Pasaules latviešiem aizvadot Kluso nedēļu – svēto laiku mieram un pārdomām – mēs domās pieminam arī Krievijas izraisītā kara Ukrainā upurus un esam kopā ar ukraiņu tautu tās cīņā un ciešanās. Ir pagājuši gandrīz divi mēneši, kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva pavēli saviem bruņotajiem spēkiem iebrukt Ukrainā. Šajā laikā, neskatoties uz Ukrainas bruņoto spēku un zemessardzes sīvo cīņu un iedzīvotāju varonīgo pretestību okupantiem, Krievijas armijas karavīri ir iznīcinājuši pilsētas, nogalinājuši tūkstošiem karavīru, mierīgo iedzīvotāju un bērnu, spīdzinājuši gūstekņus, izvarojuši sievietes, faktiski veicot kara noziegumus un genocīdu pret Ukrainas tautu. Aviācijas uzlidojumos un artilērijas ugunī ir iznīcināta Ukrainas infrastruktūra un nodarīti zaudējumi simtiem miljardu eiro vērtībā.
Pasaules brīvo latviešu apvienība, tās pārstāvētās organizācijas un tautieši pasaulē kategoriski nosoda Krievijas nežēlīgo karu un vardarbību pret suverēno kaimiņzemi Ukrainu. Mēs nosodām kara noziegumus un aicinām Starptautisko krimināltiesu un citas Eiropas institūcijas izmeklēt Krievijas vadības un tās armijas virsnieku rīcību un lēmumus. PBLA aicina starptautiskās organizācijas un sabiedrību darīt visu iespējamo, lai sauktu Krievijas vadošās amatpersonas pie atbildības par šīm zvērībām. PBLA atzinīgi novērtē Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvu Latvijai piedalīties pierādījumu vākšanā un lietu sagatavošanā Starptautiskajai krimināltiesai Krievijas kara noziegumu izvērtēšanai.
PBLA pauž gandarījumu par ANO Ģenerālās asamblejas balsojumu izslēgt Krieviju no tās Cilvēktiesību padomes. Uzskatām, ka Krievija būtu jāizslēdz arī no ANO Drošības padomes. Krievija nedrīkst apzināti paralizēt šīs vispasaules organizācijas darbu savas īstenotās agresijas piesegšanai.
PBLA atzinīgi novērtē Eiropas Savienības pausto gatavību uzņemt Ukrainu tās dalībvalstu saimē. Mēs aicinām ES pastiprināt sankcijas pret Krieviju, panākot, ka visas tās dalībvalstis pilnībā atsakās no agresorvalsts naftas un gāzes. PBLA aicina Latvijas valdību panākt mūsu valsts neatkarību no Krievijas fosilajiem kurināmajiem.
Pasaule seko līdzi notikumiem Ukrainā un Krievijas armijas pastrādātie noziegumi netiks aizmirsti un nepaliks nesodīti. Šajā Lieldienu laikā paturēsim Ukrainu un tās varonīgo tautu savās domās un lūgšanās!
PBLA valdes vārdā
Pēteris Blumbergs,
priekšsēdis
30. martā, Bethesdā, Merilandes pavalstī, ASV, mūžībā aizgājusi sabiedriskā darbiniece un ilggadējā PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa. Viņas izcilais mūža darbs bija veltīts Latvijai, tās brīvībai un latviešiem.
Tija Krūmiņa (dz. Turks) piedzima 1936. gada 12. janvārī pazīstamā latviešu luterāņu mācītāja Jāņa Turka (1906 – 1999) ģimenē Aucē. Tijas māte bija skolotāja, un ģimenē vēl bez Tijas bija arī brālis Andrejs un māsa Gunta. 1944. gadā Tija Krūmiņa kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc tam, 40. gadu nogalē – trimdā uz ASV.
Tija Krūmiņa 1954. gadā absolvēja Kalamazū pilsētas vidusskolu, Kalamazū koledžā 60. gadu sākumā ieguva B.A. gradu paidagoģijā, studēja paidagoģiju arī Mičigānas universitātē, un izglītību papildināja Merilandes universitātē. No 60. gadu vidus līdz 1981. gadam Tija Krūmiņa strādāja par skolotāju Mičiganas un Merilandes pavalstu skolās.
