Laikraksts Latvietis Nr. 684, 2022. g. 6. janv.
Jānis Kārkliņš
2021.gada 26. decembrī sākās Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienas klātienē. Tas varbūt neliekas nekas sevišķs, jo Austrālijas latvieši ir jau svinējuši Kultūras dienas kopš 1951. gada. Ilgus gadus tas notika katru gadu, bet pēdējos gadus ik pa diviem gadiem.
Šīs Kultūras dienas bija īpatnējas ne tik vien ar to, ka tām bija paredzēts notikt jau 2020. gadā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Diemžēl Covid-19 pandēmijas dēļ tās tika atceltas. Bija arī paredzēts, ka piedalīsies vairāki ansambļi un kori no Latvijas un citām vietām pasaulē.
Kad tikām pie 2021. gada vidus, bija skaidrs, ka no ārzemēm ansambļi nevarēs piedalīties un bija pat šaubas, vai varēs piedalīties ansambļi, kori vai pat publika no citām Austrālijas pilsētām. Varbūt tās kļūs par Sidnejas latviešu Kultūras dienām, gluži kā bija oriģināli nosauktās pirmās Kultūras dienās, kuras notika Sidnejā 1951. gadā. Vēl sliktāk, AL58. Kultūras dienas varēja vienkārši atcelt un nākošās noturēt Melburnā 2023.gadā, kā jau paredzēts.
Pateicos Kultūras dienu rīcības komitejai un priekšsēdēm Ilonai Brūverei un Klārai Brūverei, ka Kultūras dienas notika, kaut ne parastā vai oriģināli paredzētā veidā. Sarīkojumi notika gan klātienē Sidnejas Latviešu namā, gan arī neklātienē, vai nu caur tiešraidēm vai iepriekš sagatavotiem ierakstiem.
Ierodoties Sidnejas Latviešu namā, mums lika elektroniski pierakstīties, kā arī pierādīt, ka esam saņēmuši Covid-19 pretpoti. Jaundienvidvelsas likums arī pieprasīja, ka telpās valkājam sejas maskas. Tas jau mums nav nekas jauns. Pārsteigums man gan bija, ka Ērikam Ešenvaldam veltītā koncertā pat koristi dziedāja maskās.
Ieejot Latviešu namā, tos, kuri bijām ieradušies no citām pavalstīm, sagaidīja kā sevišķus viesus. Cik ievēroju, no Adelaides, Kanberas un Melburnas kopā bijām mazliet vairāk nekā ducis. Tas nav liels skaits, bet ņemot vērā pašreizējos apstākļus, tas bija vairāk nekā es biju sagaidījis. Biju gan mazliet vīlies, ka paši sidnejieši nebija ieradušies lielākā skaitā. Kaut dažos sarīkojumos klātienē bija ap 60 vai 70 skatītāju, bija arī tādi sarīkojumi, kur klātienē bija tikai pieci.
Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienas izcēlās ar to, ka tās notika kā klātienē, tā neklātienē, tādā veidā dodot iespēju arī tautiešiem, kuri dzīvo ārpus Austrālijas, izbaudīt to, ko mēs jau tik ilgus gadus ņemam kā pašu par sevi saprotamu. Šīs Kultūras dienas sevišķi atšķīrās, jo vairākos sarīkojumos tika pielietota jaunākā neklātienes tehnoloģija. Izcils piemērs bija teātra izrāde Balkons, kur piedalījās ne vien Sidnejas Latviešu teātris, bet arī aktieri no Rīgas Nacionālā teātra un Birmingemas Mazā teātra Anglijā. Pēdējo divu teātru dalībnieki piedalījās ieraksta veidā uz ekrāna, kas bija ietilpināts izrādes dekorācijās. Tāpat, bija koncerti, izstāžu atklāšanas un referāti, kur daži pasniedzēji piedalījās vai nu ieraksta veidā, vai lietojot mums visiem tagad pazīstamo Zoom platformu.
Žēl gan, ka šogad nebija tradicionālie – Tautas deju lieluzvedums un Kopkora koncerts, kuri galvenokārt nenotika, jo tautas deju ansambļiem un koriem nebija iespēja kopā mēģināt pirms braukšanas uz Sidneju. Tāpat arī rīcības komiteja nebija droša, vai notiks ģenerālmēģinājumi šiem sarīkojumiem, kur nu vēl paši sarīkojumi varēs notikt, ja piepeši pandēmijas situācija pasliktinātos.
Šī raksta turpinājumos nākošajos Latvietis izdevumos tuvāk pieskaršos Austrālijas Latviešu 58. Kultūras dienu sarīkojumiem, lai varu dot savus ieskatus par tik īpatnējām Kultūras dienām.
Jānis Kārkliņš
Laikrakstam „Latvietis“
Gada izskaņā notikušajās aizklātajās vēlēšanās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža amatā uz diviem gadiem valde izvirzījusi Amerikas latviešu apvienības (ALA) pārstāvi Pēteri Blumbergu, bet priekšsēža vietnieka amatā – ALAs jaunievēlēto vadītāju Mārtiņu Andersonu. Līdz ar to PBLA 2022. un 2023. kalendāra gados vadīs divi ASV dzimuši, auguši un izglītojošies latvieši, kas labi pazīstami kā savās vietējās kopienās, tā arī visā visas Amerikas latviešu sabiedrībā. Viņi ir pirmie PBLA vadītāji, kas pārstāv trimdas trešo paaudzi.
