Šorīt, 2022. gada 24. februārī, ir sākta neizprovocēta plaša mēroga Krievijas militāra agresija pret Ukrainu. Tā seko pirmdien izziņotajam Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumam atzīt Ukrainai piederošo Luhanskas un Donbasa teritoriju neatkarību, un ievedot tajās karaspēku.
Latvijas vēstniecība Kijevā tiek evakuēta, lai izveidotu konsulārās palīdzības punktu Ļvivā. Atkārtoti aicinām Latvijas valstspiederīgos nekavējoties izceļot no Ukrainas pašu spēkiem pa sauszemes maršrutiem, kamēr tas vēl ir iespējams.
Ja nepieciešama palīdzība izceļošanai, aicinām doties uz Ļvivu. [Hostelis Sakura, netālu no pasta iecirkņa Nova Poshta Nr 17 / Shevchenka 323 b // вулиця Шевченка, 323 б]. Ārkārtējā situācijā lūdzam zvanīt Ārlietu ministrijas diennakts palīdzības tālrunim +371 26337711 (pieejams WhatsApp).
Latvijas augstākās amatpersonas stingri nosodījušas Krievijas agresiju, kā arī mudinājušas starptautisko sabiedrību to apturēt. Latvija kopā ar sabiedrotajiem rosina sākt NATO 4. panta konsultācijas, lai lemtu par alianses rīcību.
Demokrātiskās Rietumu valstis un starptautiskās institūcijas, ieskaitot ES un NATO, ir vienotas savā nostāja pret Krievijas agresiju un imperiālismu, kā arī par atbalsta sniegšanu Ukrainai.
The World Federation of Free Latvians (WFFL), representing the central Latvian diaspora organizations in the USA, Canada, Australia and New Zealand, Russia, Europe and South America, categorically condemns Russia’s aggressive behavior in and around Ukraine, as well as president Vladimir Putin’s decision to recognize the independence of the breakaway regions of Luhansk and Donetsk. The WFFL considers the actions by the Russian Federation as a flagrant breach of international law and an aggressive step toward a sovereign country which can cause unpredictable consequences.
The WFFL calls for the world community and international organizations to unite against such aggression and do everything in their power to prevent the escalation of tensions. The WFFL calls on the governments of Western democracies to immediately impose the full package of sanctions against Russia and its interests, as agreed upon in the multilateral talks and at the recent Munich Security Conference.
The WFFL asks the NATO alliance to strengthen its Eastern flank by sending additional troops, as well as the necessary military equipment to the Baltic States, simultaneously increasing the supply of defensive weapons and economic support to Ukraine.
The WFFL calls on its member organizations and individual Latvians around the globe to contact their elected leaders requesting a firm stance from their representatives, regarding Ukraine’s sovereignty and right to territorial integrity, and demand that Russia pulls back its armies and proxies from Ukraine and Belarus.
The West must boldly stand against the Russian plans to change the security architecture of Europe, and indeed the whole world. We must stand united, act swiftly and effectively to stop Mr. Putin’s intentions now. It is time that we stop appeasing Russia and speak from the position of strength, because it is the only language the Russian leaders understand.
On behalf of the American Latvian Association, the Latvian National Association in Canada, European Latvian Association, Latvian Association of Australia and New Zealand, the Latvian Congress of Russia, and the Latvian Association of South America and the Caribbean, I urge you to act swiftly and decisively.
Sincerely,
Peteris Blumbergs
President
Photo by Rīgas Dome
Pasaules brīvo latviešu apvienība, pārstāvot latviešu centrālās organizācijas ASV, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā, Krievijā un Dienvidamerikā asi nosoda Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā un prezidenta Vladimira Putina lēmumu atzīt Ukrainas Luhanskas un Doņeckas teritoriju neatkarību. PBLA uzskata, ka šādi rīkojoties, Krievija ir veikusi rupju starptautisko tiesību pārkāpumu un spērusi apzinātu agresīvu soli, kas var izraisīt neparedzamas sekas.
PBLA aicina pasaules sabiedrību būt vienotiem un darīt visu iespējamo, lai nepieļautu tālāko saspīlējuma eskalāciju un nevajadzīgu asinsizliešanu. PBLA uzskata, ka Rietumvalstīm nekavējoši jāpiemēro Krievijai pilnā sankciju pakete, par kuru tās vienojušās savstarpējās sarunās un Minhenes Drošības konferencē.