1981. gadā Tija Krūmiņa sāka strādāt Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) birojā Vašingtonā un 1983. gadā no sabiedriskā darbinieka Bruno Albata un architektes, rakstnieces Laimas Kalniņas pārņēma PBLA ģenerālsekretāres un PBLA biroja Vašingtonā vadītājas amatu, ko pašaizliedzīgi un ar sirdsdegsmi pildīja līdz 2016. gadam.
Tija Krūmiņa trīsdesmit piecu PBLA darba gadu laikā nodrošināja sekmīgu PBLA administratīvo vadību un ikgadējo PBLA valdes sēžu norisi, koordinējot PBLA nozaru, valdes locekļu un biroja darbību un Pasaules brīvo latviešu apvienības sadarbību ar Latviju.
Tija Krūmiņa 80. gadu otrajā pusē PBLA birojā Vašingtonā sadarbībā ar tā laika PBLA priekšsēžiem – Oļģertu Pavlovski un Gunāru Meierovicu – koordinēja PBLA nacionālpolitiskās aktivitātes, kas sekmēja Latvijas neatkarības atgūšanu (PBLA sadarbība ar citām baltiešu organizācijām, PBLA dalība Eiropas Drošības un Sadarbības Apspriedēs, atbalsts Latvijas Tautas Frontei Latvijā u.c.).
90. gados Tija Krūmiņa koordinēja PBLA dažādās atbalsta programmas Latvijai, savukārt no 2000. līdz 2004. gadam T. Krūmiņa sadarbībā ar PBLA priekšsēdi Jāni Kukaini koordinēja arī PBLA biroja un Apvienotās Baltiešu komitejas sadarbību, lai pārliecinātu un ietekmētu ASV politiķus, valdību un Senātu atbalstīt Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Tija Krūmiņa bija Vašingtonas latviešu ev. lut. draudzes locekle un studenšu korporācijas Imeria locekle. 2008. gadā par nopelniem Latvijas labā Tija Krūmiņa tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Pasaules Brīvo latviešu apvienība un tās valde izsaka visdziļāko līdzjūtību Tijas dzīvesbiedram Maigonim Krūmiņam un meitai Annai ar ģimeni.
Tija PBLA kollēgu un draugu atmiņā paliek neaizmirstama ar savu gaišo smaidu, īpašo personības starojumu un šarmu.
(PBLA pārstāvniecība)
Piektdien, 25. martā Pasaules brīvo latviešu apvienības un Amerikas latviešu apvienības vadītāji tikās uz sarunu ar ASV vēstnieku Latvijā John Carwile, lai pārrunātu kara gaitu Ukrainā un pasaules latviešu atbalstu ukraiņu tautai. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī ASV lomu Latvijas un Baltijas valstu drošības stiprināšanā, ekonomisko sadarbību, enerģētikas drošības jautājumus un iespējamo PBLA iesaisti jūnijā plānotajā Trīsjūru iniciatīvas ekonomiskajā forumā Rīgā.
PBLA pārstāvēja priekšsēdis Pēteris Blumbergs, kurš pieslēdzās sarunai attālināti no Vašingtonas, un izpilddirektors Raits Eglītis, kurš kopā ar ALAs priekšsēdi Mārtiņu Andersonu bija ieradušies vizītē ASV vēstniecībā klātienē.
ASV vēstnieks J. Carwile uzsvēra savas valsts lielo lomu palīdzībā Ukrainai un vienotību, kas valda visu sabiedroto starpā, bet par Baltijas valstu drošību teica, ka ASV “izrāda visstingrākos solidaritātes un atbalsta apliecinājumus” Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai tik īsā laikā izvietojot šeit tik nozīmīgu skaitu ASV bruņoto spēku vienības un tehniku. Par to, kas notiks tālāk lems NATO. Plāni tiek izstrādāti, gatavojoties nākamajai NATO valstu vadītāju tikšanās reizei, kas plānota Madridē jūnija mēnesī.
Pēteris Blumbergs informēja vēstnieku par PBLA dalīborganizāciju politisko darbu mītnes zemēs, atbalstot Ukrainas cīņu par savas valsts neatkarību. Savukārt Mārtiņš Andersons pastāstīja par vairākām ASV likumdevēju iniciatīvām Ukrainas atbalstam, kas tiek gatavotas ASV kongresā.
