviešu nacionālā identitāte un veicināta pilsoniskā līdzdalība, interešu pārstāvība un iesaiste Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē, ekonomikā, kultūrā, kā arī valsts pārvaldē, tā palielinot remigrācijas iespēju tiem, kas labprāt atgrieztos,” skaidro Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Projektu konkursā aicinātas piedalīties tās NVO, kuru primārais darbības mērķis ir diasporas interešu pārstāvība. Projekta aktivitātes īstenojamas diasporas mītnes zemēs, Latvijā vai tiešsaistes digitālajos formātos. Konkursā viens projektu iesniedzējs var iesniegt neierobežotu skaitu projektu pieteikumu. Vienam projektam pieejamais maksimālais finansējums ir 15 000 EUR.
Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2021.gada 15.marta plkst.12.00. Lai saņemtu eksperta konsultācijas par projektu pieteikumu sagatavošanu, projektu pieteicēji tiek aicināti sūtīt savus jautājumus uz adresi konkursi@sif.gov.lv, norādot atsauci uz projektu konkursu.
Projektu iesniedzēju ērtībai tiks nodrošināts arī informatīvais seminārs tiešsaistē, kur projektu pieteicējiem būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus pirms projektu pieteikuma iesniegšanas, kā arī īpaša audiovizuāla pamācība, kur soli pa solim tiks skaidrots, kā pēc iespējas precīzāk aizpildīt projekta pieteikumu.
Ar pilnu projektu konkursa dokumentāciju iepazīties iespējams tīmekļa vietnē sif.gov.lv.
Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam” nolikums (informācijai)
1.pielikums: Projekta pieteikuma veidlapa (jāaizpilda)
2.pielikums: Projekta budžeta veidlapa (jāaizpilda)
3.pielikums: Līguma projekts (informācijai)
Metodiskie norādījumu projekta pieteikuma veidlapas aizpildīšanai (informācijai)
Plašāka informācija:
Zane Jēkabsone
Sabiedrības integrācijas fonda
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr.22811020
PBLA pārstāvniecība Latvijā aicina latviešu diasporas organizācijas un biedrības visā pasaulē pieteikties 2021. gada dziesmu svētku tradīcijas ilgtspējas un profesionālās mākslas pieejamības projektu konkursam, ko PBLA īsteno kā valsts pārvaldes uzdevumu sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju. PBLA vienlaikus aicina visas dalīborganizācijas ļoti rūpīgi apsvērt, kādus jēgpilnus un saturīgus pasākumus un norises pandēmijas apstākļos šī kopprojekta ietvaros viņiem patiešām būs iespējams īstenot.
Projektu pieteikuma un tāmju parauga veidlapas iespējams saņemt, griežoties pie attiecīgās PBLA dalīborganizācijas (Eiropā – pie Eiropas Latviešu apvienības, ASV – pie Amerikas Latviešu apvienības, Austrālijā – pie Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, Kanadā – pie Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā u.t.t.). Projekti, tos iepriekš saskaņojot ar attiecīgo PBLA dalīborganizāciju, jāiesniedz PBLA pārstāvniecībā Rīgā līdz šī gada 15. martam (e-pasts: pbla-latvija@pbla.lv). Projektu konkursa rezultāti tiks paziņoti viena mēneša laikā kopš pieteikumu saņemšanas. Jautājumu gadījumā laipni lūdzam sazināties ar PBLA pārstāvniecību, e-pasts: pbla-latvija@pbla.lv.
(PBLA pārstāvniecība)
Jau gadiem ilgi mūsu centrālās organizācijas, kā arī latviešu draudzes, biedrības un apvienības visā pasaulē ir domājušas, kā saglabāt trimdas arhīvus – svarīgu Latvijas valsts vēstures sastāvdaļu. Tagad pandēmijas apstākļos, kad nevaram pulcēties, dziedāt, dejot un svinēt klātienē, ir īstais laiks šo projektu īstenot!