PBLA aicina NATO stiprināt alianses austrumu flangu, nosūtot papildu bruņotos spēkus, pretgaisa un krasta aizsardzības raķetes uz Baltijas valstīm, vienlaikus, palielinot aizsardzības bruņojuma piegādes Ukrainas armijai.
PBLA lūdz tās dalīborganizācijas pasaulē vērsties pie savu zemju valdībām, aicinot tās nelokāmi iestāties par Ukrainas teritoriālo nedalāmību, pieprasot Krievijai nekavējoties atvilkt tās karaspēku no Ukrainas un Baltkrievijas.
Rietumiem droši jāstājas pretim Krievijas agresijai un jārīkojas izlēmīgi, efektīvi, ātri un vienoti, lai apturētu Krievijas tālākos plānus. Pienācis laiks runāt ar Krieviju no spēka pozīcijām , jo citu valodu šīs valsts vadītāji nesaprot.
Amerikas latviešu apvienības, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā, Eiropas latviešu apvienības, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, Dienvidamerikas un Karību salu latviešu apvienības un Krievijas latviešu kongresa vārdā,
Pēteris Blumbergs
priekšsēdis
“Situācija ir ļoti nopietna, bet Latvijai tiešu draudu nav, tā piektdien, 11. februārī, attālināti tiekoties ar PBLA pārstāvjiem, vēstīja Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs bija aicinājis ministru uz sarunu par drošības jautājumiem šajā Latvijai tik saspringtajā laikā, kad Krievija ir pulcējusi vairāk nekā 100 000 karavīrus un lielu apjomu militārās tehnikas ap Ukrainas robežām un ar ultimātiem mēģina diktēt NATO sabiedrotajiem savus noteikumus Eiropas drošības jautājumos. Sarunā pulcējās PBLA organizāciju nacionālpolitiskā un informācijas darba veicēji, kas pārstāv dalīborganizācijas NATO dalībvalstīs – Amerikas latviešu apvienība (ALA), Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā (LNAK) un Eiropas latviešu apvienība (ALA), kā arī Apvienotās Amerikas Baltiešu komiteju (JBANC), lai informētu aizsardzības ministru par PBLA dalīborganizāciju veikumu valsts drošības stiprināšanā un uzklausītu ministra domas par to, kā diasporas organizācijas varētu efektīvāk iesaistīties valsts drošības aizsargāšanā.
Blumbergs pateicās ministram Pabrikam par gatavību satikties ar PBLA šajā valstij tik saspringtajā situācijā. Ievadot sarunu, viņš uzsvēra, ka PBLA dalīborganizācijas un latviešu kopienas ārvalstīs ir satrauktas par Krievijas agresīvo politiku un ir gatavas iesaistīties, lai noturētu NATO valstu vienoto un nelokāmo nostāju iepretim Krievijas draudiem. Valsts drošība un neatkarība, līdz ar latvisko kultūru, izglītību un ekonomisko izaugsmi ir viens no četriem PBLA darba stūrakmeņiem, uzsvēra P. Blumbergs.
Aizsardzības ministrs savā uzrunā, daļēji jokojot, salīdzināja PBLA ar NATO. “Kādam var šķist, ka laiks ir pagājis, organizācija sevi izsmēlusi, paaudzes mainās, darbs padarīts, bet atkal redzam, ka NATO atkal ir svarīga un neaizvietojama organizācija un tāpat tas ir arī ar PBLA,” teica ministrs. Viņš ziņoja, ka ministrija gatavojas dažādiem notikumu attīstības scenārijiem, nepārtraukti stiprinot Latvijas bruņotos spēkus.
Paužot savu personīgo viedokli, A. Pabriks teica, ka, viņaprāt ar Krieviju var runāt tikai no spēka pozīcijām – sabiedrotajiem jāuzsver, ka rietumvalstis nevēlas karu, bet, ja Krievija to vēlas, tad NATO ir gatavi. “Pielabināšanās nepalīdz, tikai tāda stingra valoda Krievijai būs saprotama,” uzsvēra A. Pabriks.