Tautsaimniecības jomā, tikšanās dalībnieki pārrunāja dažādus pēckara ekonomiskās virzības plānus, tai skaitā to, kā ASV palīdzēs Eiropai un Latvijai pārvarēt enerģētisko atkarību no Krievijas, un Latvijas ekonomikas ainu jaunajos apstākļos, kad sankciju rezultātā tiek pārrautas biznesa saites ar agresorvalsti. Tika pārrunāti arī iespējamie plāni 10. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumam 2023. gada vasarā, kas tiek plānots paralēli Vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem Latvijā.
Sarunā tika pieminēta arī ASV un Latvijas diplomātisko attiecību simtgade, kas apritēs šovasar 28. jūlijā. Tiek plānoti pasākumi Vašingtonā un Rīgā, diemžēl plānošanu ietekmē COVID un kara darbība Ukrainā.
Noslēgumā vēstnieks Carwile izteica atzinību PBLA un tās dalīborganizāciju darbam, palīdzot Ukrainai un atbalstot Latvijas politisko un ekonomisko mērķu sasniegšanu. Viņš pauda cerību, ka 9. maijs Rīgā un Latvijā paies mierīgi bez nevajadzīgiem saasinājumiem Latvijas etnisko grupu starpā.
(PBLA pārstāvniecība)
Otrdien, 22. martā, PBLA pārstāvniecības telpās Rīgā notika tikšanās ar līdzšinējo Latvijas vēstnieku Kanadā Kārli Eihenbaumu. PBLA pārstāvji ar vēstnieku pārrunāja ārvalstu latviešu politiskās iesaistes lielo nozīmi laikā, kad norisinās Krievijas karš pret Ukrainu. Vēstnieks aicināja PBLA un tās dalīborganizācijas izdarīt spiedienu uz savu mītņu zemju valdībām, lai panāktu ievērojamāku NATO spēku pastāvīgu izvietošanu Latvijā un atbalstu Ukrainai.
Tikšanās dalībnieki uzsvēra, ka šobrīd varam būt pateicīgi visiem tālredzīgajiem Latvijas politiķiem un tautiešiem diasporā, kuri savā laikā iestājās par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO, bet tagad ir svarīgi panākt NATO spēku pastāvīgu un krietni jūtamāku klātbūtni, stiprinot Baltijas valstu pretgaisa un krasta aizsardzību ar modernām ieroču sistēmām un nodrošināt to apkalpi.
Vēstnieks Kārlis Eihenbaums, kurš pavisam nesen atgriezies no diplomātiskā dienesta Kanadā, uzsvēra, cik svarīgi ir veicināt visa veida sadarbību ar NATO, tostarp arī, pateicoties tiem NATO spēku karavīriem, kuri izvietoti Latvijā. (PBLA pārstāvniecība)
Lai pārrunātu tuvākā laika darba plānus un koordinētu diasporas organizāciju centienus palīdzēt Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju, piektdienas, 11. marta, pēcpusdienā Pasaules brīvo latviešu apvienības valde tikās attālinātā Zoom sēdē. Sarunā piedalījās visu PBLA dalīborganizāciju vadītāji un pārstāvji, kā arī Ārlietu ministrijas vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.
Sēdi atklājot, janvārī darbu uzsākušais PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs uzsvēra, ka jaukais iepazīšanās laiks ar dalīborganizācijām ir beidzies. Manu “medusmēnesi”, darbu iesākot, strauji izbeidza Krievijas uzbrukums Ukrainai, teica P. Blumbergs. “Mums jāsāk strādāt, mums jāparāda, ka mēs ne tikai runājam un aicinām, bet arī darām. Būsim racionāli, bet arī drosmīgi, jo mēs kā neatkarīga diasporas organizācija kādreiz varam atļauties teikt un darīt vairāk (nekā valdība)”.
Visa PBLA valdes saruna noritēja Ukrainas notikumu ēnā. Arī vēstniece Elita Gavele uzsvēra Ārlietu ministrijas centienus atbalstīt Ukrainu dažādos veidos – kā politiski, tā arī ar palīdzības sūtījumu organizēšanu. Vēstniece uzsvēra, ka ministrijas diasporas nodaļai šajās dienās, kad Krievija tiek slēgta no iekšpuses informatīvi un no ārpuses ekonomiski, svarīga kļūst palīdzība latviešu diasporai Krievijā. Ar PBLA palīdzību un Kultūras ministrijas finansiālo atbalstu uz Maskavu nosūtīts Ārlietu ministrijas busiņš ar tautas tērpiem, šujmašīnu, stellēm, mūzikas instrumentiem un datoriem Augšbebru latviešu centram (PBLA no sava budžeta finansēja jaunu logu iegādi nesen ugunsgrēkā cietušajam Augšbebru latviešu namam).
