Jau gadiem mūsu centrālās organizācijas, kā arī latviešu draudzes, biedrības un apvienības visā pasaulē ir centušās saglabāt trimdas arhīvus – svarīgu Latvijas valsts vēstures sastāvdaļu. Pandēmijas apstākļos, kad nevaram pulcēties, dziedāt, dejot un svinēt klātienē, ir īstais laiks apzināt, kur un kādi latviešu arhīvi un arhīvi par latviešiem ārzemēs ir pieejami!

PBLA, izmantojot Kultūras ministrijas atbalstu un interesi no Ārlietu ministrijas diasporas lietu sekretariāta, gada sākumā uzsāka projektu “Latviešu arhīvi pasaulē” ar nolūku apzināt organizāciju un privātpersonu rīcībā esošos vēsturiskos materiālus un digitāli publicēt materiālu atrašanās vietas visos kontinentos.

Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, PBLA pārstāvniecība Rīgā no 1. februāra līdz aprīlim veica aptauju “Arhīvu materiāli latviešu kopienās ārpus Latvijas”, aicinot organizācijas un privātpersonas iesaistīties diasporas arhīvu apzināšanā. Kopā tika saņemtas apmēram 170 atsauksmes jeb veidlapas, no kurām vairāk nekā 90 bija aizpildījušas organizācijas. Atbildes saņemtas no visas pasaules un arī dažādām paaudzēm, bet vislielākā atsaucība bija no latviešiem ASV un Austrālijā. Izdevies uzrunāt arī cilvēkus ar latvisku izcelsmi, kas nerunā latviski un neiesaistās latviskajā dzīvē, bet kuru īpašumā ir vērtīgi arhīvu materiāli.

Izmantojot aptauju rezultātā iegūtos datus, tika izstrādāta digitāla karte, kur ērti skatāma un meklējama informācija par latviešu arhīviem pasaulē. Ikviens interesents var apskatīt un lietot digitālo karti, atverot saiti https://arhivi.pbla.lv/. Digitālās kartes lapā iespējams atlasīt interesējošo informāciju, balsoties uz arhīva turētāju, materiālu veidu vai laika periodu, kuru skar materiāli. Uzklikšķinot uz izvēlēto punktu kartē, atveras sadaļa, kur skatāma sīkāka informācija par arhīvu materiāliem konkrētajā vietā.

PBLA plāno regulāri atjaunot un papildināt karti, tādēļ ikviens, kura īpašumā ir arhīvu materiāli par latviešiem ārzemēs, ir aicināts iesaistīties projektā, sazinoties ar PBLA pārstāvniecību. Digitālā karte ir projekta pirmais posms, projekta turpinājumā PBLA sadarbībā ar Latvijas arhīvu ekspertiem ierakstīs informatīvus seminārus par tādām tēmām kā arhīvu materiālu vākšana, apstrādāšana un sistematizēšana, arhīvu materiālu digitalizācija, arhīvu materiālu pārvešana un nodošana citam arhīvam. Paredzams, ka semināru ieraksti tiks demonstrēti plašākai auditorijai 2021. gada rudens pusē, apvienojot tos ar tiešsaistes diskusijām ar ekspertiem.
(PBLA pārstāvniecība)

PBLA sadarbībā ar Kultūras ministriju īstenos 12 jaunas iniciatīvas Dziesmu svētku tradīcijas un latviskās kultūras kopšanai pasaulē

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju (KM) 2021. gadā turpinās īstenot projektu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas un Latvijas profesionālās mākslas pieejamības nodrošinājumam diasporas mītnes zemēs.

Šī projekta ietvaros šogad PBLA sadarbībā ar tās dalīborganizācijām ir izraudzījusies 12 dažādās latviešu mītņu zemēs atbalstāmas iniciatīvas. Šogad tiks atbalstīti divi lieli dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanas pasākumi. KM piešķirto finansiālo atbalstu saņems 2022. gadā gaidāmie XV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV, kas notiks Minesotā. Atbalstu saņems arī Austrālijas latviešu 58. Kultūras Dienas (tā Austrālijas latvieši tradicionāli dēvē savus Dziesmu svētkus), kas šī gada nogalē notiks Sidnejā.