Projekta pirmās daļas ietvaros PBLA veic vispārīgu organizāciju un indivīdu aptauju, lai apkopotu informāciju par to, kur tiek glabāti latviešu diasporas arhīvu materiāli, kādi materiāli ir pieejami un kādu laika posmu tie aptver. Projekta mērķis ir veidot digitālu karti, kurā skatāma vispārēja informācija par arhīvu materiālu apjomiem diasporā, un ierobežotas pieejamības datu bāzi pētniecībai un turpmākam darbam ar arhīvu materiāliem diasporā. Projekta otrajā daļā paredzēti semināri ikvienam interesantam par to, kā veikt notikumu dokumentēšanu, arhīvu materiālu saglabāšanu un apstrādi.
Aptaujas rezultātā iegūtie dati publiski būs pieejami tikai apkopotā veidā; respondentu kontaktinformācija tiks izmantotai saziņai sakarā ar plānotajiem semināriem. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Kultūras ministriju valsts budžeta apakšprogrammas “Diasporas pasākumu īstenošana” ietvaros.
Lūdzu, esiet atsaucīgi un piedalieties aptaujā!
Organizācijasaptauju var aizpildīt, atverot šo saiti:
https://forms.gle/97yfsFgZxS21HQfVA.
Privātpersonas var aizpildīt aptauju latviešu valodā, atverot šo saiti:
https://forms.gle/7HMnMSdXbM831fEF9,
vai angļu valodā, atverot šo saiti:
https://forms.gle/wNQZNoegX1i38MhP6.
PBLA nevēlas pieļaut, ka trimdas organizāciju darbības dokumentācija, mūsu izcilo tautas darbinieku personiskās piezīmes, vēstules, grāmatas un citas vērtības iet zudumā! Šis projekts ir lieliska un vienreizēja mūsu iespēja dokumentēt trimdas vēsturi, tādēļ aizpildiet aptauju paši un aiciniet to darīt arī jūsu līdzcilvēkus!
Jautājumu gadījumā rakstiet PBLA pārstāvniecībai uz e-pastiem raits.eglitis@pbla.lv un lora.egle@pbla.lv.
(PBLA pārstāvniecība)
Šis projekts tiek veikts sadarbībā ar Kultūras ministriju.
 |
 |
26. janvārī atzīmējam 100 gadus kopš Latvijas Republikas atzīšanas “de iure”. Pirms simts gadiem – 1921. gada 26. janvārī – Pirmā pasaules kara uzvarētājvalstu jeb Antantes Augstākā padome Parīzē pieņēma vienbalsīgu lēmumu atzīt Latviju par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Latvijas valstiskums ieguva jaunu kvalitāti. Latvijas diplomātija ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica (1887–1925) vadībā par to bija cīnījusies divus gadus. Pirmskara Latvijā “de iure” atzīšanas diena tika uzskatīta par vienu no svarīgākajiem valsts svētkiem, piekāpjoties ja nu vienīgi valsts proklamēšanas dienai 18. novembrī un Lāčplēša dienai 11. novembrī. 26. janvāris tolaik bija brīvdiena.
25. janvārī Valsts prezidents Egils Levits un Ingrīda Meierovica nolika ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa Tukumā, godinot ievērojamā politiķa, kurš sekmēja Latvijas starptautisko “de iure” atzīšanu, piemiņu. Z. A. Meierovics Tukumā 20. gadsimta sākumā pavadīja skolas un jaunības gadus. Šodien, 26. janvārī, svinību programma, protams, būtu daudz plašāka, ja ne Covid–19 pandēmija un tās dēļ ieviestie ierobežojumi. 26. janvāra rīts rīts sākās ar piecu Antantes valstu – Beļģijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Lielbritānijas – karogu svinīgu pacelšanu pulksten 8.30 laukumā iepretim Rīgas pilij. Ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits. 26. janvārī pulksten 14 Rīgas pilī notika svinīgs tiešsaistes sarīkojums, ko demonstrēja tiešraidē. Sarīkojumā attālināti piedalījās prezidents E. Levits un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tika demonstrēti Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas, Francijas prezidenta Emanuela Makrona, Apvienotās Karalistes premjerministra Borisa Džonsona, Japānas premjerministra Jošihides Sugas un Beļģijas premjerministra Aleksandera de Kro video apsveikumi Latvijai.