Arī PBLA dalīborganizāciju vadītāji bija līdzīgās domās, ka Ukrainas jautājums ir kļuvis par darba galveno prioritāti. Viņi ziņoja par savu organizāciju dalību demonstrācijās, piketos un vēstuļu akcijās mītņu zemju vadītājiem ar aicinājumiem iestāties pret Krievijas agresiju un par stingrām ekonomiskajām sankcijām. Rezultātā PBLA valde pieņēma vairākus lēmumus Ukrainas sakarā. To starpā izveidot darba grupu, kas koordinētu PBLA darbu Ukrainas atbalstam, uzņemot kontaktu ar Pasaules Ukraiņu kongresu Toronto (Ukrainian World Congress), atbalstot Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbu, lai panāktu Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, kā arī lai aicinātu tautiešus ziedot Ukrainas atbalstam, un uzsāktu kampaņu, lai aicinātu tās Rietumvalstu kompānijas, kas pamet Krievijas tirgu, apsvērt iespēju atvērt savas pārstāvniecības Rīgā un abās citās Baltijas valstu galvaspilsētās.
Pēc ilgākām sarunām par Ukrainu, PBLA vadība pievērsās jautājumiem par PLEIF rīkošanu, sadarbību ar Kultūras, Izglītības un zinātnes ministrijām, kā arī PBLA darba kalendāra apspriešanai.
PBLA vadība un Ārlietu ministrija plāno Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) norisi 2022. gadā. Ārlietu ministrija lielā mērā finansiāli atbalsta PLEIF norisi. Sarunā tika panākta vienošanās, ka šogad līdzekļi tiks novirzīti Spotlight Latvia, kas 1. aprīlī notiks Losandželosā, tiks atbalstīts starptautiskajās institūcijās strādājošo latviešu profesionāļu forums 17. augustā un divi citi mazāki biznesa un uzņēmēju tīklošanās pasākumi, par kuru norises vietu vēl jāvienojas. Savukārt PBLA apņēmās gatavoties desmitajam – jubilejas PLEIF – 2023. gada vasarā, Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku norises laikā Rīgā. Valde lēma dibināt Ekonomikas darba grupu, kas gatavotos 10 gadu jubilejas ekonomikas un inovāciju forumam 2023. gadā.
Runājot par kultūras notikumiem, PBLA valde tika informēta, ka Ārlietu un Kultūras ministrijas maksimālo iespēju robežās atbalsta lielos kultūras pasākumus ārpus Latvijas – Dziesmu svētkus Minesotā, ASV, un Eslingenā, Vācijā. ĀM piešķir ap EUR 9000, bet KM – EUR 20 000 svētkiem Eiropā un Ziemeļamerikā. Arī izglītības nozarē turpinās valsts atbalsts diasporas skolām un izglītojošiem pasākumiem – nule kā izsludināts konkurss par EUR 82 000 latviešu skolām ASV, Kanadā, Austrālijā un Dienvidamerikā.
Kā svarīgs darba uzdevums PBLA tika izvirzīta gatavošanās 14. Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī. PBLA pārstāvniecība ir pieteikusies Sabiedrības integrācijas fonda atbalstam vēlēšanu informācijas projektam un plāno veselu pasākumu virkni tautiešu iesaistei. Sadarbībā ar Centrālo Vēlēšanu komisiju un citiem sadarbības partneriem tiek plānoti informatīvi pasākumi, materiālu apkopšana, interneta vietnes izveidošana, kandidātu debates un tamlīdzīgi pasākumi, lai panāktu vismaz 50 000 vēlētāju dalību ārpus Latvijas.
PBLA valde arī nolēma tikties klātienē Rīgā šī gada jūnijā.
Raits Eglītis
PBLA pārstāvniecība
Finansējumu piešķir LVA no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Finansējumam aicinām pieteikties latviešu skolas ASV, Kanādā, Austrālijā un Dienvidamerikā.
Šogad latviskās izglītības atbalstam pasaulē ārpus Eiropas ir pieejami 44 820 EUR latviešu nedēļas nogales skolām un vasaras vidusskolām (mācību procesa un darbības atbalstam), kā arī 37 800 EUR izglītojošu pasākumu nodrošināšanai (klātienes vai attālināti semināri, kursi, meistarklases, konferences).