Atzīmējot Eiropas Latviešu apvienības septiņdesmitgadi, tika atbalstīts dzejnieka Jura Kronberga piemiņas koncertuzvedums ar Kristapa Graša mūziku un aktieru Gunas Zariņas, Leldes Vikmanes un Kaspara Znotiņa līdzdalību, kas klātienē notiks 2021. gada jūlijā, bet ierakstā būs pieejams latviešu diasporai visā pasaulē. Tika atbalstīta arī Eiropas latviešu iniciatīva iegādāties un nodot vismaz 1000 diasporas bērniem, jauniešiem un viņu ģimenēm digitālo skatījumu biļetes uz Latvijas Nacionālā teātra digitālajām izrādēm un citām profesionālās mākslas norisēm, kas ietilpst kultūras programmā “Skolas soma”.

Austrālijas latvieši savukārt Melburnas latviešu namā 29. un 30. maijā ar šīs programmas atbalstu rīkos divu dienu festivālu “Mēness starus stīgo”, kura ietvaros pirmajā dienā būs skatāmas latviešu tautas deju jauniestudējuma divas izrādes, savukārt otrajā dienā – latviešu koru “Daina” un “Veseris” koncerts kopīgi ar soprānu Maiju Kovaļevsku un citiem viesmāksliniekiem.

Latviešiem Ziemeļamerikā Zoom tiešraidē būs iespējams noskatīties un noklausīties populārās latviešu etnomūzikas grupas “Tautumeitas” koncertu ar sekojošām Zoom pārrunām kopā ar mūziķēm. Šo koncertu projekta ietvaros īstenos latviešu kultūras biedrība “TILTS” ASV.

Projekta ietvaros atbalsts piešķirts Ņūdžersijas (ASV) latviešu skolas projektam latviešu deju horeogrāfijas veidošanai un metodisko videomateriālu sagatavošanai ASV latviešu deju skolotājiem bērnu apmācībai Zoom tiešsaistē, šādu tiešsaistes mācību stundu vadīšanai, kā arī vecāku lietošanai, lai veiksmīgi individuāli nofilmētu dejas soļus mājas apstākļos.

Frankfurtes latviešu sieviešu koris “Silava” profesionāli ierakstīs Ērika Ešenvalda dziesmu “Kurpe” un kopīgi ar Frankfurtes latviešu jaukto kori, kā arī ar Frankfurtes latviešu deju kopu “Dimdari” un citām apkaimes latviešu deju kopām 13. novembrī uzstāsies Frankfurtes kultūras namā “Stadthalle Bergen”.

Somijas latviešu deju kopa “Aurora” saņems atbalstu kopas piecu gadu pastāvēšanas koncertam “Pūru zelta kaldinām”, kas šī gada decembrī notiks Helsinkos, savukārt Štutgartes un tās apkaimes latvieši Vācijā ar programmas atbalstu sarīkos tautas deju kopas “Trejdeksnītis” un bērnu kultūrskolas “Štutgartes dzintariņi” kopīgu koncertu 20. novembrī, atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas 103. gadskārtu.

Projekta ietvaros Eiropas latviešu apvienība rosināja atbalstīt arī Latviešu kultūras centra Birmingemā iniciatīvu iestudēt četras latviešu vietējā amatierteātra izrādes un sarīkot regulāras iknedēļas zoom apspriedes starp latviešu amatierteātru dalībniekiem Lielbritānijā un Īrijā, kā arī Stokholmas latviešu skolas iniciatīvu sarīkot skolā vizuālās mākslas un kultūras nodarbības, mākslinieka vieslekciju un audzēkņu radošās sesijas. (PBLA pārstāvniecība)

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome (IP) veikusi finansējuma sadali latviešu skolām ārpus Eiropas. Šogad, tāpat kā aizvadītajā gadā, latviešu nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām ārpus Eiropas bija pieejams Latviešu valodas aģentūras (LVA) finansējums no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde” 44 820 EUR apmērā.

2021. gada konkursā PBLA IP izvērtēja pieteikumus no 19 latviešu skolām. Kopējā pieprasījumu summa krietni pārsniedza pieejamos līdzekļus. Izvērtējot pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļus, kuros darbojas visas diasporas skolas, un konsultējoties ar LVA diasporas izglītības speciālistiem, PBLA IP pieņēma lēmumu apmierināt teju visus pieprasījumus, kas atbilda konkursa nolikumam. Iztrūkstošā naudas summa – 13 991 EUR – tika pārvirzīta no cita konkursa, kura mērķis bija izglītojošu pasākumu nodrošināšana latviešu valodas apguves un lietojuma veicināšanai ārpus Eiropas un kam kopumā bija paredzēti 37 800 EUR.

