Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padome (PBLA IP) un Latviešu valodas aģentūra (LVA) izsludina konkursu diasporas latviešu skolu ārpus Eiropas finansiālajam atbalstam 2026. gadā. Finansiālo atbalstu 44 820 EUR apmērā nodrošina LVA no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”, bet finansējumu administrē PBLA.

Finansējuma sadali veiks PBLA IP komisija, kurā darbojas ASV, Austrālija un Kanādas izglītības nozaru vadītāji. Finansējumam aicinātas pieteikties latviešu nedēļas nogales skolas un vasaras vidusskolas ārpus Eiropas, kuras atbilst finansējuma saņēmēju atlases kritērijiem. Skolas mērķim ir jābūt latviskās izglītības nodrošināšanai, un skolas saimei ir aktīvi jāiesaistās latviešu sabiedrības darbā, audzinot un izglītojot latviešu sabiedriskos darbiniekus. Savukārt skolas uzdevumi ir: saglabāt un uzturēt latvisko identitāti, apgūt latviešu valodu un kultūru, kopt latviešu tradīcijas, veidot pilsonisko apziņu un uzturēt ciešas saites ar vietējo latviešu sabiedrību.

Ar detalizētiem konkursa nosacījumiem aicinām iepazīties konkursa nolikumā, kas ir publicēts LVA mājaslapā valoda.lv/  un PBLA mājaslapā www.pbla.lv/izglitiba/. Pieteikumus finansējumam aicinām elektroniski iesniegt līdz 2026. gada 25. februārim, aizpildot pieteikuma anketu.

Saskaņā ar nolikumu komisija apkopos un vērtēs pieteikumus, sniegs informāciju par konkursa rezultātiem līdz 2026. gada 16. martam. Finansējums nodošanai skolām PBLA slēgs līgumus ar diasporas mītņu zemju centrālajām organizācijām: Amerikas Latviešu apvienību, Latviešu nacionālo padomi Kanādā un Latviešu apvienību Austrālijā un Jaunzēlandē. Valstīs, kurās nav centrālās diasporas organizācijas, līgumi tiks slēgti ar skolu vadību. Atskaites par saņemtā finansējuma izlietojumu skolām būs jāiesniedz līdz 2026. gada 3. novembrim.

Kā uzsver Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padome, diasporas skolas ir vietējo latviešu kopienu balsts – tās pulcina ne tikai skolēnus, bet arī ģimenes ar dažādu valodas un piederības pieredzi, un tieši konkursa finansējums sniedz praktisku atbalstu šim ilgtermiņā nozīmīgajam darbam. Latvijas piešķirtais finansējums ir vairāk nekā materiāls atbalsts – tas ir skaidrs signāls, ka Latvija redz, dzird un novērtē savus cilvēkus ārpus valsts robežām. Pērn atbalstu saņēma 27 latviešu tālās diasporas skolas, kurās kopumā mācījās 740 skolēni, apliecinot, ka mērķtiecīgs un neatlaidīgs Latvijas valsts un diasporas organizāciju atbalsts palīdz saglabāt latvietību dzīvu, stiprina saikni ar Latviju un veido pamatu nākotnei, kurā ikvienam latvietim – neatkarīgi no dzīvesvietas – ir iespēja saglabāt savu valodu, kultūru un piederību.

Agnese Rimicāne
PBLA izglītības projektu koordinatore
izglitiba@pbla.lv

Šodien, 22. janvārī PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs nosūtīja vēstuli ASV prezidentam Donaldam Trampam, paužot PBLA valdes bažas par transatlantisko attiecību pasliktināšanos Grenlandes īpašuma tiesību jautājuma. Savā vēstulē PBLA priekšsēdis aicināja ASV prezidentu iesaistīties konstruktīvā diplomātiskā dialogā ar Eiropas Savienības līderiem, lai panāktu līdzsvarotu risinājumu, kas aizsargātu ASV drošības intereses, vienlaikus pilnībā respektējot Dānijas Karalistes suverenitāti, neapdraudot NATO vienotību un nākotni vai Rietumu alianses kopīgās vērtības.

Vēstule angliski (PDF)
Vēstules tulkojums latviski (PDF)

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vārdā sveicu tautiešus visā pasaulē Jaunajā gadā!

Kaut arī jauno gadu ikreiz sagaidām ar pozitīvām domām un cerībām, jāatzīst, ka aizvadīto gadu ģeopolitiskie izaicinājumi joprojām ietekmē mūsu prātus – Krievijas karš Ukrainā kļūst arvien nežēlīgāks, pasaulē valda ekonomiska nenoteiktība, un arī latviešu sabiedrībā, dažādās pasaules pusēs, vadītāji redz, ka vienot un uzturēt aktīvas mūsu pašu organizācijas kļūst arvien grūtāk.

Tomēr, atskatoties uz pagājušo gadu, varam teikt, ka mums, latviešiem pasaulē, ir bijis labs gads. Daudzas mūsu organizācijas svin 75 gadu jubilejas un šie svinīgie pasākumi ir labi apmeklēti. Dziesmu svētku tradīcija pasaulē tiek veiksmīgi kopta visos kontinentos. Pašā Latvijā šīs vasaras Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki bija pārbagāti ar dziedātājiem, dejotājiem un skatītājiem, no kuriem daudzi bija atbraukuši arī no ārzemēm. Apvienotajā Karalistē un Austrālijā sarīkotas iespaidīgas Kultūras dienas, tautieši ASV cītīgi gatavojas dziesmu svētkiem Grandrapidos, bet Kanāda jau kaļ plānus nākamajiem svētkiem Otavā. 

Tautieši pasaulē arī mēģina palīdzēt stiprināt Latvijas drošību un palīdzēt tās ekonomikai. Tā aizvadītajā vasarā PBLA sarīkoja lielāko un līdz šim veiksmīgāko Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu Rīgā, oktobrī Vašingtonā notika “Spotlight Latvia” biznesa konference, kurā piedalījās daudzas no Latvijas un ASV lielākajām aizsardzības industrijas kompānijām. Mēs arī esam strādājuši ar Saeimu un valdību, cenšoties uzlabot Latvijas nodokļu politiku tā, lai uzlabotu rietumu kompāniju investīciju klimatu Latvijā. Politiķi mūs uzklausīja, saprata un dažas maiņas nodokļu likumā tika veiktas.

Runājot par Eiropas drošības jautājumiem, jāatzīst, ka situācija Ukrainā ir uztraucoša, bet PBLA, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā, Amerikas latviešu apvienības un Apvienotās ASV Baltiešu komitejas darbs ir bijis ļoti iespaidīgs. Ir izveidots labi organizēts sakarnieku tīkls, ir izstrādāti un saskaņoti spēcīgi argumenti par labu transatlantiskajām attiecībām, Eiropas un Baltijas drošības jautājumiem, kurus tautieši var izmantot un izmanto savās sarunās ar vēlētajiem pārstāvjiem Vašingtonā un Otavā. Šīs pūles tika vainagotas ar to, ka ASV Senāts un kongress atkal lēma atbalstīt Baltijas drošības iniciatīvu – programmu, kas sniegs trim Baltijas valstīm 175 miljonu dolāru lielu militāro atbalstu 2026. gadā.