Līdzekļus augstāk minētajiem pasaules reģioniem administrēs PBLA, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts ar LVA. Līdzekļu sadali veiks PBLA IP Finansējuma komisija, vadoties pēc konkursu nolikumiem, kuri publicēti LVA mājaslapā www.valoda.lv un PBLA mājaslapā www.pbla.lv/izglitiba/. Pieteikšanās vienam konkursam neizslēdz pieteikšanos otram.
PBLA aicina iepazīties ar abu konkursu nolikumiem un pieteikumus finansējumam elektroniski iesniegt līdz 2022. gada 18. aprīlim. Pirms pieteikšanās lūdzam uzmanīgi iepazīties ar konkursu nolikumiem.
Pieteikuma anketa diasporas skolu finansējuma konkursam: https://forms.gle/rsyvmcaMXtXJqeqd6.
Pieteikuma anketa izglītojošu pasākumu finansējuma konkursam: https://forms.gle/3HaCM8txb6VNaGRN7.
Saskaņā ar nolikumiem Finansējuma komisija apkopos pieteikumus un veiks fianansējuma sadali līdz 2022. gada 2. maijam, slēdzot līgumus ar mītņu zemju centrālajām organizācijām: ALA (ASV), LNAK (Kanāda), LAAJ (Austrālija). Valstīs, kurās centrālās organizācijas nepastāv, līgumi tiks slēgti ar skolu vadību. Atskaites par saņemtā finansējumu izlietojumu ir jāiesniedz līdz 2021. gada 21. novembrim.
Raits Eglītis
PBLA izpilddirektors
E-pasts: raits.eglitis@pbla.lv
Tālr.: +371-6728-2980
2001. gada 11. septembra rītā es strādāju savā Vašingtonas birojā apmēram trīs jūdžu attālumā no Pentagona, kad tieši pulksten 9.37 Al Qaeda teroristu sagrābtā pasažieru lidmašīna ietriecās Pentagonā, nogalinot vairāk nekā 120 cilvēkus ēkā un 59 nevainīgus lidmašīnas pasažierus. Ejot mājās no darba, es visu ceļu vēroju melnos dūmus, kas cēlās no ASV drošības un spēka simbola – Pentagona.
Tajā dienā mēs jutāmies satraukti un nomākti, neziņā kas notiks tālāk. Bet nākamajā dienā, 12. septembrī, mēs visi atgriezāmies savos darbos. Amerikas Savienotās Valstis teroristu uzbrukuma un apdraudējuma dēļ nepārtrauca darbu – mēs gribējām parādīt pasaulei, ka ASV turpina strādāt kā ierasts.
Es varu iedomāties, ka šajās dienās daudzi Latvijas iedzīvotāji jūtas līdzīgi kā amerikāņi tajā septembra dienā pirms 21 gada: ir noticis uzbrukums tuvajai, demokrātiskajai un miermīlīgajai Ukrainai, un melnie dūmu mutuļi, kurus redzat TV ekrānos, virmo arī jūsu prātos un iespiežas zemapziņā.
Bet līdzīgi kā mēs Amerikā darījām dienās pēc teroristu uzbrukuma, es aicinu Latvijas iedzīvotājus, valdību un uzņēmumus, domājot par traģēdiju Ukrainā un atbalstot ukraiņu tautu, tomēr turpināt savu ikdienas dzīvi. Putina režīma agresija Ukrainā nedrīkst apturēt jūsu ikdienas darbu, mācības skolās, likt atcelt konferences vai vienkārši neierasties darbā. Mums ir jāparāda Putina režīmam, ka mēs esam nelokāmi savā atbalstā Ukrainai, ka mēs neesam izsisti no ikdienas dzīves sliedēm, ka Latvija turpina darboties un pasaule turpina griezties.
Latvija ir NATO dalībvalsts. Mēs varam būt droši, ka NATO alianses piektais pants sargās Latviju un Baltijas valstis. To ir stingri apliecinājuši gan ASV prezidents Džo Baidens, gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Šajā jautājumā nav nekādu šaubu.
Aktīvisti visā pasaulē rīko demonstrācijas Ukrainas atbalstam. Tas savukārt iedrošina valstu vadītājus ieviest arvien stingrākas sankcijas pret Putina režīmu. Arī latviešu diasporas centrālās organizācijas rīkojas – mēs līdz ar tautiešiem pasaulē piedalāmies demonstrācijās, rakstām vēstules valstu līderiem un zvanām mūsu vēlētajiem pārstāvjiem, aicinot tos atbalstīt Ukrainu tās varonīgajā cīņā.
