Mīļie tautieši!

Novembris ir Latvijas dzimšanas, latviskuma un patriotisma mēnesis.

Tieši mūsu sanākšana kopā Latvijas dzimšanas dienā, kaut arī virtuālā vidē, ir tas brīdis, kad visskaidrāk  apzināmies sevi un savu identitāti, savu piederību. Liekas, ka tanī dienā mūs visus vieno, lai arī neredzama, bet tomēr spēcīga un nesaraujama saite ar Latviju. Būt latvietim  ir gan neizsakāms gods, gan  lepnums, gan atbildība pašiem pret sevi  un visu mūsu tautu.

Pandēmijas ierobežojumos pavadīti turpat kā divi gadi gadi. Sarežģīts un smags laika posms, kur iespēja tikties vienam ar otru ik brīdi pēkšņi un strauji tika liegta, rūpīgi plānoti sarīkojumi atcelti un kopīgi svētki nesvinēti.

Grūtības un izaicinājumi tomēr nāk un arī aiziet, bet mūsu tradīcijas, piederības sajūta, pienākuma izjūta, mūsu domas un latviskās vērtības saglabās mūs stiprus un vienotus.

Turpināsim darboties un būsim lepni par ikvienu mūsu labo darbu, ko veicam Latvijas, latviskuma un mūsu sabiedrības labā.

Sirdīs, domās un darbos  vienmēr esam un būsim  latvieši un neatņema daļa no mūsu mīļās Latvijas.

Patiesā cieņā,

Kristīne Saulīte
PBLA priekšsēde

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 28. oktobrī pulksten 14.00 aicina uz tiešsaistes sarunu ar rakstnieci Andru Manfeldi un vēstures konsultantu Ventu Zvaigzni par romānu “Virsnieku sievas”. Fragmentus no grāmatas lasīs aktieris Mātīss Budovskis. Tiešsaistes skatītāji varēs piedalīties sarunā, uzdodot jautājumus PBLA Facebook lapā https://www.facebook.com/pblalv, sabiedrisko mediju mājas lapā lsm.lv vai Zoom platformā, iepriekš piesakoties dalībai, rakstot uz e-pastu: lora.egle@pbla.lv.

Romāns “Virsnieku sievas”, kas iznācis vēstures romānu sērijā Mēs. Latvija, XX gadsimts, stāsta par Liepājas pilsētas daļu Karostu 70. gados. Dzīve divās pasaulēs, kuras savieno izgriežams tilts ar caurlaides posteni, pa vidu – karakuģu un zemūdeņu ceļš. Militāristi un civilisti, krievi un latvieši, savējie un svešie. Sarunā, ko moderēs LTV žurnāliste Eva Johansone, ar Andru Manfeldi un Ventu Zvaigzni, runās par grāmatā atspoguļoto laikmetu un tā aktualitāti mūsdienās.

“Liepājas Karostas pasaulīte, šī slēgtā zona, jau tūlīt paģēr tādu kā ētisku uzstādījumu, ka cilvēka cilvēkam celtās robežas neko nepasargā un nerada, nevienu nedara laimīgāku. Taču cilvēki vēstures ritumā spītīgi ceļ robežas, grauj tradīcijas – un cieš. Cieš arī padomju virsnieki, kas te ieradušies sargāt komunistu iekarojumus, un viņu sievas – šī militārā anklāva iemītnieki uz romāna laiku kļūst par tādu kā placdarmu, kurā saduras robežu cēlēju un to grāvēju vērtību mīti,” par grāmatu raksta dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups.

PBLA rīkotajās septiņās sarunās piedalās latviešu rakstnieki, kuru romāni izdoti  sērijās – “Mēs. Latvija, XX gadsimts” un “Es esmu..”. Sarunu mērķis ir popularizēt latviešu literatūru tautiešiem visā pasaulē, iepazīstinot tuvāk gan ar laviešu rakstniekiem, gan viņu grāmatām.