Ārlietu ministrijā (ĀM) “de iure” simtgades atzīmēšana sākās ar dažādiem iekšējiem pasākumiem, tostarp apbalvojumu par mūža ieguldījumu Latvijas valsts ārpolitikā saņēma ilggadējais diplomāts, vēsturnieks Mārtiņš Virsis. ĀM šādu balvu par mūža ieguldījumu “de iure” gadadienas kontekstā pasniedz kopš 2019. gada. Par tradīciju kļuvusi arī ārlietu ministra došanās uz Meža kapiem, lai noliktu ziedus pie Z. A. Meierovica, pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes un trimdas politiķa Gunāra Meierovica atdusas vietām.
Starp citiem Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas nozīmi akcentējošiem notikumiem minama Latvijas Bankas emitētā īpaša dizaina divu eiro piemiņas monēta, kā arī “Latvijas Pasta” izdotā pastmarka un aploksne, kas nonāk pārdošanā 26. janvārī. 26. janvārī pulksten 18 Latvijā skanēja baznīcu zvani, tā atzīmējot brīdi, kad Latviju sasniedza ziņa par Parīzē notikušo starptautisko atzīšanu. Kristīgo konfesiju dievnamus uz šādu soli aicināja Valsts prezidents E. Levits, un tam atsaucās visu lielāko kristīgo konfesiju pārstāvji – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu draudzes, kā arī Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja draudze un armēņu Apustuliskā draudze. (Autors Viesturs Sprūde, Latvijas Avīze)
Foto paraksts: 26. janvārī, atzīmējot 100 gadus kopš Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas “de iure”, armijas orķestrim no Rīgas pils balkona atskaņojot “Tev mūžam dzīvot, Latvija”, laukumā pretim Rīgas pilij, pulksten 8.30 tika svinīgi pacelti piecu toreizējo Antantes valstu – Beļģijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Lielbritānijas – karogi; PBLA pārstāvniecības foto
Šogad tiks turpināta 2020. gadā sekmīgi aizsāktā un PBLA administrētā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas programma diasporas pašdarbības kopu attīstībai un māksliniecisko spēju stiprināšanai.
Šīs programmas ietvaros konkursa kārtībā diasporas pašdarbības mākslinieciskās kopas varēs pretendēt uz vienreizēju rēķina (rēķinu) apmaksu ne vairāk kā EUR 1350.00 apmērā:
- skatuves tērpu vai tautas tērpu (vainagi, saktas, sleņģenes, apavi, jostas u.c.) iegādei vai pasūtināšanai;
- mūzikas instrumentu iegādei vai pasūtināšanai;
- dekorāciju materiālu vai rekvizītu iegādei vai to izgatavošanas pasūtināšanai;
- materiālu iegādei, kas paredzēti lietišķās mākslas darbu izgatavošanai;
- mēģinājumu un nodarbību telpu nomai.
Latviešu kori ārzemēs, deju vai folkloras kopas, teātra trupas un lietišķās mākslas studijas ārzemēs konkursa kārtībā vēlākais līdz šī gada 15. februārim var pieteikties šādam atbalstam attiecīgajās centrālajās mītņu zemju organizācijās, e-pastu adreses skat. PBLA mājas lapas sadaļā “Biedri”: www.pbla.lv/biedri/. (PBLA pārstāvniecība)
Stāsts par spēku un trauslumu. Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” atgriešanās uz Nacionālās operas skatuves
Nākamsvētdien, 24. janvārī, pulksten 18 pēc Latvijas laika Zoom platformā semināru ciklā #Kultūranepadodas gaidāms aizraujošs tiešsaistes seminārs par gaidāmo Jāņa Kalniņa meistardarba – operas Hamlets (1935) atgriešanos uz Nacionālās operas skatuves. Semināru rīko Pasaules Brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo operu un Latvijas Nacionālās operas ģildi ASV.