Pēteris Blumbergs amatā nomainīs Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvi Kristīni Saulīti, kura vadīja PBLA četrus gadus (divus termiņus) un izvēlējās uz trešo termiņu nekandidēt. (Kristīne plāno palikt aktīva PBLA un LAAJ darba atbalstītāja Rīgā, izmantojot savu pieredzi un uzkrātās zināšanas abu organizāciju vadībā).
Pēteris Blumbergs nule kā beidzis sešu gadu termiņu ALAs priekšsēža amatā, bet bijis aktīvs gan ALA, gan Vašingtonas latviešu sabiedrībā jau no 2000. gadu sākuma, kad aktīvi iesaistījās informācijas darbā, veicinot Latvijas uzņemšanu NATO. Savukārt Mārtiņš Andersons darbojas ASV Rietumkrasta latviešu sabiedrībā – ir vadījis Sanfrancisko latviešu biedrību un darbojies citos nozīmīgos amatos kā savā studentu korporācijā tā Latvijas Universitātes fondā. (Skat. sīkāku biogrāfisko informāciju tālāk rakstā).
Jaunievēlētais PBLA priekšsēdis plāno vadīt apvienību no Vašingtonas, bet, izmantojot jauno tehnoloģiju iespējas, uzturēt ciešu kontaktu ar dalīborganizāciju vadītājiem un PBLA pārstāvniecību Rīgā. “Uzskatu, ka PBLA ir svarīgs vadības neitrāls un svaigs skatījums no ārpuses – no Rietumu pasaules,” tā savā kandidāta pieteikuma vēstulē rakstīja P. Blumbergs. Viņa plānos ietilpst izvērtēt iespēju modernizēt PBLA statūtus, padarot apvienību iekļaujošāku un demokrātiskāku tās vadības lokā. Jaunais priekšsēdis sola pieturēties pie PBLA pamatvērtībām – latviskās kultūras, izglītības, Valsts drošības stiprināšanas un Latvijas tautsaimniecības veicināšanas, vienlaicīgi meklējot iespējas paplašināt darbības virzienus, piemēram, palīdzot apkarot korupciju Latvijā un stiprinot demokrātiskos procesus valstī. “Mums visiem kopā būtu jāpārdomā, jāpārrunā un jāvienojas, kādos virzienos vēl attīstīt PBLA darbību,” uzsvēra jaunievēlētais priekšsēdis.
Pēteris Blumbergs ir dzimis un audzis Čikāgā. Latvisko izglītību ieguvis Krišjāņa Barona skolā Čikāgā, un Gaŗezera vasaras vidusskolā. Viņam ir Ilinojas Universitātes bakalaura grāds ekonomikā un J.D., ar atsauksmi DePaul Universitātē, Čikāgā, kur bijis DePaul Law Review redaktors. Pirms aptuveni 25 gadiem pārcēlies uz Vašingtonu, kur strādā kā advokāts.
2015. gada maijā Pēteris tika ievēlēts par Amerikas latviešu apvienības (ALA) valdes priekšsēdi un vienlaikus darbojies kā ALAs pārstāvis PBLA. 2018. un 2019. gadā PBLA valdē pildīja priekšsēdes vietnieka pienākumus.
No 1997. līdz 2003. gadam bijis ALAs Informācijas nozares vadītājs un priekšsēža vietnieks. Pildot šos amatus, P. Blumberga galvenais mērķis bija darboties, lai panāktu Latvijas uzņemšanu NATO. Tajā pašā laikā (no 1999. līdz 2003. gadam) bijis arī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes loceklis, vadījis PBLA Informācijas darba grupu un bijis tās priekšsēdis svarīgajā NATO paplašināšanas laikā.
No 2003. līdz 2010. gadam Pēteris bijis ALAs pārstāvis Apvienotajā ASV Baltiešu komitejā (Joint Baltic American National Committee jeb JBANC). Divus gadus bijis šīs organizācijas priekšsēdis. Pārstāvot JBANC, Pēteris piedalījies NATO galotņu konferencē Rīgā 2006. gadā.
Par aktīvu sabiedrisko darbu Pēterim Blumbergam 2014. gada novembrī tika piešķirts Latvijas valsts apbalvojums – Atzinības krusta IV šķira. 2021. gada oktobrī par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas un ASV divpusējo attiecību un Amerikas latviešu saiknes ar Latviju stiprināšanā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Pēterim Blumbergam pasniedza Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu. Pēteris ir aktīvs Vašingtonas latviešu ev. lut. draudzē un ir korporācijas Lettgallia loceklis. Pēteris un viņa kundze Laura kopā audzina četrus dēlus: Aleksandru, Grantu un dvīņus Ediju un Filipu. Visi četri dēli piedalījušies latviešu nodarbībās, skolās un nometnēs, kā arī bijuši aktīvi savā vietējā amerikāņu sabiedrībā.
