No rītdienas, 27. marta, līdz 24. aprīlim vēlētāji, kuriem ir balsstiesības pašvaldības vēlēšanās, bet kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, varēs pieteikties balsošanai  pa pastu no ārvalstīm.

Pieteikties var e-pakalpojumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā, Centrālajā vēlēšanu komisijā, sūtot pieteikumu pa pastu, uz e-pastu pasts@cvk.lv, iesniedzot iesniegumu iestādei valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai izmantojot oficiālo elektronisko adresi, kā arī jebkurā no 36 Latvijas Republikas vēstniecībām, ierodoties personiski vai nosūtot pieteikumu pa pastu.

Sūtot iesniegumu pa pastu vai iesniedzot personiski, uz iesnieguma jābūt vēlētāja parakstam. Sūtot iesniegumu pa e-pastu, tam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu. Ne vēlāk kā līdz 16. maijam Centrālā vēlēšanu komisija vēlētājam uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi nosūtīs informāciju ar tīmekļvietnes adresi, kurā būs pieejami balsošanas materiāli.

Vēlētājam no visām vēlēšanu zīmēm būs jāizdrukā viena vēlēšanu zīme – tā, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru vēlas balsot. Vēlēšanu zīmi varēs atstāt tukšu vai arī izdarīt tajā atzīmes – ar „+” atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, izsvītrot kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta. Pēc tam izvēlētā vēlēšanu zīme jāieliek pirmajā – mazākajā aploksnē. Aploksne jāaizlīmē un jāieliek lielākajā aploksnē. Šajā aploksnē jāievieto arī vēlētāja pašrocīgi parakstīts apliecinājums, ka balso personiski. Aicinājums vēlētājiem, kuri balsos pa pastu, balsošanai izvēlēties baltas krāsas aploksnes, tādējādi papildus parūpējoties par sava balsojuma aizklātumu.

Uz pasta aploksnes jānorāda vēlētāja pašvaldības vēlēšanu komisijas adrese, kā arī savs vārds, uzvārds un kārtas numurs vēlētāju sarakstā, kas būs norādīts informācijā par to, kā noformēt pasta balsošanas sūtījumu. Uz aploksnes arī jāuzraksta, ka tajā ir vēlēšanu aploksne. Pasta aploksne, kurā ir balsojuma aploksne, jānosūta tās pašvaldības vēlēšanu komisijai, kuras vēlēšanu apgabalā vēlētājs reģistrēts pašvaldību vēlēšanām.

Tiesības pieteikties pasta balsošanai pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un  Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs un kuriem kādā no Latvijas pašvaldībām bija reģistrēta dzīvesvieta vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (šā gada 7.  martā) vai pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

Lai izmantotu iespēju pieteikties balsošanai pa pastu vēlēšanu apgabalā, kurā vēlētājam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums (izņemot Rīgu), vispirms ir jāreģistrējas balsošanai šajā vēlēšanu apgabalā. Reģistrēties vēlēšanām vēlēšanu apgabalā, kurā pieder nekustamais īpašums, būs iespējams no 27. marta elektroniski Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā “Vēlēšanu apgabala noskaidrošana un maiņa” vai, iesniedzot iesniegumu, jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Savu vēlēšanu apgabalu vēlētāji var noskaidrot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā internetā vai pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni 67049999. 5. jūnija pašvaldības domes vēlēšanas norisināsies sešās valstspilsētās un 35 novados. Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.

Pasta balsošanas video: https://youtu.be/f6jjfcs4Jio

Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļa

Finansējumu piešķir LVA no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Finansējumam drīkst pieteikties latviešu skolas ASV, Kanādā, Austrālijā, Dienvidamerikā un Dienvidāfrikā. 

Šogad latviskās izglītības atbalstam pasaulē ārpus Eiropas ir pieejami 44 820 EUR latviešu nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām, kā arī 37 800 EUR izglītojošu pasākumu nodrošināšanai (klātienes vai attālināti semināri, kursi, meistarklases, konferences).  