Starptautiskā sabiedrība un Rietumvalstu politiskie līderi ir ātri reaģējuši uz situācijas nopietnību un Baltijas valstu vadītāju aicinājumiem. Rietumi ir saliedējušies un kļuvuši vienoti savā nosodījumā Putina režīma rīcībai. Demokrātiskās valstis ar sankcijām un atbalstu Ukrainai pārvērš savus vārdus darbos.
Latvijai ir palīdzējusi tās politiķu gudrā rīcība, panākot iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā, divu procentu kopprodukta atvēlēšanu aizsardzībai, kā arī mērķēta iesaiste starptautiskajās institūcijās un atbalsts kopējām demokrātiskajām vērtībām. Latviešu tautu pasaulē redz kā eiropiešus ar līdzīgu pasaules uzskatu, izciliem sasniegumiem kultūrā un sportā, līdzīgām rūpēm par dabas aizsardzību un pasaules nākotni.
Sanāksim kopā! Šis ir tas brīdis, kad mēs varam paust patriotismu un nacionālo lepnumu kā Latvijā, tā diasporā. Pārstāvot organizēto latviešu sabiedrību ārpus Latvijas, es varu teikt, ka mēs esam kopā ar Latviju.
Kamēr mēs piedzīvojam šo vienotību, patriotismu un kopības spēku, citiem šis laiks varbūt nāks ar apjausmu. Tikai pēc Otrā pasaules kara vāciešiem nāca apjausma par savas valsts lomu, izraisot šo milzīgo starptautisko konfliktu un miljoniem cilvēku bojāeju. Tikai skatoties patiesībai acīs, lūdzot piedošanu, maksājot atlīdzību un ceļot pieminekļus nacistiskā režīma upuriem, Vācija spēja tikt pāri pagātnei un atkal kļūt par vienu no vadošajām pasaules valstīm.
Diemžēl Krievijai nekad vēl nav nākusi apjausma par saviem posta darbiem un tās izraisītajiem konfliktiem, par valstu iznīcināšanu un tautu pakļaušanu un miljoniem cilvēku nonāvēšanu. Krievija vēl arvien dzīvo pagātnē ar savu neracionālo, gandrīz ārprāta pārņemto vadītāju, kurš vēl runā par fašistiem un interešu sfērām. Krievija nekad nav atvainojusies, nemaz nerunājot par atlīdzības maksu gulaga nometņu represiju upuriem un padomju okupētajām valstīm par nodarītajiem zaudējumiem.
Krievija nav uzcēlusi nevienu pieminekli, kas samierinātu kara upurus un valstis, bet tā ir uzcēlusi simtiem pieminekļu, kas slavina padomju armijas uzvaras Otrajā pasaules karā un atgādina okupētajām valstīm par Krievijas spēku un varu. Viens tāds piemineklis stāv Rīgā, Pārdaugavā, Uzvaras parkā un atgādina Rīgas iedzīvotājiem par “atbrīvotāju” pāri darījumiem Latvijai, slavinot padomju armijas uzvaru karā.
Ir pienācis laiks Krievijas apjausmai. Ir pienācis laiks mums visiem kopā parādīt Putina režīmam tā vietu, likt apjaust viņu rīcības sekas un piespiest atzīt, ka pasaulē valda citāda kārtība, nekā viņi ir ieraduši domāt.
Mīļie tautieši un draugi Latvijā, Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) atbalsta jūs ikdienā un palīdz cīņā par Ukrainas neatkarību. Mēs, ārpus Latvijas, arī esam lepni būt latvieši un mūsu atbalsts Latvijai un Ukrainai ir nelokāms. Strādāsim kopā! Lai Dievs svētī Latviju, lai Dievs sargā Ukrainu un tās tautu cīņā pret Krievijas okupantiem.
Pēteris Blumbergs
PBLA priekšsēdis
On the morning of September 11, 2001, I was at work in the center of Washington DC, about 3 miles from the Pentagon where at 9:37 a passenger jet commandeered by Al Qaeda terrorists crashed into the building, killing all 59 civilians on board the plane and 150 innocents on the ground. I walked home that day and could see the plumes of black smoke streaming from the Pentagon the entire way. But the next day we returned to work. The United States was not going to shut down just because of this threat and we took a “business as usual” attitude.