Mums jābūt gataviem, ka šis 2026. gads ne vien turpinās nest izaicinājumus, bet arī sniegs iespējas pozitīvām maiņām.  Nozīmīgs notikums būs 15. Saeimas vēlēšanas, kas notiks 2026. gada 3. oktobrī.  PBLA kopīgi ar mūsu partneriem ir izveidojusi darba grupu, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti diasporā.  Mēs ceram to panākt, sniedzot informāciju par politiskajām izvēlēm un dalību vēlēšanās, kā arī par balsošanas procedūrām, lai nodrošinātu, ka Latvijas pilsoņi visā pasaulē dodas balsot.  Mēs informēsim mūsu sabiedrību par partiju nostāju un prioritātēm. Lai nodrošinātu, to, ka cilvēki jūtas informēti, mēs sniegsim ekspertu analīzi par politiskajām partijām un to kandidātiem.  

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka patriotiski noskaņoti tautieši atturētos no balsošanas neskaidrības, nezināšanas vai tādas pārliecības dēļ, ka viņi nevar ietekmēt rezultātu – katra balss ir svarīga.  Mums tikai jāpaskatās atpakaļ uz 2024. gada Eiropas Savienības vēlēšanām, kad diasporas balsotāju skaits palielinājās par veseliem 230 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējām ES vēlēšanām. Tas atbilst pietiekamam balsotāju skaitam, lai ievēlētu vēl vienu pārstāvi no valstiski domājošām, latviskām partijām.  Uzskatu, ka diasporas balsotāji tiešam var palīdzēt ievēlēt Latvijas patriotus! 

Pasaules brīvo latviešu apvienībai arī 2026. gadā biznesa forumi joprojām būs aktuāli, jo atbalsts Latvijas tautsaimniecībai ir viena no mūsu darbības prioritātēm. PBLA sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru plāno pasākumus Latvijā, kādā no Eiropas pilsētām ārpus Latvijas, un arī Austrālijā.  PBLA kā pasaules latviešus pārstāvošai organizācijai ir svarīgi palīdzēt globāli strādājošām firmām un biznesa pārstāvjiem sazināties ar Latvijā strādājošajiem uzņēmējiem.  Mūsu biznesa forumi ir vieta, kur notiek nopietna tīklošanās un tiek apspriestas daudzas labas idejas.  Es personīgi esmu pārsteigts par to, ko esmu uzzinājis no Latvijas uzņēmumiem šajos pasākumos.  Tāpat esmu ļoti iespaidots par ASV latviešu izcelsmes uzņēmēju un vadītāju pieredzi un zināšanām. Mums ir daudz ko mācīties vienam no otra.

Mums bieži jautā, vai šādi biznesa forumi ir tā vērti? Vai mēs varam precīzi noteikt, cik lielu ekonomisko izaugsmi tie rada? Protams, nē – liela biznesa darījuma noslēgšana nenotiek publiski tūdaļ pēc vienas tikšanās vai viena pasākuma. Taču tas var aizsākt procesu uz kaut ko lielu un Latvijai nozīmīgu, un tieši tāpēc mēs šos pasākumus rīkojam.  

Vēl viens svarīgs PBLA darba kārtības jautājums ir gatavošanās Valsts aizsardzības dienestam (VAD), kas tiks pilnībā ieviests un no 2027. gada attieksies arī uz diasporas jauniešiem. Septembrī mēs apmeklējām jauniesaukto kareivju apmācību centru Alūksnē.  PBLA valde bija pozitīvi iespaidota par jauniešu dienesta apstākļiem, tāpat arī par vadības profesionālo un patriotisko nostāju, bet visvairāk priecājāmies par pašiem jauniešiem – jauniesauktajiem karavīriem.  Mēs tikāmies ar puišiem, kuri dzimuši un uzauguši ārpus Latvijas, bet nolēmuši atgriezties savu vecāku dzimtenē, lai izietu militāro apmācību un vajadzības gadījumā varētu aizsargāt Latvijas valsti. PBLA saprot un novērtē viņu degsmi, laiku un ieguldījumu. Pēc Alūksnes bāzes apmeklējuma, mēs tiešām saprotam, ka dienests un mācības padarīs jauniešus par gudrākiem un stiprākiem vīriem, Latvijas patriotiem.  PBLA ir apņēmusies popularizēt militārā dienesta vērtību, vienlaikus sadarbojoties ar bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu, ka tiek veikti saprātīgi pasākumi, lai diasporas jauniešus iekļautu sistēmā.  Galu galā lēmums par militāro dienestu ir jāpieņem katram individuāli, un neviens cits, tostarp vecāki, to nevar izdarīt viņu vietā, un mēs ceram, ka mūsu bērni izdarīs patriotisku izvēli iesaistīties VAD – tas palīdzēs mūsu valstij, bet arī padarīs viņus par labākiem cilvēkiem.

PBLA darāmo darbu un prioritāšu saraksts varētu turpināties garu garais.  Ir nepieciešami risinājumi reemigrācijas jautājumos, jāmēģina veicināt ieguldījumus Latvijas militāro aizsardzības spēju stiprināšanā un Latvijas izglītības sistēmas uzlabošanā.  Kā rietumnieki mēs varam sniegt savu ieguldījumu un atbalstu.  

Šis gads ir PBLA 70. jubilejas gads un mēs ceram to godam aizvadīt ar pasākumiem Latvijā un diasporas latviešu centros. Aicinu jūs visus kā latviešu organizācijas tā arī individuālus tautiešus pasaulē darīt labāko, ko vien varam, Latvijas labā 2026. gadā!

Pēteris Blumbergs
PBLA priekšsēdis

Pasaules brīvo latviešu apvienību nākamajos divos gados vadīs Pēteris Blumbergs no Vašingtonas ASV un Mārīte Kļaviņa no Frankfurtes Vācijā.

Gada izskaņā notikušajās PBLA vadības vēlēšanās Pēteris Blumbergs pārvēlēts uz trešo termiņu priekšsēža amatā un vadīs apvienību 2026. un 2027. kalendāra gados kā Amerikas latviešu apvienības pārstāvis PBLA valdē. Par viņa vietnieci uz šo pašu laika periodu ievēlēta Eiropas latviešu apvienības pārstāve Mārīte Kļaviņa. 

Pēteris Blumbergs ir dzimis un audzis Čikāgā. Latvisko izglītību ieguvis Krišjāņa Barona skolā Čikāgā un Gaŗezera vasaras vidusskolā (GVV). Viņam ir Ilinojas universitātes grāds ekonomikā un juridiskais grāds DePaul Universtātē, Čikāgā, kur bijis DePaul Law Review redaktors. Pirms nepilniem 30 gadiem Pēteris pieņēma darbu ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur joprojām strādā kā advokāts.

Vašingtonā 2000. gadu sākumā P. Blumbergs iesaistījās Amerikas latviešu apvienības (ALA) darbā kā Ārējās Informācijas nozares vadītājs un vadīja ALA projektus, lai panāktu Latvijas uzņemšanu NATO.  Pēc vairāku gadu pārtraukuma latviešu sabiedriskajā darbā P. Blumbergs atgriezās ALA un no 2015. līdz 2021. gadam sekmīgi darbojās kā apvienības valdes priekšsēdis un ALA pārstāvis PBLA valdē. 

Kopš 2022. gada janvāra P. Blumbergs vada Pasaules brīvo latviešu apvienību (PBLA), par galvenajiem apvienības mērķiem izvirzot Latvijas aizsardzības un drošības jautājumus, kas saasinājušies saistībā ar Krievijas vardarbīgo iebrukumu Ukrainā. Svarīgi PBLA darbā ir arī diasporas izglītības un kultūras, kā arī ar remigrāciju saistītie jautājumi. 