Tā kā pandēmijas dēļ klātienes pasākumi nevar notikt, tika lemts skolu pieprasīto finansējumu piešķirt tām pilnā apmērā, bet izglītojošo pasākumu līdzfinasējumam saglabāt 23 809 EUR. Kopā skolām šajā gadā ir piešķirts finansējums 58 811 EUR apmērā. PBLA IP lēma atbalstīt 11 ASV latviešu skolas ar 41 208 EUR, sešas Austrālijas latviešu skolas, tai skaitā vienu jaunizveidotu latviešu skolu Jaunzēlandē, ar 13 263 EUR un divas Kanādas latviešu skolas ar 4340 EUR.

LVA un PBLA konkurss diasporas skolu finansiālā atbalsta sadalei notiek katru gadu, un tas sniedz nozīmīgu atbalstu latviešu skolu darbam ārvalstīs. Par piešķirtajiem līdzekļiem tiek iegādāti mācību un metodiskie līdzekļi, tehniskais aprīkojums, kancelejas preces, kā arī segti telpu īres un apdrošināšanas izdevumi – atkarībā no katras skolas vajadzībām.

Konkursam “Diasporas skolu finansiālā atbalsta nodrošināšana ārpus Eiropas” bija aicinātas pieteikties latviešu diasporas skolas ārpus Eiropas, kas atbilst finansējuma saņēmēju atlases kritērijiem. Konkurss neattiecās uz Krievijas Federācijas, Gruzijas, Turcijas, Baltkrievijas un Ukrainas latviešu diasporas skolām.

Finansējumu saņēmušās latviešu diasporas skolas ārpus Eiropas

Raits Eglītis
PBLA Izglītības padomes izpilddirektors

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) aicina  piedalīties tiešsaistes seminārā “Diasporai par aktualitātēm Latvijā” 2021. gada 19. maijā pulksten 15.00 (pēc Latvijas laika)

Noslēdzošais seminārs trīs semināru ciklā tiks veltīts diasporas jauniešu izglītības iespējām Latvijā. Tajā piedalīsies Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš. Ministriju pārstāvji informēs par ārvalstu studentu iespējām iegūt izglītību Latvijas augstskolās un valsts nostāju šajā jautājumā.  

PBLA un Ārlietu ministrija ir aicinājusi četru lielāko Latvijas augstāko mācību iestāžu Uzņemšanas nodaļu pārstāvjus pastāstīt par studiju iespējām un pieejamību savā mācību iestādē – programmām, izmaksām, sadzīvi. Savu dalību ir apstiprinājuši pārstāvji no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes un viņi informēs par studiju iespējām diasporas un ārvalstu studentiem latviešu valodā, kā arī par piedāvātajām mācību programmām un kursiem angļu valodā.

Seminārs norisināsies platformā Zoom. Iespēja piedalīties diskusijā ir, rakstot uz e-pasta adresi pbla@pbla.lv. Pēc reģistrācijas tiks nosūtīta Zoom saite.

Interesenti semināra tiešsaisti varēs vērot Ārlietu ministrijas Facebook un PBLA Facebook kontos.

Jautājumus var iesūtīt iepriekš, rakstot uz e-pasta adresi pbla@pbla.lv.

PBLA pārstāvniecība

Sabiedrības integrācijas fonds izsludinājis projektu konkursa rezultātus programmā “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam”. Programmā pavisam apstiprināti 14 projekti, kuru mērķis ir stiprināt diasporas saikni starp tās locekļiem un Latviju. Projektus plānots realizēt gan tiešsaistē, gan klātienē Latvijā, Eiropā un citviet pasaulē.

Konkursā “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam” līdz iesniegšanas termiņam tika saņemti 40 projektu pieteikumi, kas ir aptuveni par pusi vairāk nekā pērn (2020.gadā – 23 projektu pieteikumu), par pieprasīto programmas finansējuma summu 477 098 EUR. Apstiprināti tika 14 jeb 35% no visiem saņemtajiem projektu pieteikumiem par kopējo finansējumu 179 120 EUR.