Kā Aizsardzības ministrijas prioritātes ministrs uzsvēra, nepārtrauktu darbu pie bruņoto spēku kaujas spēju un iedzīvotāju patriotisma stiprināšanas. Ne vien armijai, bet arī Latvijas pilsoņiem Latvijā un ārpus tās ir jābūt skaidram plānam par to, kā rīkoties krīzes situācijā. Tieši tāpēc Aizsardzības ministrija strādā pie informatīva materiāla diasporai un aicināja PBLA iesaistīties to pilnveidošanā. Tāpat viņš arī minēja iespēju sadarbībai ar Jaunsargu organizāciju, uzsākot apmācību kursu vai nometnes diasporas jauniešiem, kur tiktu stiprināts jauniešu patriotisms un apgūtas elementāras militāras prasmes.
Sarunas laikā ministrs arī novērtēja diasporas līdzšinējo darbu, pārstāvot un stiprinot Latvijas valsti drošības jautājumos, savās mītnes zemēs un piedāvāja veikt dažus “mājas darbus”. Vienota izpratne starp sabiedrotajiem ASV un Eiropā vēl aizvien ir joma, kurā latviešu diasporas pārstāvju darbam ir nenovērtējama nozīme, uzsvēra A. Pabriks.
Amerikas latviešiem ministrs lūdza turpināt jau iesākto darbu pie ASV militārā finansējuma palielināšanas Baltijas valstīm. Lai arī ASV sniegtais atbalsts ir nozīmīgs, tas tomēr ir mazliet “par īsu”, teica ministrs, papildinot, ka pašreizējā spriedzes situācijā būtu jādomā par pretgaisa aizsardzības sistēmu un krasta aizsardzības raķešu iegādi. Savukārt runājot par ASV karavīru izvietošanu Latvijā, A. Pabriks uzskata, ka svarīgāk būtu nevis gaidīt Latvijā karavīrus skaitliskā izteiksmē jeb “boots on the ground”, bet aicināt atbalstīt Latviju ar specifiskām ASV armijas militārajām spējām un ierīcēm, kuras apkalpotu speciāli apmācītas militārās vienības.
Runājot par situāciju Eiropā, ministrs uzsvēra, ka papildus “zaļās enerģijas” un digitalizācijas kursam būtu svarīgi Eiropas Savienībai “nākt pretim NATO” un ļaut dalībvalstīm neieskaitīt izdevumus aizsardzībai, kas tiek veikti aizņemoties, kopējam budžeta deficītam. Tas ļautu mums palielināt militāros izdevumus un stiprināt aizsardzību, teica ministrs. Viņš arī pauda cerību, ka arī Vācija varētu mainīt savu atturīgo nostāju diskusijās un reālas militārās palīdzības jautājumos, rīkojoties izlēmīgāk un atbalstot kopējo Eiropas drošību.
Skatu no Vašingtonā bāzētās Apvienotās Amerikas baltiešu komitejas (JBANC) sniedza Karīna Rozena, kas ar Baltic American Freedom Foundation stipendiju šajā ASV baltiešu politiskajā apvienībā. Viņa uzsvēra, ka JBANC dažādās tikšanās reizēs un vēstulēs strādā pie tā, lai ASV un NATO valstis būtu vienotas atbildes reakcijā uz Krievijas agresīvo rīcību pie Ukrainas robežas. Notiek darbs, lai panāktu lielāku finansējumu Baltic Security Initiative šī fiskālā gada National Defense Authorization Act, kā arī lai nodrošinātu pieaugošu ASV militāro atbalstu Baltijas valstīm nākotnē. JBANC redzeslokā ir arī gaidāmā Trīsjūru iniciatīvas gala konference Rīgā un Eiropas enerģētiskā drošība, tai skaitā Nord Stream 2 projekta apturēšana. Tāpat JBANC seko notikumu attīstībai Baltkrievijā, it sevišķi Krievijas un Baltkrievijas armiju kopīgajām mācībām un 27. februārī plānotajam referendumam par izmaiņām Baltkrievijas konstitūcijā.
Sarunas dalībnieki pārrunāja arī to, kā stratēģiski “izmantot” gaidāmās apaļās jubilejas – ASV un Baltijas valstu diplomātisko attiecību simtgadi un 25 gadus kopš Baltic Caucus dibināšanas ASV kongresā, lai pievērstu uzmanību gan šīm gadadienām, gan ASV atbalstam Baltijas valstu drošībai. Tika pieminēts arī sekmīgais ALAs “Call to Action” projekts.