Nākamās sarunas:

Ceturtdien, 11. novembrī, pulksten 14.00 Arno Jundze “Sarkanais dzīvsudrabs”

Ceturtdien, 25. novembrī, , pulksten 14.00 Andris Akmentiņš “Meklējot Ezeriņu”

Ceturtdien, 9. decembrī,  pulksten 14.00 Laima Kota “Cilvēks ar zilo putnu”

Papildu informācija:

e-pasts:  lora.egle@pbla.lv, mob. tālr.: 26130038

Sarunas ar rakstniekiem atbalsta LR Kultūras ministrija

Aizvien vairāk uzņēmumu, kā arī darba ņēmēju izvēlas izmantot attālinātā darba un brīvas pārvietošanas priekšrocības. Būtiskākais, ka attālinātais darbs paver daudz plašākas iespējas piesaistīt darba spēku no jebkuras pasaules malas, kā arī var kļūt par vienu no remigrācijas stūrakmeņiem. Par to, kādi trūkumi ir Latvijas normatīvajos aktos attiecībā uz starptautisko, attālināto darbu un kā to uzlabot spriedīs šī gada 21.-22.oktobrī biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”  (APPLV) rīkotajā konferencē  “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.”.

Attālinātā darba sistēma ir sakārtota, kad darba ņēmējs un darba devējs atrodas vienā valstī, savukārt, tiklīdz vienas valsts pilsonis tiek nodarbināts citā valstī reģistrētā uzņēmumā un izvēlas brīvi pārvietoties Eiropā pēc tā saucamā “digital nomad” darba stila, abām pusēm rodas daudz jautājumu un neskaidrību. Jāsaprot, ka starptautiskā darba saprotams un loģisks regulējums paver ļoti plašas iespējas kā mūsu darba spēkam, realizējot sevi starptautiskos uzņēmumos, tā arī Latvijas diasporai, veicinot remigrācijas procesus. Turklāt skaidrs regulējumsarī var piesaistīt gudros prātus uz dzīvi Latvijā.

Viena no pirmajām valstīm, kurai sekoja vēl 11 Eiropas Savienības valstis, kas ieviesa attālinātā darba vīzas “digitālajiem nomadiem”, ir mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Šī vīza ļauj citas valsts pilsoņiem līdz vienam gadam dzīvot Igaunijā, turpinot darbu ārzemēs. Iepriekš  šāda darba un dzīvesstila piekritēji valstī atradās kā tūristi uz laiku ne ilgāku par 90 dienām. Pateicoties APPLV un tās partneru centieniem, arī Latvijā ir uzsākta attālinātās darba vīzas projekta izstrāde, un konferencē “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.” paredzēts veicināt lēmumpieņēmēju izpratni par attālināto darbu, tā priekšrocībām  un iespējām valsts ekonomikai.

Neapšaubāmi, Covid-19 pandēmija ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienu gan Latvijā un kopumā pasaulē. Karjeras veidošanas modeļi kļūst vēl daudzveidīgāki, cilvēkiem izmantojot attālināta vai hibrīdveida darba priekšrocības. Taču ieguvumu šajās izmaiņās redz arī darba devēji –  darba tirgus attīstībai svarīga ir darbaspēka pieejamība,  un šobrīd darba devējs var plašāk raudzīties globālajā tirgū, ne tikai vietējā.

Īpaši šīs pārmaiņas skar digitālās jomas pārstāvjus. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2021. gada 2. ceturksnī Latvijā 21,3 % darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. To skaitā divas trešdaļas jeb 66,5 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku un 62,8% finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo. Salīdzinot šos datus ar profesijām, kurās valdība kopā ar nozares pārstāvjiem prognozē būtisku darba spēka trūkumu, var secināt, ka šo amatu saimju pārstāvji veido lielāko īpatsvaru starp attālināti nodarbinātajiem. Tādēļ darba devējam jau šobrīd ir svarīgas “talantu medības” minētajās profesijās, meklējot tos ne vien Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām, piedāvājot attālināta darba iespējas nerezidentiem Latvijas uzņēmumos.