Līdzekļus augstāk minētajiem pasaules reģioniem administrēs PBLA, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar LVA. Līdzekļu sadali veiks PBLA IP Finansējuma komisija, vadoties pēc konkursu nolikumiem, kuri publicēti LVA mājaslapā www.valoda.lv un PBLA mājaslapā www.pbla.lv/izglitiba/. Pieteikšanās vienam konkursam neizslēdz pieteikšanos otram. 

PBLA aicina iepazīties ar abu konkursu nolikumiem un pieteikt savus projektus līdz 2021. gada 19. aprīlim. Pirms pieteikšanās lūdzam uzmanīgi iepazīties ar konkursu nolikumiem.

Pieteikumi aizpildāmi un iesūtāmi elektroniski. Pieteikuma anketa diasporas skolu finansējuma konkursam: https://ej.uz/pblaskolas2021

Pieteikuma anketa izglītojošu pasākumu finansējuma konkursam: https://ej.uz/pblapasakumi2021

Saskaņā ar nolikumu Finansējuma komisija apkopos pieteikumus un veiks fianansējuma sadali četru nedēļu laikā, slēdzot līgumus ar mītņu zemju centrālajām organizācijām: ALA (ASV), LNAK (Kanāda), LAAJ (Austrālija). Valstīs, kurās centrālās organizācijas nepastāv, līgumi tiks slēgti ar skolu vadību. Līdzekļus saņemot, skolas pārzinim (vadītājam) būs jāpiekrīt iesniegt atskaites par saņemtā atbalsta izlietojumu līdz 2021. gada 25. novembrim.

Raits Eglītis
PBLA izpilddirektors
E-pasts: raits.eglitis@pbla.lv
Tālr.: +371-6728-2980

Ārlietu ministrija un Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) aicina uz tiešsaistes semināriem “Diasporai par aktualitātēm Latvijā”, kas notiks platformā Zoom 24. martā, 21. aprīlī un 19. maijā.

Semināri aptvers tādas tēmas kā reģionālā reforma, pašvaldību vēlēšanas, otrā reģistrētā adrese, ārzemēs nopelnītās pensijas saņemšana Latvijā, e-ID un elektroniskā paraksta noderīgums ikdienā, kā arī diasporas jauniešu studiju iespējas Latvijā.

Pirmais tiešsaistes seminārs norisināsies jau 24. martā plkst. 15.00 (pēc Latvijas laika), kurā nozares profesionāļi iepazīstinās ar reģionālo reformu, dzīvesvietas deklarēšanu un pašvaldības vēlēšanām.

Pieteikšanās dalībai semināros tiks izziņota Ārlietu ministrijas un PBLA sociālo mediju kontos.

Rīgā, 2021. gada 16. martā

Arvilam Ašeradenam
Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam

God. Ašeradena kungs,

Saeimas darbs pie Augstskolu likuma iegājis noslēguma fāzē – priekšā ir pēdējais, trešais lasījums. Darbam sākoties, PBLA līdz ar ārvalstu investoru padomi un ASV Tirdzniecības palātu Latvijā parakstīja atklātu vēstuli ar aicinājumu, veidot Augstskolu likumu tā, lai augstākās izglītības sistēma kļūtu atvērtāka un konkursos uz akadēmiskiem amatiem būtu iespēja pieteikties kvalificētiem diasporas pārstāvjiem no visas pasaules. PBLA iestājās par to, lai Latvijas augstskolās būtu iespēja strādāt viskvalificētākajiem, talantīgākajiem mācībspēkiem un studenti saņemtu augstākās raudzes izglītību.  Mēs ticam, ka iesaistot diasporas talantus un viņu gūto pieredzi, Latvijas augstskolām pavērsies lielāka iespēja pasaules universitāšu reitingos ieņemt augstāku novērtējumu, kas, savukārt, noteikti uzlabos arī Latvijas starptautisko tēlu. Dzīvojot, mācoties un strādājot ārvalstīs, diasporas pārstāvji zina, ka augsta augstskolu reputācija un mācību līmenis ceļ valsts reputāciju un veicina tās tautsaimniecības izaugsmi.  Diemžēl jākonstatē, ka pirmajā lasījumā iekļautie PBLA un citu organizāciju atbalstītie ieteikumi otrajā lasījumā izzuduši no likumprojekta teksta.