LNAK prezidents Andris Ķesteris pastāstīja par Kanadas baltiešu organizāciju darbību, veicinot Kanadas NATO karavīru uzturēšanos Latvijā, kā arī baltiešu un Austrumeiropas valstu koalīcijas akcijām Ukrainas atbalstam un protestiem pret Krievijas agresīvo rīcību saspīlējuma radīšanā. Savukārt Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa informēja par ELA gatavību iesaistīties Latvijas drošības stiprināšanā, informēja par apvienības jauno vadību un prezidija sastāvu, kā arī pauda gatavību sadarboties ar PBLA, ALA un LNAK drošības jautājumos.
Sarunas dalībnieki arī pārrunāja ministra A. Pabrika martā plānotās vizītes Ziemeļamerikā un iespējas satikt tautiešus ASV un Kanadā.
Sarunā ar aizsardzības ministru piedalījās Pēteris Blumbergs, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis, Andris Ķesteris, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā prezidents, Karīna Rozena, Apvienotā Amerikas Baltiešu komiteja (JBANC) pārstāve, Ingrīda Lūsis un Ēriks Lazdiņš, Amerikas latviešu apvienības pārstāvji JBANC, Justīne Krēsliņa, (Zviedrija) Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde, Lelde Vikmane, (Francija), ELAs kultūras nozares vadītāja, Laura Rītenberga-Kinder, (Vācija) ELA prezidija locekle, Andris Skrastiņš, (Beļģija) ELA prezidija loceklis un Raits Eglītis, PBLA izpilddirektors Rīgā.
Raits Eglītis
PBLA pārstāvniecība Latvijā
Šonedēļ, 3. februārī, Eiropā tiks atzīmēta Starptautiskā vēlēšanu diena, kuras ietvaros Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) visas nedēļas garumā aicina ikvienu sociālajos tīklos pastāstīt par to, kāpēc ir svarīgi piedalīties vēlēšanās. Akcijas mērķis ir ne tikai atgādināt par līdzdalības vēlēšanās nozīmi, bet arī vērst uzmanību uz to, ka šogad 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Daloties sociālo tīklu vietnēs, akcijas dalībnieki aicināti izmantot mirkļbirku “#VēlēšanuDiena” un paust savas pārdomas jebkādā formātā, kas šķiet piemērots, – teksts, attēls, zīmējums, karikatūra, foto, video, balss ieraksts vai cits.
“Centrālās vēlēšanu komisijas vēlētāju aptaujas liecina, ka no vēlēšanām uz vēlēšanām arvien pieaug to respondentu skaits, kuri atzīst, ka vēlēšanās nepiedalās, jo ir zaudējuši ticību tam, ka viņu balss spēj ko ietekmēt. Tā, protams, nav taisnība, jo vēlēšanu rezultātu veido katra vēlētāja balss, un katrās vēlēšanās ir situācijas, kad viena vai dažas balsis izšķir to, kurš deputātu kandidāts tiks ievēlēts. Tāpēc ar šo vēlēšanu dienas akciju gribam aicināt aktīvāko sabiedrības daļu, tos vēlētājus, kuri ir pārliecināti, ka vēlēšanās jāpiedalās, dalīties ar savu stāstu, viedokli, pieredzi, motivāciju, kāpēc piedalīties vēlēšanās ir svarīgi. Un kas zina, varbūt kāds no šiem argumentiem, stāstiem pārliecinās kādu draugu, paziņu, līdzcilvēku mainīt domas un izlemt piedalīties vēlēšanās šā gada oktobrī,” norāda CVK priekšsēdētājā Kristīne Bērziņa.
Starptautisko vēlēšanu dienu Eiropā atzīmē katru gadu februāra pirmajā ceturtdienā, un tās mērķis ir atgādināt, ka brīvas un demokrātiskas vēlēšanas ir vērtība, kuras dotās iespējas jānovērtē un atbildīgi jāizmanto. Šogad šī diena tiks atzīmēta jau septiņpadsmito reizi.
Starptautiskās vēlēšanu dienas tradīcijas pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad ar šādu iniciatīvu klajā nāca Eiropas valstu vēlēšanu administratoru asociācija (ACEEEO). Šajā asociācijā kopš 1991. gada ietilpst arī Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija. Plašāka informācija par Starptautisko vēlēšanu dienu pieejama ACEEEO tīmekļa vietnē: https://aceeeo.org/en/projects/global-elections-day
Aicinām sekot līdzi vēlēšanu aktualitātēm mājaslapā www.cvk.lv un sociālo tīklu vietnēs – Facebook “CVK.lv”, Instagram “CVK_zinas”, Twitter “CVK_zinas”.