“Jau vairakkārt ir izskanējušas Ekonomikas ministrijas bažas par augsti kvalificētu  speciālistu trūkumu 2040. gadā, ko noteiks gan straujā tehnoloģiju attīstība, gan arī demogrāfiskā situācija Latvijā. Pandēmijas ietekmē augošais attālinātā darba modeļa piekritēju skaits gan darba ņēmēju, gan darba devēju vidū ir iesācis vēl vienu tendenci – mūsu darba devēji daudz aktīvāk sākuši raudzīties pēc ārzemju speciālistiem, tādējādi jau laicīgi risinot darba spēka trūkuma problēmu. Taču svarīgi, lai Latvijas tiesību akti atvieglotu, nevis apgrūtinātu šo procesu. Pašreizējie tiesību regulējumi fokusējas tieši uz ārzemniekiem, kuri strādā un pastāvīgi uzturas Latvijā, nereti kavējot izpratni par procedūrām, kas jāveic darba devējam un darba ņēmējam, uzsākot attālinātā darba attiecības”, komentē situāciju biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” (“APPLV”) valdes priekšsēdētājs Jānis Kreilis.

Biedrība “APPLV” jau sadarbojas ar valdības pārstāvjiem attālinātā darba tiesiskā regulējuma jautājumos, uzliekot sev mērķi atvieglot un sakārtot šos procesus Latvijā – tas ietver vairākus tiesiskos aspektus attiecībā uz nodarbinātības atļaujām, e-rezidentūras ieviešanu, sociālo aizsardzību,  kā arī nodokļu sistēmu kopumā. Konferencē “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.”, kas notiks jaunnedēļ, 21.-22. oktobrī,  paredzēts veicināt lēmumpieņēmēju izpratni par attālināto darbu, tā priekšrocībām  un iespējām valsts ekonomikai, kā arī  pavirzīt uz priekšu tiesisko regulējumu sakārtošanas procesus.

Konference “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.”  risināsies attālināti, ļaujot jebkuram interesentam vērot to tiešsaistē biedrības “APPLV” Facebook lapā https://fb.me/e/2yCexNUVG, LSM.LV,  NVA FB kontā   un mājaslapā www.digimigracija.lv., kur būs pieejams tulkojums LAT-ENG, ENG-LAT).

Konferenci rīko biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, un finansiāli pasākumu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Sadarbības partneri ir NVA, PBLA un #EsiLV.

Iepazīsti SAVĒJOS!

Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” izstāde „SAVĒJIE! Latvieši – profesionāļi pasaulē 21. gadsimtā” skatāma no 15. oktobra līdz 28. novembrim Berga bazāra skatlogos, izstāžu zālē, kā arī digitāli muzeja mājaslapā – http://savejie.lapamuzejs.lv

Izstādes personības ir latvieši – mūsdienu izceļotāji un Otrā pasaules kara bēgļi, kā arī izceļotāju pēcteči. Šo cilvēku darbs ir zināms un novērtēts ne tikai šaurā diasporas latviešu/baltiešu kopienā, bet arī plašākā mītnes zemes sabiedrībā un pasaulē.

Digitālajā izstādē redzamas fotogrāfijas, priekšmeti, pieredzes stāsti, bet klātienē ir eksponēta lielākā daļa no šiem priekšmetiem, kā arī ir padomāts par risinājumu kvadrātkodu veidā digitālās informācijas iegūšanai. Apvienojot dažādus tehnoloģiskos risinājumus – un, ņemot vērā epidemioloģiskos nosacījumus – izstāde ir veidota ar lielu uzsvaru uz digitālā satura baudīšanu, tajā pašā laikā rodot iespēju cilvēkiem priekšmetus aplūkot arī klātienē.

Tie ir slavenību muzejam dāvinātie priekšmeti, kā, piemēram, operdziedātājas Marinas Rebekas īpašā kleita, kas viņai darināta Mocarta operas “Tita žēlsirdība” debijai Vitēlijas lomā Cīrihes operteātrī 2014. gadā. Tāpat mākslinieka Raimonda Staprāna ota un arhitekta, Austrālijas augstākā valsts apbalvojuma “Order of Australia” (OA) virsnieka Andreja Andersona skices. Kā arī Amerikas latviešu bērnu – Kristapa Porziņģa līdzjutēju – izgatavots plakāts, apmeklējot Ņujorkas “Knicks” basketbola spēli 2016. gadā, sportista apavi un citas lietas.