PBLA vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons ir dzimis un audzis Losandželosā, Kalifornijā, bet šobrīd sadala savu laiku starp darbu Sanfrancisko un sabiedriskajiem pienākumiem Rīgā. Kopš 2015. gada M. Andersons ir darbojies Amerikas latviešu apvienības (ALA) valdē, sākumā kā Revīzijas komisijas loceklis, vēlāk Revīzijas komisijas vadītājs un priekšsēža vietnieks. Aizvadītajā ALAs 70. jubilejas kongresā Čikāgā ievēlēts par apvienības priekšsēdi. M. Andersons ir bijis iesaistīts vairāku Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF) rīkošanā un to norises vadīšanā.
M. Andersons ir vairākus gadus bijis aktīvs Sanfrancisko latviešu sabiedrībā, kur no 2018. līdz 2021. gadam pildīja Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrības priekšsēža amatu. Viņš ir aktīvs studentu korporācijas “Talavija” loceklis un dzied Ziemeļkalifornijas latviešu korī, kas piedalījās 2018. gada Dziesmu un deju svētkos Latvijā.
Kopš 2012. gada M. Andersons ir bijis valdes loceklis ASV dibinātajā bezpeļņas organizācijā un fondā “Friends of the University of Latvia”, kas veicina atbalstu Latvijas Universitātei ar mērķi stiprināt saikni starp latviešu izcelsmes ASV pilsoņiem un talantīgākajiem Latvijas studentiem un pētniekiem. M. Andersons ir bijis arī Amerikas Latviešu jaunatnes apvienības (ALJA) padomes loceklis un pasaules latviešu jaunatnes semināra “2×2” vadītājs.
Profesionālajā dzīvē M. Andersonam ir ilgstoša darba pieredze ASV finanšu un uzņēmējdarbības jomā. Viņš ir strādājis Ņujorkā, Sanfrancisko un Losandželosā, kārtojot finanšu darījumus uzņēmumiem tādās Volstrītas bankās kā J.P. Morgan un GE Capital. Pašlaik viņš ir pievērsies biznesa stratēģijas un koordinēšanas jomai, strādājot kā pārdošanas (sales operations) speciālists Silīcija ielejas un Sanfrancisko apkārtnē.
Mārtiņš ir ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā Kolumbijas Universitātes (Columbia University) Biznesa skolā Ņujorkā, kā arī bakalaura grādu ekonomikā un starptautiskās politikas zinātnēs Nortvesternas Universitātē (Northwestern University) Čikāgā.
Latvijas Brīvības fondu, kas visus tā pastāvēšanas gadus finansē PBLA darbu, ar valdes apstiprinājumu turpinās vadīt Roberts Kukainis. Viņš strādā Michelin North America Grīnvillē, Dienvidkarolīnā, ASV, kur attīsta servisa pakalpojumus kompānijas klientiem. Viņš ir Latvijas Republikas goda konsuls Dienvidkarolīnā. R. Kukainis ir beidzis Michigan State University Honors College. Vēlāk ieguvis Master of Business Administration gradu Thunderbird School of International Management, Fīniksā, Arizonā.
Latviešu sabiedrībā Roberts Kukainis ir bijis Amerikas latviešu jaunatnes apvienības priekšsēdis un Daugavas Vanagu apvienības Detroitā valdes sekretārs. Absolvējis Gaŗezera Vasaras vidusskolu un Detroitas latviešu skolu. Roberts arī bijis Latviešu apvienības Detroitā (LAD) priekšsēdis un pašlaik ir studentu korporācijas “Talavija” vice seniors ārzemēs. Viņš kopā ar sievu Lieni Kukaini audzina četrus dēlus.
PBLA Kultūras fondu un Padomi turpinās vadīt pazīstamais latviešu sabiedriskais darbinieks, komponists un mūziķis Juris Ķeniņš, kurš aktīvi darbojas Kanadas latviešu sabiedrībā un kultūras dzīvē. J. Ķeniņš ir bijis XV Latviešu Dziesmu un deju svētku Kanadā Rīcības komitejas priekšsēdis.
PBLA pārstāvniecību Rīgā turpinās vadīt Jānis Andersons. Viņš 1992. gadā beidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti. No 1993. līdz 2005. gadam strādājis par žurnālistu un redaktoru dažādos Latvijas preses izdevumos un apgādos. Kopš 2005. gada J. Andersons strādā PBLA pārstāvniecībā Rīgā un kopš 2006. gada ir šīs pārstāvniecības vadītājs.
Kopš 2017. gada nogales (ar pārtraukumu 2019. gadā, lai veiktu brīvprātīgo darbu Austrijā) PBLA pārstāvniecībā kā daļēja laika projektu lietvede darbojas Lora Egle. Lorai ir bakalaura grāds starptautiskajās attiecībās no Rīgas Stradiņa universitātes, un šobrīd viņa zināšanas papildina Rīgas Tehniskās universitātes maģistra studiju programmā “Digitālās humanitārās zinātnes”. Loras galvenie pienākumi PBLA birojā ir saistīti ar komunikāciju, tajā skaitā sociālajos tīklos un sagatavojot ikdienas PBLA Latvijas ziņu apskatu. Lora arī palīdz ar projektu atskaitēm un iesaistās pārstāvniecības projektu īstenošanā. 2021. gadā Lora ir uzņēmusies atbildību par diasporas archīvu apzināšanas projektu, kas tiek īstenots sadarbībā ar Kultūras ministriju. Projektu paredzēts turpināt arī šogad, pievēršoties arhīvu materiālu digitalizācijas jautājumiem. Tāpat arī citos turpmākajos PBLA pārstāvniecības projektos Lora vēlētos iesaistīties, palīdzot tieši ar digitāliem risinājumiem.