Semināru tiešsaistē ievadīs Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egīls Siliņš, savukārt Latvijas Nacionālās operas ģildes (LNOĢ) prezidents Ivars Slokenbergs tiešsaistē no Ņujorkas pastāstīs par LNOĢ līdzšinējo darbību un nākotnes mērķiem saistībā ar gaidāmo Jāņa Kalniņa operas iestudējumu uz Nacionālās operas skatuves. LNOĢ šogad atzīmē trīsdesmitgadi kopš dibināšanas 1991. gadā. Latvijas Nacionālās operas ģilde ir reģistrēta ASV kā bezpeļņas kultūras un labdarības organizācija, kuru vada valde, kas par savu darbu atalgojumu nesaņem. Vairāk par LNOĢ lasāms tīmekļa vietnē www.lnogasv.org.
Komponists un PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Juris Ķeniņš gaidāmajā seminārā tiešsaistē no Kanadas pastāstīs par komponista Jāņa Kalniņa dzīvi un darbību, īpaši akcentējot viņa gaitas un veikumu Kanadā.
Latvijas Nacionālās operas un baleta dramaturgs Mikus Čeže klausītājiem piedāvās vēsturisku atskatu uz operas “Hamlets” iestudējumiem Nacionālajā operā 1936. un 1943. gadā, savukārt vokālās katedras vadītājs Kalifornijas Mākslas un mūzikas institūtā Pauls Berkolds dalīsies ar iespaidiem par “Hamleta” izrādi Bauskas pilsdrupās 2004. gadā, kur viņš dziedāja Polonija partiju.
Savukārt 2022. gadā uz Nacionālās operas skatuves gaidāmā “Hamleta” iestudējuma režisore Kristīna Vuss (Wuss) un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka pastāstīs par radošajām iecerēm un idejām topošā jauniestudējuma kontekstā.
Seminārs noritēs PBLA izkārtojumā Zoom platformā, un jauni interesenti tam var pieteikties, rakstot e-pastu uz adresi pbla@pbla.lv, temata lodziņā ierakstot “Pieteikums dalībai #Kultūranepadodas”. Iepriekšējo semināru dalībniekiem pieejas informācija tiks nosūtīta automātiski. (PBLA pārstāvniecība)
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla EURES darba mobilitātes konsultanti, balstoties uz savu darba pieredzi, veidos remigrācijas jautājumiem veltītu tiešsaistes raidījumu ciklu “Esi informēts, atgriežoties Latvijā”, lai sniegtu aktuālāko informāciju par atgriešanās iespējām Latvijā un atbildētu uz skatītāju jautājumiem. Tiešsaistes raidījumi, sākot ar 2021.gada 28. janvāri, tiks pārraidīti katra mēneša pēdējā ceturtdienā plkst.16.00 EURES Latvia Facebook lapā (https://www.facebook.com/eureslatvia).
Pirmajā raidījumā skatītāji uzzinās par EURES darba mobilitātes konsultantu pakalpojumiem un atbalstu remigrantiem. NVA EURES konsultanti informēs par darbībām, kas jāveic mītnes valstī un Latvijā, lai atgriešanās noritētu mierīgi un droši. Tiešsaistes translācijas sekotājiem būs iespēja uzdot jautājumus EURES Latvia Facbook lapas komentāru sadaļā, kā arī vienoties par attālinātu konsultāciju.