Lai veicinātu diasporas un dažādu Latvijas uzņēmēju sadarbību, P. Blumberga vadībā 2023. un 2025. gada vasarās aizvadīti divi vērienīgi Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumi (PLEIF) Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās Rīgā. Aizvadītajā termiņā P. Blumberga vadībā tika sarīkots arī politisks seminārs, veltīts Latvijas uzņemšanas NATO 20. gadskārtai, notikušas produktīvas valdes sēdes klātienē un attālināti, kā arī neskaitāmas tikšanās ar Latvijas valsts vadītājiem, Saeimas deputātiem un sadarbības partneriem.

Nākamajam darba termiņam P. Blumbergs par prioritātēm izvirza gatavošanos 15. Saeimas vēlēšanām, diasporas sagatavošanu iesaistei Valsts aizsardzības dienestā. Svarīgi ir arī godam aizvadīt PBLA 70. jubilejas gadu, kā arī celt PBLA redzamību diasporā. Vienmēr aktuāla paliek Latvijas valsts drošība Krievijas uzsāktā kara Ukrainā kontekstā un politiskais darbs Vašingtonā, aizstāvot Latvijas intereses.

“Atbildes uz to, kā risināt visus šos jautājumus, ir ļoti grūti rast un īstenot – ja tas būtu viegli, tas jau sen būtu izdarīts, jo par dažām no šīm lietām mēs runājam jau gadiem. Bet mans mērķis ir vienot diasporas latviešu sabiedrību, turpināt meklēt un ieteikt risinājumus semināros, intervijās, viedokļu rakstos un censties panākt uzlabojumus kopējā darbā mūsu organizāciju un Latvijas valsts interešu labā,” raksta P. Blumbergs savā kandidāta vēstulē valdei.

Pēteris ir precējies, kopā ar sievu Lauru uzaudzināti četri dēli. Vecākie – Aleksandrs un Grants, kas abi absolvējuši Virdžīnijas Universitāti (University of Virginia), strādā tautsaimniecības konsultāciju nozarē. Jaunākie dēli, dvīņi Edijs un Filips, vēl studē Vanderbilt un Northwestern universitātēs ASV. Visi četri dēli piedalās latviešu sabiedrības dzīvē un ir Gaŗezera vasaras vidusskolas absolventi. 

Mārīte Kļaviņa kopš 2022. gada ir darbojusies kā Eiropas latviešu apvienības (ELA) pārstāve PBLA. Būdama PBLA valdes locekles amatā, viņa ir aktīvi iesaistījusies vairāku aktuālu jautājumu risināšanā, piemēram, Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) organizēšanā. M. Kļaviņa ir arī pielikusi plecu darbā ar PBLA prioritātēm. Viņa ir aktīva vēlēšanu lietās un vada PBLA vēlēšanu darba grupu. Viņa seko līdzi Valsts aizsardzības dienesta (VAD) jautājumiem, bet tautsaimniecības jomā ir palīdzējusi sarīkot un vadīt vairākus sekmīgus mazāka līmeņa ekonomikas forumus Eiropas pilsētās ar nosaukumu “Latvija Fokusā”. 

M. Kļaviņa arī ir vairākkārt PBLA paspārnē tikusies ar Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem, pārrunājot un iekļaujot diasporas jautājumus Latvijas politikā. Vienlaikus Mārīte jau desmit gadus vada Frankfurtes Latviešu biedrību, uzturot ciešas saites ar vietējo Vācijas latviešu diasporu.

M. Kļaviņa ir dzimusi Tallinā, Igaunijā, bet savu skolas laiku pavadījusi Rīgā, vidējo izglītību iegūstot Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā. Mārīte Vācijā dzīvo kopš 2003. gada, kad tur uzsāka savas studijas. Viņai ir maģistra grāds ekonomikā, ko ieguvusi Ķelnes universitātē. Šobrīd M. Kļaviņa kopā ar savu ģimeni dzīvo Frankfurtē pie Mainas un savu ikdienu velta savām trim meitām. 

M. Kļaviņa uzsver, ka viņas papildu pienesums PBLA darbā ir sapratne par Eiropas latviešu diasporas organizāciju darbu un vajadzībām. Kā Frankfurtes Latviešu biedrības dibinātāja un vadītāja viņa labi saprot mazo biedrību ikdienas izaicinājumus, rūpējoties par latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, rīkojot pasākumus, tam visam piesaistot darbīgus patriotiskus tautiešus.

“PBLA 70. jubilejas gads, Saeimas vēlēšanas, PLEIF pēctecība un ģeopolitiskie izaicinājumi prasīs stipru komandas darbu un gatavību ieguldīt daudz enerģijas. Ar savu pieredzi un motivāciju esmu gatava turpināt strādāt kopā ar Pēteri Blumbergu un stiprināt PBLA kopīgo balsi Latvijā,” uzsver M. Kļaviņa savā motivācijas vēstulē valdei.

PBLA priekšsēdi un viņa/as vietnieku PBLA valde ievēl no sava vidus uz divu gadu termiņu aizklātā balsojumā. Vēlēšanas tradicionāli notiek ik pēc diviem gadiem decembrī, lai jaunā vadības komanda varētu sākt pildīt pienākumus ar 1. janvāri. Vēlam sekmes PBLA vadītājiem nākamajos divos darbības gados!

Laikā, kad latvieši visā pasaulē atzīmē, svin, godina, atminas Latvijas valsts tapšanu, un apzinās savas valsts esamības nozīmīgumu, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds un padome (PBLA KF&P) vēlas pateikties tiem cilvēkiem, kuri savu laiku, enerģiju un līdzekļus velta latvietības un latviskās kultūras uzturēšanai, mūsu valodas ilgmūžībai un nācijas pašapziņas celšanai. Lielu paldies pelnījuši daudzi tautieši, un vairākiem mēs varam pateikties tieši šajā valsts svētku nedēļā.

PBLA Kultūras fonda Goda balva un ASV $ 1000 naudas balva Jurim Ķeniņam (Kanada) par ilggadēju un nesavtīgu ieguldījumu PBLA Kultūras fonda un padomes vadībā.

2025. gada 1. janvārī Juris Ķeniņš pēc desmit nostrādātiem gadiem beidza pildīt PBLA Kultūras fonda un padomes priekšsēža amata pienākumus. Kultūras fonds un padome godina Juri par viņa sekmīgo darbu, piešķirot prestižo Goda balvu 2025. gadā. Šī balva apliecina Juŗa Ķeniņa nozīmīgo ieguldījumu latviešu kultūras attīstībā un tās mantojuma saglabāšanā Latvijā un Latvijas diasporā daudzu gadu laikā. 

Juris ir izcils komponists un vairāki viņa darbi ir ieņēmuši vietu latviešu koru repertuārā. Viņš ir arī izcils čellists, kurš spēlējis dažādos orķestros un kameransambļos, kā arī uzstājies kā solists. Juris ir strādājis par mūzikas skolotāju Kanadas vidusskolās, un vēlāk daudzās citās jomās, tostarp Toronto Universitātes Mūzikas fakultātē. Viņa tēvs, Tālivaldis Ķeniņš, ir augsti novērtēts kā viens no ievērojamākajiem latviešu komponistiem, kura darbus ir cildinājis – un arvien cildina – viņa dēls Juris. 