Šodien, 20. janvārī, Kultūras ministrija (KM) un Latvijas Arhitektu savienība (LAS) tiešsaistes seminārā #RīgaiSavuKoncertzāli informēja sabiedrību par aizvadītajā gadā īstenotajā pētījumā izvirzītajām 6 Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnēm Rīgas centrā; no tām padziļināti tika aplūkotas LAS izvirzītās 3 novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību – rūpniecības preču tirgus teritorija, Andrejsala un Rīgas Kongresu nams.
Pasākumā tika prezentēta arī 2021. gada decembrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, kuras dati liecina – Latvijas iedzīvotāji par piemērotāko no minētajām 6 novietnēm Rīgas centrā Nacionālās akustiskās koncertzāles izbūvei uzskata Rīgas Kongresu namu.
Aptaujas rezultāti liecina, ka 2/3 Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu Nacionālajai akustiskajai koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu namu. Gan galvaspilsētā, gan visā Latvijā dzīvojošo aptaujas dalībnieku atbalsts šai novietnei ir ļoti līdzīgs – to kā piemērotāko min 72% Rīgā dzīvojošo un 66% visas Latvijas respondentu.
Otrajā vietā ar 38% balsu Latvijas iedzīvotāji ierindojuši novietni Elizabetes ielā 2, Andrejsalas novietne pievilcīga šķitusi 36% aptaujas respondentu, savukārt AB dambis – 35% respondentu. Aptuveni ¼ aptaujas dalībnieku par piemērotāko vietu koncertzāles novietnei Rīgā atzinuši Raņķa dambi (25%), savukārt Rūpniecības preču tirgus šim nolūkam piemērots šķiet 23% aptaujāto.
Domājot par Nacionālās akustiskās koncertzāles izbūvi, gandrīz puse jeb 47% aptaujas respondentu norādījuši, ka uzskata – pareizāk būtu pārbūvēt kādu jau esošu ēku. Šāds viedoklis biežāk ir respondentiem ar augstāku izglītības līmeni, sievietēm un gados jaunākiem aptaujas dalībniekiem. Savukārt 41% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka pareizāk būtu būvēt pilnīgi jaunu ēku; šāds viedoklis izplatītāks starp respondentiem ar augstākiem ienākumiem, vīriešiem un gados vecākiem aptaujas dalībniekiem. 12% aptaujas respondentu bijis grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu.
Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par piemērotāko Nacionālās akustiskās koncertzāles izbūves vietu galvaspilsētā, Kultūras ministrija aicināja SKDS veikt sabiedriskās domas aptauju. SKDS pagājušajā mēnesī veiktajā interneta aptaujā piedalījās 1 005 visu Latvijas reģionu iedzīvotāji vecuma grupā no 18 līdz 75 gadiem. (leta.lv)
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) izsludinājis atklātu projektu pieteikumu konkursu nevaldības organizācijām (NVO) programmas “Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam” ietvaros. Programmā pieejamais atbalsta finansējums diasporas līdzdalības projektu realizācijai ir 179 120 EUR un tajā var pieteikties diasporas latviešu organizācijas.
Konkursa mērķis ir veicināt diasporas saiknes ar Latviju saglabāšanu, stiprinot nacionālo identitāti un diasporas pašorganizēšanos. Konkursam aicinātas pieteikties tās NVO, kuru darbība ir saistīta ar diasporas interešu pārstāvību. Konkursā viens projektu iesniedzējs var iesniegt divus projektu pieteikumus. Vienam projektam pieejamais maksimālais finansējums ir 15 000 EUR. Projekta aktivitātes jāīsteno diasporas mītnes zemēs, Latvijā vai tiešsaistes formātos.