Šie eksponāti atklāj latviešu zināšanas, profesionālos sasniegumus un ietekmi dažādās dzīves sfērās, valstīs un kontinentos. No vienas puses, izstāde ir mūsu lepošanās ar uzņēmīgiem latviešiem, kuri 21. gadsimtā ar savu darbu nes Latvijas vārdu pasaulē. No otras puses – tā sniedz ieguldījumu diasporas mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.

Paldies, SAVĒJIE!

Zinātniece un māksliniece Daina Taimiņa, māksliniece, animatore Signe Baumane, teātra un kino aktrise Laila Robiņa, basketbolists Kristaps Porziņģis, ārsts Bertrams Zariņš, operdziedātāja Marina Rebeka, arhitekts Andrejs Andersons, komponiste un diriģente Lolita Ritmane, rubika kuba ātrsalicējs Fēlikss Zemdegs, austrāliešu futbola spēlētāji Pēteris un Andrejs Everiti, mākslinieks Imants Tillers, basketbolists Dāvis Bertāns, gleznotājs Raimonds Staprāns, zinātniece Ilona Staprāns, aldari Krista un Māris Biezaiši, klavieru būvētājs un skaņotājs Dāvids Kļaviņš, fenšui konsultante Aelita Putniņa Leto, radio personība Moids Keijs, modes dizainers Ernests Sabīne, uzņēmēji Šausu ģimene, ērģelniece Iveta Apkalna, arfiste Dženevīva Langa.

Izstādi veidojis muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” (Toms Pāvils, Marianna Auliciema, Ieva Vītola, Sarma Muižniece Liepiņa, Kristīne Jansone), mākslinieki Tatjana Raičineca (dizains, iekārtojums), Džeremijs Smīdss (mājaslapa), Uldis Brūns (tulkojums), Līva Vecvagare (tekstu korektūra).

Izstādes tapšanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Sabiedrības integrācijas fonds.

Izstāde apskatāma no 15. oktobra līdz 28. novembrim Berga bazāra skatlogos.

(Ievērojot spēkā esošās epidemioloģiskās drošības prasības valstī)

Izstādes priekšmeti apskatāmi tuvplānā un tikšanās ar izstādes veidotājiem izstāžu zālē Berga bazārā (Dzirnavu iela 84, iekšpagalms):

Otrdiena-trešdiena: 12.00-18.00

Ceturtdiena: 12.00-20.00

Piektdiena-sestdiena: 12.00-18.00

Digitālā izstāde – muzeja mājaslapā http://savejie.lapamuzejs.lv

Vairāk informācijas – Toms Pāvils (projekta vadītājs)

T.: 26004447

E-pasts: toms.pavils@lapamuzejs.lv

Foto paraksti:

Animatores un mākslinieces Signes Baumanes animācijas filmas “Akmeņi manās kabatās” (2014) dekorācija – kalns / saimniecība “Vairogi”, kas ir Signes Baumanes dzimtas mājas atveids.

Austrāliešu futbola bumba, izmantota latviešu izcelsmes austrāliešu futbola zvaigznes Pētera Everita jeb “Spida” vadītā treniņā.

Ērģelnieces Ivetas Apkalnas ērģelnieku kurpes, kuras māksliniece ir valkājusi vairākos nozīmīgos koncertos – ieskaitot arī Lucernas festivālā 2012. gadā, kas bija viņas pirmā sadarbība ar maestro Marisu Jansonu un viņa Bavārijas Radio simfonisko orķestri.

Notiks tiešsaistes saruna ar rakstnieci Ingu Gaili un kuratori Santu Remeri

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 14. oktobrī plkst. 14.00 aicina uz tiešsaistes sarunu ar rakstnieci Ingu Gaili un publicisti Santu Remeri par romānu “Rakstītāja”. Fragmentus no grāmatas lasīs Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa. Tiešsaistes skatītāji varēs piedalīties sarunā, uzdodot jautājumus tiešraidē PBLA Facebook lapā https://www.facebook.com/pblalv, sabiedrisko mediju mājas lapā lsm.lv vai Zoom platformā, iepriekš piesakoties dalībai, rakstot uz e-pastu: lora.egle@pbla.lv.