J. Ķeniņš ir ieņēmis vairākus vadošus amatus latviešu sabiedrībā Kanadā, īpaši, kā galvenais rīkotājs, diriģents un izpildītājs daudzos Dziesmu un deju svētkos Kanādā, ASV un Latvijā. Viņš daudzus gadus vada Latviešu Dziesmu svētku biedrību Kanadā. Juris bija viens no virzītājspēkiem, kas veicināja diasporas koru un deju ansambļu pieaugošo klātbūtni un īpašos priekšnesumus 2018. un 2023. gada Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Viņš ar entuziasmu ir darbojies Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) valdē un joprojām aktīvi piedalās Toronto Latviešu koncertapvienības darbā.

Juris Ķeniņš ir nozīmīga personība daudzās latviešu kultūras aktivitātēs Kanadā, kuru organizēšanai un vadīšanai viņš veltījis savu dzīvi. Juris iepriekš ir apbalvots ar LNAK Atzinības rakstu, PBLA Kultūras fonda Goda diplomu 2009. gadā (par XII un XIII Kanadas Dziesmu svētku vadību un latviešu mūzikas popularizēšanu Kanadā) un Triju Zvaigžņu ordeni 2020. gadā. Juris ar savu darbību kultūras jomā veiksmīgi stiprina saikni starp Latviju un diasporu, apliecinot kultūras pieaugošo nozīmi pasaules latviešu saliedēšanā. Juri Ķeniņu godina un apsveic viņa ilggadēji vadītās organizācijas kollēgas PBLA Kultūras fondā un padomē.

Krišjāņa Barona balva un ASV $ 500 naudas balva Paulam Harijam Toutonghi (ASV) par rakstniecības darbiem “Red Weather”, “Evel Knievel Days”, “The Refugee Ocean” un citiem, kas atspoguļo imigrantu dzīvi, tostarp latviešu likteņus.

Pauls Harijs Toutonghi (dzimis 1976. gadā) ir amerikāņu rakstnieks, kas darbojas gan daiļliteratūrā, gan dokumentālajā prozā. Viņš dzimis Sietlā, Vašingtonas štatā, imigrantu ģimenē — māte emigrējusi no Latvijas, tēvs no Ēģiptes un ir sīriešu izcelsmes. Viņa pirmais romāns “Red Weather” tika izdots 2006. gadā izdevniecībā Random House/Shaye Areheart Books, bet otrais romāns “Evel Knievel Days” 2012. gadā Random House/Crown. Abi darbi ieguvuši atzinīgu kritiķu vērtējumu, īpaši “Red Weather”, kas plaši apspriests un pozitīvi recenzēts. Toutonghi darbi publicēti žurnālos “Sports Illustrated”, “The Burnside Review”, “Glimmer Train”, “The Boston Review”, “One Story Magazine” un “The New Yorker”. Viņa stāsts “Regeneration” 2000. gadā saņēma Pushcart Prize balvu. 2016. gadā viņš izdeva dokumentālo grāmatu “Dog Gone: A Lost Pet’s Extraordinary Journey and the Family Who Brought Him Home”, kas kļuva par pamatu Netflix filmai “Dog Gone” (2023). Pauls Harijs Toutonghi 2003. gadā ieguva MFA grādu dzejā Kornela Universitātē un 2006. gadā doktorantūras grādu angļu literatūrā. Pēc pirmā romāna iznākšanas viņš pārcēlās no Bruklinas (Ņujorkā) uz Portlandi (Oregonā), kur pašlaik ir angļu valodas profesors Lewis & Clark College, specializējoties daiļliteratūras un radošās rakstniecības jomā. Pauls Harijs Toutonghi ir aktīvs Oregonas latviešu sabiedrības dalībnieks, un viņa abi bērni ir absolvējuši bērnu vasaras nometni “Mežotne” un apmeklē Rietumkrasta latviešu vasaras vidusskolu “Kursa”.

PBLA KF&P Atzinības raksti

Albertam Ozolam (ASV) par veiksmīgu, enerģisku un ilggadēju Vašingtonas tautas deju kopas “Namejs” vadību.

Alberts Ozols Vašingtonas tautas deju kopā Namejs sāka dejot 2000. gadā, savukārt kopas vadību uzņēmās 2007. gadā 21 gada vecumā, pulcinot ap sevi daudzus jaunās paaudzes dejotājus. Viņš ar “Nameju” veiksmīgi iestudēja tautas dejas lieluzvedumam 12. Vispārējos dziesmu svētkos ASV, Indianapolē, 2007. gadā, kā arī citiem turpmākiem dziesmu svētku deju lieluzvedumiem ASV. Mācījis tautas dejas Vašingtonas latviešu skolā. Alberts ienes kopas darbībā daudz enerģijas un entuziasma; viņš prot likt dejotājiem justies iekļautiem un novērtētiem. Viņam piemīt dabiska humora izjūta, kas veicina pozitīvu noskaņojumu dejotājos un kopas saliedētību.

Jānim Miglavam(ASV) par oriģinālām idejām un radošu pieeju, veidojot fotogrāfiju izstādi “Imigranta stāsti viņa mazbērniem”.

Jānis Miglavs savas karjeras gadu laikā Miglavs ir fotografējis un rakstījis vairāk nekā 30 valstīs, sadarbojoties ar tādiem izdevumiem kā “National Geographic”, “Travel & Leisure”, “Sunset” un “National Wildlife”. Starp viņa komercklientiem ir “Hewlett-Packard”, “Deloitte & Touche”, “7/11”, Sheraton Hotels, Oregon Tourism, PGE un Nikon. Viņš ir izveidojis dokumentālo foto projektu “Āfrikas neizzinātie mīti un arhetipiskie sapņi”, kura mērķis ir saglabāt un vizuāli atainot Āfrikas attālo cilšu mutvārdu stāstus, veidojot foto liecības un ilustrācijas, balstītas uz cilšu vecajo, šamaņu un dziednieku stāstījumiem. Šī projekta darbi ir izstādīti Apvienoto Nāciju Organizācijā, Longview Mākslas muzejā un Portlandes universitātē. Viņa jaunākais izstāžu cikls “Imigranta stāsti mazbērniem” atspoguļo latviešu pieredzi un mantojumu, izmantojot attēlus un stāstus, lai palīdzētu nākamajām paaudzēm izprast, kā senču dzīves un kultūra veido mūsdienu latviešu identitāti.

Latviešu Pārstāvniecībai Apvienotajā Karalistē (LPAK) par Trešo Eiropas Latviešu kultūras svētku (ELKS III) sekmīgu rīkošanu un izcilu norisi 2025. gada 18.- 20. jūlijā Bredfordā, Apvienotajā Karalistē.

LPAK valde un kopiena divu gadu garumā nesavtīgi strādājusi, pulcinot dalībniekus, atbalstītājus, brīvprātīgos, Eiropas diasporas amatiermākslas kopu dalībniekus un vadītājus, kā arī ELKS III radošo grupu, koordinējot un rīkojot Eiropas latviešu diasporai nozīmīgos kopā dziedāšanas, muzicēšanas un dejošanas svētkus. ELKS III sarīkoti, pateicoties Kultūras ministrijas, PBLA un ELA atbalstam, tomēr praktisko darbu uzņemoties LPAK, tās valdei un aktīvistiem.