Apstiprināto projektu vidū aptverts plašs tēmu loks: diasporas nevaldību organizāciju (NVO) kapacitātes stiprināšana un interešu pārstāvniecība; uzņēmēju, zinātnieku un citu nozaru speciālistu sadarbības stiprināšana ar Latviju; attālinātā darba potenciāls remigrācijas veicināšanai; 55+ vecuma grupas iesaiste diasporas dzīvē ar digitālo rīku palīdzību; diasporas mantojuma un latviešu devuma pasaulei apzināšana un popularizēšana; mācību materiālu platformas izstrāde diasporas latviešu skolu skolotājiem un vecākiem; kritiskās domāšanas un dezinformācijas atpazīšanas prasmes veicināšana, kā arī Eiropas latviešu sporta festivāls “Olimpiskais Lāčplēsis”.

Atbalstīto NVO vidū ir Pasaules brīvo latviešu apvienība, Eiropas Latviešu apvienība, Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs, Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai, Ar pasaules pieredzi Latvijā, Frankfurtes Latviešu biedrība, Latviešu kultūras biedrība SAIME, Latvieši.com, Eiropas Latviešu Jauniešu Biedrība – Eiropas Jaunieši, Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā, Pasaules Latviešu Amatieru Teātru savienība, Latviešu Kultūras fonds Īrijā un Latviešu biedrība Norvēģijā – Bergena.

“Stipras latviešu kopienas ārvalstīs pamats ir tās saliedētība un pastāvīga kontaktu uzturēšana starp diasporas locekļiem un Latviju, iesaistoties diasporas pasākumos, organizācijās un grupās. Esam priecīgi paziņot, ka šogad esam saņēmuši gandrīz divas reizes vairāk projektu pieteikumu nekā pērn, kas nozīmēja gan sīvāku konkurenci, gan apstiprināto projektu kvalitātes latiņas celšanu. Ar dažādu diasporas projektu palīdzību arī šogad stiprināsim ārvalstīs mītošo latviešu nacionālo identitāti un veicināsim iesaisti Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē, ekonomikā, kultūrā, kā arī valsts pārvaldē, tā palielinot remigrācijas iespēju tiem, kas labprāt atgrieztos,” skaidro Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Projektu konkursā varēja piedalīties NVO, kuru primārais darbības mērķis ir diasporas interešu pārstāvība. Konkursā viens projektu iesniedzējs varēja iesniegt neierobežotu skaitu projektu pieteikumu. Projekta aktivitātes jāīsteno diasporas mītnes zemēs, Latvijā vai tiešsaistes digitālajos formātos. Vienam projektam pieejamais maksimālais finansējums bija 15 000 EUR.

Projektu pieteikumus vērtēja vērtēšanas komisija, kuras sastāvā bija pa vienam pārstāvim no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nevalstiskā sektora dalībniekiem, Diasporas konsultatīvās padomes nevalstiskā sektora dalībniekiem. Komisijas darbā piedalījās arī Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvis, kurš vadīja vērtēšanas komisijas darbu, bet kvalitātes kritēriju vērtēšanā un balsošanā nepiedalījās.

Ar pilnu apstiprināto projektu sarakstu iespējams iepazīties Sabiedrības integrācijas fonda tīmekļvietnē www.sif.gov.lv.

Līdz 30. maijam izsludināta pieteikšanās dalībai XIV Starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarkursos digitālajā vidē “Mūzikas interpretācija mūsdienās “, kas no 14. – 21. jūlijam noritēs digitāli. Dalībai kursos aicināti pieteikties Latvijas un ārvalstu mūzikas mācību iestāžu vidējā un augstākā apguves posma audzēkņi un studenti, jaunie komponisti, atskaņotājmākslinieki un jaunie mūzikas skolotāji. 

Šogad, ievērojot valstī un pasaulē noteiktos epidemoloģiskos nosacījumus un ceļošanas ierobežojumus, mēs vēlamies robežas šķērsot virtuāli, savienojot ilggadīgo mācībspēku profesionalitāti un zināšanas, dodot iespējas plašai Latvijas jauniešu saziņai ar mūzikas nozares profesionāļiem. Meistarkursos ar savu pieredzi dalīsies lektori un mācībspēki no Latvijas – Agnese Egliņa, Anda Eglīte, Guntars Freibergs, Antra Jankava, Dita Krenberga, Ēriks Kiršfelds, Guntis Kuzma, Andrejs Osokins, Inga Šļubovska-Kancēviča, Paula Šūmane, Reinis Zariņš; no ASV – Pauls Berkolds, Ilona Kudiņa; no Austrālijas – Jānis Laurs; no Grieķijas – Dimitris Maronidis, Gundega Šmite un no Vācijas – Andra Dārziņa. Galvenās lekcijas pasniegs muzikologs Boriss Avramecs un pianiste Diāna Zandberga. Meistarkursu mērķis ir latviešu jauno mūziķu profesionālās meistarības pilnveide.