“Stiprinot diasporas NVO, mēs sekmējam pilsoniskās līdzdalības iespējas mūsu tautiešiem ārvalstīs. Visiem zināms, ka 2022.gadā būs Saeimas vēlēšanās, un šis jautājums ir aktuāls arī diasporai. Stipras latviešu kopienas ārvalstīs pamats ir tās saliedētība un pastāvīga kontaktu uzturēšana starp diasporas locekļiem un Latviju, iesaistoties diasporas pasākumos, organizācijās un grupās. Ar diasporas NVO projektu palīdzību tiks stiprināta ārvalstīs mītošo latviešu nacionālā identitāte un veicināta pilsoniskā līdzdalība, interešu pārstāvība un iesaiste Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē, ekonomikā, kultūrā, kā arī valsts pārvaldē, tā palielinot remigrācijas iespēju tiem, kas labprāt atgrieztos,” skaidro SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Projektu pieteikumus izskatīs vērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nevalstiskā sektora dalībniekiem, Diasporas konsultatīvās padomes nevalstiskā sektora dalībniekiem. Komisijas sastāvā ir arī SIF pārstāvis, kurš vada vērtēšanas komisijas darbu, bet kvalitātes kritēriju vērtēšanā un balsošanā nepiedalās. Projektu pieteikumu vērtēšanai var tikt piesaistīti atklātā konkursā atlasīti neatkarīgi eksperti.
Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 14. februāris, pulksten 12.00. Projektu iesniedzēju ērtībai 2022. gada 28.janvārī plkst. 11.00 notiks informatīvais seminārs SIF Facebook lapā, kur projektu pieteicējiem būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus pirms projektu pieteikuma iesniegšanas.
Ar plašāku informāciju, kā arī konkursa nolikumu, pieteikuma un budžeta veidlapu iespējams iepazīties www.sif.gov.lv sadaļā “Projektu konkursi“.
Zane Jēkabsone
SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJAS FONDS
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. +371 22811020
E-pasts: zane.jekabsone@sif.gov.lv
Jau gadiem ilgi mūsu centrālās organizācijas, kā arī latviešu draudzes, biedrības un apvienības visā pasaulē ir domājušas, kā saglabāt trimdas arhīvus – svarīgu Latvijas valsts vēstures sastāvdaļu. Tādēļ 2021. gada sākumā PBLA sadarbībā ar Kultūras ministriju veica aptauju, lai apzinātu, kur un kādi arhīvu materiāli latviešu kopienās ārzemēs ir pieejami. Aptaujā piedalījās tautieši no visas pasaules un dažādām paaudzēm. Izmantojot aptauju rezultātā iegūtos datus, tika izstrādāta digitāla karte https://arhivi.pbla.lv/, kur ērti skatāma un meklējama informācija par latviešu arhīviem pasaulē.
Projekta “Latviešu arhīvi pasaulē” ietvaros jau notikuši trīs semināri, kuru laikā dalībnieki varēja skatīties videoierakstus par tādām tēmām kā arhīvu materiālu vākšana un sistematizēšana, retie materiāli un digitalizācija, materiālu pārvešana, kā arī uzdot jautājumus ekspertiem. PBLA ir radusi iespēju piedāvāt vēl vienu informatīvu video par audiovizuālo materiālu saglabāšanu un 20. janvārī pulksten 14.00 aicina visus interesentus uz tiešsaistes semināru, kura laikā būs arī iespēja uzdot jautājumus Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva ekspertēm Oksanai Ošai un Santai Blumbergai.
Seminārs norisināsies Zoom platformā, kā arī tiks translēts PBLA Facebook lapā. Aptauju dalībniekiem Zoom pieejas informācija tiks nosūtīta, un atkārtota pieteikšanās nav nepieciešama, savukārt citi interesenti pieejas saņemšanai aicināti rakstīt uz e-pastu lora.egle@pbla.lv.
Iepriekšējo semināru ieraksti, kā arī digitālā karte un aptaujas ir pieejamas projekta mājaslapā: https://arhivi.pbla.lv. Projektu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Pasaules brīvo latviešu apvienības jaunievēlētais priekšsēdis Pēteris Blumbergs nule kā saņēmis personīgu apsveikumu no Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča sakarā ar ievēlēšanu amatā.
Vēstulē E. Rinkēvičs pauž gandarījumu par pieredzējušā ASV latviešu sabiedriskā darbinieka, bijušā Amerikas latviešu apvienības priekšsēža vēlmi uzņemties pasaules latviešu organizētās sabiedrības vadību un izceļ P. Blumberga panākumus ALAs darbā.