DVF īpašuma “Straumēnu muiža” direktoriem Verai Antipovai un Mikam Vizbulim, kā arī aktīvajai un atbalstošajai brīvprātīgo komandai (Lielbritānija) par jaunas enerģijas iedzīvināšanu senā, tradīcijām bagātā latviešu pulcēšanās vietā – “Straumēnu” muižā, aicinot kopā Anglijas un visas Eiropas latviešu diasporas ļaudis un viņu atbalstītājus nozīmīgās, interesantās, noderīgas un saviesīgās norisēs. 

Austrālijas latviešu 38. Jaunatnes dienu rīcības komitejai (Austrālija) par svētku sekmīgu rīkošanu un norisi Sidnejā, veicinot latviešu kultūras mantojuma uzturēšanu Austrālijā un stiprinot piederības saikni visiem pasaules latviešiem, īpaši piesaistot jauniešus.

38. Jaunatnes dienu rīcības komitejā darbojās vairāk nekā 15 jaunieši vecumā no 16 līdz 28 gadiem, kas kopā ar saviem draugiem un labvēļiem sarīkoja krāšņus jauniešu svētkus Sidnejā, Austrālijā. 

Micheline Lasdin-Collin (Beļģija) par mūža ieguldījumu Beļģijā dzīvojošo trimdas un diasporas latviešu vienošanu Beļģijā dzīvojošo trimdas latviešu vēsturiskās atmiņas, tradīciju un arhīvu glabāšanu.

Dacei Kalniņai (Beļģija) par neatlaidīgu darbu, mudinot latviešu radošo diasporu Beļģijā iesaistīties labdarības kustībā Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju atbalstam, kā arī iesaistoties pilsoniskās līdzdalības norisēs.

Kopš 2005. gada Dace Kalniņa ir aktīva latviešu diasporas Beļģijā radošajos projektos – Briseles latviešu korī, Briseles latviešu dejotāju saimē un sirsnīgajā Briseles latviešu teātrī. Trīs gadu garumā Dace Kalniņa pratusi aicināt un iesaistīt dziedošus, muzicējošus un teātri spēlējošus latviešus un viņu atbalstītājus idejām, iecerēm un izdomas bagātu kultūras pasākumu norisēs, kuru daudzie un atsaucīgie apmeklētāji dāsni ziedojuši līdzekļus labdarības projektiem. Dace Kalniņa arī neatlaidīgi aicinājusi latviešu kopienas ļaudis un viņu atbalstītājus iesaistīties nozīmīgās pilsoniskās līdzdalības norisēs.

Sandro Roberto Medeiros (Brazīlija) par izcilu ieguldījumu un nesavtīgu darbu latviešu dejas un kultūras saglabāšanā Brazīlijā, kas vainagojies ar Ižuī tautas deju kopas “Staburags” panākumiem Latvijā, iegūstot augstāko vērtējumu diasporas deju kopu skatē pagājušajos Dziesmu un deju svētkos.

Sandro Roberto Medeiros pirms kļuva par Ižuī Latviešu kultūras centra deju grupu horeogrāfu, bija dejotājs grupā tautas deju kopā “Staburags”, un savu ceļu kopā ar Ižuī latviešu tautas deju kopu viņš sāka vairāk nekā pirms 20 gadiem. Ar lielu meistarību un augstu māksliniecisko kvalitāti viņš māca un iedvesmo savus dejotājus – no pašiem mazākajiem līdz pat pieaugušo grupai. Ar savu darbību viņš veicina nemateriālā mantojuma saglabāšanu, stiprina latvisko identitāti un palīdz Ižuī latviešu vārdam un kultūrai izskanēt gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.

Marília de Mattos Berg (Brazīlija) par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu Ižuī Latviešu kultūras centrā, mācot latviešu dziesmas un valodu dažādām paaudzēm, saglabājot un stiprinot latviskās identitātes garu.

Marília de Mattos Berg caur mūziku iedvesmo jauno paaudzi mācīties latviešu valodu un saglabāt savas saknes. Viņa vadījusi muzikālās grupas Riodežaneiro, Portoalegrē un Ižuī, Brazīlijas baptistu baznīcās, kur bijusi bērnu, jauniešu un baznīcas kora diriģente. 

Andrejam Vītolam (Kanada) par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Montreālas Latviešu sabiedriskā centra vadībā. 

Andrejs Vītols jau vairāk nekā divas desmitgades aktīvi darbojas Montreālas Latviešu sabiedriskajā centrā, vadot tā darbību un rūpējoties par tā uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību. Kā kora “Atbalss” diriģents viņš ar savu entuziasmu un degsmi stiprina latviešu kopienas saliedētību un kultūras dzīvi Kanadā.

Ritai Jozuus (Kanada) par ilggadēju un izcili veiksmīgu darbu un dalību Baltijas mākslinieku asociācijā Montreālā.

Rita Jozuus aktīvi darbojas Baltijas mākslinieku asociācijā Montreālā, kā arī ir bijusi nozīmīga kora “Atbalss” organizētāja un atbalstītāja. Viņas ieguldījums bijis būtisks arī latviešu kultūras kopienas “Tērvete” pastāvēšanā un latviešu kultūras saglabāšanā Kanadā.

Kristīnei Ruņģis (Kanada) par ilggadīgu, čaklu, rūpīgu un nesavtīgu darbu, kas ticis veltīts Montreālas un Otavas korim “Atbalss”, veicot administratīvo darbu.

Pateicoties Kristīnes darbam, koris veiksmīgi vairākkārt piedalījies Dziesmu un Deju svētkos gan Latvijā, gan Kanādā. Kristīnes ieguldītais darbs ir būvējis labus pamatus korim. Viņas spēja koordinēt dalībniekus, pārvaldīt loģistiku un veicināt pozitīvu vidi ir padarījusi kori kā daļu no latviešu sabiedrības ikdienas, gan Otavā, gan Montreālā. Viņas devums administratīvajā jomā ir ne tikai praktisks, bet arī iedvesmojošs, atspoguļojot dziļu apņemšanos un mīlestību pret Latvijas kultūru un mūziku.

Aijai Zichmanei (Kanada) par viņas milzīgo ieguldījumu sabiedrībā kā Toronto Latviešu Centra bibliotēkas vadītājai un nozīmīgo darbu kultūras pieejamības veicināšanā.

Aija Zichmane ir ievērojama Kanadas latviešu sabiedriskā darbiniece, kas vada Toronto Centra bibliotēku un veicina kultūras pieejamību plašai sabiedrībai. Viņas darbs bibliotēkas attīstībā un pasākumu organizēšanā būtiski bagātina kopienas kultūras dzīvi un veicina izglītību un lasītprasmi.

Kristīnei Stivriņai (Kanada) par ilggadēju Saulaines grāmatu klētiņas noorganizēšanu un uzturēšanu.

Pateicoties viņas rūpīgajam darbam, grāmatas tiek glābtas no bojāejas, nonāk lasītāju rokās un veicina latviešu literatūras pieejamību, vienlaikus nodrošinot finansiālu atbalstu Saulaines nometnei Kanadā. Viņas darbs kalpo latviešu sabiedrības interesēm Kanadā un stiprina šīs sabiedrības saikni ar tautiešiem Latvijā.