Romāns “Rakstītāja” (“Dienas Grāmata”, 2020) ir autores brīva interpretācija par rakstnieces un sieviešu tiesību aktīvistes Ivandes Kaijas (1876–1942) dzīvi. Nodaļā “Galvassāpes” izmantoti Ivandes Kaijas dienasgrāmatas fragmenti, kas savīti ar autores iztēles radīto. Sarunā, ko moderēs LTV žurnāliste Eva Johansone, ar Ingu Gaili un Santu Remeri, runās par grāmatā atspoguļoto laikmetu un aktualitāti mūsdienās. “Ko juta un kā dzīvoja Ivande Kaija, es noteikti nezinu labāk par viņas radiniekiem un literatūrzinātniekiem. Šis ir mans stāsts par viņu,” raksta Inga Gaile.

“Sekss un nāve iet roku rokā, cilvēki ir radušies no klēpja, un līdz pat nāves brīdim viņus nodarbina pašu klēpis. Gaile uzkrītoši savieno šos tik bieži nošķirtos ekstrēmus – arī nogalinātajām komunistu slepkavām piekabina, ka viņas reiz “samiegtām actiņām, vēl pilnām dzemdību putekšņu”, meklējušas siltumu. Visi cilvēki ir bijuši mīlami un mīlējuši, kvēles uzplaiksnījumā radījuši jaunus cilvēkus vai romānus. Tā ir dzemdējušas sievietes perspektīva: “Kā sieviete esmu piedzīvojusi jauna cilvēka dzimšanas brīnumu un līdz ar to sapratusi nāves neizbēgamību.” Simboliski autore pie seksualitātes un mirstīguma nedalāmības atgriežas arī romāna beigās, kur Ivande ar Aspaziju jau pēcnāves pasaulē vēro puskailos vīriešus, kuri rok sev kapu,” Satori.lv recenzijā par romānu raksta publiciste Santa Remere.

Inga Gaile (1976) ir dzejniece, prozaiķe un dramaturģe, kuras pirmā grāmata laista klajā pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Viņas dzeja novērtēta ar Klāva Elsberga un Ojāra Vācieša prēmiju, Annas Dagdas fonda un Dzejas dienu balvu. Inga Gaile ir divkārtēja Latvijas Literatūras gada balvas laureāte: par dzejoļu krājumu bērniem “Vai otrā grupa mani dzird?” (2015) un romānu “Skaistās” (2020).

PBLA rīkotajās septiņās sarunās piedalās latviešu rakstnieki, kuru romāni izdoti  sērijās – “Mēs. Latvija, XX gadsimts” un “Es esmu..”. Viņiem pievienosies arī sarunu biedrs – eksperts, lai kopīgi apspriestu grāmatā aprakstīto laikmetu, cilvēkus un notikumus. Sarunu mērķis ir popularizēt latviešu literatūru tautiešiem visā pasaulē, iepazīstinot tuvāk gan ar laviešu rakstniekiem, gan viņu grāmatām.

Nākamās sarunas:

28. oktobrī, ceturtdien, plkst. 14.00 Andra Manfelde “Virsnieku sievas

11. novembrī, ceturtdien, plkst. 14.00 Arno Jundze “Sarkanais dzīvsudrabs”

25. novembrī, ceturtdien, plkst. 14.00 Andris Akmentiņš “Meklējot Ezeriņu”

9. decembrī, ceturtdien, plkst. 14.00 Laima Kota “Cilvēks ar zilo putnu”

Papildu informācija:

e-pasts:  lora.egle@pbla.lv, mob. tālr.: 26130038

Sarunas ar rakstniekiem atbalsta LR Kultūras ministrija

PBLA aicina uz semināriem par darbu ar arhīvu materiāliem latviešu kopienās ārpus Latvijas