NVA EURES konsultants Andris Segliņš: “Daudzi Latvijas valstspiederīgie, dzīvojot un strādājot ārvalstīs, apsver iespēju atgriezties Latvijā. Pārcelšanās iemesli ir dažādi: vēlme būt kopā ar ģimeni, alkas pēc Latvijas dabas, ierastās vides, valodas, kā arī vēlme pielietot ārvalstīs iegūtās prasmes un pieredzi, lai izmantotu iespēju uzņēmējdarbības uzsākšanai Latvijā. Lai atgriešanās Latvijā noritētu pēc iespējas veiksmīgāk un bez liekām raizēm, ir savlaicīgi jānoskaidro visa nepieciešamā informācija un jāveic vairāki sagatavošanās darbi. Par aizbraukšanu jāinformē attiecīgās ārvalsts iestādes, jāsakārto mantu pārvešanas jautājumi, jānoformē bezdarbnieka pabalsta eksports un citi dokumenti. Tiešsaistes raidījumu cikls “Esi informēts, atgriežoties Latvijā” sniegs informāciju, kas ikvienam Latvijas valstspiederīgajam palīdzēs sagatavoties aizbraukšanai no ārvalsts, ja ir pieņemts lēmums atgriezties Latvijā.”
Tiešsaistes raidījumos “Esi informēts, atgriežoties Latvijā” NVA EURES konsultants Andris Segliņš uz sarunu aicinās dažādu nozaru speciālistus, kuri stāstīs par darba iespējām un dzīves apstākļiem Latvijā, kā arī dalīsies savā pieredzē. Skatītāji tiks informēti par nepieciešamo dokumentu kārtošanu gan ārvalstī pirms aizbraukšanas, gan Latvijā, atgriežoties, par bezdarbnieka pabalsta eksportu, dzīvesvietas deklarēšanu, bērnu pieteikšanu bērnudārzā vai skolā, iegūtās kvalifikācijas atzīšanu un veselības pakalpojumiem Latvijā, tiks sniegti padomi, kā izveidot CV un uzrakstīt motivācijas vēstuli.
NVA EURES konsultantu atbalsts pieejams ikvienam!
Ja Jums ir papildu jautājumi par darba iespējām Latvijā, sociālo aizsardzību (ģimenes pabalsti, bezdarbnieka pabalsts un tā eksports u.c.) vai starpvalstu nodokļu samaksu, aicinām sazināties ar NVA EURES konsultantiem.
Mājaslapa: www.nva.gov.lv/eures
E-pasts: eures@nva.gov.lv
Facebook: www.facebook.com/eureslatvia/
Linkedin: www.linkedin.com/company/eures-latvia
Piektdienās no 13.00 līdz 15.00 EURES čats:
ALA 16. janvārī piedāvās unikālu tikšanos tiešsaistē ar populārās filmas “Dvēseļu putenis” radošo komandu!
Sestdien, 2021. gada 16. janvārī, plkst. 14:00 EST, Amerikas Latviešu apvienība virtuālo kultūras pasākumu cikla ietvaros piedāvās virtuālu tikšanos ar populārās filmas “Dvēseļu putenis” veidotājiem – filmas režisoru Dzintaru Dreibergu, galvenās lomas tēlotāju Oto Brantevicu, operatoru Valdi Celmiņu, komponisti un filmas mūzikas autori Lolitu Ritmani, producenti Ingu Praņevsku. Raidījumu vadīs Latvijā pazīstamā kultūras žurnāliste, raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja, režisore, Henrieta Verhoustinska.
Pirms raidījuma piedāvājam iespēju noskatīties arī īsfilmas par “Dvēseļu puteņa” veidošanas aizkulisēm:
https://vimeo.com/423617970
https://vimeo.com/423617438
https://vimeo.com/412708932
https://vimeo.com/412700192
https://vimeo.com/423616839
https://vimeo.com/423616681
https://vimeo.com/423616236
https://vimeo.com/423615534
https://vimeo.com/423614923
https://vimeo.com/423614293
https://vimeo.com/423613688
https://vimeo.com/500220511
https://vimeo.com/500192956
Filmu iespējams noskatīties, pievienojoties “Nordic & Baltic Oscar Contenders Virtual Cinema Weekend”: http://www.scandinaviahouse.org/
“Dvēseļu putenis” ir vēsturiska drāma pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem. Sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti. Dzintara Dreiberga filma ir ne vien nozīmīgas latviešu literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, kas pievērš uzmanību šajā žanrā maz atspoguļotam, bet ļoti svarīgam Latvijas vēstures posmam – Pirmajam pasaules karam un Brīvības cīņām.