PBLA Kultūras fonda un padomes vārdā
Andra Baltmane, priekšsēde

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 2025. gadā savu gadskārtējo balvu piešķīrusi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē archibīskapei emerita Laumai Zušēvicai par ilggadēju garīgās dzīves uzturēšanu un vadīšanu, paidagoģisko darbu un latviskās identitātes stiprināšanu pasaulē.

Lauma Zušēvica (dzim. Lagzdiņa) dzimusi 1954. gada 3. jūlijā Klīvlandē. 1976. gadā ieguvusi B.A. grādu reliģiskā zinātnē un valodās Klīvlandes Valsts Universitātē. Lauma saņēma „Danforth stipendiju”, turpināja studijas Jēla (Yale) Universitātē, kur 1978. gadā ieguva M.A. grādu reliģiskās zinātnēs, specializējoties Jaunās Derības ekseģēzē un vēsturē. 1980. gadā saņēmusi Jēla Universitātes M.Ph. grādu reliģiskās zinātnēs. Ordinēta mācītājas amatā 1978. gada 4. jūnijā Klīvlandē, ordināciju vadot archibīskapam Arnoldam Lūsim.

Lauma savā darbā īpašu vērību piegriezusi jaunatnei un bērniem. Strādājusi par skolotāju Klīvlandes draudzes svētdienas skolā, bijusi audzinātāja un programmas vadītāja latviešu vasaras vidusskolās “Kursā” un “Beverīnā”, Garezera vasaras vidusskolā, sagatavošanas skolā, bērnu nometnēs Katskiļos, Saulainē un Garezerā, vairākās „3×3” nometnēs. Lauma jau 29. gadu māca Milvoku plkv. Oskara Kalpaka skolā un vienu vasaru mācīja Latvijas „Saulgriežu” vasaras vidusskolā; vēl arvien māca Garezerā.

Pēc māc. O. Gulbja pēkšņās nāves 1979. gadā, Ņujorkas draudze meklēja jaunu mācītāju ar darba vietu Longailendā. 1980. gada 10. februārī draudze par savu mācītāju ievēlēja Laumu. Viņas uzdevumos ietilpa Longailendā dzīvojošo draudzes locekļu garīgā aprūpe, kā arī darbs Longailendas skolās un Katskiļu nometnē. Archibīskaps A. Lūsis Laumu ieveda amatā dievkalpojumā 1980. gada 7. septembrī Salas baznīcā.

Lauma laulāta 1980. gada 12. jūlijā ar architektu Ivaru Zušēvicu, ģimenē ir divas meitas Zīle un Kaija. Ģimenē aug mazbērni Paulis, Nikolais, Elsie un Teodors. 

Darbojoties Salas baznīcā, Lauma meklēja jaunus ceļus, kā draudzei piesaistīt jauniešus. Kopā ar māc. Juri Cālīti tika rīkoti kristīgās jaunatnes kursi Katskiļos, iesvētāmo saieti Bostonā un Longailendā. Lauma sprediķojusi ALJA kongresā, vadījusi LELBA Jaunatnes nozari, rakstījusi periodiku un sagatavojusi manuskriptu grāmatai “Prieks bibliskā skatījumā”. Kā LELBA Pārvaldes priekšniece sprediķojusi vairākās Sinodēs, Hamiltonas Dziesmu svētkos, ir ievadījusi ALA un Daugavas Vanagu sanāksmes un konferences.

Sava vīra darba apstākļu dēļ Lauma 1984. gadā atstāja darbu Ņujorkas draudzē un pārcēlās uz Čikāgu. Turpinājusi vadīt LELBA Jaunatnes nozari, kalpojusi Vidienes apgabala dievkalpojumos, katru gadu darbojusies Garezera vasaras vidusskolā. Ar 1985. gadu sākusi kalpot Milvokos (Milwaukee, WI) Sv. Jāņa draudzē. 1987. gadā trīs Milvoku latviešu draudzes apvienojās, un Lauma kļuva par Sv. Trīsvienības draudzes mācītāju.

No 1990. gada līdz 1993. gadam Lauma vadīja LELBA Skolu un kristīgās audzināšanas nozari. Vairākas reizes bijusi LELBA pārvaldes locekle, viesojusies arī Latvijā un centusies uzturēt sakarus gan ar māsu draudzēm, gan ar Teoloģijas fakultātes studentiem. Ar draudzes palīdzību izdevusi grāmatu “Vismazākajiem Kristus bērniem”.

1995. gada oktobrī LELBA Vidienes apgabala konference ievēlēja Laumu par šī apgabala garīgo vadītāju. Archibīskaps Elmārs E. Rozītis 1996. gada februārī ieveda Laumu prāvestes amatā. Vidienes apgabals vēlreiz ievēlēja prāvesti kā apgabala garīgo vadītāju 1998. gadā. 2001. gadā Lauma vairs nekandidēja un atsāka darbu ar LELBA Jaunatnes nozari.

2005. gada LELBA Sinodē, Milvokos, Laumu ievēlēja LELBA priekšnieces amatā. Ieejot šajā amatā, LELBĀL Virsvalde apstiprināja prāvesti par LELBĀL Virsvaldes garīgo viceprezidenti. 2008. gada Sinodē, Vašingtonā, un 2011. gada Sinodē, Indianapolē, prāv. Laumu vēlreiz ievēlēja priekšnieces amatā. Piedalījusies vairākās LELB Sinodēs un 2010. gada Pasaules luterāņu federācijas asamblejā, Štutgartē.

2015. gada 19. aprīlī Milvokos vairāku bīskapu, daudzu garīdznieku, viesu un draudžu pārstāvju klātbūtnē Lauma konsekrēta par Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) archibīskapi, kļūstot par pirmo sievieti šādā amatā.

PBLA valde īpaši novērtē to, ka papildus garīgajam darbam Lauma Zušēvica aktīvi iesaistījusies latviešu izglītības un jaunatnes darbā: latviešu skolās, Gaŗezerā, Kursā un citu vasaras vidusskolu nometnēs, “3×3” saietos, bērnu programmās Katskiļos un Saulainē. 

Kopš 2025. gada 28. aprīļa ar LELBP Virsvaldes plenārsēde lēmumu viņa ir archibīskape emerita, turpinot kalpot ar padomu, kā arī veicot lektores un iedvesmotājas darbu. 

Ordeņu kapituls 2023. gada 4. aprīlī nolēma apbalvot Laumu Zušēvicu ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, ieceļot par ordeņa komandieri. Ordeni pasniedza Valsts prezidents Egils Levits 2023. gada 6. jūlijā Rīgas pilī. Pamatojumā norādīts: “Par nesavtīgo un pašaizliedzīgo garīgo kalpojumu latviešu sabiedrībai un nozīmīgo veikumu latvietības stiprināšanā un latviešu jaunatnes audzināšanā ārpus Latvijas.”

PBLA balva tika izveidota 1963. gadā, lai apliecinātu cieņu un izteiktu trimdā dzīvojošo latviešu pateicību izciliem zinātnes, nacionālpolītiskiem, sabiedriskiem un mākslas darbiniekiem, kā arī jaunatnes audzinātājiem, kas ar saviem darbiem un sasniegumiem ir palīdzējuši cittautiešiem izprast latviešu tautas brīvības centienus, ir cēluši godā un popularizējuši Latvijas vārdu, kā arī snieguši paliekamas mākslas vērtības.