Jau gadiem ilgi mūsu centrālās organizācijas, kā arī latviešu draudzes, biedrības un apvienības visā pasaulē ir domājušas, kā saglabāt trimdas arhīvus – svarīgu Latvijas valsts vēstures sastāvdaļu. Tādēļ 2021. gada sākumā PBLA sadarbībā ar Kultūras ministriju veica aptauju, lai apzinātu, kur un kādi arhīvu materiāli par latviešu kopienām ārzemēs ir pieejami. Aptaujā piedalījās tautieši no visas pasaules un dažādām paaudzēm. Izmantojot aptauju rezultātā iegūtos datus, tika izstrādāta digitāla karte https://arhivi.pbla.lv/, kur ērti skatāma un meklējama informācija par latviešu arhīviem pasaulē. Aptaujā iegūtie rezultāti arī atklāja, ka arhīvu turētājiem ir aktuāli izzināt tādas tēmas kā arhīvu materiālu vākšana, apstrādāšana un sistematizēšana, digitalizācija, arhīvu materiālu pārvešana.

2021. gada vasarā PBLA organizēja trīs informatīvu video ierakstīšanu par darbu ar arhīvu materiāliem, kā arī šo ierakstu tulkojumu titros angļu valodā. Šī gada oktobrī aicinām ikvienu interesentu pievienoties tiešsaistes semināriem, kuros skatīsimies šos videoierakstus un diskutēsim ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdosim viņiem jautājumus.

Semināru norises laiki un tēmas:

• oktobrī plkst. 14.00 – “Materiālu vākšana un sistematizēšana” ar Latvijas Nacionālā arhīva ekspertēm Inesi Kalniņu un Agniju Lesničenoku

• oktobrī plkst. 14.00 – “Retie materiāli un digitalizācija” ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas ekspertiem Mārtiņu Mintauru un Artūru Žoglu

• oktobrī plkst. 14.00 – “Ceļš uz Latviju” ar muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” ekspertēm Gunu Dancīti un Mariannu Auliciemu

Visi semināri norisināsies tiešsaistē Zoom platformā, kā arī tiks translēti sociālajā tīklā Facebook. Semināru ieraksti vēlāk būs pieejami projekta mājaslapā https://arhivi.pbla.lv/par-projektu/. Aptauju dalībniekiem Zoom pieejas informācija tiks nosūtīta, un atkārtota pieteikšanās nav nepieciešama, savukārt citi interesenti pieejas saņemšanai aicināti rakstīt uz e-pastu lora.egle@pbla.lv.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 30. septembrī pulksten 14.00 aicina uz tiešsaistes sarunu ar rakstnieci Noru Ikstenu un režisori Ināru Kolmani par romānu “Mātes piens”. Fragmentus no grāmatas lasīs Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš. Romāns guvis plašu starptautisku publicitāti, tulkots 30 valodās. Tiešsaistes skatītāji varēs piedalīties sarunā, uzdodot jautājumus tiešraidē PBLA Facebook lapā https://www.facebook.com/pblalv, sabiedrisko mediju mājas lapā lsm.lv vai Zoom platformā, iepriekš piesakoties dalībai, rakstot uz e-pastu: lora.egle@pbla.lv.

Nesen noslēgusies filmas “Mātes piens” uzņemšana, kuras pēdējos kadros pie Brīvības pieminekļa filmējās arī pati romāna autore. Sarunā, ko moderēs LTV žurnāliste Eva Johansone, ar filmas režisori Ināru Kolmani un Noru Ikstenu runās par grāmatā atspoguļoto laikmetu, aktualitāti mūsdienās un filmas uzņemšanas gaitu. Ikstena caur romānu “Mātes piens” stāsta par pieredzi, kas veido personību, autobiogrāfiskā rakursā. Rakstniece atzīst, ka tekstā cieši ievīta viņas pašas ģimenes vēsture, taču romāns nav veidots kā autores biogrāfija. Romānā pārklājas divi laika posmi – mātes dzīves ceļš no nākšanas pasaulē 1944. gadā līdz Atmodai un meitas dzīve no dzimšanas 1969. gadā līdz Atmodai.

PBLA rīkotajās septiņās sarunās piedalās latviešu rakstnieki, kuru romāni izdoti  sērijās – “Mēs. Latvija, XX gadsimts” un “Es esmu..”. Viņiem pievienosies arī sarunu biedrs – eksperts, lai kopīgi apspriestu grāmatā aprakstīto laikmetu, cilvēkus un notikumus. Sarunu mērķis ir popularizēt latviešu literatūru tautiešiem visā pasaulē, iepazīstinot tuvāk gan ar laviešu rakstniekiem, gan viņu grāmatām.