Filma, kas ceļu pie skatītājiem uzsāka 2019. gadā, pārspējusi nacionālos TV reitingus, to noskatījies rekordliels skatītāju skaits. Ar nosaukumu “Blizzard of Souls” un “The Rifleman”, filma veiksmīgi turpina ceļu pasaulē: noslēgti līgumi par vēsturiskās kara drāmas demonstrēšanu un izplatīšanu daudzās pasaules valstīs. Skatītāju vērtējumu papildinājis pārliecinošs kino profesionāļu vērtējums – Nacionālajā Kino balvā Lielais Kristaps iegūtas 11 nominācijas un 6 balvas: labākā pilnmetrāžas spēlfilma, labākā režija, labākais operators, labākais grims, labākā mūzika, labākā montāža.
2020. gada novembrī Dzintara Dreiberga veidoto spēlfilmu Latvija izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” sacensībai. Lai palīdzētu filmai nokļūt tuvāk finālistu sarakstam, Amerikas Latviešu apvienība (ALA) aicina ziedot filmas publicitātes kampaņai.
Tikšanos ar filmas veidotājiem būs iespējams noskatīties Zoom un Facebook platformās 16. janvārī: plkst. 14:00 (Eastern Standard Time); 13:00 (Central Standard Time); 12:00 (Mountain Standard Time); 11:00 (Pacific Standard Time); 10:00 (Alaska Standard Time); 9:00 (Hawaii-Aleutian Standard Time) un plkst. 21.00 pēc Latvijas laika.
Ziedot Oskara balvas kampaņai: https://charity.gofundme.com/o/en/campaign/alas-fundraiser-for-blizzard-of-souls-oscar-campaign
Zoom saite: https://us02web.zoom.us/j/89320231849?pwd=NUh0ZkE5VEp5QVFpOGVHZm0rd3hpUT09
Šodien aprit 30 gadu kopš tautas manifestācijas Rīgā, Daugavmalā, kas aizsāka vairāk nekā nedēļu ilgo atjaunotās Latvijas stratēģisko objektu sargāšanu, ko šodien atceramies ar nosaukumu “1991. gada janvāra barikādes”.
Šodien tiešsaistē būs skatāma barikāžu trīsdesmitgadei veltīta konference, kurā piedalīsies tā laika aktīvie barikāžu dalībnieki, Tautas frontes, bijušie valdības un Augstākās Padomes pārstāvji.
Bet nesen dibinātā Zemgales barikāžu dalībnieku biedrība aicina ikvienu šodien, iestājoties tumsai, iedegt uguni, lai pieminētu šo notikumu, stāstīja biedrības vadītājs Ervīns Ābele, kurš barikāžu laikā kopā ar citiem zemgaliešiem sargāja televīziju Zaķusalā.
“Ņemot vērā, ka situācija šobrīd ir tāda, kā ir, no mūsu biedru vidus izskanēja ideja, ka atkarībā no tā, ko kurš var atļauties un kurā vietā ko drīkst, vai nu paši aizdedzināt ugunskurus savos privātmāju pagalmos, ja tas ir atļauts, vai lāpas, vai svecītes, lai godinātu to cilvēku piemiņu, kuri barikāžu laikā gāja bojā, un vēlreiz atcerētos par šiem notikumiem pirms 30 gadiem. Kā saka, ja nezina savu vēsturi, tad kāda tautai nākotne…” pauda Ābele.
lsm.lv