Darbu PBLA pārstāvniecībā Rīgā turpinās arī bijušais Amerikas latviešu apvienības ģenerālsekretārs Raits Eglītis, kurš veic PBLA izpilddirektora, kā arī PBLA Izglītības padomes vadītāja amatus. Viņa atbildība sadarbībā ar valdes priekšsēdi un tā vietnieku un PBLA Izglītības padomi ir pārstāvēt PBLA Latvijas valdības ministrijās un iestādēs, (Latviešu valodas aģentūrā un Valsts izglītības satura centrā, koordinējot valsts atbalstu diasporas izglītībai), kā arī citi sabiedrisko attiecību projekti. R. Eglītis beidzis Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti un ieguvis maģistra grādu žurnālistikā Mičiganas pavalsts universitātē (Michigan State University). Strādājot ALAs birojā no 1998. gada līdz 2017. gadam, viņš piedalījies ALAs nacionālpolitiskā un informācijas darba projektos, rīkojis ikgadējos ALAs kongresus, kā arī bijis redaktors ALAs izdevumam “Latvian Dimensions”. R. Eglīša sabiedriski politisko darbību ASV latviešu sabiedrībā valsts 2014. gadā ir novērtējusi ar apbalvojumu – Atzinības krusta V šķiru.
PBLA turpinās darboties, lai pārstāvētu un vienotu latviešus pasaulē, lai kopējā darbā sargātu Latvijas brīvību un valsts neatkarību, stiprinātu demokrātiskos procesus un valsts drošību. PBLA turpinās palīdzēt Latvijas tautsaimniecības un tautas labklājības uzplaukumam, kā arī gādāt par latviskās izglītības struktūras un kultūras aktivitāšu uzturēšanu pasaulē.
PBLA tās pastāvēšanas 65 gados vadījuši šādi priekšsēži: Pēteris Lejiņš (1956-1969), Uldis Grava (1970-1975), Ilgvars Spilners (1976-1981), Oļģerts Pavlovskis (1982-1987), Linards Lukss (1988-1989), Gunārs Meierovics (1990-1993), Kārlis Ķuzulis (1993-1994), Vaira Paegle (1994-1998), Andrejs Ozoliņš (1998-2001), Jānis Kukainis (2002-2017 ar pārtraukumu), Mārtiņš Sausiņš (2008-2011), Ints Rupners (2011) un Kristīne Saulīte (2018-2021).
(PBLA pārstāvniecība)
Dr. Andris Ritmanis (1926-2018) pēc amata bija ārsts, bet dvēselē – dedzīgs latvietis. Šī dvēsele izpaudās ne tikai aktīvā sabiedriskā darbā, to starpā rīkojot 2×2 nometnes un ASV Rietumkrasta dziesmu svētkus, bet arī patriotiskā dzejā. No simtiem darbu, varam izcelt pazīstamāko: “Manai tautai”. Dzeja, ietērpta vecākas meitas Brigitas mūzikā, Ievas Akurāteres izpildījumā kļuva par Latvijas atmodas laika himnu.
Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs,
Visai latviešu tautai,
Saved to mājās pie Daugavas krastiem,
Saved to mājās.
Pēc Andŗa Ritmaņa nāves, ģimene un labvēļi saziedoja līdzekļus nodibināt “Andŗa Ritmaņa radošās nākotnes piemiņas fondu”, kurš piešķir balvas daiļradiem ārpus Latvijas dzejā un mūzikā. Balva atrodas PBLA Kultūras fonda un padomes paspārnē, un par laureātu izraudzīšanu gādā Andŗa un Asjas Ritmaņa bērni Brigita, Alberts un Lolita, komitejā kalpojot arī trīs pārstāvi no PBLA KF&P. Bez diploma un naudas balvas, laureāti saņem ASV rotkaļa Andŗa Rūtiņa darināto nozīmi sudrabā.
Pirmās balvas tika pasniegtas XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanadā (2019.g.) kopkoŗa koncertā komponistam/čellistam/rīkotājam Jurim Ķeniņam un dzejniecei/māksliniecei/sabiedriskai darbiniecei Sarmai Muižniecei Liepiņai.
2021.g. balva būs piešķirta 58. Austrālijas Latviešu Kultūras dienās Sidnejā komponistei Ellai Mačēnai.
Apdāvinātā un ražīgā Austrālijas latviete Ella Mačēna ir dzimusi 1991.g., un viņas skaņdarbi ir jau pieredzējuši pirmatskaņojumus Austrālijā, Latvijā un Kanadā. 58. Kultūras dienās arī būs jauns Ellas skaņdarbs. Ellai šobrīd ir rokās pilnas ar pasūtījumiem, bet arī māca kompozīciju un mūzikas teoriju Sidnejas universitātē, un Sidnejas Konservatorijā (Sydney Conservatorium of Music).