Ierosinājumus par PBLA balvas kandidātiem sniedz PBLA sastāvā esošo organizāciju valdes un to piešķir pēc PBLA valdes balsojuma. PBLA balvas laureātu izsludina un reizē ar diplomu šo balvu pasniedz Latvijas neatkarības pasludināšanas aktā 18. novembrī. To saņēmuši vairāki desmiti prominentu trimdas latviešu sabiedrisko darbinieku. Saņēmēju saraksts ir atrodams PBLA interneta vietnē https://www.pbla.lv/par-pbla/pbla-balva/.

(PBLA pārstāvniecības, ALA un LELB Pasaulē sagatavota informācija)

Kaut nākamās Saeimas vēlēšanas vēl gandrīz gada attālumā, to tuvošanos sajūt ne tikai Latvijas politiskajā dzīvē, bet tām gatavoties sāk arī vēlēšanu īstenotāji – Centrālā Vēlēšanu komisija, Ārlietu ministrija un, domājot par diasporas iesaisti, arī Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA).

Ar PBLA valdes 26. septembra sēdes lēmumu tika izveidota Vēlēšanu darba grupa, kurā ietilpst pārstāvis no katras PBLA dalīborganizācijas. Grupas mērķis – koordinēt PBLA darbu, gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām 2026. gada 3. oktobrī.  Aizvadītajā nedēļā notika tās pirmā sēde. 

Darba grupa darbosies šādā sastāvā: Pēteris Blumbergs, PBLA priekšsēdis; Mārīte Kļaviņa, priekšsēža vietniece un Eiropas latviešu pārstāve, Anita Andersone, LAAJ prezidija priekšsēde, Jānis Vucēns, LAAJ pārstāvis no Pertas latviešu biedrības Austrālijā, Ingrīda Zemīte, LNAK pārstāve no Kanādas, Kristīne Krauze, ELA pārstāve no Apvienotās Karalistes, Diāna Kārkliņa, ALA pārstāve no ASV, Renāte Albrehta, DAKLA priekšsēde no Dienvidamerikas un Raits Eglītis, PBLA izpilddirektors.

P. Blumbergs, atklājot sēdi, uzsvēra, ka iesaiste vēlēšanās ir svarīgs PBLA darba aspekts sabiedrības līdzdalības aspektā.  PBLA vēsturiski ir iesaistījusies vēlēšanu procesa koordinēšanā diasporā un darīs to arī nākamajās Saeimas vēlēšanās, atbalstot iecirkņu veidošanu un mudinot pilsoņus piedalīties vēlēšanās.  PBLA plāno informēt sabiedrību par ne tikai par tehniskiem jautājumiem saistītiem ar balsošanas procesu, bet arī par partiju programmām un nostājām, lai cilvēki varētu vieglāk pieņemt lēmumu par to, kuru politisko spēku atbalstīt.  

M. Kļaviņa informēja sarunas dalībniekus par pašreizējo situāciju un paveiktajiem priekšdarbiem – PBLA pārstāvju tikšanos septembrī ar jauno CVK vadītāju Māri Zviedri, PBLA iesaisti Vēlēšanu likuma grozījumu procesos Saeimā aizvadītajā vasarā, kur izdevās  “nosargāt” diasporas pašorganizētos iecirkņus, panākt to, ka vairs nevajadzēs 36 vēlētāju parakstus, iecirkņa izveidei un arī tas, ka pasta balsojumā zīmes varēs sūtīt uz vēstniecībām, nevis CVK Rīgā.

Sēdes dalībnieki dalījās pieredzē par iepriekšējo vēlēšanu pieredzi savās mītnes zemēs un pārrunāja jautājumus par to, kā motivēt cilvēkus piedalīties un balsot, kā izveidot un lietot e-ID un arī kā informēt cilvēkus par kandidātiem un partijām.

PBLA dalīborganizāciju pārstāvji vienojās, ka vēlēšanu priekšdarbus varētu sadalīt starp organizācijām. Plānos ietilpst sagatavot analītisku pārskatu par partiju platformām un kandidātiem, sagatavot vienkāršu un informatīvu video par e-ID lietošanu, rīkot kandidātu debates latviešu centros vai attālināti Ziemeļamerikas laika zonā. 

PBLA valde jau septembra sēdē pieņēma rezolūciju, kurā tā aicina tautiešus pasaulē būt pilsoniski aktīviem – plānot savu dalību 15. Saeimas vēlēšanās, savlaicīgi nodrošinot nepieciešamos dokumentus. PBLA valde arī izteica aicinājumu dalīborganizācijām sniegt informatīvu un praktisku atbalstu vēlēšanu iecirkņu veidošanā.

Apkopojot sēdē pārrunāto, P. Blumbergs uzsvēra: “Šīs ir Latvijai kritiskas vēlēšanas un to jau mēs sakām katrās vēlēšanās, tomēr, domājot par Latvijas nākotni, mums jādara viss iespējamais, lai motivētu mūsu sabiedrību tajās piedalīties un balsot,” teica PBLA priekšsēdis.

Raits Eglītis
PBLA

2025.gada 13. oktobrī

Latvijas Republikas Saeimai
Saeimas Ārlietu komisijai
Jēkaba ielā 11, LV 1811, Rīgā

CC: Valsts prezidentam
Ministru kabinetam

Par Saeimā rosināto ieceri izstāties no Stambulas konvencijas

Augsti godātie Saeimas deputāti,

ar šī paša Saeimas sasaukuma balsojumu 2024. gada 1. maijā Latvijā stājās spēkā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija. Šīs Satversmes vērtībām atbilstošās konvencijas pieņemšana bija nozīmīgs solis cīņā par vardarbības izskaušanu, un tā deva skaidru ietvaru Latvijas tiesu sistēmai lēmumu pieņemšanai, pamatojoties uz to Latvijā izstrādāts vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns.

Neapšaubot Saeimas tiesības izvērtēt jebkādus starptautiskus līgumus vai konvencijas, mēs, PBLA, vēlamies uzsvērt, ka šobrīd Saeimā rosinātā izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām un demokrātijas principiem, vājinot Latvijas sabiedrības drošību un sabiedrības vienotību. Iespējamā izstāšanās no Stambulas konvencijas radītu negatīvas sekas Latvijas starptautiskajai reputācijai – Eiropas Padomes dalībvalstu vairākums konvenciju ir ratificējis, teju vienīgās valstis Eiropā, kuras šo konvenciju nav parakstījušas, ir ārpus šīs Padomes esošās Baltkrievija un Krievija.

Denonsējot šo konvenciju apstākļos, kad Latvija pirmo reizi iekļuvusi ANO Drošības padomē, mūsu valsts rīkotos pretēji savai daudzus gadus paustajai ārpolitiskajai stājai, un tas neapšaubāmi iedragās Latvijas starptautisko tēlu, mazinās ārvalstu un sabiedroto uzticību mums.

Mūsu ieskatā nevis Stambulas konvencija šķeļ sabiedrību, bet realitātē to šķels šīs konvencijas denonsēšana, un nekāda vietēja mēroga alternatīva Saeimas deklarācija neaizstās mūsu starptautiskās saistības, atbildību un tiesisko pienākumu. Izstāšanās gadījumā patiesie zaudētāji būs mūsu sabiedrība un līdzcilvēki, kuri savās ģimenēs ir saskārušies ar vardarbību.

Patiesā cieņā –

Pēteris Blumbergs
PBLA priekšsēdis

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes locekļi no visiem kontinentiem piedalījās valdes sēdē Rīgā, kas no šī gada 24. līdz 26. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās.