Mēs aicinām pašreizējā likuma redakcijā punktu 28 (1) papildināt ar teikumu, kas apstiprina to, ka Diasporas pārstāvji, kas ir docenti, asociētie profesori, profesori bez Ph.D. grāda, no valstīm ar kurām Latvija pieļauj dubultpilsonību, drīkst kandidēt uz akadēmisko amatu, ieskaitot profesora amatu, konkursos Latvijā. Aicinām šo Diasporas pārstāvju zinātnisko kvalifikāciju vērtēt pēc viņu faktiskajiem sasniegumiem, nevis formālas neatbilstības, ko apliecinātu, piemēram, atbilstība Latvijas Zinātnes padomes eksperta kvalifikācijas kritērijiem attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Tāpat mēs aicinām veikt izmaiņas punktā 17 (4),  paredzot, ka arī zinātnes augstskolās rektora un citiem administratīviem amatiem varētu pieteikties Diasporas pārstāvji, kas ir profesori bez Ph.D. grāda ar akadēmiskā darba pieredzi.

PBLA lūdz likumdevējus Augstskolu likumā ieviest Diasporas likumā paustos mērķus. Pārstāvot latviešu organizācijas pasaulē, PBLA aicina izveidot sistēmu, kur pasniedzēji un zinātnieki, kuri ieguvuši būtisku pieredzi ārzemju augstskolās, tiktu aktīvi piesaistīti mācību un pētniecības darbam vietējās universitātēs.  Mēs aicinām izveidot mērķtiecīgu programmu Latvijas izcelsmes diasporas profesūras aktīvākai iesaistei Latvijas universitātēs. Mēs aicinām nebaidīties no iespējas piesaistīt Latvijas augstskolām izcilus zinātniekus un mācībspēkus, atverot tās godīgai konkurencei! Latvijā ir ļoti daudz gudru, apdāvinātu jauniešu. PBLA uzskata, ka padarot Latvijas akadēmisko vidi atvērtāku un konkurētspējīgu ar ārvalstu augstskolām, mūsu jaunieši drīzāk izvēlēsies studēt un meklēt darbu Latvijā.

Patiesā cieņā –

Kristīne Saulīte,
PBLA priekšsēde

Noraksti: Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Izglītības un zinātnes ministrei

Šogad tiek turpināta 2020. gadā sekmīgi aizsāktā un PBLA administrētā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas programma diasporas pašdarbības kopu attīstībai un māksliniecisko spēju stiprināšanai.

Šīs programmas ietvaros līdz šī gada 1. martam PBLA dalīborganizācijas konkursa kārtībā izraudzīja 76 diasporas pašdarbības mākslinieciskās kopas visā pasaulē, kuŗas varēs pretendēt uz vienreizēju rēķina (rēķinu) apmaksu skatuves tērpu vai tautas tērpu iegādei, vai pasūtināšanai, vai mūzikas instrumentu iegādei vai pasūtināšanai, vai dekorāciju materiālu vai rekvizītu iegādei, vai to izgatavošanas pasūtināšanai, vai materiālu iegādei, kas paredzēti lietišķās mākslas darbu izgatavošanai, vai mēģinājumu un nodarbību telpu nomai.