I imagine many Latvians currently feel as if they are almost under attack themselves since your peaceful, nearby neighbors in Ukraine have been attacked. Plumes of black smoke are in your deep horizon.
But just like the Americans did over 20 years ago, I urge the government, businesses and people of Latvia to continue to live your lives with a “business as usual” motto. Putin’s adventurism in Ukraine should not impact your everyday lives of attending school, organizing conferences, or simply showing up at work and doing your jobs.
Latvia is a member of NATO and you are secure. The defense guarantees of NATO Article 5 are well known to everyone and compliance has been reassured by numerous world leaders including Stoltenberg and Biden. There is no wavering on this issue.
Demonstrations have been organized in world wide support of Ukraine, and Latvian diaspora groups and our members are actively participating in them. We are also writing letters and phoning our elected representatives to make sure they know about our concern.
Latvians should be proud that international leaders and the community of nations have quickly rallied to their defense. This reflects Latvia’s own commitment to international order and institutions, your investment in homeland defense and meeting NATO spending targets, and your good hearts as people who love culture, sports, and the environment.
Let’s come together. Let this be a moment to collectively feel our patriotism both among those living in Latvia and the people I represent, the diaspora who identify as Latvians, whose thoughts are with Latvia and who support it.
While we are experiencing this feeling of unity, patriotism, and commitment to collective defense, for others this can also be a moment of reckoning. After the end of World War II, Germans had a reckoning over their role in causing that horrific international conflict. Through the process of facing the truth and seeking forgiveness, paying reparations, and building monuments to victims, the Germans were able to move on and once again become a leading nation in the world.
Unfortunately, Russia has never had a post-Soviet reckoning. It still lives in the past with a delusional leader who speaks with outdated terms about fascists and spheres of influence. Russia has never apologized or paid reparations to the victims of the gulags or the countries it illegally occupied. It has not built any monuments for atonement. In fact, paradoxically, in Riga, we have just the opposite – a still standing monument in Uzvaras laukums celebrating the Soviet era.
It is time that Russia had its reckoning. It is time to put Putin in his place and demand that he recognize a new world order built on peace and prosperity. It’s also probably time for the Uzvaras monument to come down.
To our friends in Latvia, PBLA and its membership is helping you from abroad. We are proud to call ourselves Latvians and our support is resolute. You are not alone.
Pēteris Blumbergs
President, WFFL
24. februārī, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs un PBLA dalīborganizāciju vadītāji – ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons, LNAK prezidents Andris Ķesteris, ELA priekšsēde Justīne Krēsliņa, LAAJ priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča, DAKLA un Brazīlijas latviešu kultūras biedrības priekšsēde Renāte Albrehta un pārstāvniecības Rīgā darbinieki Jānis Andersons un Raits Eglītis – tiešsaistē tikās ar Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu un diasporas lietu vēstnieci Elitu Gaveli, lai pārrunātu ārvalstu latviešu organizāciju rīcību Krievijas izraisītā kara kontekstā.
Tikšanās ievadā ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica raksturoja 24. februāra agrā rīta Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas tieši sakrita ar laiku, kad Ņujorkā notika ANO Drošības padomes sēde. Viņa uzsvēra, ka Krievijas agresija ir izjaukusi visu līdzšinējo pasaules kārtību.
Zanda Kalniņa-Lukaševica vēstīja, ka Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā darbojas Latvijas valsts konsulārās palīdzības punkts, līdz kuram gan Latvijas pavalstniekiem Ukrainā jānokļūst pašiem. Ārlietu ministrija iepriekš ir darījusi visu iespējamo, lai brīdinātu Latvijas pilsoņus Ukrainā par gaidāmo iebrukumu, bet ne visos gadījumos šie brīdinājumi tikuši uztverti patiešām nopietni.
Zanda Kalniņa-Lukaševica īpaši pateicās PBLA un tās priekšsēdim Pēterim Blumbergam par straujo reakciju, nekavējoši izplatot publisku paziņojumu par Krievijas izraisīto karu Ukrainā, kā arī nosūtot ASV prezidentam Džo Baidenam adresētu vēstuli, ar aicinājumu stiprināt Baltijas valstu un Latvijas drošību.