Ellas daiļrade uzrunāja komponistus Lolitu Ritmani un Juri Ķeniņu, PBLA KF&P valdes priekšsēdi, kā aizkustinoša, skanīga, krāšņa, svaiga, un pirmklasīgi nostrādāta.
Komponiste pati par “latviskumu” savos skaņdarbos saka (intervijā avīzē “Laiks”) “Latvijas melodijas, folkloras melodijas ietek manās mūzikas kompozīcijās. Cilvēki bieži saka – manā mūzikā varot sajust īstu latviešu sajūtu, un ne vienmēr tā ir mūzika ar vārdiem.”
PBLA Kultūras fonds un padome apsveic Ellu Mačēnu par šo izpelnīto godu, un novēla ražīgu nākotni, sevišķi komponējot latviešiem. Turpini spīdēt!
Aicinām uz jau 58. Austrālijas latviešu Kultūras dienām!
Pirmās Kultūras Dienas notika 1951. gadā. Tradicionāli Kultūras Dienas notiek gada nogalē starp Ziemassvētkiem un Jaungada vakaru. Tas bija veids, kā pēckara trimdas latvieši varēja sazināties savā starpā, savās jaunajās mājās Austrālijā, un uzturēt savas kultūras tradīcijas.
Vairāk nekā pusgadsimtu vēlāk Kultūras Dienas tagad ir veltītas ne tikai latviešu kultūras uzturēšanai, bet arī Austrālijas multikulturālisma svinēšanai, aicinot sadarboties Latvijas un Austrālijā dzīvojošos latviešu māksliniekus.
2021. gada Kultūras Dienu programma ir piepildīta ar pasākumiem, kas domāti visiem - no 0 līdz 100+ gadiem. Mēs ne tikai svinēsim Latvijas talantīgo mākslinieku darbu, bet arī to, ko rada talantīgie Austrālijas latvieši, kas darbojas kā profesionāli vai daļēji profesionāli mūziķi, komponisti, grafiskie dizaineri, tekstilmākslinieki vai ir iesaistīti daudzās citās jomās.
Tomēr Kultūras Dienas ir domātas visiem, un tās rada iespēju piedalīties ikvienam, kas aizraujas ar Latvijas kultūru vai kam vispār interesē māksla, mūzika, teātris, dzeja u.t.t. Varbūt jūs vēlaties piedalīties mūsu dzejas “slamu” naktī, iemācīties dziedāt tradicionālās tautas dziesmas, griezties polkas solī mūsu danču vakarā vai nākt un dziedāt mūsu kopkora koncertā, kur kopā pulcēsies vairāk kā 200 dziedātāji, lai uzmundrinātu skatītājus.
Visi AL58KD koncerti un pasākumi notiks Sidnejas Latviešu Namā klātienē, bet dažos pasākumos varēs pieslēgties arī virtuāli.
AL58.KD Rīcības komiteja
Pasaules Brīvo latviešu apvienība noslēgusi gadskārtējo sēdi sēdei, kas ik gadu tradicionāli notiek Rīgā klātienē, bet jau otro reizi Covid 19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ notika attālināti šī gada 5. un 6. decembrī. Tajā piedalījās valdes locekļi no visām PBLA dalīborganizācijām.
Svētdien, 5. decembrī, bija plašai tautiešu sabiedrībai pasaulē atklāta informatīva sēdes diena, savukārt pirmdien, 6. decembrī, – sēde valdei kopā ar sadarbības partneriem.
“Jā, diemžēl atkal esam spiesti sanākt kopā attālināti Zoom platformā,” teica Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde. “Kaut arī visi esam noguruši no attālinātajām sēdēm, pandēmija diktē savus noteikumus – sanācām attālināti, bet plānojām tikšanos tā, lai pirmā diena būtu informatīva un iedvesmojoša visai sabiedrībai, bet otrā diena veltīta iekšējām lietām un kopējiem projektiem ar sadarbības partneriem,” uzsvēra priekšsēde.
Pirmajā dienā pēc informatīva ziņojuma par PBLA darbību notika diskusija par diasporas gatavošanos un iesaisti gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās, kurās piedalījās Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēde Kristīne Bērziņa, neatkarīgā žurnāliste Inga Spriņģe, ĀM konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa. Sarunu vadīja žurnāliste Arta Skuja. Tāpat pirmajā dienā notika diskusija par Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanu ārpus Latvijas – gaidāmajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem Minesotā, ASV, nākamvasar gaidāmajām kultūras dienām Eslingenā, Vācijā un par latviešu kultūras tradīciju uzturēšanu pasaulē. Piedalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un diasporas svētku rīkotāji pasaulē. Sarunu vadīja Eva Johansone, LTV Kultūras ziņu žurnāliste.
Valdei un tautiešiem pasaulē akustiskā folkgrupa “Rahu the Fool” sniedza līksmu muzikālu priekšnesumu.