“Jūsu vadībā Amerikas latviešu apvienība ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, kļūstot par mūsdienīgu organizāciju, paplašinot savu darbību, atbalstu un ietekmi Amerikas latviešu kopienas dzīvē, piesaistot jaunākās paaudzes interesi un veiksmīgi integrējot kopienas dzīvē arī jaunās imigrācijas pārstāvjus”, raksta ārlietu ministrs, paužot ticību, ka šo pieredzi priekšsēdis ņems līdzi arī PBLA darbā.
“Pasaules brīvo latviešu apvienība vienmēr ir bijis uzticams Latvijas diasporas politikas veidotāju un īstenotāju sadarbības partneris, kas pārstāv visas daudzskaitlīgās Latvijas diasporas intereses, tādēļ patiesi ceru, ka Jūsu pieredzei un viedumam būs nozīmīga loma plašajā pasaulē mītošo tautiešu saliedēšanai, dzīvas saites uzturēšanai ar Latviju, iedvesmojot uz pašatdevi un pašorganizēšanos.”
Vēstules noslēgumā E. Rinkēvičs izteica Ārlietu ministrijas apņēmību arī turpmāk atbalstīt PBLA iniciatīvas un darbību un novēlēja P. Blumbergam “spēku, izturību un iedvesmu nesavtīgam darbam Latvijas un tās tautiešu labā.”
Kā iepriekš ziņots, gada izskaņā notikušajās aizklātajās vēlēšanās Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēža amatā nākamajiem diviem gadiem valde izvirzījusi Amerikas latviešu apvienības (ALA) pārstāvi Pēteri Blumbergu, bet priekšsēža vietnieka amatā – ALAs jaunievēlēto vadītāju Mārtiņu Andersonu. Līdz ar to PBLA 2022. un 2023. kalendāra gados vadīs divi ASV dzimuši, auguši un izglītojošies latvieši, kas labi pazīstami kā savās vietējās kopienās, tā arī Amerikas latviešu sabiedrībā. Viņi ir pirmie PBLA vadītāji, kas pārstāv trimdas trešo paaudzi.
Foto: Atvadoties no ALAs priekšsēža amata, Pēteris Blumbergs Čikāgā, ALAs 70. jubilejas kongresā aizvadītā gada oktōbrī saņēma Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas un ASV divpusējo attiecību un Amerikas latviešu saiknes ar Latviju stiprināšanā.
Raits Eglītis
PBLA pārstāvniecība
Visi kultūras projektu īstenotāji diasporā un Latvijā saistībā ar diasporu ir laipni aicināti iesniegt finanšu atbalsta pieprasījumus līdz 2022. gada 1. martam – anketa atrodama PBLA mājas lapā: https://www.pbla.lv/kulturas-fonds-un-padome , spiežot “Līdzekļu pieprasījuma veidlapa izdrukai (DOC) / (PDF)”.
Līdzekļu piešķiršana notiek konkursa veidā, visiem PBLA KF padomes locekļiem (valdei un nozaru vadītājiem) balsojot par iesniegtajiem projektiem. Fonda resursi nav lieli, PBLA Kultūras fonds un padome vēlas atbalstīt iespējami lielu projektu skaitu. Aicinām iepazīties ar iepriekšējos gados atbalstītiem projektiem, lai saprastu, kādā apjomā projekti tiek atbalstīti.
PBLA Kultūras fonds pastāv kopš 1972. gada, un 2021. gadā saņēma paplašinātu nosaukumu ar attiecīgi paplašinātiem pienākumiem. PBLA Kultūras fonda un padomes pienākums joprojām ir “gadskārtējos konkursos ar līdzekļiem atbalstīt kultūras projektus ārpus Latvijas un Latvijā saistībā ar diasporu” (citāts no 2021. gadā apstiprinātajiem PBLA Kultūras fonda un padomes darbības noteikumiem).
“Varu tikai apbrīnot dedzīgos tautiešus, kuri veido lieliskus projektus, gan lielus, gan sīkus, visā pasaulē”, jūsmo PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēdis Juris Ķeniņš, “2021. gadā, par spīti pandēmijai, joprojām bija izcili kulturāli pasākumi, bieži pielāgojoties modernai realitātei – virtuāli un elektroniski.” Novēlam jums visiem iedvesmas bagātu un ražīgu 2022. gadu!
PBLA Kultūras fonds un padome