Pēteris Blumbergs uzsvēra, ka ASV un prezidenta Joe Biden administrācija ir daudz darījusi, lai brīdinātu pasauli par Krievijas plāniem, saliedētu sabiedrotos vienotai nostājai sankciju jautājumā un atturētu Krieviju no agresijas. PBLA priekšsēdis uzsvēra pasaules baltiešu sadarbību, informējot politiķus par Krievijas agresīvajiem nodomiem un aicinot tos stingri reaģēt uz Krievijas izraisīto neprovocēto karu. Viņš īpaši izcēla Apvienotās Amerikas baltiešu koalīcijas (JBANC) darbu šajā laukā un ALA “Call to Action Unit” organizēto rīcību, mobilizējot tautiešus informācijas un individuālā lobija darbam.
Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Mārtiņš Andersons pastāstīja par atbalsta demonstrācijām Vašingtonā un plānotajiem pasākumiem Sanfrancisko Ukrainas atbalstam, par JBANC izplatīto paziņojumu, nosodot Krievijas uzsākto karu Ukrainā, kā arī ALA darbu aicinot tās biedrus komunicēt ar saviem vēlētajiem pārstāvjiem ASV kongresā, lai stiprinātu Latvijas drošību un palīdzētu ukraiņu cīņā pret Krievijas agresiju.
Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēde Skaidrīte Aguļēviča ziņoja, ka LAAJ nākusi klajā ar savu paziņojumu un tās pārstāvji piedalīsies ukraiņu kopienas atbalsta akcijās Austrālijā.
Eiropas latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Justīne Krēsliņa vēstīja par ELA paziņojumu, kurā apvienība nosoda Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Viņa informēja, ka ELA uzņēmusi kontaktus un ir saziņā ar Ukrainas latviešu biedrību. ELA ir gatava piestrādāt, gādājot par humanitāro palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem.
Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) prezidents Andris Ķesteris uzsvēra, ka Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā ļoti mainījusi Kanadas sabiedrības un arī politiķu attieksmi, beidzot viņiem pa īstam apjaušot, ka Krievija ir patiess drauds mieram un stabilitātei visā pasaulē.
Savukārt Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības (DAKLA) priekšsēde Renāte Albrehta izteica savas bažas ĀM parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai par to, ka Krievija varētu iejaukties 14. Saeimas vēlēšanu norisē 2022. gada rudenī Latvijā.
Tikšanās noslēgumā PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs pateicās Ārlietu ministrijai un tās parlamentārajai sekretārei Zandai Kalniņai-Lukaševicai par ciešo sadarbību šajā situācijā. Viņš uzsvēra, ka tā ārzemju latviešu sabiedrībā ir augsti novērtēta.
(PBLA pārstāvniecība)
February 24, 2022
The Honorable Joseph R. Biden
President of the United States
The White House
1600 Pennsylvania Ave NW
Washington, DC 20500
Dear President Biden:
The World Federation of Free Latvians (WFFL), representing Latvian diaspora organizations in the United States, Canada, Australia and New Zealand, Russia, Europe and South America, categorically condemns Russia’s aggression in and around Ukraine, as well as Russian president Vladimir Putin’s decision to recognize the independence of the regions of Luhansk and Donetsk and start a full-scale war in Europe. The WFFL considers the actions by the Russian Federation as a flagrant breach of international law and an affront to the sovereign country of Ukraine.
The WFFL calls for the world community, international organizations, and governments to unite against such aggression and do everything in their power to stop the war in Ukraine. The WFFL calls on Western democracies to immediately impose the full package of sanctions against Russia and its interests, as agreed upon in your multilateral talks and at the recent Munich Security Conference.
The WFFL asks the NATO alliance to strengthen its Eastern flank by sending additional troops, as well as the necessary military equipment to the Baltic States, simultaneously increasing the supply of weapons and economic support to Ukraine. The West must boldly stand against the Russian plans to annihilate an independent country, change the security architecture of Europe, and indeed the whole world. We must stand united, act swiftly and effectively to stop Mr. Putin’s intentions now. We should not appease Russia and we need to speak from the position of strength, because it is the only language the Russian leaders understand.
We are grateful to you for your leadership of the Western response and the attention you have given these unwelcome developments. We are appreciative of the steps you have taken in recent days to counteract this aggression and safeguard your NATO allies in Eastern Europe.
On behalf of the American Latvian Association, the Latvian National Association in Canada, European Latvian Association, Latvian Association of Australia and New Zealand, the Latvian Congress of Russia, and the Latvian Association of South America and the Caribbean, I urge you to act swiftly and decisively.
Sincerely,
Peteris Blumbergs
President