Meistarkursu pirmsākumi meklējami trīs Starptautiskajās latviešu jauno mūziķu nometnēs Kanādā. Kopš 1994. gada Latvijā ir organizētas 13 šādas nometnes, kas laika gaitā ar savu augsto profesionālo līmeni ieguvušas meistarkursu statusu. Meistarkursu unikalitāti un nepieciešamību raksturo iespēja topošajiem akadēmiskās mūzikas atskaņotājmāksliniekiem un pedagogiem – potenciālajiem augstāko mūzikas un mūzikas pedagoģijas augstskolu studentiem, iepazīties ar augstāko mūzikas mācību iestāžu piedāvātajām izglītības programmu iespējām un to docētājiem. Meistarkursi ir ieņēmuši nozīmīgu vietu latviešu mūzikas dzīvē Latvijā: tie ir veicinājuši sadarbību vispasaules latviešu profesionālo un topošo jauno mūziķu starpā, kā arī, viņu zināšanas par latviešu mūziku un māksliniekiem.

XIV Starptautiskos latviešu jauno mūziķu meistarkursos plānots rīkot 50-70 meistarklases, lekcijas/meistarklases komponistiem un mūzikas pedagogiem, lekciju, kā arī atklāšanas un noslēguma koncertus tiešsaistē. Šajos meistarkursos liela uzmanība tiks pievērsta dažādu mūzikas stilu skaņdarbu interpretācijai. Meistarkursu vadītāju “online” meistarklases flautas, klarnetes, klavieres, sitamo instrumentu, vijoles, alta, čella un vokālajās speciālitātēs dos iespēju jauniem mūziķiem attīstīt un pilnveidot dažādu stilu mūzikas interpretācijas iemaņas un prasmes. Online koncertos (atklāšanas un noslēguma) meistarkursu dalībniekiem un visiem interesentiem būs iespēja dzirdēt Pētera Vaska, Imanta Zemzara un citu jubilāru opusus. XIV Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu vadītāju un viesu tiešsaistes noslēguma koncertā “Romantiskās un laikmetīgās mūzikas interpretācija mūsdienās” profesora Venta Zilberta vadībā, piedalīsies  16 atskaņotājmākslinieku.

Kompozīcijas semināros, kurus vadīs pazīstami Latvijas un ārvalstu kompozīcijas meistari Gundega Šmite un Dimitris Maronidis, iecerēts padziļināti izzināt skaņdarba un interpretācijas aspektus saistībā ar meistarkursu tēmu. Gundegas Šmites vadībā, jaunie komponisti tiks rosināti veidot skaņdarbus solo balsij kas ietver grafisko notāciju, rakstiskās norādes izpildītājiem, mūsdienu vokālās mūzikas tehnikas, teātra elementus, u.c., kas paredz izpildītājas, mecosoprānes Helēnas Sorokinas aktīvu iesaistīšanos jaundarba tapšanā un ierakstīšanā, intepretācijai kļūstot par vienu no skaņdarba stūrakmeņiem. Kompozīcijas meistarkursu dalībniekiem būs iespēja apgūt elektroakustiskās mūzikas pamatus Dimitra Maronida vadībā.

Lekcijās/meistarklasēs ar Ilonu Kudiņu, flautas ansambļa dalībnieki pilnveidos zināšanas par jaunākajiem uzskatiem un virzieniem džeza mūzikas interpretācijas sfērā; tiks iestudēti un ierakstīti divi īsi džeza mūzikas skaņdarbi ZOOM platformā.  Lekcijās/meistarklasēs ar Paulu Berkoldu un Antru Jankavu dalībnieki pilnveidos zināšanas par jaunākajiem uzskatiem un virzieniem vokālās mūzikas pedagoģijas, kā arī interpretācijas sfērā – no baroka līdz laikmetīgās akadēmiskās mūzikas stiliem.

Meistarkursu vadītājs – Ventis Zilberts (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), mākslinieciskā vadītāja –  Dace Aperāne (ASV), savukārt kursu nozaru vadītāji  atskaņotājmākslā – Agnese Egliņa (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) un Ventis Zilberts (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), kompozīcijā un mūzikas teorijā – Gundega Šmite (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), mūzikas pedagoģijā – Dace Aperāne.