Sēdes otrā diena, pirmdien. 6. decembrī bija veltīta PBLA sadarbībai ar dažādām Latvijas valdības iestādēm un ministrijām, kā arī apvienības iekšējiem jautājumiem – budžetam, statūtiem un nākotnes plāniem. Sēdē piedalījās Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un ĀM Diasporas lietu vēstniece Elita Gavele, kā arī PBLA dalīborganizāciju vadītāji. Notika diskusija par valsts atbalstu diasporai, kurā piedalījās Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda un Latviešu Valodas aģentūras pārstāvji.
Valde atbalstīja šādas rezolūcijas, kas iezīmē apvienības šī gada un nākamā gada darbības virzienus:
1. Latvijas valsts drošības sargāšana un stiprināšana
PBLA valde aicina tās dalīborganizācijas turpināt iestāties par Latvijas valsts drošību savās mītnes zemēs, uzturot kontaktu ar politiķiem, veidojot latviešu sabiedrības informācijas tīklus un visos veidos informējot mītņu zemju sabiedrības par Latvijas un Baltijas valstu centieniem drošības un demokrātijas uzturēšanā.
2. Dalība 14. Saeimas vēlēšanās
PBLA valde aicina tās dalīborganizācijas un Latvijas pilsoņus visā pasaulē aktīvi sekot līdzi politiskajai situācijai Latvijā, iesaistīties un rīkot diskusijas ar Latvijas politiskajām partijām, gādāt par personas dokumentu derīgumu ar mērķi aktīvi piedalīties Latvijas Republikas 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada 1. oktobrī.
3. Latviešu kultūras tradīciju uzturēšana
Apzinoties COVID – 19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu negatīvo ietekmi uz pasaules latviešu organizētās sabiedrības darbību un kopā būšanu, PBLA valde aicina latviešu organizācijas pasaulē iespēju robežas rīkot un atbalstīt klātienes un attālinātus kultūras pasākumus – Vispārējos dziesmu svētkus, Kultūras dienas, koru koncertus un deju kopu darbību, lai latviskās kultūras tradīcijas ārpus Latvijas neapsīktu. PBLA aicina katru latviešu sabiedrības locekli atbalstīt latvisko kultūru ar savu personīgo līdzdalību klātienē vai attālināti biļešu iegādi vai ziedojumiem latviešu sabiedriskajiem pasākumiem.
4. Latviskās izglītības turpināšana
Apzinoties COVID – 19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu negatīvo ietekmi uz pasaules latviešu organizētās izglītības struktūru un skolu darbu, PBLA aicina latviešu skolas un to administratorus visā pasaulē pēc iespējas uzturēt skolu darbu klātienē vai attālināti, kā arī aicina bērnu vecākus turpināt gādāt par savu bērnu latvisko izglītību.
5. Latvijas tautsaimniecības attīstība
PBLA valde aicina dalīborganizācijas, Ārlietu ministriju un Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA), ar sadarbības partneriem, tai skaitā LatCham un Red Jackets, turpināt atbalstīt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un palīdzēt Latvijas uzņēmējiem attīstīt biznesa sakarus starp pasaules un Latvijas uzņēmējiem, īpašu uzmanību pievēršot latviešu izcelsmes uzņēmēju sadarbības tīkla attīstīšanai PLEIF un citos formātos.
6. Trimdas arhīvu saglabāšana
PBLA aicina diasporas organizācijas pasaulē sadarbībā ar Latvijas valsts institūcijām turpināt darbu pie diasporas arhīvu apzināšanas, izpētes un saglabāšanas, lai nākamajā darbības gadā apkopotu un digitalizētu trimdas centrālo organizāciju, tai skaitā PBLA arhīvu materiālus.
Valde apstiprināja PBLA budžetu 2022. gadam un vienojās, ka šī gada decembra otrajā pusē elektroniski notiks PBLA vadības vēlēšanas.
(PBLA pārstāvniecība)
Valdes sēdes video
PBLA gadskārtējās darba sēdes atklāšana un ziņojums “Paveiktais un ieplānotais PBLA darbībā”
Diskusija “Ceļā uz 14. Saeimas vēlēšanām”, izmaiņas likumā – vēlētāju reģistra ieviešana un atvieglinājumi balsošanai pa pastu. CVK priekšsēde Kristīne Bērziņa, Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe, ĀM konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa. Sarunu vada žurnāliste Arta Skuja.
Diskusija “Latviešu Dziesmu un deju svētku, kultūras dienu un citu tradicionālo pasaules latviešu kultūras tradīciju uzturēšana”
Piedalās Ansis Vīksniņš (Zoom), ASV latviešu dziesmu svētku RK priekšsēdis, Ilze Atardo (Zoom/Itālija), Sarmīte Pāvulēna, LNKC pārstāve, Iveta Grava, Dziesmu svētku fonda pārstāve. Sarunu vada TV žurnāliste Eva Johansone.
Latvijas Valsts atbalsts diasporai un abpusējā sadarbība. Uzruna: ĀM Parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa Lukaševica
Diskusija: Elita Gavele, Ārlietu ministrijas Diasporas vēstniece, Gunta Robežniece, Kultūras ministrija; Reinis Lasmanis, SIF; Iveta Grīnberga, IZM un Aija Otomere, LVA.