PBLA pārstāvniecība Latvijā šī gada martā uzrunās un detalizēti informēs tos 76 latviešu korus, deju un folkloras kopas, teātra trupas un lietišķās mākslas studijas ārzemēs, kuŗas šogad izraudzītas saņemt Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu savas darbības un māksliniecisko spēju stiprināšanai. (PBLA pārstāvniecība)

PBLA Kultūras fonda un padomes valde, atsaucoties uz Pasaules latviešu Dziesmu svētku Foruma lūgumu, ir nolēmusi paplašināt darbu, izveidojot Dziesmu un svētku nozari, kas darbotos līdzās jau eksistējošam 10 kultūras darba nozarēm.

“Jau sen ir laiks Dziesmu svētku nozarei piebiedroties pārējām – Dziesmu svētki ir lielākais pasākums, ko rīko latviešu sabiedrība ārpus Latvijas,” teica PBLA Kultūras fonda un padomes (KF&P) valdes priekšsēdis Juris Ķeniņš.  “Ar šo lēmumu Dziesmu svētku rīkotāji varēs pilnvērtīgi darboties kopā ar citām nozarēm – teātŗa, rakstniecības, daiļamatniecības, mākslas un citām”.  Juris Ķeniņš, kuŗš pats ir dziļi iesaistīts Dziesmu svētku kustībā ārpus Latvijas, ir arī Dziesmu svētku biedrības Kanadā valdes priekšsēdis, un XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā Rīcības komitejas priekšsēdis.  “No bērnības esmu redzējis un sapratis, cik svarīgi ir Dziesmu svētki latvietības, sabiedrības un kultūras uzturēšanai ārpus Latvijas,” viņš uzsvēra.

Dziesmu svētku Forums tika formāli dibināts 2020. gada 1. novembrī attālinātā Zoom sēdē, lai kultūras darbiniekiem ārpus Latvijas būtu iespēja labāk sadarboties un kopīgi uzrunāt Dziesmu svētku rīkotājus Latvijā.  Foruma dibinātāju nolūks bija darboties PBLA paspārnē un, kad PBLA valde 5. februāŗa sēdē deva mandātu PBLA Kultūras fondam paplašināt un pārstrukturēt darbību, Foruma vadība pieteicās kļūt par KF&P nozari. Dziesmu svētku Foruma dibinātāju vidū bija divas PBLA dalīborganizāciju priekšsēdes, četru dalīborganizāciju Kultūras nozaŗu vadītāji, pieci dziesmu svētku ārpus Latvijas galvenie rīkotāji, kā arī pieci fondu vai biedrību priekšsēži un vicepriekšsēži.  Arī mītņu zemju centrālo organizāciju kultūras nozaŗu vadītāji atbalstīja jaunās nozares izveidošanu.

Jaunizveidotā PBLA KF&P Dziesmu svētku nozare ir izvirzījusi šādus darbības uzdevumus:

• paplašināt pasaules latviešu Dziesmu un deju svētku kustības pārstāvju līdzdalību Latvijas Dziesmu un deju svētku rīkošanā;
• apzināt un identificēt svētku rīkošanas izaicinājumus un attīstības prioritātes un vienoties par risinājumiem;
• atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi ārpus Latvijas, veicināt tās atpazīstamību Latvijā;
• sadarboties ar Latvijas valsts un nevalstiskajām organizācijām, kas uztur latviešu Dziesmu un deju svētku tradīciju.

Par nozares vadītāju tika ievēlēta sabiedriskā darbiniece Iveta Grava.  I. Grava ir ASV un Latvijas pilsone, beigusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, dziedājusi vairākos koŗos un aktīvi darbojas dažādās organizācijās. Viņa ir Latvijas Nacionālās operas ģildes viceprezidente, Latviešu Dziesmu un deju svētku fonda ASV priekšsēža vietniece, Kultūras biedrības TILTS valdes locekle, kā arī bijusi Baltimoras (ASV) Dziesmu svētku rīcības komitejas locekle.