“Tā kā šobrīd ceļošana ir apgūtināta, satikt latviešus klātienē, piemēram, Londonā, Melburnā un citviet ir sarežģīti. Mums radās doma rīkot grāmatu tiešsaistes sarunas pulksteņlaikā, kad var satikties gan tie, kuri dzīvo ASV, gan Austrālijā, gan Eiropā. Sarunas vienmēr norisināsies pulksten  14.00 pēc Rīgas laika. Protams, ceram, ka pievienoies arī šo grāmatu cienītāji Latvijā,” ieceri izklāsta PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte.

Nākamās sarunas:

Ceturtdien, 14. oktobrī, pulksten 14.00 Inga Gaile “Rakstītāja

Ceturtdien, 28. oktobrī, pulksten 14.00 Andra Manfelde “Virsnieku sievas

Ceturtdien, 11. novembrī, pulksten 14.00 Arno Jundze “Sarkanais dzīvsudrabs”

Ceturtdien, 25. novembrī, pulksten 14.00 Andris Akmentiņš “Meklējot Ezeriņu”

Ceturtdien, 9. decembrī, pulksten 14.00 Laima Kota “Cilvēks ar zilo putnu”

Papildu informācija:

e-pasts:  lora.egle@pbla.lv, mob. tālr.: 26130038

Sarunas ar rakstniekiem atbalsta LR Kultūras ministrija

Informāciju sagatavoja PBLA pārstāvniecība Rīgā, tālrunis 67282980

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) aicina uz septiņām sarunām, kurās piedalīsies latviešu rakstnieki, kuru romāni izdoti  sērijās – “Mēs. Latvija, XX gadsimts” un “Es esmu..”. Viņiem pievienosies arī sarunu biedrs – eksperts, lai kopīgi apspriestu grāmatā aprakstīto laikmetu, cilvēkus un notikumus. Sarunas būs skatāmas tiešraidē PBLA Facebook lapā https://www.facebook.com/pblalv un Zoom platformā, iepriekš piesakoties dalībai, rakstot uz lora.egle@pbla.lv.

Sarunu mērķis ir popularizēt latviešu literatūru tautiešiem visā pasaulē, iepazīstinot tuvāk gan ar latviešu rakstniekiem, gan viņu grāmatām. Pirms katras sarunas autora izvēlēts aktieris nolasīs fragmentu no grāmatas. Septiņu sarunu ciklā piedalīsies Māris Bērziņš, Nora Ikstena, Inga Gaile, Andra Manfelde, Arno Jundze, Andris Akmentiņš un Laima Kota. Sarunas moderēs LTV žurnāliste Eva Johansone.

“Tā kā šobrīd ceļošana ir apgrūtināta, satikt latviešus klātienē, piemēram, Londonā, Melburnā un citviet ir sarežģīti. Mums radās doma rīkot grāmatu tiešsaistes sarunas pulksteņlaikā, kad var satikties gan tie, kuri dzīvo ASV, gan Austrālijā, gan Eiropā. Sarunas vienmēr norisināsies pulksten  14.00 pēc Rīgas laika. Protams, ceram, ka pievienosies arī šo grāmatu cienītāji Latvijā. Sarunā piedalīsies ne vien rakstnieki, bet arī vēsturnieki, antropologi un režisori, kas papildinās sarunu ar vēstījumu par grāmatā aprakstīto laika posmu,” ieceri izklāsta PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte.