Notiks tiešsaistes saruna ar daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” veidotājiem
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 18. decembrī, plkst. 17.00 aicina uz tiešsaistes sarunu par leģendāro izdevēju Emīliju Benjamiņu, tā laika notikumiem, Latvijas preses un politisko vidi. Kultūras žurnāliste Eva Johansone tiksies ar trim pārstāvjiem no “Emīlija. Latvijas preses karaliene” radošās komandas – režisori Kristīni Želvi, producentu Gintu Grūbi un vēsturnieci Inetu Lipšu. Skatītāji varēs uzdot jautājumus PBLA Facebook lapā https://www.facebook.com/
Vēsturiskā daudzsēriju filma ir stāsts par starpkaru Latvijas preses karalieni – “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu. “Emīlija. Latvijas preses karaliene” stāsts sešās spēlfilmās aptver laika periodu no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla “Atpūta” sākuma 1924. gadā līdz viņas bojāejai 1941. gadā Sibīrijā. Galvenās lomas filmā atveido Guna Zariņa, Juris Bartkevičs, Artūrs Skrastiņš un daudzi citi Latvijā labi zināmi aktieri. Sarunā filmas veidotāji stāstīs par filmas tapšanas aizkulisēm, izpēti, kā arī uzklausīs dažādus viedokļus.
“Emīlija. Latvijas preses karaliene” pasaules pirmizrādi piedzīvoja šī gada rudenī, un drīz būs pieejama interesentiem visā pasaulē. Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgu Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādas viņas personības šķautnes, – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados un beigu beigās pašas darbinieku nodevību. Ar šo spēcīgo sievieti stāsta centrā filmā parādīta Latvijas sabiedrība visā tās krāsainībā, un skatītājiem redzamas daudzas vēsturiskas personas – Antons Benjamiņš, Jānis Benjamiņš, Kārlis Skalbe, Jānis Ziemeļnieks, Vilis Lācis, Jānis Kārkliņš, Annija Simsone, Pēteris Blaus, Jūlijs Lācis, Augusts Kirhenšteins.
Emīlija Benjamiņa (1881–1941) bija žurnāliste, izdevēja un sabiedriskā darbiniece. Viena no ietekmīgākajām starpkaru Latvijas sievietēm, pieprasītā laikraksta “Jaunākās Ziņas” (1911–1940) un ģimenes žurnāla “Atpūta” (1924–1940) izdevēja, parakstījusies arī kā redaktore. Par savu sabiedrisko darbību saņēmusi vairākus ārzemju un Latvijas apbalvojumus, t. sk. IV un III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1932, 1937) un Zviedrijas Vāsas ordeņa 1. šķiras zelta medaļu (1935).
Papildu informācija:
e-pasts: lora.egle@pbla.lv, mob. tālr.: 26130038
Sarunas ar rakstniekiem atbalsta LR Kultūras ministrija
Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 9. decembrī, plkst. 14.00 aicina uz tiešsaistes sarunu ar rakstnieci Laimu Kotu un literatūrzinātnieci Ingunu Dauksti-Silasproģi par romānu “Cilvēks ar zilo putnu”. Fragmentu no grāmatas lasīs aktieris Uldis Anže. Skatītāji varēs piedalīties sarunā, uzdodot jautājumus PBLA Facebook lapā https://www.facebook.com/pblalv, 100g kultūras Facebook lapā vai Zoom platformā, iepriekš piesakoties dalībai, rakstot uz e-pastu: lora.egle@pbla.lv.
Laimas Kotas romāns “Cilvēks ar zilo putnu”, kas iznācis sērijā “Es esmu..”, stāsta par latviešu rakstnieka, dramaturga un glezontāja Anšlava Eglīša (1906–1993) nepilnus piecus gadus ilgo dzīvi, kad pēc Otrā pasaules kara viņš kopā ar sievu mita Vācijas mazpilsētā Tailfingenā.
“Ir viens dzīves posms, ko Anšlavs Eglītis aprakstījis maz, skopi, pusvārdos vai iztālēm. Tā ir trimda. Pieci gadi pēc Otrā pasaules kara Vācijā, mazā pilsētiņā gandrīz pie Šveices robežas. Tos pieminot, visos avotos gandrīz viens meldiņš: “Trimdas laiku pavada Vācijā.” Tas mani ieintriģēja. Izēdos cauri periodikas kalnam, ieniru laikabiedru atmiņu avotos, uzzīmēju karti, un aidā — sanāca pilna istaba ar latviešu leģionāriem, rakstniekiem, dievputniņiem un švābiem, visi sāka teikt un mācīt, kam romānā jābūt. Dzīve trimdas izolācijā bija skarba un grūta, tomēr Anšlavs Eglītis savos darbos allaž mudina varoņus spirināties, viņš saka: “Dzīvo, lai tur vai kas!” Man tas bija īpaši svarīgi toreiz, kad Eglīša grāmatas lasīju priekšā mammai. Tagad arī,” par romāna tapšanu stāsta Laima Kota.
LTV žurnāliste Eva Johansone ar rakstnieci Laimu Kotu un literatūrzinātnieci Ingunu Dauksti-Silasproģi pārrunās grāmatā aprakstīto posmu Anšlava Eglīša un viņa sievas Veronikas Janelsiņas dzīvē. Rakstnieces izvēlētu fragmentu no grāmatas lasīs aktieris Uldis Anže.