PBLA Kultūras fonda un padomes valde ir gandarīta par jaunās nozares pievienošanos, un novēl tai teicamas sekmes turpmākā darbā.

(PBLA pārstāvniecība)

Pasaules Brīvo latviešu apvienība no sirds sveic savu dalīborganizāciju – Amerikas latviešu apvienību (ALA) nozīmīgajā 70 gadu jubilejas dienā!

Tieši šodien, 1951. gada 24. februārī, pirms septiņiem gadu desmitiem Vašingtonā notika ALAs dibināšanas kongress, kuŗā apvienības dibinātāji pēc Latvijas sūtņa ASV Jūlija Feldmaņa ierosmes izveidoja ASV latviešu centrālo organizāciju, kuŗas galvenais mērķis bija vienot ASV latviešu sabiedrību neatkarīgas Latvijas idejas uzturēšanas darbam un cīņai par mūsu valsts brīvības atjaunošanu.

Šī doma par Latvijas brīvību, patriotisms un degsme par mūs valsts nākotni ir vadījusi katru ALAs priekšsēdi, ikvienu valdes locekli, darbiniekus un neskaitāmus brīvprātīgos palīgus apvienības ikdienas darbā visus šos gadu desmitus. Dabīgā kārtā nacionālpolītiskajam darbam pievienojās latviskās kultūras un izglītības uzturēšana, kā arī palīdzība Latvijai.

Šajos 70 darba gados ALA ir sasniegusi visus tās mērķus, kļūstot par lielāko un iespaidīgāko latviešu organizāciju ārpus Latvijas. Tā iemantojusi sabiedrības uzticību, spējusi vienot tūkstošiem tautiešu ASV, uzturējusi latvisko izglītību un kultūru un, visu šo darot, iemantojusi cieņu arī Latvijas sabiedrībā un atzinīgu novērtējumu politiskajās aprindās.

ALAs dibinātāji bija viedi un tālredzīgi – viņi, iespējams, paredzēja, ka ALAs darbs nebeigsies līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Mēs, PBLA, ticam, ka viņi paredzēja ALAs nākotni arī cauri šim – 21. gadsimtam, jo ideju, plānu un mērķu netrūkst. Daudz laimes un darbotiesgribas jubilejā Amerikas latviešu apvienībai, tās valdei un visai ASV latviešu saimei!

PBLA

Turpinās projektu pieteikumu iesniegšana nevaldības organizāciju (NVO) programmai “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam ”  Ņemot vērā NVO nozares speciālistu ieteikumus, programmas pieteikšanās kārtība kļuvusi projektu pieteicējiem draudzīgāka un saprotamāka. Lai vairāk informētu par uzlabojumiem nolikumā un atvieglotu pieteikumu aizpildi, NVO pārstāvji ir aicināti apmeklēt bezmaksas informatīvo vebināru š.g. 24.februārī Sabiedrības integrācijas fonda Facebook lapā.

Informatīvais vebinārs: “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam.”notiks š.g. 24.februārī plkst. 15.00.

Seminārā būs iespējams uzzināt:

– Kas ir konkrētā atbalsta progamma, tās darbības virzieni un atbalstāmās aktivitātes;

– Kā pareizi aizpildīt projektu pieteikumu veidlapas, un kas tiks ņemts vērā izvērtējot pieteikumus;

– Kā pareizi sastādīt budžetu, projektu finansēšanas kārtība.

Projektu pieteicēju ērtībai semināra laikā komentāros būs iespēja uzdot ekspertiem sevis interesējošos jautājumus un saņemt atbildes.

Lai nepalaistu garām semināru, aicinām nospiest “doties“ https://www.facebook.com/events/235312551586527/

Ar izsludināto konkursu dokumentāciju tuvāk iepazīties iespējams tīmekļa vietnē www.sif.gov.lv sadaļā “Jaunumi”.