Sarunas notiks klātienē, Rīgā un tiks pārraidītas PBLA Facebook lapā un Zoom platformā, kur skatītāji varēs tiešsaistē uzdot jautājumus un piedalīties sarunā:

Ceturtdien, 16. septembrī,  plkst. 14.00 Māris Bērziņš “Svina garša

Ceturtdien, 30. septembrī, plkst. 14.00, Nora Ikstena “Mātes piens”

Ceturtdien, 14. oktobrī,  plkst. 14.00 Inga Gaile “Rakstītāja

Ceturtdien, 28. oktobrī,  plkst. 14.00 Andra Manfelde “Virsnieku sievas

Ceturtdien, 11. novembrī,  plkst. 14.00 Arno Jundze “Sarkanais dzīvsudrabs”

Ceturtdien, 25. novembrī, plkst. 14.00 Andris Akmentiņš “Meklējot Ezeriņu”

Ceturtdien, 9. decembrī, plkst. 14.00 Laima Kota “Cilvēks ar zilo putnu”

Papildu informācija:

e-pasts:  lora.egle@pbla.lv, mob. tālr.: 2613 0038

Sarunas ar rakstniekiem atbalsta LR Kultūras ministrija

Sabiedrības integrācijas fonds izsludinājis projektu pieteikumu konkursu “Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm”. Konkursa mērķis ir atbalstīt nevaldību organizāciju (NVO), t.sk. diasporas organizāciju projektus, kuri veicina diasporas saiknes ar Latviju saglabāšanu un tās nacionālās identitātes stiprināšanu. Konkursa ietvaros pieejamais finansējums 2022.gadā ir 140 865 EUR.

Konkursā tiks atbalstīti projekti, kuros paredzētās aktivitātes ir vērstas uz programmas mērķa sasniegšanu un kuru ietvaros notiek: izglītojošas aktivitātes, kas sekmē latviešu kultūras, vēstures un valodas zināšanu apguvi; radošās darbnīcas; zinātniski pētnieciskās aktivitātes (t.sk. bērnu iesaistīšana iedzīvotāju atmiņu pierakstīšanā, ekspedīcijas, novadpētniecība u.c.); diskusijas, forumi, debašu klubi; konkursi, viktorīnas, akcijas; kultūras un sporta aktivitātes; pārgājieni un ekskursijas; citas aktivitātes, kuras atbilst programmas mērķim.

Projekta mērķa grupa ir bērni vecumā no 6 līdz 18 gadiem. Nometnēs, kas tiek īstenotas Latvijas Republikā, diasporu pārstāvošo bērnu īpatsvars mērķa grupā nedrīkst būt mazāks par 50% no kopējā mērķa grupas dalībnieku skaita. Viena gada programmas ietvaros gan diasporas, gan Latvijas bērni var piedalīties ne vairāk kā vienā programmas finansētā nometnē. Nometņu norises ilgums vismaz ir piecas dienas.

Vienam projektu pieteikumam pieejamais maksimālais finansējums ir 14 000 EUR. Projekta izmaksu attiecināmības periods ir no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.septembrim. Visām projekta aktivitātēm jabūt pabeigtām līdz 2022.gada 30.septembrim.

“Diasporas nometnes ir lielisks veids, kā neformālā veidā stiprināt diasporas bērnu un jauniešu saikni ar Latviju, iegūt jaunus draugus un zināšanas par Latviju, tās dabu, kultūru, vēsturi un valodu, tā palielinot remigrācijas iespēju tām ģimenēm, kas labprāt atgrieztos. Esam priecīgi paziņot, ka pirmo reizi konkursam var pieteikties arī organizatori ārzemēs un rīkot nometnes ārpus Latvijas mītnes zemēs,” skaidro Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Projektu pieteikumus pēc atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtē projektu pieteikumu vērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes, Diasporas konsultatīvās padomes. Komisijas sastāvā arī ir Fonda sekretariāta pārstāvis, kurš vada vērtēšanas komisijas darbu, bet kvalitātes kritēriju vērtēšanā un balsošanā nepiedalās. Projektu pieteikumu vērtēšanai var tikt piesaistīti atklātā konkursā atlasīti neatkarīgi eksperti.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2021.gada 8. oktobra plkst.12.00.  Ar plašāku informāciju, kā arī konkursa nolikumu, pieteikuma un budžeta veidlapu iespējams iepazīties www.sif.gov.lv sadaļā “Projektu konkursi“.

Plašāka informācija: Zane Jēkabsone
Sabiedrības integrācijas fonda sabiedrisko attiecību speciāliste
zane.jekabsone@sif.gov.lv 
+371 22811020