Prozaiķe Laima Kota (1962) ir desmit grāmatu autore. Stāstus sākusi publicēt 1993. gadā, bet popularitāti ieguvusi ar pirmo romānu “Šampinjonu derība” (2002), par kuru saņēmusi Literatūras gada balvu. Atzinību guvuši arī citi Laimas Kotas darbi: trilleris “Cilpa” (2003), biogrāfiskie romāni “Mīla. Benjamiņa” (2005) un “BrāliBrāli. Balsu burvji brāļi Kokari” (2009), kā arī viņas grāmata bērniem “Matilde un Terēze jeb kā būt Te, Tur un Citur” (2013) un sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdotais romāns “Istaba” (2016).
PBLA rīkotajās septiņās sarunās piedalās latviešu rakstnieki, kuru romāni izdoti sērijās – “Mēs. Latvija, XX gadsimts” un “Es esmu..”. Sarunu mērķis ir popularizēt latviešu literatūru tautiešiem visā pasaulē, iepazīstinot tuvāk gan ar laviešu rakstniekiem, gan viņu grāmatām.
Papildu informācija:
e-pasts: lora.egle@pbla.lv, mob. tālr.: 26130038
Sarunas ar rakstniekiem atbalsta LR Kultūras ministrija
Programma
- 16:00 PBLA gadskārtējās darba sēdes atklāšana Ievads – Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde
- 16:10 – 16:40 PBLA priekšsēdes un pārstāvniecības ziņojums
Informatīvas diskusijas:
- 16:45 – 17:45 Diskusija “Ceļā uz 14. Saeimas vēlēšanām”, izmaiņas likumā – vēlētāju reģistra ieviešana un atvieglinājumi balsošanai pa pastu. Piedalās CVK priekšsēde Kristīne Bērziņa, Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe, ĀM konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa. Sarunu vada žurnāliste Arta Skuja.
- 17:45 – 18:00 Grupas “Rahu the Fool” muzikāls priekšnesums
- 18:00 – 19:00 Diskusija “Latviešu Dziesmu un deju svētku, kultūras dienu un citu tradicionālo pasaules latviešu kultūras tradīciju uzturēšana”. Piedalās Ansis Vīksniņš, ASV latviešu dziesmu svētku RK priekšsēdis, Laura Putāne (Vācija), Signe Pujāte, LNKC direktore, Iveta Grava, Dziesmu svētku fonda pārstāve. Sarunu vada TV žurnāliste Eva Johansone.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības valde gatavojas sēdei, kas ik gadu tradicionāli notiek Rīgā klātienē, bet jau otro reizi COVID 19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ, notiks attālināti šī gada 5. un 6. decembrī.
Svētdiena, 5. decembris, paredzēta kā atklāta informatīva sēdes diena tautiešiem visā pasaulē, savukārt pirmdien, 6. decembrī plānota sēde valdei kopā ar sadarbības partneriem.
“Jā, diemžēl atkal esam spiesti sanākt kopā attālināti Zoom platformā,” saka Kristīne Saulīte, PBLA priekšsēde, kurai apvienības statūti uzliek par pienākumu sasaukt sēdi reizi gadā. “Kaut arī visi esam noguruši no attālinātajām sēdēm, pandēmija diktē savus noteikumus – sanāksim attālināti, bet plānojam tikšanos tā, lai pirmā diena būtu informatīva un iedvesmojoša visai sabiedrībai, bet otrā diena veltīta iekšējām lietām un kopējiem projektiem ar sadarbības partneriem,” uzsver priekšsēde.
Pirmajā dienā pēc informatīva ziņojuma par PBLA darbību plānota diskusija par diasporas gatavošanos un iesaisti gaidāmajās 14. Saeimas vēlēšanās, kurās piedalīsies Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēde Kristīne Bērziņa, neatkarīgā žurnāliste Inga Spriņģe, ĀM konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa. Sarunu vadīs žurnāliste Arta Skuja. Tāpat pirmajā dienā notiks diskusija par Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanu ārpus Latvijas – gaidāmajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem ASV, kultūras dienām Vācijā un latviešu kultūras tradīciju uzturēšanu pasaulē. Piedalīsies Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un diasporas svētku rīkotāji pasaulē. Sarunu vadīs Eva Johansone, LTV Kultūras ziņu žurnāliste.
Abas diskusijas būs skatāmas visā pasaulē PBLA Facebook lapā un PBLA interneta vietnē www.pbla.lv. Ap pulksten 17:45 svētdien plānots īss grupas “Rahu the Fool” muzikālais priekšnesums.
Sēdes otrā diena, pirmdien. 6. decembrī būs veltīta PBLA sadarbībai ar dažādām Latvijas valdības iestādēm un ministrijām, kā arī apvienības iekšējiem jautājumiem – budžetam, statūtiem un nākotnes plāniem. Sēdē piedalīsies Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Diasporas lietu vēstniece Elita Gavele, kā arī PBLA dalīborganizāciju vadītāji. Plānota diskusija par valsts atbalstu diasporai, kurā piedalīsies Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda un Latviešu Valodas aģentūras pārstāvji.
(PBLA pārstāvniecība)