Programmas “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam” mērķis ir stiprināt latviešu kopienas ārvalstīs saliedētību un pastāvīgu kontaktu uzturēšanu starp diasporas locekļiem un Latviju, iesaistoties diasporas pasākumos, organizācijās un grupās. Ar diasporas NVO projektu palīdzību tiks stiprināta ārvalstīs mītošo latviešu nacionālā identitāte un veicināta pilsoniskā līdzdalība, interešu pārstāvība un iesaiste Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē, ekonomikā, kultūrā, kā arī valsts pārvaldē, tā palielinot remigrācijas iespēju tiem, kas labprāt atgrieztos.

Plašāka informācija:

Zane Jēkabsone

Sabiedrības integrācijas fonda

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālr.22811020

Tiekoties attālināti, lai pārrunātu darbības plānus 2021. gadam, Pasaules brīvo latviešu apvienības  (PBLA) valde atzinīgi novērtēja un ar vienbalsīgu lēmumu konceptuāli atbalstīja PBLA Kultūras fonda iniciatīvu pārstrukturēt fonda darbu un paplašināt tā nosaukumu uz “PBLA Kultūras fonds un padome” (KF&P). Valde piekrita arī Kultūras fonda ieteiktajām maiņām KF&P misijas definīcijā, kura tiks iekļauta fonda un padomes darbības noteikumos, atvietojot novecojušo.

PBLA valde balsoja, ka Kultūras fonds un tā padome ir PBLA vispārējās struktūras sastāvdaļa, kas darbojas PBLA kultūras darba koordinācijai, kā arī līdzekļu sagādei un piešķiršanai.

 PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēdis Juris Ķeniņš no Kanadas uzsvēra, ka kultūras darbs līdz ar izglītības darbu ir neatņemama un svarīga PBLA darbības sastāvdaļa un piedāvāja aktivizēt radošos cilvēkus latviešu sabiedrībā pasaulē šī darba veikšanai un koordinēšanai.

 Sadarbībā ar PBLA dalīborganizācijām tika formulēti šādi galvenie PBLA KF&P uzdevumi:

• koordinēt PBLA kultūras darbu pasaulē;
• pārstāvēt ārvalstu latviešu (diasporas) kultūras darba intereses Latvijā;
• atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi ārpus Latvijas un veicināt tās atpazīstamību;
• godalgot izcilus latviešu kultūras sasniegumus un darbiniekus pasaulē.

Diskusijā par KF&P nākotni, kas notika 5. februārī, PBLA valde aicināja Kultūras fonda valdi un padomi sadarboties un strukturēties tādā sastāvā, kas veicinātu KF&P misijas pildīšanu.

Tuvākajā nākotnē tiek plānota darba grupas izveide priekšsēža Jura Ķeniņa vadībā. Šī darba grupa sazināsies ar kultūras darba veicējiem un sabiedrības organizētājiem pasaulē, kā arī esošajiem fonda nozaru vadītājiem un apzinātu viņu interesi un iespējas darboties tālāk. Kad KF&P būs veikusi apzināšanas darbu, tiks izveidoti fonda prezidijs un padome, kā arī sadalītas kultūras nozaru vadītāju atbildības fonda pārstrukturēšanai un nākotnes darbībai.

PBLA Kultūras fonds dibināts 1972. gadā. Tā uzdevums vairāk nekā 40 gadus bija atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi, kā arī latviskās izglītības pasākumus ārzemēs, kas veicināja latviešu sabiedrības nacionālo pastāvēšanu trimdā.

No PBLA KF līdzekļiem ik gadus vismaz ASV $20,000 apmērā tiek atbalstīts kultūras darbs un projekti gan mītņu zemēs, gan Latvijā. KF piešķiŗ arī nelielas balvas kultūras darbiniekiem ārzemēs par viņu īpašajiem sasniegumiem latviešu kultūras laukā.

(PBLA pārstāvniecība)