Pieteikšanās anketa TE!

Dalības maksa pēc pieteikšanās anketā – ar izrakstītu rēķinu. Par katru meistarklasi 10 eiro. 

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Siguldas novada pašvaldība, Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonds no Aleksandra Okolo-Kulaka piemiņas fonda, Latviešu Fonds, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds, Latviskā Mantojuma fonds Bostonā, Latviešu kultūras biedrības TILTS “Mūzikas nometnes fonds” un citas latviešu organizācijas un labvēļi ASV.

2021. gada 21. aprīlī pulksten 15.00 (pēc Latvijas laika) aicinām piedalīties Ārlietu ministrijas un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) organizētajā tiešsaistes seminārā “Diasporai par aktualitātēm Latvijā”. Otrais seminārs trīs semināru ciklā būs par ārzemēs nopelnīto pensiju saņemšanu Latvijā, kā arī par eParaksta un eID iegūšanu un lietošanu.

Par to, kas jāzina diasporas pārstāvjiem pensijas un pirmspensijas vecumā, plānojot remigrēt un Latvijā saņemt ārvalstīs nopelnīto pensiju, informēs Finanšu ministrijas Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodaļas vadītāja Anda Orehova, Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daiga Kudiņa un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes speciāliste – nodaļas vadītāja Alvīne Bērziņa.
Par eID un eParaksta ieviešanu runās Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta vecākais referents Sandis Barks, VARAM pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks stāstīs par eID iegūšanu un tās priekšrocībām. Savukārt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Vineta Sprugaine pastāstīs par eParaksta saņemšanas un lietošanas iespējām. Sarunā piedalīsies un uz klausītāju jautājumiem atbildēs arī Ārlietu ministrijas Konsulāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Elīna Grintāle.

Seminārs norisināsies Zoom platformā. Interesenti laipni aicināti piedalīties, rakstot uz e-pasta adresi: pbla@pbla.lv. Pēc reģistrācijas tiks nosūtīta Zoom saite.
Interesenti semināra tiešraidi varēs vērot Ārlietu ministrijas Facebook un PBLA Facebook.
Jautājumus var iesūtīt iepriekš, rakstot uz e-pasta adresi: pbla@pbla.lv

2021. gada 14. aprīlī 15.00 ZOOM platformā Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizē nākamo attālināto sarunu ciklā #Kultūranepadodas. Šajā sarunā tiks sniegts ieskats Ārlietu ministrijas namā un telpās, kur izmantotas vēstures liecības par būtiskiem notikumiem un personībām Ārlietu dienestā.

Lai iedzīvinātu Ārlietu ministrijas vēsturi, namā ir iekārtotas vairākas telpas, kurām doti īpaši nosaukumi: Meierovica zāle, tā godinot pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica piemiņu, Zariņa salons, kas veltīts sūtnim, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājam Kārlim Zariņam, Konsulu zāle, kurā parādīta ministrijas konsulārā darba būtība un Latvijas starptautiskās atzīšanas 100. gadadienā izveidotais De iure kabinets. Šajā kabinetā redzami gan oriģinālie priekšmeti, gan īpaši nozīmīgu dokumentu, tajā skaitā arī fotogrāfiju, kopijas. Raidījumā piedalīsies un par ministrijas namu stāstīs ministrijas darbinieki Iveta Šķiņķe un Valdis Rūsiņš.

Ārlietu ministrijas arhīvā glabājas dokumenti no 1990. gada 4. maija, savukārt dokumenti par laika periodu no 1919. gada vasaras, kad ministrija tika izveidota, līdz ministrijas darbības atjaunošanai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, uzkrāti Latvijas Nacionālajā arhīvā. Par dokumentu uzkrāšanu, saglabāšanu un nodošanu stāstīs Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāja Inese Kalniņa.

Seminārs norisināsies platformā Zoom. Iespēja piedalīties diskusijā ir, rakstot uz e-pasta adresi pbla@pbla.lv. Pēc reģistrācijas tiks nosūtīta Zoom saite. Interesenti semināra tiešraidi varēs vērot Ārlietu ministrijas Facebook un PBLA Facebook. Jautājumus var iesūtīt iepriekš, rakstot uz e-pasta adresi pbla@pbla.lv