Sēdē uzklausījām organizāciju un sadarbības partneru ziņojumus, pārrunājām šovasar aizvadītā ekonomikas foruma rezultātus, lēmām par nākamā foruma rīkošanu kā arī plānojām PBLA 70. jubilejas pasākumus un šīs jubilejas svinēšanu nākamgad. 

Dienu pirms sēdes sākuma, 23. septembrī valdes locekļi devās kopējā izbraukumā uz Alūksni, lai iepazītos ar Nacionālo Bruņoto spēku dienesta vietu un pārrunātu  aktuālos jautājumus par diasporas dalību valsts aizsardzības dienestā, klātienē iepazītos ar valsts aizsardzības dienesta apstākļiem. 

PBLA valde iepazīšanās vizītē pie CVK priekšsēdētāja Māra Zviedra pārrunāja diasporai aktuālas tēmas par gatavošanos 15. Saeimas vēlēšanām un diasporas iesaisti valsts drošības nodrošināšanā, piedalījās portāla “Latvieši.com” rīkotajā Diasporas seminārā un Diasporas konsultatīvās padomes sēdē Ārlietu ministrijā. Vakarā pēc sēdes Nacionālās bibliotēkas korē notika tradicionālā valdes pieņemšana.

Sēdes noslēgumā PBLA valde pieņēma šādas rezolūcijas:

Drošības jomā:

1. PBLA nosoda Krievijas karu Ukrainā un aicina pasaules valstis turpināt atbalstīt Ukrainu ar visu nepieciešamo palīdzību līdz Ukrainas uzvarai. 
2. PBLA iestājas par ASV karaspēka klātbūtni Latvijā un Eiropā, saglabājot Baltijas drošības iniciatīvu (Baltic Security Initiative) un ārvalstu militārās finansēšanas (Foreign Military Financing) programmas.
3. PBLA valde kategoriski nosoda Krievijas provokācijas, ieskaitot NATO un ES gaisa telpas pārkāpšanu. PBLA apsveic NATO un ES stingros soļus šo provokāciju ierobežošanai, izveidojot NATO “Austrumu sardzes” (Eastern Sentry) misiju NATO austrumu flanga stiprināšanai.
4. Atsaucoties uz NATO līguma 3. pantu par savstarpējo palīdzību un nepieciešamību uzturēt un attīstīt valstu individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam, PBLA aicina NATO dalībvalstis pildīt šī līguma pienākumus, kā arī aicina visās Eiropas NATO dalībvalstīs ieviest obligāto militāro dienestu.
5. Pēc Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas Alūksnē apmeklējuma un pārrunām ar dienestā iesauktajiem jauniešiem PBLA valde atkārtoti pauž atbalstu Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai (VAD) un lūdz Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju turpināt kampaņu diasporā par VAD nozīmi un par diasporas iesaisti šai dienestā no 2027. gada, kā arī turpināt meklēt risinājumus diasporas apzinātajiem jautājumiem par VAD īstenošanu.  
6. PBLA valde atzinīgi vērtē Latvijas valsts centienus militārās un civilās aizsardzības veicināšanā. 

Sabiedrības līdzdalības kontekstā:

1. Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, PBLA atzinīgi novērtē Centrālās vēlēšanu komisijas uzsākto komunikāciju ar diasporas centrālajām organizācijām un ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem par gaidāmo vēlēšanu procesu.
2. PBLA valde aicina tautiešus pasaulē būt pilsoniski aktīviem – plānot savu dalību 15. Saeimas vēlēšanās, savlaicīgi nodrošinot nepieciešamos dokumentus. PBLA valde aicina dalīborganizācijas sniegt informatīvu un praktisku atbalstu.
3. PBLA aicina diasporas organizācijas aktīvi iesaistīties diasporas vēlēšanu iecirkņu veidošanā 15. Saeimas vēlēšanām, atbalstot iecirkņu veidotājus savos reģionos. PBLA valde aicina dalīborganizācijas sniegt informatīvu, praktisku un finansiālu atbalstu šīm aktivitātēm.
4. PBLA aicina politisko partiju pārstāvjus savās programmās mērķtiecīgi uzrunāt diasporu, lai uzturētu pastāvīgu saikni ar Latvijas pilsoņiem ārvalstīs.

Saistībā ar latvisko kultūras dzīvi:

1. PBLA aicina latviešu sabiedrību ārzemēs apmeklēt 60. Kultūras dienas Adelaidē, Austrālijā 2025. gadā nogalē, XVI Vispārējos dziesmu un deju svētku ASV, Grand Rapidos 2026. gada vasarā un visus citus latviešu dziesmu svētkus ārzemēs, lai atbalstītu svētku rīkotājus, nodrošinātu dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību un sekmīgu turpinājumu latviešu diasporā.
2. PBLA aicina Latvijas Nacionālo kultūras centru sadarbībā ar PBLA Kultūras darba grupu apzināt prioritātes 2028. gadā gaidāmo Vispārējo dziesmu un deju svētku kontekstā, ar kurām iepazīstināt Dziesmu un deju svētku padomi, tādējādi paužot visu gaidāmo Dziesmu un deju svētku dalībnieku interesi un rūpes par 2028. gada Vispārējo Dziesmu un deju svētku Latvijā programmas sekmīgu izveidi.

Saistībā ar latvisko izglītību diasporā:

1. PBLA valde novērtē un atbalsta dalīborganizāciju un sadarbības partneru Latvijā centienus uzturēt un veicināt latvisko izglītību diasporā un turpināt Latvijas valsts finansiālo atbalstu diasporas skolām, nākamā posma plānā darbam ar diasporu iekļaujot diasporai nepieciešamos projektus, tai skaitā latviešu valodas mācību materiālu lietotni “Sietiņš” u.c.
2. PBLA valde aicina IZM un atbildīgās iestādes gādāt par to, lai diasporas skolas varētu reģistrēties kā Latvijas mācību iestādes. Šāda reģistrācija celtu diasporas skolu prestižu un tām tiktu nodrošināta pieeja Latvijas mācību materiāliem un programmām digitālajās vietnēs līdzvērtīgi Latvijas mācību iestādēm.

Saistībā ar remigrāciju:

1. PBLA valde atbalsta Latvijas valsts centienus veicināt tautiešu remigrāciju un aicina valsts atbildīgās institūcijas turpināt sadarboties ar diasporas organizācijām šajā kontekstā. PBLA uzskata, ka cilvēki ir svarīgs Latvijas resurss, tādēļ mobilitāte gan Latvijas robežās, gan starptautiski ir būtiska valsts attīstībai, zināšanu apmaiņai un inovācijām. PBLA uzsver nepieciešamību veidot draudzīgu un atbalstošu vidi gan Latvijas iedzīvotājiem, gan remigrantiem, kuri valstī atgriežas no ārvalstīm, lai tie rastu motivāciju pārcelties uz dzīvi Latvijā, integrēties un aktīvi iesaistīties sabiedrības, ekonomikas un kultūras procesos. 

Saistībā ar atbalstu tautsaimniecībai:

1. PBLA valde atzinīgi novērtē aizvadīto 2025. gada PLEIF, 2024. gadā rīkotos reģionālos forumus “Latvija fokusā” un to nozīmi Latvijas tautsaimniecības atbalstam. Valde atbalsta ieceri rīkot 2026. gada forumus “Latvija Fokusā” Austrālijā un Eiropā.